'.i. •
■TTiešdien, m
Treidien, 1%6. gada 29. februāra
Drausi grib mlis asimilēt, lēRudiiieki grib mis iznīcinās Bet mēs gribap palikt latvieši Archibīskaps T.
MONTREĀLAS SV. PĀVIU DRAUDZES PADOME UN DĀMU KOMITEJA
(Pārnesums ao 1. Ipp.)
40 , gadu- laikā, darbodamies ka priesteris, profesors, diplomāts un valsts sekretārs, karditiāls Pačelli /bija veicis lielu darbu, sevi aplieci-\ nājis par tik izcilu personību un lielu cilvēku draugu, ka pēc Pijā li:nāve3. kardiiiālu kollēģlja viĢU 1939. g. 2. martā iivēlēja. par pavestu, un viĢš, kļūdams par 242. Sv. Pētera pēcteci, izvēlējās iŗija 12. vārdu, ar kādu viņu ^pasaule nu pazīst jau 17 gadus, un godinās inūžīgi.. .
Būdams gados jau vecs, bet strādādams ar neriiiiīgu enerģiju, Pijs . . 12. .1954. gadā smagi kiaslima. Bet. arī slimības laikā viņš apliecināja sevī i par pacīetīi)as, pazemības un īsta JDieva kalpa paraugu. Viņš nemitējās lūgt Dievu par sevi un pasauli, un 1954. g. 2. dec. kāda vientuļā meditācijas uņ lūgšanas brīdī viņam parādījās Kristus nr zija. Dievs gribēja, lai Pijs 12. vēl dzīvotu un darbotos cilvēces labā. Drīz pēc tam visiem par brīnumu viņš atguva veselību un Spēku un turpina savu pienākumu kā
Kristus vietnieks zemes virsū, viņa mācības patiesais saiļgatājs, tulks un  sludinātājs, miera un
"črivēku mīlestības apustulis, viņš ir vispazīstamākā un vairāk cie|ī-. tā pēi*sonība pasaulē. . Kristīgās tautas viņu Cienī un mīļ, varas uzurpātori un cUvēku verdzinātāji
. - komunistu zemēs viņu ienīst un
katram, vai tas būtu karalis, princese, vienkāršs ierēdnis vai lauku gans, lai tas būtu jebkuras zemes vai rases piederīgais, viņš atrod mīļu' vārdu, glāstu, mierinošu smaidu un dievišķu svētību. , Kristīgās niīlestības, miera iin sociālās taisnības veicināšanā un stiprināšanā viņš sadarbojas ar visiem, nešķirojot valstis, cilvēku kārtas: vai konfesijas.. % mērķu sekmēšanai; viņš suiedz palīdzīgu roku, atbalstu vai svētību valstīm, oiģanizācijām un atsevišķiem indivīdiem. Visa pasaules -prese nesen atzīmēja ĪBerlīnes luterāņu bīskapa Dībeliusa vizīti pie pāvesta un uz-' svēra ^ās nozīmi turpmākā kopīgā cīņā pret sarkano tērroru.
Pāvests Pijs 12. ieies vēsturē arī kā izcils Sv. Jaunavas Marijas kā Dieva mātes godinātājs. Viņa valdīšanas laikā Dievmātei par godu atzīmējami divi izcili notikumi. 1950. g. bija; izsludināts par Svēto gadu, kad pāvests sludināja Sv. Jj.unavas Marijas debesīs uzņemšanas dogmu, bet 1954. g, bija izsludināts ,par Sv. Marijas gadu, kad tika svinēta Sv.. Jaunavas Marijas bez vainīgas: ieņemšanas dogmas pasludināšanas 100 gadu atcere. Šie-svētki, stiprinādami ticību visā pasaulē, reizē stiprināja arī saprašanās un. miera ideju pasaulē.
