SVĒTRĪTA PĀRDOMĀM
% KalBS.
V
Mācītājs Arnolds hūnk
Redzi es atāvTs pie dirvlm .Tie, kam Dievs, licis . piedzīvot lēvbūs kM'S traips vai
■ nu balsi un durvis atdara, tad sies garīgās noska^a-s, kādas viņu /es Mu pie viņa im turēšu ^^mie-.^^^j^^-^ ^^^^
lāstu ar viņu un viņš ar mani* . ' _ • _ , .
" " I ties, valdīja vecāku nama un .kai-
miņu sētās'.;. Atcerēsies dzijo no-
smi
Jāņa par» grām. 3,S
- Cilvēka sirds ir iā du-rvis, iad «āda^cņv&l pagā.
atverainas tilcai iio .i6fcšpus«3. Pa gadsimta beigas. gaUvojas
' svētkiem. Atcerēsies, varbūt,: are-,
jo spodrību,ķādu viņu mūmuļa, adventa .laikam iestājoties, centās piešķirt sētai un istabai, GadoS' vecākie, par savu bērnību domājot, atcerēsies, vairbūt, to iekēējo spodrību, pēc kādas, Ziemassvētkiem tuvojoties, tiecās viņu vecāki, kas vēlēļās - lai, garā uz Betlemi staigājot, viņu sirds btitu tīra no pasaules ļaunuma, 'lai tur nebūtu rūgtuma, ienaida, tum^u dziņu un kaislību...
šām durvīm ienāk tie, kurus mēš mīllam; tie, kuriem mēs gribam dāvināt savu draudzību, um tie, ku-fiem mēs uzticamies. Visiem pārējiem šīs sirds duirvis parasti pa^ liek aizslēgtas. Mēs varam tos viesmīlīgi uzņemt savā aiamā; vairām izturēties pret tiem laipni ^un drau-. dzīgi; varam, tiem pat palīdzēt — ja ēāda palīdzība i? vajadzīga. Bet aaiūsu sirdī tie vietu ļ sev neatrod. Mūsu sirds tiem paliek aizslēgta. Mēs sevi^'M (nepriecājamies par šā-
dl. cilvēku ataāksaim, jo nis tos .Adv^to laikā, «ād« Ķrfetua pi-aeraidām patiesā .sirsnībā. Vn n^:^^ a^d> W d^.h i<«Jcan^
esam ,pārāk uoakumuši, arī viņiem aizejot. Jo mūsu attieksmes ir bi-
jušas tikai formālas.
Jāņa atklāsmes girāmatas vārdi: „Redzi, es stāvu pie durvīm ui Maudzinu. Ja kas dzird nianu baJi
CUvēka sirds ir tā. durvis, kas'i^;,™ <l"CTis atdara, tad es .ļ^J
UZ INDIJU (8)
; Boiševiku dižvīru viesošanās lu- diplomātiski vajātā Tito uz Dien-dijā pagaidām izzinās tām aust- vidslaviju. Taču arī šie braucieni,
rumuieku.miklaņ^^^ a;ri tālu ārpus Pad. Sav. rob<
,o .,^.^..ņš, ko.minējiims neder Bst, aiī pa- žām, bija U2. komunistu mīdītām un' klaudzinu. .Ja Ms.. dzird ma- Heiu vecumu, vairbūt, vēl atcerē- tikdi Kristus, var uorņazgāt, lai līk-; ši notilvuma da^bņieki nezina, kas zemēm..^Mēnesi ilgais
ZVIEDRIJAS LATVIEŠU JAUNĀ-
VADĪBA
PAR PADOSIES PR-DI IEVĒLĒTS PROF. l • VĀRSBERGS, BET PAR VALDES PR-DI —
un Žēlastības cerībā 'mēs varē-^no tā jznāķs,^mes v^rajn^ mierīgi indiju,: Burmu uu. Afganistānu' ■tuuļ staigāt pa Dieva ceļiem, un nogaidīt. Via^^^^^^^ var zīņkā- īstenībā ir pirmais .gadījums, kad'
kļū- par Dieva bērmem (Ht, lailcā, rat daži blakus vērojumi, lielās/boļševiku dižvīri ilgāk kavējas brī-
mīklas mazās da.]as,
un tur -—mūžībā. 5 :atrā • mājā, un, katrā ģimeaiē — ģoĻSEVIKTJ
vās un demokrātiskās zemēs un paši- cenšas rādīt brīvu .diplomātu'
Oktobra beigās (laika no 18. — 25, ekt.) ievēlētā Zviedrijas M"-vie^u centrālā padome\.nz sam pimiio darba sēdi sapulcējās S. un 4. decembi?. Jau pItbis Padomes sēdes notika intensīva sazl-nālanās un apspriešanās atsevišķo grupn staiT)ā par jauno Padomes vadību, par nākošo darl>ibu utt», tā ku Padomes sēde 08" nāca jau stipri noskaidrotā atmi^sfninl, un tās darbs vairs neSļf-
