i
4 /
JL A T T I 5 A
ge^tdtea, 1»S5> gada 17. septembri
; Sestdi-en, 11
JAUNIEŠI PĀRSPRIEŽ TRIMDAS PROBLĒMA
tonatnes dienas rīkoja Sietks wa Takomas'Jaunataes pulciņi ni Sletlas studentu kopa. DalībnieliB skaits šogad bija mazāks kā jffllajā gadā IN)ŗtiandē^^(^ sam 207^ kņjii steŗpā gan Mja m » 5,vecie gada gājniai^ ih 1 amerikānis/ Pēc sarakstiem varēja redzēt, ka 4 ja^inieši savus latviskos uzvārdus apmainījusi pret amerikāniskiem, bet vēl gan paturējuši priekšvārdus.;
Kongresā pie(3|alījās pavisam 197 jaunieši no 15-30 g. V. '
4. Jaunatnes dienas notika Siet-1as latviešu namU telpās, kās bija nodotas jauniešu rocībā par brīvu. . Saiīāksmi ievadīja prof.K. Kun-dziĢš ar svētrunu un dziesmas vārdiem: ,,Pirms savu darbu sākam, iai lūgšanas pie Dieva aākam". Tālākajā akta: gaitā jaunieši nodziedāja Latvijas. himnu, Ruta Belle nospēlēja ASV himnu, Andrejs Krūmiņš. (Portlande) nodziedāja Skultes SapĢu zeme, ļRenāte' Mangule (Sietla) izjusti nodeklamēja Akurā-tera Latvijas balāde un Ausma Jaunzēme (Takomā) nodziedāja Jurjāna Kantāte tēvijai.
Pēc svinīgā, akta visi jaunatnes dienu dalībnieki devās uz Zēnu klu-
Eietumpiekrastes jaunatnes dienas Sietla
Se, 4. ņa 6. septembii Sietlā notika 4. rietimpieķrakstes Jannatnes dienas, toās piedalījās ap 2# janniešn. Salidojums izvērtās par flsplfflšāk© šī gada janriatnes sarīkojņnm rieturiipielurast^^ :.' not jainiešis ■ no . Kanādas līda; ■ MeksiSsis
gātīgus galdus kopējam azaidam, darbs Latvijai." LBVS Sietlas_ nod. kas noritēja kopējās pārrunās, un Jaunatnes kopas^^p^^^
lielā sirsnībā.
Atklāšanas aktu ievadīja rīcības komitejas pr-dis LapiĢš ar uzrunu, l£am sekoja prezidija ,,vēlē^ šanas.*^ Prezidijā ievēlēja U.: Lapi-ņii (Šietlā) priekšsēdis, Juri Cilni (Portlande), i (Jvido Augustu (Santa
Ģa apsveica viesus un pateicās ve-cakai paaudzei par sniegto atbalstu jaunatnes dienām. Sietlas! latviešu ev.-lut. draudzes priekšnieks E. Ro-blŖš apsveica jauniešus, kas kopā nākuši latviešu pilskalnu tauru ai. cināti, lai meklētu trimdā brīvību.
nā paaudze apmeklē mazāk kā ve, cā. Skaņu Piates nav kļuvušas ,po. pulāras viduvējās, kvalitātes dēļ.
7. Vai jaunākā paaudze ir aktīvākā nekā vecākā paaudze? Atz.: Par šo jautājumu debatēja tikai viena grupa un atzina, ka aktivitāte pamazām pāriet jaunatnes rokās.
8. Vai sabiedriski darbinieki darbojas latviešu sabiedrībā tādēļ, ka viņiem ir mazvērtības sajuta? Atz.: Viņi darbojas tikai latviešu sabiedrība varbūt tādēļ, ka neprot, angļu valodu.
9. Kas būtu vērtīgāk lasīt lat, viešu literatūru vai pasaules klasiķu darbus, ja ir maz brīva laika? Atz.: Vērtīga ir amerikāņu un lat.
Delļi
(Tākoma) un Ainu mento) — sekretāres.
