■ n
^ ■ . .
NĀCIJAJ
starptautiskais Sarkanais Krusts palīdz izsūtītiem.
Par ko runāts latviešu delegācijas
■ .Strasburgā?-, ■
Apspiesto Eiropas nāciju asamblejas priekšsēdis Dr, v; Māsēns, kas nesen atgriezās na Eiropas Morkā,. Iepazīstināja latvieš^^ preses pārstāvjos ar Asamblejas sesijas norisi Strasburgā, viem novēro jumiem latviešu triimliiiieku darbībā Eiropā, polītis-Jko aprindu noskaņojaiun attiecībā pret apspiestām tautām un saiedza ari paskaidrojumus par latviešu delegācijas apspriedēm Strasburgā, 5Mir kurām dažas politiķu aprindas Ņujorkā bija sa-.'.-.cēkšas lielu kņadu. ■;.
Asamblejas   sesijai   Strasburgā dzītiem Padomju Savienībā: Pa.
. . šogad bija Jabāki panākumi nekā pagājušā, -gadā. Atsevišķu tautību d&legātu sikaits šoreiz bija lielāks. Sesijas pilnsapulci uzrunāja virkne rsdzamu politisku darbinieku un .   Asaīnblejas   rīkotajā pieņemšanā
■ piedalījās Eiropas parlameiitu locekļi kuplā skaitā. Sesija izraisīja' atbalsi arī Eiropas presē., Apspiesto Eiropas nāciju asambleja paredzējusi paplašināt savu darbību Ei^
^ ropā un atvērt, savas darba komitejas Eiropas ievērojamākajos' centros, šāda komiteja-pašlaik jau organizējas Parīzē, Tanī būs viens : vai 4iYi -pārstāvji no katras, tautībās! Par latviešu pāP&tāvi tajā izraudzīts sūtnis 0., Grosvalds.
Eiropas konsultatīvā asaTubleja, kurā ietelp 16 valstu parlamentu locekļi, kas noturēja savu sesiju vtūliņ p^ Apspiesto Eiropas nācija asamblejas sesijas, vienbalsīgi izteicāsj)ar t<J> ka aizspiestās tara-tās jāatbrīvo. Brīvās Eiropas parlamenta pārstāvji pieņēma ierosinājumu prasīt, lai Padomju Savienība atbrivo visus apspiesto valstu politiskos ieslodzītpso So rezolūciju pieņems rudeiīs sesijā»
„Ai)C6}ojot dažādas Eiropas val^ stis, mans uzdevums vispirms bija informēt ātiecīgo valstu, polīti-ķns. un presi par asamblejas inēr-ķiem. Visur, esmu atradis dzii^īgas ausis un simpātiju apliecinājumus,'^ paskaidroja V. Māsēns. „Mans otrs uzdevums bija iepazīš-tmāt dažādo. tautību trinrdlniekiis 'ar asamblejas darbu im iesaistīt . tos' kopīgā darbā. Lai gan dažu; tautību trimdinieku grupās, ir novērojamas savas iekšējās hesa-" skaņas, tāš tomēr už āru neparā-tiās un ; saskaņa atsevišķo tautību trimdinieku sitarpā ir teicamā, un visi tie gatavi ŗ atbalstīt asamble-
■ jas darbu. Var -teikt, ka asamblejā tagad ir apvienoti visu apspiesto tautu pozitīvie demokrātiskie spē-
; ilci. Mūsu uzdevums ir ietekmēt .pasaules sabiedrisko domu mums vē lamā virziepā. Cita ceja, kā cīnīties
- par īsavu lietu,.pašreiz mums navi Maskavas režīinam ir ļoti svarīgi, ko i^ar to domā brīvā pasaule."
Apineklējot starptautisko Sarka^ no Krustu Ženēvā, V. Māšēņs pār-rūnāājis un .x noskaidrojis sēk. jau-
/ tājumus: 1) Saiņu sūtīšanu ieslo-
jam idas
domju'valdība atjāvusi sūtīt šādus saiņus bez muitas, un- tas notiek diezgan plašos apmēros;/2) saiņi^ sūtīšana individuālām .ipersonām: šādus sūtījumus īpadomju vaildība atļauj ,ja samaksā Vmuitu; 3) medikamentu sūtīšana personām aiz dzelzs priekškara: padomju valdība šinī lietā paskaidrojusi, ka viņu zemēs ' esot pietiekami daudz medikamentu, kādēļ iesūtīšanai no ārzemēm bez. m^uitas neesot attjais-nojama; 4) izziņas ipar. atsēviš personām Pad. Savienībā: ziļīas iespējams saņemt. ar St/arp-tautiskā Sarkanā Krusta starpniecību, ivn tas jau saņēmis informāciju par daudzām personām.
