ž6. oktobrī
Trešdien, 1&B5. gada 26. oktobri
u un ņīķļ
laikiem, kad Bra krastā, pēc ļūš visus. ~ sa-ar „ķiršu sūkusies stiprāka
[kopējās sporta parāda vietu ļošb .vasaru at-3am, volejbola kūmu ierīkošā-ļjau ir ^rī mū-sa?rīkojums —
^lendas sportis-. notiks 238
Ies t^lpu deko-ļaipni atvēl vi-pens ziedus un Tūlīt tad ari ^tākos un pie-, ļai arī šī gada baliktu labā at-
pba cēliena, kad varam "redzēt^ padarīts. Atva-lūnajiem farmē-}a;ļ rādītāji jau: pusdienas lai-
ļerto pili, Apa*-J. Līģera uzņ.
si un aptiiinšo-: lu. Tas arvien vaļa. ļauta, — piemirsis savu
ļuŗa mājas bija
u, kas izklīdis ll:ādu treknāku ^edzu tur nekā-' a. —\ - .• |i redzēt taisnas i labāk patīk ne-
iepatikušies,: ar laikam- jāturas. |igi uzsita bied-
un manis dēļ pi- Jā man ari (tikai tāpēc, ka r^Gan jo" tuvāk h dižens, bet arī Is iedomājos. tos, [.spriezdami tai
uzbrucējiem, jniājas^ un mēr-ļp.ar .tā īpatnējo
dažādo novadu ļ! Ēkas te izķai-ikt, kuram saim-. i^tiekā cita, kas sakņu dārzi un.ēciņu star-
3ām ir sešas vai vajadzībai kat-
šugavas
^īvojāmās mājas kūts ar laidaru, tni atstatu no ci-
r 4
VAJADZĪGA TIKAI GRIBA UN DROSME
JETUVIEŠI TORONTO CEĻ NAMU 400.000 DOLĀRU VĒRTĪBĀ UN
^oronto izveidojusies par lielāko lietuviešu centru Kanādā, ktir viņu sabiedriskā dzīv« rit višrosīgāk. Dabiski, ka -lietuviešus, tāpat kā latviešus, arvien nodarbina telpu .jautājums, kur varētu darboties nacionālās skolas, jaunatnes organizācijas, sports un visa kulturāli Mbiedriska dzīve. Dala aktivitātes norit baznīcās paspārnē. Lietuva jiem pašlaik Toronto ir trīs draudzes ^divas katoļu Un viena luterāņu; pēdējās dievkalpojumi notiek sv, Andreja baznīcā.
Vēl pirms diviem gadiem lietuv-jiem Toronto bija tikai viena katoļticīgo draudze, kuras baznīca Dundas ielā nespēja uzņemt.visus dievlūdzējus. 1952, gadā Torcinto ieradās Franciskāņu ordeņa brālis Bernardiuas Grauslis, lai organizētu otru draudzi. Tagad jaunajā /draudzē ir 5.000 locekļu, 3.000 no tiem pieaugušo.. Divus gadus šī draudze dievkalpojumus noturēja kino telpās/ bet, sākot ar. septembra Tnēnesi, tie notiek pašas drau^ d.zes jajtinajā namā eollege ielā, kur vienā no. lielajam zālēm iekārtota pagaidu baznīca. Ticība, drosme un neatlaidība paveikusi neticamo. Nobeigiimam tuvojas nams 400.000 dolāru; vērtībā, bet nākošajā rudenī turpat blakus liks pamatus baznīcai, kas izmaksās 600.000 dolāru.
