V
t Sestdien, 1956. gada 28: jūlijā
ĢENERĀLKONSUIfi
Mr. R. N. BR YSON
' Toronto, te^ lUBANFOETH Am
KONSULS
Tel BE ^7788, Mentisal, P.qV 5210 TICTOBU ATE, APT. 10
AļMlrošināšana
14 labākajās sabiedrībās
VAU). BEBRIS
^ Tel.m 2-5913,
48 BattnaUj Arē, Toronto
GRAJIATIKAU^ TāRDMCa'*^ I^trijas Amerikā redakcijai:
Atbilde oz Hermaņa Ereīcera rakstu LA š. g. li. jūlija n.rā.
Vispinus jānoraida tas, ka Kreī-cers_ pats sevi dēvē par laju va-Uodniecibas jautājumos, jo vinš vairāk nekā 40 gadu ir mācījk latviešu skolās latviešu valodu. Galvenais iemesls tomēr, kādēļ man gribas protestēt, ir tas, ka dažas vietas Kreicera rakstā ir aplūkojamas kā zinātniski postulāti PienLp rakstot par speciālistiem un nespe-«lālistiem, Kreic^rs saskata berzi starp tiem, ja šo abu statipā trūkst saskaņotas sadarbības, bet verd ļ>rogresu,>volūciju. auglīgu pētīša-
nas, domu un vārda brīvību, ja |ļpeciālisti un nesipeciāiisti darbo- , : jās veselīgā līdzsvarā. Tas pats zīmējoties arī Uz valodniecības jautājumiem, Demokrātiskais princips tātad ir tas, ko Kreioers iekompo^ •ļiē_ sava raksta centrā. Autoritārais princips pēc viņa domām, rada ti-ranniju Un despotisaiiu, bet kur noteicēji ir tikai nespedālisti,.tur iestājas- pūja pāivala.diletaiitims, dbioss,. Šādu Kreicera postulātu valodniecības jautājumos var atzīt vai neatzīt, tam tomēr sara vērtība paliek.
Ir izteikti arī uzskati,.ka trimdas skolām-vajadzētu galvenokārt mācīt latviešu leksiku, l)et gramatiku tikai minimālos apmēros. Leksika ir Ģemta no tautas mutes, gramafi-kas likumus izstrādājuši un formu- " lēļjuši valodnieki .--speciālisti.- Tā, piem., latviešu valodas gramatiku izstrādājot, ir ņemtas palīgā . arī leišu im - senprūšu Valodas» tāpat ^a^iskritā valoda. Iz nāk tā, ka nespeciālists speciālistam gramatikas jautājumos nekādus padomus ne-ļ.rar dot liāi ārī cik neierasta un sveša dažam izliktos kāda vārda forma -- jāpaļaujas uz autoritāti,, ^pecialists arī pierādīs, ja viņam Jautās, kād^, piem,, vidējās kārtas daudzskaitlī jāraksta un jāizrunā verbā, forma pavēles izteiksmē r- ieties, ne — aties, Ķreicers arī saka, ka valodniekiem ir neāpšau-jjāma tiesībā, to prasīt Tātad viņš atzīst arī antpritāro principu. ] ,'.
.^o līdzīgu valodas, institūtam triņidā,,kā.arī ti^mdas skolām.pie* mērotu gramatikas īzstrādašanu.ko Ķreicers vēlētos, baltu filologi pār- . runāja jau plrmsŗ 4 gādiešm, kad no-dibināja Čikāgas baltu, filologu kopu, kas bija domāta kā sākums vi-su Irinidā esošo bāltistu apvienošanai. Oikāgās dziesmu svētkos ari nolēma . organizēt globālu baltistu apvienību.. Gik • atceros, par priekšniek tika nominēta. Zinaīda Lazda.
iBijā divas baltistu sanāksmes. Piedalījās arī prot. L. Bērziņš nn vēl citi baltisti, kas bija atbrauku-, ši uz_.d'ziesmu svētkiem. Tika izraudzīta vēlēšanu komisija, šīs ko-misijas locekli apsolījās sameklēt kōllēgu adreses, sarakstīties. Ievākt : balsis par uzstādītajiem kandidātiem. Apfvienībai bija paredzēts Jo-. : ti svarīgs uzdevums-—rūpēties pār. pareizas lat\"ieš.u valodas saglabāšanu trimdā, galvenokārt piešķirot vērību svētdienas resp, sestdienas skolām' un jaunatnes pnlciņiem;. sastādot piemērotas lasāmas grāmatas,! arī piemērotu, saīsinātu, igramatiku. Bet bez visa tā tika runāts i arī par Mīlenbacha — En-dplīna vārdnīcas izdošanu, ko jau ■ bija uzņēmusies'^^ikāgas baltu filologu kopa.. Un jaNšodien nav ne valodas institūta, ne\ lasāmgrāma-tiSi .ne gramatikas,-he konkrētas programmas., kā Ķreicers vēlētos, tad to traucējuši vārdnīcas izdoša-ņa. Jau pŗof, L. TBerziņš-sanāksmē teica, ka vārdnīcu vajadzētu. izclot privāti. Ja -nu vārdnīca līdz' šim' ir nosegusi Visu pāTējo, tadiin būtu .. pēdējais: laiks sasaukt baltu filolo-' ' gu konferenci, kur būtu izdebatēja-' ; mi dažādi ■jautājumi. ■. . Ja .nu .Čikāgā, ■ turpat.- kur H. .. Ķreicers-ir latviešu skolas priekšnieks, darbojas baltu-iiļolog:u. ko- ■ pa, vienīgā haltlstu organizācija -trimdā, vai'.tad: iieizkiansās;dīvai- ■ ni, ka, viņam jāpublicē, presē -aici- " nājums;   valodniel^iem    izstrādāt .'. e konkrētu programmu gramatikā? To pašu varētu teikt arī. pa!r valod-das institūtu. Čikāgas baltiļ filolp- \ gn kopa ta.ču katru nedēļu^Tar iz- -rīkot;.vlsmaz pa vienai-lekcijai, H.
