Ii A f Y 2 ^ 1
ĀRPRĀTĪGĀ MURGOJUMS VAI īSTENffiA ?
Ealūns B&MņoTlčs teicis mnn Bndap^tā 195^, gada 12. janvā-33 speciālā sanāksmē „Tlie^ Emergencj Coņncil of European Bab-Ms" šī sanina iespiesta grāmktā: >,Pawns in tlie Game* by Wil-iiam Gny Carr, izdevusi Tlie Pnblication Committee from Nationii! Fedemtiori of Christian L^ymen 62 Talboi R'oad, WiIlowdon,
Ontario.
Ralbīna Rabinoviča runas tulkojums (no 105-106 Ipp.) ir šāds:
..Sveioienimariieiri bērniem! Jūs Visi esat šeit aicināti, lai apskatītu mūsii jaunās programmas galvenos punktus. Kā" jūs zināt, mēs bijām cerējuši iegūt 20 gadu starplaiku strp kariem, lai nostiprinātu ieguvumus, kurus sagādājis 2. pasaules karš, bet mūsu pieauigušais skaits stratēģiski svarīgās vietās ir radījis opozieijas pieauļgumu ;pret mnms, ua mums tagaid ir jāstrādā ar visieni līdzekļiem, kādi vien Ir mūsu rīcībā, laf izraisītu 3. pasaules karu 5 gadu laikā. 1
terķis, pēc kura sasniegšanas mēs esam centušies jau 300 gadļis, Seidzpt ir jau mūsu varas aplokā. Tāpēc tā 'piepildīšanās ir acīm redzama, un tas spiež mūs desmitkārtīgi palielināt mūsu pūles un uzmanību. Es varn jums droši apsolīt, ka jau pēc pirmajiem desmit gadiem hmsn rase ieņems noteicēji saimnieciska vietu pasaulē ar kat-m žīdu kā karali un katru pagānu M vergu. (Aplausi)
Jūs atceraties mūsii propagandas panākumus 1930. g., kas izsauca pretamerikānisko noskaņojumu Vācija un tanī pašā laikā noskaņoju-inu pret vāciešiem ASV, kas. šāvu OjuļmināGĪju sasniedza Otrajā pasaules karā. Līdzīga propagandas aktivitāte tagad tiek veicināta vi-sā pasaulē, uzkurinot Krievijā nepārtrauktu pretamerikānisku propagandu, tanī pašā laikā amerikāņu tautā Izraisot pretkōmūnlstīsko propagandu. Šī propaganda spiež visas mazākās valstis izvēlēties kā partneri Krieviju vai aliansi ar ASV. Mūsu vissvarīgākā problēma sinī laikā ir — uzkurināt/amerikāņos iemidzināto militāro garu. Vispārējais militārās apmācības trūkums mūsu plāniem ir liels kavējums, bet mums ir apgalvots, ka nepieciešami soli tiks sperti nekavējoties (pēc kongresa vēlēšanām. Krievijā, kā arī Āzijā tautas ir zem kontroles,, un tām; nav iebildumu pret karu, bet mūms ir jāgaida, lai iegūtu amerikāņus.
Mēs ceram to izdai^t ar autisemī-tlsma izraisīšanu, kas tik labi iedarbojās amerikāņu tautas apvienošanai cīņā pret Vāciju. Mēs izmantojām antisemītisma notikumus Krievijā, lai palīdzētu izsaukt sašutumu * Savienatajās Valstīs tin veidotu koi)ējn vienotu fronti. Tanī pašā laikā, lai amerikāņiem demo-' strētu antisemītisma realitāti, mēs izmaksāsim uz priekšu lielākai naudas summas pazīstamajiem antisemītisma veicinātājiem Amerikā, lai tie aktivizētu savu darbu. Mums jāizsauc dažas pifsētās antisemītu neinieri. Tas kalpos divējādiem nolūkiem: lai pārādītii reak-donāro sektoru ASV, ķo\ vajadzēs aipklusināt, un salie^dētu ASV vienā vienībā pret Krieviju. - "
' 'Tā piecu gadu laikā sasniegsim savus niērkus, proti, T^rešo pasaules karu,ļ kurš pārspēs visus iepriekšējos ar savu iznīcinošo spēku.
