ļi:'
lv ■ .
10 LATVIJA lAMEKIKĀ'Sestd
ena, I98S. gada 19. ļamvārls. Nr. 3,
asemļ)lejās darbs tā izpleties, ka sekmīga ir tā sesija, kas vispār spēj pārrunāt visus dar-kārtā uzļjemtos jautāļumus laika pagarināšanas. Šogad bija pārrunājami 138 darba kārtas punkti, uii sesijai ievēlētais prezidents Zambijas sūtnis Pols Lusaka tos arī pieveica. Lusaka ir pien māts, kurš labi
paņēmienus, pēc — ja arī ģenerālasemble-ja neatradf elpu aizrāvejus atrisinājumus^ ilgi sasāpējušām problēmām, tad vismaz pārrunājamie temati ritēja uz priekšu bez liekas aizķeršanās.
Sesijas sākuma posmu jūtami iespaidoja ASV un Padomju savienības pasludinātā apņemšanās atgriezties pie sarunu galdiem bruņošanās ierobežo-
šanas laukā; Šo lēmumu apsveica vai visu valstu pārstāvji savās ir iesakot, tieši veltīt visvairāk vēribas, domas dalīj ās. Trešā pasaule par šī gada galveno tematu uzskata sadarbības uzlabošanu
Visvairāk laika šogad pra-pārrunas par bada cietējiem Āfrikā (sevišķi Abesinijā),
J9
pārmet rietumu valst&n, ka tās līdz šim nav par tiem izrā-^ dījušas pietiekamu interesi. Austrumeiropas valstis (izņemot Rumāniju, kas sakās piederam Trešās pi
badu nemaz nepieminot. Daud^ laika patērēja arī tematiem, kas atkārtojas J katru gadu. To starpā tomēr bija daži mums visai noderīgi. Pirmām kārtām 'te jāmin
ekonomikas jautājumos) at-
sības un deklarē, ka ir gatavas doties pie sarunu galda. ASV cer nākotnē veltīt šim tematam daudz lielāku vērību. Eiropas koptirgus un Ziemeļ-eiropas valstis, tāpat Japāna, atbalsta
bām uz pašnoteikšanos, kur ASV pārstāvis atkal pieminēja Baltijas valstis — kā tas darīts jau vairākus gadus no vietas. ASV vēstnieks Ričards Šifters aizrādīja, ka PSRŠ, runājot par šo tematu, aizvien pa-svītrā Namībijas, Mikronēzi-jas,: Puerto . Riko un. Grenā-das tiesības. Viņš apskatīja katru gadījumu atsevišķi un beigās atgādināja, ka Puerto
naa • ■ • • • • o • • d o • • • » • • • ē ō • ō ē • • vw ••••••• 0 •• • • • «•••••••••••• ^1
ifkAaa • * . * * . . . * . . . . * • • . * . « • ..... mA{
•••*•
t»»«.'_____ _ _ _ _
#••* ;;;;:;:::::;;;:;; ««t*® 0 t ••••••••• f • f f f _ ^0
Sarīkojurnu Kalendārs
••••4
::::g^
•••te .•••I
13. un 14. aprīf
0 ••••••••• t ••••••••• t • e
u a * « * a « * a a Ā « a *AA««AAAAa'>^->>'*<
.janvārī REIZ BIJA...balle un loterijā Latviešu Centrā pl. 20 par labu 7. VLJĶ dtavā.
20. janvārī DV nama zālē izrādīs filmu par Minsteres dziesmu svētkiem.
• ■ . . ■
20. janvārī Latviešu Centrā azaids no pl. 11.30--15.00. Pl. 14.00 vid, zālē viesa no Montrealas Imanta Steprāna referāts ---Mūsu nacionālās krīzes.
24. janvāri pl, 14 Latviešu namā pensionāru sanāksme. Teātra grupa izrādīs ,,No saldenās pudeles.''
26. janvārī pl. 9 TLB Sestdienas skolas Draudzīgā aicinājuma akts. Uzrunu teiks LPB Kanādas kopas priekšs. Ŗ. Norītis. ^
27. janv, Azaids Latviešu Centrā nopl. 11.30- I5.Ō0.
