Sest^Jien, 1»5§. gada S. decembri
Jkii ^ V Jl d A
ADVENTA
/ „Vai: Cilvē&a Bēls, kad viņš šļupst, Dieva dēļ — nenogali- Raudzīsimies uz Viņu, kas nāk . :^ņi nāks, atradīs ni^t manil Ņemiet, z^^
ws zemesP haudu/bet lauiiet man dzīvot! Do- garām arī^b
ļiUkasa ©V. 18*» 8o mājiet par manu ģimeni, par ma- ta,isiiības del vajātiem^ noskumu-
. , V niem bērniem. Kristus vārdā es šiem un grūtsirdīgiem. •
im. gads... Pa:mutuļu meza ..^ nenogalinief mani!" Maz šodien vēl palicis to. kas
ceu l^aut kur Sibīrija brauc divi ir panācis to, to Viņam tic, un, kas uz Viņu palau-
ceļinieki. Viens no tiem vācu mi- ^^^^^^^ļņš' pasmaida un saka: ja^. Bet mums Viņš ir pēdējā ce-
sionāo-s mācītājs, kas^.dodas pa- ^^^^^^^^^ ka es jūs tā izbiedēju. rība.IIii vienīgā cerība. ;.
sniegt Svēto Vakarēdienu_ sav^m ^^^^ ^^^^^ jiis mani. nupat lū- Garā ^steidzoties Viņam pretim,
tautietim, ptrs--^ revolucionāri ^^^^^^^ ^iņ,
noskaņots krievļi, skolotājs, izsu- ^^^^ ^.olie^ lūgsim::,.Es, ticu. Kungs! Palīdzi
dzāt. Ja ; Kristum tiešām nebūtu mān!" .
Milvokieša Flikumtikumsi
;(5>
Apm. simts apsveicēju 23. novembra vakarā pulcējās Hull Hou^ se mājīgajā rautu zālē. Svinībās
ievadot "sirsnīgus ;:mrduš, .jubilā- ^ „ . , .
un viŖa kundzei veltīja ČLS O^ru^cevs sāka tūlīt rīkoties arv tiešām sarunām uz Maskavu. Mai
rezidija pr-dis māc. G. Strautma- ^^P^^^^^^ā, ar Molotovu nemaz ne- jā rietumvalstis paziņoja, ka nu^-
:nis Garā virknē; sekoja višu sk- ^^ķ^^^<^amīes. Divi svarīgāJsajos ua- pēc Parīzes līgnma; ratificēšanas
- - tālākajos ārpolītisķajos izbŗaUku- — varētu apspriesties: 4 lielo kon-
mos — 1954. ig. okt. uz Pēkingu uii ferencē,; lai gan~ vēl nesen M6I0-
*9o5. g. maijā uz Belgŗadi — pa- tovs bija deklarējis, ka tāda kon-
domju delegāciju vadīja Chrulčevs ference ņebus iespējama, ja Rie-
Un MolotOvs delegācijā vispār ne- tumvāciju uzņems NATO, steidzās
bija (abu delegāciju kopīgie da- to aizmirst un pievienojas 4 lielo
lībnieki abās' tika uzskaitīti vienā- apspriežu sarīkošanai. 26. maijā
dā kārtībā: Oiruščevs, BUlgāļiins, padomju dižvīru virsotne devās pie
Mikojans, Šepilovs), Molotovam Dienvidslāvijas valdniekā Tito at-
atstāja grūtāko uzdevumu — De- vainbties par attieksmju sāasīnā-
. tīts trimdā - uz tāliem ziemeļiem. Šie vīri nejauši sastapusies dzelzceļa piestātne, un skolotājs garīdzniekam 'piedāvājis vietu savos ratos, jo. tiem kopējs ceļa mērķis.
Taigas vientulība skubina brau-^ cējus uz pā.rdomām un pārrunām.
vietas^pasaulē,, tad es jūs varētu: L^ļ[J, ļfORPORĀCIJAI bez .sirdsa:pžiņas pārmetumiem nogalināt. Ūn tomēr Viņš- valda pār SĒLONIJAI 75 mani, valda pāŗ simtiem un ■tūk-ļ^i^.:^^^^ kas stošieņd, kas tic tāpat-kā ticu ēs... ļ^g^^ g^^^ 24. novembrī Rīgā pa^
Viņu valodai pieskaras arī reli-,^";^^^^ f. ^^^.^^^r^^r^^^^^ SēloniJas:di.
viņs grib, lai jus dzīvotu...^ bināšanas, protokolu, gan nevarēja
biedrisko organizāciju, kollēgu un draugu apsveikums. ^
Austra Ozoliņa savu apsveikumu izteica šādiem poētiskiem vārdiem r ,iLai tavs «iiers un tavi sapņi,ap tevi dus kā .mātes rokas."