Ķreicers pats gan bieži lasa lekcir -jas jauniešiem.
Baltu filologā
-Jūfitos manask T^tns saīsināt, uzglabās, bet ūz ^IfSahos sntJs sig»-
mi parakstītajos raK >es liteibtfis «Bf Tiedokllcu :
Sestdien, im. gada 28. jiiiijā
ANA
c vRiotumņ valdības, bet jo sevišķi "valdīb^.VaSinģtcaā pārdzītvo lielu kārdināšami tagadējo rūgšanu aiz dzieilzs a|zfliara uzskatīt par' zelta izdevību kaut ko darīt Ir ticams,-ja visu tp propagandas, infiltrāci-jas un suļbversijaspiaso mašinēriju, ko Rietumu v^^ldības uzbūvēju-~4a:s aukstā kara gados, tagad nekavējoties! palaistu brīvi vaļā pret komunistu valdībām, tad šīs komunistu valdības tiktu gāztas.
Tādēļ nevieas nevar vainot teim-diniekus, ja viņi prasa šādas akci-tūlītējn ledzīvināšami. Tam brī-
dim trimdiniel^i dzīvo, cer un ir ieadījuši Javas organizācijaso
Bet pirms to darām, jautāsim, vai mēs ar šādu akciju patiesi atbrīvotu Austrum/siropas tautas vai arī tas padarītu viņu dzīvi vēl nelaimīgāku? Ko tad mēs vaam
■ darīt viņu . labā? Uzsākt atklātu karu, ar komunistiem mēs neva,raTn, ja-vien mēs grifbam šīs tautas pasargāt no bailēm, teirora uņ iznjtan-tošanas. Bet karš varētu būt tikai
' atomu karš, un aipspiestās tautas atomn karā nestu vislielākos upu-
-rus. Mums nav vairs pa spēkam arī nzsaķt konvencionālo kāru ar
; lauku aiimijāniļ un pirmsātomņ laikmeta apbruņojumu vien, jo tāds karš, pirmkārt varētu drīz pārvērsties par atomu karu, un, otrkārt, mēs esam šajos ieročos tik. tālu atbruņojušies, ka mums nav pamatotu izredžu ieņemt komunistu zemes ar to, kas pēc at-ibruņošanās vēl palicis pāri šajos feonvencionāltļs ieročos un aTniijas
*'• sastāvā..; \ . ■ Tādēļ mēs nerunājam par karu, feet par revolūcijas izraisīšanu. Bez kādām šaubām, mēs vārām iaraišīt nemierā kustības satelītu zemēs. Pašā Padomju Savienībā šādām nemiera kustībām mazākas izre-
..-dzes.    ." .- ; -
Pieņemot tomēr, ka mums sek-mētop izraisīt revolucionāras kustības satelītu zemēs, mums tomēr jājautā,' kādā loģisfkā, pamatoti iedo-
■ mājamā virzienā i^tu. sāktā sacelšanās? I
Ar šādu virsrakstn iespaidīgais The Chrlstian Science Mo-iiitoE ievietojis' pirmajā lapas pusē sava speciālķorēspioiidenta Josefa Har§a rakstu par apspiesto tautu atbrīvošanu sacelšaniis ceļā; J. Haršs nesen apmeklēja Padomju Savienī!|u. Harša spriedumi par sacelšanās sekām rāda, ka Rietumn prese nav vēl pareizi informēta par apspiesto tautu naidu pret komunisma Jūgu un šo tautu potenciālo spēku sacelties un nokratīt komunisma varn gadījumā, ja sacelšanos atbalstītu rietumtt lielvalstis, protams, ne ar vārdiem, bet darbiem. Mūsu uzdevums ir to pateikt brivajai pasaulei. Sniedzam J. Harša rakstu mūsu lasītai jem,
mūnistu valdībai. Tādā gadījumā tietiimu valstīm būtu; vai ņu jāsteidzas palīdgā nemierniekiem ār saviem bruņotiem špēkiein vai arī jānoskatās, kā tos noslauka milzīgais 'pārspēks. ■ • / ;^
Tai mēs esam sagatavoti kaut ko uzsākt, kas mūsu spēkos, un tad, ja nepieciešamība to prasītu, atbalstīt revolucionārus pret Padomju Savienības bruņotiem spēkieni ar mūsu militāi'o spēku? Iekams mēs nekā tā ir pašreiz.
atļaujamies tiesību aicināt satdi-tu zemju tautas riskēt savas devības ar sacelšanos, mum& ir jābūt gataviem atbildēt uz šo jautājumu
poziļSfi ■
Vēli vieni iemesls liek vilcināties par tādiem soliem, kas aizietu par tālu un var izsaukt lielas briesmas. Ziņo, ka.Polijas valdībā ir divējādi uzskati par valdības turpmāko virzienu. Kamēr vieni prasa nemie-'rus apspiest ar stingru roku, :otri atzīst, ka nemierus izsauc pamatotas sūdzības un ieteic nemieru, cēloņus novērst. Pēdējo uzskatu pauž arī Varšarvas komunistu laikraksts Tribūna Ludu.
