5. gada 5o Janvāris 1. nr.
, Sedasdēls
STRĒLNIEKUS
k^TCEROTIES pievieno vēsturei no -tikuinus: tā kļūst plašāka, bet arī skumjāka, jo liecina, ka kaut kas no mums ir atkal attālinājies un izdzēsis pēdas . Jo itāļāk atejam savā jā tā pieaug spožumā, bagātināta pārdomām, slavu un nezūdīgiem notikumiem. Tā mums atgādina tāļu zibžņuplandīšanos pie apvāršņa, ko devējam par gaismas rūsu, bet kuru laiks nespēj saēst vai I aptumšot.
Vai uzdrošināmies aizmirst pirmos karotājus —-strēlniekus ? Ja to daļai bija rūgts
nobeiguma posms, tad tomēr visam pāri liecas slavas vara-vīksna, kas miŗdzina vēl šodien, kaut strēlnieku laiks ar savu lielumu iegrimis dziļi pa-
• • 9 • • • • « • e • 0» • ō ō • • i • » e • • • • o i ^ * ••••••••••ļ** t 7 7 T ! * 7 7 7-7 * *"0v
V'^HIHBPIHIhKhH^HH ******
Sārīkoiurfiu kalendārs
••••od
•••9«Qļ
A09*<.. 1 i i i • • • i * i i • > • ■ i • « I «ii ♦••(•0'
6. Janvārī pi. 16 Latviešu Centrā TL3 Sestdienas skolas eglīte ar A.Mar-tinsones 4 cēlienu lugu Zalkšu ķēniņa līgava. E. Ervalda dekofāci-
:::/jas.
10. janv. pl. 19.30 Latviešu Centrā Runas mākas izkopšanas kursa sākums.
12. janAfāri pl. 19.30 Latviešu Namā TMMK'Žaķu balle. SpHēs Runči.
13/ janvārī atsāk azaidus Latviešu Centrā no pl. 11.30-15.00. Pl. 14 vid, zālē Dr. A. Vanaga ceļojuma apskats slīdītēs: Havaja — paradīzes un vulkānu zeme.
13. janvārī (svētdien) pl. 13 Latviešu Namā Latvisko zināšanu seminārā Ērika Dzeņa gleznas, zīmējumi un slīdītes ar autora paskaidrojumiem.
13. janvārī pU 15 Latviešu Namā ¥i-a Plūdona pēcpusdiena. TLB sams. --^
19. janvārī REIZ BIJA.balle un loterija Latviešu Centrā pl. 20 par labu 7. VLJK Otavā.
20. janvārī Latviešu Centrā azaids no pL ; 11.30-15,00. Pl. 14.00 vid. zālē viesa no Montreaļas Imanta
. Steprāna referāts — Mūsu nacionālās ķrizes.
27. janv, Azaids Latviešu Centrā nopL 11.30-15.00. Pl. 14.00 vid. zālē GRĀMATU
\ SVĒTDIENA Draudzīgā aici-nājuma iezīmē. Dzejniece, ilggadīgā 2x2 lektore Valda Dreimane-Melngaile no Bostonas referēs par Krišjāni Baronu un tautasdziesmām Dzīve, gaisma uii balss. .
3. februārī pl. 15 Latviešu Namā TLB un DV kopējs sarīkojums — Aleksandrs Grīns.
3. februārī (svētdien) pīkst. 16.00 DVTK lugajs Atkal atraitnis pēdējā^ Toronto izrāde West Park Secondary School, 1515 Bloor St. W. (pie Dundas West).
2. marti vīru kora Viesturs 30 gadu jubilejas koncerts.
