Sestdien, 1956, gada ?, aprUi
tņus
lendinMi frib mūs hnicinM, Bet mēs gribam paUMlatvi^^^^
ArchiMskaps T. GMNBERGS
,E.KAMPE
Fēc Otrā pasiules kara darbte izlj€igšanās Kietnmu valstis, priecādamās par savu navanir jad bija samazinājušas sayns bruņotos špetns līdz minimani. - -
Tiesa, Otrā pasaules karā formāli uzvarēja PSRS (kopā ar saviem kapitālistiskiem Rietumu sabiedrotiem, bet faktiski gan kā vaenīgā uzvarētājā no šī kara izgāja P8RS. Kas izplēta savu territorijul Kas saļīēma reparācijasl Kas nemaksā un nemaksās ASV 11 miljardu do-lain par kara laika piegādēm? Kas, tzlietolot Rietumu nepareizo polīti-ku un bailes no kara, kad vien%i ASY bija atombumba, bet PSRS tās vēl nebija, pēc kara pārņēma komunisma orbitā plašas jo plašas territorijāsl
Cik viegli Anglijai bija atdot komunistiem savu sabiedroto Poliju, kuras dēļ Anglija karu s«^« atdošaifia janl nozīmēja vismaz morālisku kaja zaudēšanu. Cik neiespējami tagad Anglijalliekas atdot saviem NATO sabiedrotiem grieķiem Klpras ^alu, kurā dzīvo 80 proc. grieķu un 20 turku, Kaut gan grieķi saka, lai angli tur Kipras salā bāzes, cik tik vien grib, un Sarašpēku, cik patīk. Vēl vairāk, grieķi vijķiem piedāvā bāzes pat kontinentālā Grieķijā. Tagad angli saka, ka viņi nevar rēķināties ar Kipras grieķn pašnoteikšaiios, o viņieni šī sala vajadzīga Anglijas uri visu Rietumu aizsaardzībai pret rSRS. Bet vai Orieķija Rietumu aizsaradzn>as sistēmā nav vajadzīga] Ir iesi)ējams, ka Grieķija Kipras dēļ ņo NATO var izstāties. Tad PSRS, kuras interesēs ir NATO vājināšanav atkal būtu ieguvēja. Tiešām, koloniālisma politika pār-dzīvļ» savu pēdējo stadiju, nu milzīgs trumpis PSR8 rokās ir Rietumu valstīm piederoša koloniju tautu nacionālā! atmoda. Rietumu valstis, koloniju turētājas, jau ir nonākušas līdz tādam stāvoklim, ka kolonijas vairs īlekādu ievērojamu pejņu nedodu ļ jo kolonijās ir Jātur liels karaspēks, kura uzturē-ijuiag izdeiTimi gulstas uz nodokju niaksātājiem un rada tanīs neapmierinātību» Kolonijas tagad koloniju turētājas valstis novājina. Ievērojamā amerikāņu komentāto-re Doroteja Tompsone pareizi saka, ka Tācija var būt pateicīga saviem uzvarētājiem Pirmajā pasaules ka^ ra par to, ka tie viņai kolonijas atUļēma, jo Vācijai koloniju problēmas nav. Un tas Rietumvācijai atver priekšrocības uz tirgiem tais zemēs, kur koloniju poUtiku nīst.
Kādreiz Indijai piešķīra tik pelii nozīmi^ ka mēdza stādīt jautājumu vai Anglijai būtu vieglāk atteikttes no Šekspīra vai ho Indijas? Tagad Indija no angļu iespaida sfairas ir pilnīgi ārā un jau daļēji iegājusi PSRS iespaida sfalrā. Atcerēsimies, ka Hitlers Otrā pasaules kara laikā teica: ja Vācija šo karu zaudēs, to būs zaudējusi arī Anglija.
Otrā pasaules kara laikā pat koloniju turētājas valstis bija spiestas deklarēt tautu pašnoteikšanās tiesības, lai iegūtu Vācijas okupēto zemju atbalstu cīņā pret Hitleru un nolūkā izpatikt amerikāņu tautai, kas šo principu nūl nn jau Pirino pasaules karu nobeidza ar šī principa deklarējamu, šis pašnoteikšanās princips, kas vairāk gan domāts Eiropas tautām, ir palicis mīnas komūniālai polītikai wn draud to uzspridzināt,
PSRS absolūtās diktatūras varā esošām tautām nav nekādas iespē jas šo principu realizēt; tas atkal nāk par labu PSRS.
