^ aiidU.S.A.
^® BangaTas Tauag}. — EdlMs^ OBtBvs&iess Oftkes:ĪSS Huron St., Toroito, Osu" ^sOo, Canada. Telcphone — 3M 8-0392, Cabl® Aēdress: Latamerfta. Editor fn U.S.A. — A, ZTē« 0^ 90-16 Part Lane Wood3ia7«B 21, i Mc, ir.SX Tel. yi 6-7667 ,
AIJTIOBIZEB AS SlCOJrb CLASS MAĪIi .
FOST OFFICS DEPAK,imifT, 0TTAW1
^ . SATURDAV, SEPTEMBBR 17.1955
73./404. n-vš
SESTDIEN, 1955. GADA 17. SEPTEMBRĪ
6. GADS
Isoāk <ilva& reices M«d^ — trešdienSg .un Mm^ (Sienās. IsdeTējs — apgāds BangaTas Takgt laktori: L Tiksna, J, Titols, A. Oal^te. BedakcQ& m kantoris s 128 EBranSUToronfenOntario, ca» nada. TeL — EM 8-0792. Delegrammis adrese — ILatamerika. AST redakcija — Arnolds Zrērl^ &0-16 Park Lane S, TVoodhaTen 21, M., ¥.S*Ao Tel. YI 6-7667. Abonēšanas maksa ASV nm Ka» siadā: par 1 mēn. $1.50; par $ menJ $450; par 6 snēn. $8.50; par 1 gada $16.00. Slndinājnmii mM« sar glndinājomn daļā $1.40; teksta $2.80 par S
colas telpu 1 slejā
Sākusies DV ziedojumu vākšanas akcija Ziemassvētkiem
Daugavas Vanagu ASV valde 3. septembra sēdē pieņēma lēniumu, ar 15. septembri uzsālct tra^icional .lo gadskārtējo Ziemassvētku zie., dojumu akciju —^ Ka'ut vienu dolāru - DV ASV apvienības un (Centrs- šai akcijai ir jau sagatavojušies. '
Pieredze radā, ka tikai decembra sākumā izsūtītos līdzekļus iŗ iespējams Vā,ci jā, Austrijā un^citā^ zemēs savlaicīgi sadalīt, lai tie kalpotu tam noliikam, kam ziedotā,ji visvairāk tos ir domājuši — darīt gaišākus ŽiemāsšvētkuSi
Tamdēļ arī akcijās pirmā daļa noslēgsies. 1^ decembrī, kad līdzekļi tiks nekavējoties pārsūtīti.
Līdzīgi iepriekšējiem gadiem, ņō . 1. decembra līdz Jaungadam ienākušos līdzekļus pārvedīs 1956. g. janvārī un tie kalpos regulārai aprūpei —:■ sedzot vasaras mēnešus, kad līdzekļu ieplūšana gandrīz ap. sīkst." ■_\[.y';y'-''
Pēc DV ASV vaids rīcībā esošās jaunākās informācijas no DV CV kartotēkas Vācijā, lielākā aprūpējamo grupa ir Vācijā— 700 ģimenes vai vieninieki, kuri grupējas šādi' 7^grupās — TB slimie, invalidi, atraitnes ar bērniem, bāreņi, pusbāreņi, vecie ļaudis un dažādi — chroniski slimie, u. c. Kauču rej gulārā aprūpe mēnesī ir samērā *6cīga ~ dažas desmit markas,' t §im līdzekļu Ir pieticis tikai SOO vissmagāklem gadījumiem, pā-rējiem izmaksājot vienreizējus pabalstus.-
Otrā vietā nāk Austrļja ar 105 aprūpējamiem, kuriem. DV ASV ik mēnesī sūta $100,- '
ASV un citās zemēs aprūpē no gadījumā uz gadījumu vissmagākos apstākļos nonākušos, DV apvienībām uz vietām izsniedzot mazus regulārus pabalstus. Ziemassvētki" ir vienīgā reize gadā, kad svētku prieks tiek visiem. :.
šogad paiet 10 gadu no DV organizācijas dibināšanas. Desmit gadus ir krata pieredze līdzekļu vākšanā. Pie iespējām, kādas mums šajos apstākļos pastāv, Daugavas Vanagi Ir izveidojuši iespējami labāko aprūpes apf.rātu. Bet inēs arī Einām, ka šī sistēma balstās tikai ūz ziedotāju siltajām sirdīni un devīgajām rokām, lai kopējā pienākumā kalpotu mūsu tautas vissmagāk piemeklētajiem.