TISKAIS: STILS
bū4i kaut kas (labojams; būs kāds meteg.ļs., kaā iemeties citkārt gludi rit>šā .dzīves pavedienā, kāds mezgls, lk0. vajadzētu atrisināt... Katrā ģimenē būs .\ jautājumi, uz kttŗiem mēs paši nespējam atbil- ņiem^ pašiem m cietumu. Tikai dft- uz kuriem tikai Kristus var kara laikā Staļims^ a-eiz bija spiests
doties uz kādas piļās Yalsts ter-
Padomes sēdi iesākot, Vēlēšanu 1ās padomes pirmajās, vēdēisanās stāju. Līdz šim bojilevīki, ar brī- komisijās priekšsēdis mag.iur.P. 1953. gadā balsis bija nodevuši — vieni cilvēkiem ēivīH'zētājā pasau- Pētersoņs paziņoja, ka no 30 Pa- 52,4 proc., bet šogad -—50,8 proe.,
Gadu desmitiem bolieviku varasi lē Tunajušl tikai, ja ieuākuēi tur domes iocekjiem sēdē ieiradutrji^^ abos gadījumos Zviedrija
[irošiiiājās atstāt ®avu' ai* kāŗajspēkii (un tad runāšana, (iztrūka darfeā aizkavēts ārsts, latviešu absolūtā majoritāte, j.Tā?
turētāji ueu&dr Kremli, kas tādēJSdi izveidojās vi-
kuriem
degt mums pareizo atbildi. ''
Neraizēsimies! Mūsu KuUgs un ritoriju, 'lai satiktos ar sabiedroto
estītājs ir pieticīgs un nav — iz- valstu vadītājiem
vieta (Tai!
zināms,. loti īsa) vai aprobežoju- «tŗs, kas patlaban atrodas ASV, un dēļ šī uz vispār atzītiem d^moļkiia-
r^ies ar steidzīgu nē pasacīšanu un tikai tr^ais nebija ieTadies aiz pa- tiski^ pamatiem ievēlētā Padome
laidusies tūlīt atpakaļ, - matotiem iemesliem) tā jau ir laba ir ne tikai tiesīga un drīkst pār-
Kā vairēja nonākt pie jaunā «ti- *^^^^^1^^^^^ krietnas apņēmības stāvēt Zviedrijas latvi£*^us, bet tas
k? Kas ir tā autors? Kādas pūles >^°^^- " pienākums - uz sa-
n
lītajiem- arī tad sarunu ta^ maksāja? Ko ar to cer pārnāk? "Tad i'adomes sēdi atklāj bij. pr- ņemtā pilnvarojuma pamata." savm |! erana) bija netālu no . . _ _ ^is prof. J. Vārsbergs, kurš novēl 'ziņojumu nobeidz J. Kreicburgs,
maiņu.
kai no iekšpuses.
un PestEtāja atnākšanu kurai sa- 1^^'^- Kādu.vēsti tas paJUž mazliet vairāk ticības... un paz'S- mu paeginezuma uzvalkus un le-^
. r ■ visai cilvēcei? ' •rviTKoi.. -iVv» -om-irnV^^ ,r>nr>lV1rto. 0l5r1Ō-l,Ōia -.mrvrlot^nmH /lol/Vri-i:»v«j% 1y/-v<f/-.L'
irases. Un^dt3:aevieiištevāTie--i™stīgāta , • 7 - ^™ .
tā to nevar darīt. Tev pffliam «as' V» pasaules ,jidojošie vdstsviTl''^^.'*^:"^^»'* "^^^^^^ ^*>^ ir jādara. TOTiražam ir. sevī Jā- (,piem.,Daless.Nēru) panāk tie. 'P^^^Sf. ■'s'^» 'P^f.f
atrod mazliet mīlestības pret to, » sarunas, ievērojami vairāk j^^. "^ves kadu:pa«riezi^^^^ sāreigitāks. ka šis
darbs prasa stingiru uzbūvi un ka nepiecit^'iama liela skaidrība, ja ne par progirammām, tad par ide-jiskajiean mērķiem. Pulkvedis izsaka" prieku, kā' Zviedrijas latvieši ir radījuši to autoritāti, kas visur
kas nokāpis no saviem zvaigžņu kā Padomju Savienība air saviem ■
augstumiem, lai kā; cilvēks nāktu stīvajiem diplomātiem. ' Novilka ^CHRUSčIEVSJlīJM STILĀ ar'mil'eitības'atslēgu atverama un turēšu ar viņu mielai- pie cilvēkiem. Tev pašam sevī ir līd2 kaulam aizpogātos cietumuz-j AUTORS
stu, un v^ ar mani." (3,20). Ijāatrod mazliet^^^^^^^v^^ .' .
