:
17. 'martā
mmmmmmimBD ■'
IYS0N
5861
P, APT. I«
la
IRIS
[913,
Dorento
lUGA
cāiTtība drau-1000 dolt palus apm.— personas, lika labā sa-latviešiu
ia pārvaldē Tamsonu, Kopā ar ivjiem Jau-ēādi:, pār-in^is (no grāmatve-kāsieris K. la pārzinis ives vaditādi Lun. ž. cibis fes 1 pārval-ir ierosmāio Irtības mai-[izstrādāšanā [ievēl E.- El-J. V.
u
dažāda sāciju; Pro-ļ attaisnot sa^ ^, iķa5 lielāk manāma ari ižēl, atklāto ritusi^, pat ļirms nedaudz fezonā ir noti-vē!\tigs kon>-^§U42i6dā^ notikusi pat (nav vairs trupas), pie |rīkojunii yis-rimdas saimi gados pie teši ar visiem pogad-—^ nestos par To-ļdēin daudzas ķlabiski rodas ļie pie mums? 3i nav redžē-ļiēstudētās lii-Iveŗta Cilvēks totē uz mēne-[ani radi ra-ud gan paredzē-lūgums, vai kl?ēt Toroņto ļiiltonā arī ar > tamiltonieši I pateicīgi, llaniiltonietis
īakciļafs
J-bas Kanādas pabalstu $25, Jn i materiālie i>abal3ts nan jUdzu šo pa-iajara dze-inie-Jkalnam Fran-Grebzde.
ille KoliunJbus
)ziĢu vakars j Mler ielā. isko deju gru-vakars, 198
uz\'«duinā Ra-taraliskā Onta-ira   zālē, 100
<nentrālās YM-mu rīts. draudzes kora bja l^zn^cā. baznīcas zālē autas augst-ifiraiiazijas au-A. Brigade-P^ja/ jšķuugs, DV te-Karaliskā tra zālē, 100
diļeja baznīcas Ķēniņa stu-kirs.
1
f
-I
Trešdien^ im. gada 7. martā ■ 1111..........,
organizēs Pētījumus par latviešu
£. Afdenss
Amerikas latviešu humanitāro zinātņu asociācijas Blozofijas un psīcl^oioģijas sekcijas pirmais referātu rīts notika Ņujorkā, 26. februārī, ievadvārdos sekcijas vadītājs Dr. P. Norvilis norādīja, ka sekcija savā darbā plānā star| citu paredzējusi to psīcholoģisko jautājumu pētīšainu, kas radušies mūsu trimdas dzīvē. Referātu rīta sekcija domājusi rast paredzētajam darbam ievadījumu, apgaismojot latviešu praktiskajā psīcholoģijā līda šim izkoptās metodes un emigrantu psīc:l:''Oloģijas veikumus Amerikā.
• Pat latviešu praktiskās psīUolo-pjas 80 ga«Uem referēja Dr. phiL E. Drillis, ilgāk pakavēdamies ļ pie Latvijas valsts pirmajos gados nodibinātā un izveidotā Jaunatnes pētīšanas institūta darbības, kura vadāšanā pats piedalījies. Sevišķi daudz ļLatvijā veikts ķkolu psīcbio-loģijas nozarē, pētījot grūti audzināmos tm nesekmīgos ūn sakarā ar to izveidojot t.s. īpatnējo skolu sistēmu. Jo rosīga bijusi arodiz-vēles un psīch,oteo"'vnikas nodalu darbība. Izdarītais daudzas plašas aptaujāsi izveidotļ un pārbaudīti^ j uni testi, .skaidroti jautājumi par Ŗoršacha testu piemērošatiu latviešu īpatnējiem apstākļiem. - Lat^e-št. praktisko psīchjOlogu darbs novērtēts arī starptautiski par izcilu, uņ, latviešus: aicināja kopā. ar Sor-bonna^ universitāti noorganizēt internacionālo psīcbotecil'niķu.'Savde-
' nību un psīcl^otĢcl' niķu kongresu Parīzē. Referents illustrēja šo pārr skatu ar zīmējumiem, attēliem un iotokopijām un pastāstīja dažus zīmīgus sīkumus mūsu psīdtoteclītni-ķu darba aizkulisēs, ļ Piem., kad Rīgā iekārtota pārbaudes vieta, linu kulstīšanas darba paņēmienu uzlabošanai, boļševiki turp aizsūtījusi no Ļeņingradas savii spiegu, kas tomēr atklāts, iekams paspējis kaut ka uzzināt. Ar līdzīgiem paņēmieniem boļeviki centušiesļ sekot arī pārējiem darba teol^nikas pētījumiemi. i
Dr. philo P. Norvilis aplūkojii amerikāņa psīcholo^ pētījumus par ieceļotājiem Sav. ^ā^stjs. ^Re.