Nav brīnums, ķa PSRS vispārējs karš tagad nav vajadzīgas. Vie-nī^is gadījums, kur PSRS iztaisīja nepareizu gājienu, bija iebm-kuins Dieiividkorejāo PSRS spiegošanas sistēma ir 8?an labi noorga nizēta, bet Trūmena smadzenes nebija izspiegotas, un viņa rīcība bija neatkarīga.
Sis apstāklis izraisīja ASV bru ņošanos, lai Rietumu apbruņoju mii līdzsvarotu ar PSRS apbruņojumu, un to pārspētu, un tas lika PSRS no bruņošanās monopolstāvokļa pāriet sacensības stāvoklī. Trūiuens ari tagad saka, ka vienīgais līdzeklis Rietumu drošībai ir bruņošanās, PSRS atzīst, ka tagad ir laiks bruņošanās sacensību izbeigt un atgriezties pie agrākā stāvokļa, jo PSRS milzīgo territoŗi-ju, pieskaitot vēl Ķīnu nii citas ko-nulnisma valstis, kur diktatoriskā valdība atļauj rīkoties slepeni pat no saviem iedzīvotājiem, ne spiegošanas, ne tiešas atklātas pārbaudes ceļā kontrolēt nevar. Tādēļ at-bi-uņošanās, par ko tagad Londonā runā, ja to īstenos, nāks atkal pārlabu PSRS. Vismaz saninu laikā Rietumu bruņošanās intei^ses uzrāda psīclīoloģlski krītošu tendenci, un amerikāņi, kas. grib ticēt, ka brīvīliu var saļSrlābt ar līgumiem un deklarācijām, pagaidām jutīsies ap-niierlnāti. Viņi jau ir nodeklarējuši brīvību iisai Vācijaij visai Korejai, Baltijas valstīm utt,: atliek ti kai atbruņotiesi
Augijstilorfas tautskolas šīgada absolventi hr klases inidzinātāju skol Manfrēdii Tinguru (vidū)o A. Prei^a uzņ.
AUGUSTDORFAS ĢIMNĀZIJA IEIET
Augustdorfas ģimnāzijas desmi- arī kāda būtu abiturientu izvēle tā-tam darba gadam noslēdzotiesig^a- lāJiās dzīves veidošanā, direktors
tavības apliecība^ 23. marta saņēma 6 abiturienti :• Juris Ērenpreiss, Ainis ■ Izands, Ligita Grikmane, Daumants Hazners.Giintis Priedītis un. Valija Valdmane, bet visā skolas, pastāvēšanas laikā to beiguši 38 jannieši. Tautskolas beigšanas apUlecības saņēma Andris Balodis, EmīisDamroze, Vitauts Cināts, Marija Pelse, Juris Pērkons, Ieva Rituma nn Jurls Ritums. Tautskolu tās pastāvēšanas laikā beiguši. 82 skolēni.
ĢENERĀLKONSUIS
Mr, R. N. BRVSON
TorontOji lU DAKFORTH
rx£ 5S61
AVEo
ZIEDOSIM LATVIEŠU--GRĀMATAS ASV .:, BIBLIOTĒKĀM!
ALA's aicinājums
ALAs Kultūras birojs jau agrāk aicināja latviešu grāmatu izdevē-, jus piesūtīt pa eksenipiāram no saviem izdevumiem bibliotēkām ASV, ka: Kongresa bibliotēkai Vašingtonā D. C. (The Library of Gon-ģress, Gapitol Hilļ, Washington D. C. Ķ '■■ Huvera bibliotēkai (The Hoover; Inštitute and Library — c/o 'rtie Štanfprd University lib-raries, Stanford, Calif.), Ņujorkas, Čikāgas un, ja iespējams,čitu ;lielār ko pilsĢtu publiskām biibliotēkām. Tanī pašā laikā reta būs tāda bibliotēka, kurai grāmatas nepiesūtītu komunistu okupācijas vara 40 Latvijas. Tā ASV ir bibliotēkas, kurās par Latviju un latviešiem ata*odami tikai koinūnistu Izdevumi gan angļu, gan arī latviešu'valodā. Lai šādii stāvokli novērstu, ALA's Centrālā valdē vēlreiz griežas pie visiem grāmatu iždevējieni neaizmirst piesūtu pa eksemplāram vismaz iepriekš minētām' bibliotēkām^ Torļiēr latviešu grānaatām./kas izdotas Amerikā un citur brīvā pasaulē, jābūt iļkvienā bibliotēkā ASV. ALA's Centrālā valde tāpēc aicina ikvienu latviešu organizāciju iegādāties latviešu grārņatas uņ nodot tās savām vietējām bibliotēkām, galveno vērību piešķirot vērtīgākiem izdevumiem par Latviju an-gJu valodā kā arī latviešu valodā. Pastāv pat iespējas, ka vienā otrā gadījumā šīs grāmatas nav pat jār dāvina, jo dažas (bibliotēkas būs gatavas tās nopirkt
Par visām lietām būsim, aktīvi, lai amerikāņu lasītājs savā bibliotēkā vārētu gūt īpatieso ainu par Latviju un latviešiem.
