'.......^^^Ipipfe.
Newspaper im Gāsiadi^S and u.s.A.
FnbKshed hvice weeWy by Lahian Rellef Society
of Canada "Daugaias Vanagi'*, ine — Ēditorial and Bnsiness Offices: 12S Huron %U Toroato, Ontario, Canada. Telephone. EM 8-0791. Cabie address: Latamerika. A, āfēriņS, 90-16 īPark Latie Jf.T^ U.S.A. TeL ]
ATITHORIZEl) AS SECO] POST OFFICE DEPAEG
. Latviešis laikraksts AmerM " '
Iznāk ditas reizes nedēļā — trešdienas nn sestdienās. IzdeTējs^ Latriešn aprūpes bi«ditbā Kanādā ^angaias Vanagi'*, inķorporēta. Re-
TORONTO LATVIEŠUl;
dakteris I. f īlksna, J. ?ītoIs, A* GaUīte. RedakdJ»^ lan kantoris: 123 luronStcjToronto, Ontari(H C«-^Djada. Tel. — EM 8-0792. Telegrammn adrese,— latameriku, ASY redakcija — Arnolds ZTēriŖ8, m-n Park latie S. WoōdhaT€n 21, N.T^ Tel. TI S-7S67. Abonēšanas maksa ASV pn Ka-ladā: par 1 mēn. $1^; par 3 mēn, $4^1 par 0 mēņ. $8.50; par 1 gadu $16.00. Shidinājamn ma&° sa: sludinājumu daļā $^i40; tekstā $2.80 par B , collas telpu Tienā slejā.
un
Skolās
■ 150' ati
^tic īffjtlfs lidzg^iiitņieks, iljŗgadigais Pa-:;s Vjačeslavs Molotovs,,atkāpies" ,^_^_^pju Savienības rolježai pārripO' pbijās p!fe2id<?m^^Tit o speciāhilcit'n?.
«"''t^^l^i^^ļlfldei as jainiās; koilektīvās valdU v.-us •^a^8s^|aŗl^ politikas plānos. Tādēļ Molotovr
ibas ani
Toroiito latvit'.š,, biedrības sestdienas skolai 0. jūnijā bija li? Inese Aķnieiie/ Zai^a BrUiule^: Gļiiita Bāliņa, Iiitāra JJērziņa^ Briedē, Brigita J)ombrovskayJnns Dŗeifeld)», Kasprs BžegI Grīnbeiga, Dzintra Grnzīte, pāin;i Gūfi:iane, Austra Jāiūte, , Lejniece, Ivars Līdums, Edīte Murkevieai Dahia 3īerca, Am^pS pe, Taldis Fiii^eaus, Ieva Priede, Iņla Siliete, Aiidrls Slnij#s|iļ^ '¥āg«ers, Jāius Vītols, Baiba Zelmerie, Silvija :?eltiņa, Z| vakara programmas sagatavotāja L. Vasarina, skolas ^ '    ■ ■ nātāja y.
