oktobri
5ULS
'SON
?07
;oNs.
APT.
ma
cibās
IRIS
113,,
Forontc»
!ENĒ
ļnn uzvarot ļošo fcausu. skanīgi un ļir interes©
nopietna Kursu pro-
ļekciju cik-ļks pavasa-J. Palēns piedalīša-<5etri jau-kursu otrā |is par pus
[nodota Sid-māja, kur Ikārtojušies. bērnu no-dalībnieki iltātiem ir
^, TLB tel-?aķarā, j'au-&o Groziņu ļminā literā-lis referātu, b ināc. A. Iniiā būs sa~ . biedri va-ļirtot LNJAK la CeļiniekSj "isi jaunieši
pulciņa lite-V; Mileiko piiduri va-idura biedri |ar jauno pu-)X 1-5503. tu vada Im. rīkot ziemā izbraucie-
ļs sporta, jau fs pie pudura -104S.
JU
piKA
I Jūsu laikraķ-|4eXi pārmetu-fņš starp citu prez! Eizen-Idāra citu^. pot vainot, jo UomdeTējiem, |ķuri.viens ot-ipat runā ci-ko viņus ta^ tad preziden-Jar tādu pašu to'darījis V. uzlabotu ga-
savā laikā šī btīja. ka asv
ļ:a teikšana un pie valstsvi-ļlatvietim, kam [darīt Latvijas f: ASV pavalst-
LA- 14. sept to Nāciju un nemorandi, kā a prof.. P. Le-: Eizenhaueram un palika bes atvijas . atbrī--zināms, ženē-tika darīts ab-fecība tani, ka-sevīšķi sjvarL: j. teorijā :nay A'ikšanas, ned2
ļībis, Toronto
Kalendārs
latviešu teātra ļa/Viesizrāde — [tis ītona audi-
fv. Andreja baz-i^ijas audzēkņu
ļcja baznīcās zā--Llfrēdā Zīversa ^
kkas - Ķeniņas fekolas auzdēkņu pa baznīcā, ļzās žebranskas skolas zālē —
ianos sttīj atpa»
I
Sestdien, 1955. gada 1. oktobrī
LIELAJĀ PĀR
LATVIETE BEIGUSI MĀSU SKOLU
• 9)®
ģķn: i laveniekām es- gadi
Brīvās Latvijas armijā iķija ap 3a aktīvu ģenerāļu. GandrīJ visus viņus notrieca kapā vai aizrāva uz nezināmiem tundru -un taigas ceļiem sarkaJiais vējš, kas nāca pāri
jātvīešu zemei baigajā ] 940. gadā. Ar trimdas latviešu saimi savu mūža likteni vēj dala <3aži nedaudzi na mūsu augstākajiem virsniekiem, . kas savu ģenerāla pakāpi saņēmuši vēl ar neatkžjīgās Latvijas valsts prezidenta pavēlļi. Starp šiem nedaudzajiem laimīgā kārtā ir arī- jo plaši la -viešu kaujiniekos un sabiedrībā iecienītais ģenerālis Jānis Lavenieķs. Ģen. J. Lav6nieks. visā klusībā savas, ģi^ menes vidū un sava paša rokām daiļotajā mājā Ņūbransvikā svinēja 65. dzimšanās dienu. Ģenerāli sveikt jbijaj pļilcējušies
. viņam tuvo organizāciju pārstāvji un draugi. Kad pusdiehas klusuma stundā saule ir. zenīta, reizēm nepamana, ka rīta^arlja cēliens lēnām pāriet uz darba pilnu, bet gai-šu un raženu pēcpusdienas cēlienu, kurā vainagojas /svētītās darba
-dienas pūliņi. • /
Gadi nav padarījuši ģenerāli La-vēnieku ne vecu, nedz nevarīgu. Ja latviešiem pa šiein pēdējiem gadiem: daudz zudis, un atņemts, tad
.vismaz šobrīd vēi mūsu vidū brīvajā pasaulē ir viens no brīvās ■Latvijas komandējošiem kaujās ģenerāliem.
Ar 65 gadiem viņš nav vēl dzīves vakarā, bet gatavs darbam, ko viņa pēcpusdienas cēlienā nolicis liktenis šajā skaudrajā latviešu tautas nacionālā posta ^brīdī. Ir vietā tādēļ klusībā aizvadīto ģenerāļa dzimšanas dienu :un draudzīgos jubilejas vēlējumus atzīmēt dienas presē tagad, kad pēc aizvadīta vasaras karstumā, atkaa sāk rosīties ASV latviešu sabiedriskie centieni, kurus tādi vai citādi ieskaņojumi ved uz vienu gala mērM
— brīvu un neatkarīgu Latviju. Ja izcilāko latviešu personību iell iums sī mērķa sasniegšanā ir viens no stiprākiem mte tautas cerību balstiem, tad ģen. J. Ļ«ve nieka dala ir dziļi ielikta šo nākotnes nacionālo cerību pama-tos.