Ja riietumnieki ieteiktu revolūciju, ar to tiktļi uzmundrināti tie elementi valdībā, kas prasa represijas. Tad uz mūsu galvām kristu atbi'ldī-*ba par. daudz polu strādnieku dzī-vījbāim. Bet ja mēs atturamies, tad stiprinām tos, kas atbalstā pakāpenisku tiesiskā stāvokļa uzloļbošanu.
Patiesi, kārdināšanai ir liela izšķirties par dJosraīgo varas ceju. Bet ja nu mēs to darām, tad munis jābūt pārliecimltiem, ka ar to mēs palīdzam apspiestām tautām atbrīvoties, bet nevis tās izpostītr un padarīt komūnistn tiranņiju gala rezultātā vel llelākti un nežēlīgāku,
Amerikāņu garM ieradīsies Rīga
Katoļii garīdziii&kaiņ.v.
Jaškjevi-
čam piešķirta vīzakā bristam 30 dienu ilgam ceļojumasap^ Padomju Savienību. Ja^J^Jēvics ir Ford-^amas. universitātes Krienj
as studiju, institūta direktors Ņujorkā, un Viņ|i;PārvaIda krievu valodu. J.^ ieradīsies ar lidmašīnu Rīgā 28. jūlijā un paliks tur yi6a^ dienu. Nākošā dienā tas dosies Uz Ļeņingra-du, pēc tam iiz ^^askavu. Kijevu, Odesii, J.altu,. Tbilisi un- ctarkovu. Nav zināms, vai Rīgā viņam būs iz-devijba tikties.'ar Rīgas katoļu bīskapu, kas ir augstākais katoļu garīdznieks Krievijā.
Japānai Apvienoto Nāciji durvis paliek noslēgtas
AŅ, Ņ n j 0 r k ā. — Ko jauna pārrunājot jautājumu par Japānas uzņemšanu Apvienoto Kāciju valstu saimē, bmās pasaules valstis Drošības padomē sastapās ar Padomju Savienības parasto opziciju.
Padomju Savienības pārstāvis Sakšins. paskaidroja, ka viņa valdības-nostāja Japānas jautājumā nav mainījušies. Ja Rietumi grib panākt Japānas uzŖeņiš-anu, tad-tai pašā laikā Apvienotajās Nācijās . uzņemama arī Mongolijas tau^ tas, republika.
likteņiem
Qakarā ar mācītāja Gustava Tiir-sā viesošanos ASV, nāk prātā kāds gadījums, kas izraisa atmiņas un noder kā salīdzinajuims ar mūsu patstāvības gadiem, kad dzīvojāoi
koeksistence ar lielo kaimiņu, • un tagadni. . ' •«
KāVzināms, pēc miera līguma pa-'rakstšanas ar boļševikiem no Pad. Savienības atgriezās bēgļi, kas op-tēja Latvijas pavalstniecjību. un,arī bez tam vēl tie latvieši, kas citkārt bija dzīvojuši Krievijā, bet dzimusi Kurzemē, Vidzemē vai Latgalē, un 'ēiējās Padomiju atstāt tjzdzim-enl devās pat tie latvju strēlnieki, kas kara beidzamajā posiiiā bija
PVI SPĒKI LIEK^^M DIEVBIJBĀ-UŅ I^VZEMES'MīLĒST^
jaunatnes audzināšanas kursos pulcējas jaunieši no 37 pulciņiem
21. un 22. jūlijā Kalamazii latviešu jaunatnes kopa rīkoja 7. AL-JAs jaunatnes vadītāju kursus, starp 37 kursu pulciņa dalīl>nie-kleiii bija sastopami jaunieši no Mineapoles, Kolorado Spririgas, (Čikāgas, Mlhokiem, īndiānāpoles^Ķlīvlendas, Grand. R^pidiem,
iiansingas un Kalainazū
Pēc latviešu tautas lūgšanas mācītājs J. Turks aicina: -..Lāi jūsu draudzība aug. un taP stipra par godu mūsu tevu zemei, mūsu baznīcai un mūsu tautai." Kursu rī-
. Katra valdība atbild uz revolūci- .kotājuvāi^ā kursantus apsvd^
lamazu  jaunatnes  kopas priekš-
ļ>nāru rīcīl>u lar tādu pašu pretrīcī-bu. Tā vērš sa>Tis bruņotos spēkus pret sacelšanos. Apspiešana sekmējas^ ļni liesekmējas atkāra ņo .valdības spējām noteikt par saviem toņotajieni spējiem. Ja bruņotie spēki pāMež nemiernieku pusē, sa^ celšanās beidzas ar atbrīvošanu, ja tie paliek uEtM^gS viddībaJ, sacelšanas neizdosi^
V Kādas,ir izr^zes, ka Polijās/Un-ģāfrijas, čecbļOslovakijas" un pārēoo valstu armijas pāries pie rc^olūcio^ nāriem? Neviens nevar dot absolūti drošu atbildi, b^t Polijas-notikumi dod labu norādījumu, kas notiktu. Lai kā munis tas nepatīk,: fatots ir, ka polu armijā apspieda Poznaņas sacelšanos.
DOttnāju, k^. arī tā,būtu patiesība, ka. gadījumā, ja poļu armija_ nebū-, tu apspiedusi nemierus Poznaņā," Padomju Savienības bruņotie spēki. Mtu s-leiglišies palīgā Polijas ko?