- ferents pieminēja 10 izcilākos vispārīgās dabas pētījumus, tuvāk pakavēdamies pie pieciem. Šie pētī-jumi izdarīti ar dažādu etnisko grupu ieceļotājiem par viņu personības, struktūras . pārvērtībām jaunajā vidē ( prof. Olports u. c.), par ieceļošanas priekšvēsturi (Tāmess nniZnānieckis), pielāgošanos Amerikā (Dr. Kents) un otrās pasaudzēs konfliktiem;(prof. čailds). pētījumi par poļiem un taliešiem rāda, ka šīs atsevišķās grupas arī otrā paaudzē vēl nav pilnīgi amerikānizē-..jušās, žīdu profesionāļi turpretī . (Nobeigums 4. Ipr.j
. Toronto latviešu tautas augstskolas un ģimnāzijas vārdā izsaku sirsnīgu pateicību Toronto latviešu nacionālā teātra ansamblim un režisorei M. Bērziņai par ģimnāzijai par labu sniegto izrādi. Pateicoties latviešu sabiedrīl3as lielajam atbalstam un ģimnāzijās ^vecāku padomes. aktivitātei, izrāde ii* devusi ievērīljas cienīgu atlikuinu^ $356.00. / ,^
Atsevišķas personas un organizācijas ir ziedojušas: LNAK sesijas dalībnieki $25,00; Saimniecisko darbinieku apvienībā $20.00; V. Bebris $15.00;. Sv. Jāņa. draudzes dāmu komiteja $10.00; L, Caunīļte 5. grāmatas. Visi^ņi ziedotājiem sirsnīgs paldies. : ! .. ■ To .Burkevics, TLTA t
SAULAI/NAS UN CMAS PUSES*
PAPIRMUDA ?«EŽYAD2
Mācītājs Āviks, kurš pašreiz Toronto nopūlas ar ceturtās draudzes dibināšanu, izteicies, ka viņam, lūk, būšot vienīgā beznodevu dmudse, jo viņš nevārot ciest baznīcā naudās žvadzēšanu. —^;
— Kā tad, šai sakarā 'izteicies kāds labs. mācītāja paziņa.
—: Naudas žvadzināšana patiešām baznīcā nav laba lieta, tādēļ jaunajā draudzē pērminders savā ķeselē vāks tikai papīrnaudu, Jo maž ticams, ka arī tās čabēšana spētu uztraukt jaunās draudzes ga-• • nu.     . -       / ^
IESPIEDlJ30[ļĻlJDļ]l TO KLĀT PSDEJĀ STUNDIŅA ■'
Kā zināms, prāvests Skrodelis pēdējā laikā sevišķi nodarbināts ar velna izdzīšanu no draludzēm.^ Tā kā zināmi panākumi ^virzienā viņam jau bijuši, tad jādomā, ka turpmāk prāvests meklēs neganto ragaini arī citur, ne tikai draudzēs, tādēļ, viņš arī uzstādīts par valdes kandidātu LPB Kanādas kopas vēlēšanās. :
Cerēsim, ka šoreiz tas būs tikai iespieaumkļūdu velniņš, un prāvestam nebūs citu pienākumu, kā tikai koia-ektūru lasīšana globālos trini-das izdevumos. -i|a
Rietumeiropa, kas tik nepieciešama Savienoto Valstu pasaules vadonībai cīņā pret boļševisma ekspansiju, pēc Otra pasaules kara ir; ievērojami sarāvusies savos agrākos apmēros. Ir visu atzīta aksioma, ka, lai šis Padomju Krievijas neatlaidīgi uz priekšu virzītais process neturpinātos, Eiropas vēl brīvajām valstīm jāapvienojas un jāapbruņojas, un iespējami ātri. Diemžēl, visnotaļ vēl nav redzams, ka šī nepieciešamā integrācija būtu realizējusies un militārā nodrošināšanās virzītos uz priekr šu. Pēdējā laikā drīzāk var vērot pretējo parādību: padomju dižvīru liekulīgo smaidu un dažādo viltīgo triku nomierinātas, Rietumeiropas valdības jau prāto par savu jau tā ne visai stipro bruņoto spēku samazināšanu, pie kam Francija lie-lāico savu divīziju tiesu pat pārsviedusi uz Āfriku, lai brutālā kārtā apspiešut arābu neatkarības tieksmi. Tā vien liekas, ka Francija vel. arvien vairāk bīstas no Vāci jas kā no krievu komunistu • vis" pasaules apdraudējuma. Un arī Anglija, atrazdamās uz savas izolētās salas, šķiet,, nav. gluži brīva no Šīm iedomām .Vismaz Jasot angļa Arnolda Toinbija kultūrpolītiskos apcerējumus, rodas iespaids, ķa viņš pārāk maz ir uzsvēris marksisma ļauridabīgumu un; Padomju Savienības pasaules iekarošanas plānus. Turpretī par Vāciju viņš izsaka stipras bažas, ka Eiropas ūnijā agrāk vai vēlāk šādā vai tādā veidā tā izvirzīšoties visiem ^pāri galvām; kāpēc, liekas, viņš nav arī pārāk dedzīgs šādas ūnijas idejas atzinējs. ..
