Trešdien, 1955. ga^a 14. septembri
MBOBBCttBaa
Iii nlni 11 i,
BSOCE
AUSTRUMEIROPAS TAUTU JOSLA GEOGRAnSKĀJĀ SITUĀCUĀ
Prof. A/Spekkes pārdomas par mūsii tautas likteni, pieminot pirmo Latvijas
ministra Z,
APVAINOTI
Apsi un Alēksandrn ErnstTi-(A. Erasts) salaulāja Bostonas! Trimdas draudzes māc. A, Galinšo
/ Foto: V. Gmvltls
latviešu paaudze, kas auga ian veidojās gados pirms Pasaules- kara, savas ģeogrāfiskās zinā-šaļnas par Eiropas kontinentu smēlās no kartēm, kurās Austriļm. eiropa kā tās tautu nacionālipo-^lītiskā izteiksme nemaz /nebija ; atzīraēta. Ja vācu imeriju gribēja \ uzskatīt par Viduseiropui 'tad Austrumeiropa bija Krievijas caru valsts. Juceklība un neskaidrība ,bi-, ja arī Balkānps: grieķu brīvības ļ kari jau drīz pēc Vīnes kongresa, i ap 1848. gadu un pēc Berlīnes kongresa 1878. gadā, — jo Balkānu tautas ar nepacietību kratīja nost irstošās wn nežēlīgās Otbmāņu impērijas jūgu.
Gan presē, gan priekšlasījumos vēl deva iespēju dabūt atļauju ie-aizvien biežāki dzirdams* konstatē- celošanai saī ļkontinentā kā pilnvēr-jiimš, ka mēs esam kļuvuši loti jii-'t%ato darba Ispēķaift. Mums ir cita
ga: klāt kungr.
VĒSTULE DRAUGAM,
ias atvajinājuma laikā sadomājis šķērsot Amerikas ^ontinentn.
Ceļojamu sac no austrnmfirasifa, Ātrāk taisies proni no Bostoņas s Bīstama |ŗ mākslinieku kasta, Ibas daiļās māsas Gutbergašc
Ņujorkā ņem paaiemi nn braukā fņrp uz Bruklinu un atpakaļ, Kamēr Flašingā .reiz tiksi laukā^ Milda Zflava kur lomas. kaļ.
Filadelfijā kad būsi prasi, Apmeties kur taūtiet?s Andrejs Ku°
. dzīs.
Iedibināja TiĢs slimo kasi Palīdzību sniedz, kad uznāk dru-
:.■ dzis.'.
Vašingtonā, Potomakas malā, lilija kur zied kā ziedējusi, Ilgi īieuzkaTējies, jo ALĀ Te\i ievilkt Tar kā kuslu trusi.
Čikāgā uz yokām teii svaidis, Ēdinās un lasīs priekšā dzejas, Ērkondišioned telpās gaidīs ļ Eindā sešas dāmu koinitejas,^
Tālāk ceļš uz Detroitu tev vīsiesi Plašs uz visām pusēm tur sķatso Sagaidīt jar savu kori dzīsies PreS t@T un apsveiks Banders pats.
Pār! robežai kad pārskries bānis, Iekšā Ķanadā, tad atceries: Iīamllt(>nā pieņem GaiHts Jānis Informāciju, tur apstājies, r
Kad tu nonāksi Toront«) — ticis Tevi sagaidīs ar dziļu biju. Pašveieini draugu ^ tuklo Frici, ;'?faņa meiteni imre^^
^^^^^^^^^^^^^
ļOļ gļadsimta polītiskās kartes ■ ® bija radušās Dejojošajā kon^ gresā, kā to ļaunas mēles bija nosaukušas, proti — Vīnes kongresā iJlS. gadā.
Taisni simts gadus vēJāk, 1914. gadā, sākās Pirmais pasaules karš, un daudzu irstošu patiesību vidū atradās arī Vīnes kongresā radītā Austrumeiropas politiskā karte.
Kopš 1914. gada ir pagājuši 40 igadi) un kas viss Austrumeiropā nav noticis? Un kas vēl nenotiks?.'./' ■/
Mūsu di©au cilvēks, pat vistālā-. kajā pasaules stūrī, tagad zina vairāii vai mazāk gudri izrunāties par apspiestajām tautām, par 100 miljonu. krievu varā nodoto eiro-
kādos traucās mūsu vērojumi, mū- pieminekļus var no su spriedumi, Kādā neziņā reizēin-"kas tautu piemiņā celti pinās mūsu ilgas, mūsu- vēlējumi, ■cik dažkārt neskaidras un juceklīgas ap mums likās nākotnes izredzes. Man, dzimušam kurzemniekam, bija izdevība saskatīt 1918. gadā, vienā paša gada laikā, 8 valdību Vai pārvalžu jmaiņas!
