:,,MADE IN GEŖMANT^^
Sensācija par pasaisles pirmajām atombumbām
Kopš janvāra vidus, .kad Rietum-vācijā no PS*RS ieradās pēdējais atbrīvoto vācu gūstekņu lieltrans-ports, ar kura ierašanos tika pārsniegts krievu oficiāli uzdotais vācu gūstekņu skaits,'atbrīvoto straume tomēr" vēl galīgi nov apsīkusi, Gandrīz katru nedēju dažādās dzelzceļu robežst^cijās ierodas .atbrīvoto, gūstekņu grupiņas, parasti ne īlielākas kā desmit^ cilvēku sastāvā, bet pie viņu nodošāuas vācu iestādēm un Sarkanajam Krustam krievi vairs nav manīti,
■ Viņu vietā stājušies Austrumvā-cijas komunistiskās „tautas policijas" pārstāvji, un pārvaroiiīgajai sarkļanarmijai" tiešām ir painats vairīties, jo tagad atbrīvotie līdzinās .bijušu cilvēku vraķiein, kuros, kā^ par brīnumu,; tomēr «vēl ir patvērusies dzīvība. Laba dala šo cilvēku,. Isuŗi nāk no visu iespējamo ,bijušo vācu karaspēka dalu un ^īsu dienesta pakāpju pārstāvjiem, ir nervu slimi. No to stāstiem, kuriem vēl nedaudz ir atlicis prāts vai tas jau drusku uz-
ļ labojies, izlobāms, ka slimnīcās ir palicis vēl prāvāks skaits. vāciešu Kādā nervu slimo iestādē apmēram ļOOO km austrumos no Maskavas esot vēļ ļpat 500 vāciešu, kurus ne varot transportēt. Garīgi ma,zāk cietušie,, kuri -parasti ir fiziski drausmīgi sakropļoti, arī apliecina, ka. nerVu slimnīcu krievu ārsti un pārēļjais personāls bieži tiešām pašaizliedzīgi pūloties gara sliniību ārstēšanā un fizisko ciešanu remdēšanā.
Vāciešu iestādes izvairās publicēt tagad atbrīvoto gūstekņu garīgo vainu un fizisko sakropļojumu cēloņus, laiļ (kā oficiāli skan) ar to pasaulei nesabruktu pēdēja ticība cir^ēcībai... Ir tomēr zināms, ka starp tagad iatbrīvotajiem lielākā daļa ir tādu, kuru prāts sajucis un sakropļojumi maiutoti gadiem ilgās spīdzināšanās.
Tur ir cilvēki ar ibriesmīgām rētām, nōļdedzinātiem locekļiem un spīdzināšanās salauztiem, tad sar dziedinātiem un atkal vairākkārtīgi
■ salauzītiem kauliem. Tur ir cilvēki, kuru acis spīdzināšanās ir svilinātas, tūkstošvatu prožektoru gaismā, līdz 'tiem uz visiem laiikiem ir saturiisusi ne vien redze, bet aptumšojies arī prāts. .Daži .pie-
■ ejamie fakti"jauj secināt, ka fizisko uii garīgo mocību veidi, ko pārcietuši tagad atbrīvotie vācieši, tālu pārspēj vistrakāko viduslaiku
ešpt radījušas, droši vien bijušas ik neiedomājami baigas un ar prā-u neaptveramas, ķa,pat rūdītāliās žurnālistu spalvas atsacītos šoš noziegumus vispār pieminēt... . Dažkārt tomēr ir 'dzirdēti- jautā-umi,. kādēļ komunisti šos savas ņkvizīcijas upurus, kas atkal un atkal no jauna ar saviem fiziski un ārīgi sakropļotajiem ķermeņu vrakiem — corpusd^licti — rietumu pasaulei pierāda visu līdzšinējo trimdinieku liecību pareizību, nav pēc sadiskajām spīdzināšanām likvidējuši,-bet turējuši slimnīcās, barojuši, un beidzot palaiduši