PV. 14.00 vid. zālē GRĀMATU
Draudzīgā aici-
■ IESNIEDZAMAS
.atviešu Nacionālās Apvienības Kanādā jaunās padomes sesija sanāks 13. un 14. aprīlī, kad rutīnas darba kārtā ievēlēs jauno valdi. Pagājušā
sēža, 30 bpro, Ōnt. not (416) vai (416)
, vai zva-—94W (mājās) —2551 (birojā).
nājuma iezīmē. Dzejniece, ilggadīgā 2x2 lektore Valda Dreimane-Melngaile no Bostonas referēs par Krišjāni Baronu un tautasdziesmām — Dzīve, gaisma un balss.
. janvārī DV klubāreferāts
6. felpruārī pl. 13 Latviešu namā Latvisko zināšanu seminārā reie-rēs Jānis Mežaks par „Latviešu emigrācija uz Kanādu no 1893.— 1961. g. un Dr. Andrejs Soms Piezīmes par varbūtības teoriju un statistiku".
2. feļ}ruārī pl. 10 Latviešu centrā LATS simposijs: Dators— latv. sabiedrībā un mājā.
3. februārī pl. 9 Latviešu centrā LATS sirhposijs — Datoru attīstība Latvijā un Pad. savienībā,
referēs K: Padegs.
3. februārī pl. 15 Latviešu Namā TLlB un DV kopējs sarīkojums sandrs Grīns.
3. februārī (svētdien) pīki DVTK lugas Atkal atraitnis pē-d^āTorontō izrāde West Park Secondary Schbol, 1515 St. W/(pie Dundas West),
10. februārī DV klubāreferāts
17. februārī DV klubā referāls
24. februārī DV Toronto biedru pilnsapulce.
2. miirtā viru kora jubilejiīs koncerts.
3; martā DV Tprpn džu pilnsapulce. 10. martā DV klubāreferāts 16. martā DV namā latviešu ' atceres diena. !
DV klubā referāts īļDV klubā referāts. 2 L aprīlī DV sieviešu
koncerts Toronto universitātē, Hart ■ ■.Hōuse:.- ■■:
No 26. aprīļa līdz 5. maijam DVK
35 gadu atceres sarīkojumi. 10. un 11. maijā Larisas koncerii
sošanā ievēlēja 35 locekļus. Bez tam draudzes un organizācijas deleģē savus izraudzītos padomes locekļus visam pairu laikam — 5 Jā tām ir 50 un vairāk locekļu, kas nokārtojuši LNAK dalības maksu. Līdzšinējā padomē savus locekļus bija sūtījusi 31 organizācija un draudze; Iž^
sutama
is pirms sākuma, t.iv līdz 25. martam, pievienojot LNAK dalībnieku sarakstu ar nokārtotam dalī-
as
ātu
draudze vēlētos mainīt, tad tas jādara pirms LNAK sesijas sākuma, bet pēc tam nekāda maiņa nebīis vairs ļauta.
LNAK prezidijā L Alksnis nosūtījis delegāt pieteikšanas noteikumus attiecīgu instrukciju visām organizācijām un kuras bija deleģējušas savus locekļus līdzšinējā LNAK padomē, bet tām vienībām, kas vēlētos deleģēt savu locekli mo reizi LNAK padomē, tieCīga instrukcf* pie savas pilsētas vai;, apgabala LŅAK pārstāvja vai arī tieši no LNAK prezidija priekš-
arī darbības pārskatu; kas iznāk pirms padomes sesijas. Tajā ievietotas ziņas un pārskati par Kanādas latviešu organizācijām un draudzēm. Pārskatu rediģē Imants Alksnis, kuram iesūtāmi visi attiecīgie materiāli līdz 1, martam uz jau minēto adresi. Pēc tam nav garantijas, ka vēlāk iesūtītos aprakstus LNAK pārskatā varēs ievietot. Iesūtāmās ziņās minama pagājušā gada darbība (pārskats)s savas organizācijas vadība, finances, svarīgākie sarīkojumi u.c., kā arī aizvadīta gada darbības analizē un nākotnes nodomi. Vēlami arī ieteikumi visu Kanādas latviešu kopējā darba saskaņošanai un uzlabošanai.
as vana-
uona
ILATVIEŠU:
26. SEZONAS KONCERTI
25. februārī, pirmdien, baritons Berkholds no ASV. Pie klavierēm
Pēteris. Zariņš. /^A 1 Aprīlī, otrdien, mecosoprāns Ileā-na Pētersone no Zviedrijas. Pie klavierēm Brigita Alka.