^saulai/^as un
KAM DAtJDZ DOTS, NO TA DAUDZ PRASA
„Kā ņu tā var kritizēt Latvijas sūtņus pa avīzēm, ka viņi nav kalnus a,pgāzuši! Sūtņus gan vienmēr vajadzētu \ likt mierā — viņi stāv pāri visieiii strīdiem un partijām" — miermīlīgs tautietis pārmetoši
, saka mūsu 1 laikraksta līdzstrādniekam par kadā viņa rakstā izteiktām nemiera domām. Tanī paĶā dienā . amerikāņi! re-
. nu^ikņu senators Stails. Bridžis, kas Senātā )bija nobalsojis pret kādas prezidenta Eīzenbauera ie-celtas? amatļpersonas apstiprināšanu ,teica avīžniekiem: „lr itin ve-sdīgibūt ar kādu godīgās domstarpībās, pat. ja tas ir prezidents Ei-
zenbauers."
Arī — kam daudz dots, no tā daudz prasa. Jeb tam būtu jābūt otrādi, lai būtu labs latviešu republikānis'vai demokrāts?
■ ...   TUR.IR TAS aĶISI
Mūsu partiju politiķi parasti izvairās ho vēlēšanām trimdinieku organizācijās, bet vienmēr mēdz atsaukties un noturēties amatos uz agrākās vēlēšanās Latvijā iegūta pilnvarpjuma pamata. Ka tur vajag būt kādam āķim,, tas katram demokrātam ir skaidrs. ^
Augusta mēneša Reader's Digest burtnīcā lasāms: .„Vārbūt.iemesls tām, ka daudzi polītiķi noturas iiz saviem sasniegumiem, ir. tas, ka vīni neļauj vēlētājiem pārbaudīt sos sasniegumus." A, tur ir tas āķis?
: LAIKS STEIDZAS -PROJĀM....
^ Boslonas latviešu radio pusstundā nolasa laikraksta Laiks „ko-merciālu". Teicējs saka:      . .nn
. Laiks nāk pie jums kā . mī]š ^viesis ..(Pētrtam tas pats teicējs •piesaka   nākošo   mūzikas v.Plati:
Laiks steidzas projām.
Ādolfs
Kaktiņš  dzied  studentu dziesmu Laiks steidzas-projām.        . _ .Tikai tad teicējs apķer, ka iznākumi joc%a vārdu s,pēle.
nieks Gunārs Bieķēns. ALJAs pr-ža vietnieks Valdis Muižnieks uzsver^ ka ikdienas darbam spēks un stiprinājums jaunajiem vadītājiem mekletjams pie Dieva.
ALJAs pulciņu nodaļas vadītājs Valters j^ollendoris uzaicina jauniešus sēdēt citam caur citu, neveidojot atsevišĶp pilsētu «cietokšņus," iepazīstina kursantus ar glīti izlūtu spilvenu ar uzraukstu «Lūdzu netraucēt,*^ kas paredzēts pirmajam iemigušajam kursantam, kuram tas jānēsā tik Ugi» kamēr atrodas nākošais iemigušais, / Savu uzrunu beidzot, Nollendorfs salīdzina jaunieti ar auto riepu, kura tikai tad ir derīga, kad nav tukša. Ar rakstu kursu dalībniekus apsveic' ALJAs priekšsēdis K. Sventeckis. Kursu atklāšanā: kā viesi piedalās dzejniece Rūta Skuji-ņa, mācītājs Reinsons ar kundzi no Peiisilvēnijas, Kalāmazū mācītājs A. Piēbalgs un citi.
V. Muižnieks iepazīstina kursantus ar jaunatnes pulciņa uzbūvi. Nodiibinājās kursu pulciņš," kura valdē, ievēl priekšsēdi Edmundu Sprūdi un locekļus Aivaru Osi un Jāni plūmi no "Čikāgas, Anitu Vilciņu, Birutu Neimani un Ģirtu Kau-garu no Kalamazū. Kursu pulciņu nosauc Dzimtene.
Mazliet ievadot jauniešus latviešu literātūi:as vēstures taMs, It sevišķi pakavējoties pie vērtībāni, kas guj la,tviešu tautas dziesmās, dzīr vā, iiiteres&ntā stāstījumā dzejnieks Artuūrs Kaugars dod kursantiem idejas literāram darbam ppldņos. Pēc pārrunām, ķufās pavīd viens otrs literāi^s «triks,** piem^ literārās polonēzes, literāro 8a45ensību^ literārās tiesas izmantošanas iespējas, Aivars Ŗuņģis reiferē par pulēju «Presi.** — Lai informētu visus jauniešus- par pulciņa darbu un idejām, ir nepieciešams pulciņa iz-devumsT ,
Saistošs, ier&sīnošs, pilns svaigii domu 'ir {Tālivalža Dukāta referāts Jaunieša personība. ..Pazīsti un veido pats sevi," ir referāta pamatdomā. Ne mazāk interesants ir T. Dukāta stāstījums par Latvijas vēsturi — ar skaņu lentas un ekrāna palīdzību Dukāts uzbur kursantu apziņā vienu pēc otras ainas no Lat\'ļjas pagātnes.
Mācītājs A. Piebalgs ievada jati-niešus otrās kursu dienas darbība ar vārdiem: «It divi spēki, kas liek mums darboties. Tie — dievbijība un tēvzemes mīliesfiba. Lai tie nav mums tukši vārdi;** ^
Nenoliegt bet izcelt' savu tautību, 'atcerēties, ka šeit. neesani uz visiem laikiem —. ir uzmudinājums, kas skan agr;: Jāņa Vennerā referātā Latnešu jauniešu stāja trimdā. Idejiski un pralttiski ar dažāda veida diskusijām kursu dalībniekus iepazīstina V. Nollendorfs un V.
