kristīgo jauniešu kustība svin 100 gadu
CEBEMOMJU VADA KAEALīE-MS KRONĒŠANAS SVINĪBU VADĪTĀJS
■ Lielās sanāksmes kulminācijas punkts ir grandioza skate Sporta Silļ. Jau vairāk kā stundu pirms Barīkpjuma sākuma delegātu tūk-etoši pulcējas ēias priekšā, lai nb-firo^nātu vielu, ii va-kara vadītājs, ^ŗs un dvēsele iir pasaules slavenais lielo sarīkojumu onganizētājš an'glis Ralfs Rīders, kurš bija arī atbildīgais vadītājs Anglijas karalienes Elizabetes kronēšanas svinī-
Lielā zāle ieslīgst tumsā, kad sa-aaksmes kons zviedru diriģenta vadībā skandina īpašu jubilejai veltīto dziesmu:, .i^īūsu sirdis nedrīkst vājas būt." Štaijmeša gaismas aplī sālē iesoļo zēns, bībeli rokās, un aes to uz paaugstinājuma. Svinīgi akan kop%i Idzi^ātā garīgā dziesma. Pia^ā ļaujcumā pa dažādām Ieejām ienāk ticfģo grupas, apustuļi senajos tērpos, YMCAs dibinātāji tin baznīcu svētiļe un vadītāji caiurļ gadu simtiem. Augstu pāri dalīlb-aieku galvām z^ļes galvgaļa spoža iedegas krusta i zīme, apgaismojot zem tās Svēto Rakstu grāmatu un YMCAs emblēmu — sarkano vienādmalu trijstiiri: gars, dvēsele un ķermenis. : Gaijiri uzveduma dalīb-' ; nieku rindām aizdegas sveces. Simtiem tās mirgo zāles tumsā, kamēr trīs valodās tiefe lasīts bībeles teksts:
99Lai JĀsu gaisma spīd Jaužu priekšā, ka t^e ierauga jūsu labos darbus un goļdā jūsu Tēvu, ka^ ir debesīs. Vareni atšalc Deo Dicaiius Cfratfas Hallēluja, „Ējiet pa tSsu pasauli un pasludiniet evaņģēliju tis^ radība.? i
VĪSUS
;teid2 zviedru
vmGROJuan
, otrā dala rāda dažādo tautību sniegumus vispusīgajā kustības iņ-ogrammā.! Varenu iespaidu atstāj priekšzīmīgi sagatavotā zviedru KFUM ^nu vingrotāju grupa.
■ Skatītāju aplausi negrib , rimties par gandriiz jau akrobātikai pielīdzināmiem partera un rīku vingro^ jumiem. Bumbu spēles un dažādas
■ rotaļas sīkts demonstrētāju grupās Ģirb pa vi^u plašo zāli. Poļu tautas
tiieju grupa no Anglijas atstāj māk-ļotū iespa du, bet iepriecina "amerikāņu ļaunīešū dabiskā uztvere arī brīdī.'kad' viĢu' demonstrētais Sque-re Daiļce neuzmanības dēļ draud sajukt. Zviedru kora sniegums nedarītu kaunu pat laliai koncerta zālei, bet šveiciešu karagū parāde iepriecina acis ar savu krāšņumu.
Zāle/ieslīgst tumsā, un attiecīgos kostīmos ietērpti stāviļ ;rāda mūsu spraiguma uti prtēšķību pilno sairšanas laikmetu: karš ārdošās ideologi jas, slāņu, nemiers, iekāre, ~ ie-dom^a un steiga. Cilvēks tiek mulsināts un top nemiera pilns. Kristīgā kustība šī Isakmeta cilvēkam piedāvā patiesību, dzīves jēgu un kopību Kristn^Sinas no praktiskā darbā illustrē YMOA's darbu angļu armijā, laukos ūn palīdzību gūstekņiem. -■/j'
Lielo sanāksmi noslēdiz simboli-sētā Parīzes bāzes atjaunotā atzīšana, kb paraksta nō katra kontinenta viens jaunietis. Vienota izskan kopēji Lojolāš vārdiem dziedātā lūgšana i un korālis.