Tie "bija laiki, kad radošie gari, tāla vēriena vīri kala formulas, pēc kuŗāiņ būs dzīvot paaudzēm. Arī mūsu pirmais ārlietu ministrs Z. A. Meierovics bija viņu skaitā. Atceros 'dažii labu viņa formulu tai pašā Bulduru konferencē vai apsveicot Polijas - Krievijas miera sarunu delegācijas nodegušajā Melngalvju nama zālē, Bulduru konference bija jaunās Austrujnei-ropas pavasarīgā spārnu plēšana. Un notika tā Latvijā un viņas movens bija Meieroyi<!S.
Tāpat man sevišķi iespiedusies attniņā Rīgas miera konference 1921. gada 18 martā: biju šaubās iin neziņā, vai abi daudzo gadsimtu ienaidnieki tiešām iespēs ko parakstīt, kā to atklāšanas sēdē bija pareģojis mūsu ārministrs, vai arī Austrumeiropa no; jaunā atkritīs' jau tā ilgajos asins murgōs. Tā pasaules presei bija lielā sensācija, šīs Rīgas miera sarunas, un mūsu kafa: laikā noplicinātajā Rīgā žurnālisti bija sabraukuši no visām pasaules malāni. Un te viņu priek.
gāzt, bet tiem, \ tīgi un viegli Ievainojami.
mēraiikla. cilvēka darba speka vēŗ-:
kas dziļi j Tas ir tiesa. Mēs vienmēr atroda-itībasnoteikķnai dažādos vecumos ieaujguši ļaužu apziņā v;aī^emap- mies it kā trauksmes stāvokli: vai!nekā šai kontinentā. Citāds darba ziņā, vienalga — tiem n^^^kštlā- tikai kāds kaut kur un kāiit kā ne- un dzīves veids; un par Visāinn^^^
^šā, skaistajā Melngalvju zālē, noplēšu, par visu šo plašo »Pārejas"ļgtājaS agrāk gandrīz nemaz ņe-zonUi kas ir viens no bīstamāka-'^^irdētāsLatv^^^^ ministrs,
mierīgs, stalts un gudrs^.. tie ir brīži vēstures folianta lasīšanā, kad aceņbtais lasītājs nostiprina acenes uz deguna, lai neizlaistu kādu lasāmu rindiņu,
NO SENATNES LĪDZ
LATVIJAS CHROMKA, 80 ^fUHĪ.
1586 — Rīgā publicē latviešu valodā Mārt^ Lutera maZo kate»
chismn, pagājušā gadsimta beigās un.paš-
Karaļa stefana Baterija nāve A reizējā pirmajā puse- antropo, novērš Eīgai draudošo sodu par ģeogrāfija strauji -attīstījās un tur.
pina Aot vērtīgas atziņas, arī pašu
jiem briesmu perēkļiem pasaules mieram u. t. t. Tā vairs nav zonav kurā kronētie lielkungi ar saviem liktenīgiem zīmuļiem '. iezīmēja, robežas pēc principiem, kas, bija in-ļteresanti vieniem pašiem, tā ir plašā īpatnējās ģeogrāfiskās dispozīcijas un īpatnējā etniskā sastāva kontinentālā josla, kuras savādības slēpjas iemeslos, kurus īsteņī, bā sāk pareizi un reizēm dziji formulēt tikai pēdējā gadsimta zinātne, tā saucamā atntropoģepgrāfija.
au 1905. gada revolūcijā bīstami sakustējās viena otra pārejas zona caru Krievijā, it sevišķi Baltijā un Aizkauķazā, bet tad,- kad lielvalstu slavenā spēku līdzsvara poūtika nonāca pie sava; dabtškā atrisinājumā, proti, pie 1. Pasaules kara; visā Austrumeiropas - līdzenumā. Karpātu kalnu abās pakājes un tālāk 'uz leju, salūza gabalos trīs impērijas: divas uzvarētās un viena uzvarētāja. Taisni tās trīs; kas pirnis 100 gadiem ar savu sma^ gurnu bija nospiedušas Korsikas „mazā kaprāļa" Napoleona I īs-laiļpīgo lielvalsti.
