«eptembifl
S
enim. .Maa« Tirspadom-bēdĢu spar-
tur \t . sis rakstām-[istēti krēs-ptu; skapi»» t)Ut vairāk ļe ierēdņi ti-iemeslu
auto mi-dzives aug-
paŗlamen-ļiā sēdot ais tst tam ie» ļz vajadzīga-
Ibas virspa-referents, ļomdevēji ua |res. Šo paļās īpašības, I vienkāršība. . £umu katrā amata vīrs, 5ķi sekrētā-darba dau-cretāre aug-fairās, ja vē-l)rīva. Mini-ļ atļaujas sev > [elnes modes pēcpusdienas [ģērbus, kuri corpusa mo-bet sekre-īpas, šķiet, listriju šo-Ķenesta uni-KiĢā Bpnņas tālii, ka ļ-ijai pēc nā-iepriekš zi- ' Ministri-|as uz valsts vērtībā, bet ļrā ar 'puķn laksātie nā-2dzēti vien^ atkarā no apmērā, lanos iesāku-jo sākot ar kancleru, visi lildības koali-tāti svinīgos tas un balss ar civīlojf'. bet sociālde- ^ no pārējiem lu, šādos ga-Isekvencē re-dngos. Vie-kuru arī ^r iebāzt ne-r rnālisti. Tie [ības iestādēs ižu sugu pil-sainajiem ap-ļ ja kādam no ŗgadās nolikt ižībUt .tad vai-pludinājumam i-jāsamet pa-Iriem.
[iedēt/pirms šo uzziedē-mtu tiesību ŗlājušas? — [0 jūs ar šo
Ir viņa- seju vai. ir kāda tvisam citas kurā dzī-It.
cīņas, Cim-ļedzams zau-divām pu-jai jel kaut Lsaprotas ar tim atbalstu ''ai tas biītu ļku, lai glāb-? Nākotne
šņorainajos leko nedod? smām un at-
ļiu un tukšu Idrošākā vie-viņa vajā-
t kā ar varu
ijat*. . . jūs le? -
tad nevaram Mums tad 3,utām ir tie-ipēc tām jā-icmnrrkļī sa-
■jvi no Tilķa,: āja, un viņa e. —
TreMien, 1%5. gada 14. septembri
mmiiriiBiļ
UN KONCERTS SANĀKSMES NOSLĒGUMĀ
HRMAs KANĀDAS Li;lYIEŠU^K^^^ KA JAU ZIŅO-
JAM, BIJA. KUPLA SKAITA PUI^INAjuŠAS KAtOĻTICĪcidS TAUTIEŠUS NE TIKAI NO KANA6AS. BET ARrNO ASV.^^ P SANĀKSMI AR SAVU IERAŠANOS PAGODINĀJA KANĀDAS KATOĻU BAZNĪCAS AUGSTĀKAIS VADĪTAjS VIŅA EMINENCE KARDINĀLS J. C. McGUIĢAN; AUGSTAIS' GARĪDZNIEKS IR LATVIEŠU DIU.UGS: UN LABVfiLIŠ. TAS IZSKANĒJA ARl VI-ŅA ZĪMĪGAJOS VARDOSr UZRUNĀJOT KATOĻTICĪGOS LAT> VIEŠUS SANĀKSMES ATKLĀŠANAS AKTA. STARP CITU KARDINĀLS ATZINA, KA KATOĻTICĪGO LATVIEŠU ļSTAJA^ VIŅU PATIESI IEPRIECINA UN VIŅŠ CEROT, KA TA NEMAINI ■^'^:SIES:-ARĪ. turpmAk. /
• • .' .. ■ I-.,- ■ " . . ■■■ •,
Katoļu dienu izskaņai 4. sept^sv. Miķeļakatedrā^^^^^
zālē notika rakstnieku cēliens ar Toronto vīru kora
Viesturis ipiedališanos
Rakstnieku cēlienu atklāja LĶ-KCK centrālās valdes priekšsēdis J. Niedra^ norādot už latViskās gara kultūras veicināšanas lielo nozīmi trimdā. ĻPB Kanādas kopas priekšniece B. Senkeviča nesa preses darbinieku sveicienus. .