Izraēla, bez šaubaņij paliks neit-ipāla, un, kad abas puses būs izpostītas un nogurušas, mēs būsim starpnieki, sūtīdami mūsi kontrol-komīsijas uz visĀm nopostītām val-
stJm, Šis ka?§ uz visiem laikiem Izbeigs mūsu cīņu pret pagāniemo
Mēs atklāti atzīsim savu kopīgu-mii ar Āzijas un Afrilias rasēm. Es varu konstatēt ar drošību, ka pēdējā balto bērnu paaiudze tagad ir jau dzimusi. Mūsu kontrolkomi-sijas intereses būs, iznicināt pre-tešķības rāšu starpā, aizliedzot baltajiem precēties ar baltajiem. Baltai sievietei vajadzēs dzīvot kopā ar tumšās rases locekļiem un.baltajam vīrietim ar melno sievieti. Tad baltā irase izzudīs, jo mšu sa-maisīšana nozīmē galu baltajam cilvēkam, un mūsu tlsbīstamākais ienaidnieks paliks tikai atmiņā.
Mēs noilibināsim tūkstoš gadu mūsu (bagātību ēru — Pax Judaica, un mūSu rase valdīs neapstrīdami |ar visu pasauli. Mūsu augstā in-telliģenče visur būs spējīga valdīt par melno • cilvēku." ;
Sapulcējušies jautāja Rabinovi-čam, 'kābūs ar dažādajām reliģi-
ĶĪNAS
(Pārnesums no 5. Upp.)
Šīs grāmatas dziļā iespaidā Āden-au'ers vēlālr inudināja Rietumus stingri stāvēt pret Krieviju.
Ķīnas infiltrāčija un invāzijas draudi. spiedīs Krieviju būt. piekāpīgai Rietumu prasību priekšā. Ta:d Rietumi varēšot rakstīt savus noteikumus: ■
Ādenauesrs tic šīm lietām tik nešaubīgi, ķa savā Amerikas apciemojumā š. g. jūnijā ietekmējis valstssekretāru Dallesu. Pēdējais sāka runāt par Krievijas vājumu. Tā šķiet, ka Starlingers caur Adēn-auerU ietekmēja ASV ārpolītiku. ļ Vācu ^sperti ir nelaimīgi īpar šīm lietām.
Vācijas ārlietu ministrijas speciālists Ķīnas lietās un bijušais sūtnis Ķīnā Mārtiņš Fišers noraida Starlinģēra teoriju, Fišers tic, ka Ķīnas ekspansija vērsīsies dienvidu virzienā — pret Malaju> Hon-kongu un Surmu, bet ne pret Krieviju. Fišers domā: ja Ķīna spiedīsies ziemeļu virzienā, tad tai tomēr ir plašā un maz attīstīta Mandžūri-jas telpa, kas pieder Ķīnai. . Vācu valdības eksperti kritizē Starlingeru par informācijas ievākšanu no I^adomju režīma ienaidniekiem Un ka viņš savus secinājumus taisījis, ignorējot komunisma režīmam paklausīgās. 200 miljonu Krievu pilsoņu masas.
Attiecībā uz Ādenauera-Dallesa-Starlingera teoriju par Krievijas vājumu kādā prominenta autoritāte Krievijas lietās.teica:,.
. „Mēs reiz rūgti maldījāmies, par zemu novērtējot Pad. Savienības spēku, un tas mums dārgi maksāja. Mums tagad jāižjvairās, lai šī kļūda neatkārtotos."
Tomēr Ādeņauers tik dziļi pārliecināts par šo iēsikātu pareizību, ka padotie neiedrošinās atklāti disputēt par šīm-lietām. Tā kanclers aizlidoja uz Maskavu ar idejām par Krieviju, par kurām viņa paša padomdevēji ir pretējos ieskatos.