Fē<; pamiera panākšanas Francijas ministru prezidents 3rollē piedāvā plašākas pašnoteikšanās tiesības Aliīrijai, un pieprasa Ja-, donāJsapulcei izteikt nzticību valdības poUtikaL
Pārī z ē. —■. Pi,rriiorei|.^Jiē<lējp 18 j^sJēgšahas . AJž^ mēnešu laikā, kamēr plosās nācio-(plaša apmēra pašnoteikšanās tiesī-
nālistu cīnas„ar francu karaspēku Alzīrijā, Francijas valdība var jau saskatīt kaut ko tādu, kas mazliet rāda ka politiskas, tā militārais uz-
bās. Tūliņ pēc tam ministru prezidents piĢprašīja pa:rlamentani nobalsot uzticību viņa valdības iekš-un ārpolitikai. Nobalsošana tika at^
varas pazīmes. Nedēļas kiogalē di- ļ likta uz vairākām dienām, bet nav
-> vām. frančļi divīzijām izdevās iz-ļ domājams, ka pašreizējos apstākļos . lauzties cauri alžīriešu nacionālis-ļfranču deputāti riskētu ar valdības tu  aprindās  Silavenajam  ^,dzelz.s krizi. Tādēļ sagaida, ka ministru
trīsstūrim/^ kur kalnainajā. apvidū bija koncentrēti lieli nacionālistu spēki. Frauču iriilitārā vadība Zie-mejafrikā paskaidro, ka minēto. divu divīziju panākumi nedējas nogalē ieskatāmi par ievērojamāko franču militāro uzvaru līdzšinējās Aļžīrijas kampaņas laikā.'   ^ . ;
Uz zināiniem panākumiem franču valdība var atskatīties arī politiskā laukā. Nobeidzot trīs die:nu debates parlamentā, fļ-anču sociālistu , valdības ^^miništru prezidents Mpllē izteicās, ka pēc pamiera ņo*-
prēzidentam   pieprasītā uzticībā tiks dota un viņš varēs turpināt sa;-vu iesākto politiku Ziemeļafrikā. Par!.laimīgām beigām Alžīrijā par-' lamenta^ debašu. laikā nevienu brīdi  nešaubījās  Aļžīrijas ^ ministrs ļ Lakoste, kas deklarēja, ka „uzvara* būs ņiūšu." Kā zināms, tikai nesen frančiem bija iemesls baidīties, ka. Alžīrija varētu izvērsties, jaunā Indoķīnā.'^S'rāncija Ziemelāfrikā^ir iesaistījusi skaitliski lielākas karaspēka-' vienības, nekā Indoķīnā pat viskarstāko cīņu laikā,,
14. JuNIJA ' ;. PIEMIŅAS. AKTS.
Toronto notiks 10. jiinjjā pil 4 pj). Sleseja zālī^ (Ralvenaiķ m-ņntājs āJrtā būs Ontarfo tieslier tii ministrs ¥elso Roberts, \\^t aktu atklās federācijas šī gada pre'i^deMts Y. tpeslācis. Īsas nznnias teiks visu'tiiju Baltijas tautu pārstāvji, bet Baltijas tautu sieviešu padomes vēstijumu nodos imdomes prezidente J. Benjamiņā,
Koncerta daļā uzstāsies visu triju tautu jauktie kori.
Xcaizniirsīsim, ka piedalīties šai sarīkojumā ir katra mūsu iizdevumsj ko no mums prasa mūsu parāds dzimtenei; mūsu tuvinieku ciešanas, mūsu sirdsapziņas balss un pienākumu ap? ziņa, lai paustu brīvajām Rietumu demokrātijāni ļmtiesību, ho daudzi negrib un nespēj vēl sa-lUrast.
Tādēļ; būsim visi 10. Meseja zālē!