Prāvests Norberts^ŗ Trepša no Detroitas sniedza konspektīvu pārskatu par latviešu katoļu rakstniecību, kuras sākumi meklējami sešpadsmitā gadu simteĢa vidū, kad parādījās pirmās katoļu I grāmatas latviešu valodā. To autori gan ne^ bija ■latviešĻ Katoļu rakstniecību gandrīz pilnīgi apturēja iespiesta vārda aizliegums. Pēc'tā atcelšanas! sāka izmēģināt roku daudzi rakstnieki visās pkstniecības 'nozarēs^ Bet tā kā neviens no.viņiem no rakstniecības vien dzīvot nevarēja ^ un bija griitības ar sarakštī. to darbu iespiešanu, izdošanu un izplatīšanu, tā sevišķi strauji ne. attīstījās. Pirmie ! rakstniecības darbinieki katoļiem bija garīdznieki, tad nāca talkā studenti, skolotāji un citi. Spilgtāki vārdi tā lai. ka katoļu rakstniecībā chronolo-ģiskā, kārtībā ir:, A. Jurdžs, P.Miģ-linleks, K.Skrinda, A. Skrinļa, F. Kemps, J. Višnevskis, F. Trasuns, A. i.Dunaļskis, H. Rančāns, J, Rān-cāns, P. Laizāns, i J. Pabērzs, J, ICīndzuļs, P. Smelterši, J. Velkme, V, Seile, P. Strods u. c. Sevišķs uzplaukums bija Latvijas brīvības laikā, bet tuvu apsīkumam katoļu rakstniecība ir pēdējos 10 gados. A,r nožēlu jākonstatē, ka vidējai paaudzei, kuŗāi mēs varētu pieskaitīt sevi, vairs neseko, tikpat kā nekas. Radot lielāku interesi par rakstniecību, pērkot izdotos dar-"bus un 'ati)aIstot jaunu izdošanu, ^mŗbiīt -šo stāvokli varētu labot.
Kā redzamākie vidējās piaudzeS rakstnieki, butu minami M. Apels, A. Rupainins, J. Klīdzējs, A. Sprudžs, A. Ancāns, J. Silķāns, M. Andžāne, K. Strods, B. Sēnke. vica, F.Murāns tin c.
Referents aizrādīja, ka vi?a uzdevums referēt par latviešu katoļu rakstniekiem ir ļoti griits, jo nevar noteikti definēt, kādi īsti auto ri atzīstami par katoļu rakstniekiem.. Tāpēc vīĢa doma bijusi šai plašajai un griitajai tēmai pieskarties tikai vispārējos vilcienos,
N. Trepšas referātam sekoja Toronto vīru kora Viesturs koncerta dala. Korim šī bija pirmā lielākā
HlEOABITA KO¥AĻEYSKA
uzstāšanās pēc vasaras brīvlaika. Jau ar pirmo dziesmu — Bēthovena Tā debess izteic — koris ,ie. guva klausītāju nedalīta^ . simpātijas. Norviļa Aglonu vajadzēja atkārtot un dot vairākas piedevas. Iespaidīgi izskanēja J. Cīruļa Ave Maria, J. Vītola Mežezers un J. Cīruļa Koklētājs. Ar prieku jākonstatē, Jka koris sava diriģenta V. Rundāņā vadībā guvis ievērojamu briedumu. Bez jauka dziedājuma klausītājiem ļoti imponēja arī kora disciplinētā uzstāšanās.
Rakstnieku darbu vlasīšanā kā pirmā uzstājās viešņa no Ņujorkas -r- dzejniece Marija Andžāne, nolasot vairākus savus dzejoļus. M. Andžāne pazīstama kā. viena no Spējīgākām katoļu dzejniecēm, kura savus darbus rakstījusi kā literārā valodā, tā latgaļu dialeķlā. Nolasītie dzejoļi bija patiesi jau-
ki, ^ēl tikai, ka dāejpieees >bāls8 diezgan lielajā klausītāju pulkā tālāk esošiem bija , grūti sadzlr. dama. ,
Biruta Senkēvi^a izteiksmīgi lasīja savus agrāku laiku un visjaunākos dzejoļus.
Rakstnieks Konstantīns Strods, Plenciniķs no Ņujorkas lasīja moderno pasaku — Septiņi brāļi. . Jānis Klīdzējs, nevarēdams per. sonīgi ierasties nō tālās. Kaliforni-jas, 'bija atstitījis savu stāstu Sargs, ko ļoti izteiksmīgi nolasīja viesis no Čikāgas, redaktors Alberts Raidonis.
Dzejnieks Francis Murans neparedzēta traucējuma dēļ nebija ieradies. Viņa vietā dzejnieks un rakstnieks Vladislavs Bojārs nolasīja savus jaunākos dzejoļus.
Prāvests Norberts Trepša, kurš ir reizē teologs, tiesībnieks, rakstnieks un fabulists un kurš literā-rā laukā pazīstams ar pseudonimu ■Neikšanīts,.; . meistariski nolasīja vairākas savas fabulas.
Rakstnieku cēliens bija pulcinājis pāri par 200 klausītāju, kas šāda rakstura sarīķojumbs Toronto ir gandrīz rekords.
