; pat 7i-isa, tad iaT aiz-fa,iā pa-Mtt bēris, bariņ» inizācijn ļpasaules ķūn. ie-ai mums,
au^ itiiem no limiem.. tglāba un Slaucītā-Mēs ne-i |>ūtu tikai
aprūpēn bārenī-;
Iii bārenī-invali-irukušām, ļem^ taču, ļiiat, kaut iin balvagt is uzvilkt
lija Hamiļ-diena. Ar konstatē-|a neviena nedz To-ivākā: pil-lamiltona^ loti labi |ā' DV die-it uz vie-jjumi,, pie 5āda iecie-lumiem un rādīta Ha-sarīkoju-^a arī UE laājās, bet lamiltooā
ļaicijais
tar ierādīto ..Svētrīta Vientuli biešu cen-|, SDirdzinā" .'akstlis tik tošā stāstī-
lendārs
2ebranskas \i\s zālē —
Ireja baznī-ļdu vienības
|pK Mārtiņu lē.
5 gadu Jū-lunāna Visi Andreja bas-
.-i 1
Sestdien, 1955. gada 5. novembri
.: PadoitMja§:.kasē ieplūst-mikii summas.-
Saiņu sūtīšana_pi?derfgi^jjjLat- ČikJlgā un Filadelfijā, arī Eiropā, vijā pēdējā laika^ izvērtusies par; Ir saprotania taiitiešu. velēšanās plašu akciju/ ALA's aprūpeg biroja palīdzēt saviem nelaimīgajiem; pie-
„.:;.Marta, Marts — tn rS-ļmūsu Kungs un Pestītāja nzmodi-miies un zūdies par daudzām!iiāijs no mirušiem. Sietām. Biet tikai vienas lietas; Marijas un Martas namā Jēzus vajas-a. ^rarija sev Ižmudzi.tn-' j^eiciē patvērumu, mieru un atpūtu sies labāko dalu — tā y^tad,m,cmmJemzā^
nākas iet caur Jiidejas apgabalu, kur ļaudis ii^ naidīgi noskaņoti pret Viņu un Viņa jauno mācību.
Ap Marijas un Martas namu saistāis atmiņas arī paŗ kādu c
aetaps atņemta.''
Lūkas ev.ilO. 42.
Jēzus viesošanās Martas un Ma* rijas namā, par ko mums stāsta Lnkas evaņģēlija 10. nodaļa, veidOļ jot tikai it ka mazu, nenozīmīgu epizodu evaņģēlija tēlotā, lielā drāmā, kur uz dzīves skatuves nostājas un ar Jēzu sastopas daudz pilsētā. Baigu nojautu.mākts, Viņš un dažādi cilvēki: slimie, kas tgrib stāsta saviem mācekļiem, kā Vi-fcļūt dziedināti, izmisušie, kās mek- ņam būs jācieš, ka rūgtais sāpju ļē mieru savai dvēselei; pazudušie, kauss Viņam garām neaizies./Bet .kas vēlas atgriezties pie Dieŗa; Mācekli savu Kungu 'nesaprot Ti-paštaisnie, kas nāk.. nesdami līdz i^ai Marijas iejūtīgā sirds iedi'ebas
tu
zīmīgu notikumuEjot uz Jeruļsā-lemi, Jēzus nojauš, kāda traģēdija,
kāds liktenis viņu sagaida svētļājā mācēļia un negribēja iztikt tikai^ ar
nātii jo vieņatTiē tie nezina ko iesākt paši ar sevi. Ir cilvēki, kas nevar un nepiāk dzīvot bez tā prieka, Ho tiemļ sagādā par izklaidēšanos flēvētā ļ sabiedriskā rosme un aktīvļtāte. ļĶatru brīvo novakari tie cenšas izmantot jautru draugti pulkā Bet šīm mazām vājībām blaku 3 nostājas yēlcita,s, daudz iz-^, teiktākas un spilgtākās. Un viena no' šīm lielām vājībām' ir mantrausība. Jau Jēzus laiķiņetā cilvēks ne-
delnā paslēptu akmeni,-lai izdevi-; gā brīdī to mestu uz Iviņu nīsto uiiļ neieredzēto Nācārieti.
Mariia un Marta šai raibā.cilvēr ku pūlī ir it kā necilas, vienkāršas
sievietes.
TJņ tomēr — šo divu raksturā pretējo māsu nams Betānijā, netālu no Jeruzālemels, iaika^, ir bijusi vienīgā, vieta, kiir Jēzus tiešām juties kā inājās.
Kā šī intimā, sirsnīgā un ilgstošā draudzība sākusies, mēs nezinām. Bet evaņģēliskās liecībaā^ nepārprotami rāda, ka starp šiem : trim cilvēkiern valdījusi tāda tuvī-. bas: un sirsnības izmaņa, kādu atv rodam tikai viscēlākajā brāJa un māSu mīlestībā.