s^sada irm askavā ieradās idents maršals biedri un lielā-lavijas. valdības s stacijā viesus ā'dušies Padomju ?tru prezidents istu partijas..pir-iruščevs, jaunais epilovs un Pad. akās "padomes "ais Vorbši-s valdības vardes viesus: „Vi-s sveicina.,." raudzīgo D.ien-edzīvotājus.. t'biklot padom-Dienvidslavijas jās pie 1948. g. mju' Savienību preiz „kautkas lis' notika mū-tad vadošās s bija pārliec "pienāks laiks, ;iiisii. starpā tiks laiks  tagad / ir
ir .jāiet. Vēl daži līdzīgi .Maskavas
Pirmā zīme, ķašepilovs:tiek gatavots Mōiotova; amatam, parādījās pagājušā ■. gadā, Bulgāņinam. un. ChrušGevam apmeklējot Dienvidslāviju. :\lolotov.u toreiz atstāja mājās: . Tas ^ bija labi saprotams, jo Molotovš, kā Padomju Savienības ārlietu ministrs, bija spē-
kad maršals Tito nonāca domstarpībās ar Staļinu: Sarunu laikā Bel-gradē padomju komunistu partijas pirmais sekretārs Ohruščevs pieli-. ka visas, pūļes^ lai panāktu attieksmju uzlabošanu Padomju^ Savienības uii Deinvidslavijas .^tarpā, jeb pareizāk saķoti lai no jauna atvērtu durvis kriēvu komunismā, jiefil-trēšanāi Dienvidslāvijā; ~ sarunām sasniedzot izšķirīgu: punktu Clirus-
Kanada visai viegli gūst iespēju uzņemties neaizstājalpaa starpniek:a lomu visur tur,; kiur pasaulē trūkst 7;vienprātības. Kanāda bijusi Indo-■ ķīnas pamiera uzraudzības komisir jas locekle, tās telpas izmantotas, lai izlīdzinātu Indijas un Pakista-' nas strīdu Kašmiras dēj. Daga Hammers'lda Vidējo Austrumu apmeklējumā pierādījusies tā svarīgā loma, kādu -Kanādas ģenerālis E. .: Ļ. 'M. Berils kā Apļinenoto N'āciju jauktās miera komisijas galva tur ., spēlē, lai novērstu naidīgās akcijas u.zsākšanii Izraēlas un tās arābu kaimiņu starpā.        , ' .     Kanāda st^p pasaules' varām
saiarā ar to tai izveidojusies cieši sakarā ar to tai izveidojušies cieši uzturējusi tirdznfi&čības misijas un citas ^pārstāvībās. Tās izveidoja diplomātiskā .korpusa šūniņas, kas tagad ir norūdītas un piedzīvojumu bagātas.. Tas fakts, ka padomju izlūkošanas iestāžu darbību vis-pirms' šai kontinentā atklāja Igors Gusenko Kanādā, inorāda pasaulei i)ar cik svarīgu valsti Padomju Savienībā ieskata Kanādu.
Tai laikā, kad Rietumu trīs lielvalstu ārlietu polītiltu . kritizē un to ārlietu ministrus uzlūko ar n^ visai lielu cieņu, Kanādas ārlietu ministrs Lesters Pīrsoiis bauda krietnu atzi;nību,''jo ir spējīgs pulcināt uzmanīgus klausītājus* lai kur un kad viņš vēlētos izsacīt savas domas, iķas arī notiek diezgan bieži. Tas norāda, ka Kanāda iet pretim savam liktenim kjūt ne,tikai par vitālu dabas bagātību noliktavu, bet arī par. atbildīgu locekli nāciju saimē, pilnīgi apzinādamās savu snaudošo spēku vērtību un pazīstot tos spēkus, kas tagad izraisīti pasaulē. '
Plāšu atzinību ieguvis ģeņerājā Bernsa darbs Vidējos Austrumos.
Apvienoto Nāciju jauktās miera komisijas vadītāja uzdevums prasa no viņa ne vipn militāro sarežģījumu izpratni, bet aŗīdiploināta dāvanās, lai tiktu galā ar civilām ie\ stādēm, kuru machinācijas beigu beigās izraisās . militāra rakstura akcijās. ĢenerāJa Bernsā rīcībā nav karaspēka un ieroču, lai piespiestu ida bijusi vadošā pasaules tirgū uņ ievērot mieru vai sttsistu u?brukū-
■ /ieņeni- īpatnēju stāvokli, jo atzīts, •  .kā nākotne tā izveidosies par lielvalsti, bet ta| pašā laikā tāš tagadējais stavklis to atbrīvo no aizdomām, ka tai būtu imperiālistis-
;kas tieksmes; Kanādu respektē be^ baidīšanās no tās, jo tā apveltītā dabas bagātībām pāri- savu tagadēr
■ ad iedzīvotāju spējām šīs bagātības izmantot, tai ņav arī lielvalsts
— militārā spēka. Tai pašā ļalkā visa imsaule atzīst, ka sadarbībā, ar ci-. tām valstīm tā var sniegt ņeaplē-samu atbalstu katram miltāram pasākumam kā ar savu karaspēku, tā ai'ī ar speciālistiem. Abos liela» jos karos Kanādas gaisa spēkus un mazo, bet spēcīgo armiju izmantoja ar izciliem panākumiēiDa, bet peldēja karāVtās materiālu, īpaši vieg= ļd~ieroču,: satiksmes līdzekļu, līd-mašīnu un kuģu piipgātļe —> bija Ievērības cienīgi sniegumi, ^Gandrīz *pus gadu simteni Kanar
nui, no kuras puses tas naktu. Patiesībā viņanj nav pat. tik daudz personāla, lai nekavējoties izmeklētu visus incidentus, -par kuriem sūdzas viena vai otra puse, Un tomēr viņš bauda, abu pušu cieņu, varējis . aizkavēt vissmagākā veida robežincidentus izvērsties vispārīgā cjņā.