Savā desmit sējumu biezajā Vēstures studijā Toiņbijs izraisa teži, ka visa^ agrākas kultūras gājušas bojā tādēļ, kā tām neesot bijis pamatos „patiesāš (t. i. kristīgās) ticības." Toīnbijs atklāj, ka viņš personiski vienmēr vadoties ar kristiešu pārliecību lin ka, pēc viņa domām, Rietumu civilizācijas dzīvotspēja atkarājoties no kristīgās ticības atdzimšanas.
■ ■ . JĀATDZIEST PAJŠIEM
Te jāsaka, ka Kristus mācītā morāle un ētiskie principi ir patiesi Un taisnīgi arī vēl tagad, un tiem nav ko atdzimt, bet jāatdzimst Un jāatgriežas pie mūžīgiem taisnības principiem ir .pašiem cilvēkiem. Krfstieša vārdu tagad labprāt valkā kā lieli tā mazi, un dažs labs politiķis pat sevišķi demonstrē to masu priekšā. Bet, diemžēl, lielāko: tiesu tā ir tikai ārišķīga spēle, tukša mētāšanās ar tradicijā iegājušiem yārdi,em, ■ bet iekķīgi ir patiesas ticēšanas trūkums un iiekulība. Kristus, piemēram saka: Ko jūs,' lielie, darāt pāri kādam no mazajiem, jūs to darāt man,—- ār ko Viņš norāda, ka taisnības priekšā vienādi tiesībās ir ķā lielais tā mazais • kā vājais, tā varenais.:
BET KO.-MĒS TAGAD ^REDZAM ■MEEAJĀ POLīTIKĀr. ■
šis pats kristīgais Toiņbijs izsakās, ka viņš uz vēsturi: raugoties no veselu civīlizāciju, ne atsevišķu valstu viedokļa, jo pēdējās, sevišķi, mazās, esot tikai īslaicīgi fainomeni kādas īlielas civīlizāci-jas mūžā; tās klēpī tās te parādoties, et atkal pazūdot (jādomā gan^ ka Toiņbijs to uz savu Angliju vis neattiecina). Un līdzīgos uzskatos, kā agrāk redzējām, ir arī cara laiku krievs Daņiļevskis ,mazās tautas pieskaitīdams tai grupai, kuras lielie it kā aicināti izmantot savu koloniāli - imperiālistisko mērķu realizēšanai. Pie šī paša uzskata, Marksa ,,svētos rakstus" vēl palīgā piesaukdami, protams, turas kājām un rokām mūslaiku lielākie imperiālisti un kolonizatori — bol-ševistiš,kie krievi.
Tālāk, kād pirms gada Evensto-nā pie Čikāgas sanāca vispasaules Kristīgo baznīcu pārstāvju konference, kam Kristus ētiskie principi būtu jāīsteno, tā teikt, ex officio, tā neatrada savā gala atzinumā neviena droša nu tiešā vārda, kas nosodītu padomju Krievijas mazo ro-bežtautu avērisķo apspiešanu un izdeldēšanu.
Kad mazas nācijas presēs pār? stāvis žeriēvas oficiālā preses sanāksmē iejautājās pār savas krievu okupantu . sabradātās tautas nākotni, tad lielo valstu kalpi viņu
vienkārši izsvieda, laukā un kā noziedznieku nodeva Šveices polici-
Jai!-\.;;V -'^ ■ : „
Apvienoto nāciju ģenerālsekretāram neskaitāmas reizes ir iesņie; ti apspiesto mazo tautu taisnīg lūgumi pildīt. savu uzdevumļ, spriežot, taisnu tiesu par starptaļ-tiskajiem lielajiem .noziedzniekiem, bet arvien bēz jebkādiem panākr-miem. Tāpat arī citkārt, kur vien sanākuši pasaules polītikas varenie, mažajo .balsij nav tikusi piešķirta nekāda: nopietna vērība. Ētiskie pirncipi, taisnības un vienlīdzības, respektējamie jēdzieni, kā rūgtā dzīves īstenība liecina, la] kam gan spēkā vairs tikai tadt jā tie darbojas lielo un vareno interesēs. Bet ja tā, vai tad nebija godīgāk, noņemt Rietumu civilizācijai vairs saturam neatbilstošo i kārtni ?