Gadusimtenīs, pilns cīņu un grūtību, ir noslēdzies, ir pārkāpts slieksnis jaunajā, kas nezināmu oe-lu pilns. Palībniekii tūķstoēi šeit apliecināja sanru kristīgo ticību un gatavību to visos laikos un visur aizstāvēt,.lai laikmeta nemiers un graujošās, idejās nepazudinātu ciļ-
■ 'vēci.- ■' :l.
'latvieši mek'.atskanēt. savam
jas. žurnāliste Māra Linde saņēma pat piedāvājumu viesoties Zelta piekrastē.
SPORTISTIEM'NEVEICAS , BASKETBOLA, USVARA VOLEJĀ
Daudz latviešu vārda skandinā-šaiiai darīja JKS sportisti no Kai-zerSiauterņas un apkārtējām „mel-ho" vienībām, piedaloties pas.TM-CA's basketbola un volejbola meistarības izcīņā. Sportistu piedalīšanās līdz pat pēdējam brīdim līdzek-lu trūkuma dēļ bija zem jautājuma zīmes, bet, pateicoties vienības vadītāja E. Priedīša ener^skai rīcībai un pašu sportistu materiālajiem upuriem, maksājot ceļa izdevumus un ziedojot kārtējo, atvaļi^ nājumu, komandas tomēr Parīzē ieradās. Izpalika gan cerētie .panākumi basketbolā,, jo jau pirmajā spēlē iznāca satikties ar favorizēto izviedru KFUM vieniibu, kujā spēlē laba tiesa valsts vienības spēlētāju. Nelīdzēja pašuzupurēšanās un pat asaras daža spēlētāja acīs. Zviedri lizvarēja ar 53:44. Labākie punktu guvēji bija Kadelis, Kocers un Alberts. Asi spēlējot, savainoja Ko-ceri un Liepnieku, kas smagi atsaucās nākošajā spēlē pret vēlāko 2. vietas ieguvēju Grieķiju. Arī §o spēli. latviešu JKS vienība zaudēja ar 55:72. Šis zau'dējums nav uzskatāms par kaunu, jo Grieķijas komanda komplektējās no vareniem valsts un Šaloniku meistarvienības spēlētājiem.. Fināla somu TMČAu uzvarēja grieķu: Y>MOA ar 53:40, trešā vietā.atstājot zviedru KFUM, Pasaules meistara nosaukumu latviešu JKS ieguva volejbolā, uzvarot Dāniju ar 15:2 un 15:4. Draudzības sacensībā tika uzvarēta kāda līgas vienība ar 15:5, 15:11, 15:10 un franču UOJG. Zaudējņms bija jāpiedzīvo pret fran<^u . armijais meistarVlenību ar rezultātu. 7:15, 13:15 un 7:15. Ievainojuma dēļ arī Liepnieks nevarēja startēt vieglatlētikā, kUT viņam būtu droša viena no pirmajām vietām savās disciplīnās. Dubultuzvaru izcīnīja mūžīgi jaunais Ņoldis Millers, startējot no zviedru KFUM vienības. Lodē viņa sniegums 13.43, bet diskā 40.78. Sacensību rezultātus ļoti iespaidoja karstais laiks.
LATVIEŠU PāRSTAVJIDIEV KALPOJUaiA, p DARBA. SĒDĒ
Visi latviešu delegāti pasaules YMGA's vjubilejas ; svinībās pulcējās arī kopīgā dievkalpojumā ar Parīzes latviešiem. Daudzo viesu vidu bija arī sūtnis Grosvalds ar kundzi. Parīzes draudzes mācītājs Edg. Lappuķe sprediķoja par šai dienai izvelēto JKS temu: „Lai visi ir viens", liturģijā un .dievgaldā
asistējot māc. A. Abakukam no Oldenburgas. Vienota kristīgā saime piedalījās arī dievgaldā.