Ģenerālis Bērns ir tipisks Kanādas^; profesionālais karavīrs : — plaši izglītots un ar papildus militāru apmācību. Viņš dzimis Mont-reālā. {pirms piecdesmit astoņiem gadiem, izglītojies privātā skolā -Ebwer Canada College ~ un Ontario provinces Kingstonas Karaliskā militārā kblledžā. Pirmā pasaules karā dienējis Kanādas Karaliskā inženieru vienībā un ieguvis militāra krustu, Būdams 21 gadu vecs viņš bija jau Kanādas ekspedīcijas korpusa jaunākais štāba kapteinis, Pagājušajā kara sākumā. B. komandēja brigādi, pēc tam divīziju un beidzot Kanādas 1. korpusu, kad tas uzbruka gotiskajām aizsardzības līnijām Itālijā.
Ģenerālis Bērns kara laikā ieguva adininistrātīvu. pieredzi vispirms kā rehabilitācijas direktors Veterānu lietu departamentā un pēc tam kā tā paša departamenta vice-ministrs. Kad Hammeršīlds Apvienotām Nācijām sniegs savu ziņojumu par Vidējo: Austnimukrizi, viņa portfelī bus sīks situācijas novērtējums kopā ar ieteikumiem,* ko vairāku mēnešu laikā sagatavojis pacietīgais un noteiktais kanādietis, kam uzticēts^ saīgāt pamieru Palestīnā.   .: • €S
ļas beigās .Mas-ziņoja, ka Tadomju stākās padomes pre-3 .ministru padomes iirmā vietnieka Vjačes-otova lūgumu viņu at-zšinējieni ārlietu mini-umiem.. Ārlietu ministra us Pado.mju Savienības s. ns^dn»-'^>ŗežidij8 .uzti-eējis DmitnjaiH"-^^epilovāni (Icas vēl joprojām izpilda arī komunistu partijas oficioza Pravda galvenā redaktora pienākumus).
