8
JL A T V i ^ ^
Sestdien, 1955. gada 15. oktoMi
HAMILTONAS DV
Š. g. sestdien, 15. oktobrī, pl. 6 vakarā, Royal Connaught hoteļa Iristalla zālē Hamiltonā    "   ~—" '   ~~   ~~ ~
Beju atklās ar polonēzi, ^ Galdiņi.    Amēriknn lot^i^a. - ttpīi^zinā^      - Spēlēs iecie-
nitais FMNK BEKNI^^O^^^
\
-V, I
išies skautu un ģaid u koļpniekū kursi
,1955. gada Kanādas skautu, gaidu jendu^ kppnieku kursi notika laikā no 8 -10. oktobrim Toronto. . 33 ķopnieki. no
tuvākām un. tālākām vietām. Tie notika DV Toronto nodaļas mītnē. Jāpiezīmē, ka DV Toronto nodala ir 72. fRīgas skautu vienības krusttēvs.. 72. Rīgas pulciņš arī kursos sūtīja lielāko dalībniekņ skaitu.
Kursu programmu safetādīja nerēķinoties ar dalībnieku vēlmēm. Tāpēc šī programma atšķīrās no kopDļeku kursu standartprogram-mās Latvijā. Lai veiktu' vļsus uzdevumus sākot ar mezgliem, kopu sistēmu, Latvijas vēsturi un ģeogrāfiju un beidzot ar cilvēka anatomiju un fizioloģiju, astronomiju un etnogrāfiju, kursantiem nācās 12 un vairāk stunda$ dienā padoties stingrajai kursu disciplīnai. Sevišķi stingri raudzījās, lai pareizi lietotu latviešu valodu.   : I
Bez vadītājiem kursos lekcijas lasīja skautu labvēji H. Mercs, K. Svenne, Dr. J. Karoļs un F. Gailītis.:'-.; -
Lai taupītu kursu dārgo laiku, kursanti ieturēja maltītes už vietas., Par to rūpējās Toroiito un Ha-miltonas gaidas vad. M.' Šuriņas un vad..V. G. Upītes vadībā. Tāpat laiku taupīja vad. P. Plandīs, kurš noorganizēja transportu uz nodarbību vietu ārpus kursu telpām, ka arī piegādāja pārtikn un citas lietas * kursu vajadzībām.
Kursus vadīja; vad. Z, šuriņš, bet kā. virskopnieks darbojās vad. A, Brūmelis;. .Kursanti bija sadalīti kopos un tos Ik dienas vadīja cits kiirsants — kopnieķs. . Seši kursu kopi izvēlējās savus aosaukūmus, kas bija:.kazasļ-^m'u-aaa, ērgļi, lapsas, vanagi tin brieži. Katrs kops nesa savas krāsas, i bet visam kursu puldiņamkaMauti bija vienādi balti.
Lai lektori varētu netraucēti stāstīt un dalībniekiem būtu labas piezīmes, visi konspekti tika pār-
rakstīti un pavairoti. Šo darbu labi veica rovērs ļ. Klanīs.
9, okt. vakarā notika kursu pulciņa mītnes vakars ar gaidu, skautu priekšnesumiem, daudzām latviskām rotaļām ūn tautas dziesmām.      ■ ■
Kursus slēdza 10. pkt. vakarā, kad vad. Z. ŠuŗiĢš paziņoja, kā visi dalībnieki kursus beiguši. Tūdaļ ari izsniedza apliecības. Beigušos apsveica' skautu jendaš pr-ks vad. J, .Treimanis, gaidu jēndas pr-ce vad. A. Martinsone iin skautu insp. va.d. S. Leimanis. Kursu pr-ks pasniedza balvu jaunākajam un mazākajam, loti centīgajam kursu dalībniekam Šteinbaclīam no Niagaras, kuru pārējie draudzīgi, pazina" kā„Knīsi". Gaidu pr-ce vad. Martinsone paziņoja kursus par slēgtiem uņ visi dzīdāja „Svēts mantojums." .
Jauka bija triju dienu saderība, draudzība un jauki bija dzirdēt, ka to apbrīnoja un atzina cilvēki ārpus miisu rindām.
Līdz nākamajam gadam!