Sarīkojuma loti kuplā skaitā piedalījās jaunatne, kas ar dziļu iriteresi vēroja gara darbiniekus, kiiri līdz šim bija dzirdēti tikai vārda pēc, bet -nu stāvēja viņu
priekšā. .
■Mūsu jaunatnes ņn latviskā ga-ra stiprināšanai ieilgušajā trimdā šādi sarīkojumi biitu vajadzīgi biežāk.':'--; ■-■,'.:■
Andrejs PaWo Hļeiialns
::''Ja:esbutupele:-:;
E& tecēta pāri grīdai ļjm 8ferttWnātu dē|u starpag Ar saviem maziem, baltiem m%
nieiņ--..;'-;: Es skatītos ai" JMaaJām melnajšm ; ,acim^ ■
Un kluai mātu nm rādī^ tev ceļi
Ar Tienia «avu fisffl-o
Un^Ja tu :sasisti.,.
SavAs kreisas kājas mm pirksilmi,
Es noglaudītu to ar sa^ii astltlo
Nākošajā gada sākumā Ņujorkas Piektajā avr ^ i jā., ieradīsies strādnieku grupas ar graujamām mašīnām, lai atbrīvotu vietu 25 stāvu augstajam Kanādas namam, kp paredzēts celt Manbetenas sirdī. Ēku paredz nobeigt 1&57. gada janvārī.
Kanādas 'ģenerālkonsuls Ņujorkā Reijs Lavsonš iecerējis ^ Kanādas iiamu kā ,,presti,ža" celtni, par kuru „katrs kanādietis varētu lepo. ties." Lavsbns ir arī šī projekta ierosinātājs. . Piektās avēnijas un 54-tās ielas stūra debesskrāpī būs telpas Kana-das tiiristu birojam, Caņadian Ņat. Raihvajs, Trāriscauada Air Linesi Valsts filmu pārvaldes, Royal banķ of Canada Ņujorkas nodaļai uh citu Kanādas koncernu birojiem..
Kanādas nams būs tikkanadisks, cik vien kanadisks kāds nāihs var ibūt, kas jebkad celts ārpus Kanādas robežām. Kanādieša iecerēts, ,ši nariis gandrīz pilnīgi ir arī kanādiešu financēts. , CS;
JAUNIEŠU
Dr.Starlmgerā teorija un ietekme uz
„Padomju Savienības varas ierobežojums" ir virsraksts vlcii Dr. Starlinigera š. g. sākumā iznākušajai igrāmatai, kurā izteiktās idejas, domājams,: ietekmjušas Konrāda Ādenauera un pa diaļai arī pasaules spolītikii, sevišķi attiecībā «pret Krieviju.';' '
JJĪonrads Ādenanērs tic alianses (beigām starp divām komunisma varām — Padomju Savienību un Sarkano Ķīnu. Viņš ir pārliecībā, ka komunistiskā Ķīna šodien ir .potenciāls spēks un drīzi vien ibiis nenovēršams drauds komunistiskai Krievijai/ Te ir viņa le^atii pamatojums:
„Sarkanai Ķīnai tautas pieaugums gadā ir 24 miljoni, un mirstība ir mazā. Tuvākā nākotnē Ķīnas tautas republikai pietrūks dzīves telpas savā zemē. Tā nevarēs telpu meklēt dienvidos; Ķīnai, lai dzīvotu, vajadzēs izplesties uz ziemeļiem» tās ļiozīmē telipu iegūt Āzijas Krievijā. Šis apstāklis spiež krievus smaidīt Rietumiem un ieturēt samierināšanās polītiiku, lai gūtu nodrošinājumu vismaz vienā frontē.^' ,
Ādenauers pārņēmis šo ideju no sākumā^ minētās Starlingeŗa grāmatas un pirms kāda laika ar to
iepažīstiTiāja kādu ''tveices žurnālistu. Grāmatas autors Dr. Starlin-gers ir bijušais Austrumprūsijas ārsts, kas sabijis Krievijas apcīeti-nājuniāi945.- 54. g.
Krievijas apcietinājuma nometnēs viņš ik dienas saticies ar Padomju bijušiem ģenerāļieiiii, augstiem 'partijas locekļiem un citiem, kuri krituši nežēlastībā ■un izcietuši iligtermiņa sodus. .
Starliiigers Krievijā saskata iekšējo vājumu, kas to spiež pārņemt miermīlīigu politiku. Uz sniiagās rūpniecības lēšes krieviem steidzami jāsavedot kārtībā sava lauk-^ saimuiecīiba. iKijlcbozi iprasa preces, kp fal)rikas nav s'pējīigas agādāt, un savukārt armija arvien prasa materiāilis uzlabojumus. Krievijai ir jāapbruņo sarkanā Ķīna, Zie-ņaeļkor^ja un jāstiprink tirdzniecī-'ba a.r Rietumiem.