-Jaunajā namā ir divas zāles, katrā ap 800 sēdvietu. Augšējā sāle, kur iekārtota pagaidus bazuī-ca un novietoti jatinīe baznīcas soli, domāta reprezentācijai, bet apakšējā zāle pašlaik iekārto Vin-grotavu, jo pēc draudzes ieskatiem, ir loti svarīgi sportā jaunatni saistīt pie baznīcas. Blakus zālei ierīko kafejnīcu 200 personām. Augšējos stāvos ir daudz mazāku blakus telpu. Lielā jumta dārzā var novietoties 600 personu. Celtne loti pa-• matīga, kas gan sadārdzina būvi, bet dos ievērojamus ietaupījumus nākotnē, jo atkritīs biežie remonti.
tas deva iespēju iegādāties zemes jāķeras pie sava nama būves. Lat-gabalu. Zemes gabals ar 12 istabu viešu nama līdzekļu vākšanā at-māju,  kur pagaidām  mitinās 4 balstīs ne tikai 3.000 draudzes lo-
draudzes garīdznieki, izmaksāja 55.000 dolāru. Draudzes atsaucība ziedojumiem strauji auga, kad bija iegūts zemes gabals un man bija iespējams pateikt šeit būs mūsu i)aznīca un nams. Ļoti daudzi draudzes locekļi ziedojuši 100 un vairāk dolāru. Ziedojumu kopsumma pašlaik sasniedz ap 140.000 dolāru, bet 100.000 ddlaru aizdevumu saņēmām hb bankas. Līdzekļu vākšanā ejam vēl citus ceļus. Rīkojam auto izlozes, sarīkojumus, esam vienojušies ar kādu no lielajiem kinoteātriem, ka no ikvienas mūsu iepriekš pārdotas biļetes saņemam 13 centu, tas nav daudz, bet daudzas ģimenes tādā kārtā mēnesī netieši ziedo fondam vienu dolāru."
Izrādās, ka tomēr netrūkst arī grūtību un ir brīži, kad fonda līdzekļi izsīkst un steidzīgi jāvāc papildus ziedojumi, bet visām grūtībām ir pārkļūts. Bez šaubām, visa pasākuma dvēsele un galvenais darbu pārzinātājs ir mācītājs B. Grauslis
Baznīcās un nama projekta autors- ir arebitekts Dr. Stasis Kudo-kas, kas studējis Romā un kam pieder daudzu monumentālu valdības celtņu projekti Kaunā. Darbu tfecbniskāis vadītājs ' ir lietuvietis — ķontraktors J. Augustas. Dala. darbu veikta arī talkas ceļā. Visus darbus pēc iespējas nodod lietuviešu uzņēmējiem.    ' '
Draudzes māsītājs B. Grauslis iŗ liels ^patriots, kas visiem spēkiem cenšas stiprināt lietuviešu nacionālos centiienus. Viņa darbību .stipri sekmē tas,- ka Vatikāns, kam franciskāņi ir tieši pakļauti, pilnīgi atbalsta šādu trimdinieku nostāju.
Kori un orķestri ■. vada pazīstamais lietuviešu baritons S. Veri-kaitis. Sporta klubu vada latviešu draugs S.Sapočkinas. Noorganizē--
«eklu, kā tas ir minētajā piemērā, bet Visa latviešu: ļsabiedrība. Tas nozīmē, ka izdevumu kopsumma tiks sadalīta uz daudz lielāku cilvēku skaitu. Latvifešu nama projekts nebūt nav dipināts uz smīl-
Edvarts Tūt«r§
Fnķes, ko ra^*j*^ ^^«t8 Fēc savas godribas maisās, Galnr tiz zenJ    liec— Brataa atrffi^^maidā . .v
Ieskatošais 09 tām,
Bezgala tiek man, Vaiga ar delnu^^v sedm
tīm. Ir vajadzīga drosme.