Pēc dievvārdiem latviešu saime pulcējās Latvijas karogu dekorētajā baznīcas zālē JKS jubilejas sanāksmē. To atklāja latviešu JKS Vācijā valdes priekšsēde Irma Dan-kere, apsveicot ieradušos delegātus no Vācijas, kā arī pārstāvjus no Zviedrijas, isi skicējot latviešu JKS vēsturi un attīstību, viņa aicināja ikvienu latvieti atcerēties Kkonjvalda Ata vārdu's: „Man: nav mīļākas valodās pāi* latviešu valodu, man nav svētākas zemes par latviešu zemi." Svētku saimi personiski sveica sūtnis Grosvalds, Mājastēvs māc. Lappuķe un Zviedrijas latviešu JIČS (pārstāvis Ka-riņš. Rakstveida sveicienus Kanādas JKS Vārdā bija sūtījis % Zeur tiņš, ģen. R, JBangerskis, zviedru KFUM ģen. Sekr. B. Bengsons un daudzi citi,
Sanāksmes dalībnieki vienprātīgi pieņēma latviešu JKS Vācijas valdes uzsaukumu pasaules kustības 100 gadu jubilejas gadījumam.
Sanāksmes turpinājumā JKS zemju pārstāvji, pamatojoties uz pēdējā laka sarakstēm un apspriedēm, nolēma radīt latviešu JKS sadarbības centru ar pagaidu sēdekli Vācijā. šaJā orgānā atsevišķo izemju JKS valdes locekli koordinētu organizācijas latvisko darbu zemēs, kur tas ir iespējams.
' : M.OIain!etiš
pret koeksistenci
īMmln kongresā'Šveicē piedalās aia Latvijas pāps^vls
Lucernā, Šveicē, 1. septembrī sanāca Liberāļu internacionāles kongress. Šī organizācija apvieno dažādu valstu partijas, kas seko liberāļu programmai. Tā nav tik cieša organizācija kā .Sociālistu internacionāle vai Komintorms, tomēr tai ir sava ieteikme atsevišķo nacionālo partiju politikā. Kongresā piedalās 11 neatkarīgu valstu delegācijas. Sešas trimdinieku gripas, kas pārstāv valstis, kuras okupējusi vai pārvalda Padomju Savienība, piedalās kā. pilntiesīgi delegāti. Šīs valstis Ir Latvija.; Lietuva, Igaunija, Polija, Bulgārija iin Unigārija. Kongresā piedalās ASV novērotāji.
; Kongresa prezidents Beļģijas senators R. Mocs preses konferencē paskaidroja, ka klusuma laiks brī-vTlbai var būt bīstamāks neltā saspīlējuma periods. Kongress apspriedīs memor^du, kurā visas pasaules liberāli aicināti; nostāties pret ^koeksistenci" ar komunismu. „Mi€rmīlīgā sadzīvošana ir tikai aukstā k^a bīstama ?aze", teikts memorandā. Lai sekmīgi cīnītos pret komūnismuv liberālu vadoņi ieteic Rietumiem sekojošo: 1) uzturēt savus bruņotos spēkus, 2) pārspēt Padomju Savienību sacensībā, lai dabūtu savā pusē vājās un nenoteiktās nācijas un 3) būt modrām pret iekšējo subversiju.
New ,York Times piezīmē, ka liberāļu nostāja stāvot tuvu prezidenta Eizenhauera viedoklim, kādu tas izteicis runā Filadelfijā.
ceļa zīme uz brīvo latviju..
(Pārnesums no 1. Ipp.)
Nollendorfs atzīst, ka nepieciešamas jaunatnes "^konferences, kur piedalītos vecākās paaudzes pārstāvji ar padomiem. Lielu palīdzību līdz šim devis^a^ hist. Tālivaldis Dukāts. Nepieciešama / arī vadītāju rokas grāmata.