• Kursus beidza:
Inta Kalniņa, Olga Pētersone, Valentīne Dubrovska, Rasma Ķī-kauka, Lidija Zariņa, Māra Grln-berga, Valda Kalniņa, Ligita Luid-maņe, Aija Niedrāja, Inese Švānay Ģints Skudra, Juris Breifelds^ An-dVis -Simanovskis, Juris Līģers, Aldis ; Makovskiš, Modris Rein-bergg, Edvīns Ēalniņš, Pēteris Šteinbachs, Ifldis Šteīnbachs, Kārlis Ozols, Varis Upesļācis, Juris Svenne-, Viktors Damanis, Vilis Butāns,- Andris Esenbergs, Jānis Ķēniņš, Georgs Sproģis, Juris Miezītis, Ainārs Smīltnieks, Vilnīs Ezers, Georgs Kalesnlkdvs, Jānis Blūnis. ;
.Pasaulēs tālēs .augsim vienoti Latvijai! Kopnīeku kursos vienoti audzināsim savas-māsas un brāļus Latvijai un mūsu kustībai!
Latvijas Amerikā speciālkorespondenta Augusta is ziņojums no notikuma vietas
Gaidiimr skaitli kirsu^'^M^ lalrnjā vad. 2. šuriņs.
, ■ J. Kreiļa iizņ.-
NATURAtGAS
CDENS SILDĪTĀJS
Laboja im iekārtoju pēo izvēles Tisu ilmrn cjļas un gāzes apkures (bpmer)
sākot ar $290.00 uz 3 gadn nomalisi par 5%;, Tiem, kM TēKtos p&BuftiDSI eļhjdoĀn gratifikācija $5.Iekār-tojn un labojn ādens un gaisa apkures vecās na jaunās mājāSo garantēts darbs. JPar krāsns m' ai^nres tīiīšami $6.00,
A.: LA'GUNS,:
2M Oakwood Ave, ioronto, tel. ME 6583
7000 Clnb 3;8 (220)
šīgada, priekšbeīdzamā līgas meistarības spēle svētdien,: 9. okt. Withirow laukumā beidzās neiz-.šķ:irti. (?); ^ ^
Tiesneša svilpei atskanot DV iesāka brāzmainus uzbrukumus uz pretinieka vārtiem, jau apmēram 5. minūtē ar 16 m raidījumu Ka^ jaks pārsteidza pretinieka vārtsargu, tā panākot 1:0 vadību. Pēc pusstundas Bušs Sproga piespēli pārvērta vārtos 2:0,
Otrā. puslaika sākums atkal piederēja DV. Kajaks, izmantojot pre-i.tinīeka aizsardzības nesaprašanos, ar skaistu sitienu panāca 3:0.. Nu bija domājains, ka šoreiz uzvara ir droša, bet iznāca gandrīz vai zau^ dējums. Tad sākās spēles traģiskākais posms, kad pretinieks raidīja spēlē savas, beidzamās rezerves, pārnesot spēli pie DV vārtiem, tā panākot 3:1. Dažas minūtes vēlāk DV beigu vīrs parādīja, ja bumba iet vārtos, jāļauj tai izskriet cauri rokām un ŗeziiitāts 3:2. 7000 klubs arvien sāka apdraudēt DV vārtus, tā ka aizsardzībai bija darba pilnas rokas, it sevišķi šoreiz, kad tā nebija stabila. Dažas minūtes pirms spēles beigām pretinieks pārsteidza DV beigu vīru, tā panā^ kot galīgo rezultātu, kas nemainījās Ūdz spēles beigām 3:3. Šoreiz
visvairāk grēkoja aizsardzība m pussargu līnija. It. sevišķi- beigu . vīrs Jēkabsons, uz kura konta krita nevajadzīgie otrie vārti, kas vienībā ienesa mazu sajukumu. Nevajadzīgi daudz 'enerģijas patērēja Miezītis,.. skrienot pakaļ bumbai* līdz ar to atstājot savu vietu brīvu un jaukdams spēli citiem, kas ir neattaisnojaņis futbola spēlē, Daudz izdevības neizmantoja Hērc-bergs ar Kndrjīšovu. Cik no malas varēja vērot, lāAi'tl spēlētāji, pava-flīflanii-. ieŗiri^j^o nakti bezmiegā, nebija ņēmuši nopietni šo ša cīksti,.kas varbūt'bija izšķirīgā, lai tiktu ligā. .Ļoti žēl, lia svētdienas spēles ir vājākās, kad sanāk labs pulciņš tautiešu tās noraudzīties. Vienības vadībai vajadzētu .. turpmāk padomāt par.to, kā to novērst Jīākdtnē X — X
UZ PASUTINAJUMU PAGATAVOJU KUKGU UN DĀMU APĢĒRBUS
V. KUČĀNS
887 Milverton BlvA, tēi GE 6813, Toronto
Lielā izvēlē jaunākās un labākās angļu drānas, rudenim un ziemai. Kūpīgi pielaikoju, glīti nostrādāju, lietoju astru drēbi, kamieļ-vilnas audeklus, satina oderes un labākos pārējos piederumus Atrs pasiitinālnma izpiidījims Zemas cenas
Uatm dienu no pL 0-21, seatd, no pL 9-16
PELNA!
