Trešdien, 1956. gadā 15. augustā
manai
Draugi grib mūs asimilēt, Ienaidnieki grib mūs Bet mēs gribam palikt latviešL
Archibīsk^^
Sakarā ar Suecas. kanāla nacib-
Gibraltara klints (^25' m augstas)
aālizēšanu aktualitātes līmeņos uzpeld arī cits svarīgs jūras cejš — Gibraltārs. No Suečas kanāla sa-Težģījuma iznākumiem, atkarājās ai-ī, kā rīkosies Franko. Spānijas „kauna traips,'^ kā to tagad mācās visās Spānijas skolās, ir Gib^ raltāra jautājums. .Falangas dibi-Giātājs („Falange Tradicionalista. de 1as Hons," vienīgā partija Franko Spānijā) — Hosē Antonio Primo de Riviēra izteicās, Un viņa izteicieni partijai ir dogmas: Gibraltārā ir duncis Spānijas mugurā.
Franko ir vairākkārt uzaicinājis anigļus viņam miermīlīkā ceļā atdot Gibraltāru, bet viņš piekāpās un bija ar mieru uzklausīt angļu pretprasības. Tomēr atbildi nesaņēma. ■
' Braucot pa IDienvidspāniju uz sienām redzami uzraksti: ,,Gibral-tar es ■nuestro" — Gibraltārs ir mūsu. Nav jāaizmirst, ka Spānijā ir iecelts savs Gibraltāra gubernators un .savs Gibraltāra pilsētas galva. Tie, nogaidot pašreizējos^ apstākļus," tagad uzturas Spānijas pierobežas pilsētiņā LaLinea. .
Liels satraukums sacelts Spānijā, kad Anglijas karaliene pērn, atgriežoties no Austrālijas, par savu ceļojuma beigu pieturu izvēlējās tieši Gibraltāru. Spānieši to ieskatīja kā demonstrāciju pret Spāniju. Vai. ik dienas spāņu presē tin radio lasa un dzird, ka ..Gibraltārs, ir mūsu." Protams, arī tautā rodas iespaids, ka Anglija ir ar mieru atteikties no'Gibraltāra. Avīzes savos komentāros aizstāv uzskatus, ka Gibraltāra stratēģiskā nozīme zudusi. Mūsu dienās Gibraltāra klints bez aizmugures -- bez La Linea (tā, kā augstāk minēts, atrodas Spānijas territorijā), ir
. bezvērtīga. Tiešām Gibraltāra lidosta atrodas La Linea rajonā. No Aldžesiras un no Centās — kas ir spāņu rokās,' varot pilnīgi neitrāli-
' -Bēt šo agrāk neieņemaiAo cietoķ-
Cits jautājums, vai angļi ir tādās pašās domās. Gibraltāru rūpīgi un . strauji izbūvē. jZem klints atrodas un vēl tagad papla^na arsenālus^ plašas ūdens ..tvertnes utt. . šajos stratēģiskajos, Mvdaŗbos lielākā vairumā nodarbina spāniešus, kas no rīta pāriet robežu un vakaros atkaļ dodas atpakaļ uz Spāniju.
.Gibraltārā ir arī savs spāņu konsulāts, Anglijas karalienes viesošanās laikā Gibraltārā to slēdza, tā izvairoties izkārt spāņu karogu pie konsulāta ēkas. Protams, pēc zināma laika atjaunoja„diplomātisk;ps .sakarus."
Gibraltāru senajos laikos sauca par Herkula .stabiem. Astotajā g.s. pēc Kr. arābs El Tariks pārcēlās pār to, ieiedams Spānijā, unļ no-.štīprināja; tā cēlies ; nosaukums „Džebel el Tarik" (Tarika kalns) — tagadējais Gibraltārs, 15. g.s. to ieņēma spānieši,, padzenot aŗabuis. 18. g.s. sākumā to i-ekaroja angli. Gibraltārā valda māņticība:" ja uz
atrodošies mērkaķi izmiršot, Gibraltārs kritīšot citā varā; Tas. gan grūti iespējams, jo angli manīgi vien no Āfrikas pieved arvien jaunus pērtiķus.!. Jāpiemin, ka Gibraltārs ir vienīgā vieta Eiropā, kur pērtiķi dzīvo brīvā dajbā..