Ļūk tādēļ, atceroties Jēzus dzīvi, mums bieži vien jāatceras i^ak-1ās Martas/ui dievbijīgās Marijas āams.'-;.
Uz Šo namu Jēzus steidzas tad, •kad saņem vēstī, ka Ļacars, Mar-. tas un Marijas brālis, ir grūti slims. Šim namam tuvojoties, Marija nāk Viņam pretī un raiidot uzrunā: l'Kungs, ja tu būtu. bijis pie manis, tad maus brālis nebūtu miris!"
Evaņģēlisti ti&al vienreiz stāsta mams, ka Jēzuš raudājis. Un tas noticis šo skumjo vēsti saņemot... Bet ^knr Pestītājs ir atnācis, tuŗ skumjas tiek pārvērstas priekā nn Bāve dw!>ā»
Tā arī Marijas un Marta,s "nams ījSst par vietu, kur turpina dzīvot viens no tiem divi jaunekļiem, ko
bailēs un izmisumā
ļŪn, kad Jēzus atkgl ir noļnācis viņas _ namā, Marija, sekojot senai: austrumnieku paražai, pērk īstu, loti dārgu Nardu eļļu,. svai(Ja ar to Jēzus kājas un tās ar saviem matiem nožāvē.
Viens no Jēzus mācekļiem — Jūda Iskaripts—- šādu izšķērdību nesaprot,;
„Kādēl šī svaidāmā ejļa nav pārdota par trīssimt sudraba gabaliem ?", viņš sarūgtināts jautā, ,,un kādēļ nauda nav izdalīta (nabagiem?,-.
Jūdā iskariots mācēja naudu vērtēt un pazina naudas varu. Mārciņa nardu eļļās maksāja trīssimt sudraba gabalu. Vienkāršam cilvēkam tās bija jau vesels kapitāls. Vēlāk, kad Jūda nodeva Jēzu, par savu neģēlīgo darbu viņš saņēma daudz mazāk... tikai trīsdesmit sudraba gabalus...
Bet Jēzus apsanc neapmierināto! „Iaid, lai tas paliek manai bēm dienai! Jo nabagi vienmēr Ir pie jums, bet es pie jnms vienmēr ne^ būšu'' (Jāņa 12 8). ,,PatlesI, pati^ sf es inms sakn, kamēr vli&n sludinās evanģrēlijn, pasaile pieminēs, ko šī sieva ir darījusi '
Marija un, jādomā, arī viņas māsa Marta iet Jēzum līdz uz Jeruzalemi; tās pavada Viņu uz Crol-gātu un taud pie Viņa krusta, kad baiju un izmisuma mākti, naācekli ir Izklīdusi un paslēpušies i..
Aŗi 14efdienu. i^^^e. tukšā pa= štā,vot, Marija, redz no nāves 'žņaugiem' atbrīvoto, augšāmcēlušos Pestītāju...
Tādēļ,'kā jau minēts, par Mariju un Martu un ar viņu aaniu saistās atmiņas par skaistiem brīžiem Jēzus dzīvē :
Jēzus saruna ar Mariju un Martu Ir nozīmīga tādēļ, ka tā mums rāda, kur meklējami īsti© pamati kristīgam pasaules uzskatam, un dzivcs ziņai,
>,Tikai vienas lietas vajaga^ — Jēzus atgādina čaklai Martai, kas mīļam un gaidītam viesim cenšas klāt bagātīgu galdu. „Tikai vienas lietas vajaga," Jēzus atgādina Martai, kas ir sarūgtināta, ka Marija viņai nepalīdz, ka^ Jēzus vārdos klausoties, viņa šķietami aizmirsusi ikdienas rūpes un. pienākumu. Marija sev to labo dalu ir izredzējusi un tā viņai netiks atņemta." ,■ . . vai skaistām frāzēm ir kāds.ļļpa- Ko. aŗ saviem vārdiem Jēzus mats. Aizrakstīju kādai lielākai grā- .gribējis teikt, sev draudzīgi npska-matnīcai Rīgā un lūdzu paziņot, notām: māsām un, droši vien arī klulas daiļliteratūras grāmatas lat- tagadējā laikmeta cilvēkam? viešu valodā'iznākušas pēdējos gar Plmņ atziņa, ko Jēzus mums ffrib dos. Tāpat lūdzu atsūtīt man jau- dot, liekas, fr tā, ka Tajaģa tikai nāko grāmatu katalogu vai saraķ- vienas lietas, la! cilvēks savā dzi'
Latvijas grāmainiecība w Maskavas