Pijs 12; ir redzamākā» mūsdienu personībā ne tikai katoļu baznīcas vadībā, bet arī vispārīgā cīņā pār cilvēces labāku likteni un gaišāku
JĀNIS PORIETIS - LATVIEŠU
'preses
godināšana Bostonā
Redaktora un publicista Jāņa Aktieris V. Streips nolasīja ap Porīeša 70 ģ. dzimšanas dienas un rakstveida apsveikumu. Sūtnis 40 gadu darba jubilejas svinības K. Zariņš novēl pārvest ■ brīvajā
Bostonā 18. februārī latviešu iia-1 ^^^f^^ modro latvju ^ru, sūtnis
prof, A. Spekke novel speķu raziga
darba turpināšanai, bij. ministru
Mohtreālas Sv. Pāvila draiiazes jaunievēlētā (ļraiulzes pailomcc kr.^ J, lilga, ērģeln, Ae Tirzī^ pr-lia yietn. E. MazntiSs draudzes māc. H. Kušils, draudzes priekšnieks Cauiūtis, Ao Zeltihš, kasieris J. Birze, 2. r.: A. Vāsar^ņš, B. Inniiss, galvenais kasieris E. Ziediņš, V. KraTiUs, J« Palieps, pērminderis Sniķeŗis. 3. r.s sekretārs A. Jaiisoīis, A. Greblis, J-TašiļJ^» Krieķis/H. Veczieciiņš un pērmiiid. A. Dimitris. Foto M. Sīmanis
uzskata par savii 'niknāko ienaid- nākotni. Pija 12.. dzīve un darbs ir
nieku, jo viĢš ar saviem^ palīgiem, no kuriem daudzi, pat kardināli, aizgājuši mocekļu ceļu, ir kā .dzīvā sirdsapziņā viņu tumšajiem dar-. biem. Simtiem- tūkstošu ceļinieku no visas pasaules ik. gadus apmeklē Pāvestu :^iju 12. Romā, un
nebeidzama degšana mīlestībā uz Dievu un cilvēku. Kad viņš paceļ •savus pirkstus svētīšanai, kāda'neredzama,. bet visiem jūtama dievišķa .vēsma aizšalc pāri orbi et urbi (pilsētai un pasaulei). .
' H. Tlclīovskis-
Jlontreālas St. Pāvila draudzes jaunā dāiiiu komiteja. 1, r. no kr.: pr-ce D. Ziediņa, draudzes māc. H, Knšils, pr-ces vietn, A. Tirzīte. 2. r.: Z»Tilga, 0. Birze, kasiere L Vasaiiņa, Z. Knšlla, Jfo Breijerei 3. ris E. Eglīte, K. Rācene. A. Kaniņa, sekretāre M. Branna, Ao Konovalova, M. Tašīņa, Iztrūkst E. Cenne un E. Jan-
ševskao    ■   Eoto ReinJi. gīmaniso
N. ■ STEUŅKĒS j^ARKĻI MĀKSLA
■ .BOSTONĀ- '■/■■^^
. BV DARBĪBA .ŅUJORKA .
. Daugavas Vanagu apvienības Ņujorkā gadskārtējā pilsāpulce notiks 24. martā, pl. S vak. Yorkvīlle telpas 157 E. 86 Št. Ja minētajā laika nesanāks kvorumam vajdz. biedru skaits, tad valde sasauc pl. 9 turpat otni sapulci, kas būs pilntiesīga pie katra ieradušos biedru skaita. Darba kārtībā paredzēts budžets.1956. gadam, amata personai un delegātu vēlēšanas.
Budžeta projekts 1956. grādam sa-laālansēts uz 3.300 dol. Aprūpei no ziedojumiem paredzēts 800 dol. uņ aprūpei no organizācijas līdzekļiem    800 doi;
Ņotecējušajā gadā DV apvienība ieņēmusi biedru naudās^ 911 dol. un V no sarīkojumiem ^ 3.366 dol. Ie-
nākumu kopsumma — 5.993 doJ,, kas pārsniedz budžetā paredzēto sumniu. APrūpei izdots 2.061 dol. Naņia un neaizskaramajā fondā ir 862.dol!
- v-TOTREĀlA.;
• DV rio.dāļasrīkotais plkv.. Kal-paka un leģiona atceres sarīkojums ai" Vanadžu kopas rīkoto bazāru un saviesīgu dzīvi sestdien, 17..martā, 400 Sherbrobke St.,V^T.
Par DV nodaļas Vanadžu kopas pr-ci izraudzīta T. Gaile.
DV nodaļas valdes loceklis L. Jansons, pārcēlies u^ dzīvi Hamil-tonā, viņa vietā valdē darbosies j. Ōugurs.