brīvībā? Varbūt šī komunistu rīcībā nav nekas cits, kā kārtējais Kremļa, spļāviens brīvās pasaules a;cīs bet varbūt sarkanie bendes šos garīgi un fiziski sakropļotos upurus ir palaiduši brīvībā (kurā lielākajai daļai laikam būs jāpavada aiz trako māju mūriem) par brīdinājumu nākotnē visiem tiem, kuri grib vēl pret komunismu nopietni cīnīties. Kristīgā, kultūrājlā un. civilizētā rie;tumu pasaule, (ai ar liekiem uztraukumiem. netraucētu savu gremojamo orgānu darbību, nav pievērsusi, sevišķu vēlību 'mūsu trimdinieku liecībām un droši neuzklausīs arī šo upuru liecības. Mūsdienu neticīgie arī ziņkārībājs dēļ nevēlas likt savus ipirkstus čekas mocekļu, rētās, lai viņiem nezustu laibā oma un nesabruktu pēdējā ticība cilvēcībai... To Akacis
STRaDMEKI JŪTAS PAR MAZ IEVĒROTI
Allenbacbas sabiedrisko domu ipētīšanas institiits Rietumvāčijā nesen izdarīja plašu aptauju visos vāciešu sabiedriskajos slāņos, un institūta vadītājs Ēriks Pēteris Nei-mans nesen šos aptaujas rezultātus Frankfurtē paziņojis atklātībā. Starp citu a-edzamš, ka:19 i>roc. no aptaujātajiem rietumvāciešiem un rietumberlīniešiem mēnesī nopelna mazāk kā 250 markas, 57 ļproc. līdz 600 markām, 5 proc. flīdz 800 mat-kām un 3 procenti vairāk kā 1000 marku mēnesī. 70 procenti no aptaujātajiem apzīmē savus ienākumus par labiem nn 30 proc. par nepietiekamiem, bet apm. 10 proc. aptaujāto piebilduši, ka aiz naudas trūkuma rūpēm nž.Mīs nevarot gulēt. Ar saviem dzīvokļiiem apmierināti ir tikai 65 proc; aptaujāto. 30 proc. nevēlas iegādāties ledusskapjus, bet 10 iproc. ledusskapjus un elektriskās veļas mazgājamās mašīnas esot redzējuši tikai veikalu
Parīzē nesen iznātoisi vācu fiziķa Ervīiia K. Oppenlheimera (nesajaukt ar slaveno amerikāņu fiziķi Robertu Oppenbeimeru) grāmata: Man ir bailes: Šajā. grāmatā vācu fiziķis apgalvo, ka 1945. gadā uz Hirpšimu nomestā atombumba ir bijusi vācu ražojums, jo ikara pēdējos mēneš;Oā vāciešiem Pinamīndē esot izdevies izgatavot jau piecas atombumbas. Hitleram esot bijis nodoms saviem kaŗavīrieni solīto jauno ierocī laist darbā, pašā pēdējā ikaŗa brīdī.. Pēc Oppenlieimera uzskatiem Hitlers pēc ipirmās vācu A (bumbas ekspilozijas, kurai par mērķi bijusi izraudzīta Lrondona. vēlējies doties 'pašnāvībā,' lai atvieglotu pamiera slēgšanu un lai, neskatoties.uz zaudēto karu, iegūtu Vācijai pieņemamus miera noteikumus. Gēringam esot bijis uzdevums Rietumu sabiedrotos par gaidāmo A bumbas nomešanu,.priekšlaicīgi brīdināt, un LfOndona esot izbēgusi nb Hirošimas likteņa tikai tādēļ, ka sajukuma dēļ Hitlers no Berlīnes pēdējā brīdī nav spējis dot vajadzīgos rīkojumus. .Bez tiem neviens toreiz neizmēģināto ieroci nav vēlējies laist darbā. Esot arī iespējams, ka īļitļers pašā pēdējā brīdī zaudējis ticību ne vien šāvieni karavīriem, bet arī jaunajam ierocim.