le mēģina mani apvainot ?Vai tikai aiz šī vai cita izteiciena neslēpjas kāds dzelonis? Ne viena vi6n sena drau-' [Jomāju, ka laiks ir klat mēģināt pajukusi tāpēc, ka vieiiam no ^ savākt no iespējamr pieeja- tā partneriem paticis kādā drauga miem materiāliem mūsu Pinnāār- izteicienā sadzirdēt apslēptu apvai-lietu miniatra izteiktās formulas | pojumu. viens vien labi pasākts attiecībā uz Baltijas valstu ani^ntl, uzņēmumis paputējis šādu nelāpā-^ par Austrumeiropas br^o^ tautu mu aizdomu un iedomu dēļ. stāju pret krieviem, attiecībā uz Slimīgais jūtīgums kļuvis ne vien t.s. jauno valstu ekonomiskam re- p^r raT^sturīgu mūsu trimdas laika spējām, kas ir jautājuiiis, pie kura parādību, bet jau par lielu postītā-Ž.:A. Meierovics daudz strādājis, ju spēku visā mūsu sadzīvē; It īpaši ļauna ietekme tam ir organlzāci-pat'vēl sadien, būs ne tik vien ķo ju dzīvē. Ne viena viesa jauia orga-nobrīnīties, bet arī ķo pamācītias. iīlzācija radušies resp. Vecā sašķelt sevišķi, ja salīdzināsim vairāku Sisies tikai, tāpēe, ka kāds atse-ģadu desmitu zinātnes precizētos viŠķs vecās organizācijas biedrs atzinumus ar apmēram pus ģādu vai bledm grupa jutušies no kāda
simtu agrākiem spontānās, nemal-
cita organizācijas locekļa vai Tese»
dīgi dziļas intuīcijas radītiem for- 1as grupas par kaut ko apvainoti mulējumiem, kādus tos iedvesa sa-
viem labākiem dēliem tkuta, bija modusies jaunai dzīvei.
kas
pretošanos karaļa pavēlēm. 1587 — Jezuītu ordeni izraida mo
1589 — Poļu soda komisija atjauno l^gas Domes tiesības un auto-
.ritāti;;
1500 — Tādēļ, ka Livonijas diž
cilvēku vērojot un vērtējot kā ģeogrāfijas objektu. Kāda pazīstama pētnieka grāmata šai. ziņā saucas Die.Geographie des Menschen.
Pētot mūsu Austrumeiropu ar šās zinātnes metodēm varam dzi-
ciltlglenkojušies negodīgi un pret-[^^^ izpi^ mūsu -fatālās joslas tiesīgi attiecībā pret zemnieklem/ļP^t^ējos likteņus jau n^ tiem tāla-
jiem gadu simtiem, cik tālu atpakaļ sniedzas mūsu vēsturiskās zi-, nāšanas.
Polijas Kaffalis Sigismunds III aiz liedz Livonijas dižciltīgajiem no» darboties ar tlrdzņie{^u. i
1591 — Rīgā atkal atgriežas je-zuīti nn atiauno savu skolu.
1592 — Rīgas pilsētas dome latviešiem aizliedz nodarboties aŗ' tumeirppas pussalai
tirdzniecību.
1600 — P. fon Hilchens Livonl jas likumu kodeku pagaidām lieto tiesāsļ Tas atļauj un veicina ver-
dzību. Bet šī likuma galīgo apstip. rināšanu izjauc Polijas un Zviedrijas karš."
LIVOMJA 2E3t ZVIEDEĪJAS : TARAS -
1600 Izļņemot ^^gu, visu Livoniju _ okupē Zviedri karā pret Poliju. , Kārlis IX apsola zemniekiem brivību.
1601 — Zviedra kronis sāk Livonijā zemes reformu*
1605 — Zviedrijas ķēniņš KārUs X uzbrūk Elgai, bet .poļi zviedrus .atsit."V.-""- ■
1610 — Zviedru kroņprincis Gustavs Adolfš atkal uzbrūk Rīgai, ]bet bez panākumiem.
mi — 1^82 — ]pn!ņš Gustavs Ādolfs valda pār ĻivonijUi Viņš kāre pēc. troņa Maskavlj^ bet bez panākumiem. Ieteic savn jaunāke brāli hercogu Fīlipu, bet ari te noraida. Tad Gustavs Ādolfs atbalst® Michaeln Eomanovu, lai Izjaukti Polijas prinSa kandidātūro.
1621 ^ 16, septembri Gustevs Ādolfs okupē Rīgu, Viņš ienāk Si-gā pa vārtiem, kas izlauzti :iB^s pilsētas valni.