Šai piienākumā būsim visi vie-aoti, palīdzot pēc katra spējām — ķaut vai ar vienu d61 aru.
A. Puķīte
aDENAUERS. JOPROJĀM ■AIZSTĀV......
^Neoficiāls Padomijas premjera Bulgāņfna soSījnms atbrīvot vācm gūstekņus Ādenaueram ir pietiekams iemesls^^d^^^^^ kM sakaru nodibināšanai ar MaskavM
M a s k a y ā. — Rietum vāci jas kanclers Ādenauers sarunu noslēgumā vienojas ar Padomju Savienībās pārstāvjiem uzsākt diplomātiskos sakarus Bonnas uņ Maskavas starpā. Vienošanos Ādenauers parakstīja paļaudamies uz Pad. Savienības ministru prezidenta Bui-gāņina mutvārdu solījumu atbrīvot vēl vienmēr Padomijā turētos vācu gūstekņus. Parakstot šo vienošanos, padomju valdības pārstāvji lika saprast, ka attieksmju normā-lizēšana stipri veicinās galvenās vācu problēmas — Vācijas apvienošanas atrisināšanu.
Atskaitot neoficiālo Bulgāņina solījumu atbrīvot, aizturētos vācu gūstekņus, abpusējā vienošanās tika parakstīta sakarā ar Padomju Savienības izstrādāto plānu, kaš pā-redz Rietumvācijaš sūtniecības nodibināšanu Maskavā un padomju sūtniecības — Bonnā. Nekas netika minēts par iespēju atvērt vācu l^on-sulātuš Padomju Savienībā.
S'ūtniecību atvēršana Bonnā un Maskavā dos Padomju Savienībai iespēju runāt tieši ar Rietuinvāci-jas valdību, kuras dr^ināšanu atbal stīja Sav. Valstis, Aņi^ija ūn Franci jāfl^ž^^ 5^ Eietumvācijas valdību neatzina. Diplomātisko attieksmj u uzsākšana Bonnas un Maskavas starpā visā pasaulē tiek atzīta paŗ lieli^u Padomju S^vieiiības diplomātu panākumu, jo, kā zināms, pēdējā laikā Padomju.Savienība dara visu iespē.; jamb, lai normalizētu līdzšinējo at. tieksmju saspīlējumu pēc iespējās plašākā mērogā. _ ;
Taču Rletumvācijas delegācija Maskavas sarunas neatzīst pār ne-^ veiksmīgām. Iebraucot Maskavā Ādenauers jau pirmajā sēdē ar padomju valdības pārstāvjiem noteikti deklarēja, ka diplomātisko attieksmju uzsākašanā Maskavas un Bonnas starpā va-r notikt vienīgi tad, ja Padomju Savienība atbrīvo aizturētos vācu kafa gūstekņusv Spriežot pec Rletumvācijas datiem. Padomju Savienībā vēl vienmēr atrodas SO.100.000 vācu gūstekņu. Taču Gh.ruš^evs Sādu varbūtību kate, goriski noliedza un paskaidroja, ka Pa,domju Savienībā atrodas vienīgi vācu kara noziedznieki ūn kā to
Maskavas konferences laikā' Ādenauers atturējās, no divu juridisku jautājumu pārrunāšanas, bet kādā vēstulē maršalam Bulgāņinam atgādināja, ka šie jautājumi vēl joprojām eksistē:
1. Eietumrācijas valdības uztverē Vācijas galīgās robežas nav vēl ņo. spraustas. Galīga vienošanās Jācļ-, jas robežu jautājumā jāatstāj lUz tam laikam, kad tiks parakstīts miera līgnms apvienotās Vācijas nn tās 105. gada kara uzvarētāju star.
2. RietumvācijaS valdība joprojām aizstāv savu prasību reprezen. tēt viSu "Vāciju,,' VV""V
Attieksmē uz pirmo jautājumu Padomju Savienība paskaidro, ka Vācijas territorija , austrjimos nb Oderās uii Neises upēm sakarā ar Potsdamas vienošanos tika piešķirta Polijai un ka šis lēmums tadēl ir he^iskutējams. Uz otrii jautājumu negatīvu atbildi Ādenāueram deva BUlgāņins MasikavāS sarunu laikā, sacīdamsj ka Padomju Savienības . atbalstītā Austrumvācijas' valdība ir likumīgā un tautā po, pulāra, kādēļ Ādenauera vēlēšanās reprezentēt visu Vāciju nav pieņe-
Rīistumvācijas ķaiiclērs Ādenauers ar savu delegāciju 13. septembrī atstāja Maskavu un atgriežas .Bonnā.