y .;REPAKCIJĀ
saņemama vēstule uz MissJ, BUR-GEL vārda. :^ .:.'' :
; UBOJUMS
LA iepr. n-rrā 2. lapaspusē zem bildes DV^ Hamiltonas nod. Vana džu\ kopas v^lde 1956. gadam jāla-■ sa : palīdze 0. Maķe.^
MIKASr
dejos svētdien, 8. aiirīlī, pīksi. 10.30 rītā Bafalo WBK>-TV «Junior Talent SIiom" raidījumā. Nepalaidīsim garām i/devību noskatīties V. Keišes Jtaleta skolas daudzsološās auiižēknēs uzstāšanos citu tautību jaunatnes vidū, Lai sekmētu latviešu talanta debiju, skatītājiem pēc raidījuma ieteicams uz adresi: Uncie Jeri-j-'s Clubv WBEN.TV, Hotel Statlei^ Buffalo 2, N. % U. S. A. nosūtīt atklātni ar jaunās debltantes vārdu un dejas nosaukumu — Polka. Kas ņo sa-censī|l)as dalībniekiem saņems vairāk ļiašu skatītāju-tērtētāju atklātnes, tam nodrošināts apbalvojums un iespējas uzstāties TV raidījamoSo Būsim atsaucīgi skatītiiji!
Ar lauru kokiem un Latvijas karogu dekorētajā, novietnes ,YMCAs zālē izlaiduma aktii ievadīja māc. A., Abakuma dievvārdi. Par bagātīgām grāmatu veltēm skolu beigu^ šajiem bija rūpējusies DV Ģentrālā Valde, iLatviešu kultūras fonds Vācijā, Augustdorfas novietnes latviešu komiteja un DV nodaļai Zieme}-blāzmas un Imantas apgādi. Sekmīgākai abitūŗientei L. Ģrikiņanei dāvanu bija sagādājusi vietējā YM-CAs :nodaJa. At grāmatu veltēm Augustdorfas skolas bija atcerējies arī kanadāš latviešu jauna:tnes pulciņš.
Izdalot gatavības apliecības, jģim-nazijas direktore A. Dreimanis np-.rādīja, ka skolas beidzēji tagad atr rodas kādā svarīgā savas dzīves kiustcelī; Līdz šim ejamais ceļš bija nosprausts ,tagad būs jāizvēlas pašiem, pa kādu cehi iirpināt lesa-; nu: izglītoties tālāk vai uzsākt kādu darbu. Izglītības turpināšanā salīdzināma ar kāpšanu kalnā, kas nav viegla, bet atalģojums'ir plašie ■ apvāršņi, kas paveras kāpējani. Lai
ne vēlēja visiem labas sekmes, jaunajās. gaitās. :
Apsveicēju 'virkni ievadīja: LCĶ izglītības nozares vad;E/ Āboliņš. Ar raksturīgu piemēru viņ§ izvērtēja tālākās iespējas uri pienāķu-ufus. Tikai .neatlaidīgs darbs un Dieva svētība veidos katra nākotni; Lai gan, skolu beidzot, visi izklīdīs pa dažādām vietām un Varbūt pat kontinentiem,.tomēr ■nekad neviens nedrīkst aizmirst, ka ir latvietis un dzimtene gaida katra jaunieša jaunās un čaklās rokas.
LOK vārdā sveica -pviekšsedis V. Janums. .Viņš norādīja, ka ..skolu beidzēji, kas dzīvoja šeit Teitobur-ģas kalnu; pakājē, ir bijuši aizsargāti 110 bargajiem vējiem. Tagad; dzīvē ieejot, runātājs vēlēja visiem sasniegt iecerēto un palikt pie sa-
Tel. RE 8-7798, Mc^ntreal, 5210 ViCTORIA AVE, APT. 1«
y • — V
osmasana
li labākajās sabiedrībās
48 RatJrnaUj Ave, Tbronto
PKOZīT!