Mtiižnieks.
Kursu pulciņa vadība pa šo laiku iekārtojuši latvislni stiirīti, nosūtījusi apsveikuma, telegrammu AL-
JAs 8. jaunatnes vadītāju sagatavošanas kursiem, kāš šai pašā laikā . notiek Losaiidželosā, iegādājusi ..(boksi." kurā par katra nelatviska vārda lietošanu jāiemet cents (kursu beigās ..noķerts," 351 svešvārds), izteikusi pateicību organizācijām, kas piedalījušās kuršu organizēšanā, un ierosinājusi katru sanāksmi iesāka un nobeigt ar dziesmu.
Ilgi klusa ābeļdārza tumsā atskan . atbalss no T. Dukāta teiktā ugunskura stāsta: .,Ir 1960. gads. Balts kuģis tuvojas Rīgas ostai..."
īsos. tēlļainos vārdos jauniešu acu priekšā uzburās vakars kādā ģimenē,- kas pēc Latvijas .atbrīvošanas atgriezusies ;mājās.- • Un klusi dungojot „Kas tie tādi —". jaunieši piemin tos, kas pašreiz atrodas mūsu dzimtā zemē .vai izsūtīti
Telpas kursu darbiibai bija atvēlējuši Kalamazii latviešu biedrība par bagātīgiem-, glīti klātiem vakariņu un pusdienu galdiem gādājušas eļ'.-lut. latviešu .draudzes un sv. Jāņa draudzes dāmu komitejas. Viesmīlīgā,. Staģu ģimenē atļāva pulcēties jauniešiem savā lauku sētā, lai sildītos pie kopēja ugiin^u-ra. Kursu atklāšanu kuplināja Ka^ Jamazū skautu un gaidu organizāciju dalībnieki, ienesot karogus.
• ■ Lalita Lāce
Kas šķir mūs no it,ka līdzīga apcīem.ojuma toreiz un tagad? Vai Turss, kā cilvēks un - mācītļtjs, ir kas cits kā Grīnbergs jeb vai apstākļi ir gluži citi? Atbilde vir būt tikai viena: no pagātnes mūs šķir svarīgi. fakti: toreiz Latvija bija brī^aasts, tagad dzimtene ir svešas varas okupēta, uii lues šeit emigrācijā.: Tā ir diena un nakts. Nav vairs tās Latvijas, kas koeksistencē ar s^a^^^ kaimiņu uzņēma kā viesi, lai arī sovjetu pavalstnieku, bet tomēr ssto tautieti — bīskapu dii'īnļbergu.. Tajā, laikā baznīca vēĻ neatradās boļševiku kalpībā, un to neizmantoja propagandas no-
spiesti ..padziļināt revolūciju" ' un ļliikos, kā tas notiek tagad. iGaluga-
ta bija kļuvuši par „sarkaniem strēlniekiem." Izdevās latviešu dabūt ārā pat no cietumiem. Ar sevišķu pateicību pieminu mūSu sūtni Maskavā Ēriku Feldmani, pie kura biju aizgājis Ārlietu ministrir jā. (viņš, bija ieradies Rīgā ār ziņojumu valdībai), lai lūgtu par savu bērnības draugu — virsnieku Arturu Liepiņu, kas smaka kādā, Maskarvaš cietumā.'- Sūtnim izdevās
sadzīt pēdas, kurā cietumā Liepiņš ženēvas i lido' konferences.^Tād^
lā mums pašiem ir saivs likumīgais archi1)īskaps  Dr.  Teodors Grīn-
bergs."'- ■':,■'
et Turss jau arī nemaz nav -braucis pie mums, ttimdinie-kiem. Viņš bija viesis ASVr amerikāņu ēv. iut baznīcas vadības aicināts šeit ierasties pretāpcieraojur mā. Tas notiek tās, koeksistences veicināšanas labā, kas uzsākta pēc
I
atradās, nn panākt viņa atbrīvošanu. Uz Latviju gan viņu izlaida tikai apmaiņā pret kādu komūnis-!
tu.
nnā mājās pārbrauca desmitiem tūkstoši mūsu, tautiešu, kas^ka-ra laikā bēgļu gaitās bija izklīduši pa plašo Krieviju. Tur toreiz viņus aprūpēja divas latviešu bēgļu organizācijas -r- Dzimtene un Bēgļu palīdzības centrāikomiteja, kurām lielus pabalstus piešķīra cara valdība. Tās saATā ziņā. bija līdzīgas UN-RRAI vai. IRO, tikai bez gādības par izceļošanu un bez stāJrptautiska rakstura. . Boļševikiem nākot 'jpie Varas, šīs organizācijas darbu izbeidza; ' *
Optanti mājās brauca ar ešeloniem. Varēja ņeimt. līdz arī mantas,; •kurīv nornias bijā noteiktas instrukcijās un ko visā visumā ievēroja puslīdz apmierinoši. Kā kuriozu gadījumu atceros, ka mūsu .ģimenes labs draugs no Pētenpilš bija atvedis manam tēvam gultu. Pašam viņam mantu nebijis, un v^ņš prasījis Latvijas . konsulāita saimniecei, kura agrāk kalpoja ipde maniem vecāikiem, vai nedošot aizvest mācītājam ■ kādas mantas, ko viņš aizbraucot nevarēja paņemt līdz. JJn tā bija izšķīrušies pa/r lalbu gultai, domādami^ kas gan vairāk vērts kā gadiem ilgi ierastā gulta! Šos sīkumus te atstāstu tādēļ, ka ,tagadējos apstākļos viss tas. izklausās neticami, lai gan Staļinā mantinieki , uizsākuši „reformas". kas Vēl tālu. nav sasniegušas-, tās .ybŗī-vības," kādas Ļeņins atļājva sakarā ar tā saucamo' jauno ekpuomis-ko politiķu Nepu.