Ģen. Jānis Ļavenieks ir dziinis Skrīvej-os. iMplēš» teikas daiudai-ļsāttšL lJaiii»vas ld"«stā, 1^90/ gada 12. jūiiijā. Beidzis Augstākās kara skolas speciālistu kursu. Krie-: vu armijā dienēja kā virsnieks infanterijā, bet Latvijas armijā jau no paša sākuma bija par komandieri kvalificētā artUērijaš nozarē
— bruņotajos vilcienos. Viņš bija viens no pirmajiem latviešu virsniekiem, kas atsaucās uz aicinājumu iestāties latviešu nacionālajā armijā. Ar 1919. gada jūliju viņš piedalās Latvijas atbrīvošanas ;cļ-ņās pret Bermontu un boļševikiem. Par nopelniem cīņās pret Bermon-
. tu paaugstināts p.-lt.. pakāpē. Par nopelniem kaujā pie Baložiem 1919 gada 8. un 9. oktobrī apbalvots ar
■•LKO.
No 1920. g. aprīļa līdz 1939. gada oktobrim J. Laveniekš komandfja
.Latvijas armijas Bruņoto vilcienu ī)Ulku. 1925. gadā JiLavenieku paaugstināja par pulkvedi, bet 1939. gadā par;ģenerāli.
. Kā Bruņoto.. vilcienu diviziona (vēdāk pulka) komandieris J. Lavenieķs visu neatkarīgās Latvijas laiku bija. viens, no sirsnīgākajiem
■latviešu studējošās jaunatnes
draugiem. 1925. gadā-latviešu studentu korporācijas pasniedza; Bruv ņoto vilcienu pulkam (toreiz vēl īivizionam) karogu un tā kļuva par šīs. armijas vienības šefu, ar to apstipriiiōt simboliski ciešo vēsturisko un idejisko vienību starp latviešu studentību uņ nacionālo armiju. Ģen. J. Lavenieķs ir arī; korporācijas Tervetiā goda filistrs.
1939. gada oktobrī valsts prezidents Dr. K. Ulmanis iecēla ģen. J. LavenīekU par Lejaskurzemes garnizona priekšnieku. Šai amatā ģenerālis pastāvēja.līdz 1940. gadā. 1. aprīlim. Taš bija viens' no vis-.sva.rīgākajiem militārajiem posteņiem Latvijā tai laikā, jo saskaņā ar Latvijas >— Padomju Savienības savstarpējās palīdzības līgumu šai rajonā bija hovietojami visi Pad. Savienības bāzes garnizoni. 'Ģen.. J, Lavenieķs bija pilnvarots sekot, lai Latvijas \terrītorijā novietotās-Pad. Savienības armijas;un flotes daļas izpildītu līguma noteikumiis. Ģenerāla liecība par šo laika posmu ir ASV Kongresa rīcībā. 1940. gada augustā ģen. J. Ļavenieks ar valsts prezidenta pavēli tika atbrīvots no miltāriem pienākumiem un^ pārgāja civilā darbā rūpniecī^ T>ās sektorā, ķuŗ darbojās Ifdz Savai emigrācījai 1944. gadā.
Ģeņ. J, Lavenieka krūtis grezno neviens LKO, bet arī Triju Zvaigžņu. (III), Viestura (II ar šķēpiem),; Zviedrijas Važas (II — komandieris), Aizsargu nopelnu iin
ĢļBn. J. Laventeks ar kundzi
daudzi citi ordeņi un piemiņas zīmes. Izceļama Lietuvas Neatkarībās 10 gadu jubilejas piemiņas zīmē. ,
Emigrācijā ģen. J. Lavenieku vispirms redzējām Tīringā un pēc Vācijas kapitulācijas Bavārijā, bet kopš gada Ņudžersijā, A&V.
bas gultā, bet tagad ir možs, daiļodams savu māju im kopdams ro-, zes savā dārzā, kuru gatavs atstāt ■tai brīdī, kad būs klāt Latvijas atbrīvošanas stunda.
Ģen. J. Lavenieka godināšana viņa S5 gadu ji^bilejas gadījumā notika š.g. 30. jūlijā Ņūbransvikā.