Ed. Ramats pastāstīja ka reiz vasaras karstūinā,J kad Parenheits rādījis ^105,- viņ^ braucis uz Zenītu Ķreiceram pretī, pārvērstu mājā,, un redzējis viņu stāvam fabrikas priekšā saules tveicē, dziedam: . ;,Balta bārda "eņģeļam, Melna elles kučieŗam."
— Vai tu nem-^z neesi noguris
' ' no darba un lielā:Icarstuma? - jautājis Ramats.
— Nē, es štpdieji dabūju paaugstinājumu, iņan ■ Heva kāpnītes, lai- es varu tikt klāt pie augstākiem plauktiem, — atbildējis Krei^ cers uri turpinājis savu dziesmu, pats ar rokām līdzi diriģēdams,
ģdskās dzīves problēmām. . .
,.Es neticu Dievam'^s•aka skolo- sī notikuma. atstāstu • es izmari- iedomāties, ka Selonij^^^ saime
tājs. .,Un neticu ar"i tam, ko baznī- toiu kā zīmīgu ieskaņu adventus korporācijas : 75 gadu jubilejas
cās mumi stāsta par Jēzu-Kristu. laika svētcereī. Jo, runājot par svētkus svinēs okeāna otrā krasta
Ja viņš būtu bijis Dieva dēls tad Kristus atnākšanu, mums neatvai-. — Ņujoita. Kaut gan Selonijas lo-
vina likumi valdītu pasaulē un vi- rāmi gribas jautāt:. „Vai Viņš arī cekļi izkaisīti pa daudzām zemēm,
na mācība būtu uzvarējusi Bet joprojām valda pasau^^ . .
nav nekādu zīmju kas lecinātu, tiešām Viņš, kā to.daudzi apgalvo, cekļu.^^^k Ņujorku, . Vairāki apsveicēji pasniedza ju- bija stingra padomju kontro-
ka Jēzum būtu kāda vara par čil- miris, aizgājis un atstājis savu kur atrodas arī korporācijas preri- bilāram un viņa kundze ziedus, iē- Ra.dit kaut ko atbilstošu NATO
vēku sirdīm un cilvēces likte- fiaTbu pusdarītu? Vai tiešām dzīvē dijs. Uz jubilejas svinībām sēļi bi- veltes vai aploksnes.. ' paktam neīzdfevās. Kamēr rietumos
jjjgjjj „ : un; pasaulē' mēs esam tik atstāti ja .sabraukuši arī no attālākais Hermanis Kreiceris savā atbil- ^^^Vt^ par Rietumvācijas
' QtnW54o vprfli o^riuA oj^var UU aizmirsti,kā tas mums bieži lie- ASV un Kanādas malām. des runā teica, ka viņš neinaz tāds lapbruņošanu, par, Austrumvacijas
bkoiot_aja varai sapigi a^zKar ga ^ ,, , : -..r,:_ ^_,_:-„..._ :^ v,orfiav5: i^^kirtips
fensīvu pret Rietumiem. Boļševiki mēdz arvienu jau iepriekš pārē-
šanu. Dienvidslāvija bija; vienigalis loceklis Rietumu sistēmā,: :kas tie-
dzēt kādu, kam būs jāmaksā par ši nepiederēja pie NATO un ko'va-neveikšmēm. : rēja cerēt zināmā mērā padarīt
Dārgais Alumsaluma kungs!
Cik gan tas mīļi un jaunki, ka Jūs atkal or savu rakstu rindiņu publicēšanu bijāt atcerējies mūsi dumpīgos un valdi Janas kungiem nepaklausīgos-! milvokīešus. Gribētu jau atkal pēc ilgāka laika re»: dzēt un skatīt Jūsu personīgo būt-; ni. Varbūt tas atkal izdosies Dže» :feraona t ailē pēc kādas teātra izrādes? Izmācieties tikai līdz tam laikam tā smalkā padzēriena no-.saukumus šejienes izloksnē, lai mūsu krodzinieks var saprast» Viņš perfekto angļu valodu, ikādu pārvaldām ļmēs, bīežt nesaprot. Tā arī pēdējoreiz, pēc tāš vasarīgās Zeltiņa lugas izrādes, iznāca tā garā skaidrošanās, kamēr dabūjām sev veļamo mantu, un daži blakus sēdētāji, mazai svaidīti ļautiņi smalkās manierēs, sāka pat drusku smīnēt. Jōizmalvsā šoreiz būs tiem i nekrietnajiem šejienes
No piedraudētā turpmāk īsteno-.: svārstīgu. 7. jūnijā ielūdza uz sajās tikai satelītu militārās apšprie- runām Maskava .Rietumvācijas des. No 4. līdz 14. maijam Varšavā kancleru, ļai gan rietumvalstis nenotika Padomju Savienības .ap- bija atzinušas Austrumvacijas vai- kollēgām, kas Jūs piemānīja un spriede ar satelītiem, un. 14. maijā dību un pati Rietumvācija: līdz neaizveda uz jubileju Kalamazū.