• Saiņu ^sūtīšanā iesiodzītajiem latviešiem lielu darbu veikuši latvieši Zviedrijā, bet tie vēlas, lai ari 4merika£ latvieši sniegtu savu atbalstu šinī lietā, Latviešu ļnacio-nālais: fonds Zviedrijā veic Joti svarīgu darbu. Ir dzirdēts par nesaskaņām Zviedrijas latviešu starpā, tomēr tās ir nesvarīga^, salīdzinot ar to lielo pozitīvo ■ darbu, ko latvieši tur vienoti veicļ Tāpat pašaizliedzīgu darbu latviešii veic Vācijā un, citās .ze^ēs. /
Beidzot V. Māsēns-pieskārās latviešu delegācijas , ' apspriedēm StrasbU'iigā, par kurām dažas aprindas bija izlaidušas ziņas, it kā tur runāts, par kaut kāda' polīti&ka oentra^ dibināšanu, kas konkurēšot ar Brīvās īpasaules latviešu apvienību. V. Māsēns paskaidroja: „Pau šāda centra dibināšanu nav bijusi runa, bet gan pārru'nas, ļkā izveidot 'latviešu delegāciju par /spēcīgu un darbīgu orgānu- Šinī nolūkā atzina par nepieciešanui savu/statūtu vai kārtības rulli, nosaikoi, kādā ceļā izraugāmi delegācijas / locekļi. Atzina par vēlamu, lai v|su zemju latviešu centrālajām orģani^āoijāni būtu līdzīgas tiesības delegātu sastāva izraudzīšanā. Formāli delegācijai. locekļus ieteic apstiprināšanai Komiteja Uatfrijas brīvībai, kas to dara saziņā ar Amerikas latviešu apvienību uji sūtņiem. Apspriedē Strasburgā latviešu dslegācija Grosvalds,  R. Lie
LIELĀ DIENA LATVIEŠU
Viiiipegas gv. Krustži draudzes Svētdienas skolas absolventi. No ^    kr.Silvijffi Ozoliņa, ladija SmoļiiiskauH Andris Pele,
■   BEIDZOT:LAIMWES . ;.
DV CV sekretārs Vilis Haznera jau ilgu laiku gatavojās- no Rie-tumvā-cijas izceļot uz AŠV,bet vienmēr atdūrās uz grūtībām; Beidzot; viņam izdevies attiecīgos ieceļošanas dokumentus iakārtot. Tā drī-zuniā" šo izcilo i)V darbinieku varēsim sveikt Amerikas kontinentā.
piedalījās seši
;   locekļi: 0-
_______,       _ mņš, Abakuks,
V. Hāzners, K-. Dziļleja un delegācijas v^clītājs V. Māsēns.
DV Teātris Kanāda domā par nāķc
. DVTK pillnsaipuUcē 15, jūnijā par teātra ādministrātont nālcošajam darbības gadam ar balsu vairākumu. ievēlēja A. Struci. 'Sekretāre-biedrzine jaunajā valdē būs S. Pū-pede,'kasieris V. Turķis un mantzinis E. Alberings. Līdzšinējais kasieris R, Miglāns
• nolasīja kases pārskatu. Pagājušajā gadā pavisam dotas 12 izrādes Tpronto un ārpusē. Ieņemts — ^2.615.95,. izdots $1.867.97, atlikums uz. pilnsapulces dienu $747.98. No šīs summas vēl maksājami da^l izdevumi sakarā ar Vecā pilskunga izrādi . ;
. R. Purvs nolasīji valdes izstrādātus teātra. statūtu papildinājumus, bet pēc sīkākām pārrunām pilnsapulce vienojās, ka pašireizējie statūti biitu pilnīgi pārstrādājami, šim nolūkam ievēlēja''statūtu misiju, kurā darbosies R. Miglāns,
ķis. Teātra daiī sijas locekļiem
so sezonu
bnieki. lūgti komi-iešūtīt ierosinājumus statūtu grdzījumiem ne vēlālc par 15, jūliju 1)56. gadā. Komisijas sēdēs pieaicifiās arī DVKV pārstāvi.
Dzīvas". debates izraisīja autora honorāra jautājums, un beidzot pilnsapulce vienojās maksāt ^5% no tīrā izrādes, atlikuma. Deibatēs E. Krūka pasvītroja, ka tieši teātru uzdevums ir pildīt šo goda pienākumu un maksā,t autora honprāru, tā atbalstot lugu raJkstniekus. .