N. lūdz: arī neliegt atsaucīļju un uzticību Jaunajam žurnālam, lai „Jaunā Gaita" varētu iznākt regulāri 4 reizes gadā.
Otrs priekšsēža vietnieks P. Frei-valds ziņo par veikto dai^m informācijas laukā Un izsaka vajadzību pēcvinformācijas l)iletena>
VicepriekšsēdišN A. Ruņģis savā ziņojumā, izsaka pārmetumus tiem vecāko paaudžu ^pārstāvjiem, kuri izteikuši presē nekorrektus pārmetumus apvienībaii Tāpat atzīst, ka valdei būtu vieglāk strādāt, ja kongress dotu vairāk ierosinājumu. Šim'nolūkam visi delegāti var nodot savus ierosinājumus arī rakst-yeidā> ja kautrētos tos pateikt mutvārdos.:
Vicepriekšsēde B, Krūmiņa ziņo par aus tŗumapga'bala darbību. Biedru .skaits audzis, un pašlaik austrumpiekrastē ir. 175 biedru, tomēr pasīvitāte ir Bostonā un Ņu^ jorkā. Sarīkoti vadītāju kurSi Bīč-vūdā,. kurus beiguši 18 dalībnieki. Notikusi arī viena pulciņu vadītāju apspriede. Izdots pirmais apgabala informācijas biļetens, kurn pavairojis Vašingtonas jaunatnes pulciņš. Nākotnē biļetenu pavairos apgabala pulciņi rotācijas kārtībā:
Vīcepriekšsēdis V. Kukainis ziņo, ka uzņēmis sakarus ar -rietumiem, un (biedru skaits no 3 deviņu mēnešu laikā pieaudzis līdz 67. Pateicība par .sadarbības veicināšanu pienākas G. Āboliņam un J. Diž-galvim, kuri popularizējuši ALJA's darbību rietumos.' Hietumpiekrastē darbojas 7 pulciņi, aktīvākais ir Tākoma.
J. Peniķi.j ziņo par savu darbību
totēka, un tanī pašlaik ir 10^2 jaUr-nlešu:'.adreses.''; V
Kasieris 0. GailītiS; ziņo, ka budžets izpildījies ar uzviju: ieņemtsv vairāk un izdots mazāk, nekā paredzēts. Pašlaik kāsē ir ^589,29/^^:;^^^^^^
Revīzijas komisijas priekšsēdis V. Muižnieks žiņo, ka uotiķušas di-' vas sedes. AlLJA^ kases grāmata un apgādes 'nozares rēķini atrasti^ labā kārtībā, šogad valde atteiku.> valsts vidienē. Izsludinātajā īslugu ļ gies no visiem pasta izdevumiem un sacensībā pirmo vietu ieguvusi arī daļējiem ceļa izdevumiem; U?
Haivorte lielaiž meitu- „at-vaļinājumā" pie tēva
Priacis AH Kāns sagatavojas jairiai dramatiskai prāvai ar slavC" m fāmu zvaigzni Ritu Haivorti savas meitiņas Jasmīnas dēļ. Pēc priača vēlēšanās tin nnoslēgtās vie» Eošanās laulības šķiršanas lietā, mātei būtu jāsūfc meitiņa 11 nedēļu atv^Inājumā pie tēva uz Franciju. Bet māte to nedara u% pēc prinča apgalvojumiem, nepflda aiī dažus citus soBjumus attiecībā uz meitiņas audzināšanu* Princim, starp citu, jādeponē 100.000 dolāri, Ja viņš meitiņu grib redzēt pie sevis. To viņš arī iapņēinies darīf^ ja vien māte Izteiks gatavību meitiņn atlaist „atv
iumā**.