tikai griba un
Miit lapa m di^ebot aizlifi<>> bālao Gardas ii" maņas rakās,
ifāk: jBkm ,^ias vēl tāli»
VECIE UN JAUNIE
PRĀV. A. SKĶODEĻA VELTĪJUMS STUDĒJOŠAI JAUNATNEI
Šinī va'sarā bija visai dzīva lat- ses jāapklust mūsu taiitā um trim-viešu jaunatnes rosībžu Visās ze-|das saimē ,',grēku āžu" meklēšanai mēs notika dažādas jaunatnes sa- m to vai citu apsūdzēšanai un^tie-nāksmes un dažās arī studentu sāšanai. Bet no otras puses tāpat
Atbrīvoto v%u gūstekņu vidū ir an
vācu komandieris
divīzijas
Uz jautājumu, kā 3.000 pieau- ti arī divi jauniešu klubi, 6 līdz 12 gušo draudzēs locekļu varēja ie-; gadīgiem un no 12 līdz 18 gadī-drošināties ķerties pie tiļk plašiemgiem. Darbojas ^ lietuviešu skola, /izdevumiem, mācītājs b. . Grauslis Protams, līdz ar telpu galīgo izstāsta: ,,Ar prātošanu nekad. pie. būvi sabiedriskā^ dzīves aktīvitā-šādas celtnes nebūtu tikuši. Vis- te ievērojami pieaugs. ■ pirms vajadzēja drdsmes. Pirmo Redzot veikto darbu un zinot, rīcības kapitālu dabūju ķā aizde- kādā celā tās paveikts, gribot, ne-vumu no baznīcas — 5.000 dolāru; /gribot jādomā, ka latviešiem būtu
Lietuviešu nama un baznīcas projekts.
-Pēdējās nedēļās Rietumvācijā ik vakarus, tiklīdz radiofonā atskan ziņas par. atlaisto ņu transporta ieriļšanos. Herles-bauzenā un FTĪdlanpē, gandrīz, vai katras vācu pilsētas un ciema logos, aizdegas zaļas krāsas sveces, gaidot un rādot ceļu mājup .vēlajiem pārnācējiem, kopš pēdējās atlaišanas akcijas, kas sākās, pēc kanclera Ad^ņaueraļ apspriedēm Maskavā, no apmērāmi 10.000 „kaŗā noziedzniekiem" atgriezusies jau trešā dala. Lielais vairums ir bijušie karavīri un daži simti notiesār to vai izsīitīšanai par uļpuri kritušo civilistu ,to starpā arī vairākas sievietes Un bērni, arļ tādi, kuri dzimuši vergu darba nometnēs. Starp pirmajiem atlaisto tūķsto^ šiem ir vairāki desmiti ļ bijušo ģenerālu, to starpā daži latviešu paziņas un pagājušā kara latviešu karavīru cīņu biedri pretļ komiinis-mu. Ar vienu no pirmajiem transportiem Rietumvācijā atgriezās arī Rīgas atbrīvotājs 1941. gada 1. jūlijā -'ģenerālis Otto Lašs (Lascb), kuru pār nodevību pēc Kenigsber-gas kapitulācijas 1945. gadi 10. aprīlī Hitlers notiesāja uz nāvi par gļēvulību. Kēnigsbergas ' ielenkumā, kā zināms cīnījās,. mira un krievu gūstā krita arī ilatviešu karavīri, galvenokārt zenītarMleristi. Ģea. Lašs pēc atgriešanās paskaidrojis, ka krieviem ar savu garni-'zonu kapitulējis saziņā ar visiem sev padoto vienību komandieriem tikai tad, kad bijusi izšauta iļe vien artilērijas, bet arī--šauteņu 'muni-cija. .Par savu notiesāšanu uz nāvi viņš uzzinājis no krieviem, kuri viņu savukārt notiesājuši uz 25 gadiem par piedalīšanos karā Baltijas valstīs un Ļeņingradās fron-'tē.^
Pēdējo atlaisto vidū ir Latviešu leģiona 19. divīzijas, vācu komandieris Hermans , ŠtrekenbactiS (Štreckenbacb). Par savu notiesāšanu viņš pagaidām neko nav vēl izteicies. Nav šaubu, ka no daudzajiem pārnācējiem, kuri bijuši ieslodzīti vistālākajos Padomijas elles kaktos, kopā pat ar japāņu karavīriem, būs iespējams iegūt arī ziņas par mūsu Kurzemes varoņu un citu krievu gūstā kritušo leģionāru likteni un bezizredžu ciešanāmv Daži vācu virsnieki, ku-
kongresi. Sakarā ar šim sanāksmēm un 'kkmgresiem un to ietekmē man radās dažādas pārdomas, kuras izsaku šais rindās. Tās domātas kā veltījums latviešu, jaunatnei, it sevišķi tās atadēmiskai saimei.