et laba tiesa latviešu, «Dŗemēram, mūsu koilonisti un citi, kās cerēja už, drīzām pārmaiņām, pailiika tōmēŗ Padomju Krievijā. Tur palika arī mācītāji, kasnegribēja atstāt draudzes." Kā viens no tādiem bija Jānis. (ļrīniberigs, Pēterpils Jē-
liekas, vai nļ^z darījām pareizi, ka a'r protestiem vērsāmies tikai pret Tursu, kuram boļševiki bija likuši braukt Kādēļ neprotestējāoDUvpret lijjteriešu pasaules federācijas rīcību, jo šajā federācijā kā valdes loceklis ir mūsu arcbibīskāpas Dr. Teodors .Gŗtīnibergis. Vai ar šādu ^ bonkludentu rīcību nēnotie^k Tursa, kā Latvijas'ārcbibīskapai atzīšana? To, ko vēl nedara Vašingtona, steidzas darīt ev.-lut baznīca ASV. Ja nebūs Turss, būs kāds cits. Ir jāprotestē ne pi-et persoiiu,. bet pret oficiālo vizīti, \o ibija noprgani-'Zējusi AŠV luterāņu baznīca.
Ar ' plakātiem   bija jānostājas ibaznīcas ' vadības priekšā,, bet ne pret Tursu, iekams nav zināms, ka viņš ir komūmists. Ja Vašingtona a/tbalsta sadzīvošanu ār Padomju Savienību, tad ar to nav vēl teikts, ka vadošā polītika jau varētu ie^ tvert Baltijas valstu aneksijas atzī^ šaiiu.' Bet amerikāņu baznīca (un tā ir galvenā noteicējā luterāņu par saules federācijā) sākuši iet citus un sepe^ātus "ceļus. •
Vēl jāipiezīmē, ka miīsu arcbibīs-kaps Dr. T. Gŗlnibergs pret savu iģribu a^sitājā "ļjātviju- Gestapo Je-rēdņi piespieda viņu doties uz Vāciju,: Trimdā: viņa: dart)s ir veltīts mūsu ānpūs Laitvijas draļidzēm — mums visiem par svētību/
sovjetiem. Krievu zemnieki mūsu pusē iepirka dažādas preces, mak- ^ sājot zeltā,'sudrabā vai izdarot ap" maiņas darījumus. Vēlāk boļševiki šo plaši izvērtušos robežtirdzniecī-vu vairs nepieļāva un pašu robežu slēdza. Pārnācējus ķēra ar apmā^ ^ cītiem policijas suņiem, uz tiem šāva un! sagūstītos čeka likvidēja, .
ija laiki, kad varēja no sovje-: tiem izīpirkt cilvēkus, maksājot par tiem Intūristam (boļševiku ce» ļotāļū ^birojam) ārzemju valūtā. ■ Man, toreiz Rīgā praktizējot kā-zjvērinātam advokātajm, nācās piedzīvot vairākus tādus gadījumus. Tā, piem., atceros, ka kāds mans klients bijā apprecējis krievieti,. Viņai Padomijā bija palikuši attālāki. radi, kuriem nauda bija Anglijas bankās, šīs krievietes radi bija pat izsūtīti, un tos dabūjām uz Rīgu. Tas maksāja ?3000. Man jāuzsver, ka darījums bija pilnīgi'legāls. Šī nauda netilta'^naksāta kā kāds kukulis sovjetu ierēdņiem, bet oficiāli „xjeļa un citu izdevumu" segšanai. - ■
Parasti gājiens bija šāds:, kad vienojās par izīpirkšanas maksu, tad ar kādas Rīgas bankas starpniecību atvēra akreditīvu par labu boļševiku tird2>niecības pārstāvībai. (Vneštorgam). ifeid izpērkamais ieradās Latvijā, banka boļševikiem izmaksāja naudu. Kā;tagad mēs, sūtām saiņus uz Padomiju, maksājam 'augstu muitu, tā toreiz maksājām par cilvēkiem,-— kā par preci. Pa lielākai daļai šādā'veidā dabūja ārā gan tikai vecākus cilvē-, kus un visvairāk žīdu tautības. Tā to. praktizēja vēl laibu laiku • ajī Staļina laikā.
Viss, ko šeit saku, bija toreiz atklāti zināms, bet tagad piemirsies , un izklp-usās kā pasaka.