Franko nepalaiž nevienu izdevīgu brīdi, lai propagandētu Gibf^tara pievienošanu Spānijai. Pašlaik viņam ir ļoti labas attieksmes ar Sav. Valstīm. Var pat teikt, ka Franko. peld to ūdeņos, un viņš pat^laban jūtas stiprāks nekā tad, kad bija izolēts, tādēļ rāda savas antipātijas pret angļiem ūn frančiem. Katrā ziņā šodien Spānija, tieši saka;rā ai* Suecas kanāla jautājumu izvirzīšanu pirmajā plānā, pastiprinājusi propagandu par Gibraltāra atgūšanu.
Pirms Anglijas karalienes vieso-šans, Gibraltārā varēja visi Spānijā d'zīvojošie ārzemnieki tur viegli iekļūt. Tagad tiem vajadzīga spe-ciāl£t Spānijas policijas atļauja, ko ne visai viegli piešķir. Tāpat. arī ne katram spāņu strādniekam ļauj doties darbā.:pie angļiem. Spānija mēģina Gibraltāru ■ izolēt visādos veidos. Tā izskaidrojama plašas dzeramā ūdens tvertnes būve zem Gibraltāra klintīm. .
Pārejot robežu, acis duras dzīves standarta starpība, Gibraltārā ir pērkamas preces, ko Spānijā neatrod; ja arī, tad pār augstāin cenām. Protams, ka spānieši ar laib-p^tiku Gibraltārā strādā augstā at-atlgojuma dēl. Bet tā kā spāniešu strādnieks parasti ir nekvalificēts, tad, protams, nesaņem to p> šu atalgojumu, ko angļu vai cittautiešu strādnieki.
. Algas starpības dēļ nesen norisa interesants gadījums. Spānijā streiki aizliegti. Kas streiko, to no darba atlaiž, citādi Spānijas likumos strādnieku vai darbinieku atlaišana nav paredzēta. Jābūt loti smagiem nodarījumiem^ .1 ai sindikāti atjautu strādnieku atlaišanu. Sindikāti un ūnijas ir valsts organizētas arodbiedrības, un strādniekiem obligāti tanīs jāiestājas. Te nu ONŠ (saīsināts valsts sindikātu apzīmējums), Gibraltāra nodaļa (te jāatkārto, ka Spānija Gibraltāru yisoi3 oficiālos Un neoficiālos gadījumos ieskata par savu dalu) nolēma, ka Spānijas strādniekiem Gibraltārā jāuzsā)k streiks ! Tas ari sākās, ilga vairākas nedēļas un beidzās ar kom:promisa izlīgumu. ,• '
Visās spāņu kara skolās pie sienas redzamas lielas Gibraltāra klints fotogrāfijas ar. attiecīgiem parakstiem. Skolas bērni dzied katru dienu dziesmiņu par angļiem, kas piesaviājušies šo zemes stūrīti r— puasalu Spānijas dienvidos. Tās platība 5 kv. kilometri. Bet jūras>-šaurums tanī vietā, starp .Eiropu un Āfriku ir, 14 km ~: tas savieno Atlantijas okeānu ar Vidusjūru, un pa to pašlaik virzās karakuģi uz otru jūrās ceļu fiuecas kanāli, .'. Bžeras jRlmlieits'
DV aIŠOEOTU SVĒ APLIECINĀJUMS
Viesos pie invalida Rolanda Gerharda tā jaunceltajā ģimenes mājiņā
Māru Heini un inž. Edgara Bri-koTSki salaulājis prof. Dr. Ludis Bērziņš Denverā, Kplorado. Līga-vaJnis ir stod» korporācijas Gersl-CMinia filisfe^^
īr patiešām patJķains īsdejims apciemot invalidu, kurš viens np pimajieni ar BV Bietiunvācijas valdes piešķirtā aizdevuma palīdzību uzcēlis savu ģimenes mājiņu un kaldina nākotnes pE-nusj^tā jo spilgti apliecinot, kāda svētīl)a piekrīt aizde^-umiem, knrns līdzīgu nodomu veikšanai piešķir BV, Un arī daudzajiem atsaucīgajiem ziedotājiem tas ir labākais pierādījums, ka nanda ne vien izlietota loti lietderīgi, bet radījusi kādam lat^iešn cīnītājam' pamatus stabilākai dzīvei svešumā.