^f. ^kīrmants,^
jām pēc Treš5^ pasaules kara? Ra-binovičs atbildējis—- vairāk reliģiju nebūs. "„Arī mācītāju šķiras pastāvēšana ir pastāvilgas briesmas mūsu valdīšanai, tāpat ticība pēcnāves dzīvei,dod garīgo stiprumu nesamierināmiem elementiem dau-daudzās valstīs, un tie ir spējīgi mums pretoties. M§s taču paturē-sim Judaisma rituālus un paražas kā mūsu vadītājas kārtas stiprinātāju, un mūsu rases līkumu: nevie-mm nebĀg atļauts precēties ārpus rnūsn iraseSj un arī nevieiiu Svešnleku mēs nepieņemsim.
Mums var arī atkārtoties līdzīgas dienas kā Otrā pasaules kara, kad mēs bijām spiesti Hitlera bandītismam upurēt dažus mūsu tautas locekļus, lai ar to iegūtu dokumen^ tus un lieciniekus, kas attaisnotu mūsu cerību par ASV un Krievijas vadoņu sodīšanu kā kriminālnoziedzniekus, pēc tam, kad mēs būsim nolikvidējuši: mūsu pretiniekus. Esmu drošs, ka jums vajadzīga sagatavošanās šādam pienākumam, jo upuri vienmēr ir bijuši mūsu tautas sargi, un dažu tūkstošu žīdu nāve ir tiešām maza cena, lai samaksātu par pasaules valdīšanu,
lai jū§ pārliecināti īstenībā par šo valdīšanu, atļaušu jums norāfiīt uz to, ka mēs visus baltā cilvēka izgudrojumus esam pagriezuši prā; viņu pašti. Viņu prese un radio pauž mūsu vēlmes, un viņu smagās rūpnle(^as instrumenti^ kā ieroči un oitl materiāli, kurus baltie šūta uz Āziju nn Āfriku, Ir versti pret viņiem pašiem. Mūsu intereses Vašingtonā iŗ ievērojami pa-iplašināt 4 punktu programmu par rūpniecības attīstīšanu šai ziņā at-p|alikušās zemēs. Lai pēc tam, kad pilsētas un falbriķas Eiropā un Almerikā nopostīs atombumbas, baltajiem J pietrūktu pretestības pret lielajām melnās rasess masām, ku-rām tad arī būs teclirioloģiskaīs pārspēks
Un tagad ar drošu pārliecību par pasaules uzvaru, atgriežoties atpa,-kklisavās valstīs stipriniet jūsu labo darbu līdz tuvajai dienai, kad Izraēls visā godībā varēs sevi uzskatīt kā pasaules .gaismu."
Miemīlīga sadzīvošana rekviems Baltijas
Par latviešu nacionālās kultūras iznīcināšanu un latviešu pārkriēvi-aāšanu komunistu okupētajā Latvijā aiz ..miermīlīgās sadzīvošanas" aizsega, Masačuzetas valsts mūzikas klubu federācijas gada sapulcē išostonā runāja Latviešu, nacionālā centra • valdes vicepr-dis V. Lam-bergs. Iepazīstinājis klausītājus ar mazo Latviju un latviešus apzīmējis par dziedātāju tautu ar 650 000 tautas dziesmām^ kas skaidrāk par visiem komunistu meliem un viltu pauž latviešu tautas brīvības gribu, darba tikumu Un laimīgu dzīvi savā neatkarīgajā un haciōnaālajā valstī, referonts ar datiem Un;; piemēriem pierādīja amerikāņu miizi-ķiem, kā komunistu valdība kroplo, iznīcina vai pārtauto apspiesto nacionālo kultūru. Lielu iespaidu atstāja zināmais '1941. g. Šustina parakstītais nāves spriedums 78 latviešu patriotiem, kurā starp citiem apcietināšanās un nošaušanas iemesliem minēta arī „latyiešu tautas dziesmu dziedāšana".