' Latviešu mākslas cienītājiem Niklāva Strunkes vārds nav svešs, bet iegūt tā d'irbus šajā kontinentā, bija zināmas grūtības, jo mākslinieks . trimdā dzīvo un strādā Zviedrijā,.    V ;
Dodoties studiju nolūkos uz Itāliju, N; Strunke dažus savus darbus nodevis Mākslas salonā Bostonā, cerot, ka tas dos viņam iespēju ilgāki palikt zemē,, kurā tas daudz guvis savai mākslai. Katra akvareļa cena $50.00. Tie ir: Dzī-vct, dzīvot grib Latvijas dēli, Saules stari. Bezcerība, Skrējiens no tumsas gaismā, Jāņu vakars (šis oriģināls krāsaina akvareļa tech-nikā)v~ Vispasaules kara gūsteknis,
V   ATZĪSTAMA : IGAUŅU
iepazīties arī ar attiecīgo darbu foto attēliem.
mā izvērtās pār ievērojamu ļatvie-. šu kūtūrpolītisku demonstrāciju.
'Kad gaviļnieks ieradās uzpostajā un Bostoiias sabiedrības piepildītajā ' sarīkojumu zālē, viņu sveica ziedi, sirsnīgi aplausi un vīru du-. bultkvarteta ; Tēvijas dziesina/ Rīcības komitejas priekšsēdis, bij. Kurzemes Vārda redaktors K. Grāmatnieks stāstīja atmiņas. par J. Porieša plašo darbošanos. latviešu presē un. Latvijas rakstnieku un žurnālistu arodbiedrībā, presēs baļļu Un rakstnieku dienu rfkoša-nā,, un izteica, ticību, ka latviešu preses seniora 80. jubileju svinēs Siguldas rakstnieku pilī; pie kuras iegūšanās un iekārtošanas nopelni arī jubilāram..
Preses biedrības sekretārs Osvalds Akmentiņš sveica dižo žurņā-' listu Preses biedrības vārdā (biedrības priekšnieks Oļģerts Liepiņš gan ieradās, bet zāli atstāja pirms svinību sākuma) un nolasīja adresi, kur Porietis sumināts par nepiekāpīgu patiesības un brīvības kalpu, staigājošu preses enciķlo-^: pēdiju, un paziņoja, ka Preses biedrība Iecēlusi Jāni Porieti par savu goda biedru. .;:
Lietuvju- latvju Vienības vārdā brāļu lietuvju sveicienus un greznu grāmatu ,,Lietuva" pasniedza pulkvedis J.^ Andrussūn advokāts B;.' Mickēvičs. Amerikas latviešu tautiskās sav. priekšsēdis mag. iur. A. Cīrulis cildināja Porieti kā saskaņas un vienprātības paudēju trimdas saimē, bet režisors Jānis Lejiņš uņ kuplā aktieru saime sumināja JPorieti, kā latviešu teātra un mākslas draugu, kās arī pats reiz spēlējis līdzi Raiņa Zelta zirgā, Un pasniedza aploksni. Daugavas Vanagu . apvienībās • Bostonā priekšnieks K. Treimanis sumināja jubilāru kā latviešu karavīru varoņdarbu aprakstītāju un pasnie-^ dza izcilajam spalvas bruņiniekam — jaunu un asu pildāmspalvu. Trimdas draudzes vārdā sveica ūn grāmatu dāvināja pulkv. Dr, V. Jaunzems, bet mācītājs A. Galiņš cildināja jubilāra garu — gars dara dzīvu! Bija vēl':citas skaistas runas^un daudz rožu ziedu.
prezidents A. Bļodnieks sirdsvēlēju;
mu brīvā dzimtenē raženu spal-vu,ALA's Kultūras biroja yardā j, Šāberts novēl nepagurt stāvēt sardzes torni par latviešu kulliiru. Vēl: sveicināja; prof. Ed. ^Laimiņš, prof. A. Annus, Latviešu liberāļu apvienībās ASV rajona vicepriekš-sēdiš K. Karūsa, LPB Kanādas kopa (ilgus gadus darboties lat-; viešu preses pirmajā rindā, aploksnē),- UPB Austrālijas' kopā, Lidija Druva, Laika izdevējs ::h. Ŗu-dzītis (aploksne), Laika redaktors K. ^Rābacsr Paula Jēger-Frēimaņe, Jānis Grīns, prof. A.Švābe, Jānis Breikšs, K. Dziļleja, Artūrs Bērziņš, F. Krusa, Jānis Klīdzējs, Elza Ķezbere, Melānija Lence, Rūta Skūjiņa,,: Ēriks. : llaisters, Otto Krblls Un daudzi citi.