Trimdas laikrakstos vairāk!kārt parādījušā-sJ recenzijas par ia,tvie-šu grāmatām, kas iznākušas padomju Latvijā, un konstatēta, tā nežēlīgā varmācība, ko ļ latviešu rakstniecībai nodara padomju varasvīri, lai tikai ieturētu Maskavas aoteikto ģenerāllīniju. Latviešu rakstniekiem stingri noteikts, kādā garā jāraksta. Izdevniecībām noteikts, kādas grāmatas jāizdod un grāmatu tirgotājiem tāpat noteikts, ar kādām grāmatām un kādā ikār:° tībā jātirgojas.,
Klausoties ikdienas skaistās frāzes pār koeksistenci, par ženēvas garu, par padomju it kā jauno, kursu attiecībā pret Rietumu zemēm u. t. t., nesen iedomājos pārbaudīt,
NELAIMĪGA ■
vadītājs Klaupiks^^majft. teikt, ka uz Latviju līdz ^™ M oosūtītl saiņi 150-200 tūkst, dolāru vērtībā. Vairāk kā puse bo šīs vērtības ir ieplūdusi padoniju valdības kasē: kā muitas_ un" šūšanas izdevumi. Muitas un citas Hofievas jānomaksā sūtītājam, jd saņēmējam nav pa spēkam to; samaksāt. Muitas, likmes, ko padomju valdība ņem paŗ ieve^tajāin' precēm, jp augstas un. .tās ' svāystas no 50 -100% no vērtības. Tā par gataviem apģērbiem jāmaksā lOO % iri\i\tīLS,
to vim, ko viņš savas ikdienas nodrošināšanai ar savu darbu varēja nopelnīt. Materiālās vērtības tam vairi nebija līdzeklis dzīves nepie-ciešzmb vajadzību apmierināšanai; tās daudziem cilvēkiem jau bija
išas par dzīves pašmērķi dl dilvēki jutās lin jūtas laimīgi tikai tad; ja tiem ir uzkrātas vērtī-
derigīem dzimtenē, ^ bet -no otrās puses' nomāc bažas, v^i vēstuļu rakstīšana un saiņu sūtīšana nenes nelaimi piederīgiem. Ir novērots ka krievi veicina saiņu sūtīšanu Ir aizdomas, ka dažais no saiņu sūļ tīšanas aģentūrām strādā kontakļ? tā ar pādomjur iestādēm un tāmi piegādā trimdinieku adreses. Cik tālu ir izdevies no pārbēdzējiem noskaidrot, tad komunisti kontrolē sarakstīšanos ar ārzemēm. Kā mēs to labi atceramies, padomju pā^ valstniekam bieži jāizpilda dažādas aptaujas iāpas. Ja kādā no šīm la-
ā^BUS IZMISĪGUS V^^ KA.DAtLATVIEŠU STRĀ.DNIE-CE Ŗ1gX UZ IELAS PAGUVUŠI PATEIKT DĀŅU ŽURNĀLISTAM BENTAM HĒNIUŠAM, KURŠ NESEN RĪGĀ BIJIS ĶA DĀo ŅU TŪRISTS UN T^GAD SAVUS IESPAIDUS PUBLICS RAKSTU SERIJA.BENTSHENIUSS KĀDREIZ RĪGA NODZĪVOJIS 9 GADUS (NO 1928. — 1939.), KAS VIŅAM DOD lESPfiJU IZDARĪT SVARiGUS SALĪDZINĀJUMS.
■ r^^^ . Vēstule no Stokholmas Viņš raksta: „Nevaris nepateikt, tikai krievi, izņemot dažus atse-^
par lietotiem ---:w/<' no vērtības. _________^___________________
Par šokolādi, konfektēm un kafiju 'pām kāds latvietis nav uzrādījis jāmaksā muita ■ 68 centi par mār-' ka viņam radinieki dzīvo ārzemēs, ciņu,, par kakao 91 cents, par un tomēr saņēmis -no ārzemēm cukuru ^ 6 c, piena pulveri — vēstules vai s^^iņus, tad MVD uz-32 c, sviestu 26 c, galu _ 40 c, sāķ; attiecīgās ļ)ersoiias vajāšanu parastām ziepēm— ? c, bet tua- par Biņu slēpšanu, par ko draiid ,1 I, ^. ļ,, letes ziepēm— $1,99. medikāme^
'^r&S.^Ī:^''. tiem ^ :25% no vērtības. Bez tam' puses: varētu ieteikt tautiešiem se^
padomju valdība aprēķina sev.in- kojošo: nerakstīt un nesūtīt sai-spekcijas izdevumus $1,51, pārva-' ņus bez iepriekšējā uzaicinājumā dāšanas izdevumus $7,- un vēl dā- no piederīgo puses Latvijā.
bas*
noguldījumi, kapitāli.
Bet šāda nepieciešamība ir izaugusi no; neveselīgas, aplamās dzīves ziņās, kas prasa daudz mate-riāl( vērtību, lai justos laimīgs un apmierināts.
(Nobeigums 6. Ipp.)