„Kā Padomju Saimniecīiba var visu to un vēl citu dabūt gatavu vienā un tai pašā laikā?" Starlingers efektīgi jautā savā fgrāmātā. TTālālk vācu autors paredz, ka Sarkanā Ķīna vērsīsies pret ziemeļiem—Padomju Savienības austrumu robežām. Jau nedaudz gados 700 miljoni ķīniešu prasīšot vairāk telpas. Viņš saka. ka viņi to var
panākt miera, čelā, ja Krievija, to atbalstīs, vai ar asins izliešanu, ja Krievija pretosies. '■
— iLai gūtu nodrošinājumu ipret Ķīnas ekspansiju, — viņš turpina, — Krietvijai jānodrošina sevi rietumos. Tas nozīmē Krievijas pieslie-šarios Jliropai un Amerikai. Padomju Sav. vājums radīšot labas iespējas Amerikai' un Rietumu pasaulei lietu nokārtošanā ar sarkano Ķīnu. — Tas būs moments Rietum-vācijai iesni^t savas prasības Maskavai ---deklarē Starlingers.
Tad -^eaueram vai viņa; pēctečiem JaprasdT"?^ījas aipvienošana un Hitlera zaudēto, provinču, atdošana atpakaļ. .
„NQprātīgi ir runāt ar Krieviju tagad, kad tā ir labās attieksmēs ar Ķīnu," saka autors. V -
Ja pietiks pacietības nogaidīt, tad pilnīgi iespējams, ka Krievija karos blakus Rietumiem pret -S^zi-jas masām.
Kad ^^enauers uzzinājis par šo grāmatu,. viņš Starlingeru aicinājis pie sevis. Tiem bijušas garas sarunas. Pēc tam Vācijas ārlietu ministrijas āugsākle ierēdņi di^vās sē^ dēs apspriedušies ar Starlinigeru.
(Nobeigums 8. Ipp.)
Koncerta starplaikā par pulciņu dzīvi, to daPbībtt un īpatnibām vēl ziņoja pulciņa, pārstāvji: N.-^bele (D. Kalifornijas pulciņš), R. Jos-tons (Linkolna), Grand Rapidu pulciņā pārstāvis 23. Kalņraups, A. Kuņģis (Kalamazū), K. Sventec kis (Indianapole), M: Adamsoiie (Toledo) V. Gravā (Ņujorka)i J. Plostnieks (Klīvlenda), V. Žemeš-aŗājs (Klīvlenda) un J. Elimanskis (Filadelfija)
4. septembrī kongresa gaitu ar svētrunu aizlūgumu ievadīja mac. J.- .Kugrēns,.-.
Sekoja mandātu komisijas papildinājums. No tā izriet,, ka kopā ar valdes un revīzijas komisijas mandātiem kouģresā pavisam, ir 120 delegātu, pārstāvot 568: AUA's biedrus, lielākais delegātu skaits, kāds līdz šim ir Mjis.
Pēc tam sekoja jauno statūtu nolasīšana uņ pieņemšana, pēc ku. riem delegāti turpmāk varēs balsot neklātienes ceļā, ja viņi dzīvo 500 jiidžu attālumā nō kongresā vietas. Tāpat arī turpmāk apgaba-a vioepriekšsēža kandidatūru uzstādīs attiecīgā apgabala biedri, to Uz vietas arī; ievēlot; Turpmāk kan^ didātu saraksts būs publicēts pirms kongresa sanākšanas. Jauno statūtu projektu izstrādāja līdzšinējā statūtu- komisija (V. Nollendorfs, V. Muižnieks un V. Klīve). ■
Velēšanās par apvienības pirekš-sēdi vienbalsīgi ievēlēja līdzšinējo priekšsēdi, Konstantīnu Sventecki (Indianapole) kuri bija vienīgais kandidāts. Sekoja ilgi aplausi. Valdē ievēlēja:
Valdi Muižnieku no Čikāgas ar 105 ļļalsīm, Valteru Nollendorfu no Līnkolnas (104), Valdi Kārklu no Filadelfijas (101), Zigurdu Reineku no Klīvlendas (96), Aivaru Ruņģi no Kalamazū (96), Veltu Muižnieci nd Čikāgas (93), Gunāru Āboliņu no Takomas (91), OIģeŗtu Ga-līti no īndiānapoles (96), Pēteri Freīvaldu no Vašingtonas (89), Jā^ ni Peniķi no Milvokiem (87)', Zigurdu Kārkliņu no Indiaņapbles (78) un Jāzepu Klimanski no Filadelfijas (66).
kandidātos paliek: Aristids Čers, Ilgvars' Diagalvis, Aivars Zeltiņš un Elmārs Kalņraups.