E. Krūka aTĪ ierosināja ziedot 5 proG. no teātra atlikuma, miiiot 35 dol.r Ziemeļamerikas kultūras fondam, tā simboliski atzīstot fonda nozīmi latviešu bultūras dziiTē. pilnspulces dalībnieki: B. Krūkas ierosinājumu sīki .iatirzāja, bet balsojot vairums bija pret šādu ziedojumu.. A. Kretulnieks, kas debatēs
V. Skudra, 0. Zviedrs un V. Tur- Joti aktīvi atbalstīja B. Krūkas ide-
Sākusies vasaras ziedo-jurpu vākšanas akcija
sākošos sarakstus izsūtīs tikai Ziemassvētķn akcijai -
Jau krarnv gadu IJV argiiiiīzā-cija pieņem un izsūta ziedojumus mūsu trūcīgajiem tautiešiem trimdā. Kārtējo ziedojumu pieņemšanas laiki ir bijusī Ziemassvētki un I/ieidieiias, šogad tā. saucamā Lieldienu akcija nenotika, bet tās vietā ir noorganizēta vasaras ziedojnniM vākšanas akcija, sadalīta divās gi-u-pās. Pirmii ir ziedojumu vākšana iuūsn tautiešiem dažāda veida uzņēmējs lin rūpnlekiļi stariņā. Sie ziedojumu samfest ir jau izsūtJti visiem apzinātieni ziedotājiem. Bet ir arī zināmi iz-ņēmuinl, kuru adreses tomēr riav ziedojumu vācēju rīcīll)ā. DV Toronto nod, aprūpes kļomlteja tādēļ lūdz ikvienu uziļēmuiiia īpašnieku vai rūpnieku, kas nebūtu ziedojumu sarakstu saņēmis ,par to neļaunoties, liet savus ziedojumus piesūtīt BV To-ronta nod. kasieriui P. Katnie-kani, 123 Huron St», Toronto, bņt. Canada,
Otrs ziedojuiiiu veids būs ar ziedojumu sarakstienivkuļns sūtīs visiseni I)V nod. biedriem, ziedojumu vākŠāuai no 'ikviena ļ tiautieša Toronto. . . "
Pirmie ziedotāji — uzņēmēji jau ir atsaukušies; frizieru salona īiKalniece Austra šiiiite, 737 Biopr Stō W. un „Wttle Ri-ģa" īpašnieks J» Bzegaize, 343
APSPIESTO NĀCIJU
: y    .KARO.GI- ^
Apspiesto Eiropas nāciju asambleja ieguvusi savā. rīcībā divstāvu namu tieši pretim Apvienoto Nāciju, mītnei. Namam vajadzīga pārbūve, lai iekārtotu vienā stāva, telpas pastāvīgai izstādei un informācijas birojam, bet otrā varētu noturēt : asamblejas sēdes. Pārbūves projekta izstrādāšanai aicinās trimdinieku architektus.
Apsp., Nāciju pilnsapu'I.Čū laikā ēkas mastos uzvelk visu. AN dalībnieču valstu karogus. Tagad laukuma otrā pusē plīvos arī 9 apspiesto nāciju ^^ardgi, to skaita Latvijas.
Mosigākio audzēkņi liigrid& Bamms^ne un Andris Katapnieks
. Hamiltonas latviešu sestdienas skolas mācī'bu gads noslēdzās 2. jūnijā. Vispirms aud^ēikņi pulcējās savās klasēs, kur atvadījās no saviem audzināitājieim un saņēma Sip-liecības. Pēc tam kopā ar vecākiem un viesiem devās sarīkojumu'telpā, kur mācību gada nobeigumu ievadīja māc. E. Pavasara svētbrīdis. Kā atzīmes, tā skolas cīt%ā ap-' meklēšana liecinājusi, ka gandrīz visi bērni ar pii^ku ^pulcējušies sestdi'Sņās šajās telpās, kur visu kopējais darba mērķis ir bijis— strādāt un mācīties, lai augtu Latvijai, ■      '■ ■■
Pēc svētbrīža skolas pārzine Elza Gulbis 4 audzēkņiem izsniedza vecāku padomes dāvātās balvas. Par labākajam sekmēm mācībās balvas saņēma 6. kl. audzēkne Ingrida Baumane un 1. klases audzēknis Andris. lialupnieks, bet par čaklāko skolas apraeķiēšanu, neiztrūkšot nevienu stundu latv. skolā, 2. • kli audzēknes Alda Mikdlsone un Ilze Lūse. Sekoja audzēkņu priekšnesumi, bet, 1., 2„ un .3. kl. au>dzēkņi skolotājas A.- Miķelsones vadībā kopīgi „nodemonstmja." kā Rainis savā dzejā domājis visus 12 mēnešus, ivn ķa's katrā gada laikā būtu darāms. Skolēnu koris ^kol. P: Zariņa vadībā nodziedāja trīs dziesmas. Vecāko klašu audzēknes dejoja ;tautas_dejas, ko bija mācījusi skolot. N. Pulciņa. '.