VISĀ SAVĀ SPOŽUMĀ
". ■ - ■ . - ■ ■
Bonnas greznais speciālvilcieBs iebrauca Maskavā bruņotu vāciešnii apsardzībā
lUetnjvādļjas kanclers Ādenauers, ko krievi Maskavā sagaidīja ar cepurēm rokās, pārsteidza ne tikai ar savu noteikto nostāji sarnnn laikā, bet ari ar savas delegācijas ārējo spožnnm. īfevis kā satelits viņš ieradās dažu pad6mdevējn pavadība, bet gan kā valdības galva, kaš devies uz oficiālām samnām. Bietumvācijas kanclers pieprasīja oficiālu sagaidīšani un — tādu an saņēma»
Latviešu skolas v!>^ri|fr5»erika8 kontiiB^ntā.sākušas darbu« Arī.To-rontoSetJtdienas'i^ta atvērusi durvis, uh izņemamā redzamias tās audzēknes Ike M^e, Māra Pētersone un Zeifta Ŗuze glītajos Latvijas parauga formas terpoSo Aizmugurē Zde Zichmane
IZRAĒLA NHEVĒROS
Jeruzā/lemē. — Izraēlas valdība ziņo, ka tā gatava lietot jebkādus līdzekļus, lai stratēģiski svarīgo Akvabas līci paturētu atvērtu Izraēlas kuģniecībai. Ķā zināms, Ēģipte Izraēlas kuģus Suecas karalim cauri nelaiž, tā kā Akvabas līcis ir. atlicis vienīgais: Izra;ēlas tirdzniecības flotes izejās punkts uz Sarkano jūru un dienvidu tirdzniecības centriem. Apvienoto ^yāci-ju pamiera pārraudzības komisija Palestiņā baidās, ka Akvabas līcis var izvērsties jaunā Gazas apgaba: lā un izsaukt cīņas Izraēlas un
MARIiNĒ UNKLIFS LAMSDENS
ONTARIO EZERA UZVAReTaJI 25.000 dol. par maratona peldējumu
Ēģiptes starpā. Pagājušo svētdien skaits nepārsniedz 10.000. Intere- Ējģiptes valdība izdeva likumu, ka santi zināt, kā Padomju Savienībai; visiem kuģiem, kas vēla^ iebraukt dažu dienu laika izdevās atrast„ne- 'Akvabas līcī, par to jau 72 stundas esošos" vācu p;ūgtekņii' ^ -iepriekš jāinformē Ēģipte un jāsa-
ņem pēdējās atļauja no Ēģiptes pārstāvniecības Aleksandrijā. Anglijas valdība jau paziņojusi, ka tā ir gatava pildīt Ēģiptes prasības. Turpretim Izraēla šīs prasības nedomā ievērot, V ;
Lebanonas terroristi
■ šķiet, ka kanādiešiem pašreiz lielākā aizraušanās ir — maratona peldēšana, īpaši pāri Ontario ezeram, ko ievadīja pagājušā gadā 17 gadīgā Marlīna Bell^. Šogad tomēr maratoništiem neveicās: tik spoži, un visas Mariīnas konkurentes, to skaitā angļu vairākkārtēja rekordiste Brenda Fišere, uzdeva peldēša. nu ledainajā ūdenī vai un laika ap. stakļu, vai krampju dēl. Vistuvāk mērķim ņo kanādietēm piekļuva Širleja; Kembela un Gerda Olsona, kas, kopā ar Brendu Fišeri, solās startēt vēlreiz nākošā sezonā.
KALVJA KONCERTS C- ST.KATARm
17. septembn, pīkst; 8 vakarā MajTVOOd skolas zālē notiek vī-ro dnbultkvartetā Kalvis kj>n-eertSw Koncerta tīrais atlikums traģiskā nāvē mirušā dir. komponista V. Lindes ģimenes atbaL siam. Min. vieta atrodas pie Queen Eližabeth autoceļa (Jolm-ston ielā).