_ . īiatvijas Anje^^^^ v?s tautas. Aizejot no latviesii vi- sakot ar šīm rindām sirsnīgu pal-des, „jiļs būsitkā niedres vējā, ku-vdies Almai Mačaiipir^^s^^ ras vējš. locīs uz vis
Ti-
kai .organizēti sp^.feit ■ past pildīt pienākumu, pret
Bostonas Jahagi uzpoš jauno namu
iepriecinošu parādību latviešu trimdas dzīvē parādīja DV apvienības Bostonā gada sapulce svēt<lien5 25, martā, kad lielā vienprātībā īsā laikā ievēlēja jauno valdi. Sabiedriskā darba darītāji neatteicās no amatiem, kas tagad kļuvusi par vispārēju parādību trimdā, bet .labprātīgi uzņēmās pienākumus, lai BV ap-vi^nflia Bostonā, ieiedama jaunajā namā, ar vēl lielāku rosini ļ strādātu aprūpes un kultūras laukā.
Apvienības priekšnieks E. Treir manis varēja ziņot, ka apvienība ;spējusi veikt divi ziedojuiriu akcijas, savācot aprūpei $800.00, grāmatu galds paplašinājies lun devis aprūpei un kultūrai atlikumā gada laikā. $737.00, dāmu komiteja savākusi $1-206.00, nama fondā, savākti jau' pāri par $.5000.00. Kāds veclatvietis: nainam ziedojis $500.00, !ķas ir lielākais individuālais ziedojums. Vēl E.Treimanis ziņoja, ka jauna nama iesvētīšana varēs notikt maija beigās, jo iepriekš na-: inu uzposīs. Apvienības sadarbība Ar DV ASV valdi un citām apvienībām esot ļoti laba- ,,No kariem esam atturējusies, bet stāvam par diaudzīgu vienotību DV saimē. Karojot, mēs nebūtu tikuši pie jaunā
apvienības namu, kas kalpos visai sabiedrībai," teica. E. Treimanis. Apvienībā pašreiz ir 95 aktīvi biedri, 66 biedri-veicinātāji un 2 goda biedri, kopā 163. 70 biedri ir iz-skaitīit biedru naudas nesamaksas dēļ.^ ;■
Par labu an sekmīgu darbu DV organizācijas goda raksti ir pie šķirti E. Treimanim, T. Dreima-nim, E.; Anģim un DV jaunatnes teātrim Bostonā. .
Nama iegādes komisijas priekšsēdis Fr. Hervarts teica,: ka, meklējot bankās aizdevumu jaunā nama pii'kšanai, kādā, bankā nezināma melnā roka ižjaukuāi piešķirto kreditu, bet tad apvienības priekšnieks Ed. Treimanis, kā skauta va.-dītājs, .spējis dabūt kreditu ar kāda
amerikāņu skauta-financista palī dzību. Te nopelns arī Bpstonas pa rējiem skautiem, 30 viņi ieguvuš pirmo vietu Jaunanglijas skautu sacensībās. ■ '
Par- apvienības priekšnieku vienprātīgi ievēlēja līdzšinējo Edgaru Treimani, bet valdes locekļiem arī vienprātīgi — I. Kāpu, J. Kažu, A. Reku, R. Altmani, R.. Siseni, 0. Bračiņu, J. Kalnu, !Pr., Hervartu, A. Baumaniun V. Rudzurogu. Revīzijas ikomisijā, ievēlēja J. ■ Purēnu, V. Antiņu un :V. Burvikovu; goda. tiesā — mag. iur. V. Lambergu, T. Dreimani un A. Krūtaini. Par ap^ vienības delegātiem DV ASV padomē ievēlēja E. Treiinani un I. Kāpu, bet par delegātu ALA kongresā V. Lambergu. : :
Sapulci lietpratīgi vadīja V. Antiņš un tanī piedalījās 32 biedri.
-f. X.
APSTEiKUMIf: ^: DV Hamiltonas nodaļas valde sirsnīgi apsveic savus biedrus Arvīdu Ķalupnieku. ar kund'zi Ainu sakarā ar māsiņas ierašanos ģimenē un Jāni Bleķu ar kundzi Mariju sakarā ar pirmdzimto dēlu.
Sporta kopas Sparta^ valde sirsnīgi sveic volejbolista Avena ģimeni sakarā ar nieitas ierašanos.
DV Hamiltonas nodaļā par biedriem iestājušies; Jānis LerChs, Vilis Miķelsbns. Bruno Dombrovskis pārskaitīts no DVF Anglijā, Leons Jansons pārskaitīts no DV Mont-reālas nodaļas.
© Mācītāj s A. Čops Pirmaj ās jieldienā,s kristīja Pēteri Viestiļru Dzintaru, Antonija un Ilgas dēliņu. Alvi Ēdmudļiļ, Butķēvicjj. St^aislava un Austras #li^.^ IDebpru Līnu Vīkmaņi, Ērika šn Birutas meitiņu.