Lielajā franču žurnālā Semaine du Monde Oppenheimera grāmatas iznākšanas laikā parādījies raksts, ■kurā apgalvots, ka tagad Španda-vas cietumā ieslodzītais Hitlera vietnieks līeiadmirālis Dēnics, par atombuml)as varenību nav devis ne ipīpi tabakas. Kapitulācijas sarunu laikā viņš jauno un nepārbaudīto ieroci licis mēģinalt ..iesmērēt" ģenerālim Eizenlbaueram, lai par ito vismaz izkaulētu 48 stundas pamie-
ru rietumu frontē agrāk nekā > austrumos. Amenkāņi visas 5 yācu atombumbas arī pievākuši, nedodot tomēr iespēju paglābties vācu karavīru xiu bēgļu miijoni^oļ no no-kļCišanas krievu rokās. Eizenhau-ers par iegūto- vācu slepeno ieroci — atombumbu neesot toreiz informējis arī citus sabiedrotos, un tikai pēc Hirošimas izmēģinājuma amerikāņi atombumbas izgudrošanas laurus pierakstījuši sev. . 'Oppenheimera sensacionālo apgalvojumu amerikāņu ūn citu rietumvalstu oficiālās : iestādes :līd2r šim nav ne apstiprinājušas, nedz noliegušas, un tikai vācu fiziķis un. Nobela prēmijas laureāts Verners, : Heisenbergs izteicies, ka Opp.enhei-mers par Pinemindes laboratorijām neko lielu nezinot, jo neesot bijis to vadītājs. Vācu.fiziķi gan 1945. gadā esot bijuši sasnieguši vienādus rezultātus ar amerikāņiem ātompētniecībā, bet bumbas izgatavošanai pietrūcis laika. Visi .apgalvojumi, ka pirmā pasaulēs atombumba nesuši uzrakstu --Made in ■Germany, esat „aku saindēšana," un Oppenbeimera stāsts esot tukšs izdomājums.
•' .:T.'As. .
NORIErrS IBOSTONĀ
LATVIEŠU REVOLUCIONĀRU GĀJIENS uz BOSTON COMMOl^J... 500 BRUŅOTU POLICISTU VAJĀ NOZIEDZNIEKUS. PRESE LAMĀ LATOEŠUS PAR RĪKĻU RĀVĒJIEM. PETĪCIJAS Pp GUBERNATORA UN SLIKTĀ PIESKAŅA LATVIEŠU VĀRDAI^I... /
Sakarā ar sarkano latviešu — piektgadnieku laikmeta . norietu Bostonā Un vispā ASV, viņu vēsturē izdevies atrast daudzus kuriozus atgadījumus, bet lielākais no tiem norisinājies pirms .48 gadiem Bostonā.
• Notikums; bijis tik bēdīgs, ķa daudzi latvieši ASV sāka kaunēties no savas tautības.:.
1908. ģ. jūlija beidzamajās dienās Bostonā notika liela slepkavība, kas iegājusi pat policijas vēsturē. Kādu tirgotāju, aplaupīja nn nošāva Džemeika Plēnē. Policija uzsāka vajāt ļaudams, kas bijā no-slēpiišies Foŗesta Hilla kapos. Trīs laupītāji cīnījās pret apmēram 500 bi uņotiem Bostonas policistiem. Viens tika nošauts, un tas, izrādījās par: latvieti Gūtmani,: bet: divi naktī;no ielenkuma aizbēga. Policijā izsūtīja skrejlapas ar viņu attēlojumu un foto uzņēmumiem. Bostonas laikraksti kā pirmās šķiT ras sensāciju, notikumu pasniedza pirmajās lapaspusēs. .Policijā pēc šī notikuma iztaujāja daudzus latviešus, izkratīja dzīvokļus, sevišķi pameklēja sociālistus kā arī. ap-^^cietināja toreizējā laikraksta Stf ād-
ar
nieks redakcijas darbiniekus redaktoru Jāni Kļavu. ■
Tā kā noziedzības Bostonas^ apkārtnē turpinājās arī pēc tam, tad
L. Rošetas un R. Varoņa uzņēmu^: mus un uzsaukuma kopiju protesta mītiņam latviešu valodā. Sociālisti izsūtīja uzsaukumu un nolēma sa*