BatvieŠM apdzīvotos centros Kama-dā, ASV nn citnr
izigas personas augstvērtīgu latviešu
::oia[0]
:oc30]
loi:
0S
9
144 ArgyleSt., Toronto, Ont., telLO 510 PACIŅAS-UZ LATVIJU m
::.ciTM baidījās: V
Lūdzu pieprasiet mūsu cenrādi. Preču paraugi I apskatāmi mūsu birojā. Paciņas saņēmējam S muita nav jāmaksā, to var samaksāt te ūz vietas. Visas i)aciņas ir apdi'ošinātaš
Atvērts no 9-5 vakarā no pirmdienas līdz sestdienai. Lūdz zvanīt iepr^     ja gtibat ierasties vakaros. Musu nodaļas Montreālāj Vanķuverā un Eaigarijā
0
: ; PĀRDOŠANAI, :,■
sevišķi Izdevīgi latviešu veikaliem
un grāmatu galSlem. Ievedmuitu ASV maksā ražotājs.
Tuvāka informācijas
Vi;-F..-R.;POKui^,
Perfumery
DELTA
5954 Monkland Ave, Montreal, P.Q., Canada
SĀPJU. ■ REMDINĀŠANA
■ '.^ARLEbU-^^^^^
.\SPOim,TOouiA^-^
DV futbolkomanda pLatvians draudzības spēlē pieveica Mt. Ver-nonas vienību 5:2 (4:^1). Latviešu labā vārtus guva Šķiņķis — 2» Jan-ševskis — ļ, Eikstŗems— 1 un Bauers -- 1. Vienība tagad ir pastiprināta, ja no kara dienesta atgriezušies Sniedze (labais uzbrucējs) iih Zāmurs (.centra pus-sargs).        ' .
Nodibināju.šies arī Latvians: otrā komanda, kura gan pirmajā spēlē pret Tonkers vienību piedzīvoja — 6:1 zaudējumu. Vienīgos vārtus latviešu labā ieguva Skulte.
Ņujorkas futbolisti ar Ņujorkas Ī)V apvienības palīdzību gatavojas sarīkot pirmo dejas vakaru, lai iegūtu līdzekļus abām futbola komandām. Sarīkojums notiks vēl šoruden, tas paredzēts patīkamajās Arlingtonas zāles telpās.
; LIETUVIETIS JONA&.;PO.DRES,l
šogad kļuva par beisbola pasaules čempionu.: Viņš .spēlē Bruklīnas Dodžers, komandā, kas šogad ieguva pirmo vietu. '
Starptautiskā chirurgu biednba apbalvojusi Toronto pilsētas 42 gadi veco Dr. V. Bigelovu ar medaļu par / ..saldēšanas anastezijas*' attīstīšanu- Ar šo paņēmieu pacienta temperatūru pazemina tik tālu, ka operācijas laikā tas nesajūt: sāpju. Saldēšanu lieto tikai tādos gadījumos,, kad ķīmiskās lemiedzināša-nas līdzekli pacientam varētu sagādāt nāvi.
MedaJu piešķīra biedrības sapulcē Kopenl:āgenā, kiiir Dr. Biģelovs referēja par kādu savu operāciju. Paciente bijusi sieviete no Ziemeļ-•T.i©.tumļi.L0.2itjas*io,:.':operētsaudzējs pie sirds. Kaut .gan paciente bijusi piecdesmito gadu,vidū, tā iabi atveseļojusies. Audzējs ■ traucējis vienu iio sirds vārstuļiem, bijis maza citrona lielumā.