Livonijas muižniekiem |āi .gavliSltiIi MH tii> tlesībao
lakts, ka visa mūsu josla no So-
niijas - līdz Adrijas un Egejas jūrām ir zināmā mērā bāze Rie-
kas šo • pussalu;, līču - loču jūras krastu līnijās izlocītu, piesaista pie : lielā, smagā, tīri .vai aizlaicīgā Āzijas vai Eurāzijas kontinenta, no kura uz t. s. Rietumeiropu aizvēstures laikos nāca kultūras stādi un cilvēkam pieradinātie- dzīvnieki, bet priekšvēstures laikos viens pēc.6t., ra ļaužu cilšu viļņi, arī kādreizējo nieža zirgu pieradinatāju indoeiropiešu, kuriem esam pieskaitāmi arī mēs, baltieši.
itrs vērojums. Ir interesanti kādreiz papētīt 'Eiropas kontinenta etnisko — tautu karti. Tut^ redzam, ķa lielākie etniskie »ķermeņi" meklējami pa labi vai pa kreisi no mūsu joslas, kļirpretim. pasausai jos^ lā etniskā . saskaldīšanās, . vietām pat* sadrumstalošanas, ir daudz lielāka nekā abās malās. Tas polī, tiskā ziņā nozīmē lielāku kustību un arī lielākas 'briesmas. /
nnŗeškārt ^ kāds saprātīgs ciļ..
vēks reiz bija teicis, ka vēstus re !bez ģeogrāfijas esot %ā japāņu zīmējumi, proti, bez perspektīves, bez telpiskā 'dziļuma. Ja paskatīsimies, :cik tālu stiep3as Austrumei. rdpas līdzenuma, kur tek upes, kādā virzienā būs gājuši senie tirdzniecības ceļi u. t. t.; un daudz kas top skaidrāks arī mūsu likteņos,
ad izbeidzās 1. Pasaules karš, biju jau "^beidzis universitāti. Labi atceros tos nemiera virziemjs,
Austrumeiropa pēc lielo impēriju - izspēlētās spēles 19. g. s., atkal bija atguvusi sevi. Banketos un sanāksmēs skanēja tosti un runas no Baltās jūras līdz Melnai jūrai Aizspriedumu un naida kalni, nāvīgi aizvainoto simtgadīgo privilēģiju kalni; sagrīļojās,. drūmi savilkās ' sevī un perināja atriebības plānus...
.■ Tie arī nāca, un mēs te vis! esam šo plānu zvērinātie liecinieki. Bet lai kas ibijls : un kas vēl' būs, Austruineiropas īpatnējo seju vairs neaizsegs nekādi šķidrauti, lai cik sarkani,'Šo joslu vairs no kartes neviens neizdzēsīs. Akmenī Girstos'
, IGAUŅU DIENAS, ,: .; :LOSANDž;ELOSĀ
ASV rietumu piekrastes igauņu organizāciju savienība ik pa divi gadi rīko „īgauņu .dienas" .vienā rio rietumu piekrastes centriem.. 1958. g. šāds sarīkojums notika. Sanfrancisko; Šogad 2., 3. un 4: septembrī ,,Igauņu dienas'' notika Losandželosā. Sarīkojumu virknē ietelpa akts, igauņu organizāciju kongress, koncerts,, uz kuru bija. aicināta amerikāņu publika, sporta sacīkstes, teātra izrāde un balle: No 5fujorkas bija ieradies ģenerāl-konsuls J.Kaivs. Bija sabraukuši pāri.par tūkstots igauņu no rietumu piekrastes, Kanādas, Čikāgas, Teksasas.
Šāda veida pasākums varētu noderēt kā paraugs arī miums. Rietu-
Bēž šaubām, ir uzbroiķumi un apvainojumi, kas teikti, lai tīšu prātu otru cilvēku ievainotu vai iznīcinātu. Pats par sevi saprotams, ka ūz šādiem uzbrukumiem ir atiecī-gi jāreaģē; bet šeit "ir runa par apvainošanos nevietā; par slimīgu otra cilvēka izteicienu ūn izteiksmes veida uzmanīšanu ar vēlēšanos tur sameklēt kaut ko apvainojošu.
Liekas, ka viens no galvenajiem jšī slimīgā jūtJģunia rašanās cēloņiem ir mazvērtības Izjūta, ar ko sasirguši un sirgst joprojām diez gan liels skaits trimdinieku. . Mazvērtības izjūtas rašanās .iemesli var būt uti ir dažādi; reģistrēsim dažus no tiem.