Vasaras zaļumā kuplojošā dāTzā bija pulcējušies ģenerāļa draugi un latviešu organizāciju pārstāvji. Vakaru atklāja LNC galvenās valdes prjdīs J. Vinters, pasniedzot ģenerālim jubilejas dāvanu kokā grieztu latvisku svečturi. LKGK pdkv.-itn. „Edvins Mednis cildināja ģenerāla varonību Latvijas atbrīvošanas kaujās un apsveica ģenerāli Latvijas atbrīvošanas cīņu komandējošās virsniecības vārdā, ierosinot ideju par Latvijas neatkarības laika militārās vēstures sarakstīšanu. Lāčplēšu biedrības valdes; vārdā sveicienus nodeva kapt, .. Šmits. Kalpakīe.ši bija sūtījuši, rakstveida apsveikumus, tāpat jo daudzi Lāčplēši. Latviešu veco. strēlnieku vārdā ģenerāli' > sveica J. Mežroze, bet no ģenerāla '-"^^
komandēto karavīru saimēs, perso-ļ fļŗajj^jjmg (fieaeraU Hospital Māsu nīgi V. Mateuas un LKOK plkv.-'gj^yļ„i(^ti sekmīgi kā tmā^^^a^^^^^ Itn; P. Vendts ar delegāciju. Izjus- 'ļ>eig"usi Biruta Vicbiaiie, tā
tu sveicienu no latviešu virsnieci- nodrošinot sev patstāvīj^n uji labi bas dzīves biedrēm ģenerālim no- ^ļ^^ļ^o^jj jļ5,ri,u, Sas iJav saistīts ar deva M. Remeser, DV ASV Zemes Iļļjažām par atlaišanu, jo diplomētu valdes priekšsēdis A. Puķītē, bija j^^^^ trūkums ASV ir ļoti lieis. Bi-sūtījis rakstveida apsveikumu, bet Vldmane par sekmēm māsu DV Ņujorkas nod. priekšnieks H. gļ^oM sainēinusi 3 stipendijas — no Bagātais dāvināja ģenerālim baro-.-^jjgjjļ^joJiaj. valsts žēlsirdīgo māšu metru. Kurzemes cīnītāju vārdā apvienības un Soropto.mishi kluba» ģen. J. Lavenieku sveica R. Turks,, rjpjjjj^^jļjj,^, General HospitaI māsu
virzīt tās no latviešu pašapkaro- stjļnsies darbā Takomas General
SVĒTRĪTA PĀRDOMĀM
Haujas svētkos *
ico esam saņēmuši un ko esam devuši? ^ V Armolds Lūsis,
5»Bet Dievs jums w ba§ā%3 la^tību Dievs mums ir parādījis, «Sot visādu žēlastību, ka jums čik daudz no Viņa esam saņēmuši aizvien ir pibiiga iztikšana rm cik strauji vairojusies mūsu
mJ^, mateHS^a .abH««,ar Ka^^ ... ir
gribējis strādāt, ir atradis sev dar-
šanās stāvokļa uz apvienotu iat- ļjo*sļji^.,ļ «n paTasarī nodomāļusi ^'^n pats savus sasniegumus, bet
2. vēst lorintieiiem 8,
Rūpes par dienišķo maizi aizvien ir stāvējušas cilvēka iateresii degpunktā. Visskaudrāk to izjūt trimdinieks, kas pazaudējis savu dzimteni un visu, kas tam reiz bijis Un piederējis; trimdinieks, ko dzīve izmetusi svešā ceļmalā, nezina, ko rītdiena" tam dos, ko Dievs tam dāvinās. ;
Arī mēs pirms .vienpadsmit gadiem sākām īsavii dzīvi uz drupām, iin. arī paši atgādinājām tikai drupas^ Mums bija vienīgi cerības, no kurām neviens nav paēdis. Mums bija tikai gribā dzīvot un izturēt.
Ir labi Plaaijas svētkos to visu atcerētie-s. «Jo tilkai iūs cilvēks kas siavi dzīvi vēro kā baromefeni, kas 110 nulles punkta liek dzīvsudraba rādītājani virzīties uz augšu — tikai tas dlVēks ar atklātu un patiesu sirdi varēs novērtēt ne-
sm Dieva žēlastību un svētību, kā-■ dzīvē ir ^
viesu patriotu ciņu par Latvijas t^uļjinjt studij Vašingtonas Unl-
bnvibu. iversitātē Sietlā, lai Iegūtu fi.S. gra- _ __
Rakstveida sveicienus savam go- sagatavotos par instruktori, ^ādā W savām ešeiām rakstījis
m,stnm Viņa ,«M,eJas g^>j. ^Brt,»
Vasiiigtonas lalstij kura ieguvusi
bu un varējis nopelnīt sev pilnīgu iztikšanu. Daļa no mums ir iegu-viisi jau pat zināmu turību. Latvieši, ir iepirkuši sev namus — daudzi pat vaīrā&ūs. Latvieši ir at^ vēruši veikalus, iesaistījušies rūpniecības un celtniecības pasākumos. Mums pieder spoži limuzīni, mūsu mājās ir ledusskapji, modernas veļas nļažgājamās mašīnas, te-
Bet — Pļaujas svētkos mums Jāatbild vel ari uz kādu citu jautājumu^ proti: ko mēs paši esam devuši, lai dzēstu to žēlastības parādu,^ kāds aizgājušos gados mums pie Dieva ir iekrājies? — Es nedomāju šeit tikai laicīgās vērtības, to artavu, ko esam atlicinājuši, lai cita nastu atvieglotu. Es nedomāju šeit tikai dāvanu sainīšus un naudu, ko esam sūtījuši kara invalidiem, bāriņiem, slimiem ui tiem^ kas nīkst veco laužu mītnēs un patversmēs. Pļaujas svētkos mums jārod atbilde, jautājumam: -Tvā
levīzijas aparāti.' Mūsu bērni mā- esam dāvlnājiļiš! mīlestību tiem,
mā bija sūtījis korp. Tervētia t/i
prezidijs, bet personiski tos nodeva/ dipioiilētas māsas tlesHMisi Iegāju. filozofs. Tie ir patiesi vārdi, fil. A. Zālītis, Ņujorkas korporāei-, |a gada TGH māsm skolu beidza i ^P^^^ mums, trimdiniekiem, tos vā-
ju kopas t/i. seniors. Telegrāfiski Kenāte Mangnle, kiara tagad ir no-! jadzētū atcerēties, jo arī mūsu lik-un ar ^rakstiem ģenerāli bija svei-,darbināta par operāciju māsu Siet- ļteņa barometrs reiz bijā noslīdējis
ļas bēnm ortopēdiskā slimnīcā.! iīd2j^ujeg^^ Minēto māsu skolu vel apmeklē L^
cinājuši arī vairāku citu konventu prezidiju kopas. Šiem sveicie. niem savus izjustus novēlējum:us pievienoja tagad ASV studējošā latviešu jaunatne ar Ņujorkas lat-' viešu studentu biedrības pārstāvi S. Indrāni.