žādas citas nodevas. Sūtījums nevar pārsniegt 22 mārciņas. Sūtījums nonāk, pie saņēmēja: apm.' pēc 6 nedēļām. Saiņu nosūtīšanai uz Padomju ; Savienību darbojas īpašas aģentūras,, tādas ir Ņujorkā,
Amerikas lietuviešu presē pacelta ierosinājums, lai Amerikas valdība ievadītu sarunas ar padomju valdību pār mīlestības sūtījumu atvieglošanu, kas nāktu paŗ labu padomju pavalstniekiem.
stu un paziņot, kādā.'veidā iespē-: jams par grāmatām norēķinātiea. No savas puses piedāvāju starptautiskos pasta kuponus kā eventuālu samaksu'par grāmatām.
Pēc ilgākas gaidīšanas saņēmu art atbildii tikai ne no latviešu grāmatnīcas Rīgā, bet no Maskavas! Atbild Vsesojuznoe objeģiņe-ņije Meždunārodnaja, kņiga Maskavā, un vācu valodā norāda, ka daiļliteratūras grāmatas latviešu valodā varu pieprasīt tikai no KAWE (?) komisijas grāmatnīcas Berlīnē, Šārlotenbūrgas ielā 2, tātad padomju joslā. Kāpēc sgluži komerciāla rakstura atbildi nav drīkstējusi rakstīt latviešu firma, kurai mans pieprasījums bija adresēta, un kāpēc latviešu grāmatas nedrīkst izsūtU tieši no Latvijas, tas atbildes vēstule nav minēts. Bet tai arī nav muins, trīmdiniekiein, jāpaskaidro, jo mēs visi labi pazīstam padomju ,,brīvību." Koeksistence, -Ženēvas gars un j^nais padomju kurss Ir kārtējie ziepju burbuļi, kas palaisti vienīgi pasaules maldināšanai.] Cbrušževa, Lāča un citu komunistu apgalvojumi par kulturālo WTĪbu tagadējā Latvijā ir tikai belietīga makšķe-re, ar kuru uzķert lētticīgos. Bet trimdas latvieši iiz to gan, neuz-
vē justos laimīgis in apmierināts. IJnta ir ticība.
Šo ticību mēs iemantojam, sastopoties ar Jēzu. šo ticību mēs Iemantojam, klausoties Viņa; vārdos un Viņa iņācibā. No šīs ticības izaug mūsu kristīgā dzīves ziņa -r-tās garīgais, drošais, ilgstošais un stiprais pamā,t3, bez kura mēs nevarām pastāvēt.
;Kād teiksmainais Maķedonijas ķeizars Aleksandrs Lielais Grieķijā apciemojis filozofu Dioģēnu, (kūri, kā to stāsta, dzīvojis mucā Un bijis loti pieticīgs vīrs) viņš tam jautājis: „Ķo tU visvairāk vēlētos, Dloģēn?": ; :
„kungs, nestāvi man aaulel priekšā," filozofs atbildējis:^ p,cita nekā es nevēlos."
Bet Dio^ēbam radnlecTgu cilvēku pasaulē Ir bijis uņ būs bezgala maz. Lai cilvēks; justos laimīgs un apinierināts, viņam šķietami vajag daudz - lietu. Un to, kā viņam vaja.ga, nosaka viņa paša mazais, bieži vien neapmierinātais ua ie-gribīgais„es". Ir, piemēram, cilvēki, kas visu mūžu tiecas pēc popularitātes, kas dara vīšu iespējamo, lai citi viņus ievērotu, lai tie pastāvīgi atrastos sabiedriskās dzī vēs un sabiedrisko pārrunu degpunktā; tikko tiem jānoiet no spilgti apgaismotās sabiedriskās, dzīves
Sadzīvošanas politiķa starp ko-mū aismu un demokrātijām devusi pirnos brīdinājuma signālus pret-koi lūnistlskajl^m trimdiniekiem. No polu un krievu pretkomūnis-tiskājiem bēgļiem padomju- kalpībā atgriezušies pāris visai ievērojamu darbinieku. Oficiāli, kā tas vispār šādos gadījumos piarasts, minētās personas apzīmētas par nodevējiem, spiegiem u. t. t. Varbūt, ka t4s tā ir, bet nedrīkst aizmirst kādu citu ļoti svarīgu psīciboloģisku 1 faktoru. Gilvēks nav bezkaislīgs )a:Zemes avots, kas savus ūdeņus mr nenosakāmi ilgu laiku piudi-aāt ierastā gultnē, netaujādams, vai kāds klausās viņa guldzēšanā \ral ne. Cilvēks ir pats savs mērķis savā dzīvības laikā, bet kā viņš ik brīdi to sasniedz, paradoksā,lā kārtā nosaka lietas, kas atrodas ārpus viņa paša:, nauda, maize, slava, mīlestībai dzimtene., Ja cilēks, trimdai ieilgstot; spēj un māk svešumā sadraudzēties ar kādu no pirmajārh pieminētajām lietām, tad: par pēdējo nav liela raize, var cerēt un rotaļāties ar pagājību, ka-iiiēr apkrīt. Lielākā tiesa visos laikos tā darījusi. Bet ir kāds spītīgs, manis pēc var sacīt arī nēnorniāls un slimīg? mazākums, kam dzimtene nozīmē kaut ko elpai līdzīgu. Viņi var gan nežēlīgu; apstākļu spiesti kādu laiku bez tās iztikt, sevišķi, ja vēl pastāv kaut cik reālas cerības savā dzīvības laika tur atgriezties. Bet ar mūža sarukšanu un cerību sadilšanu smacējošā svešuma sajūta top arvien smagāka. Gilvēks sajūt; ka visi svešinieku ieteiktie palīdzības un cerību vārdi ir tikai viņu politiskās rutīnas sīkdalas, kas hepieciešamas nemierīgo elementu bijušās dzimtenes un neatkarības sentimenta pakā,peniskai atrofēšanai. Šī atrofija mūs padara nejūtīgus pret pasaules notikiimieni, ka pat visai ievērojami vīri sešpadsmit gadus ilgi nemainīgi apgalvo.: „Mūsu lietas labojas. Dieva dzirnas maļ lēni, bet labi," vai pēc ženēvas konferences: ,,Mēs stāvam turpat, kur. esam stāvējuši..
