^stdiea, 1%S. gada 10. septeialt>rī
i mi KONCERTI VIENĀ VAKARĀ
IZŅaCIS GEĻA ZĪMJU 26. N^BS.
Šķiet^ mēnei^aksts Ceļa Zīmes, kaš pirms pāris gadiem ļiesā-Isa savas gaitas Zviedrijā un turpina tās Anglijā, sasniedzot jau 26. numuru, arvien vairāk nostiprina savu iesākto ceļu ļin virzienu, kalpojot ar lielu nopietnību \ un . pašaizliedzību latviešu literatūrai, mākslai un zinātnei svešumā. Šai laikā Ceļa Zīmes savu redaktoru' JāĢa Andŗupa un red^cijar^ollē-ģijas — Andreja Egliša, Alberta Jēruma, Knuta Lesiņa un Valdemāra Tonēs vadībā, patiesi ir izveidojušās ne tikai par visnepieciešamāko, bet, dieinžēl, iarī vienīgo Udzīg^ satura un sūtības izdevumu trimdā, kas būtu gan pelnījis, ka tam pier šķir lielāku uzmanību un atbalstu
STĀSTU UN NOVEĻU
Lai veieinJltu jaunii, vērlīgii prozas darbu rašanos, Latvijas atjaunošanas komitejas Eiropas' centra Kultūras fonds izsludina konkursu stāstiem uh npTelēln ar šādiem noteikTimiem,
1. Konkursam domātie darbi Iesūtāmi LAK Eiropas centra prezidijaniv J2 Queensborough Terrace, London, W. 2. Gt Bri-tain. Pieņems darbus^ kas nodoti pastā ņe vēlāk par 1956. g. 1. februāri, pie kam sūtītājiem no aizjūras zemēm jāizmanto gaisa pasts. Barbi iesūtāmi 2 eksemplāros, uz aploksnes kreisā stūri atzīmējot vārdi »Jfon-kurss.«; ■ \: ;■. ■
2. Darbs apzīmējams ar šifru, nn sūtījumam pievienojama ar tādu pašu šifru apzīmēta atsevišķa aploksnē ar autora: vārdu un adrešu ^īs aploksnes atvērs, žūrijas atzinumu saņemot.
3. Sacensības dalībnieki, kas to vēlas, var reflektēt tikai uz pirnio., gp<lalgu. Tādā gadījnmā pie šifras pievienojaņīia atzīme: Tikai 1. godalgaiiļ ļ
i. Iesūtītos darbus vērtēs žūrija, kuras locekļi ir Zinaīda Lazda, Jānis Grīīis un Jānis Aii-drups. žūrijas lēmums ir ga-
līgs.
0. Par labākajiem darbiem žūrija piespriež šādas godalgas: 1/$300; 2. $20(K un 3ŗ $m ži-
rijai tiesības godalgas pārkārtot ral sūimmas sadalīt citādi.
6. Godalgoto un pārējo iesūtīto darbu pirmpublicēšanas tiesības ir žurnālam €^ Zīmes. lAK EC Kultūras fends
ne tikai atsevišķi lasītāji, bet arī mūsu organizācijas, apvienības un fondi. Tomēr tas tā nav, un Ceļa Zīmes plašākām lasītāju masām vēl joprojām ir rets viesis,. kas visvairāk iemaldās trimdinieku namā gadījuma vai nejaušības vadīts, Tādēļ gribētos cieši likt pie sirds katram latvietim, kam vien blakus mīlestībai pret dzīves ērtībām pazib pie apvāršĢa kaut vai vismazākā garīgo, interešu dzirksts, ciešāk pavērot šīs Ceļa Zīmes, lai tās kļūtu par neiztrūkstošu viesi ik mēnesi katrā niājā. Ar to būs daudz ie-gūtsj daudz līdzēts - — un mēs bu-; sira apliecinājuši, ka esam tomēr kultūras tauta: -
Tāpat kā visi iepriekšējie, arī ^pēdējais (26.) Ceļa Zīmju numurs sniedz daudz vērtīgas lasāmvielas kā tīri literārajā, tā zinātniskajā un kultūrvēsturiskajā plāksnē. Ar novelēm šai numurā reprezentēju-šies Dzidra ZeberiĢa, Jonass Miesnieks un Vilis Lesiņš, bet ar vairākiem dzejoļiem — līdz šim vairāk: kā filozof, saturā rakstu autors pa-zīstainais R(yberts Mūks — katrā ziņā viens no zīmīgākajiem vārdiem mūsu jaunās paaudzes literātu ūu arī zinātnieku vidū. Viņa spalvai šai burtnīcā pieder arī a'P-cerējums par loti interesantu un laikmetīgu tēinu — Eksistenciālis-ma pozičija.