Vienīgais, kas šogad veica 32 jūdžu distanci — gāu ne pāri eze. rami bet gar piekrasti, ir torontie-tis Ķlifs iLamsdens, kurš par savu mkumu saņems vismaz 25.000 dolāru, neskaitot vēl īpašas gratifikācijas un dāvāiias. Viņš distanci veica nepilnās ^0 stundās.;: Arī Klifs, tāpat kā jMarlīna, ir trenera Gasa Raidera audzēknis. ,
Arī Klifa sīvāko konkurentu,-ha.
miltonieti Tomi no viļņiem iikai
Parku, izzvejoja pāris jūdzes pirms mērķa — bet kirī vi9š sola savu mēģinājumu atkārtot nākošgad.
Anna Safese pārstās
Te'lavivā. Izraēlas valdības pārstāvji Telavivā paskaidro, ka Vidējo Austrumu saspīlējumam turpinoties, parasti miermīlīgā Leba-
īņdijas ministru prezidents Ņēru tiek asi kritizēts valdības neaJktī. vās nostājās dēl Goa kolonijas jau. tājumā. Sākumā Nēru mudināja indiešus organizēt miermīlīgus gājienus uz portugāļu Goa koloniju, bet kad šie gājieni beidzās ar asins izliešanu, Nēru tos aizliedza. Mier. mīlīgo gājienu rezultātā portugāļu robežsargi nošāva vairāk kā 20 in. diešu demonstrantu, kas. savukārt radīja milzu demonstrācijas Kal-kutā, Bombejā un Jaundelhi. Kā tagad noskaidrojies, arī Indijas de.
..Apspiesto Nāciju : asambleja sak darbu
Pašreiz Ņujorka uzturas apspiesto Nāciju Eiropas padomes priekš, sēdis G. Molē, apceļodams ār lekci-iju ciklu ASV. Eā zināms, šīs padomes sēdeklis atrodas Strasburgā, bet pirmā Apspiesto Nāciju asamblejas sēde šai rudenī notiks 22. s ptembrī, Ņujorkā, kad padbmeB 0r-dim tiks rīkota arī pieņemšana
nona sākusi traucēšanas uzbrukumus. Izraēlas t«y*ritorijas ziemeļu daļā. Bruņoti Lebanonas terroristi iebrukuši Almas ciemā Galileja, trīs jūdzes dienvidos np Lebanonas robežas un vairākās ciema ēkās novietojuši bumbas ar laika degļiem. Par līdzīga veida iebrukumiem no Jordānas Izraēla ziņoja jau šī gada 6. ■ septembrī. , Izraēlas ministru prezidents - Šarets j starpgadījumu nekavējoties pārrunāja ār sj;ari)tāu-tiskās pamiera pārraSidzibas komt- Sav. Valstis noraida komunistu sijas vadītāju ģen. Burnu. Ŗīhas priekšlikumu pašreizējās sa-
aizmugurē — žeņēvā tnrpināt ārlietu ml-" * nistriem Ballesam un ^enlajam.
ž e n ē V ā. —- Sarunas Sav. Valstu sūtņa Džonsona un feomūni&tu Ķīnas sūtņa; Vangpingnāna starpā ženēvā ir nonākušas strupoeļā-. Ne. senie panākumi sakarā: ar Pekingas valdībās -solījumu atbrīvot komunistu Ķīnā aizturētos civīlistus, komunistiem likās pietiekams iemesls, lai pieprasītu sarunu turpināšanu nodot ministriem Dallesam un Cu. enlājam. Sav. Valstu valdība ko-mūnistu priekšlikumu noraidīja, paskaidrojot pie viena, ka pašreiz tā ir ieintļBrešēta vienīgi komunistu monstrāciju aizmugurē atradušies Ķīnā aizturēto amerikāņu atbrīvo-komunisti. ) šanā. Kā, zināms, komunisti civī^
Bonnas valsts kanceleja Maskavā ieradās uz riteņiem ^ speciālvil-cienā ar II vagoniem , tik moderniem, kādus krievi vēl nebija redzējuši. Greznajā speciālvilcienā bija pašu sp^štacija, restorāns un spēcīga raidstacija. Tas apstājas Maskavas galvenajā stacijā bruņotu rietumvāciešu apsardzībā, šis vilciens bija oficiālā Rietum-vācipas territorija. Maskavas labākā viesnīca Sovetskaja afī tika pārvērsta Rietumvācijas territorija» arī to apsargāja bruņoti vācieši, šī viesnīca, bija J^enauera oficir ālā apmešanās vieta. Pats Rietumvācijas kanclers un viņa tuvākie palīgi Maskavā ieradās divās amerikāņu vadītās ^uper Gonstellation