Revīzijas komisijā ievēlēja .Juri Ūdri no Va^iagtonas (ļ63 b.), Baibu
Krūmiņu ņp FilādeMjas (60 b.) un S; Ozolu no Kaļamazij (49 ;b.>. Kandidātos:. :J. Vanags un J. Ro-ziņš.; Pār pārstāvi Eiropas apspiesto tautu apvienībā vienbalsīgi ievēlēja līdzšinējo --^ ^stud' .tiieol; Kristapu Valteru.
Vēlēšanas līdz ar to bija galā, neradīdamas nekādus sarežģījumus, jb tās jaii' iepriekš bija noorganizētas. Valdes velēšanām bija iesniegts saraksts, par: ko arī nobalsoja, fbet vēlāk uzstādītos kandidātus^ protams, neievēlēja. Tādēļ arī neievēlēja D- Kalifornijas delegātu J. Dižgalvi, kurš ieradās kanģresa pēc tālā ceļa mērošanas, bet aizmuguriski ievēlēja Vašingtonas delegātu. ;
Galīgā vērtējumā kongresā piedalījās 128 pilntiesīgi delegāti.
Ar 59 balsīm, 6 atturoties, pienam V. Šmita un V. Gravas ierosinājumu: «lai izveidotu ciešāku m~ darbībņ ar dtām jaunatnes organizācijām, ierosina AIJA'u piedalīties Latviešu skautu organizācijas Latvijas aprakstu vākšanas darbā, furpmāk pie rosīgāko pulciņu izvērtēšanas, vērtēt pulciņa biedru savālttos un iesūktos rakstus paai ■Latviju^,.;
Pēc pārrunām un mazām pārmaiņām, ar^ 72:4:1: balsīm, pieņem jauno stattitu /projektu. Pieņem ierosinājumu — iegādā-
ties Latviešu valodas vārdnīcu, atbalstīt Tautas dziesmu krājuma un Latvijas - vēstures izdošanu. Kon-gresa laikā izrauga komisiju, kura ziedojumu Veidā savāca $84,25 Latvju vārdnīcas iegādei; vārdnīcu nodos kongresa bibliotēkai Vašingtonā, V. Gravā uņ V/Šmits paskaidro, ka šādas vārdnīcas var iegādāties katra kolledža bibliotēka, ja to pieprasa vairāki studenti attiecīgā unrv:ersitātē.
Nolemj atbalstīt J>V izdotās pā^ zīšanas zīmes un tās novietot auto-
mo'biJu logos.
Skautu pulciņa iestāšanos. Ai-JA'ā oficiāli kārtos jaunā valde ar skautu vadību.: ■ ;
V. Muižnieks ziņor^a: bijušās prasības pret žurnālu „Raksti" ir segtas no apvienības kases. Revīzijas .komisijas ierosinājumu, kuru arī atbalsta ALJA'spr-dis K. Sven teckis, pieņem ar 74 balsīm 10 atturoties, ka G. Štaitam 2 nedēļu laikā jāiesūta „Ē'akstu*- norēķini,
pretējā gadījumā draud izslēgšana no apvienības līdz rēķinu nodoša;. nai. Saja nabalsolanā no 128 del©. gātiem piedalījās 84 delegāti, kaut gan šī lieta visā būtībā pienācās goda tiesas izšķiršanai.
V. Klīves ierosinājumu, dot AL» JA's pārstāvi brīvās pasaules Jau^ natnes apvienības izveidošanai, koaigress pieņēma zināšanai^ j© daudzi delegāti šo ierosinājumu atzina par pāragru.
Pieņem deklarāciju, ko iesnieda V. Mendorfs, ka ALJA ir polīt!&. ki neatkarīga organizācija un sa. darbojas ar visām centrālajām or. ganizācijām un visām vecās paam. dzes un jaunatnes oirganizāeijām citās zemēSo
Pieņem kasiera 0. Galīša izstršU dāto 'budžeta projektu par $1.675»00.
Seko ņujorkiešu referāts „Cīņa par Latvijas atbrīvošanu", kurā izo teiktos priekšlikumus kongress pie« ņem. ,
Atzīst, ka katra bibliotāka jāpa-pildina ar vienu labu grāmatu par Latviju, jāapzina bibliotēkās atrodamās grāmatas par Latviju un jāsatāda ASV bibliotēku saraksts.
Kongresa beigu dajā pieņem re-zoliiciju komisijas (Kārkls, Dāk-ters, Kukainis un Ādmine) sastādītos apsveikumus, kurus nosūtīja prezidentam Ēizenbaueram, sūtnim prof. A. Spekkem> Dr. V. Māsēnam, prof. P. Lejiņam, A. Puķītēm u. o.