Kā pirmais jaunatnes dienu da. lībniekus apsveica LBVS Centrālās valdes priekšsēdis agr. B. Radziņš, aicinot jaunatnei nesaraut saites ar vecāko paaudzi, but vienotiem un rosīgi darboties latviešu tautas la-feā. LBVS Sietlas nodaļas pr.ks H. Mindenbergs novēlēja raženu darv bu, uzsverot: „Esiet cīnītāji, lai ne tikai jaunatnes dienās esat latvieši, bet arī katru brīdi!" ALJAs sakarnieks nolasīja ALJAs valdes un , - , . pr-žaK. Sventečka apsveikuma te.
ba telpām, kur rosigas; damu komi. jegrammu, kurā teikts: „Lai- mūs
Takomas latviešu jaunatnes pulci-______ ___-__
ņa un ev.-lūt. draudzes valdes vār.; viešu literatūra, ja pārdomā lasīto Klārā) un Ināru Pilmaņi (Losan. dā sveica Gunārs Āboliņš, aicinot uh gūst jaunas atziņas, dželosa) — vicepriekšsēži, Rutu Jaunatnes dienu dalībniekus attaiš-ļ Ierosinājums j Jaunatnes dieni (Takoma), Birutu Vidmaniļ^^ ^^^^^ vecākās — nn^-.w.;.„^7*....
tējas darbinieces bija klājušas ba-
r ril ^Q ir cerības un pierādīt, ka jau-
uein {h&Kv&r natne nav atsvešinājusies no savas tautas, bet iet kopsolī ar vecāko paaudzi pretim tēvzemei lin brīvībai. Sveicienus nesa arī Dienvidkalifor-nijas latviešu jaunatnes pulciņa pārstāve Ināra Pilmane un Sietlas studentu kopas. pārstāvis I. Lūsis, bet.rakstveidā sveica Studenšu prezidija konventa sietlas kopa. Latviešu korporāciju apvienība Vašingtonas valstī Un Takoma" latviešu ev.-lut draudzes dāmu komitejas pr-cev M. Lēruma. '
■ -SEKO.'JAUTĀJUMI TO • ATZeUMI
vieno kopīgas domas un kopīgs
Jaunatnes dienu tālākajā gaitā sekoja Vijas. Rogaīnes (Sietla) plašais referāts par miisu tautas dziesinu ietekmi latviešu mūzikā, kā arī I. Lūša (Sietla) 13 min, ga-ŗais referāts par sabiedrisko darbu. ■
Pēc šiem referātiem jaunieši izlozes kārtībā sadalījās 9 diskusiju grupās, kiiŗāš piedalījās tikai 106 jaunieši. Grupas ižprzāja referātus un referentu uzstādītos jautājumus, nākot pie sek. atzinumiem:
1: Vai ideālisms, ir vēl sastopams latviešu sabiedrībā? Atzinums: Tīrs ideālisms māsu ^dienās latviešu sabiedrībā gandrīz nemaz nav sasto. pams. Parasti šķietamam ideālismam pamatā ir godkārība. .Dažos pasākumos ideālisms ir sastopams grupā cilvēku, ko individuāli par ideālistiem apzīmēt nevar. ■
2. Vai jaunatne mācās no vecās paaudzes kļūdām sabiedriskā darbā? Atz.: Jaunatne mācās no savām kļūdām vairāk nekā no vecās paaudzes piemēriem. Jaunā paaudze vecākās paaudzes sabiedriskajā dzīvē ipārāk dzīvi nepiedalās. Jaunatne savu sabiedrisko dzīvi veido pati.: ■ . 3..-Vai latviešu jaunatne vēlas vai-
paau-1 itfejas atkārtojas. Trūkst Viadītāju teclīniskajam darbam. Referentu temati pārblīvēti, par īsiem. Trūkst vietas idejānis neierosina Jauniešu interesi. •■
Jaunatnes dienu ietvaros rīkotais rakstnieku vakars izvērtās-; par vislabāk apmeklēto sarīkojuma dalu, pulcinot ap 200 jauiiiešu un ap 50 „Veco". iKā pirmā klausītāju priekšā stājās Mirdza Timma: (Portlande), .ār jaunatnes pastāstu ..Diplomātiska kļūda." Stāsts bija pilns asprātību par latviešu jaunatnes dzīvi «ASV, guva nedalītu klausītāju piekrišanu.
Zigurds Ritmanis (Portlande) nolasīja, fragmentu Dimantu ieleja no kāda , sava jaunākā darba, kurā veikli attēlota nometnes dzīve Vācijā,: v ■. ■ . ■ ' Olafs Stumbris bija atsūtījis savas dzejas; tās izteiksmīgi noska-dējā Renāte Mangule.
(Nobeigums 5. Ipp.)