Kopš 1939. gada mūsu lietas nav labojušās,, bet vienīgi pasliktinājušās. Un ja Dieva dzirnas ir ko malušas ne vien labi, bet arī. ātri, tād tie esam mēs—^ Latvijas brīvība^ laika . paaudze! Labi būtu, ja mazākais šiem izcilajiem vīriem laiks neko nevarētu kaitēt un tie varētu stāvēt; kur tie ir stāvējuši, bet vajaga paiet vēl tikai desmi t vai piecpadsmit gadiem un diezin vavAĪSV, Anglija vai Austrālijā vēl kādi biis, kas vispār interesēsies, kur mēs esam stāvējuši un kad beiguši stāvēt?
Tāpēc es nebrīnos un neuzdroši nos to visos gadījumos dēvēt- par nodevību, ja koeksistences laik mets iiraisa. atsevišķus notikumus, kas it kā, neiederas ne mūsu pret komunistiskās nostājas, nedz pro pagandas rāmjos. Nē visi no mums ir bēguši, lai savu dzīves atlikumu pavadītu svešām tautām piedero šajā; brīvībā un tās paspārnē plā-
Ļaikr. Latvija Amerikā
abonementa maksn,
un Infomācijn
pātu par komunisma briesmām vai ^ ciešanām, kas. uzliktas viņu dzlm-teiiei. Kas reiz fiziski slīcis un izjutis tp nežēlību, kas piemīt ūdenim, ja tas ir jāpieĢem gaisa vietā, tas varbūt sapratīs, ka izmisīga 'elpas aizturēšana, ķepuŗošanās uņ gaidīšana daudz cerību nesola, lin tas arī nōģiedīs, ka ne tikai fiziski: vien cilvēks var nonākt no-; sriiakšanas situādja..yīri aiz koeksistences smaidu aizkara to saprot un liekas; ka par. trimdinieku psī-cbi.douiā vairāk nekā par to, kō šiem brīvās balss ' runātājiem atļauj runāt. Viņi zina, ka tie, kas ir pret komunismu visnaidīgāk no" skaņoti, koeksistences atmosfairā sniok visnežēlīgāk, no kā rodas reakcija, kad veltīgi izmantotā uzticībā un cerības pārvēršas ienaidā nn atriebībā.. Gilvēks jūt,,. ka tā mūžam viņa dzimteneis lieta šā vai ,tā Ir. paea^uJlit^^^i^ ko tas vaŗ dā5&fe izbēgtu bezcerīgajam sastingumam, ir labprātīgi nodot sevi ieDaidniekieni un kalpot tiem, nekārojot par to ne-, kādas brīvības, kā vien cerību nomirt savā izpostītajā, zemē.
Es neapgalvoju, bet domāju, ka šādi cilvēki ir. ari starp mums. \Ēsarļ neuzdrošinos tos dēvēt par Latvijas nodevējiem, bet gan par Rietumu demokrātiju nodotajiem taisnības vientiešiem. ļ
PelēciSc
ka tas man bija liels .-jšokš'' •—; atkal redzēt Ŗīģu, ; to pilsētu, kas pirms kara tik strauji auga uH veidojās. Šoreiz es nebiju Latvijas galvaspilsētā ar 400.000 iedzīvotā^ jiem, bet — biju krieviskā miljona pilsētā. Nav iespējams dabūt oficiālus skaitļus par to, «ik patlaban Rīgā iedzīvotāju. Bet no sarunām ar latviešiem, nebūs nepareizi, ja tagadējo Rīgas iedzīvotāju skaitu lēsīšu āp 300.000 latviešu ui? 700.000 krievu. Daudzi apgalvo, k? Latvijā atvests vesels miljons krie-
viskus latviešu komunistus. Rekvizēti veseli dzīvokļu rajoni militārā personāla novietošanai. Bez tam pastāvīgi tiek taisītas dažādas mi-litāras ierīces. Staigājot pa Rīgas tā saukto Maskavas priekšpilsētu redzēju, ka patlaban - tiek taisīts milzīga apmēra militārs lidlauks.