' Jaunā stila galvenais autors iz-
Līdzīg's tas ir arī ar mūsu Kunb, īsteni mumS: atgādina' pret savu Kungu un Pestītāju, lins un Malenkbvs, uzvilka rietu-
stŗtāja atnākišanu, ku
gatavoti^ mūs .skubina, četras ^^^.^ ^ todēsl'viņa balsi:, rus.-Pirmais tālais boļševii^u brau- braucienam uz Peipingu, kā brau-
lobāms no izbraucienu dalībniekiu
Imības... un..;. vainās apziņas... gādājās. modernus ceļojuma ķofer^ sarakstu ; salīdzināšanas. ^Tiklab
SlalS^ais'adv ka Kristus mūs meklē. Kristus nav pie vā^em un'ciens notika 19^4.^ g.'»ept. un ok.[^^^^^^
ŽNAS PUSES
SAUC, MASKAVA ^ ■ ^ATSKA]^ *
tālu no mums. Viŗ^i liav paslēpies ^klaudzinu... \ja kas manu balsi tobrī uz ^sabiedrotās sarkanās ;ĶĪt1^9^5^^^-^^?^^^^ delegācijas. ^Pā^^ savos zvaigžņu .augstumos. Zemi-, dzird, tas man atvērs* un es.iešu nas galvaspilsētu. Otrs brauciēnsi '^'^^'^^; dalībnieki tajās maini3uļ3i€is, bā, kā cilvēks, .dkai bez grēka un pie Mņā un taisīšu mielastu ar; Vi- bija vēl; drosmīgāks. — 1955. g.^ ^^^.^ ^ delegācijās ; piedalījušies ti-/cilvēciskājām vājībām un;kaisli- ņuu^ mani." ' maijā devās pie ilgi apkarotā ^ur^^^^^^^^^M^
bām. Viņš ir: nācis pie eilvēki^^^^^ _ ^| _ _ _ ^ ^ _ 1^ ^ legācijas vadītājs un Bulg^^^^^
Ne vien CII',ruščeva vadītāja stāvoklis, . bet arī viņa izturēšanās liek saprast, ka viņj} ir pirmais un vadošais vīrs un tātad arī šī^ ārpolītikās stila autors. Ol^ruščeva karjera, ir žilbinoša ' kaujas elpu laizraujcļlaj ne vien boļ-
Vīņš stāv pie katrām durvīm. Jo Viņš uz mums visiem raugās; kā Uz saviem brāļiem un savām māsām. Viņš neiiķiŗo mūs labos un ļaunos. Viņš neraugās uz inūsu
V E S T:^ U L E •: T Q: RO N T ;I E Š ī
. _ Man pienāk daudz vēstuļu n^
■ Paša Kremļa nopelitais un pazē- sabiedrisko stāvokli. Mūs visus tautiešiem, kuri šaubās ^par dažu lam, lin tādā veidā tad notiks iie-
vār runāt viņu vārdā. .
Par sēdes sekretāru ievēl A. Paulu (DV Gēte^b^^^ un par .balsu skaitītājiem, abus DV Padomes .ļocel4us:Z. Dzelmi un A, Rozenbach/u.
Tad vārdu Padomes apsveikumam ņem J, Tepfers, atgādinot tagadējā laika lielo nopietnību, kad Austrumu ienaidnieks kļūst vienmēr aktīvāks visās pasaules malās, lai vājinātu ain dezorganizētu brīvās ipāsaules gribu un spēju pretoties ķomūnisina draudiem. Cīņā pret ienaidnieku tagad mūsu stiprākais ierocis ir brīvais vārds un inūsu, visu apņemšanās netaupīt
minātais ļ biediis \ arcbitekts A. Vla^. yin| meklē Jo mūs visņs Viiiš mīl notikumu patiesību, kas attēloti la ganāmpulka dalīšana
sov^, tāsļpadjmiju celtniecib^^^ ļ Adventa laiks mums stāsta, ka vergu valsts, bet arī pa-
legacijas: vadītājs, kas apbraukāja auvci <i id, um» ^s pats tos izdomājot. Es viņiem da, kā jūs, mii6 torontieši, mēdzāt
ASV,.tagad: ielējis žulti ar Pravdas Kristus, ne vien stāv aizmusu dur- ^^^^ ^^^^ arī par ^īm lietām: n^nāt spriest, i ; "^^ŗ: ^^^^^^ ^^^^ Vomūnism«- īs
muti par balti€<^ rīkotajām pret- vim ^ bet ka Viņlliek mums an iedomāt kādiis notikumus un lai I^d nu dalīšana l)ūs sākusies, t3^2ot,iB,mi^,^ ka viņš nepilnu divr speķus un Mzek^s^komu^^^