Mācītājs A.-:Lūsis kristīja Romānu Artūru Birkhāuu; Artūra un Brigitas dēliņii. i / ® 31. martā,slimnīcā pēc ilgas slimības imiri^si Zenta Putns, dzimusi. Henhūzena. Aizgājēju 3. aprīlī torkas iapu latviešu 'nodalījumā apbedīja mācītājs A. Lūsis.
Nelaiķe tūHt pēb iebraukšanas Kanādā saslimusi ar smaga veida reumatismu un pēdējos 4 gadus pavadījusi ' giiltā;. Aizgājēja atstāj vīru, ■ ■ ■•• : ,■;. ^ Priekšlieklienii un Lieldienu dievkalpojumi visās latviešu drau-d'zsē bijuši bagātīgi apmeklēti, un dievkalpojumus ar dziesmām kuplinājuši solisti un.kori. Sv. Andreja baznīcā Lielās Piektdienas dievkalpojumā dziedāja draud-zes koris, Sv. Jāņa draudzēs -dieviūdzējus iepriecināja Alberts vītols,: bet Austrumu draudzei dziedāja baritons J. Verkovskis. Lieldienu rītā agrajā dievkalpojumā Sv. Jāņa - baznīcā dziedāja sīrii dubultkvartets „Kal-vis".
VlJiKUVEKĀ, B.Co
DV Niagaras nodaļas ekskursijā uz Forda fabriku Oakvillē notiks otrdienas vakarā, 10..aprīlī. Tuvāka informācija un pieteikšanās pie nodaļas priekšnieka vietn. P. Ruņ^ ga, 1715 pigliland Ave. : ■ ■ - .
HAMILTONĀ
C) Nama iegādei'latviešu 'nacionālo'^ un kulturālo mērķu veicināšanai Hamiltonā kopš 1950. gada darbojas Nama fonds. Līdzekļi tiek vākti 'no ta-utiešiem, izplatot Na-ma fonda dalības. zīmes.^ • " . Arī vietējās organizācijas piedalās Nama; fondā, izpērkot dalības zīmes no sarīkojumu atlikumiem un - arī no budžeta summām. Šis kopīgais pasākums 'būtu labāk vei^ cles, ja Visas organizācijas to aktīvāk būtu sākušas atbalstīt.
Nama fonda pagaidu valde jau savākusi tuvu pie 2.500'' dolāru, bet šī summa vēl krietni jāpavairo, lai
,® Ir jau sestais gads, kopš mācītājs .K. Avotiņš apkalpo Vankii-veras, Viktorijas un citus Britu. Ko-lumbijas aatviēšus. 'šinī laika, sprīdi .gadījušās dažādas svinības iin svētki, bet, liekas, par Iķlākiem un svinīgākiem izvērtās ' jauniešu iesvētīšana Pūpolu svētdienā.
Iesvētīja ■ astōņus jaunekļus:. Klāvu Jāni Bišmani, Alfrēdu Ģold-mani, Tāli Edvīnu .Kalniņu, Vidvudu Uldi Kalniņu, Arvīdu Lāci, Jāni Lāci, Jāni Šiliņu un Jāni Induli Vēveri.
Dievnams bija ļoti bagātīgi greznots zaļumu vītnēm ūn baltiem ziediem, gluži tāpat kā tas mēdza dzimtenē būt 'Arī sveču mirdzums uz altāra:bija daudz bagātāks kā citām reizēm. Sevišķi skaisti izskatījās tautiskie koka svečturi, no kuriem viens (četrzaru) bija iesvētāmo jaunekļu dāvana mācītājam.
Dievlūdzēju skaits velmekad. nebija bijis-tik liels kā šoreiz. ;
Sirsnīgiem vārdiem mācītājs uzrunā jā iesvētāmos, tos aicinādaņis saglabāt labo. mācību, ko tie saņēmuši no vecākiem, skolā iin iesvētības mācībā. Tas paŪdzēs izšķirties, pa kuru ceļu dzīvē Iet, lai vis labāk kalpotu Dievam, tuvākam un savai tautai.
Dievkalpojumu kuplināja iesvē-. tīto jauniešu jauki nodziedātais korālis „Tad ņem pie rokas mani." Dziesmu uz balsīm jaunekļiem bija iemācījusi skolotāja Berta Kalniņa, kurai pašai iesvētīja divus dēlus.