•Pats jubilārs, kas tā aevēlējies^ kā viņam rīko godināšanu, pazemi-
ĢĒNEfeĀLKONSUIfi
.R.N.BRYŠON
Toront», t«l. GE B8«l lU DASFŌRTH: ATE.
K0NSUI5
V^ TOMSONS
Tel RE 8-7798, Montreal, P.Q., 5?10 VICTORIA iVE, APT. 36
AUGUSTDORFAS ĢDDĀZIJAS AUDZEK^flEM GARS IR 3I0ŽS
ILatvijas Ainerikii redakcijai s
Pēdēļjas nedēļās man vairāki ir jautājuši: Vai Augustdorfas latviešu ģimnāzijas mācību līmenis ir pietiekami augsts, un vācu valodas zināšanas apmierina, lai pēc sko-^ ias beigšanas abiturienti varētu universitātēs turēties līdzi vācie-siemt
Lai runā fakti! Visi pēdējo trīs gadii abiturienti tagad studē un
. _       ;    . brīvajā laikā vienmēr strādā, tā le-
gi pateicās apsveicējiem, un laba gudami  līdzekļus  studijām. Par
vēlētājiem. -'^.Nei^ -.....= --
jums nākas, bet latviešu presei,. latviešu kultūrai un latviešu karavīriem, pašai Latvijai     tos: nip^^^^^
vienprātībā uri uzticībā šodien cii- ļ ^ļj^^ ceļojumā sastapu dažus no -       r^^^^ ^^ic^n^^o ^^1- šiem studentiem. Mān apgalvoja
sekmīgām studijām pēc pirmā semestra vairāki atbrīvoti no mācību maksas. , Pagājušā gada beigās savā Vā-
dinām, no tās gara gaismas dzi; vojam un trimdu pārdzīvosim!"^
Gaviļniekam dziesmas dziedāja Tēvija Jāņa Ansberga vadībā, de-kiamējā. :Mii*dza Ģrīnbuša. /
šis vakars cilderii pierādīja, ka tauta cieriī un mīl savus gara: darbiniekus. Tā ir :ķīla Latvijas nā-. kotnei.     ' :
Vēl daudz baltu Un raženu. dienu!
y ; y.Lambergs. Z
Jāņa Niedras un Pētera Lfelžuikās kon^^ertš
sestdien, 10. martā, pīkst. 7 vakarā, Sv. Andreja baznīcas zālē. Latr vju oriģināldziesmās, dueti un eit-tautu komponistu ārijas un balādes. p.Lielzuika cēlies ņo muzikālas ģimenes un tagad ir pirmais latviešu liriskais tenors Amerikā:
ARTuRU KAĻĶI
iļieklē tevs Kaspars uii māsa Elza* ■     Rakstīta LAredakcijāo..;
ja Bremze, sarīkoj. daļas vad. J. Kr^uliši ;^Iiotējtārs : Ikvildš, Ziņotāja ekspeditore. Dz.. Ikvilde, valdes loceklis S. Gabrāns. :
KAŖA¥!RU PIEMINM
SV.-KATARIŅĀ
Pagājušā svētdienā vietējā Kristus baznīcā dievkalpojums bija veltīts latviešu leģionāru pieļmiņaī. Patika vērot, ka gadi, kopš latviešu karavīru stingrajās rokās bei-. guši runāt ieroči, nav bijuši par šķērsli tiem Jatviešlem, kurus tik kuplā skaitā redzēja dievnamā, lai dalītos izjustās pārdomās ar savas tautas vissmagāk cietušo daļu — latviešu karavīru.
Cauri dievlūdļzēju pilnajai baznīcai lēni un apzinīgi ienesa DV nodaļas ūn 5. Jelgavas skautu vienības karogus.
€l4dīgās un;2aklās DV Vanadžu kopas un Dāmu kluba dalībnieču rokas bija greznpjušas altāri ar sārtiem ziediem, kas Sveču gaismā kopā ar karogu krāsām deva kā tālu atblāzmu na nesenās pagātnes ūn,mājām.