demonstrācijām pret šo. delegāciju zināt to, ka Viņš ir atnācis. Kristus izraksta, tad varēs pārliecināties, tā turpināsies, pēc ķēdes īreakcijas, gadu. laikā ieguvis izšķīrēju lomu to nolūku atmaskošana bnvas pa-
ASV, ka5, kā zināms, notika Bosto- stāv' aiz. dui-vīm -.-i---^— nrr„ --------r,_„:.^-u»_ ,-„i.x4„„^ ..^ c.Qr.,.iD,a ,^^,.101^(^3
nā un vēl vienā citā. jāzākā pil- Yai.|3ūļ;
sētā'' ļ "
A* Vljisovš Pravdā^^^^^^ ar ausīm. Bet
reakcionāras provokatoru aprin- sūnojis akmens t,». ^t>^^ ».^1^».^^^- ^-^^ j^^^
das«: ASV, kas niē-^inājušas. viņu bas un _ ^ - ^ -r
aizturēt jno^ atliešanās Padomijā, to sadzirdēsi ar savu sirdī. Uņ tu cUvēki; kopā dienu pavadījmn, tad tuJi un aicina'uz Milvokiem, būj^ōt un Oelgradi piedalījās vēļ Miko- nndn vārda, kaš panaRams ar mu
vušas iestādi, kas var mnāt visui Zviedrijas :.latvie6u vārdā. i
Savas pilnvaras izbeigušās valdes darbības pārskatu sniedz biJ-valdes pr-dis J. Lamdorfs (ņac darb.) un par kases stāvoJjli ziņo valdes loceklis V. Jaunzems (DV).
VĒĻĒ^'MAS
Pār vēlēšanām bija panākta; grupu pilnīga sapral^anās iepriekšējās sarunās, kādēļ tās noritēja lielā saskaņā un ātrumā. i
Tā kā statūti atļauj Padomei Sa^ š&ii'taes, vai balsot par visiem kandidātiem aizklāti vai atklāti, taē Padome vienbalsīgi nolemj vēlēšanas izdarot ar atklāin nobalsošanu, kJidēļ arī visi vēlēšanu režultā-» ti uzrādīja vienu un/to pašu skalt»* 15 s 26 par, Vienai balsij (t^ i. p«p šam tadidātam) atturoties.!
Un tā par Padomes prieklsēda ievēlēja līdzšinējo — profesoru Jo Vārsbergu, par priekšsēža vietnJe-Stu Br. K, VanadzIņn (Zemri. savo) nu par Padomes sekretāru A^-iPaiu-lu (DV). Valdē ievelēja: par pi^-
Tepfe-Dn A. Mālīti
_____ ikviena cilvēka nodzīvo- jau itikpat kā klāt, jāgatavojas, I^^T^" "^^^^^^ _„ . (Zemn. sav,), par sekretāru red.
das« ASV, kas mēģinājušas viņu bas un truluma tuksnesi, tad tu. tā ^ie^a ir liels notikums ja Mārtiņš Dziedzeris atrakstījis vēs- Braucienos, uz Peipiņgu 5>e3anu^pmsaku trimdinieku ap vicesekreitāriem J
viPTiftf^ ¥oUfn «tantā IT^ ai^- pīCkvepusās budas durvis '^^'^ .»,..^^>^u ..^^^^^ŗ. X : ; ^^^-^-'^-^ --vu ,a,xv«,.^^, v.-^^ daktjorsj, Beļgraae® un indijas^ae- ^-i^jv»» ,.wi^aui/,a«ija.
dibenesH esot mēģinājušas traucēt vam ķēniņam, kas zem viņa jum- atstāt. Un ja nu paņemto aU- celsm^es amerikāniett un solistu A. ^ī^'^^. Molotovs nav, piedalījies J. T. ieskata par Padones vienu
padQmJu celtniecības delegācijas ta. grib meklēt patrērun;iu vētrā un tors dažreiz lasītājiem sniedz al- Kittu, par kuru varot teikt, ka tas ^i'^vienā no šiem..braucieniem.; jā- ņo īsvaragākiem .Užļdevumiem, saja
apciemojump _ASV ar to, ka „iebā- negaisā, .Tu darīsi .to tādā noska-. legoriskā ietērpā,, tad kādā notiku- esot vīrs ar 'koka kāju un zelta domā, ka viņam būs drīz. jānoiet virzienā cieši sastrādājot ar visām
zuši provokatīvas brošūras d^legā- ,1^^^-- darījis Kaparnauma ma attēlojums,var likties kā izdo^ rīklīti, bet daudzos gadījunlos gan uo skatuvesi; pagaidām viņam vēl citām trimdiiiieku centrālām orga-
S J"tS?ffīn'fA,!f virsnieks - dzīves izlutinātais un m^jums, arī var likties, _ka autors otrādi. Starp citu mjmas vēstu- jatarto Eiiemfa izpratnē maznozi- .nizācijām nn instltfitienu.
