Sestdien, 1955. gada IT. decttntel
DAUGAVAS GRĀMATAS aSSVrTKOS
RITA tlEPA
::;EVEgA VASARA;
roniEns, $3.50 ■ .,.tu.r pagraba dzīvoklī ir kādreiz ■ j'zlīitinātais rakstnieks 'im redaktors.
Vērtīgākā Ziemassvētku dāvana ir apgādā izdoto slaveno autoru darbi. Ir iznākusi sengaidītā Z/ML^RIŅAS
šai darbā, &as jau Ieguvis pasaules slavu, individuālā un tautas dzīve vienreizēji saaužas izteiksmīgā llkteņdziesmā. Dziļš saturs ietērpts vienkāršā, bet mākslinieciski izcilā literārā forinā. Bagāta tipu galerija, dzīv«s Izpratne, pazīgana un mīlestība. Ārzemju kritika par Z. Mauriņu saka: „Tālā gaita ir ģeniāla autora liela stila romāns."
$4.00.
E. Ēaudives romāns
Kartītes nopirkt
sts Nopūta
n
.Visu simtu kartīšu parakstījis, I Lampatāns atviegloti uzelpoja, sa-
^■;:v-GAISMA, :$3.90. ;
Romāns Iznācis arī vācu valoda tlļomas apgādā GīrictS. Arsem-ju kritika autoru vērtē kā vienu no izcilākiem mūsdienu
- rakstniekiem.' • Optegas-T-teset MDITACIJA ■ PAB ]^ $3.35 .
LATOESU TEIMDAS BESTMIT GABI — Dr. 1. 'W<*<>v»^
' SoMaiu-in^.PILSfiTASļlN CILVfeK^^^
■^^J. Klldk^ VIŅAatJĶViPr))roš. :, Br. Fi^iinana itomāns^^ V^   iznāks Š. g. 20. decembri Grāmatas dabūjamas visās grāmatnīcās vai
ASTRAS APGĀDĀ' c/o ANNA TICHOVSKIS, 129 Indian Rd.j Toronto, Orit, Canada,^^^^ 8682
KNuis LiiSiŅs-.v-AKLĀ IELA
, noveles un stāsti $2J® visa dzīve Arnim likās kā šī Aklā iela. no i--^?'' nehiia izejas...
■ - NĀVES JEĻENKUMā;;
■■ ■  romāii?, VSirļO. ■ ■■ . .. .traģēdija, kuias beigu, cēliens :: vēr nav; npspē.iēts.., .
r-^^^^ .iūŖAS vīlei •
V - . EEAli ESTATE^
Lielākais un aktīvākais īpašumu biroi
i59t BLObŖ ST: Wo, TOR Mājas austrumos -ziem^^
BLOOE —BIINMMEDE rajonā <S istaba dnbnitķiegeļu atsevišķi stāvoša māja ar Ž saules istabām, Hdens-^las apkure, garāža ar privātu iebraucamo ceļu, liels dārzs. Māja bez parādiem. Zvanīt A. BULLElf,XL 5555.
VIESTURS VARAPOGĀ
- . . $2.50 ■ ■
KAS GARŠOJUŠI, SAEA
NOGARŠOJIET AR!;JŪS!
un 'Steigšus vien āizmesa uz pastu.
Vakarā, priecīgs par. padarīto, viņš uz brīdi iegriezās pie Taisnī-bām, bet tu/r valdīja nemājīga jušana, jo Taisulbene, tautisko garu kopt gribēdama, bija s^usi mīcīt piparkūku mīklu, un taga4 izpūru-Išiem matiem un sarkanju ģīmi grozījās pa virtuvi) ik brīdi saukdania ■Uz istabu:
„Blušķīt! Nac un •—" u<n katrreiz pavēlēdama vīram darīt ķaut feo citu — .vai nu pasniegt kādu bļodu, vai iedot nazi, vai piebērt mīklai kādu šņauciehiu miltu, vBi citādi kā nodalŗbinādama.