iPasaules literatūrā jo bieži un dažādās variācijās ir iztirzāta kādā problēma, kas nekad neizzuda, proti, div-u paaudžu, veco un jauno, tēvu un dēlu problēma. Viem» mēr ir bijusi zināma, atšķirībā' šo divu sabiedrības . daļu uzskatos, meklējumos un ceļos. Tā tam. arī jābūt, jo jaunajaī paaudzei, dēliem nav jāatkārto iepriekšējās audzes gaitas un ar tāin jāapmierinās, bet gan tās jāturpina jaunos apstākļos,' jo d^īve nemitīgi pārveidojas, La-^ bāk jāorientējas un jāatrod jauni ceļi, ķas viņus .vestu tālāk un pavērtu vēl . plašākus apvāršņus. Kamēr šī problēma neizzudīs, mēs varam būt naierīgi tauta'š un cilvēces dzīve ieit augšup.
Bet ja šī starpība meklējumos, uzskatos un jaurau borizontu sa-skatīšanā. nedrīkst izzust, tomēr pašreizējais laiks" mums uzstāda/ dažas prasības kā mērķu, tā tiešo Uzdevumu ziņā, kur abām paaudzēm jāstāv plecu pie pleca. Šai ziņā musu skati vēršas jb sevišķi uz niūsu akadēmiafeo jaunatni. . Šis laiks, pēdējie 15: gadi,, ir bijis jo sevišķi grūts mūsu tautas dzīvē. Mūs piemefclēja lielākā latviešu tautas traiģika. BJet jā lik-teņnotikuimi visu  pasauli ierauj
ri bijuši ieslodzīti kopā ar 39 jā-,pāņu ģenerāļiem, zina stāstīt, kar veltīgi gaidot atbrīvošanu,' „saules dēli" esot ļoti smagā depresijā.
Rietumvācieši, pretēji Austrum-vācijas komunistiem, kuri mēģina atlaistos gūstekņus aizturēt vai apcietināt un caurbraucošos transportus apsargā ar durkļotām šautenēm, sagaida' sevišķi sirsnīgi. Pretēji iepriekšējiem gadiem, laikam polītisku apsvērumu dēļ, sagaidīšana norit gan bez sevišķa skaļuma.,, Prese Ievieto sagaidīšanas attēlus un pārnācēju sarakstus pirmajās lapās, bet, pretēji: agrākiem laikiem, izvairās sniegt patiesos gūstekņu stāstus par pārciestajām mocībām* un neiedomājami ļaunajiem soda nometņu apstākļiem: Pār kādu sievieti, kura liecina, ka sarkanarmieši viņu izvarojuši tūlcstoškārtīgi,. vāciešu laik- .„ radistos bija lasāms: ,.ŠĪ nēlaimī-        tra^sķā vii^uli,^« ,mēs^^^^^
1 īrn
gā pārdzīvojusi tik daudz, ka neko lielu neatceras..."
/ (Nobeigums 8. Ipp.) \ •
— tautasa un atsevišķi cilvēki —
ir jāapklust, t L dziļākā, filozofiskā, ētiskā ntt. plāksnē arī sevis glāstīšanai ar skanīgiem vārdiem par nevainīgiem ciētējiiom. Bez taiK pašlaik skatiem jāvēršasi ne tik daudz pagātnē, bet ģam nākotnē, un visai uzmanībai jākoncen-centrējās čela meklēšanā uz spožāku nākotni IJn šajā žīņā visiem, laī^cikrPretēji tie vieoiā Tai ātrā ziņā agrāk bijuši, ir jāsādodas ro-k:ās, j'o īstenībā it vīsi ir tā vai, ci'tādi kļūdījušies un tā vai citādi līdzvainīgi, /