StlS?'' ««nMu Mtilras audzinātais cil-ļ^i^ SSŠ^t"l.^^^ Ī^S^.!" "S^ uņ:iesaldējamās ;attieksmes, Tad:Vlē,5an..komisijas.
pret delegāt
' gan daudz tautiešu vēl arvien do- telliģentu liumoŗu, kāds latviešiem -
pr-sēdis
_Pēc delegācijas locekļuVvisdzi-:Vēks, kas, viņa mīļotam kalpani ^ā, ka Mērnieku laikos.ir izsmie- vēl vispār neesot'bijis, betko es,^ rietumiem.; Sarunas, kijās,diedza sīlm ziņojumu par notiku-
Jākaš ,pārliecība,s, kas dibināta.uz mirstot, steidzas pie Jēzus un sa- ti Ķencis, Pietūka Krustiņš, esot varējis daudzieni .taktiem,_ saka VlajSovs, ka: ,,Kungs, es neesmu cienīgs, ka Švauksts un citi. Tā tomēr nav. vokos, ķad
ŠIS proyokācijas_ rīkojusi ā^^^ tu nāc zem mana jumta..." ņu policija. Saja •^'"'«^""^ «■fo.va»»
skatīt un darīt Mii- vajadzīga diplomātiskā rutma, šajm >ēlēšanām, konstatējot; ka
ļ tur bez. viņa ziņas ie- dtruščevam nav pa spēkam.: Runa, Zviedrijā pavisam apzinaiti 2390
Uz 130 jautājumu Kaudzītes Matīss radies? Vai. tad šņabis tur gar-|ko vi^š savulaik teica satelitiem balsstiesīgi ,1^^^^ ka
vS«v^IShnS^^SS«S - mevis Kristum vaja-;^^^Wdējisl:. . šojot labāk nekā citur? Viņi alii prā^Lbīia Pildai iāpārstrādā no hiii. ie-velak. pievienojusies ari ameiikaņu ■ - bet mums bū- „Kāpēc izsmiet? Mērnieku lai. aŗ Pliķunitikumu_taAkam ņoijinājŗ,
tu V r^.. jamekle. .Kristum, neva- ^^^^ .^^^ citādi kā noniē- au," un tad viņiem abiem, būs vie-
jadzetn stavet pie musu durvīm, un, ^j^^^^» ; la>^temats un reportāža. Tādē| tik
5' ^klaudzināt — bet ^mums vaja-
prese.
A. Vlašōvš riļnā arī par. baltiellu organizētajām pretkbmūnistisķām demonstrācijām Bostonā. „Hu niskie Uzbrukumi" bija pretkomii-nistiskie, plakāti un naidīgie saucieni Ki*emļa varmākām.
Interesants ir VlasoVa atklājums, ka delegācijas locekļu istabās iebāztas pretkomūnistiskas brošūras. un skrej'lapas. .Tas var būt taisnība.: Kad šo rindu rakstliājs izdalīja Kenmore viesnīcas priekšā Iespaidīgo bilžu brofsūru The Red Pestilence Grasps At You un citas brošūras, tad no viesnīcas iznāca kāds amerikānis un aicināja brošūras dalīt arī viesnīcas iekšpusē. Tas arī ;tika izdarīts. Tur pienāca
dzētu iet pie Viņa... Iet a/r vainas un nožēlas pilnu sirdi.Iet un lūgt — lai Viņš nedusmojas uz mums, l^i Viņš mūs neatstumdŗ lai Viņš kaut īsu mirkli iegriežas mūsu- namā, liek savas mīlestJbas gaismai starot pār mums uņ miisii pelēko dzīvi un ikdienu...
Bet — tikai mēs, cilvēki, prasām sev godu un.godbijību. Dievs māk ai-ī pazemoties. Dievs māk noņemt savu ķēniņa kroni — lai; .skrandās tērpies, staigātu starp tiem, kuru
kāds "Viesnīcas darbinieks formā . ., .
un iūdza viņam iedot vairākas bro-' P'^staismba un pilmbas izmaņa lauras, jo.viņš tās varēšot ļoti labi ^^^^ vien nav nekas cits. kā tikai
izlietot deiiionstrantu mērķu labā. Viņš arī dabūja- žūksni brošūru, kur redzami noslepkavotie latvieši un citas ainas no apspiestās Latvijas. .-.