nelaimīgā brāļa
Latviešu JKS no Vācijas .šajā pasaules- sanāksmē bija pārstāvēta ■ ar 19 delegātiem: un vadītājiem, kam pievienojās apm. 10 nedēļas nogales viesi un 4 latviešu JKS locekli no Zviedrijas. Darba sēdēs un debatēs latviešu pārstāvji iespēju robežās darbojās līdzi, lai vērstu cittautiešu pārstāvju uzmai^ībii uz mūsu problēmām. Dažkārt bija tiešām jābrīnās, cik daudzās vietās maz zināms, kā par Latviju, tā !par bēgļiem Tin ipar mūsu/stāvokli Sevišķi pateicīgs darba; lauks netiešai propagandai bija darba grupu vadītājiem pusaudS^u konferencē māc. A. Abakukam un M. Lor-bergam. Daudzi jaunieši' šķīrās ar solījumu mums palīzēt
Patīkams konstatējums konferences gaitā ibija apstāklis, ka neskatoties uz to. ka latvieši bija daļa no Vācijas GVJM delegācijas, dalībniekus izsauca pēc tautībām, tā 'plašajā auditorijā liekot atskanēt arī latviešu vāTdām, Lielu pakalpojumu propagandai veica tautas ISrpt Kopējās SMīāksmēs retaia fotogrāfs neuzņēma šo tērpn aeaē-
Mazās San Marit Sul Kaldre pilsētiņas Itālijā iedzīvotājus satrauca dīvains un līdz šim tur vēl nedzirdēts ņotikms par kāda laulātā pāra traģēdiju, kas līdz sirds dziļumiem satriekusi 'aibus jaunos laulātos draugus; ~
Pēc pieciem kopējā laulībā nodzīvotiem gadiem alļiein laulātiem negaidot atklājās, ka viņi ir brālis un māsa.' Kad 1950. gadā jaunais A1-; bērto Fiordolivo pie Salemas satika izskatīgo Guidu Italia Catino, viņam meitene nelikās vienaldzīgā un abi apprecējās. Bet viņu laime nebija visai ilga, un kādu' dienu Al^ bērto dabūja neuzticības pierādījumu: viņa siova bija stāvoklī, kas Aļberto acīm vairs nebija noslēpjams. Visu šo laiku Allberto bija pārliecināts}:ka viņiem pēcnācēju nebūs, bet nu negaidot, tomēr acīm redzot, apstākļi ibija krasi mainījušies. Kaut gan Itālijā šķiršanās nav pieņemtā, nelaimīgais pāris nolēma to tomēr darīt. Un tā kā Alberto situācija, nebija visai spoža, viņš nolēma taujāt pēc savas ģimenes un saviem piederīgiem. Uzzinādams, ka viņš bijis „atstāts bērns," viņš devās uz savu. dzimto pilsētu un tur uzzināja paša ausīm neticamas lietas; Tēvs — „nezināms," māte — Rosa Gatino, tā pati sieviete, pār kuru Gulda viņam tik bl^i stāstījusi, bija arī viņa māte.
Šodien dziļi apbēdinātie — māsa un brālis ir pilnīgi izš|īrušies un māsa varēs doties pie sava bērna īstā tēva. iBrālim —^neatliek nekas cits, kā meklēt sev citu dzīves draugu. Jfiāsa vaf būt^tSkat māsa.
Dzintara Freimaņa luga Zinta, par ko Freimanis saņēmis $50,- lielu godalģļi. Otro godalgu ($25,-) saņēmis L; Streips pār darbu Lāsts. Trešo vietu iguvīisi Gvido Liepas luga Mt. 55 Vērtēšanas komisijā ^ai^ojkšies: J. Veselis, J. Klīdzējs, J. Šāberts, J. Bičolis, L. Spožais un J. Peijļķis:
VieEļtulo biedru nozares vadītājs Z. Reiņeks ziņo, ka pieteikušies tikai 2 ivietuļie biedri, un uz 40 ap > taujām par dažādām problēmām atbildes atsūtījuši tikai 4.