Savam stilam un tematikai joprojām uzticīgs, garāku dzejojumu — Emigrantu aizsaule — sniedzis Dzintars Sodums, bet zviedru dzejnieka Dana Andersona. korrektu dzejoļu tulkojumu, Fricis Dziesma.
. Pēteris Ermanis, turpina savu kultūrvēsturisko atmiņu tēlojumu par dzejnieku. Liiiardu Laicēnu, tāpat atmiņu; virkni par studiju gadiem Tērbatā gadsimtu mijā, korporācijas Letoņijas sākuma gaitām, literāriem v'aTiaŗiem, nacionālo atmodu uņ^Dienas'rLapasspcuma
posmu, pieminot daudz pazstamu latviešu literātu un zinātnieku vārdus, risina fcrlis Kasparsons. Vairāk akadēmiskus, tīri zinātniskus pētījumus publicējuši Dr.H. Biezais — par jaunatrastu latviešu tēvreizes tekstu, filologs Ķārļis Draviņš par. vienīgo pazīstamo Mancela attēlu^< V: Biļkins, apcerēdams Gilberta no Laonas ziņas par senlatvju tautām, un prof. P. Ju-revičs, (kurs devis ļoti rosinošas pārdomas par jaunu spirituāliaku filozofiju.
Apskata dajā, kas Ceļa Zīmēs allaž bijusi plaša un interesanta, at-
rodam A. Strautmaņa pārdomas par divu autoru — A. ^iņķa Un G. Freivalda — Kurzemes cietokšņa grāmatām, 1. Štema apceri par latviešu ģimenes nostatījumu trimdas romānos, un Veltas "Zantes bargo kritiku par Marisa Vētras populāro darbu Karaļa viesi. Knuts Lesiņš apcerējis Milvoku Dziesmu svētku norisi, bet J. Bokalders devis interesantu pārskatu par «.strīdus āboliem" Austrumeiropā. Arī šai Ceļa Zīmju numurā dota vieta polemiska satura piezīmēm, kurās šoreiz Jonass Miesnieks atbild Jānim Rudzītim, sakarā aŗ kritiku par viņa romānu.
Bez tam šo burtnīcu grezno divi attēli uz atsevišķām lapām —- N. Teivēnas. un J. Soiķāna darbu reprodukcijas, bet tekstā lasītāji var iepazīties ar Kārla Medņa, Margaritas Kovaļevskas, Ojāra Jēgena, Roberta Liepiņa, ArnoMa Nulīša ūn Sofijas Simaones darbu attēliem. T»
Valesitliis Eelēeis
HOMAIČE
Gribētos dzirdēt Svilpienu si^giii Vakara atbalsī valgā, Ka rasu noķritaiii pļavāo
— Klausīties čalās, Kūlējiem pabeidzot darbu, Uzdzerot nekultiem laukiem Garus m priecīgus .malkisi v.
.Gribētos ■igplēt , Kopāarsūiiii Dzeltenā saSnmkaidaē Zem sarkanlapainās kļavas^
— Ieelpot rudeni, Saldi — rūgtu un Vēsu,
Ar pusnakii kritušiem āboliem 'tUh vītušiem-:tupeņu lakstiemo-
Gribētos redzēt Mēnesi baltu ^
Fārkāpjam pasaules aploka Melnos apvāršņa robus.