Vecāku padomes pr-dis; Kaliip-uieks pateicās skolotājiem par veikto darbu skola un lielo uzupurēšanos, Hamiltonās .gaidām par dāvāito velti,. un arī visiem pārējiem, kas atbalstījuši latviešu skolu. Noslēgumā kā lielie, tā mazie ar lielu uzmanību sekoja -skatiem uz ekrāna, kur bija redzama Latvijas daba, izrakumi, senlatviešu Totas lietas utt., ko ar projekcijas aparātu demonstrēja inž. H. Vilk?. Priekšnesumiem beidzoties.audzēk-ņi &tiprinājā.s pie vecāku padomes rīkotajiem cienasta galdiem, pēc tam bija tautas dejas un rotaļas!
UL kopas sestdienas skola 7. mācības gadu noslēdza 9. jūnijā Trīsvienības bazinīcas zālē ar sarīkojumu, ķo ievaldīja māc<: V. Šēfers ar svētbrīdi. Pēc tam ^olas pārzinis P. Dreimanis teica īsu jUzrunu par skolas lomu vecāku ūņ bērnu attieksmēs un izsniedza liecības sešiem absolventiem: Egīlam Epne-rim, Ilzei un Kristīnei Oulēnām, Harijam '■■ Senkēvičam, Mārai. Ven-tetfberģai un Inārai Zandersonēi. Vecākās grupas skolotāja L. Liepa izsniedza viņiem katrarn skolas.dāvanu — grāmatu un arī teica īsu uzrunu. G-rāmatās absolventi atrada agrākās skolotājas L,^ Caukas velti — prievītes. Bez taui visi viņi Saņēma DV K\r,dāvāto ģenerāļa A. Auzāna biogrāfiju un divi sekmīgākie meitene un zēns LL kopas un DV Londonas: nod. dāvātas grāmatas. Akta: beigās skolas ..pārzinis pateicās skolotājiem un n-isiem skolas laibvēļiem par skolas atbalstīšanu, un visi klāt-, esošie nodziedāja ; Latvijas valsts' himnu brīvmākslinieces R. Šēferes klavieru pavadījumā. Absolventi pateicās skolas pārzinim un skolotājiem par darbu un pasniedza viņiem ziedus, '
Aktam; sekoja skolēnu priekšnie-sumi. Bērndārznieki, savas audzinātājās I. Epneres apmācīti, dejoja tautas dejas; jaunākās grupas skolēni tēloja Mika krāso mēnesi E.. Milices vadībā; vidējās grupas audzēkņi A. Rutules sagatavoti, deklamēja Latvijas inaiziuņ rādīja attiecīgos kukujus, un vecākā grupa deklamēja un tēloja Friča Adāmo vica Dārtas ielā; ko bija āpmā-cīj"usi viņu skolotāja. Noslēgumā bērni gāja rotaļās.
Sarīkojums bija kupli, apmeklēts un pagāja diezgan pacilātā ~kopsā-jūtā: ■     : ~ FS.
Trešdien, 1956. gada 20. jāaijā
ĢENERĀLKONSUIfi
. R. N.
^ešdien, 1956. gada 20. jūnijā
Toronto, teL GE 5861 \IU MNFORTH AVEo
TOMSONS
^el. RE 8-7798, JToutreal, P.Q^ 5210 JICTORIA AVE, .APT/18
Daudz - latviešu: abiturienti Kalamazi
Roncesvallēs Ave. BY
nod. ap-
rūpes diaja lūdz tautii ;šus ios nzņēnuinms īpaši atbastīt, novērtējot p«ireizi viņu KvietnOrStil-
Nākošā vispārējā ^^iedojumu vākšanas akcija notiks tikai 1956. g'. ZieniļissvētkoL Jūatgā-dina, ka ^og:ad nākugi klāt arī ziedojumu nodbšanais iespēja mūsu aizvestajiem tautiešiem, tādēļ lūdzant ikvienu /tautieti neliegt ziedojiinius, beti cik iespējams, pildīt savu / pienākumu trimdā,'
Dy Toronto iao( konu vado J.
. Aprui>es Treijs.
Šogad Kalaraazū (Midi".). Centrālo vidusskoiin beiguši šādi latvieši: Vilis IŖērs, /%|ģs 'Bailtaisvilk's,Val-frīdis Djinvalds, Jānis Ducmanis,. Ai^ na Kalniņa^ Jānis Karps, Ģirts KaugaTs; Māra Kaugara, Valdis Kleinbergs, Valda Kirule, Lidija Krūmiņa, Ruta Neimaņev Maija Rā-. va, "Dzintra Šķērbele, Māris Ven-ners, Maruta Vīgante, Anda Zīdā-ra. Bez tam tuvā apkārtnē..vidusskolas beiguši: Varimands Ben-ders ,(KomstX)ka), Jēkabs Cīrulis (Battle :Creek'a), 4tis Grīnbērgs (Schoolckfta) un Andis Šmits (Bangora). Kopā 21 jaunietis — veselā pusklā-se! . .