V. Lambergs. aicināja amerikāņu kultūras darbiniekus neatzīst, noraidīt un nosodīt jobkādu miermīlīgu sadzīvošanu ar Padomju Savie-n%u,. kas izdīcina ne tikai politisko MrblpvL, bet arī; nacionālo kultūru, ieskaitot valodu. Kamēr Kremļa valdnieki nepārtrauc terŗoru pret viņu varā esošām tautāni un neatdod šīm tautām polītisko neatkarību," tikmēr katra miermīlīga ASV sadzīvošana ar Padomju Savienību ir nemorāla ain vērsta pret nebrīvo tautu dzīvības interesēm. „TādēI katrs amerikāņu mūziķis, kas atzīst mieriiiīlfgo sadzīvošanu "ar komunismu kamēr Baltijas un citas valstis nav brīvas, spēlē rekviēmu, apspiestajiem, kas ir. patiesākie ASV draugi," teica V. Lambergs ļoti atsaucīgajai auditorijai.
Oktobrī V. Lambergs aicināts runāt Eņdicott koVledžā Masacusetā un vairākos vietējos' Kiwanis klu-hos.: \i
OPOTI EAKS »5 9., 10. sējumij ies. $11.60
Dabu i āihi
12s HUEOK ST., TORONTO
Dāmu vakara tērpu^ un līgavu tērpus izīrē
nTnā koghs"
145 DOVLDTG AVE,
Tei. LA 8437 Bagātīga Izvēle — Sētas cenas ^ : (405)
Par pazeminātu maksu / B/Sč. (Com.)
kāds jebkad bijis jūsu degunam — jūs teiksit, kad jutīsit labsajūtu no Kanādas
m ī k s t a j ā m servjetēm. Uzmeklējiet FACip-BLLE pa-
cīņās...
I
Interesanta nn pamatota viela dziļām pārdomām par mūsu tūksto-gadra veco nn pagātni.
Galvenie
Sociālā Iekārta, Anati, Būvniecība, Zemkopība, Beliģija, Bīgas nosau-knma atilsinā|ūms.
Grāmata saprotama ari ang$i valodas nepratējieni;
Glīts Izdevnms, piemēro^ dāvināšanai
DABŪJAM
^^^^^^^ D
5t., Toronto,
ATGRIEŠAI
I Pauls. Vipuls pirms trīs ar pus gadiem no Somijas ieradās Kanādā. Pēc desmit mēnešiem, strādā, jdt kādā Ziemelontario Aeža strādnieku nometnē, viņu ķēra bērnu trieka. Slimība, ātri vien paralizēja visus nelaimīgā locekļus. Pauli nbgādāja ^aplo, kur viņu ievietoja respirātorā, lai tas varētu elpot. Bēz šīs palīdzības viņš būtu^ no-sļāpiš, jo niuskiiļi nedarbojās. Par iielaimi, Pauls neprata^. angliski runāt, kāpēc nespēja ārstiem pateikt, kas vajadzīgs. ] Šaplo un Sadberijas ārsti un slimo kopējas, kad. uz turieni viņu aizveda, bija apķērīgi un Paula vajadzības saprata. Arī sabiedrības locekli viņu apmeklēja, Daudzi atnesa mazas dāvanas.'
Pagājušā pavasarī' Pauls, kam tagad ir 30 gadu, pietiekami atveseļojās, lai varētu atstāt slimnīcu Šadberijā. Ar operācija? palīdzību' Sadberijā viņš atguva pa daļai sa. vas.labāst rokas darba spējas, bet kreisā atveseļojas pilnīgļ.
Lindherstlodža ir Ōntario pro-(Vinces galvenais paralītiķu ārstēšanas centrs. Tur mēģināja Paulam palīdzēt uzsākt, cik vien tas bija iespējams, normālu dzīvi. Stundām ilgi viņš baudīja fizioterapijas un ārstniecības' peldes.