Mēs jau tagad, pēc. 15 gadiem skaidri saskatām, ka arī tajā traģi-^ kā, kas piemeklēja mūsu tautu, ir bijusi dziļa jēga. Ķads kanādietis sākLuma gados teica: ,JVlēs nezi. nām, kāpēc jūs piemeklējis tik smags liktenis, kļūt izkaisītiem pa visu paisauli;/ Bet varbūt jūs esat Dieva sūtņi, kuriem jābrīdina visas tautas, no baigajām briesmām, kas draud velties pāri visai pasaulei." Ūn vai.tagad latviešu tautas vārds nav kļuvis pazīstams, visā pasaulē kā brīdinātājs zvans? Daudz, daudz pazīstamāks nekā pirms 20-30, gadiem.. Tad nu visiem jāsaslēdzas kopā, lai šis brīdinātājs zvans spēcīgi un tālu skandētu. Vai organizācija,, vai jāuļuatoe, vai atsevišķs cilvēks — katrs te var; kO' darīt,: Tikai neviens lai nedomā.: ko nu es,, kas manu balsi dzirdēs, lai jau citi... Bet jo sevišķi tas jādara mūsu' aikadēmiskā!! jaunatnei savās umiversitātēs-, apkārtnē,^ sanāksmēs,, citu tautu jauna;tnes vid^. Gitu tautu akadēiniskai jauinatnei un iimtelliģeincei" ir-jāsadziird bries-
kaut kā esam līdzvainīgi un ne- mu signāli, brīdinātājs zvans, jū-
viens^ neesam brīvs no saivas vai- sii aicinājumi.:
nas daļiņas.; Tāpēc no vienas pu-[   btrs uzdevums. Ķād's- kanādietis,,
S, VĪDBERGA
Izstādi atklāja 16. oktobrī R. Kaltiiņti galerijā, 2 King St, Jfo labāŗp,: A. Blodnieks, 0. Rudovska,
J. toerts, S. Vidbergs* Kreisā malā Vidberga kundze, A. Prinča foto
HAEGAEITA K0VAĻEVS5A
nejās velns. Mēs reizē atsliatījāmies.  Spilvenu kalnā šņāca odze, saule gaismoja smiltis un pelnus :',,JukāD-^ ūd^     Pi- li^t ci li ūdens." Un vēlreiz zem izkaltušās mēleg: ,jJukān."
Paltorāles daiļā gane aizkl^^^^ ar matu pīnēm: Vārds jukāns skan ausīs līdzīgs Jiidain. V:elk viņas stundas jūdzēm garas.*' ĪJn atņemdama plaukstas, vēstīja: „Mans draugs nāk
.. .)   54. turpinājums
,,Līgu lizstaņām bija strupi gali. Sadega ari kādas sievas izdzīvotiei gadi. Marija — vai jautāji par mēnesnīcas nā-
.„Nāra tu zobajies. Bet sen-jau pazīstu vakara piit-nļi, domās metis ap viņu vanaga lokus un neesmu skaidrībā, vai tā bija draudzība, kas dzinās tevi panākt, vai neņovļdī. va. Gribētos meitenes tēlu atprasīt sev.T^^ aizvien, kaut diena pelnos^ pat rīt un parīt nēsāsi sev līdz tiešu^priekšsta-
lapu vainagi, baltas puķu Grietas — margrietas.. Klīd;u no ; telpas telpā, izvēlīgs pēc^guļaļs vietas, ņe pārāk ^^^^c^^^^^ Jaii laidos: ērtā krēslā, izstiepu kājas, kad atkal trūkos stāvus un dvesu: „Daiļais, bērns — no kurienes ? Esmu stīvais Amade-uss, karalienes pīšļu sargs.*- Pret mani stāvēja kāda cēla bū-^
te, teikšu — Velaskeza Infante. ^ . _ .
. ,,Ak, Infante Terēze *' es vēlreiz dvesur pieliecos, vēl ze- Vpāri Zālamana dziesmai,.ne akmeņiem un izdegušiem.krūmiem, māk liecos: „Cik gaisīgas jūsu rokas uz zvīļā tērpa zvana, cik Mans draugs, viņš vedīs mani .vīna^;dārzā. Manam draugam maigi kļauj vaigu matu zīdā spraustās spalvas. Kāds tālo vārds Ēd^ Ed-zemju greznais putns, reiz —es tiešāk ieskatījo§ sejā m.   mundul'* ;      '    :      _     - , .    \.. . .