Pēc dievkalpojuma mācītājs svinīgā gājienā iesvētītos ieveda baznīcās zālē, kur tiem izdalīja iesvētīšanas liecības, pasniedza dāvanas Un ziedus. No draudzes jaunekļi saņēma dāvanai Jauno Derību, no draudzes dāmu komitejas baltu neļķu ziedus, no VLB Latvijas ai-'navu reprodukcijas. : .
Iesvētību svinībās piedalījās tautieši no visas Vankuveras sabiedrības. Šie jaunekļi ir pazīstami kā krietni un godīgi. latvietības apliecinātāji, par prieku vecākiem un mūsu tautai . . A. 2o
ni," nobeidza V. Jan
DV Centrālās vai ea V. Hāzners. novēf GĪgiēm dzimtenei un ;gūt mus personiskajā dzīvē. To pašu vēlēja vietējās novietnes YMGAs nod, pr-dis H. 'Balodis un vecāku vārdā Priedītis un Grikmanis, kas bija mērojuši tālo ceļu no Vācijas ziemeļiem, lai būtu klāt pie savu lolojumu gatavības apliecību saņemšanas. Novietnes komitejas pr-dis E. Podiss vēlēja, lai skolas gaitas beigušie jaunieši, dzirdot latviešu valodu, spētu igara acīm skatīt dzimtenes baltās bērzu' birzis un dzirdēt ■Dzintarjūŗas šalkšanu.
ļlakstveida sveicienus bija ; sūtījis Čikāgas latviešu jaunatnes pulciņš; l^ūŗā rosīgi darbojas ģimnāzijas draugs T. Zieriņš, kās pirms iiedāudz mēnešiem bija pats ieradies Augustd-orfāj lai redzētu.niiisu jauniešu gaitas pēdējā 'latviešu ,sk£>-lā. Sveicienus bija sūtījis arī Roberts Sedliņš, bet kādā. abītūriente saņēmusi apsveikuma tolegramniu no-Latvijas. ■ ; . : f
Vairāki apsveicēji,- it sevišķi ve-cākii pārstā^■ji, tāpsrt arī skolas vadība, sevišķi norādīja uz lielo tautiešu atsaucību Augustdorfas ģim-. nazijai. Bez tās nebūtu bijis iespējams; uzturēt šo pēdējo' latviskās izglītības cietoksini. brīvajā pasaulē. Ir jācer, ka skolas darbam . ieejot ojjļā gadu desmitā; atsaucība neizsīks, bet pieaugs. Ka jaunatne ir pratusi izvērtēt .latviešu skolas lielo nozīmību, 'liecina abiturientu pārstāvja Daumanta Haznera, teiktie vārdi; „š6dien jūsu priekšā ir seši laimīgie jaunieši,. Viņi; ir. laimīgi ne vien 'tādēļ, ka beiguši ģimnāziju, ibet it sevišķi tāpēc, ka varējuši apmeklēt Un nobeigt vienīgo latviešu skolu ļbŗīvajā pasaulē. Pateicība pienākas ne 'tikai mūsu audzinātājiem, bet visiem tautiešiem plašajā pasaulē, kas devuši līdzekļus, lai šī vienīgā skola varētu pastāvēt. No skolas aizejot mēs.lūdzam, lai šī atsaucībā neapsīktu un vel daudziem jauniešiem būtu iespējams iegūt izglītību latviešu skolā. Mēs apzināmies, ka muins priekšā stāv smagi darba un cīņas gadi un ka mūsu augstākais dzīves mērķis, ir tēvzemes brīvības atgūšana. Šim mērķim mēs apsolāinies V6/ltīt.visu savu dzīvi Un visus savus darbus!"
ru ar rūpīgi sagatavoto interesanto programmu, kas deva tik daudz tram klausītājam, tūlīt blakus ļi jautāt: Kur šai .vakarā bisi mūsu trīs vietējo teāt-. ''^ kurieni taču būtu jā^ ācās, un -jaunieši, un vi-^ kādreiz lauzās uz Dailes. teātri,^iai priecātos par Almas Mačas neaizmirstamajiem tēliem? Tik lielai mllisliniecei, tik vērtīgam vakaram publikas bija daudz par maz.:..
Bet — aukstā gaļa, laba pudele viskija un televīzija sestdiena» vakarā taču ir tik vērtīgas lietas.., Kiira tad nu būs tik traks, un
skries na mājas ārā savu garu modināt? Pr'ozīt, kultūi'ālie tautieSij
■ :'S,M^ T»ronto.