•Tātad mūsu Eietuiiiu civilizācijas periodam ;ko: pašIaik pārdzīvojam,; piemīt visas tās pašas pazīmes. ^ kas, iai arī cik tas neticami vai nepatīkami .izlj^la^sās, raksturo bijušo civīlizāciju^ Pēdējās, t, i., panikšanas jeb draudošas sairšanas fāzes sākum.ii. Vai tomēr, mūsu. : civīlizāčijai' bus .iemts noturēties, savos augstumo^s vēl gadu simteņiem Ilgi vai arī aiziet bojā ne pārāk tālā nākotnē, daudz atkarājas -no mums pašiem.- :
Osvalds Špenglers sava darba bei gās šinī sakarā, kā jau redzējām, ieteic vai nu ; dant; nepieciešamo (t. i. cīnīties) vai ar^ nedarīt neko.
■ Rodas bažas, vai tikai, praktizējot mierīgo koeksistenci, Rietumi naV, izšķīrušies par pēdējo.
Ri B&ngerskis
Līdzīgu .šī .leģionārā atbildei varēja.dot vairums no tiem latviešu vīriem un jaunekļiem, kuri, vācu karaspēkam ienākot Latvijā, attīstīja diezgan aktīvu partizānu darbību, tā veicinot ātrāku mūsu zemes atbrīvošanu ho boļševikiem. To pašu varēja teikt arī vairums bijiišo karavīru, kuri sākumā; stājās tā saucamo brīvprātīgo, vēlāko policijas bataljonu, rindās.: Daudzi no viņiem 'bija zaudējuši dārgus tuviniekus, mīļus draugus un labus paziņas .Daudzus tikai laimīgs ga-(iījums bija paglābis no Ūdzīga lik-
teņa.';.,:
.. Bet vai to paš.u nevarēja teikt arī visa latvju tauta, raidot savus dēlus cīņās leģiona rindās. Tautai bija nolaupīts viņas valsts prezidents, aizvesti daudzi tūkstoši viņas aktīvāko locekļu Un kļuva^ zināms, ka šie pirmie .upuri ir tikai
LATVIJAS
Latviešu studenti vsjkarri dejoja mūsu tautas dejas.
23.   februārī   Rietummičigenas. vadībā studenti bija sagatavojuši
kolledžas Internacionālais klubs rīkoja Latvijas vakaru, .
Ērika ^KluUgsta īsā referātā iepazīstināja klausītājus ar Latviju un latviešiem, pulciņa priekšnieces Ilzes Veides mātes V. Ozoļiņas
(Ilvas tau.tas dejas — KsimoMi^n m Bkusēzi .Par .mūziku gādāja V. Liepa un A, Pūŗmaļis;:
Grupa nodziedāja Pūt, vējiņi un Sijā  āūzas,^ Pēc
priekšnesumiem klātesošie varēja apskatīt bagātīgi iekārtoto latvisko rotu, audumu un kakgi;īezumu izstādir pie latviešu mājās gatavotiem cepumiem un: tējās latviešu studenti ar amerikāņiem pārrunāja jautājumus par Latviju.
ŅUJORKĀ',;
(D Pēdējā Ņujci^kas ev.-lut. draudzes jaunatnes pulciņa pilnsapulcē valdi papildināja ar 2 jauniem locekļiem, ievēlot Aini ■ Jurēvicu un Valteru Ādamsonu. Turpmāk pulciņa sanāksmes notiks ik mēnesi un darbosies arī 4 interešu grupas. Par propagandas — informācijas kopas vadītāju aicinās' 0. Gobiņu. Tāpat tiks izdots informācijās biļetens ar lokālu informāciju. Pie sporta kopas darbosies arī šachļa sekcija, kas.drīzumā uzsāks jaunatnes turnīru. Nodibinājusies arī iniciatoru grupa, kas pētīs un atrisi--nās pulciņa darbības problēmas. Pulciņā valdes priekšsēdis V. Grava ir arī.ievēlēts par padomes loceklī jaunajā Ņujorkas organizāciju padomē. Jaunieši īrēs autobusu, lai^ vasaras sākumā kuplā skaitā varētu piedalīties Vašingtonas jau^ natnes dienā,s.