apklusu. Virs skumjās satumsušam acīm vārstījās plaksti, ,,Jukān - es nesaku EdmuM^
zeltkaļa darināti vāki, bet skropstās mirdzēja atslēgas. Draugs "pareizi mums tik ļoti steigties? Ņ^ogriezisimies blakus ceļa... — tās nebija tikai asaras. Man pārlūza balss, jautāju: „Vai:       ^^Nē, Amadeus! Lec ritenim uz ass, mēģini noturēt līdz-drīkstu piedāvāt šo vieglo dūnu spilvenu? 'Bezrūpju sapņus^?       - j^^-^.;^ ^.^.^ fn^o..;     .r-.A.. ^r.r.^a.^.\r^\ao fļ.
laimi ar viņu; Ar Jukānu Jonatānu, manu draugu.*'^ • Infante Terēze, Velasķeža. otas noburtām lūpām un nopietna, tikko jaušami šūpodama tērpa zvanu, pārslīdēja grīdu un nozuda krēslas slēptās blakus telpās, kur slepenas ejas veda tālāk cauri muzeju galerijām un pagrabu velvēm, cau-ri dižciltīgo greznajām pilīm — lai nemainīgā gadsimtu uzti-
kurām iespaidīgs vārds, nese© man rakstīja:. ,Jūs, latvieši, esat mūsu zemei atnesuši līdz ko sevišķi, vērtīgu, jūsfu jaunatni. Tā vi» sur soļo priekšgalā mi vērš uz se* vi uzmanību ar savu centību, apzinīgo nodošanos studijām, aso lietu un problēmu uztveri bu^ iejūtīgo 'pieejTs apkārtnei.
Bet jo sevišķi ar sava spēclgto mrei {aula! no'^dzini-uni nemitīgsjām domām, kā augstāk celt savu tautas godu un redzēt reiz atkal savu zemi brīvu ua ziedos.u. Tana vēl 'pievienojas dzīva interese ne tikai par savas ^ personiskās labklāj^bais iegūšanu un vaiTOBanu, bet sn pjsr plašākiem pssairles ūzsSatieiK, vispāff dzīves un īt īpaši gara dzīvi&s, Jatt» tājamlem. Es negribu aa* to teikt, ka mūsu, šejienes jaunatne, ne- ; strādātu, necenstos un nebūtu apdāvināta, bet viņā un tās centībā, diemžēl, bieži, dominē vairāk praktiskā nosliece, kas vienmēr acu priekšā patur mērķī pēc studijām nodrošināt personisko laibklājību, lielākas ārējās ērtības un lielāku bankas kontu. Jūsu jaunatne šai zemē tāpēc var' iizrādīties visai vēr-. tīgs ieguvūnis-, jo tā var apaugļot šejienes Janiļo sudzl, lai arī tajā arvienn vair^fk atdzīvotos interes© par gara problēmām un pasaules uzskatu jautājumiem, ar ko tā kļūs; dziļāka savās domās, centienos um 'dzīves pārveidošanas gribā. Tāpat šejienes topošai intelliģemcei nepieciešama spēcīgāka dziņa aizstāvēt, izcelt un vairot Kanādas drošību, godiu un sļamr. Sākumā man šķita latviešu spēcīgā pieķeršanās savai tautai' kā partikulārisms, se^ parātisma,. ka kant kas nevēlams, kas kavēs viņai iekļauties šīs zemes- dzīves veidā; Het pašlaik ma° : ui uzsākti šajā zi^ņā ir pilnīgi pārveidojušies.. Maz: ko mums dotu vienkārša iekļaušanās mūsu dzīves veidā, bet ļoti daudz dod mūsu jaunatnes iekšējās dzīves; ajpaugļošana minētājos' virzienos, jo arī mums vajadzīga augšupeja. Un es esmu vērojis, ka latvieši, augsti vērtē pvu tautu um,. nemitīgi domājot par savu zemes atbrīvošanu, tai t)ašā laikā ļoti augsti vērtē arī mūsu zemes godu un nākotni un še-: jieniešiem pat atgādina: kāpēc jūs tik: maz domājat par savas zemes. likteņiem uai pair maz to mīlat? Lyk tāpēc mēs arvienu vairāk sākām saredzēt, cik lielu vērtību mūsu zemes dzīvei jūs, latvieši,: esat atnesuši līdz ar savu jaunatni."