Vai Cbruščevs ies šo ceļu jeb vai rīkosies citādi, to rādīs,, tuvākā nākotne.ļKatrā ziņā man šķiet ka. drīzumā ļ var rasties iespēja avī trimdiniekiem, kas būs ieguvuši citu valstu pavalstniecību,. panākt savu pie ierīgo (vecākos gados) izlaišanu ņo Padomi jas. Nedomāju, ka to vaļrēs panālct ar veseliem sa-ti-aksitieni, tos iesniedzot attiecīgo valstu ^rlietu ministrijās. Katram, kas šajā ziņā ieinteresēts, būs jā-
Jaunieši cītīgi seko lektora aiarādījumiem un pieraksta
<8IKaGĀ (dāmu komiteja) un M. Krēsliņa
Kuplais pavadītāju-pulkS',
@ 'Labi izdevās Čikāgas latviešu (biedrības rīkotā zaļumu balle 2L jūlijā Šillerā parkā. IzJbraučēju bija daudz, un šoreiz: dejošanu netraucēja lietus.: Tai pašā parkā otrā dienā, 22-. jūlijā i:Sbraukumu zaļumos rīkoja Ciānas draudzes dāmu komiteja — bez dejām. I^līb-nieku tādēļ .bija mazāk. Cik bija jauniešu^ tie spēlēja voleju. Vecākā paaudze mielojās ar siltām desiņām. Un bija dzirdama tāds atzinums, ka brīvā daJbā, svaigā gai^ sā ēstgriba esat labāka nekā mājā, Žuŗnlists R:Poruks, kurš tikko atgriezies no Ķalifornijas apceļošanās, pastāstīja draugiem, cik' tur jauka un: patīkama dzīve:, ruletes, meitenes, augsti kalni, visaugstākais ezers pasaulē, un arī izpelna visiem par 25 proc augstāka nekā Čikāgā., Visiem bija jābrīnās, kādēļ viņš braucis atpakaļ;. „Tāaēl,.ka pie tik lieliem, augstumiem neesmu, pieradis," Poruks atbildēja.
■. ROčESTRA' (N.Yo) " ',, ■
® 17. jūlijā gaūdrīž 92 gadu ve^ cumā Dieva mierā; aizgāja Lav^e Neimanis. kura vietējiem tautiešiem bija īstenas latviešu rņāinu-ļas paraugs,, Viņa bij dzimusi Jelgavā. , Gariem gadieni'. pielocītajā dzīves ceļā liktenis^viņu bija,apveltījis ar nerimtīgu, darba prieku, gādīgu mātes sirdi,un čaklu tecēšanu savas ģimenes ligzdā. Dievnams bija viņas svētnīca, un vel līdz pat savai aiziešanai lielajā mierā viņu bieži redzēja baznīcēnu pulkā. Aizgājēju 21, jūlijā izvadīja draudzes mācītājs T., ZīŗakSj cildinot baltās māmuļas darbīgo mūžu uif-klausīšanos Dievā. Atvadu sveicienus, veltīja J: Lejnieks (d?audze), A. Vilks
(DV). _
sirsnīgās ardievas un ziedi liecināja par baltās latviešu Kukažiņas skaidro un tīro mātes sirdi, skudras, čaklumu ūn tēvzemes Latvijas mīlestību. . Dzimtā Zemļgāle viņu vairs, nesagaidīja pārnākam./ Aiz gājjēju guldīja vietējos Mt' Hope kapos. Lai .viņai dzimtenes smilšu
vieglums!
Māc. Dr. B; Kokins Toronto latviešu draudzē salaulājis Valentīni RUci tno Toronto) ar Daini Berg-mani (no latviešu draudzes Ročes-trā),
® Latviešu draudzes nākamais dievkalpojums sestdien, 4. augustā pīkst.: 7.. bet svētdien, .5. augustā notiks draudzes izbraukums uz skaisto Webstera. parku Rocestr.as tuvumā. ASo
gad daudzi domā, ka boļševisms sāk mainīties, un paredz, nopietnas pārmaiņas Padomju Savienībā. Šie ļaudis aizmirsuši, ka ko-mūinisti jau šad tad ir mainījuši saivu stratēģiju, bet nekad nav atteikušies nO; savā gala mērķa — pasaules revolūcijas; Pēc pilsoņu kara izbeigšanās Ļeņins grožus _ palaida vaļīgāk. Jau pieminēju, ka uz Latviju vārēja atgriezties: optanti un strēlnieki. Tas tagad iie- pat, par kādu privātsaimniecību,
kārto a^a lieta individuāli. Un jo neatlaidīgāk kāds rīkosies, jo lielākas būs izredzes, sevišķi meklējot atbalstu pie deputātiem,, senāto-rieon, iespaidīgiem žurnālistiem un tā tāllāk, kas varētu savukārt aizrunāt Un sīpiest ārlietu ministri jas, lai tās uzdod lietas kārtot saviem sūtņiein. Vienkāršs lūgums izrādīsies daudz par mazu un paliksies papīru plauktā.