Monika Bange ziņo, ka viņas uzdevums bijis uzturēt sakarus ar latvju jauniešiem citos kontinentos. Vislielākā interese manāma Vācijā, Zviedrijā un Jaunzēlandē. Jaunie rakstnieki izrādījuši lielu interesi par īslugu sacensību un grib piedalīties ar saviem darbiem arī jaunajā ALJA's žurnālā;
Mretārs V. Sprancmanis ziņo par lielu darbu techniskajā laukā. Pavairoti un izsūtīti visi valdes apkārtraksti un sēžu protokoli. Sākts vākt materiālus ALJA's ar-ohīvam un sakārtots albums . par iepriekšējo gadu darbību, sakopojot fotogrāfijas un rakstus presē.
Problēmu pētīšans biroja vadītājs V. Burģis ziņo, ka sastādītas 3 aptaujas, bet rezultāti atpakajie-sūtīšanā varēja būt sekmīgāki un lielāki. Apmēram no 100 atbildēm uz jautājumu: „Vai latvju tauta ir nobriedusi demokrātijai" tikai ēet-ri atbildējuši ar „jā".
Biedrzine V. Muižniece ziņo, ka pašlaik ALJA'ā ir 666 biedru, bet biedru skaits joprojām vēl aug, īpaši kānģreSa laikā. Procentuālā ziņā vislielākais biedru skaita pieaugums ir ASV rietumos, bet tas palielinājies arī vidienē un austrumpiekrastē. Iekārtota jauniešu kar-
revīzijas komisijas ierosinājumut kongress izsaka pateicību par darbību visiem ALJA's valdes locekļiem.'
V. Klīve, pārstāVis pie citu tautu organizācijām ziņo, ka pārskats par viņa darbību galvenokārt atrodams jaunajā ALJA's žurnālā. Viņš iepa- • zinies ar citu tautu jaunatnes un • studentu darbības veidiem, kur dažus ierosinājums var gūt arī ALJA.
ALJA's del^āts Apspiesto Eiro^ pas tautu apvienībā K.R. Valters ziņo, ka piedalījies šīs'apvienības sēdēs un nobalsojis par AETA.komisiju' iesniegtajām rezolūcijām
Vēlā pēcpusdienā ALJA's kongresa dalībnielii devās vakariņās, par ko bija gādājuši Kllvlandes jaunieši. Pie vakariņu galda atskanēja daudzas tautas dziesmas.
"Ap 400 dalībnieku noklausījās arī jauno mākslinieku . koncertā,' kur vislielāko publikas atsaucību ieguva Klīvlendas baptistu draudzes kvartetos, kas tiešām ir lott laba dziesmu vienība (J. Dakters, J. Plostnieks, V. Ūsis un A. Cīrulis) No jauniem māksliniekiem piedalījās Vita Ozoliņa (soprāns)v Dagnija Miške (klavieres un vijole), Vallija Meļliņa (soprāns), Jānis Ducmanis (klavieres), Ivars Gaide (tenors). Klavieru pavadījumus veica komp. V. Ozoliņš, V. Ciemiņš un A. Ūdris. Vēl piedalījās Klīvlendas ev.-lut. draudzes jaunat-, nes pulciņa meiteņu sekstets (V. Ezergaile, J. Meirāna, A Priede; S. pūpola, I. Dāve, un 1. Dautere).
Koncerta starplaikā interesantu un saistošu referātu par temu „Cil-vēces traģēdijas cēloņi un mūsu sūtība" nolasīja Dr. Kārlis Lejas-meijers.
■ • , i . " Visvaldis Šmits.-
(Turpinājums sekos)
Ziemeļamerikas latviešu meisfcafsacīkstes vīegktlētiiā notika 3. un sept> Bīča stadionā; tās reizē bija ari ASV Kanādas latv. valstu sacīkstes, kur vīriešu un sieviešu sacensībās noskaidroja uz° varētājus balvai — Latvijas brīvībai, ko Mja dāvina birojs un ž, Kāpostiņa.