vainu uzvēla 2 izbēgušiem revolū- ^^i^i^t protesta mītiņu veclatvie-cionāriemi. Šie gadījumi radīja ne- šiem labi pazīstamajā Putnam Hal-ticamu sašutumu uņ naidu pret lat^ešiem./ Izvirdumi parādījās ļit īpaši presei' Tajā pašā laikā carisr kās Krievijas valdība ar savas sūtniecībās Vašingtonā starpniecību pieprasīja uz abpusējā līguma pamata tai: izdot divUs latviešu revolucionārus: Jāni PUrēnu un Krišjāni Rudēvicu. -.; i
Aizvainots par policijas un preses rīcību, revolucionāru štābs sazinājās ar ASV; sociālistu;, līderi Patneju un uzsāka rīkoties, akcijai izmantojot par izkārtni; Purēna lietu Pirmdien,. 1908. g,.3. augustā, Bostonas laikraksti iespiedii diezgan gaŗa^ ziņas par latviešu demonstrantu gājienu no. Putnam Halles Ŗōksberijā pā Tremonta ie-lu un Koluiubus avēniju uz. publi-J kas, parku (The Boston Common)ļ protesta sapulces sarīkošanai.^ Th,e! Boston Jpuŗnal sniedza 4 sleju ga pVL aprakstu, iespiežot, arī 4 latviešu — T. Putniņas, M. Jansones,
inkvizītoru izdomu, jo čekistu rī-1 skatu logos. Gandrīz katrs otrs ap'-
čībā ir bijuši modernākie tecbļnikaš līdzekļi. Visumā jaužams, ka čekistu metodes: kļuvušas vēl rafinētākas par tāin, kādas mums pazīstamas no Stabu ielas Baigajā gadā.- ■ ■:" . ,
. Ir mazilet dīvaini, ka ne. vien vācu, bet arī citu tautu senzāciju kārā, prese par šiem pārnācējiem nn viņu redzamajām un pirkstiem taustāmajām, spīdzināšanu sekām klusē. Lūk — mocības, '.ikš šīs, sekas
taujātais, vīrietis pagājušajos pie-cbs gados esot iegādājies elektrisko skujamo aparātu ,bet -38 prpc. no visiem aptaujas dalībniekiem atzinušies, ka viņiem mājās neesotjne-vienas grāmatas. Interesantākais no aptaujas ŗezūiltātiem Ir tas, ķa 70 proc! no. aptaujātajiem strādniekiem domā ,ka viņi netiekot pietiekoši sabiedriski ievēroti. Tie domā, ka Hitlera nacionālsociālistu valdīšanas laikā Vācu strādnieku šķira esot ievērota vairāk kā tagad un uzskatīta pārķaut ko labāku.,
ASV strādnieki; dlvrm čaklāki par
,,Prayda" savā 20'. marta n-rā pirmoreiz atļāvušies padomju darba ļaužu veiksmi salīdzināt ar ika-pitālistiškiem strādniekiem, dodot atzinumu par labu pēdējiem, šajā sensacionālā 'pārskatā Kremļa ofi-ciožs norāda, ka to (pašu produk-ļ ciju, ko ASV veic 1 strādnieks, Pa-domijā spējot veikt tikai 2strādnieki. Šī īsalīdzinājuma . rūpniecības statistika publicēta pēc PSRS 5-gad6s noslēguma. Padomju darba ļaudis aicināti kāpināt darba ražību, dai varētu „iedzīt'^ amerikāņus. Padomju varas vīri apgalvo, ka 1960. g. prpdukcija PSRS būšot kāpināta par 50%,.bet arīvtad vēl tā ■ nesasniegšot . AŠV īpašreizējo" stāvokli. Nav jāaizmirst, ka arī ASV produkcija nākošajos gados vēl pieaugs. Darba ļaužu tiranni ar lepnumu uzsver, ka salīdzinot ai* cara laikmetu, kopš revolūcijas padomju strādnieka veiksme esot
pieaugusi astoņkārtīgi.
Izgriezums no Tlie Boston Journal 1908. gada 3* augusta uujnura.