Ģenerāļa J. Lavenieka nacionālr politisko svaru un sabiedriskos nopelnus cildināja V. Ignats un hq&~ tonieši — V. Lambergs un kapt. 0. Bra^iņš. Arī aŠV Kongresa bij. loceklis 0. K, Armstrongs, atrodo-doties Eiropā, caur savu dēlu bija sūtījis šāvuB sveicienus. Ģenerāli sveica (telegrāfiski) arī Bd. Gal lēns, LNG kongresa prezidents, bet personiski vairāku nodcJu priekšnieki. LNC Padomes 100 locekļu vārdā sveicināja V. Kamimskis, —
Ja Cūle, kura skoli kigs pēc di. tiem gadiem. 1. Cr.
Un cik loti šajos nedaudz gados visi ir mainījušies! Cik lielu žē-
cās ģimnāzijās, mūsu jaunieši tur-pipa izglītību augstākās mācības iestādēs. ■
Protamis ~ tāš viiss ir sasniegts ar griitu, neatlaidīgu darbu. Bet vai šo darbu nav svētījusi arī Dieva žēlastība? Kāda dzīve mums šodien, būtu jādzīvo, ja Dievs mūs ne^ būtu pasargājis no važām, kas žņaudz mušu dzimtenē palikušo brāļu uņ māsu miesu oin dvēseli? ;Kāds būtļi mūsu dienišķās maizes rieciens, ja mums tas būtu jāuo. pelsia Sibīrijā vai kādā kolcliozā, kur,. sķmndāš. tērpušies,. strādā vergi un izsūtīto miljoni?
Tiešām — Pļaujas svētkos ir lieti to visu atcerēties un pārdomāt. Arī tad, ja daudzi no mums nav pielikuši vairs roku arkla balstam, nav neko vārējuši sēt un pļaut, tamdēļ, ka tie atrauti no sa. vas zemes un spiesti savu dienišķo maizi nopelnīt pilsētās.
SESTDIEN, 27. SEPTEMBRĪ, ŅUJORKĀ ATZĪMĒJA LATVIJAS IINIVERSITĀTES 36. G-ADA
SVĒTKUS AR AiaDĒMISKO SARĪkOJIJTO
Svinīgs ņoskaņojuBis valdīja zā. Tad profesors Starcs ziņoja pār
lē, kur pacēlās uzraksts^ Scien-tiae et Patriaē, gaismai krītot u2 zeltaninajām latviešu segām un saktām. Bet vēl vairāk svinīgo no-galdos vecākais LNC Padomēs loJ skaņojumu pastiprināja sirmā ,pror ceklls. . : ļ fespra Luža Bērziņafelātiene. P^^^
vārdā pateica^ saviem apsveicē- bileju; VispareižākriieJkās, ģodā-jiem, teica: „Sai trauksmes pilna-
PARTIZĀNI PĀRCE^ ĻAS NO MEŽA UZ PILSeTĀM
Baltijas valstīs uzsākta jauiia veida ciņa
SA(iLAI«AS m i«AS PtlSĒSj
tlILTURl UN ,]!fEKULTUEĀLA:
Sakarā ar Kanādas kultūras die-. nām. Mākslinieku apvienība rīko Hamiltonā sāvn izstādi, ļ^et pēkšņi atklājies, ka tieši nedēļu' iepriekš, 1. un .2. oktobrī, tai pašā Hamilto^ nĶ ar ceļojošu izstādi ierodas arī J. Tīdemanis. Šai sakarā radies {j^udz . uztraukumu, pārmetumu, apvainotu seju — kā no vienās, tā otras puses, jo apvienības biedri uzskata, ka Tīdēmaņa rīcība ir „tī. šā nekaunība un gaisa jaukšana" kamēr J. Tīdemanis ar trīcošu balsi sūdzas, ka liamiltonieši, pat Ha-miltonas, dāmas, pēkšņi kļuvušas pret viņu bezgala vēsas un liedz katru atbalstu. Bet katra izstāde, lūk,I. jau esot arī kulturāls notikums, un, piemēram Parīzē, tādas rīkojot vienu pēc otras...