Valdu Āriju Hoini un Tālivaldi Kārli šūlmeistam salaulājis profo Br*. Lndis JBērzlņš Denverā, Kolo. Līgavainis ir studentu korporācijas Tālavlja locekiiso
Pašreiz 32 gaaus vecais sloci-nieks Rolands Gerhards ir. 70 proc^ kara invalids. Cīnoties pret boļševikiem latviešu. leģiona rindās, viņu 1943. gadā septenibrī ievainoja
galvā Volckovas cīņu i^^^^^' '^^^ seko: daļēja kāju paralizē. Pēc kara beigām, 1^0 Gerhards sagaidīja kādā atveseļošanās rotā ^ecbioslo-vakijā,Viņš kļuva DP un izstaigāja tuvu pie 20 nometņu, ilgāku laiku nodzīvodams Guncenliauzenas, Ba-'benhauzenas un: Kāŗlsrūes DP nometnēs. Kad pelēko nometņu bezcerīgā :dzīve kļuva Depanesama, viņš izšķīrās saistīties, darbā kādā no latviešu darba rotām, cerot, ka tur bus iespējams atrast ierobežotām darba spējām piemērotus pienākumus. Tā viņš nokļuva Hana-vā pie 8850. latviešu LS būvrotas, Ifura jau atrādās ceļa jūtīš uz Kai-zerslautemu. Tas notika 1951. gada 10. maijā — tieši dienā, kad rotas vadību pārņēma kapt.T, Kārkliņš, Pēdējais jūlija beigās izceļoja uz ASV, bet. .Rolands. Gerlv^rds — ar mazu pārtraukumu — joprojām veic savu darbu rotas sasļāvā Kai-zerslauternā. Viņš bija .atradis savai invaliditātei piemērotu nodarbošanos darba rīku noliktavā.
Vēlēdamies dzīvot kopā. ar ģimeni, Gerhards atrada istabu Mēlin-genas ciematā, apm. 10 km no Kaizerslauternas'. Tur viņš iegādā-'.
jās pat zemes. galjalu, jo lālii. sen jau domājis par savas mājiņas būvi. Trūka tomēr līdzekļu un iespēju. Kad BVār savu lēmumu par aizdevumu piešķiršanu pavēra ceļu uz ilgi lolotā sapņa realizēšanu, Gerhards visu vēlreiz labi pārlika, pārdeva savu zemes gabalu un iegādājās izdevīgāku, tad iesniedza DV Ŗietumvācijaš valdei lūgumu pēc aizdevuma, ku?u atbalstīģa viņa Kaizerslauternas Mežotnes DV nodala. DV lūgtās DM 3.000,- piešķīra, un Gerb,ards līdzekļu pavairošanai kapitalizēja arī savu kara invalīda pāmatrenti" uz 10 gadiem, šādā ceļā būvei saņejņot vēl DM 6.000,- Un jau pēc nedaudziiem mēnešiem Mēlingenā pacēlās . jauna ģimenes mājiņa.
Rolands Gerbards ar dzīvesbiedri Olgu. un meitu ^Sŗiku jaunceltni jau apdzīvo, ļ^aut. arī tā vēl nav pilnībā pabeigta. Apāzīvošanas kārtībā ir tikti pirmais stāvs,.bet augšstāva istabas vēl . jāizibūvē. Tāpat darbu vēl prasa vanna? istabas un pagraba nobeigšana. Arī. nama. ārsienas vēl apmetaiinas. Pats galvenais tomēr jau sasniegts: ener-. ģiskā invalida ģimene jau apdzīvo savu māju! Pārējos daiijus varēs pabeigt ar laiku,. jo līdzekļu jautājums nebūt'nāv viegli atrisināma problēma. Protams,  esmu  domājis māji-
Ģu apdzīvot viens ar savu' ģimeni," avīžniekam stāsta Gerhards, iepazīstinot, viesi ar savu veikumu. ,;Pagaidām gan vēl esmu spiests dažas telpās izīrēt, jo amerikāņu armijas piederīgie maJisā labi, un tā iegūstu līdzekļus tālākajiēin; darbiem.. Būves pabeigšanai man vēl nepaciešamas āpm, 5000 markas; šajā summā ieskaitot arī kūts un vistu mājas izbūvi, kurām materiāli; jau iegādāti un būvdarbi uzsākti."