galvenais vaininieks jau nu te visvisādi taisnojas uņ grūž nost vainu uz citiem. IBet,.ej, nu, sazini, kas
tā patiesi parakstīja savstarpēju šim: bija saukāta par amerikāņu
ļigumn ar -7 satelītiem par bruņoto spēku apvienošanu zem- kopīgas^ virspavēlniecības .(par virspa-
koloniju. Šo negaidīto Padomju. Sav
piekāpšanās soļu rezultātā Austri- šim, sprukstiņam tādam, ir īsti
aiz ādas! Kad būs iemetis dažus
Rakstveida sveicienus bija sūtī-'^^i.^^^^ Ja atguva neatkarību par ņteitrā-
juši'- ALAs pr-disp. Lejiņš, Kul- domju maršalu: Koņevu). Līgums litātes cenu un Rietnmvācija dip-ļ maziņos un kļuvis runīgāks, tad turas biroja vadītājs V.Preivalds, tomēr, jaunu-stāvokli neradīja, jo; lomātiskns sakarus ar Padomju ļ jau ari varēs izdarīt kārtīgu no-
un: daudzi citi.
, satelītu bruņotie spēki jau^ līdz
Savienību, atgūdama ar rāvienu 'prasīšanu.
lielvalsts stāvokli.
Vienu lietu Jūs gan esat noka-
Padomju valdība bija: sapratusi, vējis un palaidis garām. Te nesen ka pret Rietumvācijas apbruņoša-': atkal bija fiena teātja izrāde, ku-nu vairs tiešā ceļā nelcas nav pana-! rā atmirdzēja dažas jaunas zvaig-kams, ka jārada Eiropā jauna žnes un skatuves pērles. Tās nu problēma— neitrālo būfervalstu nav pienācīgi aprakstītas, nointer-
^^r. tJ^^ Selo- rojuši. tikai labu vien par viņu ru^^^eizdevās un tai bija jāpaliei;bezHespēja, ūn k:a to var ierosināt ti-j vētas un vīnu pārdzīvojumiem tik'
diem vien tam grūti nāksies šd
stūrgalvīgo vīru pārliecināt, jo 5i'"em un likumībai nevalda an nijas vapenis un krāsas. Aktā bi-dzīves neveiksme tā dvēseli kā ^^^^ ^^^^ augstāka taisnība ļ ja klat latviešu studenšu kofpoŗā--rieksta kodolu ir ietvērusi cietā likumība, kas naūs bieži vien glābj ,ciju pārstāves, pārējo korporāciju čaulā. ° un pasargā? : pārstāvji, kā arī igauņu korporci-
ko darīt? ' Atbildi uz aiem jautājumiem, kas' jas Vironija, kas savā laikā dibi-
Pēkšnas-idejas iedvesmots, ga-^a^dzreiz gruzd katra kristieša nātam pārstāvis. Aktu ievadī-rīdznieks stiprām rokām sagrābj dvēselē, zināmā mērā jau dod ja mādtāja R. Zariņa svētruna. Se-Skolotāja trauslos .plecus un pa- stāsts, ko nupat dzirdējām. : niors V. Vuškalns iepazīstināja ar vēl: .Velcies āra no ratiem! Ta- izUdzinājam^s daū- - Selonijas vēsturi 75 gados. Kad pie
vas dienas ir skaitītas»" " džās pretrunas, kādas norobežo Rīgas polītecbniskā institūta n<Hii-Pārsteigtā skolotāja seja kļūstV^^^^" ticības ideālus un dzīves biiiājās pirmā latviešu korporāeija bala, nu viņa acīs redzama^ bailes ^^tenību? Selonija. tai vajadzēja cmmes 17
un izmisums Vispirms atcerēsimies, ko Jēzus^ gadus, kamēr tā panācļa
„Gilvēk, ko jtis gribat darīt!" P^H mums teicis: „Mana valstība un varēja atklāti nēsāt savas zaļ-riļš iekliedzas ,iaidiet mani' ! ^^v no 'šīs pasaules." baltsarkanās krāsas. 1918. g. 19.