j. Tīdemaņa i.noliedzēji" tomēr rūc*, kālab gan viņš nevarētu izstādīties kopā ar citiem, bet; — iet
savrupceļu? r ,
Eksplozīvais meistars uz tp ar smīpu. atbild: „Valzivis parasti peld vienas, mazākas zivis — _ba-ros." Bet vecmeistars A. NuUtis, piesarkušiem vaigiem uz to bez-kavēšanās atbild: .„Bet baros peld an laši — u.n kas ir valzivs pret la-
Lai to noskaidrotu, varbūt ne^ maz nav par ļaunu hamiltoniešiem salīdzināt, arī divu zivju sugas — tas ir, apskatīties divas iestādes, jo mākslās darbi jau atrod ceļu tikai ar 'savu Mitāti_^un neko_ci-
Vācu bēgļu nedēļas laikraksts .,Ost West Kurier" (Nr. 24.) iespiedis P. AurichE, pagaru rakstu : /,Viss brīvībai",; k'uŗa aprakstītas igauņu, latviešu un lietuviešu par: tizānu cīņas ,par brīvību.
Aurichs raksta, ka partizānu darbība esot atslābuši, jo viņi esot paklausījuši saviem vadoņiem,,kas atrodoties Rietumeiropā, un esot pārgājuši uz morāliskās cīņas ve.icliem. Šie brīvības cīnītāji tagad sūtot savējos strādāt valdības iestādēs, pat neizslēdzot kompartiju. Viņi aizgājuša pat tik tālu, kā ļauj savām sievām ieprecēties krievos, kā tas atgadījies ar 11 lietuvietēm, kuras bija turētas apcietinājumā. .Oekisti tām esot solījusi brīvību, ja viņas aizietu pie krieviem bez savu uzvārdu grozīšanas. Šīs: apcietinātās esot iilgi svārstījušās līdz dienai, kad viņas maizes klaipā atradušas pazīstama vīra ieceptu zirnītī ar šā. du saturu:„Brīvības vārdā — jūsu un mūsu brīvībai — sakait jā," Viņas padevušās. Arī «īmītes. ra;k-istļtāja, partizānu. priekšnieka sieva atradusies šo 11 sieviešu vidū. Kolīdz cietumniecesj pateikušas. ,,jā" ūņ parakstījušās,! tā^ atlaistas brīvībā.' '■. t....
Baltijas valstu okupanti nojau-žot, ka partizāni no mežiem esot pārgājuši kolcbbzos un fabrikās. Tas redzams no 'plūdinājumiem kādus ī;ad. Igaunijas iekšlietu, ministrija izplatījusi Tallinas ielās. Tur jo skaidri' pateikts,, ka kaut kādi „bandīti" nesekdjot vis savai gribai, bet gan savu vadoņu ieteikumiem no „monoļpolisko kapitālistu krastiem."
P. Aurichs secina, ka pagrīdes iespieddarbi gaida laikā Lietuvā, Latvijā un Igauiiijā no 12 esot pie-āijguši līdz 25.1
Savu rakstu -beidzot vācu autors saka,' ka . Baltijas valstīs uzsākta cīņa ar jaunāiŗi metodēm. un veidiem.
-■Ai-
jā laikmetā niēs, nacionāli apzinīgie latvieši, nepazudīsiin ne sev, nedz savai tautai, ja paliksim gaidot uz to pārbaudījuma brīdi, kās mums stāv priekšā. Tas nebūs ņe grūtis, nedz nepārvarams. Ženēvas spēlīte pati beigsies, jo sagatavotās sprāgstvielas pašas no sevis sprāgs. Bet tad mums būs būt ie.. rindā, lai mēs nepazustu sarkanās elles tundrās un tuksnešos.
■ Skapars,
jamo profesoru raksttroja prot P. Starcs ar Puškina teicienu, kura patiesīgumu Lļudis Bērjiņš ar savu dzīvi ir pierādījis: „Zinātne dod jauniem sparu, bet veciem uztur mošu garu." :
Vakaru atklāja prot Starcs ar sveicienu brīvās Latvijas universi-
akadēmiskās saimes darbību visā pasaulē pagājušā mācības gadā, at-zīniējbt, ka no visiem tiem mācības spēkiem, kufl savus grādus ieguva Latvijā vai Vācijā, brīvajā pasaulē atrodas pavisam 400,^ apmēram puse ASV iMrdeiviņā.8 dažādās brīvar jās zemēs, pie kam dala no tiem strādā savos amatos, dažos gadījumos pat ieņemdami ļoti. atbildīgas vietas. Pēc prof. Starca ziņām pagājušā gadā miruši 5:, prof. Bu^ duls, Kārkliņš, Bīče,' Kaktiņš un Vētra;-;^ ' '/
Par latviešu studentu dzīvi ASV īsi pastāstīja Andra Kadile. Viņa
tātes akadēmiskajai saimei;' Pēc: uzsvēra, ka lai gan daudzi no tiem
svētatu uzrunas Annija Vītola dziedāja Amerikas un Latvijas himnas.