B?as
devies iei>azīti
1as atklāj, ka naudas lai mīlas dē;
arī aļīgstākās sabiedrības dāmas Ialt>i>rāt kalļ)© komūnistiemo
(S. l^ATJĀXA,. UZDOBAMĀS ■ PAR <SŖIEP, KLAIŅO PA EUlOPI^
Sērām Elistanam thpmasam, London \V 1. ■
\ ,My Son, Atļauj man Tevi • jo-projāmi par dēlu saukt, un par vi-. sām lietām, netici tam, ko par manu Tatjā;iu! melš. Tava vēstule, ķa Tu pāŗcieti sirdslēkmi un esi pie braucamā krēsla saistīts, mani satrieca. Es zinu, cik bēdīgi tas ir.. Arī es esmu pārcietusi^ vairākas sirdslēkmes, bet esmu nākusi pie atziņas, ka konjaks pa reizei ir labāks p^r katru medicīnu. Ieteicu Tev pārcelties uz IMontekarlp, kur vājas ,uu arī salauztas sirdis tiek. izdziedinātas ātrāk nekā jeb-'kur citur pasaulē. Te mēs varētu abi uz Tatjanu ■ gaidīt. Viņa nāks atpakaļ, viņa nāks... Es biju dziļi sašutusi; kad viņa man pastāstīja, kāda pārestība viņai nodarīta; Anglijā, Mina meita lai būtu.spiedze? — Alai jūsļ tur, Anglijā, esat patiešām prātu zaudējuši?! Zemisko apmelojumu dēļ viņa bija spiest ts, par vīrieti pārģērbusies, no Anglijas bēgt un ieradās. šeit ar grieķu pasi. kā Achjillēs Mj^kas. Ak, kāda gan viņa izskatījās, bez skaistajiem melnajiem matiem! Viņa Tēlējās labāk dzīvot Šveicē, sagaidot tup kara beigas. yi9a solījās apmesties CĪrich.ē, Seegarten paa-djā, bet Jaikam savu nodomu to-snēr mainījusi, jo vlsaa manas tur-^ štH^tSs vēstules atnākušas atpa-Isa) adree&ta neatraSanss dēļ. Man. ^7 m
sies* ka viņa būtu. devusies, uz lūdzos. Jūsu tūlītēju "atbildi. Jūsu
Krieviju, noteikti noraidu. Tas kara laikā nemaz nebija iespējams, turklāt viņa sīvi ienīda boļševikus. Ņē, mans dārgais, es labāk pazīstu savas meitas raksturu un tamdēļ esmu pilnīgi droša, ka viņa reiz atgriezīsies. Tava Anna Bāronō.va."
.7,KĀ LĒDIJA. TATJANA. ŠVEICĒ ■ lEGUyA-:.YĀCIJAS. P^SI '
Joliannes Monscli,: Beatengasše 9, Ciriche Šveicē. i
i,Dear Mr. Monscb, Par Jūsu adresi man jāpateicas britu konsulātam Cīriclļē. Man stāstīts,' cik daudz Jūs palīdzējuši sabiedroto karavīriem, kurieni palaimējies izļ-bēgt' no vācu gūstekņu nometnēm uz Šveici, nokļūt Francijā, apgādā jot viņus ār visāda veida ņepiecie samiem dokumentiem.
Atļaujos Jums piedāvāt kādu da rījumu. No tā Jūs iegūtu 250 mār.ļ-ciņas, uz kuru pārsūtīšanu man jau ir. Bank of England atļauja- ^ > naudu jūs saņemsit, tiklīdz jūfe man piesūtīsit noteiktas .atbildes uz sekojošiem jautājumiem: (If) Vai 1944. g. maijā Jūs dažkārt neapmeklēja Tatjana Baronova alias Rernard Beon. alias Ach?HešMytīkas? (2) Vāi neesat izpalīdzējuši šai personai ar personības dokļi-mentiem? (3) Apstiprinošā gadījumā m kāda vārda šie dokumenti izdoti? (4) Vai 1. pkta pieminētai personai Cīrichē bez Jums bija yēl SōlkM'idoTcumentu lietā ar iāidu jci-tu personu? (5) Kurp ši persona deyāa no Cjridhtes? Es garantēji
padevīgais Elistans Thomas.^' ! Atbilde sērām Elistanam Tho-masam, 12 Grosvenor S(iuare, Lon-don 3V 1.
„13ear Sir: Man ir tas gods uz Jūsu god. vēstuli sniegt sekojošas atbildes: (1)Jā. — (2) Jā. Vācijas pasi. — (3) Hans Berģer: Matu krāsa: blonda. Acu krāsa: pelēkzilas, īptsas pazīmes: nav... Dzimšanas vietā:. Berlīne. Nodarbe: Voel-kisclļterBeobachter redaktors. — (4) Man nav zināms> — (5) Uz Berlīni, lai satiktos ar Dr. Wilbel-mu Beŗgeru, Ansbacher Strasse 5, Hansa Beŗgera tēvu. Pēc naudas saņemšanas centīšos sniegt Jums dažas sīkākas ziņas. Padevībā Jo-hiannes Monsch."
■ 8.. LĒBIJAS TATJA^'As . ; VIODEVIBA
Sēram Elistanam Thpmasam, Lonodn 1.