— Izgandot sirdi, Skumjā dziesmā ar suni, Pār rugājiem skanīgā salnāo ļJn tāliem avaigžņāju dārziem...
Daugavas Vanagu dienu koncerts sestdien, 3. septembrī, notika glītajās Kolumbus zāles telpās. Kīkotājl bija rūpējušies par gaumīgu skatuves dekorējumu, netrūka arī ķon-certflīģeļa. Kaut gan kocerts no-ļtika samērā agra pēcpusdienā, kad daudzi vēl «trādāj tas bija pulcina^ jis ap 350 klausītāju.
Koncerts izdevās lieliski arī mākslinieciskajā ziņā. Par to pate-cība pienākas māksliniekiem -— viesim tenoram V. Salnām .baritonam P.Geistautam un komponistam T. Ķēniņam. /
■ V. Salnu bija izdevība dzirdēt tikai pirms divi gadiem, un jaiat-zīst, mākslinieks kopš tā laika paspējis augt ķā vokāli, tā arī mākslinieciskās izjūtas' ziņā. .Agrāk V. Salnas piano likās paāma>gs_ un neskaidrs, kur bieži žu'da arī teksta skaidrība. Tagad tas kļuvis skanīgs un ieguvis arī labu diķciju.- Skaistas lin skanīgas ir V. Salnas āug-
Amerikas latviešu teātra Bosto-nas ansamblis savā pastāvēšanas laikā pirmoreiz brauc ciemos uz Toronto. ;Teātris ciema kukulim ve4; līdz J. Raiņa «Krauklīti."
Rainis šo lugu sarakstījis lQi7. gadā, 'bet tās saturs un ideja ir tik tuva mūsu dienām, ka šķiet, dzejnieks to saiierējis tieši inums — trimdiniekiem; Mūsu māsiņu Magonīti—mūsu brīvību -- atkal ir nolaupījis Svešzemnieks. iMagonīte atkal smok verdzībā un gaida, bāli-ņus atbrīvotājus. Savam verdzinātājam Svešzemniekam viņa saka:
; Sienas cel, bedres roc " . Visu zemi gunīm dedz! . Gejus slēdz atslēgām — Es jau visam cauri iešu 1 Vēl pec manis iaudis dzenas, Vēl mūžam — bāleliņš!
Brīvības ideja nav nomācama ne ar durkļiem, ne ar'koncentrācijas nometnēm, i Pēc brīvības mūžam dzīsies bāleliņi. Visu mūsu trimdinieku il'gas Magonīte izteic panta:
Gribu, iešu atpakaļ Uz. d^
Tur saulīte ļa-udis silda Līdz- pašai dvēselei.
„Krauklīti8" ir ;lielākais/uzvedums Bostonas ansamibļa darbības laikā. Lugu iestudēja 8 mēnešus uņ tajā piedalās viss personāls. Pēc gleznotāja Arda Vinkļera make-
tiem, gleznotas tin taisītas, jaunas dekorācijas., Miiziku un dziesmas «.Krauklītim" komponējis Kārlis Lietiņš. Kostīmi, rotas, ieroči un rekvizītes. darinātas . pēc Reiņa Birzgala zīmējumiem. _ •
Bostonas ansamblis ir .sakoncentrējis visus savus spēkus, nodrošinājies ar vajadzīgo mašīnu skaitu dekorāciju un tēlotāju transportam un pēdējā septembra vakarā atstās Bostonu lai, braucot visu nakti ūU vēl otru dienu, 1. oktobrī sniegtu Toronto • latviešiem J. Raiņa „Krauklīti."