AMKRISTI €EĻ GALVU '
Sirsnīgs paldies māc. Arn. Lūsim par spēcīgo rakstu Klusajā nedēļā: — „Ko 'lai «s daru ar Jēzu, tā saukto Kristu?" / l ■ - *
Mācītāja norāde uz bībeli, kur teikts, ka jūdi brēkuši: „Sit viņu . krustā,", izsauca iiian atmiņā kādu sensacionālu piezīmi vienā no izplatītākajām ASV žīdu avīzēm.
Pag. gada 17, jūnijā Losandželo-sas B"mai Britli Messenger" 26. lapaspusē atrodu • šādu norādījumu ; „Kristu dzīves stāsts ir jāpārveido už visiem laikiem, izbeidzot mītii, ka Kristu nonāvējuši jūdi.".
Bet iKristus, dzīves stāsts ir uzrakstīts 'mūžībai.fjTo paaudžu paaudzes lasījušas un lasīs Jaunajā. Derībā. Vai patiesi ASV žīdi vēlas pārveidot Jauiio Derību? Mūsu baznīcai jābūt modrai par nākotnes uotikumiem, kuri met. jau ēnu, ! K. Tndfālia, asv^
tūtuis, ievērojot līdzšinējā darbībā gūto pieredzi.
Šī 'gada 29. aprīlī tiek sasaukta NF dalības zīmju turētāju pilnsa-Dulce, kurā valde lūgs pieņemt pārstrādātos, statūtus un noskaidros turpmākās darbības vadUīnījas. šinī sapulcē vēlēs arī valdi nākama-jatn darbības gadam. Līdzšinējā pagaidu valdē darbojas: pr-sēdig: A. Baškers, sekretārs H. Vilks, kasieris V, Rudzītis, 0. Zvirgzdgraudš ūu R. Kreišmanii .
Ev.-lut. Sv. Pā,vila draudzes dievkalpojumā Pūpolu svētdienā, māc. H. Kušils ievētīja Māru Vald-mani, Dzintru Janfeldi, Rīcbārdu un Jāni Zemniekus. Draudzes mācītājs; sirsnīgā svētrunā aizlūdza par jaunajiem draudzes locekļiem. Jauniesvētītos apsveica, draudzes pr-ka V. Emīls Mazutis, pasniedzot katram draudzes velti — dziesmii grāmatu, bet dāmu 'komitejas pf oe Dagmāra Ziediņa pasniedza katram jauniēsvētītam baltas tulpes.
Iesvētīto piederīgie undraugi apveltīja viņus ar krāšņām ziedu tel^ tēm Un laimju .vēlējumiem. .
(Nobeigums 4. Ipp.)
Dfo J. KAROliS, 404 Belatare Ave, ,:;teULE 4*1681,; :
Br. P. BARDiirS, 38 Daltoii Ed., teV WA 2 4608 vai WA Vmt
©r. SILVIJA FžAlfSi 62. Linsmore
Dr. A. TUTERS, 603 Sterbonnie SV teI.WAļ-447a vai WA 1-2764.
Br. MARTA SALM, 647 HlUsdaI©
Br. EB. tJPEiriEKS, 650 Bupont St, tel lE 4-5196.
7, aprīli sv. Andreja baznīcas zāli B. Piekalnīša'koncerts.
8. aprīlī, pīkst. 6 vak. Tērvetes 19,. skautu vienības i. gada svētki aŗ priekšnesumiem, Igauņu l>aznī» cas telpās 269 Roeliampton Ave. (Bglinton — Mt. Pleasant).
13. aprīlī Mednieku makšķernieku, biedrības biedru vakars, 10 Lan8downe Ave.
14. aprīlī Vecais pilskungs, DV teātra .pirmužvedūnis Karaliakā Ontariō muzeja teātra zālē, 100 Qu€en's Park. •
15. aprīlī sv. Andreja bamSoas «ālē kompoiīista "T. Ķēniņa studijas audzēkņu vakars;
15. aprīlī, pl. 5.00 l^LB pēcpusdie-uas tēja ai" filmu par Kurzemi. . 21. apiŗīlī Vecais pilskungs (atkār-■ tojums). ■'
2i. aprīlī TLB tautisko deju grupas . Diždancis 8. gadskārtējais tautas dziesmu un deju vakars 8v. Andreja baznīcas zālē.
28. aprīlī vīru kora Viesturs koncerts ParkdaleCollegīate.
28. aprīlī Itdna auditorijā Martas Mac Vikares un Vaclova VerikBi-ša koncerts. :
29. aprīlī av. Andreja baznīcas zā-: lē Pētera Lfielzuikas un Jāņa Niedras koncerts.
5. maijā Anaerikas latviešu teātra Ņujorkas ansambļa viesizrāde Seši mazi bundzinieki.
sarīkojumi hamiltoka
7. aprīlī ibV Hamiltonas aod. sporta kopas „Šparta" sports spSles Un balle.