Tā. saka nopietns šejienietis un nozīmīgs šīs zemes darbinieks, Muiūis atliek tikai vēlēties, kaut mūsu studējošā jauiatne arvienu vaii^a.k attaisnotu šī vīra vārdus.
■ •■■ r.   .   ■       ; . .... ■   . ■ ■   ■• ■
Pašlaik mēs esam svešā vidē. Jebkurā zemē. ap mums mazliet citāda ļgara un dzīves veida un ci-tādasļ ievirzes cilvēki. Tāpat arī citādi ^pstākļi, citāds dzīves ritms un reizēm arī citādas intereses.; Mums nav no šiem cilvēkiem jābaidās uin jāveļkas savrup, bet gaE jātuvojas viņiem ieijūtīgi un draudzīgi, |)iedriaki. Garā un sirdī lie^ lie vieļnmēr būs citu sapratēji un draudzīgi^ cilvēki, bet augstprātīga norobepošanās no visa, kas mas-:āds, un tā nonievāšana ir sīkumainības pazīme;
svaru.. Mēs drāzīsim ceļam taisni pa vidu, ņogriezīsimies tikai manas mīlestības takā. Akmeņus un lūžņas pasperšļi sā-
nisl'^ ; :\".V/^",;.-v'
Viņi lidoja, vienā laidā: trinkšķināja zvanuj un kaut neviens aizkavējies "braucējs negadījās pretī, drīzi ^ien, Ķeiru saimes galā starp vakara žāvām puisis zināja izbijies stāstīt ka nupat — tepat, aiz mājas: stūra redzējis uz Manguļa riteņa aizdrāžam divgalvainu velnu. Varbūt tomēr briesmonis trencies uz leišiem ar upuŗā galvu pāri plecam. Un kā tam' varēja ticēt^ kā neticēt? Pirms saules rieta bija trinkšķējis
viebmē
Ejiet jļje visiem atvērtām sirdīm. Bet taiļ pašā laikā neatraujieties no paši saknēm un pa/lieciet uzticīgi sapi latviskai pasaulei ,ua tam gafam^ ķ^s vienmēr ir bijis
latviešu
studentos un ko ir sāku^
šī nojaust arī šejienieši.
Divu i
aaudžoi, jauno un veco, tē«
vu un dēlu problēma nezudīs, Un tas.labi, jo citādi apstātos augšupeja. Tikai nenoliedziet visu, kas sasniegts iepriekšējā audzē, jo tad nonāksim pie katastrofas, kādu re-»-dzam^ dažās zemēs,-kur, atmetot visu un iedomājoties radīt pavisam ■jaunu un" vēl nebijušu cilvēku, iekļuva ch^osā un nepārredzamā postā un nonāca pie cilvēka.— briesmoņa: Nepalieciet pie tā, ko Izveidoja iepriekšējie, resp. vecie, tēvi, jo palikšana pie tā būtu mūsu
a.*^ Bal-
tu par viņu:' Es kā nelgaj kā muļķis plucis bezkātupuķes^^^^ jēriņi l Sniedz pijksti-
skrēļis stiiļbi sienā: Acīs nu saplaisājušas gleznas, pierē pu-■ .ņū     diesim!''   \    .        . ^ ^ , ;   . : -
ni. Jā, un tomēr!  Gribu īpašnieka balsī lūgt — neapdziedi        Viņa patiesi izstiepa roku bet stabules ^etasnied^^^^^ viņu krogu līksmās starp riinču usu veciem, nepiemini sievām, šīm pagastā klukštēm." ■
i^Vai apšaubi banu sirdir Kad tava nāra saukta vārdā? Kad vispāri kādu smējis: neglītā'kārtā?"-;, _ „Stāsti, pavisam lēni un sakarīgi. Pieliec atraku soli.,^ „Kaut nesajuktu ritmi! Viņa atdzimusies nara., Varbūt tomēr galma dāmā.' Mēs tikāmies Karalienes bnduarā/' Piķis un zēvelē. Amadeus, beidz ākstīties." .;. ",Naktīs sienāži nelec. Tikai knišļi--apmierinies. Es sa« ku: Ir teiciens, zināms un redzams: pēc tumsas; aust gaisma. Tā ari ^šoreiz. l|z grīdām, meitu berztām un tīrām, vīta ozd^^^
čībā slīgtu Velaskeza rokās.  Un varbūt, manas domas raisījās tālāk—" ;
,,Ņe, pašreiz man grūti tev
Gribu kavēties nupat izgailējušā dienā. Tātad satiki viņu Lī^^^ . .