gojumu un savā
V. Salna. dzieaāja A. Melļa Augstais Dievs, Lauztās priedes, J, Norvila dzimteni un Jelgavu tiu maz dzirdēto J. Ivanova Māras zemi. Vislabāk patika pēdējā dziesma un Lauztās priedes, kur viesis parādīja sevi no vislabākās puses. Mazāk laimīga bija J. Norviļa Jelgava, kas komponēta ne solo balsij bet duetam. Ai^ V^ Salnas izpildījums Jelgavā bija pārāk sapņains, bez vajadzīgā traģisma, un īpaši beigu daļa zjda komponista, iecerētā noskaņa. Nevar arī īsti atzīt V. Saliaas pārveidotā J. Norviļa dueta Latvietim pēdējās taktis. Daudz labāk tās uzrakstījis komponists, kaut arī saprotams, ka tenoram beigu daļā patīk augstākas notis.
Jāteic, V. Salna ir izveidojies par tenoru, kuru ikviens klausās ar patiku, un cerēsim, ka V- Salna atkaī drīz" parādīsļies Toronto ar plašāku, koncerta programmu.
Ļoti patika arī p, Geistauta nosvērtais un .apvaldītais dziedājums, kas nebūt nepazuda daudz slavētā viesa priekšā. Bez skaista tembra un līdzena ūziedājuma iepriecināja arī p. Geistauta dziesmu iztulkojums, sevišķi J. Norviļa Aglona un A. Spŗpģa Dzimtenei. Visa atzinība dziedonim pienākas arī par E. Melngaiļa Zeltītām lapām, Norviļa Balsīm un Ivanova Arāja ticību.
kbi dziedoņi dziedāja J. Norviļa "duetu Latvietim un A. ^ilinska Karogu, gūstot lielu klausītāju piekrišanu.; Duets Latvietim bija jāatkārto.
-> Lielisks un uzmanīgs pavadītājs bija komponists T. Ķēniņš. Kā"solists T, Keniņš atskaņoja divas savas prelīdes, kas uaraķstītaš ķoiņ-ponistam. vēl Parīzei posmā. Melodiski sa<protampta vidusmēra klausītājiem bija pirmā prelīde, kamēr otrā prasījās jau pēc kompetentāka klausītāja, žēl, ka komponists T. Ķēniņš, sakarā ar darbu noslo-Karaliskā konBervātorija -studijā, pārik maz. redzams už kottcertskatuves. Atliek vienīgi cerēt, ka nākotnē vietējai latviešu ķoncertpublikai būs biežāk iespēja dzirdēt T. Ķēniņa dar^ bus viņa paša interpretāeijā.
Visi trīs solisti saņēma ziedu veltes un, de^izīgus klausītāju suminā-jumus pateicībā par vērtīgo koncertu.
Kanadž s latviešu katoļu koncertu 3. septembrī ^v* Kazimira auditorijā, RoncesvaiUes ^ ielā, noklausījās pāri par 200 atsauc%u apmeklētāju.:
Koncertā piedalījās jaunais tenors A. Kivlenieks uu LKKCK koris V; Ruttdāiia vadībā.
■ Solists A. Kivlenieks, patīkami tembrēta tenora īpašnieks, dziedāja Volfganiga Dārziņa un Jāzep^ Vītola iarmonizētās tautas dziesmas un Alfrēda Kalniņa ūnL. Ģarūtas "dziesmas: Pēc pēdējā pjāvuma, Mans namiņš un Zemes spēks (pirmoreiz Kanādā).' . : ••
PIKASO ORGANIZĒ
Laikam gan visvairāk peltais ua slavētais, apbrīnotais un nīstais mūsdinu gleznotājs ir Pablo Pika-, so, kurS ar^ nekad (neaizmirst rūpe« ties par to, lai sagādātu sev īstt spožu amerikānisku reklāmu. Šai dņā viņam plašs darba lauks te Nīca, kur katru vasaru saplūst bagātnieki un izcili mākslinieki no Ti» sām pasaules malām. Tā šai sezo« na ?ilajā piekrastē viesojusies dziedone Elizabete Švarckopfa, pianists Bturbī, kā arī slavenais ungaria 3£vartets. Kādā Sarkanā Krusta rīkotā labdarības bazārā uzstājies komiķis Denijs Keijs un amerikāņu pianists Liberači, kamēr citās vietās notikuši līksmi karnevāli ui puķu svētki.