Laidiet mani-vulā!"... Mēs, cilvēki, kas ticam Dievam
Bet velti viņš mēģina atbrīvoties un meklējam Dievu, vēlētos, lai ^^.Mv"^^ politedhni-no šķietamā laupītāja žņaugiem. Jēzus valstība būtu šajā pasaulē, ^'«"^a galvenam dumm. Jau 10 1^ rokas viņu tur cieši, kā maig- Bet Jēzus negrib celt savu namu ^^enasvēiaķ S^loniķ pieņ^^ lēs. Viņš kliedz, bet^ viņam atbiM uz irdenām smiltīm. Viņš nevēlas f^^?^^^^^ tās locekļiem jā-
tīkai atbalss taigi ViņšSpretojas. pārveidot pasauli un pāsaul^^^^^ bet vina spēki drīzi ir galā. Tad tību. Jēzus vēlēšanās ir pārveidot apbalvoti a^^ jies, ķa ar dzejoļiem notiekot tas
skolotājs sāk lūgties: : „Dieva dēļ, un pāraudzināt pašu^ cilvēku. Jo ^^Ja ^ordeni _Selonija savā jubile- ļ pats. kas ar vīnuj^Runas noslēgu-
nekādi likumi 'uiinekā:daš^š saņēma daudz apsveiku-majūbimrs'iSff^ravus^^^^^^^^^^^^
reformas nespēs .pasargāt cilvēci Otrā dienā tams pašās telpās: jus nzņemt viņu par draugu savā no posta un ciešanām, ja tā pati;:»ot^ka Selonijas balle. ! ; vidū.. . ^ r': r^*
mīt grēka, ļaunuma un maldu
nādami un tik daudz dažādu no- vietas virspavēlniesībā un bez at-, kai tad, ja bez Rietumvācijas .plānā pārbagātais inn izteiksmīgais tēlo-pelnu un darbu viņam piedēvēda- Was radīt armiju. iesaista arī; citas valstis. Kārdinot-jums palicisļ nenovērtēts un neiz-
niA7iāw Trifi7.ā iHst -Kc,,' Tā kā 'šis ilīgums: faktiski
mi. Gadi pienākot mūžā klāt bez' Tā kā 'šis ilīgums faktisko stā- ar:neitralitātes iespējām Austrijas;'skaidrots.^ ^
esot laime, ja kāda kultūras nozarē, varot darboties līdzi, un viņš labprāt gribētu būt rakstnieks, esot iesūtījis arī redakcijām savus sacerējumus, bet tie tur gulOt un dienas gaismā neparādoties, redaktori arī neko neatbildot, viņiem laikam esoJi rieēŗti pateikt, ka no kreisera nekāds rakstnieks neiz-^ nāks, Varbūt esot arī tā, kā Jaun-sudrabiņam gadījies: avīzē parādījusies viņa dzejoļi divus gadus pēc iesūtīšanas, kad viņam jau rakstniecībā bijis' vārds, un viņš teicis, ka neesot .nemaz to iedomā-
SAULAI/^AS tlH SMAŠ PUSES 1
ja nekādas rosības iespējas. Jauns, mu aizsardzības sistēmu. varēsit arī intervēt mūsu jaunos
diploniātiskās rosības lauks bija Visi ēie gājieni bija taisīti lielā, labklājības uii'saimnieciskās turS-iegūstams tikai pazemojoties. Pa- steigā un sekas neaplēšot. Tie bija bas cēlējus uja pārticības vairotājus. Viņi saVļU jauno -padarīšanu
jau inkorporējušinn tagad likuma aizsardzībā ui ar tautisko degsmi
doniju ārpolitiskās taktikas maiņa, taisīti, lai iegūtu vispār kādu rīci-bija izlemta jau agrāk. Jau febru- bas iespēju. Rietumu presē valdī-ārī un martā sākās mēģinājumi ja lielas bažas, bet bija skaidrs, ķa rādīt piekāpību. Februārī paziņoja, visas krievu pii'ies izvērtīsies pa-'stājušies pie ļmonumentālu pasāka Austrijas un Vācijas jautāju- metumos, ja^^^^R^^^ veil^šanās visas tautas kopi-mus mierā aplūkot dalīti (t. i. ka.bienvidslavija nemainīs "savu stā- bas labā. Daži^gan melš, ka koope-Austrijas jautājumā piekāpsies), ļ ju. " ^^^^a organizēšanas_ sasteig^anal Martā ielūdza: Austrijas kancleru 4 valstu galvu konference,^^ kaš esot kaut kāda sakarība ar ilgāk-o
notika Sēnēvā no 18.-23. jiiliiam, klusumu, kāds laiciņu valdījis ;
kādas vietējās ŗķīl)as;k^ darbā, bet pie šfeie^aiodpi noteikti ivainoļania 'šīs zemes kon-?
izbeidzās bez sekmēm, ja par tādām neskata samērā šauras dar-Visiiem taviem un tāliem " tou-, ba kārtības noteikšanu ārlietu mi-giemV kas mani atcerējušies aŗ veļ- nistru kon 4ēni um novēlēlumiein sateā : aff; tamsv^^^^P^^ Savienība bija; iē-ntaniem 60 niuža an 40 dainb®, ga-y guvuši laikūīnBētT neviens iiezina. diem, — sirsnīgii paldies. . ; ķā labā laiks . strādā. Ļ Hermanis Kreicers
tumsībā. ;
Tādēļ Pestītājs cel savu valstību: Dieva meklētāju .sirdīs. Tā: nav redzama ārējās zīmēs,, tai nav orga-,,HES. 3IEKLEJAM KODETEJU^^ n'^ētas formas un noteiktu robe-
Anierlkas Latvi* IpvieJubas ^' Pavalstnieku-skaits mainās
ģenerālsekretāriāts izsūfijis visām . dienas --ceļas un krīt, aug
savām organizācijām iz>ilkumn' no vairumā un plok mazumā.