Ja A. Vlasovs tagad apgalvo» ka viņu istabās sagāztas provokatīvas brošūras, tad tas nozimē, ka minē^ tais amerikānis to ari ir izdarījis. Paldies viņam par to! Patiesībai muti nevar aizbāzt pat Kremļa varenie un tas, kas tika teikts
— nožēlojamas skrandas, an kurām cilvēld 'cenjias apsegt savas dvēseles kailumu.
Mēs, cilvēki, nemākam tā pazemoties, kā ir pazemojies Dieva Dēls,'.'^
, Mūsu prasības ir daudz lielākas. Mēs ejain tikai pie tienii kas mūs pie sevis ielūguši. Mēs gribam sastapties tikai ar. tiem, kurus /atrodam par sev līdzīgiem sabiedrislcā stāvokļa un turības ziņā. Kristus nāk pie mums visiem.
pretkomūnistiskajās demonstrācijās Bostonā, tagad atbalsojas Maskavā. ■ ■ I - .
Bōstonas- policija un prese Mja; viņš stāv pie mūsu visu durvīm gan demonstrantiem draudzīga un;ļļjļ3jļa^^^^
saprotoša, betļ nē^ miiiā|^asova ļ viņa viesošanās varbūt' prasīs bisteriju, acimredz<^t, dikte. viņa '.^ _ ^ *
nāves bailes no sekām, ko parasti..™ ^n^zu daļilņu ņo musu „dār-piedzīvo tie Padomijā, kas krīt ne-«Šā" laika, ko mēs ziedosim pārdo-žēlastībā. V-lasovam var viegli iz- ļ māra, klausoties mūsu Kunga un nākt pēc kUļndziskā: celojupia pa; pestītājā vārdos. Jo katram no Ameriku nožēlojams sunisks ceļo-, ^^^^ Viņam ir kaUt kas, ko teikt.
;iiSMU. māca, kai^ kas .tāds^o citi^^ē^^ var-nav 'taisnīl^ tiem, kas -saka, ka' nesacītu. Katra cilvēka dvēse-demonstrācijas ir „bērnišķa nie-
košanās" uii ka brošūrlii laiks esot Jau pagājis| , Lūk, daudz kritizētās iiČĶ un ci-
Abonementu pieteiku--
tas brclmrals šoreiz lieliski pakal-; OlUS, sludinājmhus un in-poja. trimd,nieku cīņā pret J^-nū-ļ .
nīsmu. I
Va! tiear komunistu celtnieki, redaktori, mācītāji, lauksaimnieki vai citi delegāti, mēs demonstrēsim nn viņus apbērsim ar brošu-ram, kas piuž apspiesto tautu protestus ūn apsūdzību pret miisi lautu venō zinātājiem un kāvējiem. Tais inumSj ir jādara un mēs dan-slm — asi iffi nesaudzīgi lin nepi»»
Saturas
Čikāgā
pārstāvis Chičaģo 44, III.
Savai šīsdienas vēstulei par p% inatu esmu ņēmis vielu no Toroui-to latviešu chronikām. Aiiino 1955, .finis.
Mīļie torontieši, apsveicu )ūs ar l3Īm raikstu rindiņām un novēlu jums dzīvot mierā un saticībā; lai jūsu vidū nebūtu nekāda šķelša-' nāis, bet vienības gars lai valdītu jūsu draudzēs un biedrībās; lai jūsu -sestdienas skolas skolotāji ^dēstītu bērnu'dvēselēs tikai zaļojošus kociņus, kas zied un nes augļus, bet ne nokaltušus,, kas ieme-tami ugunī; lai .Ērikas Freimanes korī pieteiktos vairāk dziedātāju, jo citādi I3Ī lepnā vienībā var izputēt; iai jaunais .grāmatu apgāds Medusļācis izdod tādu grā,matu, kurā būtu izskaidrots, ār ko Kanādas latvieši atšķiras uo.ASV, Austrālijas, Brazīlijas ete. latviešiem^ kādu valodu viņi runā, kādas dziesmas dzied,-kādu maizi cep, kā pirti peras etc; lai LPB' Kanādas kopas pr-ce Biruta 'Senkēviča organizē palīdzības akciju ķollēgām Bostonā, ka varētu iznākt 5. n-ris, jo tik daudz vēl ir ko rakstīt un rādīt, abonenti tikai vienu redaktoru dabūja redzēt raibos svārkos, ■vai citi ir sliktāki? Ja Akūlam jā^-aiziet no Argona aplokā, tāpat kā .( Jēkabam ho Lābāna nama, tad lai i viņš uzceļ Toronto treSo aploku, lai ņem līdzi visās lāsainās, un svīti^ainās avis, tāpat kā Jēkabs darīja, tad viņam būs liels ganām- ļ | pulks; varbūt^ vēl notiek tā, ka Ar-gonaim nekas nepaliek, varbūt lāsainas un' -svītrainās vien visu laiku ir vedušās, kamēr Akūls pie Argona, kalpo, tad trešais aploks būs jāuzceļ Argonam, un viņš;tad! jaU no paisa sākuma 'zinās, ka divu' ganu darbība vienā- aplokā neveici-! na ganāmpulkk — kā .žājēdēju or-ganiama — vienību. Bet ja nu no^ tiek tā, ka Argons.dzenas Aķūlam y?'!T7^ pakal, vai arī tā, ka Deobālds nāk vifņam pretī ar nodomu ganāmpui- l / iku atņemt (tāpat kā Lābāns dzinās Jēkabam pakaļ uņ Esavs gāja pretī ar 400 bruņotiem Vīriem), kad viņš ir pagriezies pret Sidra-beni vai ceļu uizsācis Saulaines virzienā,- kur labas ganības, tad lai viņš dala savu . gaināmpulku divi iwdkc®p Ja BeobaMs n&m- pultou
garām, ja man būtu^ mašīna, tad ai'zbra;Uktu tev pretī, iepazīstināšu: tevi ar Rūķu Kārli, kujs saviem trīnīšiem nesen pievienoja ceturto dēlu,;." Priecīgus ziemassvētos!