15v jOriijā DV Toronto nodaļas šau-
. philV grādu ieguvusi valodniece Emma Ļauberte par darbu latviešu valodas sintekses jomā. Viņas disertācija ir franču valodā un iznākusi grāmatā 1984. g, septembrī Feter Lang apgādā Berne ar nosaukumuLaphiase segmentee dans le letton parle D'aujourd'hui.Tur kādās 400 lappusēs iztirzāts latviešu sarunas valodā bieži lietotais sav-rfipinātais teikums, izteik-smej kas nav sveša arī daudzās citās valodāSj gan izdoeiro-piešu valodu saimē, gan aiT citās, Sistgmatiska latviešu valodas prosodijas lietošana atļāvusi autorei nodibināt kritisku un precīzu latviešu sarunu valodu savrāpinātā teikuma kategorizāciju, kā arī rigorozu seniantiskās^ nozīmes interpretācijuv
: Dr. phil.; Emma ■Ļauberte dzimusi Jelgavā, stud^^si
Riko salā neaizkavēti darbojas neatkarības kustība, kas gan valbās aizvien saņem ļoti niecīgu balsu skaitu. Šai sakarībā Šiftgers vaicāja: „Kad igauņu, latviešu un lietuviešu neatkarības kustībām pēdējo reizi bija iespēja pārbaudīt savu
9 5
Padomju savienība nepalika atbildi parādā. Tās pārstāvis, Igors Jakovļevs, tiklīidz tika pie vārda, uzreiz sāka runāt par Baltijas valstīm. Pie tam šoreiz viņš gāja daudz tālāk kā parasti. Līdz šim padomju pārstāvji uz līdzīgiem amerikāņu jautājumiem atbildējuši, ar žēlošanos, ka ASV jaucoties PSRS iekšējās lietās. Bet šoreiz Jakovļevs apgalvoja, ka Latvijas, Igaunijas un Lietuvas republikas esot „brīvprātīgi" saistījušās ar Padomu savienību un tām esot tiesības Padomju savienību atstāt. Te jāpiebilst, ka šāds noteikums padomju konstitūcijā uz papīra tiešām arī pastāv; bet visi zin, ka katrs igaunis, latvietis vai lietuvietis, kurš uzdrošinās šo padomju konstitūcijas punktu kaut pieminēt — nonāk cietumā. Interesanti, kas notiks ar 1. Jakovļevu?
Arī amerikāņu pārstāvis nepalika atbildi parādā un sekoja trīsreizēja domu apmaiņa, izplešoties uz citiem tematiem. Rietumu pārstāvji jau sen kā uzgājuši, ka vajag tikai pieminēt Baltijas valstis, un padomju diplomāti sāk spļaut zilu un melnu. Vairākus gadus padomju delegācija uz AN ģenerālasembleju šādiem gadī-jumieni speciāli ņēma līdz kādu igauni, lietuvieti vai latvieti. Latviešiem šo amatu parasti pildīja „ārlietu ministrs'' Vik-
tors Krūmiņš. Viņu iepazīstināja kā īsteno baltiešu apstākļu pārzinātāju, ļaujot nolasīt kārtējo Maskavas slavināšanas runu . Bet šiem gadīj u-miem aizvien sekoja ASV pārstāvja aizrādījums, ka rietumu valstis neatzīst Baltijas valstu iekļaušanu Pad,.sav. de jure; tā kā ar laiku padomju diplomāti atģidās, ka baltiešu padevības apliecinājumi šai forumā ir kā divpusīgi griezīgs zobens. Tomēr pavisam tautību parādēšanu viņi nav atmetuši. Šogad, piemēram, citkārt Viktora Krūmiņa lasīto runu (attiecīgajās vietās Latviju nomainot ar Azerbeidžā-nu) nolasīja Elmīra Kafārova.