KANĀDAS LEUŅU VĒSTURE BItDĒS
' ANNO DOMINI SITIZENŠIP
Daugavas Vanagu m Katoļu dienas Toronto (2
BILDES MŪSĪBAS LAPĀS GREBUSI ZBTE PALETE
iliiill
liaiks kad rudens pusē slimas. Klāt ir Bižvanagu dienas, Barā skrien tie, spārniem švīkstoltj Bui&u bremzēm slaidi šmīkstot
Arī. svētās sievasj vīr! Grib no grēkiem pērties tīri. Jānis īfiedra nāk tos vēUts Bet ļMits- kardināls steidz svētīto
Tā no rīta līdz pat Tietam • Visi spriež par gudrām lietām, Bet kad klāt ir pusnakts zilā, lājas danču takti cīlāo
TOEONTO SESTDIENAS SKOLA ATSĀK MĀCĪBU GADU
Augšējā uzņēmumā no kr.: Jaunatnes dienu prezidijs? B. Vidma-iU BeUe, J. CUnis, U^Liepi{?š,A. Augusts, (I>.I^mane,A,C^^^ le. Apakšā, — jaunieši uzmanīgi noklausās referātu.
['āk prasīt no sabiedrības nekā pati dot? Atz.; Domas šajā jautājumā dalās. Daļa jauniešu domā, ka saņem vairāk nekā dod pretim, b.eT paceļas, arī doma, ka jaunieši nevēlētos saņemt vairāk, kā dot. Uzskatu dažādības dēj jaunieši paši nezina, ko gribētu prasīt no sabiedrības... ■.
- 4. Kāpēc rīko latviešu jaunatnes dienas? Atz.:, Jaunatne vēlas satikties latviskā vidē, sastapt citus latviešu jauniešus un gūt jaunas idejas. .
5. Vai jaunieši atceras latviešu tautas dziesmas ? Atž.: Atcerap visbiežāk dziedātās, kuru skaits kļiist arvien mazāks. Vairāk atceras tie, ka*? gājuši latviešu skolās. Vācijā. .
6. Vai jaunieši apmeklē latviešu koncertus un klausās latviešu mū. ziku (plates)? Atz.: Koncertus jau.
Sestdien, ,9. septembrī, savas dur- ļ vis sestajam mācības gadam pavēra TLB sestdienas skolav pulcinot jau paišā rīta agrumā.pilnas sv; Andreja l^znīcas blakus telpas ar calojo-šiem bērnu bariem — gan vecajiem skolniekiem, gan arī gluži jauniem „pirmziemnieķiem*', kās, vecākiem pie rokas, vēl bailīgi raugās apkārt.'
Skolas gaitas ar īsu, sirsniēu svētbrīdi ievada '.māc. , A. Briedis, pēc tam skolas saiņil uzrunā jaunā skolas pārzine A. Martīņsone, ātJ gādinot. bērniem, ka pēc jaukajiem Vasaras pŗiĢiķiem, kas aizsteigušies tik ātri, nu pienācis atkal laiks ķeraties pie grāmatām un burtnīcām, lai ,izaug%^|^ krietn^^ apzinīgiem jaunlSlatviešieim
Pēc Latvijas himnas nodziedāšar nās audzēkņi nodod svinīgo skolas Solījumu, seko sirsnīga atvadīšanās ho ilggadīgas skolas pārzines M. Matīsas, kaš saņem no kollēļgām, audzēkņu vecākiem un visas skolas .saimes daudz skaistu ziedu un ci-, .taS'veltes. ■ v
Pēc akta visa daudzgalvainā sko, 1as saime izklīst savu audzinātāju vadībā pa Masēm, lai sāktu kartē, jo skoļas,da,rbu, kas gail šoreiz tio-rit vairāk J zein atkalredzēšanās prieku, pārfnnu un jaunu draudzību noslēgšanas zīmes — jo kurš
Skolas audzēkņi svinīgajā atklālanas aktā
J, Kreiļa uzņ.
nu gan pirmā dienā spētu uzreiz nopietni ķerties pie sarežģītā •reizrēķina vai grūtās latviešu gramatikas? ;.',, •
Kad pirmā stunda ir galā, seko vēl deju un rotaļu prieki, lai ap pusdienas; laiku nobeigtu, pirmo^ skolas dinu, kurai jau nākošā nedē-
lā sekos „īstā" skolas sestdiena ar ikdienas nopietnību un bez ro« talu priekiem.