Cits nekas neatlikia ka iet krogu, bet arī tur Lampatāns nejutās visai labi ūn tāpēc, aizgāja mājās, lai tur viens pats klusrumā un mierā dždzertmisavii pudelīti alus, un pārdomiātu   dzīvi., Pardomādamis
K. SKALBE
KOPOTI
I.wYIL gr., $4,50.$4.75
LATVIEŠU
.. DZIESMAS;
CILVĒKS-DŽr SPOGULĪ
VESELĪGA DZĪVE
J. STRAUIJEROS
SEN TO rīgu DAUDZINĀJA
DĀMU FRIZIEŖSALONS
TIJA GBIMBA
109 Moberly Ave Toronto,
Danfortli—Koodbīne, 2. stāvā
LATVIEŠU PUKD.SALONS
727 Danforth Ave, pie Pape^ . . tel. HA .9911,
Piedāvājam Ziemassvētkiem bagā%ā izvēlē ziedošas podu puķes, grieztos ziedus, tropiskos nn zaļuma stādus, ® Keramikn, āuduraTAS, sudraba
dzintara izstrādājumus. Ziemassvētku svecītes.
® Pasntiniet
Mēs piegādājam mājās •
■:G R E G 0 RT ] C H A R L.A P ■
\ ■.■■\;'b.A;m.sc.,: M.C.L.
.      abvocate, babbisteb aM SOŅCm^ ' ' Biedrs pie augstākās tiesas, runā vācu un slavu valodās
BiroJā-un 6.8791 mo f t e e 'a .ļ,^' p,q. Hajās AT 1868 tnlversitj Tower Bldģ., 660 St, Cathaiine St. W., Boom 6M
is pulksteņi;
par fabrikas cenām, ar garantiju, nodoti pārdošanai mazumā fies 1». JANiTIS, foto studijā, 181 Cārlton St., Toronto un A. 6BEBLĪS, 2219 Prud'liomme Av4 Apt Montreālā^^^ Jauns sūtījums - jauni modeļi. IKŠELS, impoS*tS
v. fou ilKlDf.NSTAMS
.KAROLĪNIEŠI ■.
; ■ Tulk,:L.'SKALBE'.-.^ romāns, 13*80
Kārlis • XII ir: vieh^ no tiem karavadoņiem iin k"aru''iemj^ ap kuriem Vēl arvien tinas zilganu noslēpii-. : mu migla, un lai to zinātu, ir . jālasa ši grāmata.
123 Huron
•9
:^^:.:  :dāmu:f ;
pieneni klientus 73 Ritchie Ave,
(pi© Bundas un BoncesvaUes) arī vakaros. Pirmklasīgs darbs pie ; ilgviļņiem, matu krāsošanas un balināšanas. Mērenas ceias.
Zvanīt Annai, LOOm^^
. W. pie Ossington Ave, Toronto, ATel
Krājumā: Velvētu, filžu, velūru un... ķoķtei. lu cepures. Pagatavojam arī no pienesta jna^
arī gatavojam līgavāmp masām.
MABTA SVEEIfS
Svētkti priekš
NoskaidTOiia  ka katrs kārtīgs lika a,plpk^nes, s^Umēja markas cilvēks,   Ziemassvētkiem   tuvojo-      'Steiersus vien aizaiesa. ,,7. ti^s,  sūta draugiem un paziņām svātku noskaņas veicināšanas kartītes/ Lam^jķatāsis atguva veco lab-īsajūtu — beidzot viņš aināja sa-■ vas agrāikās drūmās sajūtas cēloni. !   „Skāidra,*' t^iņš teica. „kas jādara, ta® jādara. Vai man , kāds naids?"     . ^ 1   Piirmajā brīvajā sestdienā viņš iegāja veikalā oin gribēja nopirkt vajadzīgos materiālu®. — kartītes, ! aploksnes im pastmarkas. ;. V Lieta tomēr nebija tik vienkār-lia, kā viņš to bija iedomājies,
■Kartīšu, izrādījās, bija mil'zums, un katra citāda. Tas bija iemesls, ^ kāpēc pie ķartīš.u galda drūzmējās sievas; kā gada tirgū» ka jaciņas meitas ap pēperkoku siržu būdu. Viņas rakās pa kartīšu kaU' dzēm kā vista© pavasarī pa lecektīm!, ka bildes vien juka m visām pusēm; pacēla kartīti,, pagrozīja pirkstos un — ņē, atkal nolika atpakaļ. Citai izdevās kartīti trāpīt vecajā vietā, citai ne, bet nopirkt tikai retā kādu nopirka.
vNupat darbs beidzies, tāpēc tāda drūzma," Lampatāns nodomā-ja, ,'pagaidīs, kamēr kļūs retāks. Vai man laika trūkst?"'