Dievkalpojumu vadīja māc. V. Šēfers, uzsverot ar izciliem un izjustiem vārdiem latviešu Isaŗa-vīra stāju visos Latvijas grūtajos pārbaudījumu laikos. Runātājs norādīja, ka kaŗaHra sirds vēl odien, ir Kurzemes degošā krasta.
dārgi pirktās uņ atkal zaudētās dzimtenes dvašas un nemiera pilna.
Dievkalpojumu kuplināja DV vīru koris Viesturs, skanīgi un iede-rīgi nodziedot A. Valles Lūgšanu un A. Kalnāja Nezināmiem kapiem. Viesturiešus dzirdējām pirmo reizi pēc traģiskā aāvē zaudētā kora diriģenta ^ komponista V. Lindes. šoreiz kori vadīja E. Saksš.
Pēc dievkalpojumā dievlūdzēji (Ievās uz vietējo kapsētu, lai pakavētos piemiņas brīdī pie leģionāra Aleksandra Tirziņ^ atdusas vietas. Ziedus nolika DV Vanadžu kopas un Dāmu .kluba vārdā M.. Vīksna.
Šķiroties varēja lasīt ikviena sejā, ka ņe pelēkā ūn bezcerīgā trimda, pārdzīvotais un pazaudētais nevar mums atņemt un liegt vienu — domāt un tiekties pēc mūsu ilgu un cerību zemes — domāt par karavīru, kurš nepārnāks, bet kūja varonības un drosmes atspulgā šodien trimdinieks bez dzimtenes ūn mājām klīst svešajos trimdas lielceļos,: un domāt: Latvija dzīvos!
L. Līdums.
Tōronto igauņi, tāpat kā savā laikā brīvajā dzimtenē, savu valsts svētku priekšvakarā, ii februārī, šejienes igauņu skolā rīkoja skolēniem svētku aktu. Šais svinībās nodibinājusies tradicija, līdzīgi tairi, kā mūsu trimdas skolas, godalgot skolēnu labākos darbiis par iepriekš uzdotu tematu, Špģad šis temats bijis:, „Mani novēlējumi jauniešiem dzimtenē" Tās domāts vēstules veidā Jauniešiem Igaunijā. Igauņu sabiedrība nevēlas, lai bērni tieši sarakstītos, ar jaunie šiem padomju jūgā, bet Amerikas Balss godalgotās „vēstules" vēlāk noraidīs uz mājām, lai jaunieši tur uzturētu mošu garu un nepadotos pārkrievināšanai un bolševizācijai. U'gūns kauss un Dziedātāji.
Interesenti tuvāku informāciju par šiem darbiem var iegūt A. Ķī-vīša grāmatnīca (P. 0. Box 163, Hurdmans Bridge, bttawa, Ont., Canada.: Te). CE 3-6044), kur var priecājas.
LNAK centrālā bibliotēka Drau-: dzīgā aicinājuma zīmē šogad saņēmusi prāvu skaitu grāmatu. Tā LNAļK padomes sesijas dalībnieki bija paņēmuši lidz pa sējumam, un viens padomes:loceklis bibliotekārei, Ainai Hēvelei nodeva pat Skalbes rakstu krājumu! \ .'
Savu ziedošanas gribu parādījuši divi .la.tviešu grāmatu apgādi: Druvas apgāds: bibliotēkai dāvājis 3 grāmatas 89 eksemplāros un Ziemeļblāzmas apgāda Zviedrijā īpašnieks J. Abučs li grāmatās 317 ekseinplārosi tā manāmi palielinot sējuinu skaitu grāmatu skapī. A. Hēvele doma savā bagātībā dalīties arī ar citām LŅAK bibliotēkām mazākos latviešu centros... d) Dārzkopju sekcija 10. martā sv. Andreja baznīcas telpās pīkst. 8.00 vakarā rīko priekšlasījumu vakaru. Referēs A. Budrēvics par tematu »,Pil sētas māju dārziņš" un Fricis Sirmais par Kanādas dārz-saimniecībām. Visi interesenti laipni ielūgti.