Līdzšinējā Padomju Savienības ārlietu ministra Molotova ,atkāp-šanās" iemesli. ir ļoti skaidri un nepārprotaini. Tas ir jaunākais gājiens Maskavas .politikā, lai pierādītu pārējai , pasaulei, ka līdz ar gtaļina nāvi Padomju Savienība ir 'pārvērtusies jaunā un labākā val-ļ stī. Vecās boļševiku gvardes ziem-cietiš, viens' no Staļina Padomju Savienības nepiekāpības un intrigu klasiskākiem simboliem, sāvū darbu ir padarījis un* var iet, atbrīvojot vietu kādam gados jaunākam komunisma propagandisltam un pārliecinātam dhruščeva sekotājam. Lai gan baumas par eventuālu Molotova atkāpšanos cirkulēja jau turpat vai veselu gadu, īpaša vērība jāveltī KremJa izvēlētam atkāpšanās laikam. Pirmkārt, vairāk kā zīmīga ir lielā „sa-gādīšanās," .ka Molotovs rio amata atteicās tieši tad,' kad Padomju Savienības galvaspilsētā' bija. gaidāma Dienvidslāvijas-prezidentā Tito, pret kūru kopš 1948, gada Molotovs cīnījās visiem spēkiem, pretvizīte ministru ,prezidentam Bulgāņinam un komunistu partijas pirmām sekretāram .Obruščevam, kuri pa gājušā gadā viesojās Belgradē, Uz Belgrādi- Bulgāņinu un qbruščevu pavadīja Šepilovs (kas jau tad esot izturējies it kā būtu bijis ārlietu ministrs) un Gŗomiko, kamēr Molotovs tika atstāts Maskavā sargāt māju. ļJn tagad; lai gan arī Molotovs bija sūtīts uz Maskavas staciju paspiest atbraukušā Tito rbku, pēdējais Sjar bez pārspīlējuma uzskatīt, ka viņam pasniegta ne tikai agrākā ārlietu ministra rolia, bet gan viņa galva, vieglākas apiešanās -dēļ glīti atdalīta no pārējā ķermeņa, abpusējas saticīgas sadzīves zaļumiem izrotāta...
Otrkārt, kamēr Rietumi vēl nav attapušies no viena Maskavas pārsteigumā (Padomju Savienības paredzētā armijas szfmazināšanas -plāna) krievi, pēc laba boksera piemēra, pēc sitiena ar labo roku tūliņ seko arī ar kreiso, — Molotova .aiziešaniļ. Kad, viesojoties Anglijā, Padomju Savienības ministru prezidents Bulgāņins un komunistu partijas pirmais sekretārs Ohruščevs paziņoja, kā Padomju Savienība, neatkarīgi no pārējām valstīm, gatavojas samazināt, savus bruņotos spēkus, rietumu lielvalstis tikai smaidīja. Tagad krievi ar ^vu „miera kampaņu" iet vēi vienu soli .ūz priekšu— Kremļa ^riē vīrs, ārlietu ministrs Molotovs, nis-
ģājieni >- un. skeptiskie Rietumu-Hējisievēro^'amu-lomu .1948. gada. smaidi būs pārvērsti pilnīgā nesaprašanā — kas bieži vien svērsies uz to pusi, kur to gribēs Maskavas polītika. Rietumu lielvalstis,, kopš Stajiha nāves,, vēl nav spējuBas izstrādāt kopēju politiku attieksmē pret Padomju Savienību.- Uh tādi. Maskavas, gājieni, ka lēmumi jiaiv armijās samazināšanu, uii Molotova aiziešanu, nebūt nepalīdzēs Rie-tumierii savu problēmu pārvarēt
Starpība stai'p -Staļina un tagadējo Padomju Savienību ņav nekāda lielā,. .Iekšpolītikā\vienīģās. notikušās pārmaiņas, ir tas, ka tagad lād Staļinu un viņa laika, netaisnīgās mežonības, kamēr viss tas, ko dara. koļlektīvā valdība, ir tautas un valsts labā.. Tas,, lielākos vilcienos, .pierādījās Berija prāvas laikā, kad agrākais droības policijas priekšnieks tika likvidēts ar tipisku' Staļina izveicību, Atkārtoti jaunajai valdībai savus. ..taisnības principus" .parādīt izdevās laikā no. 12.-26. aprīlim, kad tika piespriests nāves sods tādam, sabotie-aiiii uh Berija . līdzgaitniekam kā agrāk.   Azerbeidžanas republikās ministru  prezidentam Bagirovam un vairākiem augstiem minētās republikas valdības ierēdņiem..'