Kaut arī lielumā Tiņ visumā mēs esam bridusi cauri tam pašam pur-' vam, tad tomēr ir reizēm vērojama atšķirība, cik kurš šaiceļā sevi 'savainojis. Tā, piemēram, mūsu vidū ir diezgan ievērpjama grupa to, kas pēdējā gadu desmitā dabūjuši piedzīvot vairāk vilšanās un paze-Bostonas Misijas . draudzes māCo'mojumu kā citi. Tur. ir tie kādreiz Ņ. Ozols iesvēšjļi Līgu Korsti,'cienījamie vīrirkas mazlietiņ, maz-lesvētāmā saņem svēto vakarēdie. lietiņ bija pārkāpuši tai gadu robe^ nu. Fotos y.: Grāvītis žai, kas nb^ 1947.-1951; gadam
tām — temps ņesaēda vecajā kontinentā, eilvāku, tik ātri kā tas notiek: šeit. Ķo mēģ uzskatījām. par cilvēku savii spēju pilnbriednnāāi to šeit jau uzskata i)ar veču, noļie-tātu Un „metamu vecās dzelzīs"
Varbūt^ kaļ Tīņiem ii? taisnība, jo trauksmainaidzīve —ne tik daudz ķā darbā pafs ^ šeit cilvēku saēd un noUete nesalīdzināmi ātrāk ne i'tas biļa■Eiropā,: / '
Bet šī atziņa nevarēja dot nekā pozitīva ciMēkam,; kas; .gribēdams izkļūt no nometņu dīkdienības un zinādams, k^ viņš var veikt ne ma-zālk par kuru katru jauno, pietei-: čās darbsan,! bet tika noraidīts gadu^ robežas dēļ. v
Ta nebija Jvienīgā vilšanās. Nāca Vēl daudzas icitas, kas kā naglu sienā šo cilvēku galvās dzina atziņu: tu nekaM nederi. Skaidrs,: ka tā nesa seV Udzi pēdēji garīgo spēku saēdējumazvērtības' izjūtu. Izjūtu, kas tiem vēl šodien liek sagaidīt uzbrukumus ūn pazemojumus, un kas tos .nostāda- pastāvīgā trauksmē un liek. tiem but tramīgiem un jūtīgiem pret katru vārdu un pat .baiss skaņu uņ skatu,
Otrajā viegli apvainojamo grupā, kas ari ir mazvērtības kompleksa dēļ tur iekļuvuši, jāierindo tie, kaut nedaudzi^ kas iFaunajā Pasaulē — kā to dažreiz mēdz teikt —^ ^tai-sījušikaŗjēŗu.^ Šis 19. gadu simteņa, Rīgas jāūn-
Stanlsļavs Duļevskis beidzis North-eastem universitāti ii Bostonā ar Back^lor of Business Admliīistra. ton grādu. Viņš ir kt>rp. Fr. Mei
loceklis, '
V.: Grāvītis.
PRIEKŠKARS
bagātnieka jaunākais brālis ļoti vē^ 1ās, lai viņu ievērotu un atzītu, un lai viņam un viņa vārdiem piešķirtu to svarui un lomu, kāda tam, saskaņā ar viņa pašreizējo materiālo situāciju, pēe paša domām pienākas. Tai pašā laikā viņš tomēr arī jūt, ka iekšķīgi viņš šo stāvokli sēm vēl nav aizsni^zis un tāpēc aizdo-
Ar šādu virsrakstu ievietots ievads New York Times 1. septembf a numurā, kurā apskatīts nesenais incidents Maskavā, kad padomju valdībā liedza atļauju diviem ame^ ^ rikāņu Kogresa locekļiem apmeklēt Latviju. „Np visām padomju pār. valdītām zemēm Baltijas valstis ārzemniekiem ' visbermetiskākt noslēgtas. I
Notecējušos desmit gados šīs valstis liekas pilnīgi s^jetizētas. Tur droši vien ir bijusi spēcī'ga pretes-tījba. Atkārtoti ir ziņots par baltie^ šu masu deportācijām no viņu dzimtenes un to aizstāšanu ar krieviem. Padomju valdība apgalvo, ka Baltijas valstu iedzīvotāji esot laiinīgi par viņu iekļaušanu „daudžnaeionālajā draudzīgajā padomju tautu saimē". Bet ja tas ir tā, kāpēc šīs valstis apjož dzelzs priekšikars? Ja padomju valdība nebaidās atļaut ārzemniekiem aīpmek-lēt Kazachstanu, kāpēc tad bailes no apmeklējuma Baltijas valstīs? Tik ilgi, kamēr pastāvēs šis dzelzs priekškars, padomju valdība nevar pārmest pārējai pasaulei, ka tā ap-
mu pilns vērp ik uz soļa, vai tik
viņam tiek parāldīta pienācīga cie- šauba oficiālo padomju versiju par
V ĢRAKD RAPIBI (3I1CH.) ^ karā ar organizējamo bazāru š. g.