Vācijā iznākošās avīzes Baltische Laikmetos, kad cilvēce novirzās Briefe, arkāda nesen uz^^,^^^^^
•jparbeguša betnviesa bridina.mmu, „j, .^^^ ^pvnTi^Pliiflm nrvtiPk'® B. ZaUtes komēdņu Bīstamais
ka vēstuļu apmaiņa ar pazīsta- f^®'"^^!,.^^ff ^f^v:^^ kas Čikāgas-latviešu teāt-
miem un radiem dzimtenē un feēg- drausmīgākas katastrofas^ pasau- ŗa uzvedumā guvis visur, kur teā-llem brīvajā pasaulē arvien vēl ap- ļ Ies vēsturē. Vienu no tādām ka-; trīs , viesojies, nedalītu skatītāju
draud dzimtenē palikušos, No ār- tastrofām pārdzīvojām nesenā pa- piekrišanu, izrādīs vēlreiz Čikāgā
zemēm nākoMs vēstules un otrādi ^ātnē.Uh ja mēs meklējam šīs sestdien, 10, decembrī,; pl. 7^30 va
stitūcija, resRi lielā runas brīvība, kuras aizsegā viens otrs mazāk atbildīgs iiidivids saslimis ar mutes palaišanas sērgu diezgan bīstamā
stadijā.
Kā redzat, mījais Alumsaluma kungs, tad Jiļims pēdējais laiks ir braukt uz Milvoldem dienesta darīšanās, jo vietējie īsrindnieki jau vairs nespēj Isavā cbronikās īetil-
tiek cenzētas, un sarakstīšanās ar ārzemēm agrāk vai vēlāk būs par Ieganstu vajāšanai un deportēšanai. .
Par to nu nevarētu nevienam būt nekādu šaubu. Ja tagad komunistu varas viri un iestādesļit kā atļauj lielāku brīvību arī sarakstē ar ārzemēm, tad tie ir slazdi, kas noslēgsies tad, kad- aukstais karš atkal atjaunosies pilnā spēkā.
Ka komunisti stingri seko un izspiego sarakstīšanos. starp tautie-^ šiem dzimtenē un brīvā pasaulē, spilgti raksturo arī Austrālijas karaliskās komisijas š. g. 22. augusta ziņojums par komunistu spio-nāžu Austrālijā. .
Bij. čekists iin diplomāts Petrovs nodevis izmeklēšanas komisijai vairākas 3raskavas priekšniecības vēstules viņam, kas var interesēt mūsu tautiešus, kuri sarakstās ar piederigiem Latvijā. ^
Maskava raksta Petrovam: „Au-strālijā dzīvo rinda pārvietoto personu un mūsu dzimtenes nodevēju, kas vēd aizdomīgu sarakstīšanos ar radiem ūn draugiem Padomju Savienībā. 1
Savās vēstulē.s viņi interesējas
par savu, piederīgo likteni un par krievu tautas materiālo stāvokli.
katastrofas vaininiekus, tad mums,, Kara «Hull House, 800 S. Halsted kā to teica kāds amerikāņu arnii-
St.