gātriē. Neko necMkstam aizmirst, ja tajā atrodam spēcīgu morālu. pulsējumu vai ierosmi» kas pašķir ceļu rīcī-baivtautas un tēvzemes labā; To varam liecināt par vecajiem latviešu strēlniekiem. Vai toreiz viņi, bezbailības un tēvzemes mīlestības skubināti, varēja paredzēt savu gaitu nobeigumu? ¥ai viņi nogieda savas rīcības varonīgo, bet arī traģisko norisi? Nē. Nedz viņi paši, nedz tauta to nespēja, vienīgi palikdama cerībā, ka kaut kas liels un pārvērtīgs norisināsies zemes
Jaunos strēlniekus ziņa un stiprināja pienākuma lielums r— iestāties par savas zemes un tautas likteni. Šodien lai atkal paveram atmiņu vārtus, ieejot pa tiem ar lepnu satrauktību vērojot strēlnieku sejas. Tajās star-roja bezbailīgs prieks par to, ka viņiem dota iespēja pie-tie spēj savas tautas
Neaprakstāma pacilātība uzrausās strēlnieku pulcēšanās viet ās gan sirmajā Rīgā, gari citās pilsētās, miestos un novados. Kā salauzts pavasara paliem ļauj applu-plašu apkārtni, tā strēi-\^prātības sajūsma ie-visos tautas slāņos, tos patriotismam un savu karotāju atbalstam. Ziedu lietus, sirsnīgi vēlē-
viss šķita it kā nekad neredzēta kopaina; Miršu zariņi, siltā istabā plaukušas rozes, staipekņu zaļie dzīpari mirdzēja pie strēlnieku cepurēm vai svārku atloka.
Saprotams: jaunajiem zēniem Vēl nebija priekšstata par to, ko no viņiem prasīs karavīra pienākumus. Bet viņi apzinājās mērķa svarīgumu, kam pievērsti tautas starotām cerībām.
Šai lielajā sajūsmas raisījās tautas mīlestība un godinājums saviem karavīriem. Tā bija vienreizēji vēsturiska
savai zemei iedrošinājās runāt latviešu tautas aoslēDtā cerība un klu-
LAT¥IE§q K.ONGERTAPVIENIBA§ ■ 26.: SEZONAS KONCERTI
25. februārī, pirmdien, baritons Pauls Berkholds no ASV. Pie klavierēm Pēteris Zariņš.
9. Aprīlī, otrdien; mecosoprāns Ueā-na Pētersone no Zviedrijas. Pie klavierēm Brigita Alka.
tāju veikumi allaž cirtās uz āru, kad atcerējāmies vēstures posmu, kas izauga no strēlnieku durkļu smailēm, lielās un varenās dvēseļu uzupurēšanās.-, :
Nevieni Ziemas svētki vai Zvaigznes diena nepagāja bez imām uri goddevīgās varonības un traģisma atcerēšanās. Šais di( mēs it kā samanījāni tamies vēju nolīdzinātās kapenes Ložmetēju kalnā^ Nāves salā, Tīreļpurvā un citās cīņu vietas, no kurienes izlauzās
; , Si^LAINE V ^
5. janvārī pl. 18 Kurzemes Ziemsvētku kauju 40 gadu atceres svētbrīdis pie Kritušo karavīru pieminekļa.
;.M^c.;A., Celms. Piedalās. DV vīra
nav gari plūstoša, bet izskan divi vārdos — Latvijas dēļ. Mitinoties svešajās mājās, bez dzimtenes un tās brīvības, mēs dažkārt nevietā, tūkstošiem jūdžu no savas zemes, bet
(TiiB'pBnājiiBiims 2®.1p*)
■;kas,-;;.:/-^^-;r-'^-
zes. kaut vēlāk, smago cīņu secībā, tās saniirka asinīs. Un kopš pastāvēja mūsu brīvā im '
Arnolds Lūsis
985. GADĀ IEEJOT
"Bet dzenaties pēc vislielākām dāvanām, tad es jums rādīšu ceļu, vēl pāri pār to ...