, i (15. turpinājuma)
— Ms ir 'liels/bet neveikls, tāpēc mums ātlieli arvien cerība, ka no viņa ķetnām iespējams izvairīties; Vilks turpretī ir gudrs un ar dzelžainiem nagiem. »s esam no tiem cietuši pārāk ilgi .un, ja nevairīsimies^ no tiem tagad, tad nezin, vai vēlāk to vairs spēsim..,
Tinu saruna pārtrūka. Varēja dzirdēt, ■ ka pie-j krastes' liepās tllušu zumēja bites, bef no Gauoas at-; plūda iīdens,šlakstoņa, ko radīja ^celtuve, l^nam slīde, dama no Siguldas puses pāri upei. ; ^ ^;
Es redzu uz celtuves Mlrāta pajūgu, — Oim--ze t^ca, — tātad pusdienas pārtraūkms beidzies. Mum^ jādodas uz konferences māju, — ;
Klusēdami vini sāka kāpt stāvajā Turaidas krasta;
• nokarē. Kad vinu soļi noklusa, no. sausvēržu biezokņa izlīda Krogzēmis un līdz ar kādiem māla kukuržņiem noslīdēja lejā pie sola. Savā ;grāmat^iņā viņš nebija
-iezīmējis ne rindas, un tagad, apmiiisis no tā, ko ne-^ gribēdams bija noklausījies un nomākts kauna, ka ļ)ija darījis, gāja nodurtu gal^^u.uz Gauju, kur dzirdēja biedrus mēģinām pievakarē dziedamās dziesmas.
Mans zelts ir
w)ds ir viņas
Direktora kabinetā pfierakstāi^^ zaļu tūku pārvilktā virsa bija krietni izbālējusi un apdilusi, bet tomēr ļoti tīra, sēdēja divi vīri^;' gan vienādi nopieini, bet citādi pavisam dažāda; izskata, plecīgākais un pašapzinīgākais, ģērbies melnos, mazliet vefc-modīgos, bet tomēr no. labas drebēs šūto^ svārkos, bija lūlrāts mocītājs Klots. Otrs; jau gluži sirms un j^a-bālu seju, kas rādīja, ka tās īpašnieks slēpa sevī Īsā-du slimību, kurai vīrišķīgi pretojās, neļaudams tai par
sevi valdīt un novērst to no viņa Vpienākumiem, bija direktors Jānis Cimze. Viņa seja, kaut nopietna, nebija drūma,, bet gan drīzāk klusu skumju apēnotaj kā tas mēdz būt cilvēkiem, kas daudz zaudējuši, bet negrib tb atklāti rādīt citiem. Viņa tumšais uzvalks bija ilgi nēsāts, bet tomēr spodrs, krekla apkaklē ^baltumā it kā centās pārsniegt īsi apcirpto bārdu. Direktors gribēja būt. saviem audzēkņiem paraugs arī visā savā ārējā parādībā ne mazāk kā ikvienā teiktajā vārdā un pienākuma pildīšanā, ko bija veicis trīsdesmit gadus, nenokavēdams nevienu mācības stundu.
Šūlrāts Ķlots vēroja sirmo vīru otrpus galda ar diezgan Yāji maskētu īgnumu. Kur gan šis stūrgalvis ņēma drosmi, kas tam ļāva pretoties ne vien šūlrāta, bet līdz aŗ to visu augsto landtāga kuņģu domām?! Vai gan viņš nesaprata, ka pietiktu nedaudz šūlrāta vārdu un direktors būtu no saviem pienākumiem atbrīvots! Jā, bet šos vārdus šūlrāts tomēr neuzdrošinājās teikt, jo> sirmgalvis, kas sēdēja- viņpus galda un godbijīgi skatījās viņa sejā, glabāja sevī kādu paļāvību patiesībai, kūru nonicināt šūlrātamKlotam nebija iespējams. Šī apziņa šūlrātu īdzināja, tomēr viņš pūlējās savu nepatiku nerādīt '■ atklāti un vēl izmeklētākos- vārdos no jauna mēģināja pārliecināt stūrgalvīgo paŗtnerij ka tā domas ir-maldīgas. ;
-- Mans mīļais Cimze, —■ viņš teica, — jums taču reiz jāsaprot, ka jus nedrīkstat pretoties mūsu vadošo aprindu, mūsu landtāga kungu do^^^ Domām, kas balstās ūz vecu vecām tiesībām, kuras ijiēs esain ieguvuši, šo zemi iekarodami un aizstāvēdami gan pret Maskavas mongaļu pulkiem, gan. arī pret zviedru dēkaiņiem un Romas mantkārīibu. Gadsimteņiem ilgi mēs esam bijuši šīs zemes sargi un esam devuši tās iemītniekiem viņu dārgāko dvēseles mantu, kristīgo ticību,, izkopdami to skaidrā evanģelija garā. Un tāpēc, mīļais Cimze, mums ir tiesības, mums ir pilnīgi neapstrīdamas tiesības saistīt šīs zemes iemītniekus vēl jo ciešāk pie seeviSy uzr^emot tos mūsu vācu tautā, ar ko! ;-tie.:.-.';.• ,. . . y'-''-"
^ Topašu domāja an bīskaps Valters, tikai gaii citāda veidā.