Faktiskie: spēku - samēri 1 gada laikā ir jūtami mainījušies Pad. Savienībai par ļaunu. Rietumi .pa-® Grand Rapidu un apkārtnes lat-^; plašinājuši' iespējamās militārās viešu ev.-lut. draudzes gadskārtē- darbības bāzi par 94.000 kv. jūr jais bazārs devis'Skaidru atlikumu (ļzēj^ Austrumiem; Pad. Savier
$557 85,^_kas tiks izlietots draudzes ^j^^^ atkāpusies no Austrijas aust- pināt tos jaukos sabiedriskos mu-^^^
ku^Sbu" Tuvajos Austrumos tuļus, kas kt^^^u gŗuz^^
noslēdza pēdējo robu Rietu- laužas uz āru-si)ecigaS liesmas, ^^^^
juši palīdzīgi ar : savu darbu pie mu aizsardzības sistēmā. J^^nes nenogurdināma) darboņu-tā sarīkošanas; : Visa Eiropa ir sadalīta;^^^^ nistš V. Meļķis atskaņoja an kla- ^^ . . o;>v,W5aTio hūtii ip^npiama H^^^ nu būs šī vēstule jābeidz. Lū-vieru solo. Bez tam ILB jaukts ko- i> 26. oktobri Waterlawn slimni-i^P^^^^^^ pasVeiciniet mācītāju un žur-
ris un kora vīru ansamblis klausi- cā Dienvida
tājus iepriecināja ar mūsn skais- ^anas slēdza acis uz muzu Grand dejot. iri^^i.Vn..St takm: tautas dziesmām/ Valsts Kapiduuņ.apkā^^^^^^ latviešu ev.-^ Tns^inājimār Y ^ad viņi. saks organizēt
•.,« - 7*ō,-« •so^.^Tdf 7k*' Viss atlikums nāk par labu dv
jas macitajs, 3a^t2^t, ka istie^ai- ^p^-^ Aim^eklējot šo ® Mūsu valsts svētki Grand Ra-
Hitlers, ne Staļins, i izrādi, jūs atbalstīsit DV Ziemas- .pidu latviešu kolonijā tika atzīmē-
ti 20. novembrī Latviešu biedrības telpās, bet dienu iepriekš abās latviešu draudzēs notika svinīgi diev-«V .0 u T .. kalpojumi, kas tāpat kā 3vētku^
Q U. ^^^jKVsm^J m,^^^^^ apmeklēti. Izcilās kops ņo Rocestras latviešu diev-f-- - . r, „
svētku svinības noslēdzās ar sa- draudzes locekle Beleņe Pļa^ viesīgd dzīvi, kas noritēja labā vjŖa,^ kas^ agrāk _ dzīvoja Gr^nd ^ Rapidos, bet pedejos trīs gadus
Dienviddakotā, H. Pļaviņa dzimusi 1883, gada 15. decemībrī Talsos.
saskaņā. : A. B.
■mkm Mmm mm.):
hiniēķī nav ne
ne cits kāds no Šīs pasaules biju- ^ svētītu ievadīto aprūpi.
vamigais ir greķs.,Pasaule ir novirzījusies no Dieva eeliem. Cilvēce ir aizmirsusi: Kristus mācību.
Tā sēja vēJu un pļauja naca ar kalpojumu kopas izauga tagadējā
savu draudzi? Viņa kundze varētu ' spēlēt ērģeles; nebūtu ,nekādu ļ klizmu ar ērģelnieku meklēšanu. \ Otto Krollu varētu ņemt par pēr-
, , i . V . ^. minderi. viņš pēdējā laikā izstā"
AMenkas latvieša apvienTDas ..^^ ^^^^^^ ^.^^^.^.^ ^j.
kā arī viņu dalību savas zemes politiskajā dzīvē. Viņi pārb.auda savu piederīgo dzīves vietu pareizību* izsaka cetības uz drīzu redzēšanos un lūdz, lai vēstuļu apmaiņa notiktu slepeni. * Mēs uzdodam jums savākt informāciju par šīm personām ar visiem jūsu rīcībā esošiem līdzekļiem un ja kāds no viņiem aizceļotu no Austrālijas,.ļūdZu to ziņot mums: ar ikabelogrammu."
Vesela rinda ,;šaubīgu" dzimtenes vēstuļu rakstītāju saukti vārdā, paT tiem sniegta informācija, kas acīmredzot ņentta no piederīgiem sūtītām vēstulēm un doti at-tiecīd uzdevumi šādā stilā:
,3Iēs meklētam mūSļi dzimtenes nodevējn E, dzimušu 1914i gadā, kas pēc mūsu rīcīb^ esošās informāci.ias pašreiz dzīvo ar sfeva
vētru.
„.. .Vai Cilvēka Dēls, kad Viņš nāks, atradīs ticību virs zemes?" Šie vārdi, kā nopietns atgādinājums, skan mums adventa : laika gaidās un cerībās... Tagad, kad niēs garā jau noliecamies ,pār šūpuli, kurā dus Dievišķais bērns, mūnis mazāk jākurn par dzīve^ likstām Un inums nodarītām pārestībām. Bet vairāk un biežāk mums jāprasa: ko es ,pats esmu darījis, lai palīdzētu reiz Kristum atnākt Viņa godībā? Vai es pats savā personīgajā dzīvē esmu bijis Viņa valstības cēlējs, vai ārdītājs?