V
. studiju gados, lasīju Šveices rakstnieka Pētera Rozegera stāstu.par jaunieti, kas nokāpis no dzimtenes kalniem, un devies svešumā - laimi meklēt. Ilgu laiku par šo laimesmeklētāju neviens neko nezinājis. Bet tad, pēc vairākiem gadiem, pienākusi viņa vēstule. '^Atsūtiet man dzimtenes adelveisa ziedu manas līgavas vaiņagam" - rakstījis jaunietis, atradis līgavu svešā zemē un svešā tautā. Tad - atkal pagājuši pāris gadi. Un pienākusi otrā vēstule. ''Atsūtiet man manas dzimtenes kalnu avota ūdeni - mana bērna kristībārn" . . .Tad, pēc daudziem gadiem, pastnieks atnesis pēdējo, jau ar drebošu roku rakstīto, vēstuli."Atsūtiet man trīs saujas
... bēru
breiz, jaunībā, kad sirds Vēl rīta sapņu medainās rasas pielījusi - neat^kāttu, cik daudz svešuma sāpju un dzimtenes ilgu ir šī laimes meklētāja skopās vēstulēs. Jāatzīstas - šis Rozegera stāsts man izlikās pat mazliet sentimentāls. Bet tagad, kad mēs paši jau tik ilgi - četrdesmit gadus ilgi - esam bijuši prom no savas dzinitenes-mēs šo svešumā aizklīdušo jaunieti saprotam labāk. Starpība gan ir tā, ka viņš bija aizgājis svešuhiā laimi meklēt. Mums bija jāaiziet negribot, ar sāpju sadzeltu sirdi. Tāpēc jāsaprot tie, kas, atgriežoties no īslaicīgas ciemošanās mums nolaupītā tēvzemē, paņem >ev līdzi kautko no dzimtenes. Varbūt mazu saknīti, no kuras izaug dievkociņš; vaibūt baltās upmalas ievas rūgtenās ogas, lai iestādītu ieviņu savā dārziņā. Vai arī tikai dažas saujas dzimtenes smilts savai, un savu mīļo-bēru dienai. Tās ir kā dāvanas, ko, atvadoties no mums, svešumā aizklīdušiem-dzimtene mums dāvina. Nenozīmīgas, Un tomēr-sirdij mīļas un tuvas...
Bet ir vēl citas dāvanas, ko esam paņēmusi līdzi, un kuru sākumi meklējami mūsu tālā tēvzemē. ■ ■■
Un nozīmīgākā im skaistākā no šīm dāvanām ir mūsu baznīca, kas mums kļuvusi par garīgo Latviju-svešos ļaudīs un svešā zemē. Tā ir Dieva labestības dāvana, jo atstājot tēvzemes krastu, mēs neviens neticējām, jā, pat nedomājām, ka svešumā mums izdosies izveidot latviešu draudzes, kurās Dieva dziesmas dziedāsim un Dieva vārdus klausīsimies latviešu valodā. Vēl izceļošanas pirmajos gados mēs nedomājām, ka mums bus nevien latviešu draudzes, bet arī sava latviešu kopbaznīca -Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca trimdā. Es nevaru iedomāties, kāda būtu veidojusies mūsu dzīve svešumā, ja mums, jau sākotnēji, nebūtu bijušas savas latviešu draudzes, kaut arī tās sāka darboties svešu dievnamu paspārnēo Atcerēsimies: kur trimdas pirmajos gados latvietis meklēja latvieti?
Vai tas nenotika-dievnamā?
Kur veidojās pirmās skolas latviešu bērniem? Vai tās neizauga dievnama^
Kur dziedāja pirmie kori-risinot seno dainu un latviešu komponistu dziesmu kamoliņu? - Vai ne dievnamā? Kur varējām iegādāties pirmās latviešu grāmatas, kad vēl nebija neviena latviešu veikala vai grāmatrtīcas? Pr
Tā, savos dievnamos un savās draudzēs, šais garos, aizgājušos gados, mēs esam centušies saglabāt nevien savu piederību savai baznīcai, bet-arī likteņa vienības apžiņu-savai tautai. Ja mums nebūtu bijis latviešu draudžu, tad, varbūt jau tagad būtu īstenojušies Jāņa Jaunsudrabiņa vārdi:
'Tas cilvēks ir bez dzimtenes, bez tēvijas, bez mājāM^ Tik puteklis un pameslis, pie svešu ļaužu kājām
Tāpēc slavēsim Dievu par Viņa brīnišķīgo žēlastību, kādu Viņš mums parādījis, svētīdams to darbu, ko, sekodami Kristus aicinājumam, esam darījuši. Un neapstāsimies un neieslīgsim pašapmierinātībā, bet vienmēr centīsimies iegūt vairāk un
dāvanām, ko Dievs dod tiem, kas Viņu mīļo. Lūgiim, lai icību-un centīsimies ticībā modināt un stiprināt tos, kas vienaldzības grēka un šaubu varā.. Vairosim labestību tur, kur iesēta nesaticības, tenkošanas un nevienprātības nezāle, lai, apustuļa Pāvila vārdiem runājot, mēs '"turētos vienā prātā, lolodami vienu mīlestībUj dvēselēs vienoti, ar vienu mērķi,.. neraudzīdamies tikai katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām" (vēst. filipiešiem 2:2), tad Mans Dievs apmierinās katru jūsu vajadzību, pēc savas godības pilnās
■ ''(fii.4 • . , ; , r.
Visiem Dieva palīgu un Kristus svētību