Otrs gadskārtējs temats, kas parādījies AN ģenerālasemble-jas darba kārtā katrā sesijā kopš 1979. gad, ir rezolūcija par Afganistānu. Tā prasa izvākt svešo (t.i. padomju) karaspēku no Afganistānas un par jaunu ^pliecina afgāņu tautas tiesības uz pašnoteikšanos. Šo rezolūciju AN ģenerālasembleja šogad pieņēma ar 119 balsīm par, 20 pret, 14 balsīm atturoties. Piecas valstis, ieskaitot Rumāniju, uz balsošanu vispār neieradās. Zīmīgi, ka katru gadu par šo rezolūciju balso vairāk pārstāvu, jo, atturīgo skaitam sarūkoļt, bet pret balsu skaitam paliekot tam pašam, to veido PSRS ar saviem ciešākiem sekotājiem, Vēl jāpiezīmē, ka Albānija, Ķīna, Dienvidslāvija, visas musulmaņu valstis (izņemot Sīrijiu, Dienvidjēmenu un Lī-biju) balsoja par šo rezolūciju , pieprasot padomju karaspēka vienību izvākšanu no nistānas.
Daugavas Vanagu organizācija ASV 1985. gadā atskatīsies uz 35 gadu darbību, kuras atzīmēšana notiks 12. un 13. aprīlī Čikāgā, kur risināsies dažādi sarīko jumi,izstādes un skates, 12. aprilī būs svinīgā junda un 13. aprilī svētku balle. Rīcības komiteja ir sasaukusi jau vairākas sēdes un attiecīgos priekšdarbus plāno un veic kopš septembra mēneša. Rīcības komitejas darbu vada jaunākās paaudzes
KALAMAZŪ t 20, novembrī 90 gadi palika korp. Selonijas loceklim LKOK kapt. Aleksandram Lasim. Viņu Provincial Nursing Home apmeklēja un ziedus pasniedza Latviešu
valodas un literatūru. Pēc tam apguvusi ģermāņu un romāņu valodu un lingvistiku Upsalas universitātē Zviedrijā, Kolum-as universitātē enēvA UN universitātēs Šveicē, mācījusies modernās valo^. das un lingvistiku augstākās mācību iestādēs^ tagad pension^usies, dzīvo Grand Rapidos.
Pirms pāris gadiem E. Ļauberte lasīja referātu centrālo kultūras dienu sarīkojumā
darbiniece Sarma Priedulāja ^ iesaistot pāri par :u.
Tanī pašā laikā notiks arī DV ASV ddegātu kongress, Vanadžu salidojums un DV jaunatnes saiets. DV ASV valde un rīcības komiteja sagaida lielu tautiešu un DV organizācijas biedru Bdzdalību. Plašāka informācija par šo nozīmīgo sarīkojumu sekos nākošos mēnešos.
DV Rīcības komiteja Čikāgā
virsnieku apvienības Mičigenā pr-ks A. Dravnieks, kā arī Kalamazū korporācij u kopas viceseniors
ganās
# 75. Lielupes skautu pulciņa vadītājs Richards RoUis apbalvots ar Sudraba bebra ordeni (Si^ver beaver award)o R. Rollis ir zīmējis arī šī gada ģen. Goppera fonda marku ar Kr. Barona ģīmetni.
® 23 o decembrī miris Ansis Znatnajs. Viņš dzimis 31. janv. 1904. g. Lēdurgā, Latvijā. Dzīvoja Kalamazū kopš 1952 g„ bija Kalamazū latviešu biedrības un Kalamazū latv. Iev.-lut. draudzes loceklis. Viņu izvadīja pēdējā gaitā uz Riversaida kapu latviešu nodalījumu māc. A, Piebalgs 27„ decembri.
KAS NO' Pasaules zilēt Gromil vas sarunu kārībā no ri noslieces^ vil atšķirīgas, augstu polīļ apgalvo, kl cu uz Ženēļ roču iesāldj briesmu sli demonstrādjj ir apgalvoji šingtonu, b ņevu dotiej lesņo jaun
Nav šauļ ieroču likvi( ra nodrošii maz vārd( runu gala VašingtonaJ gaidām par| nebūtu dai gaida kā sarunu pii sākās vēl šil
Rēgena ij vakarā am( ta ko no cijas varētļ jos četn prezidentūj di iezīmēji tēmām: L; cijas! un S;
ml
Domā, gados Rēgj balss nozīi un tādēļ varētu būt tauta!
Ne saul vāko līdzj
rikāņu iel politikas Radikālas kancelejā ļ sākušās.
Mi Maska^ dien ziņoj žas radot
THE LANDI