Visus pārspējis "tomēr meistars l>ikaso, kurš, neraugoties uz pagājušā gadā piedzīvoto pilnīgo; neveiksmi, nav varējis atturēties, lai arī šai sezonā neaicinātu zilā krasta viesus uz vēršu cīņām. Viņš licis uacelt milzu tribīni 3500 apmeklētājiem, 'angažējis 4 toreado-Tus un izvēlējies pats personīgi pirmos 6 vēršus, kuriem lemts mirt aplausu pāršalktajā arēnā. Vakarā, tērpies jSarkanā kreklā^un dzeltenās samita biksēs, pats meistars soļojis pikadoru un toreadoru gājiena priekšgalā, virzīdamies cauri ciema ceļiem un ielām viz vēršu cīņu vie-^: tu. Cīņu starplaikā Pablo pa labi un pa kreisi dalījis saviem cienītājiem autogrāfus, blakus kādam citam apbrīnotam toreadoram, kurš, kā izrādījies, nav bijis neviens cit© kā Franču., akadēmijas loceklis žans :Kont|.!.., ,r
Kopā ar Pikaso bijusi arī visa viņa ģimene ar trim bērniem, tāpat bieiztrūkusi arī viņa „lielā mūza"^ un saimniecības vadītāja „Madame Z" kuras portrets ir lielākā sem-sācija Pikaso izstādē Parīzē. .
Saprotams, veikalos nav trūcis arī mazu maizīšu, ceptu AntibāSs kas nosauktas Pikaso vārdā. Kādēļ? Tādēļ, ka mazajiem mīklā veidotājiem vīreļiem ir katrai rokaJ seši pirksti. ... ' i
A, Kivlenieks un lō Stromb^^^
latviešu karotāju gmpa Raiņa Krauklīt»
Disciplinētais koris V. Rundāna vadībā diziedāja B. Melnģāiļa, J- Vītola, A. Jurjāna, J. Graņibiņa un V. Dāržiņaš dziesmas. Ar gandarījumu jākonstatē, ;ka korī 90% dziedātāju ir jauniešu,; kas 'ir pavisam neparasta parādība mūsu tirmdas koros.
Neparedzētu apstākļu dēl: koncerta bija aizkavēta ierasties J.'Rau-dzena. V-:■
Koncerts apmeklētājiem ļoti patika, un kā solists, tā aif* koris guva pelnītu klausītāju atzinību. Tomēr turpmāk rīkotājiem 'būtu jārūpējas, lai koncerta laikā klausītājiem zālē .«būtu iespējanis sēdēt krēslu riiidās un nevis pie galdiņi eim; Šis pats koncerts tādos apstākļos būtu radījis vēl dziļāku iespaidu. ;
Laikam pirmoreizi torontioši ka pavadītāju pie klavierēm redzēja nesen uz Toronto pārnākušo A. Štromberigu. Viņa perspnā Toronto kļuvusi bagātāka par vēl Vienu izcilu pavadītāju; V . . , ZentiņS
-SKOLA ATSĀKS SEZONAS
SULBeAIUTA ĒOTAĻEVSSA
.1
EOMĀNA POSTA PU^^
';5. nodaļa;
41. turpinājums ^ V
xaua, kamēr vini abi bija vēl dīki sēdējušim ^ Mi kājas mielojuši iniesu un dvēseli ar desu un līgu līgām, klibkājis jau divas reizes bija glābis sev dzīvību na suņu zobiem un tagad; pārsplēstu piedurkni, noskaities un drošs, deV vās svešajās mājas, kur sprakstēja milzīgs jigunssārts un du-mtu aizsegā visādi krusteniski līgoja sieviešu balsis: ,jSuņu burkšķi, pupulakši, līgā — līga,-Gauiu puišu Jāņu zāle—- līgā.*' : „Kādu puišus Klibkājis palēcās tuvāk sārtam.