27. aprīlī Kristus draudzes dāmu komitejas sarīkojuma ar teātŗ<a izrādi/uzvedot lugu Zvaigznes»
i9. maijā Vīru koru apvienības Viesturs koncerts Haanilton&.
23. jūnijā DV Hamiltonas nod. ua HiiB Jāņu sarīkojums.'
Redakeija patur tiesības iesntitor masņskriptoš SBlsināt KelzKetotoē jnannskriptns neuzglabās, b«t gz t^^aiios gfiCg alpj-
WJaJ>ū8 pievienota pastmaiia.
Ar autora vārdu vai iniciāļiem para&sfitajos^^r^ d®-
iias var ari neatbilst rcdaicijasTiedokliiD.
Sestdien, 7. aprīlī, pl. 8 vakara sv. Andreja baznīcas zālē To^onto. Pie klavierēm komponists T. E E N1 Ņ Š. Ieejas kartes: $1.50 un $1.00
Sestdien, 1956. d
13
■tl
BV lESNIE]
..Nevienam Londonļ par to, ka pēdējās nļ ■ spiestām tautām uuļ ras darbiem raks tīts [ rāk nekā visos iepril fa gados kopā. Iei{ rokām taustāms: bc vīru vizītes — pašiļ gaidāmās — Anglijāf kas šeit kopā ar ej delegāciju uzturas: tļ koja Vispadomijas [ nieks Nikolajs. Sero^ļ iielunis un. luodernļ jums pasažiej'u iesi mm, tad Serovs ir mīgāks par Maļenkļ atlidoja neganti rūcļ Iljuēina lidaparātā,! ieradās ultramodei^i mašīnā, kas pēc sprieduma pārspēj
radījuši ungJu un struktori satiksmei gaisa milzeņu laiil
Kamēr ;Ma]enkov: bučodams unglāstīļ
aus, tikmēr SerovJ jau 4 nedēļas pii'nļ Bulgāņina ierašaniļ : Ģu drošību. Un iaļ vas vīri kolosāli pļ §i brīnums, cik niaj rēķinot bija.iekalk tisko valstu sabiel iespēju, ka SeravJ visai labi pazīstam prese sacēla tādul «augsto viesi,"' kij kjuva ar katru ^ māks.
"„Lai jums par iļ būtu nekādu šaub( to pašu pasniegsinļ lodā" — rakatīja iaikraksts ar visi! saulē (pāri par 41 Veselas divas pin raksts veltīja Seri pusē bija anļfliir jiuus kriOTi \aloJ V Britajņll etot g| (Kam Brltanijū ķītrais bende?). : dicists Kašandraji fcinus ar Serovi veidā. Ar savu 3?a un aiu'uščevaļ tādas cildenas vf kā Vindzoru, Oks gu. Jau tas vieiļ ja viĢS šeit būLtļ kundes. Lab»ākāiļ fcikfc, būtu viņauļ zust. Ar savu Idļ šot Bulgāņina u| jū Lielbritānijā
Pārējie 'gii-lvasļ ir noskaņoti līdJ 'tiešām izskatos ļ : gā?" prasīja Sei dentam sarunā ii ju vēstniecība!!.] ievadrakstā apga
VAI BALTAI^ 1)1
Baltā, dziļā si ja, ko latvieši dļ Tur mazā Iat\ļ piemin Latvijasl ņa Baloža 75." dļ viņu stāsta laf.| ^Baio<jim stāvējiļ Viņi vienkāršoļ venā Latvijas | pavēlnieka vici tais latviešu laļ zācija pieminējj dzimšanas dienļ ' „Vai ģonerāl .būt dzīvs?"' ārsts, kfus ■ ģ(' izmeklējis un Viņš tā jautā .rādās nepārl);iij nerāļa Jāņa Latvijā no izKūJ vienībā.
Un latvieši] viņam .līdzi uzņēmumi "no selības pārbauļ 15. maija apļ Kārlis UlTTianiļ selību Vācijas ļ dēs, bet' ģeneiļ lībupārbaudījjļ Rentgena uzņ( nerālim Balo^li sela sirds. Isiļ bT'tikuma Lafv) uz Antonijas .• stūra ķērusi kas viņu uz vj guldīja slimītjļ
Un latviešu! ,,Es domāju. Balo<lis vairs izsūtījumā Krj
Bet notiek lis Balodis ir milzīgu gribasļ likstas.. Un spītē vētrām
D2ĪVS vai nis Balodis ii ālavu Latvijas