No šiem ar magna cum laude beiguši ,3:, Jānis Ducmanis, Ģirts Kau-gars un Māra Ķaiļiģara; ar cum laude 2: Valda Ķirule un Maruta Vīgante. . ;
LIELS-PASĀKUMS. A§V NĀCIJAS
Augstākas izglītības veicināšanai 1955. ūodablnāta t. s. National Merit Scboolarsbiip Corp.-Kapitālu, zināms, deva daži ievērojami rūpnieki vai rūpniecības; sab-ibas. bet zinātnisko sacensību uzdevumus / uzņēmās universitātes. Šajā sacensībā iesaistīja visus ASV š, ģ. abiturientus (āpm. PA milj.)' Star-
tu uzsākt varēja gari.tikals5 proc; (labākie sekmēs pēc ik Sikolas at-gimēm), kas vien jau .deva ap 62.-500 „'Starfē4:āju." Tad;'.sekoja" div-' reizē ja pārbaude, ko izdarīja zinātniskas porporacijas ieceltās komisijas. Pārbaudēs prasīja i zināšanas, i intelligenci, bet uzsvars bija uz-7-" otro. Pēc pēdējās ,,,sijāša-nas" (š. g. janvārī) . palika 4700 (t. i. 0;4 piH)c.), kurus■ gratulēja (atsevišķās vēstulēs) kā uavarētā-jus. No tiem tikai 500 labāko saņēma stipendijas, no NMSC tieši, — tik damte līdzekļu (4 gadu stūd.) korporācijai ^ogad bija. Pārējo I 4200 sarakstu saņēma, visas .ASV .augstskolas, -—. ēveiituālāi S'tipendi-ju piešķiršanai. .
Kā latviešiem veicies šajās stājās "sacensībās, nezinām. Ka'lamazū (Micii.O. vtzvarētājos ; ir divi zēni: Jānis Ducmanis un Ģirts Kaugaŗs. Abiem Kalamazū kolledža jau pie-'^ķīrusi, stipendijas 4- gadu studijām.'
Stipendija 4 g. (par izcilām sekmēm vidusskolā), piešķirtā arī Mārai Kaugarai tai pašā kolledžā.
. ■ No 21 latviešu jauniešiem, kas
beiguši .Kalamazū vidusskolas, gluži visi studēs; dažādās Mičigēnās augtskolās. Lai labas sekmes! '
Vinipegas latviešu ev.-lut: sv. Krusta i&vētdienas Skola 3. jūnijā izls'niedza; skolas beigšanas aplieci' bas 3 šīs gķolas audzēkņiem, ikas beiguši Svētdienas skolas pilnu kursu, šis ir 3; skolas izlaidunis; pēc kārtas un reizē arī sikolas 6,' darba gada noslēgums. Beigšanas apliecības «aņēma ■ Lilija Smojih-ska, Silvija Ozoliņa uu Andris "Pele, Absoveņti saņēma bagātīgas^ grāmatu veltes no draudZ'OS, dāmu komitejas, Vinipegas laitv. b-bas un DV Manitobaiš nodaļas. Atvadu vārdus skolai, skolotājiem un bijušiem skolas biedrierii teica L. Smojinska. Dziedāja skolēnu ^-oŗis; ņii liērnū dārza audzēkņi, Skola bija sarīkojusi plašij skolnēnu darbu skati, kurā varēja jr^dzāt. skollēnu panār
k)Umu6< pj^jui^jā m^bas . gadā, kā arī ļoti int'eresahtos*bēpfiu dārza audzēkņu / zīmējūinus. : Vinipegas latviešu sabiedrība ar drošību un gandarī jumu ■ raugās - uz sajvu jauno audzi, jo tai ir griba un vēlēšanās iekļauties latviskā sabiedrībā, kas. ir skaistākā alga skolotājiem un vecākiem, nesot Upu-ruis skolas un audzēkņu labā. .
; F.^^Ruperts ■
■ Sava ceļojuma laikā pa: 1^ vēroju, ka tautieši: Anglijā, Vācijā un citās Eiropas ^inēs ar ļoti lielu interesi lasa laikrakstus,, grā^ mātas; un citus periodiskus: izde-us, kas iznākuši Amerikas konti nentā. Tomēr savas miazās rīeībos dēl/tiem pašiem nākas grūti, lielākai daļai pat neiespējami, šos izdevumus abonēt .Tādēļ tautieši šaJ jā krastā laipni. luga" atibaistīt ša- ' «vus draugus,, radus, paziņas, kž arī itautiešus veco ļaužu mītnēs m' slimnīcās, pasūtinot viņiem šai krastā : iznākošos laikrakstus un žuruālus. Lai      mērķi se:kmētn,
LAiKRAKSTr ■LAtVrjA ASIERS-
KĀ, k(> izdod m kanadā, tautiešiem aizjūras zemēs var liāsūtināž par pazemināta abonēknas maksup .;.;.;.■■ ■:.2'esp.,'$l,-;ntēn€s^^ ■ ,V ;
-Vt.