.. :f!iKĀ(^Ā .' ■
® Blaumaņa joku luga „Trines grēki" sāk atkal pārstaigāt latviešu skatuves Daugavas Vanagu M.ilvo-ku teātra iestudējumā, ko teicami veikusi režisore Millija Valtere -Einberga, Pēc pirmizrādes 25. febr. Milvokos šo izrādi rīko DV apvienība Čikāgā,; sestdien. 17. martā pl. 7.30 vakarā Hull Hous^,^800 S. Hal-sted St. ,un; tīc, ka arī cikāgieši to nepalaidīs garām neredzējuši. Dekoratīvo ietērpu devis . Herberts Zellis. Lugā,no;larbiiiātas 25 perso-na^. Dējas . iestudējusi .Dagmāra Belkovska, BraxikS.līdzi īsts tolaiku „orķestris".. Tātad iesim skatīties „Trīnes grēkus." Biļetes par $1,50, $1,25,. skolēn, un. stud, $0,50, .i^Ai var pasūtīnāt pa tel.. darbdienu vakaros no pl..7-9, MOnroe 6-5399, Otto Krolļam. Izrādes dienā kase atvērta stundu pirms sākuma. Ieteicams ar' biļetēm nodrošināties, jo izrādi Čikāgā; vairs neatkārtos,
visus nepieciešamos priekšdarbus kongresā sekmīgai norisei. • A. B.
.;KALA3i™\.:-..,
© Sv. Jāņa ev.-lut. latviešu draudzes padomes sēdē 26, februārī, pārvēlot valdi ^pēc darbības laika notecēšanas, uz vienu gadu ievelēja: par priekšnieku atkal J. Ķinē-nu, bet valdē līdzšinējos: J. Vase-ri, A; Krūmiņu, V. Vīgantu nn 0. Klungstu un no jauna V. Grīnbergu un V. Kalniņu. Revīzijas komisijā: K. Poni, A.; Balkiu un līdzšinējo dr. pr-ku R. Ozolu. Padomē' darbojas 15 locekļi, tā ievēlēta, uz trīs gadiem; bet valdi pārvēl katru gadu. ®KaIamazūev.r]ut. draudzes jaun-, ievēlētā padome amatus sadalījusi šā: draudzes pr-ks līdzšinējais J. Gailis, viņa' vietn.' H. .Bergnianis, sekr. Aiiia Kalniete, pal. J. Avotiņš, kas. A. Znatnajs, pal. Alvīne Kalniņa un sakarnieks' A. Grāmatiņš. Bet .revīzijas komisijā Jānis Šķer-bele, Austra Sile un J. Zuika,
.■ Malns .,;
'■■ROČESTTA (ii;.)- :
@'Krusta draudzes dāmu komitejas valde .1956, .gadam, atsakoties sekretārei A. Žviedrei,_palīka ilīdz-šinējā sastāvā, 'jo dalībnieku trūkuma dēļ pārvēlēšana izpalika. Kaut tikai; divi reizos gadā notiek
svangāilias sanāksmes ar vēlēšanām, tautieši ir kūtri un vienaldzīgi. Dāmu komitejas valdē darbosies A. Vilkā, A. Budberga, V. Puķjāne, I. Rence un K. Mitenber-
® Jaunatnes kopas * masku balle bija puicējusi daudz apmeMētāju. Pirmo godalgu saņēma L Rence. Bija arī viesi no Kanādas un kai'-miņu pilsētām. V
Draudzes valdes pārkārtojumā
sākums daudzkārt lielāka mēroga deportācijām.
Un tā, līdz ar austrumu kara sākumu, kam vien bija pie rokas kāds ierocis, tas stājās partizānu rindās, lai jo drīzāk "padzītii no mūsu zemes svešos valdniekus, kas tik daudz: posta bija atnesuši mūsu tautai. Tikai ^ ieroeu trūkunis neatļāva partizānu kustībai izpausties daudz plašākā mērogā. Var droši teikt, ka, ja vā,cieši šo kustību būtu atbalstījuši un veduši saprātīgāku politiku Latvijā un vispāri Baltijas valstīs, tad no atsevišķām partizānu . grupām ātrā tempā izveidotos spēcīgs cīnītāju korpuss, kas cīņai būtu devis daudz vairāk, neka visā frontā izkliedētie, jau daudz vēlāk safor-mētiē 30 policijas bataljoni.