®. O'Keefe's alus darītava piektdien, 24. februārī savas durvis atvēra turpat pusotram simtam latviešu, kas, viesmīlīgo namatēvu bagātīgi apgādāti ar ēdamo un dzeramo, kavējās pārrunās un , dejoja līdz vēlai stundai. Kāpella nenogurstoši spēlēja reizēm gluži eiropisku mūziku. Nezinātājam Varēja likties, ka visas latviešu biedrības nupat sagājušas zem vienas cepures, tik kupli pārstāvētas bija organizācijās un tik brālīgi visi
® Latviešu baptistu draudze 4. martā pīkst. 4 pp. Walmer Rd. baznīcā noiturēs misijas dievkalpojumu aŗ draudzes mācītāja R. Ēkštēiria sprediķi. Dievkalpojuma kolīekti paredzēts nosūtīt latviešu baptistu draudzei Fereirā, Brazīlijā, mikrofona un skaļruņa iegādāšanai. Fe-reiras draudze nesen uzcēlusi savu dievnamu.
; DV Niagaras nOdāļa rīko 3. martā, pīkst. 8 vakarā, Dunn ielas ugunsdzēsēju zālē, Dunn ielā 18713, kalpakiešu un leģiona vakaru. Programmā referāts, deklamācijas. Pēc tam Vanagu un tautiešu kopīgs groziņu vakars ar deju. ieejā pret labprātīgiem ziedojumiem. Visi laipni ielūgti pieminēt mūsu varoņus kalpakiešus un leģionārus. ® DV Niagaras nodaļās 4. gada svētku svinības notiks 12. maijā, Nodaļa rosīgi gatavojas Lieldienu ziedojumu vākšanas akcijai.; Tautieši lūgti būt atsaucīgi, kad ziedojumu vācēji apmeklēs ar listēm mājās..
Latviešu biedrības un DV ndd. rīkotā- masku balle bija labi apmeklēta. Bija daudz vērtīgu masku. Godalgošanas komisijai bija stipri jāpiepūlas, lai taisnīgi izšķirtu godalgas. 1. godalgu! saņēma Gorilla (J. Virsis), 2. Nakts (0. Rakauska), 3. Arābs (J. Beļin-skis)V 4. Kaķis (V. Daukste), 5.-6. Miki pelītes. Sarīkojums bija labi organizēts un deva gandarījumu rīkotājiem.   ■ ;
® Lietuvju vālstssvētku neatkarības dienas svinībās piedalījās; konsuls V. Tomsons, nododot latviešu saimes vēlējumus. ® Jaunievēlētā Latviešu nama fonda valde konstruējūsies šā: pr-ks. inž. N. ZoldnerSj pr-ka vietu. A. Bremze, sekretārs L Skrastiņš, ka-s ieris A, Greblis, grāmatvedis J. •Ļavs. A. Bērziņš un V. Kraulis valdes locekļi. Rev, kom. pr-dis E. Māzutis.   . ;'■ j.'- ,
,® Latviešu b-'bas jaunievēlētā Valde sadalījusi amatus: pr-iks A. Bremze, pr. v. un sekr. J.Saliņš, kā-
I VLB karnevāls Uz-karstām pēdām notika 4. februārī. Vakarā valdīja karnevāla pacilātība, bet rīkotāji bija vīlušies apmeklētāju skaita ziņā, jo to bija stipri vien mazāk nekā iepriekšējos gados.
I Vinipegas latviešu ev.rlut. sv. Krusta- draudzes Dāmu komitejas 5 gadu atcerei veltīts Tējas vakars notiks II. martā pēc dievkalpojuma sv. Pētera baznīcas pagraba zālē. , ■V.''';;y
® l^rusta draudzēs Dāmu komiteja sāka darbību 1951. gadā janvāra beigās. Kopš tā laika komiteju vadījušas: .Regīna Pavasara, Olga štauere, Anna Aņģe un Emiļīja mite, bet patlaban šos pienākumus pilda Elza' Sniķere.
Kaut komitejā aktīvi nedarbojaā visas draudzes locekles, darbs veikts uzcītībā un ar labiem panākumiem. •
Draudzei grāmatu galds, kas pastāv 4 gadus, un kūra apgrozībā bijusi liela, To vada rosīgā Anna Vulfa. Bez tam komiteja rīkojusi tējas vakarus. Ģimenes dienas_ sarīkojumus, gādājusi par baznīcās un altāra izdaiļošanu, sarīkojusi draudzes bazārūs, vākdama mantas un līdzekļus, sadalījusi aprūpes līdzekļus, uzturējusī sirsnīgas attiecības ar DŌfiņas dievkalpojuma kopu un klusībā veikusi daudz citu pienākumu. I
ka vācu valodas zināšanas bijušas labas. Viņi ļoti priecājās, ka varējuši mācīties latviešu ģimnāzijā;
Skolā tiešām valda īsts latvisks gars, un tās audzēkņi, kurus liktenis nemaz nelolo, nepagurs dzīvē, ja vien dosim tiem iespēju,nobeigt šo skolu.