DTKV priekšsēdis.
ju, balsošanas rezuīljt'ātā ierosināja sapulces dalībnieķieļn ziedot ZAKF individuāli. . Ziedopmu saraksts uzrādīja 25 dolaruk .  ^ ; -~,"
Nākošajā darbības gadā paredzēts iestudēt 4 1 Jgas. Tās būs 0. Liepas Svēžā nasļļa/ Almas Mačas režijā, Anšlava Bglīša Kazanovas mētelis, F. Lintiņk režijā, A. Ēglī-Šā Galma gleznotājs, E. Jurševska ūn M. Zīverta Cenzūra.6. Zviedra vadībā. .;
Dažas no šīm lugām isvēlētas ar ndlūku dot izrādps arī tālākos latviešu centros.:
" Par DV TK pārstāvi 2. latviešu dziesmu svētku Kanādā, tieātŗa izrādes admiliistriātīvā komisijā, iēr vēlēja; V> Turk , bet. DV TK pārjāvis mākslinieciskajā . komisijā būs V. Skudra
:: STIGMATIZĒTAIS .:
Sardīnijai^ zemnidca dēls' Fran-česko Santoni savos līdzišinējos 22 dzīvības gados iiav bijis nektds svētaisl (Jluži pretēji, lasīt un rakstīt neprartēja jaunekļa kontā bija pait vairāikas zādzības un citi mo-rālli apšaubāmi darījumi, bet: 1955.
..^;ļ:ĀLSJIESIS.:^^
Latvijas Aiaied^ā red,g Insulaa Veco laužu mītni 3. un 4. jūnijā apciemoja tāls un rets viesīs — DV ,Kaiiadas .valdes priekšsēdis Mukts, kurš Insulā sasauktajā īu-{omnācijaS sapulcē bodevā sveicienus no, Ķahadā dzīvojošiem tau- ; tiešiem, kā arī iepazīstināja insii-liēšus ar dzīvēs apstāikjiem,' izpeļņu-un .darbu Kainadā, uzsvērdams, ■ ka visiem jāstrādā, bet vislabāk
atalgoti ir fiziskā dārt>astrādnie-'gada 2. aprīlī, pēc viņa paša izitei- ki. Tāpat viņš sīki inforniēja par
20. oktl^-- Mg^nieku un makšķernieku Sezonas ātklālanas balle. 1957. g. 12.,janv.— S^ķu balle.
. SARĪKOJUMI HAMILT0:NA. :
23. jūnijā DV Hamiltonas nodaļas un HLB rīkotais Jāņu sarīkojums Moores farmā pie Kaledoni-
jas. ■ , ļ ; ■■ ■
♦l.-3v sept. Daugavas Vanagu dienas, Toronto. .
8. sept. HLB gada svētki un rudens sezonas atklāšanas balle.
22. septembrī Kristus evz-lut. dr. bazārs. >
13. okt. DV Hamiltonas nodaļas gada svētki Royal Connaug^t vios-nīcā.
27. okt.; Mednieku un makšķernieku balle.
11. nov. Latvijas valsts dibināšanas svē<tku svinības.
•■ ; ST. KATARīJfĀ. ■
® Sestdien, 23. jūnijā katrīnieši Jāņu dienii ielīgos skaistajā Ef-fingham piknika parkā. §o tradīcijām bagāto, sarīkojumu ik gadtis rīko vietējā bv nodaļa. Vieta, ērti sasniedzamā, braucot pa' Pelham Rd. rieiiumu virzienā no pilsētas. (Būs izliktas ceļa zīmes).
Vakaru ievadīs ar aplīgošanos pie Jāņuguns un Jāņu siera. Biis čaklu roku vīti: vainagi Tarpināju-niā deja pie labas mūzikas. Tā ķā sarīkojums notiek brīvā daba, tad vadība reibīgo dzērienu jautājumā atrisināšanu atstāj, katra apmeklētāja izkārtošanai. Uz vietas būs pērkania limonāde, saldējums m. c atspirdzinājumi. Rīkotāji jājaabēr-nus gaidīs no tuvienes un tālieneSj jo; šogad sar%ojums notiek Līgo vakarā:. Sākums pīkst. 7 vakarā.