Ārpolītiķā starpība starp Stajinu un kCllektīvo valdību, ir pašreizējā Maskavas smaidīšana un visas agrākās starptautiskās konfereiices tik labi pazīstamais strupais Molotova ,,nē". Nedz Molotovs nedz viņa „nē" šodien Padomju Savienībai vairs nav derīgi,; Tas, ko Molotovs ir spējis agrāk, šodien nevienu vairs neinteresē. Atskaitot tikai īsu brīdi, kad viņu" āiiietu ministra amatā aizstāja . starptautiskā noziedznieka slavu ieguvušais nelaiķis Visinskis, Molotovs Padomju Savienības ārlietu ministra pienākumus izpildīja kopš 1939. gada maija,. pārņemot Ļitvinova portfeli. Kaldams padomju ārpolī-; tiku Molotova āmurs to izveidoja tik līkumotu kā korķu velkamo. Lai tikai minam dažus piemērus:, Molotovs par?),kstīja slaveno Vācijas — Padomju Savienības- paktu, aliansi ar Rietumiem Otrā pasaules kara laika (pēc Otrā pasaules kāŗ beigām, kad Padomju Savienībai Rietumu lielvālsltis vairs nebija vajadzīgas, Molotovs šo aliansi atkal tikpat veikli piemirsa), Molotovs bijā arī viens no padomju satelitvalstu impērijas galveniem OTganizēttājiem un viens no niknākiem, maršala Tito ienaidniekiem, pēc tām, kad pēdējais 1948. gadā tika izslēgts no kominforma. Līdz šim savu seju pārējai pasaulei Padomju Savienībā rādīja caur Molotova, Ar Kremlī tik bieži lietotās chirurģi4as palīdzību seja tagad ir \ mainīta, bet hē padomju politikas gala mērķi.
čevs aicināja Dienvidslavījas prezidentu attieksmju .atjaiinošaiiu, Padomju Savienības uh. Dienvidslāvijas komunistu; partiju starpā uzticēt dienvidslāvu toreiz ievērojamākam komunistu partijas te'orēti-ķim:kaŗdeljam ,un kādam, padomju-teorētiķim. Šī svarīgā, Uzdevuma veikšanai Ghruščevs bija izraudzījis Šepilovu." Toreiz Tito vēl bija pār daudz aizdomīgs. Bet kopš pagājušā gada vizītes ir .pagājis jlgs lāikš - kpiiuīhistu partijas 20, konference. Maskavā šī gada sākumā likvidēja Staļina dievināšanu; neilgi pēc tam nebūtībā aizgāja ko-minforms —• divi galvenie. Tito bubuļi, . Tagad Padomju Savienība atzīst,, kā satelitvalsts komunismam nebūt. nav jātiek  veidotam pēc Maskavas šablbnā. Satelitvalstīs ir tikuši rehabilitēti lielāks skaits komunistu, kas krita nežēlastībā paŗ sekošanu . titoveidīgam kohaūnis-mam. Visas šīs pārmaiņas Tito nav atstājis neievērotas. Rezultātā pēdējo sešu. ņiēnešu laikā Biehvidsla-vijas' ārpolītikair bijusi aizdomīgi tuvā Padomju Savienībai,
; Molotovs tagad ir nost no'ceJa, Komunisma teorētiķis Kardeljs ir Tita. pavadoņu pulkā. ^ Rietumu^dip-lomātiskie novērotāji. Maskavā šai sakarībā pareģo, ka Kardelja uh šepilova. pienākums būtu vienoties par ciešāku attieksmju nodibināšanu Dienvidslāvijas un Padomju Savienības komunistu partiju starpā;
padomju savienība
^-lEKLĒ draugus ■
ĀRLlEfU MINISTRS ŠEPILOVS LZSAKA CERĪBU, KA IZDOSIES UZLABOT ATTIEKSMES ITALĪ'-■JAS UN PADOMJU SAVIBN!bAS STARPĀ
.' M a 9 k a V ā, —' Nedēļas nogalē Itālijas sūtniecībā Maskavā rīkoja, diplomātu pieņemšanu,. Viesu star- , pā bija arī jaunais Padomju Sa^ vienības ārlietu ļministrs Šepilovs, kuru   pārējiem ! viesiem   stādīja. priekšā neviens icits kā Molotovs.. Viesību laikā ŠepiloVam bija īsa privātsaruna ar i Itālijas sūtni De , Martino. Oik zināms. Padomju Savienības ārlietu«ministrs aicināji^ -Itālijas sūtni pielikt roku attieksmju uzlabošanai abu Valstu starpā. To varētu sākt ār slbpusēju mākslinieku un dažādu' delegāciju apmai--ņu. ; Šepilovs  smaidīdams sacījis, ka, nododot krievu rokās La, Skalas operu Milānā, attieksmju iizla-bdšāna būtu garantēta. .