— Ak; es to zinu 1 Bīskaps bija liberāls sapņotājs, bet ne zemes likteņa izpratējs. Viņš ieskatīja'mūsu valdošo slāni it kā par tiltu, kurš uzcelts bez kādiem
balstiem pāri bezdibenim un tur .turaš tikai sava ar-c'hiteķtoniskā līdzsvara balstīts. Viņš baidījās, ka tiltā, varētu rasties plaisas un ka,^izkrītot no tām vienam otram akmenim, tilts varētu sabrukt. Un viņam riu radās fantastiska ideja iesūknēt plaisās pie laika latvisku un igaunisku javu un tā nostiprināt tiltu par jau^ nū. Bet.tas ir bīstams paņēmiens, bīstama rotaļa ar uguni! Tā īstais vēsturiskais mūris varētu zaudēt savu raksturu. Māns mīļais direktor, jums ir jāatzīst, ka valdošajam slānim jābūt tīram. Vai to saprotati Tīram tam ir jābūt uņ jāpaliek tādam uz visiem laikiem! Mēs nedrīkstam pielaist, ;ka šai pašas vēstures celtajā tiltā iekļūst tam sveši akmeņi! Mums tāpēc nav jārada no- vāciešiem, latviešiem un igauņiem kā-; da Baltijas koptauta, kā to domāja bīskaps Valters, ^ bet gan vāciski runātāji ļaudis, kas arī uz priekšu pa^ klausies vācu kungiem, kuri savukārt par viņiem rūpēsies, tāpat kā līdz šim to darījuši. .Šī''doma jums jāieaudzina mūsu semināra audzēkņiem tā, lai viņi ar to ietu savā audzinātāju dāi^bā un panāktu, ka-šī ze^ me spietu pretoties briesmām, kas tai draud no austrumiem. & nav nekāda neprātīga prasība, jo taču arī Vācijā, tāpat kā daudzās citās zemēs, aristokrātija ir tā, kas nosaka visas zemes dzīvi, bet tauta ir tā, kas šādu iekārtu atbalsta un vajadzības ģadīju-: , mos arī aizstāv. Tas taČu jums ir jāsaprot, inīļaisdi^ rektor! Jūs taču-neesat un nevarat-būt tas vīrs, kuri varētu iet kopā ar jaunlatviešiem, kas klanās krievu slavofiliem, kuri, tērpušies savos auklām izšūtajos svārkos^ izliekas pret latviešiem laipni, bet aiz muguras slēpi kančukas. Tikko tie dalbūš latviešus savā ,varā, viņiem būs jādzied alelūja kopa ar krievu priesteriem, bet, kas to negribēs,: tam būs jādodas už Sibiriju. Tā' iŗ tikai Valdemāra un: viņa līdzskrējeju naivā ticība, ' ka latvieši af krievu palīdzību panāktu mūsu zeme sev kādus lielākus labumus, nekā mēs tos esam ģadāT juši. Es ceru, mans mīļais Cimze, ķa jūš taču beidzot atzīsit, ka m runāju tikai latviešu labā.-^
' — Es saprotu jūsu domas, cienījamais šūlrāta kungs; ļoti labi^ -r- CimZe gurdi pacēla; aeispi^trElo-tu, — bet tomēr eš tās nevaru pieņemtj Atļaujiet man jums teikt, kāpēe es to nev^u, :
; •-- Runājiet!.. .-^ JKlots ar bezcerības pilnu" žestu atmetās pret krēsla atzveltni. Tikai pietātes deļ-viņš gribēja uzklausīt sirmā ue slimā. vir^bēmišķī-^
ģ€»s iebildumus pret domām kuras taču nebija noraidāmas..