Bet drūzma neplaka. Ja arī kāda sieva aizgāja, tās vietā nāCa cita-•Pēc laiciņa tomēr pircējas, likās, Lamīpatāniu bija ievērojušas un cita citai, piegrūzdamas/gan pāsie-piis uz šo paskatījās, gan atkal kaimiņienei parādīja, bet visām bija ļoti nelaipni ģīmji.
,,Nti itu joks!" Lampatāns brīnījās, „Vai es šām ko zadzis, ka viņas tā?" _ Bet beidzot viņu ievēroja arī pārdevējā, paskatījās viņā pāris reižu un tad sāka 'zvanīt kādu zvanu. Pēc laiciņa atsteidzās vēl ^iē-na — likās ,tāda kā priekšniece — uin tad abas sačukstējās, laiku pa laikam paskatīdamās Lampa-tānā. Beidzot otra joņiem vien aiznesas kaut kur prom. . ,,Tu redzi, kā viņām ar visu lielo ptrklsaņos iznāk laika trīt mēles gar svešiem vīriešiem," Lampatāns domāja, bet tālāk netika, jo tdeši tai brīdī viņu aiz piedurknes paraustīja kāds neredzēts vīrietis. Tam blakus stāvēja otrā vēja. Vīrietis Lampatānam kaut ko klusām stāstīja, ko. viņš tomēr ne-saprata^ un tad acināja Lampa,tā-uU iet šim' līdzi.
„Man nav laika," tas atriinājās, j.jāgaidai, kad tur tiks drusku klajāks. Man arī sveicienu kartītes;, jājpērk."   :;
— \Nekas. 'Lai nākot vien, un pie tam tā, ka iļiwens nemanot, t
,,Sorrī,'\ . Lanipatāns: savus; izskatus tik - viegli nemainīja, "es jau teicu     nav laika."
Bet svešais neatlaidās. Viņš. esot mājas detektīvs, un par Ļampa-tānu esot ienākusi sūdzība, ka viņš. te stāvot un uzglūnot sievietēm.
j,Tu tak neesi skaidrā," Lampatāns pazina tādu stāvokli, „kuŗai
tad?":-- ■.. Todien nb kartīšu pirkišanas to-^
mēr . nekas neiznāca jo ^ kamēr Lampatāns veikala birojā izskaidrojās un atguva brīvību, veikals jau bija slēgts. :
Vieiiīgais mierinājums bija, ka par sryešajam pārplēsto kreklu viņam ^nebija jā-maksā..
Nākamajā sestdienā veikals bija vēl,pilnāks, bet lai aM neizņālc-tu nepatikšanas, Lar^tānš, plir-,cēju barā tukišākū starpu noskatījis, metās jaķšā ķā peldētājs viļņos. Lai nebūtu daudz jāgrūstās un viņam atkal nepiesietu kaut kādus duUum^, viņš daudz neizmeklē jās. — ņēma pirmās, kas .ga^ dījās, jo galu galā lielu atšķarību uz tām nemanīja. Tāpat vien uz visām bija dažādas bildītes — gan 'Ziemsvētku vecītis, gan kāds bērniņš, gan. puķītes, gan citi «šādi tādi ķiņķēziņi.' Uz visām bija ari kaut; kas rakstīts gan d'zējā, gan tāpat taisnās rindās, un ar dzelzs gabaliņu piesprausta cena un pareiza lieluma aploksne. .