Tālāk visas pazīmes rāda, ka jaunais kurss saimnieciskā laukā neko negrozīs. Kolcfbozi paliks, un zemnieku stāvoklis pat pasliktināsies, ievērojot to, ka kolcboziniektt-privāto sfairu vēl stiļprāk ierobežo. Tā»
kas būt savādi, ja, piem., ar tādām grūtīibām panāca Ķo^eja,s gūstekņu apmaiņu. Pirmos gados mu^s pa-
zus draudzes mācītājs. Viņu tajā s^^ā<vēja pat robežtirdzniecība ar laikā Pēteppils latvieši bija izrau-dzījuši par bīskapu. Apm. 1923.-24. gadā (laiku precīzi vairs neatceros) bīskaps Jāiiis Gfrīn'bergs kā viesis koipā ar savu; ģimeni apciemoja Latviju. Viņš apmetās pie savas sievas vecākiem — Ģrosval-diem Rīgā, Atceros viņu atnākam viesos arī pie mana tēva, ar kuru ilgus gadus abd kalpoja vienai draudzei. Sākumā Grīn'berģs bija mana tēva pailgs, bet vēlāk, draudzei paiplašinoties, viņš nodibināja pats savu draudzi kā otro :^ie. jau agrālc JDainētās Jēzus baznīcas. Toreiz tas neradīja nekādus „baznīcās ķaŗus," kā tas tagad, diemžēl šur tur notiekas. Abas latviešu draudzes vienā baznīcā un abi mācītāji sadzīvoja' draudzīgā saskaņā, noturot dievvārdus it kā vienai draudzei un. ■sprediķojot pārmaiņus ik svētdienu. Kad Rīgā šķīrāmies no Jāņa Grīnberga, mēs viņanii vaicājām, vai bīskaps tomēr labāk nepaliktu Latvijā. Asarām acīs viņš atbildēja, kā to nevarot darīt jo Pēterpils draudzei devis solījumu to neatstāt un atgriezties.. ',
Tomēr; ilgi viņam vairs" nebija lemts . dzīvot. Viņš ātri • pēc āiz-'brkukšanas saslima un mira. VI mirstīgās atliekas pārveda uz Latviju, un tās guldīja Meža kapos Rīgā. Sieva ar bērniem pārcēlās, uz Rīgu. Vēlākos gados boļševiki vairs tikai retos gadījumos kādu neko-mūnistu izlaida uz ārzemēm, paturot ķīlā ģimeni. Bet tad ^ bija iespēja „izpirkt cilvēkus." kā kādreiz izpirka parādniekus no cietumiem, par kp izteikšos
ārzemnieku koncesijām, kad deva fabrikas uz nomu un citām Ļeņina «brīvībām" pie Gbfuščeva un kompānijas nav ko domāt   . ;
LIDMAŠĪNAS VIRS LIET^AS UN
— Nē, §1 glezna tiav i ir,
T>īskapu Jāni Grmbergu pieminu 'šeit ar lielu mīlestību un cie-^ ņu. Viņā sirsnību esmu baudījis kopā ar saviem brāļieni jāu no bērna gadiem, bet kad bijām paaugušies — viņa draudžībur
Kremlis apsūdzēja ASV valdību, ka tās kara lidmašīnas ielidojušas Padon^u Savienības terņtorijā— Lietuva uri Baltrutēnijā. Amerikāņu presē lasāmi dažādi komentāri par šo jaunāko padomju ■ viltus apsūdzību, bet atspēkojumi galve-ndkārt_ runā par to, ka amerikāņu lidmašīnas nav Ielidojušai Padomju Savienīlbas vai tās šatelitu terri-torijā.
Tikai, retos' amerikāņu laikrakstos .tiek pieminēts arī starptautisko tiesību: princips, ka LietUva taču nav Padomju Savienības terrī-torijā,,.Ibetigan brīva, nacionāla valsts, ko Padomju: Savienība varmācīgi un nelikumīgi okupējusi. Šo okupāciju n<^tzīst AŠV. ASV atzīst Lietuvu un pārējās Baltijas valstis par briJvām un neatkarīgām valstīm. Un .vienmēr tiek noradīts, uz Baltijas valstu sūtniecībām ASV, kas pārstāv savas tautas.
Ja Baltijas valstīm trimdā būtu sava neatkaiflga nn aktīva ārpolitika, tad Kremļa pēdējā apsūdzība, ka amerikāņu lidmašīnas ielidoju-š^s_anj[detnvāf^varētn lieliski 110-^erēTpar iemeslu Lietuvas sūtnim Vašingtonā protestēt pret Kremļa pārmetumiem ASV valdībai un nodeklarēt, ka gadījumā, ja arī anie-riķāņn lidmašīnas būtn lidojušas virs Lietuvas, ko pielaiž arī amerikāņu prese, Lietuvas brīvajai valdībai nav iebildumu pret to, kā Lietuvas tautai draudzīgās ASV lidmašīnas lido virs Lietavas terri-torijas.
Šāda diplomātiska akcija atrastu atbalsi pasaules presē un ļoti nepatiktu Kremļa tagadējām ārpplī-tikas kursam. Bet mēs līdz šim neesam dzirdējuši, ka kāda diplomātiska akcija šajā lietā būtu sekojusi ņo Lietuvas sūtņieeības.
Kad 1950. g. komunisti nogāza amerikāņu flotes MniašīņulJatvi-
jas piekrastē, tad arī no mūsu sūt° niecības nesekoja kāda labi izdomāta dilpomātiska akcija.
Protam®, ka tam ir savi iemesli, kādēļ ne vienā, nedz otrā gadījumā nav ievadīta kāda akcija, bet vai dažreiz nav jārīkojas pilnīgi patstāvīgi, neprasot citiem, ko viņi teiks, ja darīs vai nedarīs to un to?
To mēs saucam par neatkai%n9 patstāvīgu ārpolītikn.An diplomātija dažreiz riskē. To jo sevišķi dasa Dalless, tādēl var domāt, ka vIņaM patiktu, ja ajfī viņa sabiedrotie— apspiestās tautas un viņu pārstāvji neljaidītos risku par savu tautu brīvību. Un ko var pārmest tam* kas cīnās par brīvību un savas tautas ifizisko pastāvēšanu! Saturus
j CEĻA VARDI
Ja dzīvi atzīstam par uzdevumu, tad tā vienmēr ir pa-ciešama. Ebnere-Ešenbacha
Darbs, kuru mēs mīlam* ir vienīgā lieta, kas mūs samierina ar dzīvli
Hermans Bangs
Akfi>itāt^ dod vairāk laimes nekā gudnlia,
Jlardenss ' ^ /-ļiN'estrādā tā, it kā tu būtu pie tam nelaimīgs, apbrīnošanas vai līdzjūtības vērts. Vēlies visu laiku tikai vienu; savus spēkus lietā likt vai ^ pietaupīt^ kā to prasa i^spā-ribas intereses.
Marks Aorelijs
\-