i   Teodors Zieriņš, Čikāgā
lĪATVIESU STRĒLNIEKU VADS-BA OiRGAMZĒJAS
īiatvijas Amerikā redaJtcijai: Ar prieku izlasīju Latvijā Amerikā 18. febr. n-rā Vecā Strēlnieka draudzīgo ierosinājumu.
iLKOK Jēkabs Dzenis no Austrālijas un Jura ordeņa kavalieris Aug. Kārkliņš no Dānijas, tāpat vairāki citi strēlnieki ASV izceļ šādu atzinumu:   ' *
,,1940. gada maijā Rīgā notika pē'dējā latviešu veco strēlnieku b-bās; pilnsapulcē, kurā starp pārējiem ievēlēja Edvīnu Medni par «valdes pr-ja 1. vietnieku un Jāni Goldmani par otro vietnieku, par valdes locekli, vēl '.ievēlēja J. Dzeni, par centrālās valdes sekretāru Vili Maī^ti. Padomē .ievēlēja Pēteri Dardzanu u. c.
Pēc valdes pr-ja A.- Auzāna un Gpldmaņa tēva aiziešanas Edvīns Mednis uzskatāms par Latvijā -ievēlēto legālo valdes pr-ja pien^u-mu pārņēmēju. Bez tam arī pats Goldmaņa tēvs to bija uzskatījis pār savu pēcteci." Tādas — ar sīkām variācijām —
St Katarīnā Mvleši ķaŗavirļi plemiņag dieiiā svētbrīdi pie Aleksandra Tirziņa kapa radīja māc. V. šēfers (2o no kreisās).
K. Bokaldera uzņ«
® DV nodaļa rīko sestdien, 17. martā, pīkst. 20 Sokolu zālē Kal-paka un leģiona dienas sarīkojumu. Programmā paredzēts referāts un priekšnesumi. Ņemami līdz groziņi pašu- vajadzībām. Par tējas galdu rūpēsies nodaļas Vanadzes., ® DV Manitobas nodaļas pirmā biedru vakarēšana . šogad notika Draudzīgā aicinājuma dienā, Pieminot pirms 10 gadiem Zviedrijā izdotos latviešu leģionārus un dažos vārdos atzīmēja Draudzīgā aicinājuma dienas nozīmi.
Plašāku referātu par Latvijas sasniegumiem salīdzinājumā ar Kanādu un Padomju Savienību, kā arī komunisma ideoloģiju, sniedza agr. Osv. Šmits. Vakarēšanas lai-. ka izraudzīja arī nodaļas jauno Va-siere un dāmu komit. pr-ce Antbrii- nadžu priekšnieci — L. Smoļinsld.
!r«!illetot«s naniftolpte^^ B<nssiB))a«, %«t vs TčiSila&M sSfi;» alp& Ja Wi f)l«Ti«9«te iMBiafti^ Ar aste» Tfirdi vai iMar»kf^taJ«« "^frfj^ teteffitS*
ir veco strēlnieku izteiktās. domas. Tā ķā neviena veterāUu saime kaut mirkli nevar būt bez vadības, tā arī pagaidām esmu "to pārņēmis; gan . cerīb^, kā strēlnieki izvirzīs kādus citus aktīvākus pārstāvjus.
Diemžēl, Goldmaņa tēva piederīgie vēl nav paspējuši man nodot tā sakopotās adresēs, tamdēļ lūgšu vecOs strēlniekus pašus tās piesūtīt man ar saviem atzinumiem vai norādījumiem. Starp citu, būtu vēlami norādījumi, vai būtu izraugāma valde, vai varētu apmierināties ar pārstāvju organizāciju, vai ASV atrastos galvenais vai pirmais pārstāvis, bet strēlnieku nogrupējumu vietās atsevišķu valstu pārstāvji. To pienākumi būtu vākt līdzekļus nevesela strēlnieku atbalstam., Skaidrs, ka tiem būtu arī citi pienākumi^
Vēl ir domāts atzīmēt pret gada beigām Ziemassvētku un Janvāra kauju 40. atskati ar kādu piemērotu izdevumu, kam varētu pievienot arī strēlnieku adreses.- Jāpriecājas par veco' strēlnieku labo sadarbību ar Daugavas Vanagiem, kās veicinājusi arī strēlnieku vecf* tradiciju pārnešanu mūsu jaunās maiņas sirdīs.