„Ļoti godājamais sēr Blistan, Atbildot.uz Jūsu god. vēstuli, visupirms vēlētos īsumā paskaidrot kādā veidā, es šajā; lietā, kurā Jūs lūdzat informāciju, vispār esmu iejaukts. Pēc. 1. pasaules kara mans zobārstniecības kabinets Berlīnē atradās pie Vitenberga laukuma, kur toreiz bija āfīRusso kafejnīca, kas bēgļiem no Krievijas, īpaši aristokrātiem, l»ja. satikšan^ās vieta.. Sajā kafejnīcā,es iepazinos ar kadu Maskavas balerīnu,' kura,:kā vairums krievu, feas visu pameta revolūcijas ugunīs, atrada» nau-daa srutlbās. Mēs ar «ievu 60 Pg-It ij&oia B&ŗsaovu ar tinas meiti^
Tatjanu, uzņēmām pie sevis. Par-Tatjanu sevišķi priecājās mani abi dēli Rūdolfs un Ansis. Pēc dažiem gadiem Baronovi pārcēlās uz Pa-rīzl 1944, g. aprīlī eš saņēmu no Baronovas kundzes kādu pārsteidzošu vēstuli; viņa. man rakstīja, ka mani apciemošot man dēls Ansis. Bet Ansis bija kritis, vāciem iesoļojot Beļģijā. Mana sieva aizgāja bojā kādā uzlidojumā. Pie manis bija vieiiīgi"mans vecākais dēls Rūdolfs, kui-am eš parādīju mtoaino vēstuli;. Izrādījās,, ka viņš bija labāk informēts - par mani. Viņš teica, kā šī ziņa nozīmējot, ka pie mums ieradīsies -Tatjana, kura, drošības pēc, ļceļojot: vīriešu drēbēs un ār Anša vardu. Viņš pats esot Tatjanai' aizsūtījis Anša veco pasi. Tā es. uzzināju, ka Rūdolfs ar; Tatjanu gadiem ļ ilgi" turējuši saliaruš, kas turpināljušies aŗī pa kara Jaiku.,;Rūdoifs ļman neslēpa, ka viņš piederot pie Icomūnistu pa^ grīdes kustības, un.ļTatjāna ar 'māti esot padomju aģentes. Rūdolfs tobrīd . strādāja par .•īnženieri^ Sī-mensa-šukerta fabrikās, pēc kādām dienām patiesi Ieradās Tatjana, . vīrieša uzvalkā,; SA ^formas kreklā, īsi apcirptiem, blondiem .matiem.; Drīzāk.ar draudiem nekā lūgšanos, Tiņa lika man noņemt vienam no. gudrības-: zobiem kapi, nourbt cementu no zobā iedobuma izņemt kādu miniatūras mikrofil-inu, ko paņēma Rūdolfs. Rūdolfs tad lika man zoba iedobumā, līdzīgā, veidā, ievietot liādu citu mikro-fīlmu,. Pēc pāris dieaiām Tatjana aizgāja.un nekad pēc tam neesmu viņas vairāk redzējis. Rūdolfs, drīzi pēc šī notikuma mani I^eta, tagad ir Ausrumvācijā at-iMl^īgs funkcionārs un Berlīn^ krievu joslā dzīvo lepnā vasarnīcā, ^atļāvos nosūtītviĢam Jūsu vēS' tttJi» ap liigumu neatteikt Jmns^pa-; feo viņš
Augstcienībā Dr. Vilhelms Ber- kota .izlūkpatruļā frontei "starp-
gers." .•
9. KRIEVI^ TĀB^ATīšAMS • ■ DĒĻ,.KOšĀVUSr SAVU-:AĢENTI ŗ\\- LĒ1)IJU:'TATJANU.;
Sēram Elistanam Thomasam, 12 Grosvenor Squarē, Londoņ.