Saldēšanu lieto Dr.; Bigēlova vadībā ar. panākumiem visdažādākās operācijās. Sirds operāciju gadījumos jāizdara sarežģīti priekšdarbi: asins riņķošana jāuztur ar mākslīgu'sirdi un plaušām. ■■
Temperatūru pazemina; slimo ievietojot ledus aukstā iādens; tvertnē vai apsedzot ar segām, kurās ie-: austi^ saldēšanas vadi. Modernāki paņēmieni izveidoti pēdējos 8. gados, bet to_ lietoja jau pirms vairākiem simtiem^gadu, īpaši, apmutē-jpt locekļus. Pacienta ioceļ:?'. apkrāva visapkārt ar ledu. Kad temperatūra bija pietiekami zema, lai samazinātu sāpes, locekli nogrieza. Toreiz lietoja. arī viņu vai spirtu kā papildus iemidzināšanas līdzeklī.:
Ļoti cienītā redakcija! /; Tā, kā man rieizdevās izpildīt jūsu god. uzdevumu, pašam.: ierasties Pigbridžā uz kultūl-as laikmeta atklāšanas' svinībām, jo taisni tobrīd man Pigtaunā: iznāca šmaugāka iemešana, tad aizbraucu uZ: šo provinces stūrīti tad, kad tur kultūrošanās  pašreiz  biļa pilnā; sparā, Ķad iegāju Kultūras svētnīcā, lielajā izstādes zālē, tur no vi-^ām pusēm man dvesa pretī kultūras smaržīgā dvesma. Gar sienām bija, sakārta gan plika, gaii apģērbta sieviešu pasaule. Un pa vidu maisījās visa Pigbridžas aristokrātija, drūmām sejām aplūkojot kultūras taisītāju darbus. Lai kaut . daļēji izpildītu jūsu npradījumu, centos tos intervēt. ,
Uz kutelīgo, jautājumu, kā šiem kultūra lalDi patīk, Taisnības kundze visu vārdā atbildēja: . ;
„Mums■ jau sen bija nepieciešama kultūra un gara daile, citādi vecie pa -krogiem vien staigā. .Kā, nāk ņo darba mājās, tā vispirms krOgū iekšā. Vai ne tā, Pusmucas kundze? Tagad, cerams, būs citādi, jo rakstnieku vakarā rakstnieki viņu netikumus bez žēlastība* šaustīja Un graizīja savos hemirstīga-.<os darbos." ■
„Un ķā jums patīk ģleziias?" ne-atlaidos,
„Par tām lai izsakās žēlaistībās kundze — viņa strādā pie Tītona pie bilžu iesaiņošanas. Viņa ir speciāliste/'     \ •
■žēlastības kuiidzē nebija lepna. Viņa nokrekšķinājās tikai vienreiz un sāka:
,>Mākslas uzdevums ir cilvēkā dvēseli skaidrot un pacelt gaismotās augstienēs. Mēs Varam,atzīt tikai tādu mākslu, kas ved uz kaut ko cildenu un skaistu.. Es reiz redzēju bildi, kur bija attēlota jaunava skaistā rozā' tērpā ezera malā vakarā. Viņa skumja un .sapņu ^pilnā raudzījās pāri ūdens līme-niin, un baltas ūdens Īrijas dusēja pie viņas kājām. • T^s manu dvēseli pacēla pāri zeijies tvaikiem un putekļiem, bet tagad.?.;.. Ko mēs tagad redzam?!. Ar ko nodarbojas mūsu tā; saueamJs mākslinieku kungi? Ar ko?!; — es prasu! I'' • ' Kamēr ^ēlķsiībM ;la!ndže'^ atņēma eipu, ko tai bija laupījis sapro^ tamais un dibinātais uztraukums, Pusmucas ķundize iemetās, starpā^ . „To iūs; Nopūtas kungs, ierakstiet avīzē," viņa mani godāja par kungii* „tas ir kauns un blamāža. Paska;tietīes — ko lai žēlastības kundze dara ar Darivari? Uz kultūru viņš Mtu jāved un. latviskais: gars jāieaudzina, bet kas te noiek? Tur viena bildēt ar plikiem sievišķiem; tur otra. kuļv viens piedzeries', meitietis pīpē cigareti, tur atkal tāda, kas: rāda, kā kārtis spēlē — vai to var rādīt jaunatnei? Mūsu gaiišākb_cerībiļ: nesējai ? Vai brīnums, ka Žēlastības kundzei; sašii-tumā: pietrūka' vārdu? Vai brīnums, ja patiesi mākslinieki ar skaidrām dvēselēm un augstu :mo-rāli savas bildēs ar šitādāin neļauj
kopā rādīt?!" Es nosarku mākslinieku vietā. „Bet kp jūs, cienītā kundze, sakāt par mūsu tēlnieku da,rbiem? Vai tie nav tādi, kas sola autoriem lielus panākumus nākotnē?"; i,Pfī! Un vēlreiz — pfī!" Pusmu-
MABA-S.PASTA;ZIŅAS : ■..