Pārdēvē ja, ka'rtītes apskatījusi nn oe'nas saskaitījusi, kaut ko prasīja, bet Lampatāns lāga nesadzirdēja un, lai neiznālctu liela runā^ šana, kur tik daudz svešu cilvēku klāt, viŗiļl tikai laipni atsmaidīja un noteica:
..Ješ, jes. 01 rait. Okē," ■ ■ Mājās pārgājis, Lampatāns daudz netielējās, bet sēdās pi® darba:, ņēma un sarakstīja vispirms uz aploksnēm vārdus un ad-' reses, kam sūtīt, un tad salika sapirktās kartītes rindā un sāka tās citu pēc citas parakstīt
Skolas laikos viņš bija apskaudis iskolotāju, kad to reiz skolotāju istabā bija redzējis parakstām daudzās liecības: sēd tik un raksta savu vārdu. Visvairāk viņam pa;tika, k® vārds uz visām ■ liecībām iznāca gluži vienāds: sākuma burts liels un apaiš un tad jo tālāk, jo burtiņi kļuva mazāki, un tad apakšā liela, biezā svītra, un pāri vārdam • vēl gara, taisna līnija; -   ._ ■
Otrreiz viņi'^ ^"'a noskatījies, ka nometnes pārzinis Vācijā: parakstīja dīpī kartītes — ņēmis pa kārtai ue tikai vilcis vārdu apakšā. Un katrai kartītei. līdz ar to radies liels spēks — tik tā pievilktā, vāirdā dēļ.    ■ . : _ , ;
Arī Lampatāns bija kartigi izstrādājis saVu paraksta tecbniku: burtam „L" viņš apakšējo : zaru vilka labi garu, lai uz tā varētu uzsēdināt visu pārējo vārda dalu. Līdz ar to tas ..ampatāns" jauki gulēja zīdainis uz krusttēva rokas. Beidzamajam „s^' viņš piegrieza klāt vēl tādu ieapalu cilpu, un. vidējā „ā" garumzīmi uzvilka tādu pa)3u kā skola;s pārzinss —
USl
saiņēmis līdzjū^bas kartīti: par smagu zaudējumu, Taisnības sievas mātei — godājamai Pemura kundzei, ar ko (Lampatāns gribēja ieturēt sevišķi labas attieksmes, biJa ti^āpījies aizsūtīt tādu, ko sūta jaunām mātēm, Žē:lastības bija saņēmuši laimes .vēlējumu uz saderināšanos — un tā Tēl daudz un dažādi. : ' ■Lampatāns ©ašutninā* devās itz veikalu žēloties nn atprasīt naudu, bet .pārdevēja tikai, raustīja 'plē-ous — išī jau toreiz esot brīnījusies, kam šis t^as kartītes izmeklējis, bet viņš esot atteicis, ka viss esot cirait!
Nu arī viņam pašiain uzausa rīta blāzmā, kāpēc tai stūrī toreiz pie kartļ^u galda bija klajāks bijis.
Un Lampatāns ismagu sirdi jautāja, vai jaunkundzei neesot tādas kartītes, kur rakstīts, lai šo atvai-
Angļu zinātnieki apkaro ^vķirmj^
Britu zinātnieki pašlaik mēģina atrisināžt problēmu, kā apkarot ma :zos koka grauzējus — ķirmjus. Pē« ēdjā lēnām, bet/ ņeatlāid%i sagrauž koka d^^as visām slavenām angļu celtnēm, kā Westniinsteras hallei, sv.PaAila katedrālei U;;C. Jaunie ķirmju kāpuriņi iegi«,uža^ dziļi koka šķiedras ūn kādreiz pa.? iet vairāk kā 10 gadi, pirms tie pa" rādās jau kā ,,piieaūguši" virspuse Un rada jaunas^ pēcnācēju
Līdzšinējie ķirmju apkarošana® līdzekli nav bijuši pietiekami ie»; darbīgi. Tagad zinātnieki nolēmu-tši ķerties pie atomapstarošanaš^ cerot, ķa kobalta bumbas izstaro-jumi iznicinās māžos grauzējus tā-pa;t kā iznīcina vēža šūniņas dzī^ vajā ķesrmefliiī..
nojot, ka šim misējies.