Augšējā rindā pa kreisi filadelfletis H, ZeiIe rok Starta bedrīti 400 m, skrējienam. Vidū — Kana-" daudz punktu ieguva vidus distanču rekordists V, Teteris (65), KVirkavs (62) un Kirklendleikas
pārstāvis — E, Gremze (42). Pa labis V. Krūmiņš (Klīvlenda)bij jā rindā — Toronto vieglatlētes ieguva visas trīs pirmās vietas tālM^ kur jaunā atlēte V. Va-sone (uzņēmumā pa kreisi) Aegaidīti ar 4,B5 nio izcīnīja ptaoTietu^ atstājot otrā vietā V. Admio ni (4,31) un B. Skujiņu (4,12). Spraigi risinājās šķēpa mešanas sacensība, kur ar pēdējo metienu uzvarētāja godā izvirzījās R. Miķelsons (Toronto) M^i m., 2. vietā E. PurgaUs 51,98, bet trešā vietā jaunatnes meisters J* Tērauds ar 50,12, ķas iepriekšējā lienā Kanādas Nacionālās izstādes slarp-tantlskajās sacīkstēs ierindojās 2. vieta. Trešajā rindā — iasvarētājģ lodes grušariā un a A. Bergvalds (Toronto).
Pa labi -X 160(> m. skrējienā E. Gremze^ āiz viņa Spraupenieks. Apa^ā — organizāclļjn m labvēļu dāvātās balvas sacensību uzvarētajiem. Pa laM Hauaēaā latviešu sporta vadītāji
JAUNIEŠU VOLEJBOLS . ^ SIDRABENĒ
Latviešu nacionālās jaunatnes apvienības Kanādā jaunatnes kursu laikā Sidrabenē svētdien,. 25. septembrī notiks jaunatnes pulciņu sacensības volejbolā. Sacīkšu sākums pīkst, 2.30 p. p. Sidrabenes volejbola laukumā. Piedalīties var izviens jaunatnes pulciņš ar vienu vai divām vienībām. Spēlētāju vecums: no 14 līdz 30 gadiem'.
Jaunatnes pulciņš Lāpa ziedos sacensībām balvu vai ceļojošu kausu.
Kursu vadība aicina pulciņus rūpēties, lai sacensībās piedalītos - ie-spēja,mi lielāks vienību skaits.
2.' ZIEMEĻAMERIKAS LATVIEŠU mrSTARSACīKSTES VIEGI^AT-.■ jMTĪKA TORONTO::
Otr^S Ziemeļamerikas, kontinenta latviešu meistarsacīkstēs aizvadītas. Prieku par jaukajiem sasniegumiem, lieliskajiem laika un laukuma apstākļiem un kuplo balvu klāstu aizēnoja mazais dalībnieku skaits no ASV. Vai tas nozīmē, ka šim skaistajam pasākumam nāksies teikt ardievas jau pēc diviem mēģinājumiem? Jā, vieglatlētika ir amatieru sports, kas nespēj kompensēt dalībnieku pūles materiālā ziņā, un šādi „mulķi", kā Imants Mežaraups, kas vienā- vasarā šī ..aizvēsturiskā" sporta dēļ nobrauc kādas 4000 jūdzes bez centa atlīdzības, ir vairs retums. Pirmā latviešu bēzbola vienība ASV ir nodibinājusies — varbūt drīz varēsim padomāt par latviešu izcelsmes ..jeņķu" meistarību bēzbolā un regbijā?!
ALA's ziedoto balvu vīriešu vienībām šogad ar 91-78 pnkt. izcīnīja kanādieši, kamēr mājinieces giiva uzvaru bez sacensības, jo ASV latviešu vieglatlētes pārstāvēja tikai viena vienīga dalībniece.
Sen tik labi skrejot nebija redzēts T.eters, kuram gan neizdevās pārspēt Virkava rekordu 800 metros; 'bet izcīnītie 4 nieistartituli un vairākas tālākās vietas deva visvairāk punktu savai vienībai. 10 disciplīnās startēja Ansis Bergvalds, guva uzvaras lodē un augstlēkšanā, bet diska bija spiests liekties krietnā Mežaraupa snieguma priekša. Jauki bija šķēpraižu sasniegumi: 3 vīri pārspēja 50 m līniju; bet ceturtais palika sprīdi aiz tās. leprieci-ļaāja 17 g. vecā Jura Tērauda snie-
gumi šķēpā un augstlēkšanā.. Jaunatnes sacensībās Vilsone tāļlēkša-nā un Ilona Lappo 60 m, skrējienā, sasniedza labākus rezultātus par uzvarētājām vispārējā klasē.