Kanādas pasts sakarā ar darba mēcjiānizācijii tnrpniāli neiiosūtīs vēstules, kas biis mazākas par 4 reiz 291 collām. Šādas nenosūtītas vēstules pasta iestāde nodos Dead Letter Offiee. lokālie pasta kantori nenosūtītais vēstules pēc iespējas nogādās atpakaļ nosūtītājiem,
Damu cepurēs pagatavo jaunas un pārtaisa
no pienesta materiāla. Pieņem ari dažāda veida kažoku darbus. 69 AĻBANT Ave,     Toronto (1 Moku dīenv. no Batlmrst-Blk)or)
Zvanīt kaM laikā OL 7765 Toronto M
; SKOLAS'VECAIŅU :SAPULCE;.-:
Pirmdien, 17. oktotoī, pl. IdM sv. Andreja l)aznīcā sestdienas skolas vecāku pilnsapulce» ^isi vecāki laipni lūgti ierasties.
ruse
Kapteiņa Pētera Čerčila §ie^ va ir kāda francūziete, ku}*a kaj*a laikā darbojās angļu slepenajā dienestā. Sava „dienesta" laikā viņa vairākārt čejoja no Francijas 'M Angliju un atpaka], Pēdīgi to at-klāja vācieši un viņa nokļuva gestapo nagos. Šeit viņa, jizņemoties visas mocīl>as, pārliecināja Gestapo, ka viņas priekšnieks, kapteinis čerčils, nav slepenais aģents. Tādā kārtā viņa išglāba Ceŗčila dzīvību, bet pati nokļuva Kavensbni-kas koncentrācijas nometnē, no kurienes fantastiskā kārtā izl^ēga.
Par viņas piedzīvojumiem un dēkām sarakstīta grāmata un iespēlēta arī filma Odetta ar Artnu Nīglii galvenajā lomā.
Tagad kapteinis <CerciIs atklājis, ka viņa mīlestība jau ierūsējusi un iesniedzis laulības šķiršanu.
cas kundze bija loti stingra savās prasībās, „Kaut kd tik bezgaumīgu nekur neesmu redžēiusi. lēdomā-ļieties — gailis no marmora! Un ja vēl būtu izkrāsots! Un tik maziņš! Kauns, ja tē ienāk kāds sveštautietis vai pat anglis!"
Pārtraucu intervēt dāmas un aiz soļoju pie dailamatnieku 'novietnes, kur dziļās domās iegrimušu redzēju stāvam Lampatāna kungu.
„Patīk?" iejautājos īsi un lietišķi; ; ■■:
Attiecībā uz gleznām man izdevās intervēt arī Bumerangas kungu,, kas, kā zināms, tikai šovasar: ieradās no Vācijas. Izrādījās,* ka viņam dzimtenē bijusi ievērojama kollekcija, jo viņa tēvs bijis krāsotāju amatļa meistars, kas krāsu ne- ; kad naiv lējis laukā, kad kādu māju pabeidzis krāsot, bet vienmēr uztaisījis ļkādu bildi. Tā viņam sakrājusies'krietna bilžu krātuve.