Atbalsta vietā tūliņ, pēc boļševiku padzīšanas jau jūlija pirmajā pusē sekoja [ vācu okupācijas varas rīkojums iedzīvotājiem nodot visUs viņu rīcībā esošos ieročus, kas nozīmēja partizānu darbības, izbeigšanu. Tas pats rīkojums noliedza, katras militāra rakstura formas tērpa valkāšanu, kas daudzus bijušos kara^^rus nostādīja diezgan grūtā stāvoklī. V ' . ; •   ■ ..       ■ ^ .• ■ 'li^ . '    " ■. ■ ■
, Drīz " jēc partizānu darbības Iz-beigša'nas no militāra viedokļa svarīgu objektu apsargāšanai Rīgā sāka formēt atsevišķas rotas, kuras pēc tam apvienoja bataljonā. Ar to bijā likts pamats tādu bataljonu formēšanai arī citās pilsētās un apdzīvotās vietās;     • :
Redzot šinīs bataljonos Latvijas armijas atdzimšanu, to rindās sākumā stājās vairtims bijušo karavīru, un jau oktobrī pirmā: latviešu kaujas vienībā -r-16. Zemgales bataljons — devās uz fronti.
Nākošajā gadā bataljonu skaits strauji pieauga, uņ 1943. g. febru^ ārī, kad oficiāli sākās leģionā formēšana, tādu bataljonu bija jau 30. Jau drīz pēc pirmo desmit batāljor nu uzstādīšanas kā ; latviešu sabiedrībā, tā ari bataljonos iestājušies karavīri jutās stipri vīlušies. Latvijas armijas atjaunošanas vietā bataljonus pārdēvēja par Scbjutz-mannsot.aft bataljoniem'. Tos • ne-saveda vis lielākās vienībās/savas zemes robežu nodrošināšanai, bet izkliedēja pa visu plašo fronti no Baltijas līdz Melnajai jūrai. Fron-, te tiem nācās cīnīties daudz sliktāk, apbruņotieni par. regulārām karaspēkā vienībām.
Sākās sūdzības, .dezertēšaņa .un, par spīti.bargajiem sodiem bataljonu sastāvs sāka kust. Tad bataljonu papildināšanai sāka ņemt vienkārši, palīgpolicistus, noliktavu, tiltu un citu priekšmetu un vietu,apsargāšanai aizsardzības : dienestā iesaistītos aizsargus, jau piespiedu kārtā, •
■ :V.LATVIEŠU-LEĢIONA  • • .;    : " : DĪBIJfĀŠAlA : - :
armijas izpalīgos, sākumā gan ār-rindas dienestam, bet drīz vien vienā otrā vienībā tos iekļāva arī ierindā. A^ī tas radīja uztraukumu un neapmierinātību iedzīvotājos, n Paziņojums, ka policijas bataljonu ^netā turpmāk tiks formētas īstas latviešu nacionālās karaspēka vienības, kuras ietilps iatviešu leģionā (r,esp, latviešu armijā) ar latviešii ģenerāli priekšgalā, tautā tika uzņemts ar zināmu gandarījumu. Arī man personīgi šis atrisi- „ nājums dcŗtajos. apstākļos likās.tas labākais. 1
Likās, ka arī visus 30 policijas bataljonus,! varēs tūliņ sakopot leģionā, un ;tad latviešiem būs ļoti iespaidīgs bruņotais spēlts savas valsts aizsardzībai un arī tās iespaida nodrošināšanai kara nobeiguma brīdī, ;
1 *
Kad februāra otrā pusē Zemes pašpārvalde mani aicināja neliegt savu kandidatūru Leģiona komandiera amatam, tad vēl neviens ne-vt, kaut aptuveni, cik būs; vai tas būs tikai vai brigāde, vai arī jau pēc viena mēneša ka  vienlaicīgi tiķš as lielas leģiona Latviešu brigāde tieši frontes apstākļos Ļeningradas pievārtē un 1. Latvieša divīzija tālu no frout^ Kurzei'nē un Zem-Rīgā,
brigādes jorniešana
varēja patei liels Leģions iviens pulks, divīzija. Bet noskaidrojās formētas, div nības: 2.
galē ar. stabu 2. Latviešu
uz Himmlera mutvārdu rīkojuma pamata ir salta pat apmēram mēnesi pirmls Hitlera pavēles. Brigādes" kodolu sastādīja jau frontē atrodošies 6 .pclīcijas batiiljoni (16., 19., 21., 24., 26. un 28.). kuri'ar savu teicamo iļzvešanos fi'ontē 'bija ' "u Leģionam; divīzijas dibināšana
līdzinājuši ck 1. Latviešu
notika 1943. gada 20. martā ar ģenerāļa Bangeiska iecelšanu leģiona komandiera v etā par divīzijas komandieri un ikikv. Silgaiļa — par tās štāba priekšnieku. Par tādiem mēs bijām gan tikai kailas 10 dienas, pēc kam es kļuvu Leģiona ģe-nerālinspekto^s, bet pulkv. Šilgai-ļiš — 1. Latviešu divīzijas kājnieku 'priekšnieks.