^ • - . 25. septembrī. Bierība sava nama
@ Grand Rapidu un apkārtnes ^,31^^^^^^-^ izdaiļošanai veltījusi
latviešu ev.-lut. draudzes, gadskār-j^^ii^īgu darbu un līdzekļus. Varbūt tējais bazārs paredzēts. 2. oktobri nfebūs pārspīlēti teikts, ja atzīmē-Latviešu biedrības, telpas. Bazāra nama, vērtnia pieaugusi otr-
sākums pīkst. 3 p. p., to ievadīs Par pared.zēto bazāru biedrības
ĪSU svētbrīdi, dievkalpojums tam • prigļ^šnieks inž. Oskars Leimanis" dienā baznīcā nenotiks. Sag;atavosa. informē, ka pākunis noteikti pīkst.
nas darbus galvenokārt veiks draudzes dāniu komiteja, atlikums draudzes vajadzībām sasltaņā. ar apstiprināto budžetu. Baznīcas pirkšanas fondam ziedojuši, inž. Alfrēds BuIt deris $25,- un Antons Asnītīs $4,-.
Televīzijas un radio labošanas darbus veic televīzijas, un' radio techiniķis Gunārs r Dēlands, 1645 Kalamazoo: Ave., S. E., telefons —-GL- 2-9879. Pieteikumus pieņem pa tālruni vai mājās, Visi darbi tiek Uzdarīti noteiktā laikā. : ® Latviešu skola. savu darbu sāks 24. septembrī pļkst. 9 un darbosies tajās pašās telpās, kur iepriekšējos gados. Skolu vadīs pārzinis V. Lībants. '
4.00 p. p. un publikas rīcībā, tikšot nodoti visi trīs stāvi. Darbošoties plaša izloze, 'kās vienam otram varēšot sagādāt patīkamu pārsteigu-, mu. Apakšējā stāvā notikšot bērnu teātra izrāde un maza koncertdaļa, vidējā stāvā darbošoties atspirdzinājumu galdi un ibūšot gādāts par izklaidēšanās prieku lielajiem un mazajiem. ' V, ■ ■ KALAMAZr ^
® Dziesmu Vairoga 10 gadu atceres koncerts notika 3. septembrī Kalamazū kolledžas Stetsona ka-pellā. Koncerts bija apmeklēts ļoti kupli.. Koris dziedāja E- Melngaiļa, J. Vītola, Emv Dārziņa, Ad, Abelesi
ņa, vai: tikai. Viņu atzīst, yai tikai kaut kur par viņu kāds nepašmīn, vai> lai Dievs sarga, nepasaka kādu zobgalīgu vārdu!
Treiaļā grupā ierindoami tie^ kajii abasj okupāeijas, karš, bumbu uzbrukumi, beztiesīgā mētāšana pa dažādajāni nometnēm, nedrošība un neskaidrība par rītdienu, zaudētais tin neatgfistamais sirdīs iesitis tik dziļas rētas, ka ne viens vien to starpā zaudējis dvēseles līdzsvaru, par pastiprinātn vai pat slimīgu jū tīguņiu nemaz nerunājot.
Viņu Yidū ne reti sastopami tādi, kas jau reizi — Pirmā pasaules karā — izstaigājuši trimdas gaitas, tēvi; un mātes, kuru bērni samalti kara nāves dzirnavās, un Visi tieļ „nelaimes. pu^l", kam dzīvē — glur ži vienkārši ~ neveicas. Viņi visi tik daudz stumdīti un grūstīti, vilti
® Grand . Rapidu un apkārtnes Alfrēda Kalniņa dziesmas ūnT.Ķe-nur piekrastē dzīvojošie latvieši latviešu eV.-lut. draudzes Baznīcas !niņa kantāti.— Kurzemes kareivini, lielā attāluma dēļ nevar aktīvi piedalīties latviešu sabiedriskajā dzīr vē, kas' koncentrējas austrumos. Vai;^ latviešu ' organizācijānl rietumos nederētu par to padomāt?