„Tikai \ ioti_ nedaudzas gleznas iztuir kaut mērenu kritiku. Paska-tieties",- viņš mani pievilka vienai gleznai gluži klāt,„vai jūs varat pateikt, kaS' te domāts? Nekā! Man pēdējos gados bija izdevība Vācijā — ziniet, nometnēs -^iepazīties ar māksliniekiem no dažādām Eiro-pas zemēm — kas tie bija par darbiem! Kas par izstrādājumu, kas par rāmjiem!' Vai tā ir klusā daba, kas te redzama? Pat Vācijā, kur pārtika  dārga un māksliniekam gandrīz vai nesasniedzama — vi- ■ ņi neskopojās, bet gleznoja tiešām vērtīgas ļ klusās dabas, štliiēben. tā sakot. Kas tur: viss. bija redzams! Šķiņķis un.labākie Reinas / vīni, un zivis un skaistākie augli! Bet te — kas te? Tukšas pudeles, kāds ķirbis — vai tās ir štillēben?" .  Sapratu Bumerangas kunga sašutumu par lielajiem trūkumiem mūsu kultūrā un mākslā. Lai novirzītu sarunas laimīgākā plāksnē, griežos pie tuvumā esošās Taisni-:;; bas kunga vecākās meitas Lilianas jaunkundzes. '       ; -
,,Vai cienītā jaunkundze bija klāt :rakstnieku vakarā?"
,,Mmm," košļājamā gumija drusku' traucēļa Tinas dikciju, „mmm".
„Un kāds ir. jūsu uzskats, par mūsu. rakstnieku sasniegumiem?'-;.
.,;Sorrī," viņa izspļāva gumiju uz grīdas, „nezinu. I don't know. Moms lika nākt, bet ī didn't pay attention. Prasiet citiem. Darivaris arī bija klāt. Maybe viņš zin. . Okē?" ■
Parāvusi lūpiņu uz augšu, kam vajadzēja nozīmēt smaidu» viņa atstāja mani ar man^m problēmām vienu. '    ^ ^
Darivaris par. rakstniekiem nebija visai labās domās.
,,Tie ar rakstīsariu sevllviair^pe-^i.; iztaisīs.  Neviena  vesterna? Tādžf stāsti, ka Tizreiz var zināt, kas tur iznāks. INekāda mistērija, nekas! Dod man daimu priekš bablgam> Will vou?"
Par rakstnieku sniegumiem _ labākās domās nebija arī Taisnības kundze. . ^ .
,,ZemnieQiski, ļoti zemnieciski darbi," viņa nožēlodama teica, „mūsu dienās tādas tēmas vairs nevar apstrādāt. Tagad jāiztirzā džilāka&i problēmas, piemēram, par seksu, bet ne, tā -r- par bērniem, par zirgiem un čigāniem: vai pat kā viens tur bija par Viesturu! Tā nevar! vajag tvert dziļāki un psīcholoģiskāki!?'
-Šai brīdī pāri zālei nāca žēlastība kopā ar vēl kādu, ko agrāk nebiju maiiījis.: Biju dzirdējis, ka pie. Žēlastībām dzīvojot kāds, kas tie-: šām esot smalks un gudrs.cilvēks^; un ka žēlastības kundze žēlastību mācot» lai tas no šā skatoties, kā smalkiem ļaudīm jādaroties.
Nācēji pienāc^. Svešajam virs-lūpu rotāja tumša svītra, bet žakete likās drusku pār lielUv Ari žēlastības kunga padegunē bija jaužamas kādu nedēļu neskūtas vi-, rišķības atliekas. Abu sejas bija Joti nopietnas, pat, varbūt, drūmas^ tikai lūpu kaktiņi slēpa sevī vi«g~ lai ironisku smaidu. Jau pa gabalu varēja redzēt, ka darīšana ar lietpratējiem kultūras un mākslas nie^ dību laukos.
Izmantoju laimīgo gadīļumu un ; izteicu savu vajadzību. „Ko kungi domā par izstādi?" žēlastības kungs, kā atļauju pra--
MĀJU PĒRKOT mūsii pārstāvis P; AVOTIŅŠ
-'-gs jums laipnu un Izsmeļošu informāciju visos attiecīgos jau-Palīdzam sagādāt naudu iztrūkstošai iemaksai
bez a0dzfbas novērtējam jūsu īpašuma tirgus vērtību padomus obUgādju pagarināšanas Jautājumos.
Member o^ Toronto and Ontario Real Ēstai» Board
1611 BlaDrSt.W. Toronto. LO 2738 vai LA 8772
;i    . . .