Kad pēc Leģiona nodibināšanas ^ sekoja uzaicinājums brīvprātīgi iestāties tā vienību rindās, tad; kaut ģān galveno priekšnoteikumu vēl' arvienu nebijd., tomēr uz vairālcE tūkstošu brīvprātīgo cerēt varēja, ja nebūtu nācis notikums ar pirmo neapmācīto jauniešu pēkšņo izsūtīšanu uz fronti trešajā dienā (29.. martā) pēc vfeu ierašanās kazar° mās.
Jautājums pār Latviešu leģiona
par valdes priekšnieka vietnieku dibināšanu ir ticis cilāts jau 1942.
Latvijas
maksu, mns m Informācijn
7» SJIEEH AVE,
'® 29. februārī Indiā,nas latviešu biedrība saņēma oficiālu ALĀ'a pr-žā prof. P; Lejiņa paziņojumu, ka ka -ALAs. valdes sēdē, 25. februārī Filadelfijā vienbalsīgi nplemtg šogad AliA's kongresu rīkot Indiā-nāpolē, 4., 5. un 6. maijā.
•Sakarā ar šo paziņojumu ļndia-nas latviešu biedrība jau 1. martā sasauca Indiānāpoļē darbojošos organizāciju pārstāvju apspriedi, lai pārrunātu šai sakarā radušcvs situāciju, kā arī lai ievēlētu rīcības mitēju,, kurai tad arī .ļīāktp© veikt
— Un tM patiesām stāvēji lai gleznai kaila par modeli]
— Ak, tu par velti nztrauciiBS,
ievēlēts J, Karisons un sekretārs P, Kļavīņš. :
(0) informācija par iestāšanos ĀLP fondā saņemama pie pārstāvja A. Vilka,.695 MeīgsSt.,:tel. ĢR 1199.
■ Austrumu piekrastes latviešu sporta pārvaldes paukošanas mei-staŗscīkstes. 3 ieroč^ kombinējumā individuāli un komandām notiks sestdien, 10. martā, pīkst. 3.30 Ba-den St, ^ Settlement vingrotavā, 152 Baden St. Ieeja no Baden un Vien-na St„ ieejas maksa 50 centi, skolēniem brīva. Pieteikušies paukotāji no Bostonas un Ņujorkas. Dalībnieki vēl var pieteikties pie H. Aizstrāuta, 614 Broadwa.y, Roc^ie-ster 7, N.Y. TeLGR 9804.     A§ ^
• ■     SIETLA(WĀSH.>:':-."\ .
^Svētdien, 19. februārī Sietlas ēv-lut. draudzes dāmu komiteja bija sarīkojusi Meteņu vakaru. Vakarā ievadā draudzes pr-ks E. Robiņš stāstījļa par Meteņa dienās nozīmi senajā Latvijā. Par vakaram piemērotu latvisku programmu' bija rūpējusies skolotāja I. Sekste sestdienas skolās audzēkņu izpildījumā. Priekšnesumus vadīja skautu darbinieks J. Purvinskis. Skolas audzēkņi uzstājās ar stāstiem, teikām, pasakām; tautas dziesmām un dzejnieku darbiem par Latvijas novadiem, vēsturiskām cīņu vietām un .pilsētām. Ik vietās apstāstu noslēdza vietai piemērota dziesma šādā veidā. Skaisto Latviju attēloja 25 audzēkņi. Dāmu komitejā bija klājubi Meteņa vakara cepumu galdus. Vakars bija labi apmeklēts, jaunatne kavējās rotaļās un d^iās. Vakara ienākumi paredzēti aprūpes darbam. . Jo O Sietlas latviešu biedrības dramatiskā kopa, 'ķērusies pie J. Raiņa Pūt, vējiņi iestudēšanas. Režiju vada F. Rutkis (no liepājas teātra). Piedalās arī profesionāli aktieri A, (}rīnbergā, 0. Svarce, L. Rti^ sis u. c. Par dekorācijām rūpējās mākslinieks V^ Racibarskas, Kā režisors un aktieri, tā dekorators rušies pie uzdevuma veikšanas ar lielu nopietnību, lai šo" skaisto darbu godam parādītu ziemeļrietumu krasta latviešiem. Ar lugu komats viesoties Takomā, Longvjū, Port-landē (Ore) un Vankiiverā — Kanādā. -Pimizrāde Sietlā notiks maijā.