; Gerharda" zemes gabals ir 2040 kv. m liels, bet viņš vēlas atpirkt savam īpašumam arī blaļius esošo zeines strēmeli, lai tā palielinātu savu zemi. Savos nākotnes: plānos uzņēmīgais vīrs pai^edzējis ne vien dārzāju kopšanu un āugju koku iestādīšanu, "bet arī nelielu pļavu ganībām. Raiigoties jau paveiktajā darbā, kās katrā solī liecina par uzņēmību, neatlaidību un noteiktu (Nobeigums 4. Ipp.)
ĢENERĀLKONSUIS
Mr. R. N. BRYSON
Toronto, teU 6E 6861 114 BANFORTH AYEo
VILIS TOMSONS
TeĻ RE 8-7798, aTontreal, P4 5210 TICTORIA A^E, APT.il
DZEJA UXXEDZEJA
Latiijas Amerikā red.g šī laik-raksta 2S, jūlija num., ar komentāriem ievietotais Jāņa Medeņa dzejolis (pārdrukāts no Cīņas), kaut, varbūt, meistara variācija par tēmu, tomēr ir dzeja. Arējā formS nevainojams, iekšējā forma šimbo-. iisķs, vismaz divējādi i iztulkojams, šis. dzejolis uzbur ir noskaņu, ir vīziju. Būtu -bijis labāk, ja redakcija to ievietojot .būtu tikai; piezīmējusi: Jānis Medenis vēl dzejo, palļiies Dievam! —■ :
Pēdējos gados, lasītājs mūsii laikrakstos atrod tikai retu dzejoli, kās nebūtu pakaldarinājiims saturā un formā .savārstījums vai murgojums. Pa lielākai daļai tie ir jaunākās paaudzes; autori, kas, klasisko formu nepārzinādami, aiz-bildinās ar .vbrīvb pantmēru", Un,
medības Ontario proviņjce sāksies 15. septembrī— pUSdien'aS kikāl--"brauc'^^^^ 'kaa-
MediiM sezona pīlēm, zosīm nn
nu no pienotavas .V. Kāds Toronto mūziķis reiz zīmīgi teica: —Necie-
citiem gājputniem šogad sāksies šamākie ir tie dzejdari, kuriem iek-pnsdienas laikā. Medību sezanas šā nav, bet ārā nāk. J.: atklāšanasitnnda noteikta, lai ma-   .Tikai ar mēnešiem ilgām atstar-
zinātu pirmā feiā nošauto pAu S"^'T-,f'^'^
- uzejUj piem. s/ g. Janu num tā hi nu zosu sloiitB un putnus laici-ja Zinaīdas Lazdas Jānu vējš '
gak brīdinātu pāi' mednieku tuvo- ^Vai, a-edakcija; vēlētos pārdomā
P AT E I:G I B A .
Izsaku sirsnīgu paldies: Kanādas DV zeines valdei par man piešķirto bezprocentu naudas āizdevum,u, ♦ 500 dolāriem. Mani ļoti aizkustināja jūsu vienprātīfbas gars, kāds valda tagadējā Kanādas valdē. To novēroju mariu liīgumu izlemjot. Un tagad jūsy kas man piešķīrāt šo naudas aizdevumu, esat devuši jaunus morāliskus spēkus cīnīties un dzīvot labākai  nākotnei. Novēlu jums, Kanādas DV' zemes valdei, turpmākā darbā izturību un dievpalīgu šai: svētīgajā un raženajā darbā. Vēlreiz sirsnīgs paldies, . . Kara neredzīgais K. Riekstiļ^š ar ģimeni.
DV Toronto. nodaļas "biedri, kas nav vēl nokārtojuši biedru un LNAJČ iestāšanās, maksas; to var izdarīt pie nodaļas kasiera P. Ratnieka katru dienu no pīks. 9 rītā līdz 6 vakarā 123 Huron iela.
M, teMMa ģi» menes māja Mēlingenā» Eietum-Vācijā.
AaTincela foto.