: Idv^ Mednis, Ņujorkā, 417 Ea«t 89 Street, Supfs Apt. New ¥ork 28, NX
TAM BIJA REVOLŪCIJAS
LAIKI... iatvljas Amerikā redakcijai;
Paldies R. Oakam par kādreizējā Alūksnes „8tanovoja" Ēd. Kampa- , ra pieminēšanu. Mans tēvs, kurš arī. 1905. gadā dabūja cara tētiņa '. «svētību" Alūksnes pils pagralbā, allaž pieminēja Kamparu kā cilvēku, kurš toreizējos apstākļos un savā amatā esot bijis īstenāks patriots par daudziem revolūcijas „va-doņiem,"   īpaši „spr.ogalnājiem," kas pazuduši, kā „žīdī pa Miķe- , ļīēm," lai tad nu mazie samaksā ar sa\[ām dvēselēm un dibeniem...
Otrs, ne mazāk cildināms vīrs. Orlova soda ekspedīcijas laikā Alūksnē, bijis Alūksnes pareizticīgo priesteris - tēvs Jansons. Arī viņa pašaizliedzībai un' drosmei daudzi tās paaudzes latvieši ir pateicīgi. Bet ar ironiju vienmēr pieminēts Aliikstnes luterāņu draudzes (barona ieceltais) inācītājs Volters un pr. Raue, kas sacījuši: „Nu, kam tā pakaļa tāda mīkstāka, tiem tā skāde drusku lielāka..," Tādi reiz bija revolūcijas un kazaku laiki 1905. gadā.        T. P»
C   kara invalidus, slimos/ veeošļaud^^^^ Ziedojumi iemaksājamie AŠV--^^D^^      kasierim vai vietē-
^ Jās DV ^vienībās. Eāhada^^-^^^ 123 Humn ielā valM^^^
^^^^ M
AP'
, Ul
PEOF. P.
KOEļ
Labu un pašreiz daudļ Tā loģiski izrļ c'iju organizāt jau demokrai tiska režīma 10 gadus žei sēdēt, tad ir šo delegātu p| ģina. kopā s£
Koeksistent caka' par Ai nizāciju. na\ izgudrota, beļ „made in m un tās nolūl . atklāja komļ nāles Vadītājļ gadā Maska> malām sabi ma aģentiem viņš starp c| komunismu izbēgams. b{ esam pieti( bruktu. Mūļ 20 vai 30 g| na buržuāzij visteātrāliskļ Apmātās uu| listiskās vai sadarboties
... Bet kolļ dējusi, mēs I Vu sažņaugt Zem koel gājušā vasaļ konference Ies ideju p| bija ASV
- kamēr-Angļ stāvji bija I par savu saturēšai^u.ļ vā Ei^enhaļ ferējumiemi loģiskiem
: par cēloniļ mam pasai ejot, piemlļ nās tiesībai tautas, ku] Bet nākoši galvoja, k£ nonākušās
Labi, ja nājuma diļ nizāciju' pi tāja vēstu ( nētu kopēj rosinātājuļ Ulmani, uļ mūsu tauļ
Bet kā viešu Pre pa? Tās ļ savienība j nekā stāļ si. Ja gaļ mātām, iļ rīta, kad| dziedātu parlamenj presi? Ji desiņas, tu tikai rā vietā?! tikai grāļ ierautus
Bet kā| jau nopii iekrīt a'pl
MācītĒ kā valodi Un tā i( ju ētiski ļ Kādā no I LT visai mīlestība ņa radīts neesot ai nis prātiļ fesora Arvēda ciklopēdj lasām: profesor^
-FA Vļ
Vai ni kas^ raks dams, d Baltijas Sarmas spiešani domājiet tiem sj tajā Lat sadalīto] zus un
. būsim, buvieši, atsākt kukuli
; čotu ki vietā, jļ un nepi šām, dziedāt kungi stīja n€
100 gadļ
: 1