Drošības josta auto°
Daži mašīnu rūpnieki A.SV izteikušies, ka drošības jostu ierīkošana automašīnās' zināmā mērā sama-
zinātu publikas rūpes Un bailes no rētu saslēgties' vienkopus un pa-
Vēstis sākot ar septembra mēnesi ļko už. publikas yēlešanos bija jāiznāk jaunā ietērpā. Skaistu vāka;atkārto.: Patīkami solos partiju zīmējumu tām devis mākslinieks A. Sildegs.' Tas attēlo kristīgās draudzes galvenos simbolus: bībe-li, biķeri un baznīcu. Draudze,iegādājusies arī jaunu pavairojamo mašīnu, kas dos iespēju šo izdevumu izdot ar visai labi salasāmu teksta dalu. ;:
® Ar aicinājumu dot kādu ziedojumu saVain latviešu namam un atkal vienreizēju tautiešu atsaucību, lai mēs katrā svarīgā brīdī va-
sadursmju negadījumiem, kā si,n samazinātti negadījumu upuru skaitu. Un pēc Gallupa institūta Izdarītās aptaujas izrādās, ka publika attiecībā .5:4 nostājusies , šo dažiļ rūpnieku ieteikumu puse. Ķā statistikas dati .rāda, lielākā daļa ievainojumu ceļas no tam, ka negadījuma brīdī mašīnā sēdošā persona tiek mesta pret kādu no mašīnas cietāpi dalām. Turpretim ar drošības jostas palīdzību izdosies neievainot degunu vai pipri. Iestādes pastāv už to, ķa ja visas automašīnas tiktu apgādāta^ ar drošīr bas jostain, noteikti samazinātos ievainojumu skaits. Pagājušajā nedēlā kāda liela automašīnu sabiedrība reklamējaminēto drošības jostu cenii X4,- dolāru, ieskaitot jostu piestiprināšanu mašīnai. ^īs drošības jostas tiktu piestiprinātas aŗ metalla plati pie. mašīnas grīdas. Visvairāk uz so jaunieteikumu at-saukuŠās dāmas, turpretim kungi skatās visai skeptiski.
teikt ne tikai, ko mēs gribam, :,bet arī parādītu, ko varam darīt savā un citu latviešu labā — pie vietējās kolonijas latviešiem griežas Grand Rapidu latviešu biedrība sa-
— BiīnlšJķīgl, ko gan mākslinieki .nespēj visu veikt!
Jā, mījats, ir tieši tāda sajū
izpildīja solisti: Dr. J. -Kļaviņš (baritons) un brīvmākslin. A^ Ru-sevics (soprāns) prof. Ā, Ābeles ērģeļu pavadījumā. Pēc koncerta koris un mākslinieki tika sirsnīgi sumināti ūn apveltīti' jaukiem ziediem. Sekoja ak'ts, kura kora pr-ks mag. pliil. Jānis Osis sniedfea ziņas par kora darbību. Kori Zuikas vār-dā apsveica stud.theol.iK. Zuika, pasniegdams ziedus. DV Ņujorkas vīru kora vārda apsveica kora priekšnieks A. Līdacis, nolasot adresi un pasniedzot arī ziedus sadalīšanai koristiem. Līdacis nodeva Br. Skultes komponēto .dziesmu, veltītu korim Dziesmu Vairogs tā 10 gadu darbības at'cerei. Tā kā autors atradās klausītāju solos, viņš: tika sirstnīgi sumināts. Vēl kori- personiski sveica Ņujorkas ev.-lut. dr. kora pr-ks Platais. Bija arī ļoti daudz apsvekuma telegrammu: no sūtņa prof. A. Spekkes, komp. T. Ķēniņa u.Ci Sekoja kora dalībnieku apbalvošana. Par 10 gadu uzticīgu korī dziedāšanu kora nozīmes zeltā saņēma; E. Bērstiņš, J. Bērziņa, V. Brūvere, $. Jēkabsb-ne, J. Kalniņš, ,J. Osis, A. Pūriņa, K. Pūriņš, y. Pūriņš. Kora .nozī-mes sudrabār L. Bērzlņaj 0. Bērziņš, Ģ. BrasloVskis, D. Melkuse, M. Rava, P. Sīka, R.: Staprāne un M. Zadiņa.:','.V, ■--'Ķsiins,
(D Sestdien, 22.- oktc^brī pLT se-zoriu atklās ar Auzānes - Vītoliņas lugu ,iDāinu valsis" rež. Z. Avoti-ņas iestudējumā uii Y, Ozoliņa dekoratīvā ietērpā. Atkārtojums swt-dien, 23. oktpl. 3 pēcp.
noskaņojumu un dzīvi šinī svarīgajā telpā," saka mT.
Sievai pie. .. stūres mta /
Kanādas mežsargu un meža zTē-ru aizsaMzības ierēdņu "parastā problēma, ar kādu jāsaduras katru gadn, ir nepiesardzīgais veids, kē-atpūtas vietu apmeklētāji apietas ar lāčiem. Tādēļ visai bieži gadās, ka pārdroši tūristi arī smagi cieš.