Nav grūti iedomāties, ka valstī» kas atrodas okupācijas varā un kas tiek izveidota par policijas valsti, valda bailes un nedrošības sajūta. Satiekoties ar latviešiem viņu mājās, uz ielām vai apstādīju-
Eāpēc nepaceļ Baltijas jautājumuAN?
TNTT ievietojis tiesneša Džekb-ba Pankina vēstuli, kurā viņš a,p-^ skata iespēju par 'Baltijas valstu jautājuma pacelšana Apvienotajās Nācijās. Ja AN pieņēma lēihumu apspriest .Alžīras jautājumu, tad tikpat labi var apspriest arī Baltijas valstu jautājumu. Alžīra ir Francijas sastāvdaļa, kādēļ franči šo jautājumu ieskata par šāvu iekšējo lietu. Protestējot pret AN lēmumu franču delegācija atstāja Ņujorku un atgriezās Francijā. Nav grūti iedomāties, kas notiktu, ja AN *nolemtu apskati Baltijas valstu jautājumu. : ' ;
Rūpējas par Brīvās Eiropas raidi jumiem uz Baltijas vālstīiii
Vu. šādus ieskatus apstiprina ar'ļ^^os, tūdaļ kļūst saprotama tā pa citas ziņas. Piemēram bērnu slim-nīoS, 75% pacientu ir krievi. Vēsturiski bagātajā Latvijas universitā-. tē latviešu studenti lēš, ka krievu un latviešu studējošo skaitliskā attiecība ir 25:75%. No oficiāliem avotiem man tika sniegtas ziņas, ka Rīgā ir tikai 30% Icrievu. Bet cilvēkam, kufš var atšķirt latviešu valodu no krievu, pietiek tikai paistaigāties pa Rīgas ielām, ko es arī darīju visas trīs dienas, cik man bija iespējams būt Rīgā, lai uzzinātu, ko vi^i savā starpā ^'unā. Tikai divas; reizes daučtzajās sarunās es dzirdēju runājam latviski Latviski runāt, vēl nav aizliegts; Nacionālā teātrī un operā izrādes tiek sniegtas latviešu valodā. Nav aizliegts arī tērpties nacionālajos tērpos vai dziedāt tautās dziesmas un latviešu komponētās dziesmas. Dziesmu svētkus, ko agrākajos gados latvieši rīkoja katrus piecus gadus, rīko arī tagadējā valdība. Kaut ierobežoti, bet vēl latvieši var kopt savu nacionālo kultūru. Bet ilgākā laika skatījumā nav nekādu šaubu par to, kurļ? iet notikumu ^aita. Jau Šodien visi ielu uzraksti, tāpat arī uzraksti uz ielu dzelzceļiem ir abās -T- krievu un latvieāu valodā, bet centrāllā stacijā ēs dzirdēju, ka visi izsaucieni par vilceie-nu pienākšanu un ^noiešanu notiek tikai krievu valodā.
Komiteju tatvīja,s, Lietuvas un Igaunijas brīvībai^ j^ārstāvjf' apmeklēja Brīvās Eiropas raidījumu vadību, lai pārrunātu jautājumu par šo raidījumu uz Baltijas valstīm organizēšanu^ Raidījumu vadība . ierosinājumu uzņēma ļabvē-līgi.^^ V..\- ''^ -^^
Brīvās Eiropas raidījumi notiek polu, čechu, ung;āru, , rumāņu un bulgāru valodā. Ši« raidījumi var sniegt vispusīgāku informāciju nekā Amerikas Balss, kas ir amerikāņu valdības iestādījums.
. . ^H© 10:.IELAS. GAJfiJlEM^ ^:
šodien Rīga izskatās kā lieia krievu militāra nometnē. Rīgā novietots krievu garnizons, bet, arī neatkarīgi no tā, uniformētu laužu Rīgā ir nenormālļ, daudz. Var droši sacīt, ka no desmit ielas gājējiem trīs līdz četri ir uniformās. Nepārtraukti pa Rīgas ielām maršē krievu militārās vienības vai arī drāžas smagie auto,. pilni krievu kareivjiem. Pplicijā, cik mān izdevās pārliecināties, dienestā saistīti
®..DV ASV valde sarīkoja 29. oktobrī /slēgtu vakaru Arlingtoiia zālē, Ņujorkā, uz k-uru bija ieradušies ap 120 apmeklētāju, priekšnesumos . uzstājās Tonija Kalve un Adrienna Balinovska ar deklamā^
Masona tenipla zālē. Fiunās Komitejas Latvijas brīvībai loceklis 0. Rancāns. Koncerta daļā piedalīsies koris Dziesmu Vairogs un dziedone R.. Melliņa, deklamēs R. Sildega.' Pēc akta. un ķocerta kopējs azaids, turpat apakšējās tel-
cijām, dziedāja Skaidrīte Prince' P^-s.