Sievas v^^
,^aš tur kauca;, kas tiiir irimta^
Pašā Jāņu vakarā, līgā,
Tie nebija Putnu suņi,
Tie bij' Gauru bada vilki — līgā^ „Tad es lēcu pretī, dūša man vēl aizvien stiprai „Saimniece — ptu, sāians — tas jau Zābu Kadiķis!'* Dūmos pavīdēja kāda apkvēpusi vecene.
„Jā, es — Jēkaups Kadiķis. Bet kas tu par ķērkstn
vārnu!-- . . v ; . ,
Ak tad šitāds utu vanags! Nu es pati radisu kas ir at-žilbšana un pagale. Putnus vairs nepazīstat f Atblāzmā iekvēlojās cita seja. • „Mammaf'
,,Ņu pazīsti gan!*V > „Es. Es apmātais, vadātāja grozīts; Nu, kāH Pati mamma, sarkana tā apvārīta vēžu kaitlā. Pagaitos, izdeguši krūmi. Vienace Naudiene ar Brazīlijas mora ģīmi. Un kurlā Ženeie ar stabules balsi. Un re kur mīļie sunīši, ap-krinisti kauli, un kā tad — Putnu mājas! Bučošu mammai kājiņu." 'i. ■. r:;''' ■
,,No kura krogus un uz kurienit* „;Bs tieši no Rīgas ar pulku sveikām no visiem, kas satikti uz ielām. Np draugiem arī/*
, jjMelus te klāsi? Rīgā bijis!-* ' ,v
• ,,Nuia ka bijāiu Rīgā, abi ar Miķeli. Trīs dienu kāzas.** ■,,Tik karstā d^ īsi pirms Jaņiemff ,
„Tās ar' bija karsta darba kāzas. Steidzamas pa kaklu un galvu. Ceturtā atkāzu dienā sākam no gala, kristījām svaigi dzimušu dēlu. Par Jēkaupu nodevējām manā vārdā ! Pie vienas reizes nosvinējām Jāņus, Pēterus, Jēkaupus un Annas. Arī vienu Valdemāru. Kas ziņa, kad atkal tiksimies!'* ■ " : ■ ;
,,Žene,nea]M'ij visus pīrāgu Naudien — ņaiida, grūd liesmā iesmu ar d^ām, un meitas lai pasniedz alus krūzes. Mēs neesam Grauri, kas šonakt tumsā laiza tikai lepnības va-
;:-'-,„Oaurif*^
;,Stāstiet par Rīgu, kas jums taujā par Gatiriem?* * ,,Nu tad/ ar sveikām visapkārt l Sākšu ar šudentu kun° gu silencim !^ Man tur Rīgā brāļa dēls^ Miķelim pie reizes tas ari krustdēls. Atrakstīja ar zelta burtiem:_„Lūdzu kāzās!-* Nokāvu pāris gaiļus, Miķelis uzvēla miigurā cūkas puspaka-ļii un braucām. Aizbraiicāmg biļetēm - kabatā un
naudu zeķē. Miķelim bija Vēl līdzi Annas krātie lati meitu kleitām, aiz cepures naga. Ar to cepuri arī viss tā nelāgāki sagriezās. Miķelis to aizmirsa vilcienā.** ,,Nestā®tiet garām -—tieši!**
,,Tieši vairs nekā neatceros. Mēs paši, mīļā mamma, arī nebijām tieši.'*
„Kā — vai tad nebijāt kāzās?" ; „Tur gan tieši. Mana brāļa dēls' tur par sētnieku lielā mājā. Pulka radu un draugu. Ar! gudrību urļjēji no jumta istabām. Runāja par dzīves airiem, citi teica gara svairām. Un kad nu bijām tā ēduši un dzēruši, es ar sftudentu kungiem dziesmas rāvuši, sākām tā kā pagurt. Sākām abi ar Miķeli taujāt pēc dienas, saules un kalendāra lapas. Pagridas šaurums nav augstu debess lauku ļaudīm. Sadomājām abi aizbēgt, no visām pusēm apskatīs Rīgu, būs mājās ko /(jecenēm stāstīt, bērniem ciema kukulis un prieks. Ejam. Taisna iela, taisna doma, tik^i kājas pagreizas. Bet tas nekas — ejam. Karsts, svīstam un plokam. Iegriezāmies līču loču ie-
Irmas Kajakas-Ķeniņas ritmo-plastlkas skola savu sezonas darbību atsāks 10. decembri. Jauni audzēkņi var pieteikties pa t4 HA 8202.