Kongress īpašu pateicību izteca rīcības komisijai, kuru sekmīgi ua nenogurstoši vadīja Zigurds Rei-neks. Fateiksās arī Klivlandes DV apvienībai, kura kongresam savu mītni bija nodevusi bez atlīdzības.
Kongresu nobeidza ar „Nevia slinkojot un pūstot".
Kongresu sekmīgi un lietišķi vadīja enerģiskais čikāgietis Valdis Muižnieks. \
Koncerta laikā notika arī pulci» ņu ziņojumi, no kuriem izriet, ka visi pulciņu biedri Kalamazū, In* diānapolē un Toledo sastāv AL-JA'āj bet Filadelfijā no 86 biedriem ALJA'ā sastāv 79. Nora -Ā-boliņa no Kalifornijas ziņo, ka kaut gan daudzi jaunieši pašlaik ir iesaistīti ASV bruņotajos spēkos, tomēr vēl 15 zēniem 'jāsacenšas 10 meiteņu dēļ. Pavisam tika nodoti 11 pulcL ņu ziņojumi. . Kongresa laikā darbojas arī jau-.
Kongresa laikā 4. septembrī notika Jaunās ALJA's valdes pirmā sēde, kuru va4īja priekšsēdis K. Sventeckis. Sadalīja amatus nākošajam darbības gadam. Par trīs apgabalu vicepriekšsēžiem izraudzīja V. Kārklu (austrumu), V. Muižnieku (vidienes) un (8. Āboliņu (rietumu)* Par priekšsēža vietnieku m informācijas nozares vadītāju izraudzīja līdzšinējo — P» FŗeivaJ-du. Sekretārs būs Ž.Kārkliņš, ka-
sieris līdzšinējais 0 (fialltis biedrzine apf paliek līdzšinējā — Y. Muižniece. Pulciņu un apgāda nozares vadīs T* NoHendorfs, bet iekšlietu nozari — J. Klimanskis, ārlietu nozjuri — A. Euņģis un vieiatuļo biedru nozari Zi Reineks, Sevišķu uzdevumu nozad vadīs Jo Peniķis. Par AJLJA's sakarnieku BienvidkaĶfornijā apstiprināja 5. Dižgalvi, bet ASV bruņotajos spē. kos -r- H. Atomu. ;
Kārtī'bnielis ko saka; māj kādam eimdii,l)et mēs tikai 'brēcam pēc taisnības, rādām' pretī dūres. Te, ne no šā ne tā pi^brauic divas važoņu knlbas, divi trīs tēviņi sagrāļDJ aiz skaustiem, iegrūž mūs sēdekļos tn; ripina projām. Bipina, šūpo, balsta kā liUsks bērnus, šūpo, šūpo — aizmiegu atkal.
„Muti I Uzmīt mēlei. Un Tālim atņemt asumus. Un stiept uz klēti, aiz atslēgas. Lai izguļ būru murgus; varbūt arī baltās p^le's. Un kāpēc meitām, ar pīrāgiem aizbāztas rīkles ? Pavēlu ^ apsmiekla, nievii dziesmasI Ar loku pāri dārzam!" „Miķelis spārdīja zemi. Naudiene sīt pagali sita pa kan-
Šoreiz tā īsti un pamatīgiv saipnī māte uzklāj autiņu. ■ Un tā lias sānu, meitas atplēta, mutes : vairs neatminn tiekā. iīrl/ tain laikam kad ..Grauru ļaudis mie^anū
vairs neatminu nekā, līdz tan; laikam kad —
,„Eā neatmini! Mūs iestūma tuptužos un mūros. ■ Drūmos Mŗos.'- :
^ Kadiķim no aizmugures izvilkās Miķellis, izpuris, norau-dājies, pilnām rokām paunu.
V,,Eo jūs tePutnu mamma atkāpās. :
„Muŗos. Tumšos ka Mūrmuižas šķūņos, kā Tūteru trušu būros, (lan atmuguriski šļūcu, rūcu un lūdzu, asaru murmuļos plūdu — un
„Ko tas te meklē? Un kas viņš tāds?*' „Nu Miķelis, mīļā mainm --- es un viņš. Mēs abi.**
„(jauru ļ audis miega pūžņi, līgā, līgā, ■ ;' ■ ; Guļ kā cūkas mMzenī, līgā.'' : V
Taču dziesmas nevijās, vārdi hekni^a ausīs. Un tikai ŗpetrolejā mērkto pakulu, kumpšķi ar dūmiem grauza acīs 'asaru.-;' " /
GaUru pusē valdīja lepns klusums. ,;Tāiāk, Kadiķi! Ar l)alsi! Ķam piederēja nams, kur dzērāt kāzas ? Vai bija izdru^uši pakšķi T' ;
,,Ņamsr Ek,'dieniņas, ek —•dzīvīte! Kad iznācām no cie^ tuma, prāts vairs nelbija skatīt citu nanius. Domājām par savām pašu mājām. Miķelim, žēl man viņa šovakar pārlieku, Miķelim vēl bija viens desmitlatnieks, aizīgājām krogu paēst treknu spēkā ēdienu. Un aizgājām utenī kleitas pir*kt,ķā ci-
no mākslinieku darbu skate, kura piedalījās Jānis Ansons, Helmūts Baumanis, Jānis Dakters, Ingrida Bāve, Imants Kliagenbergs^ Lilita Riekstiņa un Voldemārs Skraucs.