lidmašīnās^ kāda§ krieviem nav pazīstamās: Pašreiz mīnētās lidmašīnas ir atjaunotās vācu Lufthansas īpašums. Kanclerā un viņā tuvāko palīgurii'īcībā atradās no Rietumvācijas līdzatvestie Mercedesā limuzīni, kvalitātē un izskatā daudz pārāki par Padomju Savienībā ražotām automašīnām. Ādenāueram uz Maskavu līdzi izbrauca 150 cil-vēlm liels personāls, neška.itot vilciena un lidmašīnu apkalpi; Sirmā kanclerā āriene vien jau lika krieviem saprast,^ (āctmrādzot Ādenauers tā arī bija gribējis), ka tagad viņiem nav darīšanā ar kādu no saviem satelītiem, bet gan ar neatkarīgu, bagātu Rietumvāciju. ":
Sarunām sākoties Padomju Savienības valdības pārstāvju pusē bija redzama nenoliedzama vēlēša^ nās visussvasigos jautājumus nolīdzināt. Krieti labi saprot, ka darījumos ar Rietumvāciju laiks sfāv viņu pusē. Tādi vīri kā Ādenauers nedzīvo mūžīgi, un jau tagad Rietumvācijas kanclers Ir 79 g. vecs.
Padomju Savienības politiķi gribētu cerēt, ka Ādenāueram mirstot kapā līdzi aizies arī brīvā Vācija, ^^nieši, piemēram, vācu sarkanā Jaunatne Austmmvācijā, ar laiku jiobriesfc Pienāks diena, kad viri, kas brīvību nekad nebūs redzējuši.
Bet tas vēl ir tālā uāķotnē. Pašreiz par Vācijas apvienošanu vēl ir pāragri runāt. Arī pats Ādenauers labāk kā jebkurš cits apzinās savu vecumu un briesmas', kādas viņa nāve sagādātu viņa pēckara, pūlēm Rietumvācijas uzbūvei un Vācijas apvienošanai. Lai no šīm briesmām izvairītos, Adenauars pēdējā laikā ir sācis spļodrlnāt kādu zvaigzni pie Rietumvācijas polītis/ kās debess, proti, āiļlietu -ministru Heinricfhu fon Brentano, ko tagad; ieskata par Rietumvācijas „kroņ-princi". Foh Brentano ir vienīgais vācu kabineta ministrs,- kas pavadīja Ādeaueru braucienā uz Padomju Savienību. Brentano ir 51 gadu vecs. Polītlskās mautošanias tiesībās-Rietumvācija pašreiz, liekas, ir sākusi \ iet - Anglijas pēdās.' Ādenauers, līdzīgi ōerčilam, ir izraudzījis sev pēcnācēju un tagad mēģink pēdējo izmācīt savā amatā.
Maskavas sarunu laikā Rietumvācijas kancleraļii Ādenāueram bija viena priekšrocība, proti — viņi zināja, kas Vācijas jautājumā ir Padomju Savienības vājākais punkts. Kopi ķaŗa beigām divi miljonS austrumvāciešu ir jau pārgājuši uz Rietumvāciju uri šī bēgšana vēl joprojām turpinās. Komunisms Austmmvācijā nav populārs.
Žņaudzējs uzbrūk latvie°
līstus gan solījās atbrīvot, bet pilnā apmērā solījums vēl vienmēr nav īstenots.; Tangpingnans,- komiinSstu" Ķīnas sūtnis Polijā,sāvukāi't uzsvēra, ka siirunas aizturēto amerikāņu jautājumā ir izbeigtas. Bez tam komunistu Ķīnas pārstāvis pieprasīja Rietumu pasaules tirdzniecības ierobežojumu atcelšanu darījumos ar komunistu ŖīnUb
Starptautiskajā parlamentāriešu sanāksmē, kās,kā zināms, nesen no-, tika Helsinkos, kā Padomju Latvijas republikas i pārstāve piedalījās arī pazīstamā komunismā slavina, lāja un padomju valdības balstīt^, ja, rakstniece Anna Sakše. Lietuviešus šai sanāksmē pārstāvēja žurnālists PaļecMs, bet igauņiiis 11-llsonā. ■■
f oronto latv. ģimnāzijai uzsākot & mācības gadu, svētrunu teica māc 1. Čops. Aizmugurē audzēkņi s&Sme^ priekšā <mo kr. puses) audzinātāji: A^SvennCiA. MarilEB«^©^
■ . - M„ Bēisip^ Ho.Meires m Ag jKarMIp,. , . , ...J.-Kreik^^^i^^
Atbildot KvēmOjas sāļas apšaudei, nacionālistu lidmašīnas uzbriik
komunistu motorlaivām, līdz ar to
izbeidzot neoficiālo pamieru For.