mEmmm
^Lietuviešu jaunās paaudzes mākslinieku JzstMe notiks no 10« sep^ tembra līdz 9. oktobrim, Great Neck, L, I., Almns galerijā, IT Steamboat Sd. Ar saviem darbiem piedalīsies G. Botjrriiis, A. Bela-Pet» ravičns, A. Elskns), A. Kašabo, F« Lape^ Z. Ksis, K. TJesnlas un Urbaitls, Grētneka, pie Ņujorkas, Iŗ mākslinieku iem^otE apmešanās vieta un tur ir vairākas mākslsis
lā, mājele pie mājeles, nUdien —- salipušas bezdelīgu lizdas. Visvisādas ģēveles, klūlpienām kāpieni, panīkušu kaķ^ bi -— esot vecā pilsēta, leksrīga. Ejam, ejam --- skatāmies — dzeptuve; Mums uzreiz slāpes kā zirgiem. Spaiņi dzertu ! Skatāmies: pašreiz vienu pilnu tēviņu Stunij ārā.y ^Nu ko, mēs viņa vietā velkamies iekšā, metam naudu, tempjam alu. Tempjam, temīpjam, atkail ejam; Al^al krogs. Ejam, 'ejam un,;^jam.-, —"- ■ r^-^^-'^V:' j-;:!'-;^'^■'-vi:^^-«.;;-;.^ ■ ;,Nem;eimuro!■*■■■"■■';"; : -'^ „Ejam, iznākam pie platiem ūdeņiemrDaugava — mums paskaiērG laipni ļaudis. Miķelis Jau grasās novilkt vamzi. Skatāmies — ūdens pilns ar Mizu kuģiem,^^^^^^^s^^^ h-giemj skursteņiem un tauvām. Augšā lejā skraida skudru vīri. Milzu ķekši velk un ceļ sviesta iņucas. Kuģu puiši, kas gar malu slaistās, pa to starpu loka tādas kā portulaģu kā papagaiļu mēles, nekā saprasties. Mēs tomēr uzņēmīgi un droši gribam dabūt žiuāt, vai šie nav citās japāņu zemēs satikuši kapteini Ķiķauku, to pašu, par kuru nav vairs ne ziņu, ne miņu. Miķelim tuvs rads no mātēs ināsas, dzimis Mūrmuižā, auru mēnesī. Miķelis zina.** ■ -
„§e viens sīvāks klunksts. Ķiķauku gar ūsu nobrauki
-.sānis.**'" ■ ■ ,^'.-^r '-^'.■■■[
,;Tenicinū; Bet kur paliku? Jā. Ņu,;bet, kuģu puiši atņirdz piena zobus, ar pirkstiem rāda, ka grib ar mums sa^ dzert brālfbu. Mēs sakām — upes ūdeni negribam, lai gādā ko stiprāku. Šie labprāt, sit uz; pleca — un mēs ejam. Ieved mūs krogu, kam vārds Melnā Bumba. Redzain — viens tēvainis čigāna ģīmī jau priekšā, 4okās, vaibstās, no pijoles stiepj ņaudus. Trīs tirgus sievas strebj šķidru tēju. Viss bēdīgs.; Bet kur nu !P'adziM^ ņaudi vēršas kutelīgos trinķšķos, sievas noslauka mutes, iespurdz jautri meitieši, uz galda uzlec pudele, glāzes. Nezinām, ko ātrumos-grābt, ko ne. Miķelis apčamda vienu meitu, otru visas par vājām. Es ceļu pudeli aiz pudeles v-,visās tikai burbuļu ūdens. Prasām skaidrā latviešu mēlē tīru degvīnu, eita