jauniešiem, kas studijas uzsāka šai zemē, Latvijas universitāti nav pat
® Nedomājot par blakus ienāku-
a fpēc,
biškopībai pievērsies Teodors Dāi-
uokārt radies vecajam saimēm spietojot. Bišu saiines Dainis novietojis pie kāda farmera ārpus pilsētas; Centīgais tautietis .piedā-' vā svaigu bišu medu tautiešiem
GRAND RAPIDl (3iICH.) lā pieteikušies pāri pai- 80 skolnie-
^ .,0 ^ -u T r>i ^ T,' •■■ Hu un: cerams, ka šis skaits vēl ® 18._ septembri Grand Ŗapidu pieaugs.. Darbosies 7 klases un ber-un apkārtnes latviešu ev.-lut. drau- ^rzs A Robežnieces vadībā, dzes dāmu komitejā bija organizējusi izbraukumu uz Fallesburgas . , ^ . parku pie Loveles, kurā .piedalījās ^^"'^^^ '^^^
visai kupls dalībnieku skaits. Kopējo izbraukumu ar: svētbrīdi'ievadīja draudzes piācītājs prāv. J. Ozols, Kuplo ozolu paēnā pārliecinoši skanēja viņa dziļi izjustie vār-, di. pār ticības stiprināšanu svešumā. Sekoja kopējas groziņu pusdienas, spēles bērniem, bet vecāki ļaudis kavēja laiku parunās. Darbojās arī atspirdzinājuma galds. Turpat netālu brīvā dabā dievkalpojumu noturēja kāda amerikāņu' luterāņu draudze, kas tāpat bija organizējusi kopējas pusdienas. ' . # Grand Rapidu korporāciju ūn studējošo, kopa 1. oktobrī rīko: Latvijas universitātes gada dienas atceres svētkus. Sākums ŗplkst. 7,30 vakarā latviešu biedrības namā. Akadēmisko runu teiks prof. bīskaps Dr. Jāzeps Ŗancāns. Pēc akta akadēmiskās saimes saviesīgs vakars: .
® Latviešu skola Grand Rapidos savu mācības gadu sāk?, 24. septembrī vecās ķolledžās telpās, ko ievadīja ar svinīgu aktu. Uzrunfu teica skolas pārzinis V. Lībants, aicnot mazajās sirdīs ieaudzināt tos, dārgumus, kas gadu tūkstošos Latvijas .zemē izauklēti. Viņš uzsvēra, ka jaiiiiatnei jākrāj nerūso-§as mantas, kas dzīvē lieti derēs un. pašķirs ceļu uz visām pusēm. Latviešu valoda būs tā tēka, kas jaunatni vedīs atpakaļ iiz. dzimto zemi. Klavierēm atskaņojot Tur augšā aiz izvaigķnem un veltot īsu klusuma bridi pieminēja traģiskā nāvē mirušo ; skolnieci Guntu Štelnii .šī briža izskaņai jauki ie-. derējās Ilzes Avotas dekamētais dzejolis. Tālāk lūgšanu un svētrunu teica prāv. J. Ozols, kura rūpes uri gādība par 1 latviešu skolu izpaudusies visus: šos gadus. Sekoja sadalīšana pa klasēm un sākās pa-Irastais skolas darbs. Latviešu sko-
no 'paša bišu dravas un zem tirgus cenas, par ko var interesēties 766 Ooit Ave., .N. B., tālr. GL-8-4434. .
© - Daži uzņēmīgi tautieši Grand Rapidos mājas uzcēluši pašu spē-kierd nedēļas . nogalēs, piepalīdzot tuvākiem draugiem talkas veidā. Tāidā gadījumā, lai gan paiet ilgāks laiks iekams māja tiek zem jumta, Un var sākt domā,t par ie-Vākšanos, mājas īpašniekam ir droša apziņa, un. garantijā par darbu labu izpirdījumū, un ^ galvenais — rodas krietns līdzekļu ietaupījums. Tādu. ceļu gājis arī Jānis Vēin-
redzējuši, tomēr tā viņiem ir nozīmējusi daudz, jo gars, kas izau-gā Latvijas universitātē, ir tas^ kas lici® lat^leSu jaunatnei tiekties pēc izglītības šai zemē, par spīti ārkārtīgi lielajām grūtībām. Pēc viņas teiktā pašreiz ASV ir apmēram 1500 studējošo^
Skaisti izskanēja Latvijas uni.-versitātes himna Annijas Vītolas izpilidījuļnā. •
Tad sekoja vakara galvenā dala — profesora L. Bērziņa akadēmiskā ^ runa Latviešu valoda latviešu dzejā. Profesors diskutēja valodu un tās ritumus, kā arī dzīvās valodas pārsvaru par rakstīto, kurā zūd runātāja sevišķā izteiksme. Viņš runāja par ritmiem latviešu dzejā un teica,, ka pamatritmi no tautas dziesmām ir kļuvuši negrozāmi, bet arī grūti atdarināmi mūsdienu dzejniekiem.