Lodžas ierēdnis par šo gadījumu ievietoja rakstu somu laikrakstā Vapa Sana. Kanādas somiete Aldi Arpe atsaucās un palīdzēja Pau-lam mācīties angļu valodu, kārtoja viņa mimnieciskās lietas un pat draugu starpā sakolektēja nelielas naudas summas, lai Paulam būtu kabatas nauda.
Tagad Pauls ir jau atstājis Lind-hērstlodžu Un ār Ontario provinces Izglītības un labklājības departamenta: atbalstu mācās kādā tirdzniecības kōlledžā, palīdzot arī Kanādas paralītiķu s-bai. Somijā viņš bijā grāmatvedis, un tagad cer, ķa varēs atgriezties pie šīg nodarbošanās.
TorOnto pilsētā viņam sagādāja mēbelētu istabu, un namsaimnieks Pauli aizved ar automobili uz tirdzniecības skolu un atved arī atpiakal. Kāda sieviete bez maksas
71
Trešdien, 1%5. gada 14. septembri
krīze ziemeļafrikā ' ieilgst
Vai Maroka Ms, cinītis, kas gāzīs,'Francijai va^^^
P«Izē. Vārds krize Francijā nav vairs „ēkas neikdienišķs. Ar to apzime nē tikai vispārējo stāvokli Ziemelaf^l īpaši^^ T^ā, Ibet sajukumam turpinoties, to
lieto Francijas valdības nākotnes pareģošanai. SarežģiiumI ZIei. m^frlkā m Francijas valdības krišanas iespēja, ir dešl šavie-no«. politiskais noskaņojums Parīzē liek secināt, kaltebatesZle-melafnkas problēmu atrisināšanai jan Jagad paspējušas stipri atveshiāt to politisko grnpu savstai^ējās attieksmes, īsz kurami pašreiz bazejas Francijas valdības vairākums. Francijā šodien nav tāda politil^a, kas būtu pārliecina pora valdības i»astā-vešanu Mākā nākotnē. Valdības krize tiek gaidīta Jan tuvāko ne»
mazgā viņa veiu<,^,zhīcas gŗupasi rūpējas, lai Paulam būtu nauda izdevumu segšanai. Patiesībā krietna dala gan jauno, gaii dzimušo kanādiešu ir darījuši visu iespēja, mo, lai •sagādātu Paulam iespēju uzsākt jaunu dzīvi Kanādā. €Ķ.
Sociāldemokrātu vajāšanas Latvijā
Latviešu sociāldemokrātu biļetens „Brīvība", kas iznāk Stokholmā, ziņo par sociāldemokrātu nesaudzīgu vajāšanu okupētajā Latvijā. Kādreizējais sociāldemokrātu līderis FrMenders: un bij. deputāts K. Lorencs nesen deportēti uz Si-biriju otrreiz. Pirmo reizi tos deportē ja pirmajā okupācijas gadā, bet ipēc dažiem gadiem tiem ļāva atgriezties Latvijā. Abi tie ir 70 gadus veci. Pēc saņemtām ziņām vēl deportēti šādi soc. dem. partijas biedri, bij. Saeimas locekli: J. Ru-dzītis, K. Burmeistārs, H. Kaupiņš, R. Ivanovs, R. Dukurs, N. Kalniņš, J. Višņa, A. Veckalns un citi.