(P'ārneauins no 4. Ipp.);;      kam :! izšķīrēji bijuši pieci pirms-
Lūk, tā top savstarpējā sa,prasa-nāsļ" pašapzinīgi rezumē autors, Nav zināms> kādu informāciju pārbraucis mājā sniedza mācītājs: savai draudzei un organizācijai, kura viņu sūtīja uz kongresu? V
No raksta redzams, ka kongresā sīki apspriesti un .pieņemti visi ti6 priekšlikumi, ar kuriem Bulgāņins un Chniščevs operēja Ženēvā, panākot Rietumu piekāpšanos;
Tanī pa^ā žurnālā atrodams vēl otrs raksts. kurā vaļsirdīgi aplie-cināts, ķa Ženēvas panākumi bijuši iepriekš garantēti ar visu «miermīlīgo" tautu vienotu polītiku, pie
konferences notikumi: 1).līgums ar Austriju, 2) Maskavas ierosinātais izlīgums ar Dienvidslāviju, 3) Indijas prezidenta Nēru brauciens uz MaskavUj i) Bandungaskonfe-.rence Un 5) Maskavas 10, inaīja priekšlikumi par bruņošanā;s sa-naiazīnāša:nu un atomieroču- aizlie-gnmu.
Atlīei tikai brīnīties par Rietumu un daļēji arī par trimdas preses naīvo čalo|anu, kad tā savā laikā līgumā ar Austriju un Tito saskatīja Krenila atkāpšanos, ko redz arī tagad, vēl Vērtējpt, Pprk-kalas atdošanu somiem.    X I
. ,,Kam tas domāts?," Ļampatāna sīdams,'paskatījās svešajā, bet tas, kungs atbildes vietā grozīja rokās       - -sudraba kausiņu,  „priekš; šņaba par lielu, alum par mazu.. Nekā: nevar. Saprast!" ; ; ;' ;
..Ko jūs sakāt par izstādītiein šķīvjiem?" jautāju.     :        :"
uMan reiz tāds bija, bet ar tiem nav nekādā jēgā —. kamēr ar dak" šinām vien,- tikmēr vēlnekas; bet kā sāk ar nazi -r-- un kā tu.gaļu-citādi ēdīsi? — tā mutē pilna skabargu."
„Bet spilveni?" neatlaidos, jo cerēju, ka Ļampatāna kungs, varbūt, tomēr atradīs arī kaut ko slavējamu. Nebiju vīlies. \ : »Tie ir; labi!"; viņš priecīgi ;1e^ saucās, Šitādu krāsainu lietā kaut vai gadu nekad nebūs netīrs! Tie ir labi!"
izrādījās, nebija to pamanījis.
„Vai kungi ar izstādi apmierināti?" uzdrošinājos traucēt vēlreiz, šoreiz svešais manī pamanīja. „Vāji... loti -vāji darbi... trūkst drpsmes, trūkst krāsu "prieka.. viņiš nekustīgu ģīmi izspieda caur zobiem, žēlastība skatījās svešajā ķā ģimnāziste no laukiem Brīvības piemineklī un nekustināja ne vaibsta.
Uz vecas draudzības pamata ie-ja.utājos. ' „Un ko tu saki par visu'to?" Mazliet, tikaļ pavisam mazliet Uzacis pakustiiiājis, lai parādītir savas emocijas, viņš, no ūsainā acu nenolaizdams, skaitīja: V „Tecbnīka... nav īsta spēka.... tie nav darbi, ko rādīt.....nav skolas ...  jļiuni , iesācēji       varbūt; ■ kādreiz..'."' , .
Svešais ļāva lūpu kaktiņiem no-, slīdēt vēl zemāk un pagriezās -uz-.; iešanu. Žēlastība viņam sekoja.
Paliku viens. Telpas otrā galā pie spilveniem un kokgriezumiem kāds palšreiz tirgojās. Pāris jauniešu stāvēja aiz manis un pētīja kādu gleznu. Pie durvīm drūzmējās-Pigbridžas augstākie slāņi, un' Pusmucas kungs priecīgi . bāza -naudas maku atpakaļ kabatā, jo-pie kases nebija nevienai kas varētu pateik^, cik tā bilde maksā, kp viņš būtu ar mieru pirkt, ;
.„Pašu vaina, pašu vaina," jviņg stāstīja sievai, ,,es 'biju nodomājis; nirkt — bet gaidīt jau nu neiešu. Tam caurumam sienā var aizlikt arī tapeti.""