„Ļoti godājamais ThOmasa kungs; Kaut gan nejūtu pret jūms nekādas simpātijas, tomēr vēlos Jums sniegt dažas ziņas par Tatjanu, ko Jūs manam tēvam bijāt lūguši. Es Jūs ienīstu tādēļ, ka Jūs apprecējāt manu Tatjanu un 7 gadus,baudījāt laimi ar šo dievišķo sievieti. Viņa man bija' viss. Es viņu pazinu jau kā mazu meiteni. Mēs satikāmies 1936. g. Parīzē, kur pļauka mūsu mīlai 1939. g. Londonā, kad viņa jau bija Jūsu^kundze, un pēdīgi 1944. g. Berlīnē, kur viņa dzī-.voja pie manis 14.dienās, ņō 12. -27. maijām. Viņai bija rīkojums atgriezties . Krievijā, un pieteikties slepenā dienesta vadībā Maskavā. Tas šķita neiespējami, bet tieši tādēļ Tatjana šo uzdevumu centās veikt ar saciīista precīzitāti, katru nākošo gājienu - aukstij' aplēšot uņ bezbailīgi īstenojot.
Mēs kopīgi izstrādājām viņas pēdējo iplānu;.:nokļūt kā vācu kareivim Auštrumfrontē, lai tad pārietu pie boļševikiem. Es viņai apgādāju karavīra fbrmu un dienesta dokumentus — viņa ķā feldfēbelis Ansis Bergers, tiks atlaista, pēc izveseļošanās no Heŗmana Gēringā lazaretes un komandēta atpaiaļ uz ■ savu vienību frontē. — Dzelzs krustu ua ievainoto nezīmi es paņēmu no sava kritušā brāļa pieminām. 27. maijā viņa devās ar kādu ifoaiaspēka transportu uz austru-mienL Viss pārējais man tikai netieši nācis zināma no fragniientā-Tiem liecinieka izteidenieuL S. jiUija ni^ Tatjiam W^
joslā, viņa bija sarunājuši vēl pāris karavīrus izbeigt šo karu ui labprātīgi doties krievu gūstā. Turot baltus drēbju gabalus pāri galvām, tas viņiem arī izdevies. Gūstekņus novediļši pie'krievu pulka komandiera plkv. Vasilija Aksāko-■va. Pēc nopratināšanas visus pārējos gūstekņus nosūtījuši uz aizmuguri, tikai Tatjanai neveicies: viņa paziņojusi, pulkvedim^ ka esot sieviete, krievu slepenā aģente, ar uz-devuinu ierasties MašKavā. Viņas zobā esot ieplombēta kādā svarīga ziņa par organizētu atentātu pr^t Hitleru, Pulkvedis aicinājis Tatjanu izģērbties, kas viņu tā saniknojis, ka. tā sākusi pulkvedi krieviski lamāt. Krievu ':■ valodu viņa runāja ar zināmu akcentu un uztraukumā sāka šļupstēt, kas pulkvedī modinājis aizdomas un. viņš pavēlējis Tatjanu, «kā vācu spiegu,, nošaut, Viņu piesējuši pie kāda koka un aizsējuši acis.' Redzēdama, ka viņas dzīvība uz spēles, Tatjana peldēja mirklī gan rāvusi vaļā savu formas tērpu; lai piteradītu, ka patiesi ir sieviete, bet bijis jau par vēlu. Lodes izdzēsušas '^ņņas dzīvību. Pulkvedi Aksākovu vēlāk node va ķaŗa tiesai.
Ja vēlaties,, varat paziņot Tatjanas varoņnāvi viņas mātei, kuras daudzās vēstules esmu atstājis neatbildētas, jo 1945; g. viņa pārgāja amerikāņu kalpībā, kaut gan pirms tam bija mūsu uzticama aģente. Pirms došanās uz fronti, Tatjana atstāja man savu laulības gredzenu, ko Jūs 1937. g. viņai Kannās bijāt dāvājuši. Izmantoju tagad šo gadījumu, lai to nosūtītu Jums at-paikaļ. Tatjana maa stāstīja, ka ierakstu gredzenā „From my belo-ved", īpasūtjņāžusi viņa, bez Jūsu ziņas. Aff de9«, Ēfidolfs Beŗgera.*'
Jē, svētdien 2. aug., 1165 Tremonte. ielā. Bet, ievērojot skrejlapas» re-volūcioijāro saturu, -Bostonas, policijas priekšnieks deva rīkojumu komitejas priekšsēdim Vālejam zāles durvis neatvērt. Minētā dienā sociāŗlisti pulcējās pie zāles durvīm, bet ketika iekšā, kaut viņiem tur notika sapulces katm mēaeSa: plP» majā un ~ trešajā svētdienā. Policisti kapteiņa Hanleja vadībā bija cīņas gatavībā. To -re<lzot, demonstranti. gāja uz netālo Kossata Halli, -bet arī tur viņus nelaida iekšā, kaut dažiem bija ieejas kar- ; tes. Policija arī te nostājās pret ■ ieeju. Revolucionāri uztraukušies " un skaļi sarunājušies latviešu ya- . lodā. pieņēmies troksnis un policija sākusi demonstrantus stumt at- : pakaļ. Tad kāds latvietis iekliedzies; „Uz Ķommonu!" (On to tbip Gommon!) Citi piebalsojuši, un ie- . sācies' Veclatviešu sociālistu vēsturiskais gājiens, žurnālists apraksta, ka latvieši izskatījušies patīkami, sievietes bijušas vairākumā blondas, labi ģērbtās un viņu mati : katstajā augusta saulē vizējuši, kā zelts. Bostonas publiskais dārzs ir ievērojams kopš Anglijas valdības laika, kad kolonisti uzstājās pret. . angļu gubernatoru. Tur, līdzīgi kā ■ Londonas Haidparkā, katrs vaa' runāt Un izteikt šāvu .pārliecību.