Ja mēs gribam būt īsti kriestieši, tad nedrīkstam vairīties no atbildības, kāda gulstas nž mums.., un nedrīkstam arī kurnēt, ja kādreiz Dievs mūs ar darbiem cenšas pārliecināt tāpat, kā garīdznieks taigā centies pārliecināt Dieva noliedzēju — skolotāju. Jo Dievs mūs grib pāraudzināt. Dievs veido no mums jaunu cilvēku, tādu, kas tie ne vien piesaulītē stāvot, bet tic arī tad, kad vētra un visapkārt tumša nakts. Tāda cilvēka sirdī celtais nams vairs: nav celts uz irdenām smiltīm, bet už klints. :
Adventa laiks dzimtenē nāca ar klusu, apskaidrotu prieku un cerībām. Un miers bija dabā, Latvijas ilauku un mežu dziļais, klusais "miers.: Miers bija; arī mūsņ-pašu
Krusta draudze. Šai sakarā 4. decembrī, pīkst. 1.30 Sv. Pāvila baznīcā notiks dievkalpojums, bet pēc tam baznīcas apakšējā zālē draudzīgas pārrunas ar dāmu komitejas pacienājumu. Draudzi kopš tās izveidošanās vada māc; :^. Zīraks, valdes prieklšgalā atrodas A. Nie-dols. .
■ /INBlAteOlJJ ■ ..
® Antlera visnīcas plašajā zālē 19. npv Indiānas LatvieBu biedrība rīkoja valsts svētku aktu, kurā bija pulcējušies, ap 400 tautiešu ne tikai no Indianāpoles, bet arī no apkārtnes. ,'
Svētkus atklāja ILB pr-ks Ķ. Kārkliņš. Sekojošajā klusuma "brīdī akta dalībnieki ar piečelisanos godināja kritušos karavīrus.
AlLAs priekšsēdis prof.P. Lejiņš svētku runā apskatīja politisko stāvokli, viņš aizrādīja, ka koeksistences laikmetā mums jāsaglabā tautiskā apziņa Un kultūra, kā prieldšnoteikums Latvijas atjaunošanai. Viņš arī norādīja, ka mums, trimdas masai, nav jābai-dās_ runāt taisnību par komunisma būtību. Nobeidzot runu, profesors nolasīja. uzsaukumu tautiešiem dzimtenē, kas jau ievietots L. A.
dienas svinības ievadīja ar uzrunu .latvieliu biedrības priekšnieks 0. Leimanis, kam sekoja Komite"
Aizgājēja ar savu silto' sirdi un
un saticīgas dabas labs paraugs.vPf'l^k^"^^^ amatā arī viņš nes
•Viņu apbedīja 29.: oktobrī Wood-ļsedeWarka,^o^^e^^^^ a^ im^ga- j^.^^^.^ ^...^ _
lawn kapos latviešu nodalījumā, jdaOTga^^^ Alumsaluma kungs, darbi-
kur atvadu vārdus teica prav. J.; vāra nn februāra mēnešos, reize . ,.' • d a i ^ T v,„;^„„
Ozols, bet ziedus uz kapa kopas ari vācot ziedojumus Kultūras, f^^^^^^^ ^Z!) TvT
-.«r/, ; » j. ' X V „ mais laiks sakt dot padomus Ka-
tf^ ,™" ? • ^ "^das dziesmu svēto organizētā, dienas ASV organizējamas dzej-..
nolika draudzes priekšnieks J. Leimanis.
Vienības draudzes mācītājs J.
jas Latvijas brīvībai locekļa 0. - ■ . , . . . ..^ Rancāna reāliem apsvērumiem la- Lazda aicina Pi^^tejfties ^lesvetioa-
bi pārdomātā runa. Koncerta daļā piedalījās tenors Vold. Salna no
(^Airiirca iin nvftf. Vftld. Drthmvnl-
Čikāgas un prof. Vold. Dobrovoļ škis no Ņujorkas. Viņi- sniedza valsts svētkiem, piemērotu programmu, neskopojoties ar piede
nieka Vila Plūdoņa vārdu vadmotīvā: jj^ai lielāks āug ikviens, taĀ lielāku mēs lautai savai tautu sal-
ējiem, lai tie šo pasākumu nesalaid
dēlī.
Bet nu gan jābeidz! Tātad ata — un -—> uz redzēšanos!
nas mācībām nākošā gada vasara draudzes jauniešus un ziņo, ka 1.
mācību stunda jau notikusi 26. no- mē giisim vieto."
vembrī, pīkst. 6 vakarā. . Šajās Kultūras dienās latviešu ļ. Jūsu Flikumtikums.