Spriežot pēc pēdējo dienu, notikumiem, gandrīz gribētos domāt, kā Padomju ^Sčivienībai būtu kādi. jauni, plāni IļLalijā.. Notikumu secība if pārāk labi savirknēta, lai to sauktu par sagadīšanos, ...
Padomju garīdznieki Savienotajās "Valstīs
Ņujorkā. .— Nedējas nogalē Sav, Valstu Kristus baznīcas nacionālā . padome i Ņujorkas lidlaiikā sveica 8 padomju garīdzniekus, kas : paredzējuši 10 dienas pavadīt Sav. Valstīs, Sagaidīšana svārstījās no visai draudzīgas, līdz Joti naidīgai. Starp  naidīgajiem bija vairākas. kirievu pareizticīgo grupas un šādos gadījumos nekad nejzti+ūksto-šie baltieši, kā arī Starptautiskā baznīcu padome, ko vada Dr. Mek-. intaiŗs un Amerikāņu kristīgo baz' nīcu padome, ko vada Dr. O'Dells. Augšminēto  gi^upu reprezentanti nesa . plakātus   ar uzrakstiem: „Brauciet mājās, velna kalpi" ;„Uzv manāities no Trojas zirga"; ^^Koeksistenci ar velnu — nekad";-„Amerikāņi,. neļaujiet melīgai sar°. kanajai garīdzniecībai jūs pievilt."
,KAP'.KANĀDAS PARLAMĒNTĀ^
Neitrālās komisijas nltimāts
Kanādas «.parlaments izcīnījies cauri federālās >valdības plānam vēl šogad uzsākt stipri novilcināto dabiskās gāzes; pievadā ierīkošanu. Pievada; garums būs ap 2200 jiidžu — ho Albertas.naftas uh gāzes laukiem lidz pat Kanādas austruhiū rūpniecības centriem, .pa- ceļarii apkalpojot arī prēriju ^provinču Sās-kačevanas un Manitobās au vajadzības, . •
Šis projekts nav viegli īstenoj ja.ms;. tas cieši saistīts ar Kanādas bamatpŗobiēriiu -- milzīgo atstatumu starp rietumu un austrumu provincēm. Tādēļ arī daudzi Kanādas iekšējās bagātības avoti ir tuvāk un vieglāk pieejami ASV tirgiem, nekā pašas Kanādas galvenajiem rūpniecības centriem- :
...Panmudžomā, Korejā — Sa-: karā ar .sistemātisku pamiera noteikumu pārkāpšanu, AN paziņor jušas Ziemejkorejas bruņoto spēku virspavēlniecībai, ka pamiera pārraudzības neitrālajai komisijai jāpārtrauc darbība.   . •
Sabiedrotie paziņojuši, ka inspekcijas komisija Dienvidkorejā tiks ielaista tikai tad, ja Ziemeļ-koŗeja pieņems šādus noteikumus:
1) ļa paziņos par pamiera laikā ievestajiem kara materiāliem, ieročiem ņn lidmašīnām.
2) Ja'apsolās pārtraukt ieroču nelegālu ievešanu;
3) Ja nelegāli ievestos nosūtīs atpakaļ/
AN pārstāvji aizrāda, ka kopš pamiera nolīgšanas Korejāj žiemeļ-korejieši ieveduši 600 lidaparātus, no kuriem 300 ir jaunākie Padomju Savienības iznīcinātāji.
pis paziņojunis ir brīdinājums komunistiem, ka sabiedrotie jau-na kara gadījumā neatteiksies art no atomieročiem.