Ontario un Manitoba ir Tienīgās provinces, kur gājputnu sezona šogad sāksies pusdienas laikā,
Gājputnu medību sezona»
Ziemeļu apgabalā no 15. septj-^ 15o dee« Centrālā apgabalā no 2{>. sept. — 15. diec. Dienvidu apgabalā no 6. oktobra — 15. decembrim» izņemot Eseksas apgabalu, kui* zosu medību sezona ilgs no 6. oktebŗa — 31. decembrim Visos apgabalos medību sezonas sāksies sestdienās.
Pag. gadā centrālajā apgabalā tā sākās 10o sept. un dienvidu — L oktob^o omedīt atotais putnu skaits paliek līdzšinējais:
Dienā drīkst nomedīt 8 pīles, Tlspar pie mednieka var atrasties ne vairāk kā 16 Qai>mjfĶdītii patņn; dienā atļauts nomedīt 5 zosisi pi© mednieka drīkst atrasties ne tai rāk kā divna dienu medījņmsj dienā atļauts nomedīt 25 griezes — pie mednieka drikst atrasties neierobežots putnu skaits; diena atļauts nomedīt 8 Tilsona slokās-- pie mednieka drikst atrasties 16 putiii»
pārdomāt
šādu Ierosinājumu: laiku pā' laikam .ipiimpublicējumu" vietā iespiest tādus dzejoļus ,kas jau le-sļpiesti grāmatās, dzīvo un mirušo .latviešu dzejnieku labākos, darbus. Cerams, ka autori neko neiebilstu, ja šādā gadījumā honorārs būtu uz puši mazāks. To mirušo autoru ip-norārn, kuriem nav piederīgo^' ieskaitītu Kultūras fondā. Tā dzejas cienītājs reizēm varētu baudīt latviešu dzeju, bet ja tās pietrūktu mūsu neapstrīdamie dzejas avoti ir un paliek Latvju Dainas.
-TAI NEZD^ĀšANA?^
Atgriežoties dzimtenē, Argentīnas krievi nonāk
piespiedu darbos
Argentīnas- valsts tvaikoņa. „En.-tre Rios" apkalpe,, kas nupat atgriezās no Odesas, zirio, ka daži Argentīnā dzimušie krievi, kuŗi iepriekšējās ^repatriācijas devušies uz Padomju Savienību, piedāvāju.ši v.i-. ņiem līdz 5000 dolāru (apm. 150.000 peso — šeit milzu nauda), jā.. tos slepeni atgādātu, dzimtenē Ar^ ģentīnā.. Piedāvāto solījuši samaksāt šai galā, kur tiem palikuši īpašumi nn noguldījumi. Tvaikonis ,,'Eņtra Rios" 1. jūnijā, devās uz Odesu ar 780.krieviem un to bēr-mem, dzimušiem Arlentīnā vai tās Dienvidamerikas valstīs.
Līdz ko tvaikonis izgājis no os-Us„ tūdaļ nodibinājušies ;4 vīru komisija, - kas aizmetusies par pasa-žieru aizbildņiem ceļojuma laikā. Tūdaļ ari tie sadalījuši pasaperus cintellettuāļos" un ,,darba laudŗs",
. ļin tiem aizlieguši ne vien sveici-aāt kuģa apkalpi, bet arī iarunā-ties a^r to, jo jūrnieki esot „kapitā-
. listu aģenti." Tai pašā. laikā šie 4 subjekti sevi saukājuši par komisā-ffienii noorganizējuši krievu, valodas kursus, kā arī apmācījuši repatriantus par Padomju Savienības jaunajiem pilsoņiem.
Iebraucot Kanāriju salt ostā Lāapalmas, komisāri nav atļāvuši pasažierierņ izkāpt. Sākumā tie iestāstījuši padotajiem, ka tvaikoņa kapteinis noliedzis izkāpt. Kad pēdējais šos melus apstrīdējis, komi.-sāri. Izgudrojuši, ka spāņu iestādes atteikušās parakstīt atjauju par pasažieru izlaišanu no kuģa. Tikai „komisāru komisārs" viens pats atļāvies atstāt kuģi. ...