4. septembra vakarā kongresa balle bija pārpildīta. Balli ar dzies^ mām kuplināja P. Lielzuika. .
Pirmdien, 5. septembrī daudzi jaunieši j^u devās mājup, bet citi apskatīja Klīvlendu, -^i arī devās Uz sporta sacensībām. Futbolā Ci-ar 3:1 pieveica Kllvlendn. basketbolā Klīvlenda zaudēja Ka» ļamaļsū, bet Klīvlendas un Kalama-zii sastādītā pieveica; īndiānapoles Vienību.
Līdz ar to k(]lngress un jaunatnes salidojums bija beidzies, jaunieša atgriezās savā^ parastajās gaitās,' apzinoties, ka jaunatnei priekšā'Isi griits un atbildīgs darbs, ko galvenokārt jāveic jaunajai apvienL bas valdei.
'ilLWTI. JAUMTNES
ROMĀŅA POSTA PUĶES II DAĻA
'ŗ.-nodaļa/.,::^/V;y^
. \ (42. turpinājums)
pusmuļķo vasarās puisi f \ Putnu mamma ^braucīja pieri.^ „Kur nu, mamm, ar to Miķeli.^ afšito!'-„Un kāpēc viņš nav savos Tālos pie sievas un meitām? Vai aizmirsis manus suņus lin akmeņus
^, o 1 - 1 V V- ' i-A M n^ij^i driimōs m^ū^^
Bet nu jau cilvēki beg pa g^balu^ Degu, kaltu.
Imrs^un neviens ^mus vairs nedeve^p
skaidro ari, kas ir tas un kas sis, un kadeļ_ Pulvera tornis ^ļļndāii** -apaļš kā bundulis. Mēs neko. Ja ta, tad^ tā. Neviena neaiztiekam, dziedam paši savu dziesmu, paši izvēlamies ceļu, uņ Rīga diviem cjlv&iem pietiekami plata. Te uzreiz, gribam tā kā krustot vienu režģu ielu, jau sadodamies rokās^ speram soli, ielas vidū uzdīgst kārtībnieks ar baltiem cimdiem un viz-deģunīgi norāda mums uz citu pusi ejamu ceļu. „Nē,'' mēs sakām, j,mēs gribam 'turpu Un viņam garām ejot. draudzīgi piebilstam: „Mums pagastā divi polieisti, labi cilvēki/un lieli pļēguri." Viņš savelk pieri un uzsauc: „Pilsoņi,nomaz-
„Tāļu paps.'A Pienāca arī Penduliene. Meitas spurdza:
,,Teļu Tālis, pilns kā mārks/^^ .. , . - t^t . , - > 111.
„Vai tad ļife, Eadiki, EJgā neklungurojāt ar ^Kamrādu ^^^^ radīsies Annas mihgasacisl^^^^^l^^^
- mi apaļu duci. Saskrēja apkārt VĪSI zīdi. Bet toties pietrūka
desmit santimu biļetēm;. Kases bija pikta, neaiz*
deva no savas kabatas. Nezinājām arī. vairs mana brāļa dēlā adresi Līdz atkaļ smaidīja laime! Ņaudu uzdāvināja, fcail teild:, jaunais Gaurs, kas stacijā pirka a^^ ■: ' „Gaurs—" ■
,,Imgtu nedusmot. Jā, Gaurs;.Nosmējās,.izmaksāja' iedeva, latu. Tikām ar godu līdz Jelgavai. Tālāk gan vairs ne. Galvās rēķinos skaitījām, atņēmām un pielika^ ;bet" ar ne-
.„ pilnu IMu šoreiz sanāca tikai šķidrākai
esmu. Pulku. Sļuk bikses ub raisās sik- ^ nul Nu, neko--sādomājām iet kājām. Vārējām i^grie^^^
gājiet mutes un esiet raibāki!'