Runājot par pašu gāzes pievadu, likās, ka financiālas grūtībās būs pārvarētās, jo federālā valdība savus spēkus apvienoja ar Ontario pj-ovinci. .Federālā. un Ontario valdībās vienojās financēt pievadlīhi-jas austrumdaļu, kuras, sektors cauri mežonīgi klinšainajam apgabalam, ziemejos no Lake Superior vēl ilgi nevarēs atmaksāties. Pie-vadlļnijas jrietūmu daļu --^^^ no - Albertas naftas - laukiem cauri prērijām līdz Ontario robežai, uzņēmās fīnancēt privātā sabiedrība Trans-Gahada Pipe Lines .Ltd.
; Bet lai vismaz šīs pievādlīnijas daļas nzturāšana ^tmiaksatos, Albertas gāzei jāmeklē noņēmēji arī Savienotajās Valstīs, bet Kanādas gāzes importēšanai nepieciešama 4SV; federālās komisijas atļauja. Un; te rodas vēl viena grūtība' zināmas, ASV āprinilās negrib atļaut Kanādas gāzes importu. ^
Šī ieniesļa dēļ jauhdibinātā firma nonākusi financialāš grūtībās. Tagad Otavas valdība piesola aizdot tai 80% no pievādlīnijas ierīkošanai: nepieciešamās summas. Tas savukārt izraisīja strīdu Kanādas
parlamentā, un līdz ^r to pievādlīnijas jautājums ir kļuvis par karstāko politisko.>debašu- jautājumu kopš daudziem gadiem.
Jaundibinātā firma pa lielākai daļai pieder amerikāņiem. Parlamenta opozīcijas partijas (konservatīvā) daļa domā, ka ar Kanādas naudu jāfinancē tikai ; kanādiešu firma. Turpretim CC^ partija domā, ka - pievadlīnija viļiā garumā būvējama kā;valdības pasākums.
Piezīmējams,^ ka Kanādas valdība vienojās tomēr par lielo ^izdevumu Tŗahs-Ganada Pipelines Ltd. tikai pēc.ilgām un garām debatēm un rūpīgi apsverot iabu minēto partiju argumentus. Bez tam, aizdevuma līguhiā paVedzēts ka, ja minētā firma nevar pildīt financiālos noteikumus, pievadlīnija pāriet federālās valdības^ īpašumā.
Valdība cenšas ieskaidrot, ka tās rīcību ietekmējis svarīgs faktors:, 'katrs \ cits plāi^s tikai paildzinātu jau tā aizkavējušos būvdarbu uz-. sākšanu.
Kāpēc uzreiz tāda steiga? Atbilde meklējama faktā, ka prēriju saimniecība  sakarā ar pasaules kviešu tirgus stāvokli nav sevišķi y' spīdoša. Bez tam var tikt nopietni traucēta prēriju rūpn.'^zveidoša-' nās, jo pieejamo spēka rezervju izlietošana ir aizgājusi tik tālu, ka ^ bez; dabiskās gāzes enerģijas produkcija kļūtu aizvien dārgāka. Tā dažādu nelabvēlīgu apstākju sagadīšanās pievādlīnijas projektu pārvērtusi smagā problēmā; Lai nosta*^ biliēztos saimnieciski, Kanādai vienā un tai pašā laikā jāturpina divi milzīgi pasākumi — sv. Labrenča ūdensceļš un Transkanadas pie- • vadlīnija,   Sie pasākumi katrs at-' sevišķi jau būtu pietiekami liels, darbs vienas paaudzes mūžam, ;
Kari par gāzes va<ln Kanādas parlamentā turpinās, par panāku-»' mn turpmāko norisi ziņosim.