Jūsu Aiumsalums
Freimani (DV) un mežkopi A, Padēlu, (Zemiioi Sav.), paj! /kasieri J.. Millei-u (ņac. darb.)- EeJ'izijas ķov misijā par pr-di mag, oec.E. Sūksi, K. Puķīti un ž, Tamsoņu,
: Tad iesākās debates par turpmāko darbību. A.Kr od e r s nāca a.r vairākiem ierosinājumamrPiem.i' 1) jācenšas, iki Apspiesto Nāciju asamblejā tiktu iesaistīti , arī Ukraiņi, .: kā . viena no vislielākajātm krievu: apspiestajām nācijām; 2) iespējami vairāku apspiesto, nāciju
Prā^ā, bijā Pravdai jāpārstrādā no apm. 100-150 latviešus nav bijis ie-ļ trimdiniekiem jācenšas panākt, Jai viena gala Wz otrām. Cbrušcevs spējams apzināt tādēļ, ka tie irtā- angļu valodā ASV iznāktu šo nā-ir «ita tipa vīrs. Viņš ir pašpaJā- 4i mūsu. tauti^^^ vispār- nekur' ciju kopējs izdevums kā mūsu cī-vīgs improvizātom Viņa karjera nerādās vai no latviešu dzīves uz' ņas mērķu paudējs' brīvajai pasau-visu laiku mbtikusŗ: iekšējās pār- laiku aizgājuši. No šiem 2390 iatr lei; 3) jāpanāk visu apspiesto nā-valdes nozarē, kuir nekādu pret5. viešiem 18.-25. okt. vēlēļšanās sa- ciju sasilēgilanās vienā Apspiesto
nāciju brīvības pakta savienībā, iesākot ar baltiešu pasaulse kongre-
runājbāju nav un nav klāt ari īie- vas balsis nodevuši 1218. Vēlēša-vēlamu ausu. Izvirzīdamies parti- nas notika ar grozāmiem sarak-jas priekšgalā, viņš tagad repre-istiem, pie ikam izrādās, ka visvai- sa sanākšanu. zentē , tās dogmu un paļāvīgo tici- rāk grozīts Zemnieku savienības L o b e šos ierosinājumois at
bu tai. Protams, vip ir apguvis (Nobeigums 4. Ipp;)
. ŅUJOEKA . /vi^Us vai pat rezervētus nodalīju^
®: Vairāki Ņujorkas latviešu drau- mus šejienes kapļētās mirušo/lat^ dzes locekirinteresējušies par ie» vieliu apglabāšandi. Gik_ izdevies spējām . iegādāties ģimenes kapu noskaidrot,, nevienļa kapsēta,'kura . , guldīts lielāks i&kms 1^
vēlas rezervēt kapļi vietas ilgākam laikam bez samaksās. Iespējams, ka zināmu atvieglinājumu varētu saņemt no KensiKO kapsētas Val-ballā, apm. stundas braucienā no Mamhātanas uz ziemeļiem' Vestče-<'j ■ steraS .apriņķī. Kapsēta ir š&aistā^ ' ' vietā, koku un 'zāļUmu bagāta.. Tās administrācija būiu ar mieru' re-: ^55^^*'.'" ^ ' 'zervēt latviešiem noteiktu rajonu, /.V < , lielāko daļu par kapu vietām samaksātu triju gadu laikā. Kapa : vieta maksā $70;0ļ). Tuvumā atro-i das krematorija. Žapsētā rezervēti 'nodalījumi abām 'Ņujorkas igauņu ev.-lut. draudzēm.