cieniem, viņš vīzijā redzējis Ķm-tu: Tas Kungs jauneklim jautājis, vai.'viņš vēloties par viņu oiest, un. Prančesko Santoni atbildējis „Jā!" /Kopš tā laika jauneklis ir stipri, pārvēitiēs: un katru .piektdienu iekšēji un ārēji, šķiet, izcieš Kristus šaustīšanas un kruistā-^sišanas mokas. Frančesko piere noraso baiļu sviedros; delnās un kāju stilbos atveras dziļas brūces, lio kurām plūst īstas, siltas asinis. No sākuma, turpat gadu, jauneklis to visu kautrīgi slēpis, līdz viņa .ciešanas atklājis kāds draugs. Tā par stigmatižēto sākuši interesēties ne vien kaimiņi; bet ārī ārsti un baznīcu iestādes. Medicīniskajās pārbaudēs līdz šim noskaidrots tikai tas, ka no piektdienas brūcēm izplūstošās asinis atbilst Frančesko asins grupai; Ārsts un katoļu ga rīdznieki, kuri katru piektdienu stigma,tižēto jaunekli novēro, bieži ar savām ausīm dzirdot arī ne-redzamu* roku vadītu pātagu švīk-Btienus, uņ pēc tam uz Frančesko muguras un sāniem var vērot plātas, pietiiifias; un dažreiz arī asiņainas sitienu svītras. Visi, kain. bijusi īsaskare ar stigmatiseto jaunekli, apliecina, ķa 'viņi ir redzējuši kaut ko tādu, kani pagaidām nav nekāda zinātniski pamatojama iz skaidrojuma...
TORONTO
KAROLS, 404 iJelavcr© , mLE 4"168t.;. .
Dr. P. BĀRDIŅS, 33 I^alton Ed^ teĻ WA 2-4608 vai WA 1-720$,
Dr. SILVIJA: UŽAKS, 62 Lin§mor© Cre9.,'t-^1,
Br. A. TUTEBS, 60S Sherbanm St, tel. Wiī 1-447a vai WA 1-2764.
ir. MARTA SALNA, 547 llll84al« ATe,mMOļ864.
&r, ED. tJPtlŅIEKS, 60© C®lteg© Sfc, teL hE i-mĻ
ŪAL\ IfA APTIEKA, 1^ St. Je&tfs Rd.» iel RO 2-954S,
Bedakcija patnr tiesības iesūtītos maņasi» ^8 saisinfit Nelzliefoto§ mannskriptns neuzglabās, bet m Hē^noš sfiļis ja bns pievlenotfi pastiHarka* Ar autora Tāi-du vai iniciāļiem parai&stitajos rak Vš SitsSktito «i> iņas var ar? neatbilst redakcya8 TiedoķIInL
PIEMIN01^::14 JŪNIJĀ AIZVESTOS,;:
^edoji musvir iemaksāt P. Ratniekam, 123 Hiiron ielā Toronto un vfeās Daugavas Vanagu nodaļa
' i
SARKAMS ĢENERĀLIS .
Latvijas Amerikā redakcijau i Laikraksti ziņo, ķa Zviedrijā pl^ kādas univerdtātes Bruno Kalniņš ieguvis polītisko zinību dototora grādu. Diemžēl, viņa politiskais zināšanas gan ir parādījužāa visii laiku neģāūvā plāksnē, nepareizā ^ cejā ar maldu mācībām.
Vai tiešām zviedru univerfiditāte ir atzic/usi šī sava doktoranda po-lītiskots uzskatus par pareiziem t— tertium umi est;datumja ne, tad nevarētu „|;enerālim" pi^ķirt kāroto doktora ģradu.
^inī gadījumā gan liekas, Bruno Kalniņa polītiskie uzskata ir sa-skanēujši ar- zviedru protesorii d^^^ māni — similia ex simiļibus fiant ,.. B. Kalniņš jau Lā^jā, bojšē-i viku okupācijas laika, prptamis. bija  ticis  mūsu , universitātē par „prof'ēsoini'^ un lasīja paša Staļina koristitiiciju, pārspēdanis rupjībāa .; . un ciniskā lamāšanā sarviis citus • koilēģus „profesoru.s", kas bija ieradušies no; Padomijas,
■:1 .
aiedojuniiem tautiešiēni Eiropā, sevišķi uzsvērdams to, ka lai gan tautieši dzīvo plašajā Kanādā diez' gan tālu viens no otra, tomēr savā tautības apziņā visi turas kopā un ir Joti atsaucīgi ar ziedojumiem Ēi-ropaš; tautiešu atbalstam.