, Ministru prezidenta FOra valdība dzima Francijas Zīēmeļafrikag kd-loniālpolītikas krizes laikā, kāpēc loti iespējams, ka tā savas pēdējās stundas pavada gluži tādā pašā at-mosfairā, kā tā iesāka savu darbību; Fora priekšgājējs, agrākais Francijas prezidents Mendess Frānss, tika no amata izbalsots 5v fdiruārī, jo konservatīvie deputāti bija pārliecināti, ka viņš. piekāpjoties tunisiešu pašnoteikšanās tiesību prasību priekšā, gatavojas iztirgot franču Ziemeļafriku. Sarunās ar tunisiešiem šo tiesību iegūšanas jautājuinā bija jau turpinājušās vairākus mēnešus un par šo sarunu pārtraukšanu nebija ko do-^ māt, Francijas ministru prezidentiem mainoties, līkās, ka parlaments ir nācis pie atzinuma atļaut Edgaram Foram darīt to, kas tika liegts Mendesanft- Frānsam. Šādu aostājas maiņu izšķirīgā veidā ietekmēja populārā republikāņu partija, kas nevarēja ciest Mendesu -Frānsu Eiropas armijas nogreradē-šanas dēl. Kaut arī vispārējos vilcienos republikāņu partija piekrita Mendeša Frānsa plāniem Ziemeļaf-rikā, balsošanas dienai pienākot, tā nolēma ministru prezidentu neatbalstīt. Republikāņu balsis kopā ar sajukušajām konservatīvo rindām un komūnistietn deva pietiekošu kopskaitu, lai Mendeša - Frānsa Ziemēlafrikas plāni sabruktu vien-r laicīgi ai", viņa valdību. No šī politiskā chāosa izauga Fora valdība, ko pārstāv labā spārna un centra partijas, kas savu spēku smeļas no kopīgā naida pret Mendesu - Frānsu- Šāda veida koalīcija, kaut arī zināmu laiku var darboties sekmīgi, tomēr ir loti vārīga, jo naids, nevis kopīga polītika. nevar būt domu vienotājs. Nesaskaņas Ziemēlafrikā var. izrādīties pilnīgi pietiekams iemesls, lai šāda veida koalīciju sadrumstalotu. un iznīcinātu. Franču polītiķi Marpku uzskata par' to cinīti,: kas apgāzīs. Fora ārpoļītikas vezumu.
Francijas ministra prezidents Fors Mārokā gribētu panākt samie-rināšann. Bet tā nav panākama bez piekāpšanās, un šai gadījumā Francijas val(lī^)a varāķos jantāju= mos ir spiesta piekāpties Marokas nacionāiištn priekšā.
Tās pašas franču; polītiķu 'debates, kas nepārtraukti, apdraudēja Tunisijas sarunu iznākumu, tagad turpinās, pārriinājot politisko krizi Marokā. Franču konservatīvie stingri turas pie domas, ka Francijas valdība riedrīkst uzsākt sarunas ār saviem ienaidniekiem, ķā jārunā vienīgi ar draugiem, kamēr tie, kas cenšas panākt Francijas padzīšanu
no ZiemelafriķaSj ir vienkārši jāapspiež. Bet kā gan var panākt nemieru lin neapmierinātības izbeigšanu, kas draud vēl paplašināties, ja nemēģina domstarpības nokārtot ar ienaidniekiem? Tikai neapmierinātos uzklausot — franči Zie-melafrikā var cerēt liz panākumiem. "
pēc garākām sarunām, kuru laiskā ministru prezidents Fors vairākkārt draudēja ar aiziešanu, Francijā beidzot tika pieņemts samierināšanās ^ plāns Marokā. . Ministru prezidenta lojālākie atbalstītāji izrādījās populārie republikāņi, kamēr konservatīvie, no jaunas politiskās krizes baidīdamies, minēto
plāaiu vienkārši norija, ^ut "arī zl~ nāja.ķa nespēs to sagremot.
Nestabilās Fora valdības mūžix drusku pagarinās taš, ka savus po~ ļītiskos gājienus viņam izdevās iz- ' darīt laikā, kad parlaments <bija. aizgājis vasaras atpūtā. No jauna tas sanāk oktobrī, kad paredzama Fora koloniālpolītikas smaga kritizēšana. Viņa, valdības pastāvēšana varēs turpināties tikai tad, ja premjers spēs pierādīt, ka Marokā nodibināta kārtība, sastādīta stabila pagaidu vāMība un samierināt! ienaidnieki.