----------------- Turpinājums vēl vieiīmēr sekos, .      ^ ^
viņš atzina, ka rīkojies ļoti parei-1 Un trešā daļā bus rakstīts kā Lam-ļ ^Ķ^^»!®. tagadēja, audze -bus ai. ka savā laikā nav ļāvies brūtes —U-ī «čLia<s  t.o;v« ^ā^i« vimi v»wv
Ja arī apstarojumi nespēs iznīcināt grauzēju sīksto dzīvību, tad zinātnieki ceŗi, ka tie vismaz .padarīs
luntumiem un apprecējies.
Dažas dienas vēlāk viņām tomētt^ iznāca atzīt, ka «cilvēka prā,ti un izturēšanās nav ne izskaidrojami, ne «aprotami.
Pirmā nesapŗaišanās viņam iznāca ar darba biedru. Ar to pašu, kam viņš pērn bija sūtīto kartīti atdevis. Šogad, zinot lietu, viņš daa^ba biedmm. bija izmeklējis sevišķi skaistu, kur Ziemsvētku eņģelītis sēd starp rozēm un Marija savu bērniņu nav vis ieliknsi prastā silītē, bet mīkstā gultiņā. Lampatāns tāpēc nekādi nevarēja-saprast, kajs darba biedram lēcies, ka tas pirmdienas vakarā, kad tie satikās naktsmaiņā, Išņāca vien nn pat doto labdienu neatņēma.
„Nu tu, joks!" Lampatāns nodomāja, „Vai nu sieva būs apkaitinājusi, vai paģirās iedzīvojies, (Parasti gaU' bijā nedzērājs, jo ar. nierēm neesot labi."
Pēc .pusiiakts darba fbiedrs tomēr pats nenocietās: ja šis •,— Lampatāns gribot cilvēkus izjokot, tad lai meklējot- jaunākus, ne": tādus, kam jan sešdesmitais godam^ uz pleciem, un kam jau mazdēli brūtes meklējot.'
Lampatāns no visa tā tomēr gudrāks netika..
Bet darba .biedrs nebija vienīgais, kas Lampatānu satiekot, 'izteica nesaprotamas piiezīmes par jokļi dzīšanu nevietā nn ka katrai Iktai esot mērs un robežas. Skaid-rlk tomēr neviens neizteicās. Tikai ļoti rets kāds teica paldies par piesūtīto svētku sveicienu, un Lampatānam krūtīs pamazītiņāna vietn .sāka rasties vecā; baiļu un baigunia sajūta.
iS'toaidirība rādās, kad sestdien Lampatāns pa paradumam iegriezās Taisnību namā, lai apskatītos, vai Taisnība pats kaut kā nevarēs Izmanīties no mājas laukā. ■
Kad Taisnībene viņu ieraiidzīja, tā iespiedzās un izplīvoja virttivē, no kurienes ideva vīram instrukcijas: ■
,,Pluišķīt! Atceries, ko tev teicti!. Ne vārda ar (šo ciņiķil" :
Lampatāns . sakumā, domāja; kā mnn par kādu citu, bet tad ievēroja, ka arī Taisnība ^pats tāds inodīgs — sēd sabozies un tikai pa brīdim nosaka: „Well, welJ. —. We]l, well!" . ; Kas tev par^ueMii?" Lampatāns beidzot /nenociētās,i,,Ko te vello-jies? Nāksi līdzi kādai slapjumtu raudzīt vai nenāksi?" ■ ^ ,M vien pats, ej," Taisnība apvainots runāja, i,es tevi līdz. šim par draugu turēju, bet tev jau nekas nav svēts ^ ne draudzība ne otra ģimenes laiine, ne mājas pavārda mieirs, nekaš!".
Vārds pa vārdam nu noskaidrojās,: ka kaut kādas kļūmīgas pārskatīšanās dēļ Taisnības ar Lam-patāna mākslīgo parakstu bijā sa-, ņēmuši. nevis , Ziemsvētku sveicienu, bet tādu kartīti, kur sūtītājs novēl labu atveseļošanos no pārciestas katastrofas. Tā kā Taisnībene pirms dažām dienām bija dtaisku savu veco ietesusi, tad Lanapatāna sveiciens bija gan pienācis lailiā, bet radījis kaut saprotamu, tak ndāgu reakciju. ■
Vēlāk noskaidrojās, fca Lampatānam ar kartĀšu izvēli vispār nebija laimējies: darba biedrs bija
patāna kungs pērk svētku veltes, ļ arī pēdējā. Laiks Tā^īs'knŗš kuru; Augusts Nopūta,  i pieveiks..;.