īhsulieši ' ar Jielu interesi no^ ; •klausījās ,V. Mukta runu un sarsnī-gi pateicās, ka viņš atlicinājis laiku un apn\eklējis, drūmos un vieii-fujos vecos Jaudis Insulā, uzkļau-, šot' viņu dibinātos lūgumus,
ļnsniā.
p ■
■ ■ ■ • ■ ; ■ i'. :■
JAUNIEŠU
s ya«ir§vētkos Hāgas feazmcA tlņ§ Veiiiaiiis,
IļOSTpNAS
,3altijas via8tttlilit4>«im ir sevišķi kentinentā, jo daudzi ASV pftvJUstni^ ņioiii ņiēs izsakām šodiļPuliiūsu c?rīlm valstīs drīz ausīs jauna brīvības dieiiiļ Lietuvaļi, Latvijas un Igaunijas tautas f ii\s m konuinistļi bņitūlās tiranuija«, Baltijas valstu brīvības dienu MasaN ian- valsts jrut»oruūt«ra Kristijāņa Hertļ
rakstītajā
Šis gubernatora iv, Hei'tera vijs-. tījunis ievadīja virkni; sarīkojumu Bo'stoinā aizvesto pieiniPa^ un l^t-vijas;^ okupācijai :dieiiuatzW^
-aai. '    • ■■■■ ■■ "'v-
Amerikāņu : fondu I^atvijas brīvībai rīkotais akts um koncerts 10.. jūnijā Bostoiiaskanšervātordjā^^^ veltīts Latvijas atbrīvošanas cīņas popularizēšanai ameriķ.āJiusabie<l-rībā. Gubernators K. Herters ^bija aizkavēts ierasties akta uņ Koncertā, bet bija lūdziiJ: viņa runas rie. tā nolasīt minēto proklamāciju. Tcr nolasīja ameriikāņu aktrise uiv sarīkojuma • vadīpoa .Māra Maklach-iana. J^ierikāņu fonda,,^]^ brīvīfei pviēklsēdis^ Ķvilijs g"nļ
atgādināja amerikāņiem, ka" Jaikāv Laiļ :tenēf ATiņi :1)au<l^ aughs. ^'^^n
;La;tJvi3a ir apspīešUiverd^ m
iādēj aicināja atbaOšat;^ ^
■šanu.'' ■ " V Aktrise. MāravMalklschl^^^^
ka vēa ipirros 3 mēnešiem viņa par
Lativiju nekā n^ zinājusiv Bet ta-
LATVMAli; CHRONIKA, 14.^^:^^^
ļOj^gl- Tučn muižiiieki «onietinii Mtvijā 15.0(>0 Vācu liolonistu no Tolgas apgaljala*
Cara ministru i>rezi<leņts Sto-līpins izdod slepenu pavclipastip. riiiāt  iHespi(Mlu ; ļ)arkrievlnūSaņu Latvijā un Igaunijā, īestājas latviešu tautaĶ sistēņuitisks deņado-iiāUzilcijas Idikniots.,,Kaut ari. Tālias paaudzes iet«: I)»]!!, valc^iba no sjiviem pārkrlevināSanas nodo■^ mlenilneatt«lksies» — sacīja lat. vieša skolas pirmtUs^^ liijs, skolu kurators Kapustins. iatiiešu pārtautošanas procesu apturēja Pirmais pasaules , karš uii
la-s^as.'-.
--Tautas fOiaitiSaņa Latvijā at Jiliij, ka Xatyljā dzīvo tikai 7 ])ŗbc. vači^u un 10 proc. ferievu»
1913—^Valdības «tatisHka liecina, ka latviešu zemnieku ^pJīšumā wl ir tikai nejnliil 40 proc. Latvl^ jas zemes. Pārējā zenifi pieder vairāk simtu muižnieliu ģimenēm, pašvaldībām vai kronim. Ko^ 93 i^idzemes lut mācītajiem tikai 44 ir latvieši, l)<HKuŗze«iē un Zeingra-
lē no 105 mā<atājiem tjkai 21 ir latvietis, visi pārējie ir baltvāci, kaut gaņ viņu «Iraulžu locekli ir
^ntvieši.      ■ ' 1914 --SJUfas Pirmais pasaulef ŗš; Karš liliist populārs Latvijā, lidz ar to JatviešosJ^pilgti i«<le. gās sēno vēsturisko cīiitt garš. Edvarts Virzā rakstīja: >Visa tauta cerēja uz kaut Mdujauiiii laikmetu, īw l«iiuatmaltsu saviem apspiedējiem, kuri aŗ šausmām, izmisumu un asarām jaa no Imka gala bija piepildījuši ^r^tf mūsii Viesturi. Ķād sākās kaujas— tauta, elpa aizturējusi, sekoja armi Jas varonīgajiem soļiem ^isa īŗon te no Baltijas jūras līdz Rumāni Jai, Bet visvairāk viņas azmamJu bija pievērsta Ansni"iPTĪisiJa»> 1^^^ :SĶ' korpuss^ kas aizgāja J>ojāpie^ Maziira ezeriem* sastāvēja p lie lakai daļai tikai no latviešiem.. Latvieši šo karu ieskatīja par ģod
lian.I)zila nojauta Tisiemš^^ ka latviešiem šinī Jiarā jāl priekšgalā na ar dņa jāiegūst k dasiauagastiesniias, lai Tini vate ieiet vēstuj'ē U feriva
ili(i uti i