Sociālisti un komunisti asi kritizē valdības centienus ieturēt mieru Alžīrārār militārās varas palīdzību. Kā redzams, labā spārna partijas nav apmierinātas ar valdības pārāk iecietīgo izturēšanos AI- -žīrā, kamēr centra un kreisā spārna partijas domi ka valdības iztu-rēšaaiās ir par daudz asa. Abām neapmierināto frontēm apvienojoties pret 'valdību, Fors varēs atsākt savu mistēriju romānu rakstīšanu, kamēr agrākais ministru prezidents Mendess - Frānss varēs ar -jaunām cerībām turpināt cīņu, lat: atgrieztos zaudētajā amatā.
. EBMARS MEiDMS ŅUJORKAS : ■ .;• VAMŠ:a^īST^^
Savām uzvarām ārzemēs Edmars Mednis nupat pievienojis izcilu sasniegumu ASV, izcīndt Ņujorkas valsts meistara titnīušaclīa sacīkstēs Kāzenovias pilsētā (Sirakūzu tuvumā). Edmars izcīnīja 1. vietu ar 8sl pkt^ uzvarot 7 kārtās un 2 reizes nospēlējot neizšķirti. Tāpat ka.: Antverpehā, viņi šoreiz vienīgais no 26 turnīra dalībniekiem ne-zaiidēja nevienu partiju. 23 gājienos viņš uzvarēja arī līdzšinējo ša^ cha čempionu VHj. Lombardiju, kas ar 6S3 palika 5. vietā* X
Tā kā Ņujorkas valstī šaclīa dzīve stipri koncentrēta, meistara ti-tulim ir ļoti iespaidīga nozīiņe. Apsveicam jauno meistaru ar šo jauno uzvaru!
KAŅADAS VAINAGI PĀRĀKI
Kanādas DV — Ņujorkas Rakte
Pagājušās nedēļas lielo sporta sarīkojumu virknē isava.vieta bija ierādīta arī basketbolam ^Daugavas Vainagu .dienu ietvaro's Kanādas DV sastādīt^ sacentās ar veciem pretiniekiem — Ņujorkas Rakti, kuras spēlētāji Toronto viesojušies jau ne vienn reizi vien. Uzvarētāju gods šoreiz piekrita mājniekiem, kas ar lielāku spēles rutīnii un cīņas sparu pašas beigās nodrošināja 69:64 punktu pārākumu, Puslaiks—31:26, ari Kanādas DV labā, Cīņas sākums rādīja mazliet „pa-ainu un nevelk-
KRUSTVĀRDU mīkla 18. MM
BZDETO M. ZĒMBEEGS
ZEMES
0 Z ī TI S
123 HuronSt., Toronto, 0nt.,C8nada
mTtiiiiuiliiiiMMiLhiiim-^frfmļg
Līmenīski: i. Sniega vētra. 5. Skulptūras daļa. 8. Latviski cepumi. 9. Upe Latvijā. ,10. Mūķene. 11. Ātri. 13. Pazīstams akordeo-nists Latvijā, m Mūzikas iestāde. 19. Peldēšanas stils. 20. Ievērojams. 21. Baltu cilts piederīgie. 23.: Upe Latvijā. 25. Lidmašīnu satiksmes salbiedrībā (saīs,) 2X. Literārs darbs. 29; Tauta Eiropa. 30. Persiešu galvas sega. Liels
jums. 32. Eiropas politiķis.