TECHNISKIE REZULTĀTI
Vīriešiem s lop m. — 1) Baumanis
11.7, 2) Znotēnš, 8) Pavasars. (Teteris un Pavasars uzvarēja prikeš-skrējienos, ar laikiem 11.8. resp, 12.1). 200 m. — 1) Teteris 24,2, 2) Baumanis 24.6, 3) Pavasars 25.1. 400 m. — Teteris, '53.4, Znotēns
58.1, Gremze 59.6. 800 m. — Teteris 2:,02.6, Virkavs^ 2:06.1, Gremze 2:15.4. 1500 m. -^Virkavs 4:31.4, Gremze 4:57.9, Straupenieks 5:19.4. mō m. Virkavs 10.:()8.0. Linde 10:22.1, Gremze 11:29,5; 110 m. barj. -^Krūmiņš 19.0, Baumanis
19.8, Bergvalds 20.6. 4 reiz. ^100 m; stafetē: ASV -r- 48.6, Kanāda ~
50.2. Augstiēkš;:. Bergvalds 1.70, Uiska 1.65, Baumanis 1.65. Tāllēkš: Krūmiņš 6.49, Baumanis 5,95, Teteris 5.84. Kārtslēkš.: Teteris 2.94, Krūmiņš 2.85, Bergvalds 2.70, Trīs-sollēkš,: Baumanis 12.65, Krūmiņš 12.30, Bergvalds 11.13, Lode: Bergvalds 13.03, Viškers 12.83, ŠtālsJ 1L39. Disks: Mežaraups. 43.02, Bergvalds .41.42. Viškers 36.84. Šķēps: Miķelsons 54.54, Purgalis 51.89, Tērauds 50.12. Veseri: Mežaraups 46.28, Poltraks 37.18, Vasi-lis 33.81. Laibākais rez. pēc punktu tab.: Mežaraups veserī — 731 pnkt.
Sievietēmg 60 /m:-— A'dmine 8.8, Vilsone 9.0, Lappo 9.0. 100 m..,^ Vilsone 14.2, Lappo 14.4, Admlpe
14.9, 80 m barj; Ādmine 16.1, Sku-jiņa 16.8. Augsti.: Tora 1.40, M-mine 1.30, Rudusāne 1.25. Taļlēkš.: Vilsone 4.35. Ādmine 4.31. Skujiņa 4.12. Lode: . Viškere 963, Ādmine 9.60, Avotiņa 875. Šķēps: Avotiņa 21.63, Viškere 18.90. Ādmine 17.62. Disks: Viškere 33.23,;Ādmine 25.53.
Labākaie rez. pēc Dekšenieka ta-bul ām: Tora augsti. — 527; pnkt. ..Zēniemg 100 m.' — Vilsons 14.2, Valdmanis 14.6, Petmanis .14.9. TāJ-lēkš. — Petmanis 4.38, Vilsons 4,20, Ķēniņš i.li Augsti, — Ķēniņš 1.35, Petmanis 1.21. Lode — Valdmanis 8.84. Petmanis 7.90, Vilsons 7.66.
Meitenēm s 60 m; Lappo 8.7> Vor-pa 9.2, Rudusāne 9.7. Tāļlēkš. • Vilsone 4.37. Vorpa 3.76, Lappo 3.65. Augstlēkš Vorpa 1.25, Rudusāne 1.15 Lappo 1.10. ^ .
Labākais sasniegums pēc Dekše-
nieka tab,: Lappo 60 m — 466
- ■ ■■ ' .- ::'■.<-:-r ::;,.:' v-^v":.