saraksts (77,6 proc), tad seko Nacionālo darbimeku saraksts ar 68,9 iproc. un Daugavas Vanagi ar
balsta ļoti spēcīgā runā,aicinot Padomes locekļos nīz cīņu pret boļ-ševismu. J. Māli tis (Zemn. sa-
59,9 proc. Tas norāda, kā vēlētā- vien.) prasa sabiedrības organizē-
jiem šī vēlāsanu kārtība ir patikusi. Visai vēlēšanu izdevumu kopsumma ir 1390 kronas (apm. nepil-'ni 300 dolāri), kas uz katru vēlētāju iztaisa aīpm. 50 ēru.^ Ja kāds kur rakstījis īpar iepriekšējo vēlēšanu materiālu -r- iznīcināianu (to rakstīja Bruno Kalniņa biļetens un ārī Ķainiņa-Andersona padomes biļetens), tad Pētersoņs kategoriski uzsver, ka nekas nav iznīcināts un līdzīgi apgalvojumi ir kaila nepatiesība.' (Arī tagad jaunā valde pirmajā sēdē "'nolēma visuS: šo vēlēšanu materiālus uzglabāt līdz nākošajām vēleļianāiri, ja tādas vēl būtu trimdā jāpiedzīvo).
Pētērsona ziņojumu papildina Vēlēšanu: komisijas vicepr-dis un techii. vadītājs J. Kreicburgs, kurš sniedza visai interesantu ziņojumu pai- latviešu - skaitu Zviedrijā. Visaugstākais skaits, bijis 1948. gadā, kad vēl nenotika tālākbraukjšana un no Vācijas saka ierasties pirmās latviešu bēgļu grupas. Tad šis kopskaitlis sasniedza 4870 personu, bet pēc tam tas sistemātiski samazinājies. 1953. gadā vēl bija
šanos politiskam darbam m, iespē^ ja-mi jo plašākas bazcs pamata. Padome pieņem J. Mālīša priekšlikumu: «Padome pilnvart> valdi rūpēties par ZLCP darbības bajses paplašināšanu, iesaistot ārpus Padomes esošas grupas un personas, Sī Tnērķa realizēšanai, ja tas izrādītos lietderī^, valde tiek pilnvarota izstrādāt attiecīgus statūtu grozijī^mus.^*
Mag. iur. A. Kur m'i s aicina panākt Nacionālā fonda un Centrālās padomes saprašanos' kopdarbībai. Vai ir piedodami, ka Fonds nav atsaucies uz Centrālās padomes .aicinājumiem' saprasties pair kopēju, saskafņotu. darbošanos. (Nobeigums 4. Ipr)
Fernkļifa kapsētā pie Hartsdē-1as, arī Vestčesteras apriņķī, apglabāts lielākais skaits latviešu,.
lapm. 60, Mirušo piemiņas dienā'^000, bet 1955. gadā jau vairs ti-[Femklifā kapsētā jau divus gadus kai 3.700. Ja no: š>: skaitļa balsstie-ļ noturēti miriN^o piemiņas dievvār- sīgos (pēc zviedru metodēm) skai-I di, kuros pulcējušies katrreiz ap ,ta 70 proc, iznāk 2600, un vēlēša-" ' 100 apmeklētāju. Uz vietas ir kre- materiāli piesūUti 2413; perso-
matonja nām resp. 86.2 proc. Iztrūkstamo glabāšanai. Administrācija noteikti ... ŗ ., ^ . atsakās rezervēt nodalījumus. At- 3^7 sameklēšanai Velēšanu^ ķ^^^^^ sevišķa kapa vieta maksā mazā- sija. piešķīra vislielāko veribu, nokais $75, kas jānomaksā divos ga- dibinot, visā Zviedrijā ap; 60 vietē-ietj jaunkundz, ka ji-^'^f^v ^ jp pārstāvību, kas centās apzināt su izskats nian ir pazīstams. i Bŗuklinas kapsētā, kur/atdusas kiatru latvieti, apzināto - Pilnīgi neiespējami. Tādā iz-'!? 30ļatviegii, ŗ 86.2 Skatā kaivaka^s f^M vēlētāju līkā pirmoreis. - itaKM .stota Zviedrijas latīiaSu centra-f
CEĻA VĀRDI
Dievs ir tagadnes Dievs; kādu viņš tevi atrod, tādu pieņem. Viņš neprasa^ kāds •tu ,esi bijis, bet gan — kāds tu esi.
Meistars Ekekards
lielākās dzīves atklāsmes piedzīvo tikai tie, kas māk pacelt garu lūgšanā,
• aīajks Airēlijs
Mana lielākā 'vēlēšanās ir Dievu, ko es visur rete ārpusē dabā, izjust ari iekšķīgi
savā dzivēo
Goethe
Katru bridi un gluži vien-
tuļi mēs katrs 'priekšā.
Dieva'
stāvam Fikārs