B t a t e n i s k i: 1. Galvaspilsēta Eiropā. 2. Dzīres; 3. Laukuma mērs. 4. Augs. 4. Saiņo. 6, Zivs. 7. Rokturis. 12. Cilvēka orgāns.. 14. Pakalns. 15. Lauksaimniecības produkts, 16. Grieķu burta izruna. 17. Veļas. 18. Mājlopi. 22, Rotas lietas. 23. Krāsviela. 24, Oga. 25. Rotaļlieta; 26. ai^viela. 28. Zivs. 29. Latv. sporta organizācija (saīSi)
kuru beidza, ar 31:26 pārākumu, . Otrā, puslaika posmā punktii .atstarpe pieauga pat lidz 9. Tad vairāki veiksmīgi / metieni padevā$ Raktes rindās spēlējošam janās ASV meistarvienības — Filadelfijas Nameja centram Žnotēnam, kās ais-stāja ņujorkiešu garo vīru'Baigai-; vi, kurš nebija varējis ierasties, un , punktu atstarpe ievērojami samazi-. ' nājās, līdz' puslalika Vidā Raktē panāca^ 59:59 izlīdzinājumu. Iedegās, sīva cīņa par vadības punktiem, taču rezultāts nemainīgs palika vairākas minūtes (i) r jo aibi' grozi „neņēma pretini" pat vispārdomā-tākos raidījumu®. Divcīņa par va-; dības puiiktieni noslēdzās ar laimīgu ņujorkiešu ieguvumu, kas izcīnīja viena punkta pārsvaru. Tacu viešu dažu neuzmanīgu piespēļu rezultātā, kanādieši' zaudēto ; atguva. ; Un panāca laimīgu 69:64 uzvaru.
Vienību sniegumu" nevarēja uzskatīt par; sevišķi: augstas kvalītā-tea -sļ^li;. Tciniēi!..tas:-.'seiprQtam^ zinām", ka Kanādas latviešu T)aškēt-bolisti a/trodas . sacensību vasaras pārtraukumā uiii kaut gan Rakte-pirms nedējās absolvēja lieliskas cīņas 2. ASV latviešu" meistarībā,, izGĪnot otro vietu,; šoreiz bija iz--jūtams dažu! krietnu cīnītāju (Bai-galvja,' Ulmaņa) iztrūkums, ^^k^^ nespēja aizstāt filadslfietīs -. Zno^ tēns, kuru pēc meistarības spēlēm; mūsu basketbola lietpratēji ASV: dēvē par. Anierikaš latviešu Nr. 1 ■ spēlētāju. ;^ : .■
Vienībām punktus guva — DV-^ Litaunieks 15, Mi^žītisļS, A. Rieb-. ters 18, Lakševics. 7, Timbers 5, Bulte 2, Ozoliņš, Bricis uņ Argalis a. Rakte — Žnotēns.29, V. Vipulis 10, Vilinškis 11, Eicbvalds 4, Zeīd-savās rokās paturot vi^ puslaiku, Jickis 4, U. Vipulis 4, Veidis 2. -
vasarīgu"
smīgus metienus: grozam secen lidoja ..pat A. Richtera citkārt precīzie metieni lēcienā. Pirmo režul-atzīmēja DV, spēles iniciatīvu
iz p ā s d 0 š a n a !
MOTORS LIMITED
1M8 BLOOB ST. WEST, Ii
1955. Meteor, Mercury un Lincoln
; y ; ■ :; līdz š.; g. 17. ;SĒPTEMBRIM. ^■,r-':. PārstāTO : e B E R'N Ā T S Tel: darbā ql 7531, mājā HU 8-1488
300 akru farma orangeville's
apkārtnē — 80 jūdžu no Toronto^ daži simt metru no Protton, stacijas. Sniegs no ceļa caura ziemu tiek notīrīts,
200 AKRU aŗam^^ krūmi. Strauts
tek cauri farmai, neizžūst vasarāo
7 ISTABU Meģelu dzĪTO^jaM ēka, ļeietkoka ffi^das. Viens no lielākajiem šķūņiem ar kūti visā apkārtnēm Elektriskā strāva nn ūdensvadi ihājā^ šķūnī un kūtī. Solidi izbūvēti aizgaldi^
Ģimenes apstākļu dēļ tiek pārdota, kādēļ pilna cena tikai — 18.000 dolāru. Mērena iemaksa m atlikums tiek financēts par 7o gadā uz 8 gadiem.
ļhivākai infor^
Td WA 2-9185 HARAU^ kgm
A. H. KmSi;X, ŖE, 38 Laivrence Are. W, Toronto
-::rem;ar;ks MM MIRT
Cena $S.50
123 Hiirbii St., Toronto, Qnt., Calnads
1