MIRIS AGRONOMS
gada beigās, bet; tikai 1943. gada 10. februārī par tā dibināšanu lidota Hitlera -oficiālā pavēlē.
Tā kā igauņiem leģions jau bija izveidots, tad" Latvijas zemes pašpārvalde nepretojās tāda izveidošanai arī latviešiem, bet atzina, ka tam trūkst riepieciešamd politisko, saimniecisko un juridisko priekšnoteikumu. 'Netika atjaunota Lat^ vijas- patstāvība, netika atceltās boļševiku nacionalizācijas un konfiskācijas un vienīgajai latviešu tautas pārstāvei — Latvijas zemes pašpārvaldei — nebijā nekādas rīcības brīvības pārvaldes lietās.
Pa daļai atjauiiōja privātīpašumus, bet taš skāra tikai lauksaimniecības ..un mazākos uzņēmumus, tomēr jauni boļševisma draudi no austrumīe~m spieda Zemes pašpārf valdi piekāpties; leģiona dibināšanas "jautājumā, izkaulējot tiliāi, latviešu vienībām latviešu komandierus, ieskaitot leģiona komandieri, šim postenim biju izvēlēts es, ģēn.
;   26. februārī pēkšņā nāvē Ro-čestrā miris ; ilggadīgais neatkarīgās Latvijas Zemkopības ministrijas departamenta direktors agronoms Pēteris Grāvis.   Dzimis 17.. aprīlī 1882. g; Vecpiebalgā, beidzis Maskavas lauksaimniecības akadēmiju'un mērniecības institūtu. Nodibinoties neatkarīgai Latvijai G. tūdaļ atgriezās no Krievijas un stājai Zemkopības ministrijas dienestā, likdams vietā savas spožās zināšanas un uzrādīdams krietna administratora, un organizatora spējas. No 1920.rl944. g. viņš ir departamenta direktors mīnētā ministrijā, G. darbība sākās, kad pēc brīvvalsts nodibināšanās bija jā.-veido lauksaimniecības resors un jānostabilizē šī svarīgā nozare. Atbildīgos un sarežģītos pienākumus G, veicaļ ar teicamu prasmi un iedziļināšanos. / Sava niūža labākos gadus viņš uzticīgi ziedo Latvijas valstij, un grūti nāksies atrast tik ilggadīgu darbību vadītājā amatā, kādā atradās aizgājējs. . .Sākoties Latvijas nedienām, G. līdz ar citiem bēgļiem: nonāk Vācijā, kur par-spīti trimdas apstākļiem, kādu laiku strādā pētniecības^ darbu dārzkopībā, 195L gadā ierodas Amerikā. Viņa dar])S bija visciešākā sakarā ar Latvijas zemi.un tās arāju.cilti.. Nelaiķisi iemiga lielajā-dusā ar
Bangerskis, ar pulkvedi. Silgāili, ļ «čību Latvijas brīvībai.       _ _
■   Lai viegla dusa pēc darbīga mū-
kā leģiona stabā priekšnieku. ;
Jāatzīmē, ka līdz ar Sch^tz-mannscMt bataljonu tālāk izveidošanu, daudzi jaunieši, ■ iesaukti piespiedu kārtā uz darba klaušu likuma pamāta, tika iedalīti vācu
ža savas tjevzemes labā!
Aā
CEĻA VĀRDI
IZ-
Jiongresa piemin Lietuvas uri Igaiinija^^
/;  \: svētkus^ V-..
Igaunijas neatkarības dienā 24.. februārī ASV Senātā Igauniju sa.-vās runās pieminēja senatori 'H. Hemfrijs, demokrāts no Minneso-ias, L Aivs, republ. no Ņujorkas. Senatori savās runās, pieminēja igauņu tautas vēsturi un atgādināja, ka ASV nekad neatzīs Baltijas valstu okupāciju. Aivs izteicās, ka Baltijas valstu okupācija gulstas už Ijrīvās pasaules sirdsapziņu.
Lietuvas valsts svētkos, 16. febr. ASV Kongresa par Lietuvu runāja (huM Kongresa locekji.
īsta kristietība tiecas paustieš visos laikos.
Me
Tl<;ēt Dievam un toiit pesi-mistamļir neclešana pretruna , Sote
Māsu paklausība Bievam' izteicas   mūsu attieksmēs pret cilvēkiem. Slaters
Mūsu raksturs atkarājas no domām, kas mūsos ir dzīvas, ne no darbiem, ko tas veic       I Henne