Tikko latvieši ieradās parkā, arī policisti bija klāt un ielenca ap 500-600 lielo latviešu pūli. Parkā : gāja valodas:, ja Jānis Kļava, latviešu sociālistu partijas sekretārs un laikr. Strādnieks redaktors, būtu runājis, viņš būtu arestēts. Viņa vietā runāja^ ASV sociālistu partijas līderis Patnejs, kam bija at-. ļauja parkā.noturēt sapulces. Patnejs iuēģināja latviešus atttaisnot, ka tie iejaukti šaušanas lietā, ka. tos nosaucot par «laupītāju bandu", ..nevēlamiem pilsoņiem", „rīk-lū rāvējiem". ..bandītiem'^ un či-. tiem vārdiem, ka tie apsūdzēti par revolucionāriem Krevijā. Starp citu vi^š (teica: „Ja pēdējā apsūdzībā pareiza, ai, Amerikas ^pilsoņi, lai viņiem gods! Slava viņiem. Vai lai to piedēvē viņiem pār negodu Sai zeniē,. ka viri pretojas tirannijai un grib tirannus iznīcināt?. Nē! Ja mēs nevarēsim pārliecināt ar argumentiem, mēs lietosirn varu. Man mājās ir veca sarūsējusi šautene, ko kāds mans sencis atņēmis an»
glim Revolūcijas karā____Ja mums
būs aālieto ieroči, mēs tos lietosim !Runātājam aplaudēja un viņu apsveica kliedzieniem.. .Beigās īpatnējs nolasīja rezolūciju, ko iesniedza presei, policijai uu gubei*-.. nātoram Gaildam. No preses prasīja, lai tā publiski atvainojas par -latviešu apvainošanu; Gubernators publicēja savu paskaidrojumu, bet tas nebija pozitīvs. Notikumi radīja gan reklāmu, bet tā bija negatīva. Tāpēc daudzi tautieši sāka pat kautrēties no savas tautības - un uzdevās par vāciešiem- vai krieviem. ■ • ■ ■
Gadiem :paejpt un 1905. g. revolūcijas viļņiem atkāpjoties, latviešu prāti nomierinājās, viņi strādāja, krāja naudu, pirka namus, farnias, auto un par revolūciju runāja tikai formas dēļ — atšķaidītā veidā. Viņu 50 g. garais maldu cīņas laikmets noslēdzās jau nālcošajiš gados /"
Tagad vecie ..revolucionāri'^-izmiruši vai' saguruši. Tādā zīmē pārdots- ari „vecais sarkanais klubs, kas bija kreiso organizāciju cietoksnis ASV. Ar aprīļa mēnesi namu prņem Daugavas Vanagu Bostonas nodaļas apvienība.
Osvalds Akmentiņš
DVF apgāds Londonā
izdevis latviešu valodā pirmo grāmatu par dzīvi Padomju Savienības v®rgu nometnēs Slbirijā. Maz irto latviešu ģime?'!, kurām viens no piederīgiem vai ļ>azlņām tur nebūtu. Vācu ārsts Dr. Šolmers pavadījis vairākus gaAits kopā ar vlĢIom un par piedzīvoto stāsta grtanati
MIRUŠIE ATGRIEŽAS
DV GRĀMAIMIGĀ
■■ ■/.