mums liekā nevajag. Rādām kāzu cepeši līdz kaklam. Visi smejas, mēs arī plaukstam aizvien līksmāki. Dzeram, bakstām un aptaustām viens otru. Katram citāda mēle un deguns, bet visi viena Dieva cilvēki vien ir. Dzeram, dzeram, uzdziedam augstas laimes, bet tieši vairs neatceros, kas vēl un ko vēl. Aizmiegu^ un ^ļu. Gik ilgi, arī nezinu. Pamostos, skatos ne vairs jūras puišu, ne kaiju meitu, ne arī pudeļu. Tikai tērējuma rēķins. Krietns I Nu ko, modinu Miķeli: „Kur esam?** Miķelim stīva spranda, nebolās acis, man dūrēja pakausī un piere. Aptaujām pagaldē zeķu naudu. Ir. Samaksājam rēķinu, lielības pēc pasūtām vēl vienu pudeli, pacienājam ratiņu stūmēju, reņģu sievu un ejain svaigā gaisā. '/ (Turpinājums sekos)
© Dostojevskis un viņa darbi, kas šim bija komunistu nežēlastībā, tagad pēkšņi no jauna^elti gdio dā un u^emtl atjauto autoru ssi° rakstā. Maskavas radiofons ziņojis, ķa nolemts nkot plašas svinības Bostojevska 75* gadu nāves dienas atcerei. Sai pašā sakarā sākti ar! Uterārvēsturi^ki pētījumi par ^Ue» lā rakstnieka dzīvi un darbu^** at^,
kiaias viņam vēliJks piemiņas lz« stādes; pilsētas, kur viņš kādu lai^ ku dzīvojis, izlikti^piemiņas plakāo ti,** kā arī sagatavošanā esot jauns Bostojevska kopoto rakstu Izde» vnnis. Par pēkšņo kursa maiņu ko-fflānistn partija nedod nekādus ti° vākus paskaidrojumus*
^ Tiens no pēdējā laika ievērojao mūkiem skandināvu literātiemg zviedrs Harijs Mārtinsons, kuŗŠ ii? 4n Zviedru akadēmijas loceklis, izpelnījies īpašu ievēiibu angļu kollē-gn aprindās, un angļu literārais nedēļas laikraksts SpectatOr ievietojis plašu Martinsonam veltJtu rakstij cildinot viņu kā rakstnieku un cilvēku, nn saskatot viņa personībā dīvainu «vaļsirdf" gu nevainības un grēka sajauknp mu.*^; Starp. čitEi,
anglnkoMēga sastapies ar Martfn-soDi . StoMioImā pīkst, ļ dienā kādā oficiālā lančāq Eilartinsens kant> rigi klusējis^ jo nevarējis izteikties pietiekami >rivl angļu mēlē. Tomēr pīkst § viņš piedalījies jan kādā dedzīgā literārā diskusijā, pīkst 3 bmi ta» dijis filozofiskas debates, bet 4.15 sācis sopietnn anallz! par Efošte!» na, ^Planka nn Bora darbiem vis» spožākā abstraktā angln valodai» tšrklātiUustredams savas asializes ar schēņiatiskiem zīmējnmiem galda drānas.!..
Harija Martinsona darbn Ceļš m zvann draudzi ruj^gā . tnlkojnmā latviešu valodā izdevis