betes istabā pie zāļu pudelēm,   Neatpaliec tik tālu, pieliec : žirgtās Dārtes nāvi un viņas^g^ un ciavēcps nelaime - saiņasanas
tačusolil" "vā plūcot ziemas kāsam pelišķu;^ ^i^^as, gara kūtrums, dzīves
;,,Nav ceļgalos ieeļļoti skrimšļu kauli,^ un upes piesērēšana. Jums jabut ci-
,,Bet lūdzu! Uņtopinistāskt." > > grūtumu laiku skaistā Līzbete, tā pati lunkanā, smal^ ģērb-
,.Ieslīgu atkal krēslā. Mans nogurums bija pārāk liels,   tā kungu apgramstītā gultu klājēja. Kā toreiz... Tā svaidās
kaut'berzu acis, valdīju žāvas, un-tādēļ piedodamā kārtā lai-   apkārt ari K
dos jau snaudā, kad viņa parādījās otru reizi,; Kā pastorālē    aplidos ziņa^ka šajā rieta stundā mirusi ne tikai klaušu laiku ganes tērpā.  Es biju atkal kājās un, kaut griļains, sāū-.   pārte:     ' ■ ■
" - . • .      .      -.--.M ggļ. ļ^^g
tām trūdu klātām mātēm, kad pasakas nn tenkas nestaigājušas ar vecenīšu un pļāpu kājām ? Taču pat dziesmu kamolņs līdz vakārnakts līgām nēsājušas rasā sabradātas kājas, ritinājušas mēles..-: .... ; -^V' ■ ' ;-Kad viņi nolēca no riteņa, mēness jau bija apkalļs lapas
kožu caurkapāto bikšu kārtu: „Tas jums no sī atturība, acīs neuzticība. :
.^«v* r.... ^____________
coso Ar jaunu; kvēli kā slīcējs pie salma sāku apjūsmot tevi. ^r pSksriēm un cauri ābeļu ķeburainām ēnu spraugām pie-■^T Ti_.„._ :„i-v„,-„ ^:^^i^.^iir. Poivivi^sirī+^n n4-4Wo       ^ , , ^--i-'>j.e^2enu akmeņiem
deju: jiVieiis, divi — viens, divi — tiktātā.'
,jTā skaita arī vienace Nauda," viņas muti jau lieca smaids, bet kā aizvien tas dzīvē gadās, arī manās pasakās/pēkšņi karalienes gultas segās pārgrozījās kroku ēnas, telpā ieste-
izpleta arī rokas un klusināja balsf: ,,Rēdzi, —- kaut ņoduŗos vai pakaros, man nav vairs cita sānceļa.  Šī noburtā taka."/
"turpinājums      " v
upes piesērēšanž
tādiem, jauna gara ļaudīm.. Tikai visu to, ko mēs, tēvi, esam. veidojuši un cik tālu tikuši, rūpīgi pār? ■ banidiet  un ■ izvērtējiet, paturiet pārbaudītos   pamatus   un zelta, graudus,'kaut arī to nebūtu sevišķi daudz, bet jaunajiem laikiem nede-. rīgo atmetiet. Pārbaudījuši un iz^ vērtējuši, soļojiet droši tālāk. Jū-sn, jauno, pasaulei, dzīvei un sniegumiem jābūt jaunai kāpnei augšup. Mēs negribam jūs aizturēt ua negribam jums arī uzspiest kā ko absolūtu un negrozāmu to, ko esam; sasnieguši, bet skubinām: radiet ^ko jaunu un kāpiet augstāk, un, mēs priekā un labvēlībā svētīsim-jūsu ceļu.
1 ■ Skrodelis
: .r