(soprāns) • un jaunais dziedonis. Visvaldis Ģedulis (baritons), pie klavierēm bija Okolo—kulaks. Priekšnesumiem sekoja vakariņas un dejas. ■ _
©18. novembra atcere noljiks svētdien, .20. .novembrī, pīkst. 3.3Ģ pp.
V. GRANTS
1578 % Ifarreņ Ave, .Mllwaiii©© %
— Aiz smffllkjūtīl>a9 pret savu lī" gffivaini es tiešām rsiisM siedrī&stū
Kas tad jniiis vēl atlicis am^
i Sakarā ar Latvijas ev.^loit. b-cas vidējo un riet draudžu konferenci, Kalamazū bija ieradušies 17 mācītāji. Daži piedalījās! arī; dievkalpojumos. Ev.-lut. Jatv. draudzes» jaunatnes dievkalpojums notika Ciānas baznīcā 28.. oktobrī. Tanī piedalījās draudzes mācītājs A.. _Pier baigs, prāv. J. Ķu'Mītis un mācītājs Nesaulē. Ar solo dziesmām to kuplināja R. Melliņa un vijolnieks J.
Binkušs^- ' ■
Sv. Jāņa ev.-lūt latv. draudzei dievkalpojums notika 29. oktobrī sv. Trīsvienības baznīcā. Tanī piedalījās draudzes māc. J., Turks, prāv. J. ŖuMītis un prāv.^ A.. Birz-ūieks.-To kuplināja vijolnieks prof. V. Rušēvlcs, pie ērģelēm prof. A. Ābele. Konferences noslēguma dievkalpojums notika '30, oktobrī, Ciānas baznīcā. Tanī piedalījās draudzes māc. A. Piebalgs, prāv. J. Ožois, prāv..; Ķullītis un. prāv. A Blrzbieks. To kuplināja koris Dziesmu Vairogs, nodziedot T. Ķēniņa kantāti. Kurzemes kareivim-prof, Ā. Ābeles ērģeļu pavadījumā. Solo dziedāja brīvmāksl. A. Ru&e-vica. Šinī dievkalpojumā arcbibīs-kāpa vietnieks prāv; J. Ķullītis, asistējot prāv. J. Ozolain un prāv. A Biŗzniekamj arcŅbīskapa T. Grīnberga pilnvarā mācītāja aņia-tā Ieveda Jāni Strautnķku, uzliekot ap kaklu amatā nozīmi sud-daba krustu. Visi^ dievkalpojumi bija kupli apmeklēti. , ^ ® Kalamazū ev.-iut. latviešu dr. sarīkojums Rudens svētki notika 30. oktobrī Recreation Park. zālē. Tos atklāja draudzes priekšnieks J. Gailis. Pēc tam runāja prāv. j. Ķullītis,
stāvokli Latvijā un tur esošo mācītāju darbību^ kā. arī iepazīstināja ar tagad Latvija izdoto dzjesmu grāmatu, Baznīcas virsvaldes pr-ks zvēr. adv. Eglītis īsumā atreferēja notikušās iķonferences gaitu un uzsvēra;, ka pie visām draudzēm biītu nepieciešamas svētdienas; skolas Sarīkojumu ar solo dziesmām ķup.-lināja A. SUis. un Z.. Ābelē, bet ar vijoles solo prof. V. Ŗuševics. Visiem klavieru pavadījumu veica prof. Ā. Ābele. Sniegumi tika nz-ņemti ļoti atsaucīgi. Pēc tam notika vērtīgu mantu izloze, kurā daudzi laimēja labas lietas. Jaunatne nodevās dejai, spēlēja Sāgl-navas latviešu dejas ķapella. ® Vietējā Latviešu biedrība rīko 26; novembrī J.-rNiedras un P. Liel-zuikas koncertu Stetsona kapellā. Pie klavierēm būs V; Treimanis.
;GRAHB EAFIi>ī;^(MIGi^^ .
©Jaunatnes. pulciņš Pērse sācis pievērsties pavisam nopietniem pasākumiem un noorganizējis latvle-šu valodas mācības lekcijas ģimnāzijas kursa apmērā. Pŗograpimā paredzēts: runā, raksti, pieturas zīmes, izteiksme, sacerējums, kā arī gramatika Un poētika valodas 'Praktiskai atbalstīšanai. Mācīs skolotājs Mārtiņš Gaide, un nedēļā paredzētas divas stundas: Mācību laiks pēc vienošanās pirmajā sanāiksmē,. kura notiks 9. novembrī, pīkst. 19 vakarā. Mācības bez maksas, kursus apmeklēt lūgti visi,- it sevišķi. jaunatne. Nobeigums paredzēts 1956. gada maijā, kursu beigušajiem izsniegs aplie-cības.