© 13 novembrī Vienības draudzē sabiedrība, organizācijas aicinātas . ,
notika Lāčplēšiem veltīts dievkal- it īpašu vērību piešķirt: LietUVieSU preSC apCere
notika Lāčpl
vām. Svinību noslēgumā notika; pajums, kuru vadīja draudzes māc. 1) Latviešu koru organizēšaiiai
kopējs azaids. Valsts svētku aktu; j. Lazda. Par krāšņajiem ziediem un atbalstīšanai,, lai nākošie vispā-
'^'^"^^'' - sarkanbaltsarkanām rozēm uz ^^^^ Dziesmu svētki būtu jOvkup-
altāra bija rūpējusies Hasniaņu . . ;^ ' Cv
ģimene. Dievkalpojumā bija ieŗar . .. _: , 5^^%
dusies vīsi draudzes locekļi Lāč- ; 2) vDibinat ■ makslM^^
ar Savu klātiem pagodināja an bīskaps J. Rancāns
Sidnejā, AusfraBjā. Mēs uzdodam dvēselēs. Tagad — sirds ir tukša, jums atrast S. un_zi^^^^^^ kas ir dedzis, un izde-
patfesi dziTO Austrālija.** i^„,v ms fr„vso «««.s,^»
^ Tādu piemēru karaliskajā ziņo-ļ f ""J^v^], ^^^^^
jumā ir daudz. Saturas i; trauks. Kas to piepildīsi
Pēc prof. Lejiņa runāja AUAs pr-dis Sventeckis. Viņš uzsvēra, ka 18. novembra svinībās' nekad nebūs par daudz runāts par mūsu valsts pagātni, kaut vecākajai paaudzei tas viss jau zināms, bet tas jādara visjaunākās audzes labā, kura mums jāaudzina tēvzemei ūn brīvībai.
Sveicienus nesa igauņu pārstāvis Agurs.
Koncertā vijolnieks V. Ziedonis , pianista ,V. Meļķa pavadījumā; J^mam, ja tev rastog
spēlēja J. Vītola darbus, bet
is vai kiiltuj^^^iicSS''
plēsi — P. Hasmanis, K. Vēliņš un- ciņus :;v P. Kalnraups ar savām ģimenēna. kādjas
W Vienības draudzes jaīmatnes^^
pulciņa Auseklis nodarbības risi- ^aaksUnieku :^ gfUpaS' atbalstīšanai, nās ik ceturtdienu no pīkst. 7 ^ 3) :Organizēt stipendijas un cita 9 vakarā. Pulciņa vadītājas pienā° veida atbalstu studējošai jaunat-kumus pagaidām uzņēmusies: sko- -ļjei, turpināt un paplašināt palīdzī-lotāja Zelma Lapsiņa. Be_ž pastā- ^ un atbalstu jaunatnes pulci-vošajām noorganizētas vel divas» . ^ v^-š^ . jaunas sekcijas—dramatiskā, ku- ^^^^ un kopām; ru vadīs aktieris A. Štams_un muzikālā (dziedāšanas) - vadīs draudzes ērģelnieks Bd., Grīņvalds. Draudzes mācītājs divas reizes mēnesī ar jaunieiaem iztirzās reliģijas jautājumus. Pulciņa vadītāja turpmāk darbosies arī kā literārās sekcijas vadītāja. Mēneš^j pirmajā _ I svētdienā jaunieši savāc jauniešu fondam sākama ar janvāra mēņe-^ dievkaipojuma kollekti.gā'ļjā par ■ si, izsūtot, ziedojumu lapas, latvie-' sveču aizdedzināJlanu ņu nodzēsa- šu kultūras drauga kartes un at-
nu, ievēlot no sava vidus .attiecī-gg^^ķas aploksnes už rīcībā eso-gus dežurantus, kuriem jāuzliek dziesmu numuri un jāgādā par vis- 3^^^^^™^ pārēju kārtību > jaunatnes dievkal- ļ'ļjļļiļjļjģ Pojuma. . (
ņorai-
® Latvieilu : biedrības dramatīs-' '^^^'^ m «/iei^iS āizkara ^ ^ — Es ieliku tavā c^a soma H©- kā kopa 26. un 27. novembrī bīed- jŗ^g^ i^t^j.. 10 lauzni, Ludvig-^kal^
4) Vēl .lielāku vērību veltīt svētdienas skblū tālākai izveidošanai;
5) Lielāku vērību veltīt latviešu mākslas un kultūras popularizēšanai ārpus pašu latviešu sabiedrī-
Ziedojumu ■ vākšana : Kultūras
latviešu mākslu
sakarā; ar!
N. Subiņa
Toinblju izmantota lietnv|e§u r^*
ia divas plašas apceres par latviešu mūziku un baletu. Rakstā apskatīta vesela virkne latviešu mūziķu, dziedātāju un dejotāju;
CEĻA VĀRDI
Ta &ā es nesi)ējn mainot to^ kas ir ap mani, es nolēmu mainīt to, kas ir mani.
Flclīte.
i ■ ❖ =
Ikvienam ir jādara^ kas ir nepieciešami un derfgi, bet pāri par ^isu jārikojas cēli. Tam jābūt audzināšanas mērķim ne vien bērniem^ bet arī citu vecumu cilvēkiem, kam vajadzīga audzināšana.
Aristotelis
*
JjT laiku visas nepatiesības atklājas — ta mēs tomēr 'vienmēr nonākam pie 'patiesības.
Sopenhauers