„Kof', mēs īsaskatāmies. Redzu — Miķelim uz ģīmja sarkani ripuļi, uz pieres visādi ķekši. Pēc dzīva velna! Šis atkal skatās' maiiī: „Jēķaup, tev nocirpta viena ūsa, otrā ie-
niem soļojām divu dienu karstuniu. Siena šķūņLos kāvāmies ar knišļiem; Plecu pie pleca. Man noberztā ķāja.^ ^^^M
„ jēkaupam' taisnJba, pat reizē šķīdoņus tusnijuši — gan ar vajadzību, gan tikai mānamVĒm^^ sieta lupata. ,,Mēs dusmās pietiikstam, man acīs jau zili melns: jām trīs vīri. Bezbiksis nupat vēl apdziedāja tēva: māti Edi „Mūs/godīgus lauku ļaudis, kas jums dīkdieņiem gādā balt-^^—^
maizi un krējumu, gribat pataisīt par ākstiem? Par apsmiek- ,,Dziŗdiet — traks, ne vājš! Saules d iu? MiķeUs kā bazujie^ ,,Vai mēs nevarēsim bm^^^^^
tie citi, kam Bievs piešķīris kājast Ar cimdiem rādīs ceļu, „Mamm, vai jiisu galvu nekad nav s; :vai/muiņs nagu sērga ■ w- V. '," |ums? Toreiz Jd;gavā--'V;:,; -^^_:.' ;
„Ķadiķi, vai viņš vājā prātā
„Esmu Vājāks, esmu. Pulku. ŠļuK m^pis um raisias bik- nu? Nu, neko-sādomājām iet , ____
sna, kā tam krājam, glāļ)jot dziļumu slīkoņus, .^^
ku vājāka. Griežas iekšas, tūkst kajas, ķiploku ^atraugas. . ģ^ā kāds no mūsu kaimiņu saimniekiem, ibet mēs satikām vīru. Kaš man lika čamdīt maisā! Tūsnu^u^ ļota,diicis(?rfcn rīklēm. : a^^ he mēlei pielikt.*^
„Uzgāžat Tāla prātam spaini ūdens, lai munis drošums!' „Mamm, tas mans draugs Miķelis; No Jelgavas līdz Put-
kas nupat ar izsūknītu kungi un tukšām iekšām bija iznācis no slimnīcas, līdz raudām noilgojies pēc saules un zaļām lapām. Visi trīs l)ijām bez naudas, sanāca tikai santims pie santīma ūdens kliņģeriem, pusi)udelei sīvā. Gājām, ēdām un dzērām. 'Gājām. Miķelis dīcā pēc Annas klēpja, svešnieķs teica —apdziedot dzimtenes āres un tā. Es jau ari mīlu mūsu pagastu, jūsu māju—^kā gludu plaukstu, ķā savu: tulznu. To saka arī nupat izdzertā krūze. Mamm, ļai jonizēs
,,J"ā, jā," Putnu mamma kāpās aizvien tālāk.^^ G meitu dziesmām Miķeļa dūre rībināja klēts durvis-—dol)ji^ smagi, ar atstarpēm.
„I)zeriet, dziediet, nav vairs daudz laikā." Viņa apgāza is ndzgūlēts dut kamu. ^
(Turpinājioņs sekc®)
arī suņiem pār-
.Tāpat kā iepriekšējos gados, ar! šogad ALJAs 4. gadskārtējā kongresā apbalvoja sekmīgākos un dar= . bīgākos latviešu jaunatnes pulciņus,
Vērtēšanas, komisija bija saņē-niusi darbības pārskatus no astoņiem jaunatnes pulciņiem. Komisija, ko izraudzīja ALJAs pr-dis ar B. Ķrūmiņii priekšgalā, konstruējās ^ādi: ■ V. Klīve, ,P.: , Freivalds, H. Atoms, M.ļAdamkovicš un A. Ronis. Izvērtējot iesūtītos pārskatus, komisija, atrada, ka pilciņi darbo« jušies jotl sekmīgi un visiem pie» šķīra ALAs kultūras fonda ALJAs rīcībā nodotās balvas s katram pBl» ciņam i>a €ela Zīmju abonementajm uz vienu gadu un grāmatu par Alu» panu. JPirmajiem pieciem pulcl» ņifBin bez tam vēl piešķīra pa ska^» ņu plašu komplektam.
Pirmajā vietā īndiānapoles, otrā Kalamazū, • trešajā Čikāgas, ceturtajā iTakomas un piektajā Filadelfijas jaunatnes pulciņš.
Apībalvošana® rakstus kongresa ba/lles laikā pulciņu vadītājiem pasniedza jaunievēlētais AUAs pr-dis Konstantīns Sventeckis. Secinot pēc aplausiem, liekas, ka visi bija apmierināti ar izvērtēšanas komisijas lēmumiem.
Cerams, ka nākošgad visi jaunatnes pulciņi iesūtīs savus darbības pārskatos un kk tie 'būs rūpīgi ua-rakstīti standartfomātā, kas atvieglinās vērtēšanas komisijas darbu. A.—