® Jānis Vasāriņš iepircis zemes gabalu pilsētas dienvidaustrumu daļā- nn nodomājis celt savu māju paša spēkiem. Māju iepircis arī H. Ķarlsonš ar: ģimeni. ; T. Zo
;/ ^';y POEinpsto^^^^ -
^ 'Latvijas valsts, svētku .dievkalpojums notiks ,13. novembrī, pīkst. 15.00 Pirmajā luterāņu baznīcā. Pl, 17 Germania Hall telpās. (Čhnrch St.) notiks svinīgs akts ar dzejnie^ ces Karolas Dāles piedalīšanos, kura lasīs referātu un savas jaunākās dzejas. Pēc svinīgā akta se kos grozĶu vakars.
tiesība, ko viena latviešu strādniece, noskrandušās drēbēs man uz ielas Rīgā teica: ,,Latvie§ū tauta . ir ļoti nelaimīga!'*
■ DEPORTĀCIJAS NOTIEK ■:' JOPEOJAM
Dzīvokļu trūkums ^ pavisam neiedomājams. Jo Rīga taču bija celta , tikai apmēram pusmiljons iedzīvotāju vajadzībām. iKajš Rīgia bija samērā taupījis.. Tikai nelielā, vecpilsēta ir gandrīz izpostīta.
Ļoti grūti bija dabūt iādu: informāciju par apstākļiem uz lauklemo Protams, ka visat"latviešu lauk» saimniecībā ir kollektīvizēta. Maia izdevās pabūt tikai'vienā kolcbožS, un tur no sarunām ar latviešiem dabūju zināt,' ka uz laukiem vai*» rums dzīvo latvieši. Pirms kara uz laukiem dzīvoja 61% no visiem Latvijas iedzīvotājiem, pārējā daļa bija nodarbināta rūpniecībā uB tirdzniecībā. Bet pirmskara rūp-» niecība ir iznīcināta. Krievi grib Latviju pārvērst j par savas in-^ dustriālizācijas punktu.
Rietumu valstīs daudzkārt-publi« cētl skaitļi' par šausmīgajām d©^ : portācijām no Baltijas zemēm. La» bl informēti latvieši man apgalvo- ' ja, ka deportēto, skaitli var rēķk nāt ap 50.000. Galvenās deportā-. cijas notikušas 1940. gadā un atkal pēc 1945. gada, krieviem otreizie-brūkot Latvijā. Pirms krievu le-brukumaļLratvijā dzīvoja 74% lat° viešu, 1'2% krievu, S% žīdu. Attie- ; čības pārvērtā? pēc ,pirmā krievus spiediena, kad 1939. g. 29. oktobri Latvijā (Liepājā un Ventspilī) Je-maršēja - pirmās krievu vienības tl sauktajās bāzēs, kas faktiski Ievadīja zemes okupēšanu.
Rīgā man bija izdevība sarunāties ār pāris drosmīgiem latviešu pretestības kustības vīriem, un tie man pateica, ka arī viņi toreiz nobalsojuši „par", jo neviens citādi nemaz nedrīkstējis balsot. Vispār nav aprakstāmas latviešu ciešanas pagājušā kara, laikā. /Krievu oku- ; panti galvenokārt cenšas iznīcināt latviešu intelliģenci, un nav gan» drīz nevienas latviešu ģimeneSo • kur kāds nebūtu deportēts, pazu« dis, nogalināts u. t. t.
MĪVES STANDARTA : UZLABOJUMA KAV,
Redzot Rīgā valdošo milzīgo mp badzību, salīdzinoļt pasaJiainās cenas ar zemajām darba algām, vieg"-li saprotams, ka nevar būt mnas par dzīves standarta celšanos. To apstiprināja sarunas ar ļaudīm no visām aprindām. Tikai māksliniekiem nn padomju zinātniekiem sF samērā laba dzīve. Turpretī strād» nieku dzīves apstākli ir ļoti smafi in eksistences cīņa' ir pārāk grūta.
Daudziem latviešiem vaicāju, vai vācu okupācijas vara bija grūtāk panesama? Noteikti lieiākais vairums atbildēja, ka krievu okupāci-ja ir daudz smagāka. Lūkoju kādu latvieti, sastapt, kurš aizstāvētie Latvijas: iekļaušanu Padomju Savienībā. Man neizdevās tādu lat--vietl sastapt."
CEĻA VĀRDI
Es nepūlos atbrivotJes pats no sevis, bet gan allaž labāJt nn dziļāk pats sevi iepazīt, Kirkegords
Ir tikai nedandzl cilvēki,' kas pazisfc iekšējās pasaules patiesībn. Tikai tad, kad tos satricina dziļas ciešanas, tl© saskaras ar šo patiesību — kā tādi, kas mokās smagā sapni, ligodamieg atmosties,
So SĪTcrts
Mēs gādājam sev draugus; mēs gādājam sev ienaidnle-kns. Bet; Blevs gādā mnms allaž jannas kafmlņns.
0, čestertons.