Tādos apvidos kā Algonkvina parkā Ontario provincē lācļir diezgan uzbāzīgi, dažās vieļtā pat tik ļoti, ka parka niežsargiein ir bijis jāuzceļ stiepļu žogs, l^i no tūristiem atšķirtu lāčus atfcritumu sa-gāztuvēs. Daži lāči, kas apmeklē šīs gāztuves, Sver 300 un vairāk mārciņas, un tie ir spējīgi nonāvēt vī-
un vīlušies, ka jūt aizdomas: pret:^^r^^^ vienīgu sitienu.
visu un^ visiem. ; Un —n ,,last not least" —-tā diez-:
Mežsargiem nesen nācies aizturēt trīs iedzērušus tūristus; kad tie
gari prāvā grupa, kas, vešelibn un: Vadā j^^
-nēku netaupot, grib vienā mūžā; ^^jg^ akmeņiem pieaugušu lā-veikt divu mūžu dari>u; Ar nedaudz izņēmumiem viņi ir pārstrādājušies un nervozi— un līdz ar to jūtīgāki pret katru teikto :Vārdu nekā tas, būtu normālos apstākļos. '
Varētu domāt, M tā katra: paša darīšana, vai viņš apvainojas vietā vai nevietā. Tā tomēr nav. Jaunatne mācās no vecākās paaudzes, un nebūtu pareizi, ja mēs. tai necenstos dot labāku paraugu.
Mēs zinām, ķa stipra, vesela un garīgi viengabalaina cilvēka pazīme ir tā, ka viņš spēj panest kritiku par sevi un saVņ rīcību. Stlp* rais par savām mazajām vājī]l)ām pat spēj smieties līdzi, nemaz nerunājot par to, ka cita pazobošanās viņu spētn ievainot. Un par visām lietām, cilvāksgr skaidru skatu un neaptumšotu spriedumu zina izvērtēt, vai teiktais domāts labā vai ļaunā nozīmē.
Šie „mūžam: apvainotie" mums ir kļuvuši :rpar problēmu ^ tieši tai sakarībā, ka, viņu priekšzīmes mudināta, mūsļi jaunatnē aug viena grupa,, kas arī atzīst par pareizāku attiecīgā brī^i j,uzmest lūpiņu" un ar apVainoti paceltu deguhtiņu aiziet malā, gaidot, lai citi skrien pakaļ, pielūdzas, un tad lai viss notiek, pēc viņu prāta, nekā: veselīgā un tiešā domu: izmaiņā noskaidrot jautājumu līdz galam.
I^^īkošā rakstā — Līdzekļi
Abonem muSv sludinājumus un in-
i k ā g ā
cl. Par laimi lācis nebija varējis atrast caurumu sētā, lai nokļūtu pie ģeķīgajiem dzērājiem.
Bet ne tjkai dzērāji vien kaitina lāčus. Kāds mežsargs Sav. Valstīs reiz uzgājis tūrlstii, ķas apturējis savu automobili ceļa malā un raudzījis iebīdīt pieaugušu lāci šofera sēdeklī. Viņa sieva sēdējusi sēdekļa iabajā pusē; un — tūrists vēlējies iegūt uzņēmumu ar lāci blakus savai sievai un pie stūras rata.:.
Visdrošākais veids, kā nokļūt nepatikšanās ar lāčiem, ir, ja iejaucas lāču mātes dzīvē, ja tai ir mazi lācēnij īpaši ja nostājās starp to un mazajiem.I Visdrošākā 'rīcība, sastopoties ar lāci, ir atkāpšanās mierīgā garā un ar noteiktību.
LA pai Chicago41, ffl. 4936 W. Henderson Št., T©L AVem« 3-3529
CEĻA VARDI
Es esmu cieši pārliecināts, ka mūsu gars ne mūžam nav Iznīcināmsj tas turpina dzīrot lio mūžības mūžībā. Tas līdzinās saulei, kuru tikai mūsu laicīgais skats saredz norietam, bet patiesībā tā spuL ge nepārtraukti. Goethe
Ir lai>āk paveikt visnenozī. I mīgākās \ lietas pasaulē, ne kā vienu pusstundu uzskatīt par nenozīmīgu €{oethe
Kādāļ tu meklē mieru, ja esi dzimis darbam!
Msters Ekehards
Tur, kur ir darbs, kār^a uņ uzticība, nekad netrūkst
prieka«i Meisters Ekehards
•
Kas nevar to, ko viņi grib, tam Jāgrib' tas, ko viņš var,
Leonardo