možasļ šaurumā,,
F 0 r m o z ā. — Pagājušā nedēļā komunisti atsaka nacionālistu rokās esošās Ķvēmojas salas apšaudi Ķīnas cietzemes tuvumā. Atbildot komunistiem, Formozas nacionālistu iznīcinātāji uh vīeglif bumbvedēji uzbruka kādai komunistu motorlaivu formācijai, šaonas līcī, Fu-klenas ^ iKvanģtungas robežas tuvumā. Spriežot pēc nacionālistu ziņām,; komunistu motorlaivas gaisa izbruķumā cietušas smagus zaudēs jumus. Degbumbu ūn ložmetēju ugunī iznīcinātas vismaz 10 laivas. Kaut :gan bijusi spēcīga komunistu pretgaisa artilērijas uguns no Tungpaņāg salas, visas nacionālistu lidmašīnas nebojātas atgriezušās sāvāg bāzēs. Siinētais uzbrukums pēdējo mēnešu laikā ir pirmais, kad nacionālistu lidmašīnās operē tik tālu np Formozas. Parasti nacionālistu aktivitāte Ierbbežojas ar dar^ bību: Formozas šanrumā, starp Formozas sali ūn Fukienas pro»
su-
Nepatīkams starpgadījums, kas, pateicoties laimīgiem apstākļiem, nobeidzies bez traģiskām sekām un( tikai ar krietnu izbīšanos, noticlsļ ap pīkst. 12 pag. svētdienas naktī, Tcronto.
Ar Avenue Rd. autobusu mājās no pilsētas šai laikā atgriezusies Vi^ ja Ozola. Izkāpusi pēdējā pieturas vietā, viņa devusies pa kluso un tukšo ielu uz savas mājas pusi. Pēkšņi Vija Ozdla sei aiz muguras saklausījusi soļus. Tie kļuvuši aizvien steidzīgāki, ātri tuvodamies. Kaut gan sajūtja bijusi drusku nepatīkama, Vija' atpakaļ tomēr- nav, skatījusies, bet drosmīgi turpināju, si ceļu. Pēkšņi viņas muti no mugurpuses aizklājusi kāda plauksta, bet uzbrucējs ar otru roku mēģi^ nājis aizžņaugt jaunavas rīkli. Bet; tā kā viņai mugurā, bijis svīters ar ciešu, augstu apkaklīti un arī vēl mētelis, turklāt uzbrucēja ķērienu aizkavējuši pagarie miati, trieciens skāris tikai vienu kakla pusi. V. Ozolai sāpīgi savainota kakla sānu' dzīsla, ^pārsista lūpa un satriekts' plecs, bet ļviņa paspējusi iekliegties' un ar elkoni straujā vēzienā atmuguriski iesist uzbrucējam. No klie^ dziena un sitiena iztraucēts, tas meties skriešus bēgt un pazudis tumsā, triecienā gan aizlldinot pāri ielai sava upura rokas somiņu un ie^ pirkumu saini.
Pēc šī nepatīkamā starpgadījuma V. Ozola steigšus devusies uz mā^ ju bet, vēlās stundas dēl negrllīļē-dama traucēt mājiniekus, viņa par: notikumu policijai ziņojusi tikai nā* košā rītā. PoHcija Nevadījusi šai lietā nopietnu izziņu. Pēc V. Ozolas domām uzbrucējs braucis ar viņa vienā autobusā, kur novērojis, ka viņa viena pati izkāpj klusajā un vientulīgajā'pieturas vietā. Uzbruc cēja seju viņa nav paspējusi ievē-rot, bet tas bijis tērpies tumšā uzvalkā, varējis būt ap 25 gadi vecsp tumšiem, glisdS ssglauztiem matiem.
(Sf