Profesorā, runai kā skaists pie" mērs bija Annijas Vītolas dziedātās tautas dziesmas. Oficiālo daļu beidza ar Gaudeāmus.
Tradicionālā polonēze ievadīja vakara otro dalu, kas izvērtās par visai sirsnīgu Un draudzīgu, lieku reizi pierādot akadēmiskās saimes kopības garu. S»
kas izslāpuši pēc mīlestības l Vai esam dāvinājuši draudzību tiem, kas jūtas atstāti^ vientiļļi, aizmirsti? Vai esam centušies dot gaiigu spēku tiem, kas draud ^aļimt svešā ceļmalā, ticību tiem, kas mocās ar šaubām un izmisumu?
Ja mēs to darīsim — tad Pļaujas svētkos mūsu apcirkņi nekad nepaliks tukši. No aicīgām vērtībām mēs citiem varbūļi maz varēsim atlicināt. Bet mēs tiem būsim dā-,vinājuši dalu no savas mīlestības, draudzības uzmanības, pēc kuras cilvēki dažreiz ir vairāk izsalkuši, kā pēc dienišķās maizes.. ....
Persiešiem esot kāda leģenda, kuras mērķis, liekas, ir rādīt at-šķirību starp pasauli, kāda tā ir, iin pasauli, kādu Dievs to vēlētos . redzēt.
Kāds vīrs, stāsta šī leģenda, nak- : 'tī redzējis sapnī. Viņš stāvējis greanā, krāšņā zālļē, kas laistījusies dzīru ugunīs. Telpas vidū atradies bagātīgi klāts viesību galds* , ap kuru pulcējušies viesi/gan baltu, gan 'brūnu, gan pavisam tumšu sejas krāsu. Bet — kāds milzis tā saistījis viesu rokas, ka tie gan varējuši aizsniegt ēdienus, bet miitē ielikt tos nespējuši. Un, kad ti© kādu laiku nesekmīgi pūlējušies to darīt, tie sākuši, viens otru apvainot neglītiem vārdiem, līdz telpā izcēlusies nikna, bezjēdzīga pllik-šanās. : i. ■ :
Otrā naktī vīrs sapnī redz, ka atkal nonācis tajā paša telpā. Gat dl ir Māti ua ap galdiem drūmē-jas viesu pulks. Arī šoreiz milzis ir saistījis to rokas. Bet r— tie nestrīdas un nekaujas. Tie. cenšas viens otru pabarot, pasniedzot ot-
nis Grand Rapidos. Turpat pāris berģs, un viņa nams 2157 _Bristol gados viņš savas bišu saimes pa- 1^^^^ tagad viens no gUtakiem. vairojis uz'20, lai gan sācis tikai^^^^^s ^^^nas jauno maju iesvētīja ar vienu,, kuru izfVevies saņemt mežā no kāda koka. Vēlāk dažas piepircis klāt, un pieauguma gaļve-
prāv, J.. Ozols Un tai pašā gadījumā kristīja arī VeinbergU ģimenes .' atvasi Edgaru Arvīdu. Piežīmē-
— ifans yīr§ nejūtas šovakar īs. ti labi — pusdienās viņi jiejauši izēda šķīvi sarkanās krāsas, jo es Mju aetīšām sajaukusi tomātu vl-Tas.ūi.lrāsu
5o
jams,. ka māja celta pēc arch.; J-Leimaņa plāna, būvtechniķa Viktora Pūriņa vadībā.
i Nesen savu tuvāko draugu, paziņu un ģimenes vidū Grand Rapidos uz 60,mūža gadiem atskatījās prof. 0. Jirgensoņs, kura. darba vieta 'atrodas' Big Rapidu pilsētā. Vietējā kolledžā profesors 'Jirgensoņs. lasa 'organiskās ķīniijās lekcijas. Sakarā ar viņā jubileju, pateicības, svētbrīdi noturēja prāv. J. Ozols.
® Mazliet vēsākam laika periodam iestājoties, rosīgāki kļuvuši arī latviešu biedrības teātra kopas ļaudis, kas sākuši iestudēt J,. Lēji-fla komēdiju «Nebrauc tiķ dikti.'-Režiju vadā N." Šūbīņš. Pirmizrāde paredzēta novembra mēnesī.