-— Jūs,Jeienītāis šūlrāta kungs, — Cimze sāka runāt gan ārēji mierīgā, bet tomēr dziļā iekšējā satraukuma pilnā balsī,jūs man pārmetat^ ka audzinu semināra aprikozes, kamēr mūsu zemnieku dzīvei de« rīgi kartupeļi vai,J labākā gadījumā, āboli. Un jumsļ liekas, ka aprikozes ir tās, kas var iekārdināt mūsu! lauku ļaudis kādai dzīvei, kas tiem varētu atnest ti^ kai postu? -— . '
— Tiešām^ tā es domāju, un līdz ar. mani tāpat domā daudzi citi. Mums inav vajadzīgi siltumnīcas,! bet vienkārši mūsu dārzu augļi, kam jātop ziedotiem šai Zemei par labu, kam jākļūst par sāli, kas mumd palīdz uzglabāt šīs zemes dzīvi, kāda tā ta'gad ir, beti nevis par svešas zemļes augļiem, kas grib iekārdināji ļaužu prātus, lai tie pr^sa' pēc kādas fantastu izdomātas latviešu tautas tiesibām.
— Un, kaut jūsu domas cienījamais šūlrāta kungs, ir arī landtāga^kungu pārliecība, es tām nevaru pievie-^ noties. Es nedrīkstu un negribu audzināt jaunekļus, kas savu tautu mudinātu atteikties no tā, ko tā mantojusi ar likteņa lēmumu no saviem senčiem. Es neesmu tos audzinājis kā svešas zemes augļus un negri-*bu to cļaŗīt arī uz priekšu; skubinādams, lai tie māca savus brāļus, tapt par kādu citu- tautu. Es esmii rūpējies par to, lai latviešiem, būtu tautas skolotāji, kas tiem māca saprast viņu stāvokli un pēe tā rīkoties, ka tie spētu jo ^ labāk savu dzīvi iekārtot. Es neesmu saviem .audzēkņiem mācījis, lai tie top parl saVas taiitas v a d o ņ i e m, kas to varētu aicināt pārveidot mūsu zemes apstākļus*revolucionārā kārtā. Es esmu viņiem mācījis, lai tie top par savas tautas-ka 1-potā jie m un lai viņi tai kalpa ne algas un ne vieglākas dzīves dē| bet ļai dara to mīlestības dēļ, jo tā ir viņu tauta, kuras klēpī liktenis viņiem licis piedzimt, m šai tai^tai viņiem ir jākalpo. .UnJ^s viņiem jādara ne kā derētiem, bet;kā īstiem ganiem, sagatavojot uņ. spēcinot to labākai dzīvei, nekā tā ir tagad.^
CiAze apklusa, un brīdi abu starpā valdīja savada spraiguma pilna jļutoņa. Šūlrāts sagrozījās krēslā, tā kā tas žēli iečīkstējās. Taču viņš nekā neteica. Tad Cimze, it kā pārliecinādams ne šūlrātu, bet pats se^ Yi, lēnām runāja; . " • "
Augstā profesors 14. septei gadi.
Kas tā : nu mūsu būtu brī\ viņš sijā| aktos gc dienas rs
Kā trii nas diomļ jies aiz^'^| sētā Ņuj(
tas Kegg| dams" n( profesors} dzīvo koi Valstīs īiiļ godināšai augustā, vu. Bet L. Bērziņ) bu goda sirdīs juļ sējis sijāļ rakstīto nesen au^ natnes Li Bērzii 85 gadļ kupli sa:ļ bērzs di dievvārdi Šodien kais latvi »Nopietnļ esmu d2 rējis aizļ viņas uz(ļ prot L. mes brīži parafrazii jības preļ zaru, jo lot. Un s| rirāki kr£ lirikas no. kuŗ| - grāpiatē bām, Aļ nav aizI nei būti .Brenci, kaini u| matā", Vareiļ nātnes zinātniļ un daļ minējuļ Grūti rētu ie cīgs), sakopc būtu aības tespējž
MJlBO
Ipārj sēdž
tā seļi kuri
ri',
.nesi
• - V 1
3US-1 ķa
ju vaii Jui lēni
sac
1^