Biļnišķīgasj automātiskas šttjamņiašīnas
kas ieguvusi zeMķi medaļu Vācljāj un
kas ir
Modei D
meistardarbs šujamraašīiiu rūpniecībā. Visāda veids šuvumi bez i)JeUkuņiiem.Ziģ-žag šuvumi.
151 James St,     Hamilton, tel. JA 7-1495
itliiininniiiiniiniiiiiininiiiiniiiiiiiiiiiiriiiiirininiiniiH^
NODAĻA^^^^I
rīko sestdien, 17. decenibrī, pīkst. 6 vakarā, f 123 Huron St., savā namā,
i A
§ Bēnils Jūdz pieteikt pa telefonu em 8-0792 līdz 15. decembrim H
iHiiiiiiiinniiiiiiiiiB
SPAlsa^a zaubē .
Sākoties 2. Tiņķim Ontario lat-meistarsacīkstēs basketbolā, klubs negaidīti un ar pārsteidzoši augstu rezultā,ta starpību pieveica Hamiltonas „Spartu". Piimajā puslaikā ritēja". ļoti vienlīdzīga spēle. Klubieši spēlēja nosvērtāk ain ar. ļoti pareizu " pieeju pret „Spārtas" zonas aizsardzību. Abām vienībām ne visai labi veicās ar: metieniem, uai puslaiks beidzās 28:27 kllubā labā. ■
,iSparitas" sabrukums sākas otrā puslaika pirmajās minūtēs, kad klubs Īguva pēc kārtas 10 punktus. No tā brīža „Sparta" nespēja
vairs rezUliāta starpību daudz samazināt. Beidzamajās 7 minūtēs noteikti dominēja, klubs, galvenokārt ar Ozoliņa metieniem rezultātu vēl paaugstināja, uzvarot .77:63. Otrais puslaiks bija bagāts sodiem, un, pietrūkstot rezerves spēlētājiem, .spēles pēdējās 2 minūtes „Špartfa" spēlēja 3 un kluba 4, viru sastāvā. Ļoti labi spēlēja Plōriņš. Ātrs, enerģisks un ieme-tienu veiksmīgs bija Ozoliņš.
Klubam pirmo uzvaru guva un punktus ieguva: Ploriņš ~: 20; Ozoliņš — 18;- Grasmanis — 4; ^Kazaks 0; Pērkons — 6;: Krūmiņš ļ— 12; Circenis —,10 un Ma-
sitis-:— 7. ■■■■■■■
■Spantai: Lakšēvics — 10; • Bul-te —17; Kuncāns — 13; Treima-nis — 5; Ansons' — 16 un - Mo-russ — 1.
uzvaru sējkija pārtkaukta
Toronto 'Metro līgā vairs nav net; vienas vienības bez zaudējumiem. Kflubs piedzīvoja pirmo -zaudējumu pret žīdu vienību Bnai Briths. Vēl 7 isekundea pirms spēles beigām klubs atradās 1 p. vadībā, taču nevajadzīgi izpelnoties technisko. sodu (Grasmanis), žīdu basketbolisti svinēja uzvaru. Kaut soda metiens bija nesekmīgs, līdz ar beigu svilpi pretnieki guva uzvaru nesoio grozu.- ■
IGAUS^ĪS KIVISILBS
5 JUBŽU DISTANCĒ'.:.
Igauņu distanču skrējējs Kivi-silds uzvarēja Toronto "Gladstones kluba rīkotās cross — country sacīkstēs 5 jūdžu distancē ar laiku 28:26.0. Šīs pašas distances teikšanai Londonā, Anglijā, latvietim Elmāram    Salnājam. vajadzēja -25:11.0 laika.   Salnājs. 1954. gada, vasarā dzīvoja un startēja Toronto, . bet pēc atgriešanās Annijā saistījies anglu Kvīnsiparka klubā> lua apvidus skrējienos sasniedm at^īstamiis panāiSnmus.