® • 80 g. vecumā miris latviešu draiiģš ōarls ' Vorners, Nebrasķas valsts guberhātors. Viņš miri_s pēc- atkārtotas ievietošanas slimnīcā un' izdarītās prostates operācijas. Vēl pērn maijā viņš atklāja Ņebraskas universitātē K.'Ulmaņa piemiņas plāksni, savā. runā arī norādot, ka vasarā pie viņa Vēver-lijās saimniecībā čakli strādājis td-^eizējaīs students un' vēlākais Latvijas valsts prezidents K, Ulmanis^ Zviedru izcelsmes Vorners bija arī pats agronoms, izkopis lielisku Hērefordaš sUgas ganāmpullm un paplašinājis saimniecību līdz?^ visai iespaidīgiem 1600 akriem. Viņš bija plaši pazīstams saibiedrisks
darbinieks un sabijis daudzos administratīvos amatos. J. M.
^ Populārais Toronto Diždancis Milvoku tautiešus ar dejām_ un dziesmām apciemos 8. oktobrī. Šo sarīkojumu noorganizējiusi vietējā DV apvienība, un tas notiks Bohe-mīaB Hall telpās, 1878 N. 12 St, sākums pīkst. 7, Ieejas cenās 1. vietā $l-50, 2. — $1.00, studentiem uh skolniekiem puscena.
Šie gaidītie viesi no Kanādas sniegs bagātu un krāsainu prp-grammu: latviešu tautas dejas dejos 24 dejotāji, latviešu dziesmas dziedās sieviešu, kvartets, bet solo dziesmas soprāne Z. Pukins<ka untenors A. Kivlenieks.
Kopš Milvpkos pastāv latviešu kolonija, vēl nekad tīk liela trupa nav braukusi tik tālu ceļu, lai uz pāris stundām mūs ievestu tanī vidē, no kuras visi esam nākuši un pēc kuras mēs nekad nebeigsim il-
Jācer, ka Milvoku tautieši sagādās. Kanaidas viesiem siltu uzņem-, šānū, ko miīiētā trupa neapšaubāmi ir pelnījusī. Biļetes var pasū-tināt pie E. Peniķa FR 2-1482 un J. Vilciņa W0 2-0653. ® Šinīs dienas pulkvedis E. Akmentiņš atskatījās uz dzīves 70 pavadītiem gadiem:: E.. Akmentiņu, kas savā laikā bija.Milvoku DV apvienības priekšsēdis, viņā dzimšanas dienā apsveica tagaclējais pr-dis V. Apar jods ar valdes locekļiem E.Peniķi un E. ōakānu. Dāmu komiteju pārstāvēja Mirdza Grantē. Pulkvedis, kas nesen pārcieta smagu māgas operāciju, jūtas lieliski un: ir atkal pilns enerģijas un spara. Pulkveža dzīves biedre apsveicējus pacienāja ar ra-kāriņām, un draudzīgās pārrunās tika pavadītas dažas stundas.
ram ēdienu, ko savā mutē ielikt neiespēj. ' '
Kāda izskatītos dzīve un pasaule, ja cilvēce sekotu sīs. leģendas sludinātām atziņām: palīdzot otram, tu palīdzēs! pats sev 2
Vai mēs to esam darījuši? Ja nē,/-tad lai mūs Pļaujas svētkos skubina apustuļa Pāvila vārdi:, «^N'e-piekusīsim labu darot,jo sava laikā mēs pļausim, ja nepagursim. Jo Dievs mums bagātīgi var dot vī^ sādu žēlastību, ka .mums aizvien ir pilnīga iztikšana uu vēl pietiekoši paliek pāri labiem darbiem..."
k
„Kalnā kāpu raudzīties, Kas aŗ manu tēvu zemi: Vai aŗ leitis, vai tatārs,: Vai irbite irdināja" —- ši senā daina varbūt Pļaujas svētkos nāks atmiņā daudziem latviešu trimdiniekiem. Tiem, kuru sētā, varbūt, tagad tiešām saimnieko tatāri un mongoli. T/em, kas atstāja anklu lauka malā, nezinot, vai kādreiz vēl dzīs taisnu vagu savu tēvu-tēvu iekoptā tīrumā. :
Šīs atmiņas par dzimto sētu nospiež mūsu ^īrdiS'Un dvēseles. Tās dažkārt aptuhišo.- Pļaujas svētkai. prieku; un gaišo noskaņu.
Bet mūsu pateicību Dievam, tās ^ nedrīkst aptumšot. Jo Viņš mums bagātīgi devis visādu žēlastību. Mums ir ; bijusi pilnīga Iztikšana. Mēs neesam tikai saņēmuši. Mēs, ja esam. to gribējuši, esam varējuši arī \ dot, un dodot vairot Pļaujas svētku prieku citu sirdīs un dvēselēs. . '
CEĻA VĀRDI
Sieviete, 1as prot smaidīt^ sasniedz daudz vairāk nekā tā, kas prot runāt.
Oskars Vailds
Ir p.rāUgāk nepalaisties uz cerībām .un darit nepieciešamo nekā sapWt un nedarīt nekā, ^ Fr. T» Višers
Pasaules atslēga ir paze-mībSo Bez tas katra klauvē, šana, klausīšanās un gaidīšana ir velta-
Kristiāns Morgenstfims
īsa izteiksme ierosina domu i plašumu, žans Pols