Kāds „Entre Rios" virsnieks sastapis Ode^ argentīniešu inženieri, ..krievu . dēlu, kas bija devies uz Padomju Savienību iepriekšējās repatriācijas. Tas paskaidrojis, ka tad; kād gribējis revalidēt savu inženiera grādu, to, nosūtījuši uz akmeņlauztuvi par vienkāršu strādnieku. Inženieris deivies uz Odesu sūdzēties Argentīnas konsulam. Ienākot no konsulāta, tas aizturēts Un nogādāts policijā,.kur tam „pier-sējuši" vēlēšanos izbēgt no Krievijas, ļllūzijas zaudējnšais Inženie-rfs vēl paguvis pateikt, ka-arī otra repatriants protestējis, kad to nozīmējuši līdumus līst kādā tālā nn mežonīgā apvidū. Tas pazudis. Vispār dumpīgi esot tikai argentīnieši vai tādi krievi, kas nesen Ieradušies, bet krievu tauta jau esot
Kanādas Nacionālajā izstādē^ kas notiek Toronto no 24. augusta līdz 8. septembrim,- arī. šogad piedalīsies latviešu dailamatniekl. Vi^ ņu ekaponāti būs novietoti atsevišķā stendā Kanādā daiļamatnieku ģildes novietnē Sieviešu ēkā <'Wo-men's Building, un nevis Women's World, ko apmeklētāji bieži sajauc). .Izstādāmo priekšmetu savākšanu un izkārtošanu uzņēmies H. Mercs.' Pavisam Izstādē ibūs redzami 45 darbi, pie kam viai jaun-darbi.. Pārsvarā būs audumi, tad kokgriezumi, sudraba izstrādājumi nu arī keramiķa. Darbus iesūtījuši 14 daiļamatnieki.
.@ TLB rūpes par sava nama 2 obligācijas atjaunošanu $2.800 apm. nokārtojušās labvēlīgi. Obligāciju atjaunojot biedrībai būtu bijis jāzaudē $1.200 līdz $1.500; bet rūpnieks A. Gailītis nepieciešamo summu aizdevis uz vienu gadu, pēc kam obligāciju   pārņems   grupa TLB
biedru, kas izteikuši vēlēšanos aizlikt pa $100, $200 vai vairāk. Pēc A. Rubļa izteicieniem, jau pieteikušās vairākas personas. : © Latviešu juristu biedrība no^ lēmusi iesaistīties par kopu TLB, un pašreiz kārto iesaistīšanās oficiālo pusi. .
® Pie TLB Jau darbojas inženieru im tedHniķu kopa, dramatiskais ansamblis un tautisko deju ansamblis„Diždanciš." .Minētās kopas darbojas patstāvīgi, bet saņem no biedrības telpa» un citādā veida atbalstu, tādēļ TLB valde, nolēmusi - -mam un Mausa aizl>āiiēnL
pilnīgi piejaucēta bargajam . režī-mīgajlem ir viens otra arī tāds, kas gail dzirdēja no bēgļiem par patie-ļsajlem apstākļiem Padomju Savienībā, taču smejas tiem sejās un saka: ..Mulķibas,' Tā h tikai Jeņķu propaganda."
Jāpiezīmē, ka.starp šiem nelai-nākotnē aicināt kopas aktīvi atbalstīt arī biedrību..' Šinī. sakarā ..Diždancis" 21. septembrī kopā ar ULB Kolumbus. zāle rīkos ,plašu priekšnesumu vakaru. ... ® Aktīvu sadarbību ar TLB turpinās arī Toronto latviešu sporta klubs, kas vēl šinī gādā kopā ar biedrību rīkos ^ trīs sarīkojumus-: '5. oktobrī Ungāru zālē paredzēta -balle ar priekšnesumiem,^^ li. no-Tembrī Mārtiņa vakars un tad tra-dicionāla Jaungada sagaidīšana. # TLB nesenajā valdes sēdē b-bās priekšnieks A. G-rigals ierosināja nākamajā, sezonā piešķirt vairāk vērības zinātniekiem . priekšlasījumiem, aicinot latviešu ārstus, mācītājus u. c. referēt par tēmām savā. specialitātē.
® 5. augustā 45 gadu. ;vecuraā ar plaušu vēzi miris Ernests Freide. Māc. A. Oops aizgājēju izvadīja uz .York kapsētas "latviešu nodalījumu 9; augustā.. Nelaiķis Latvijā dzīvojis Popes pagastā un bijis kuģu mēc^aniķis, bet Kanādā; ieguvis inženiera tiesības.- Viņš atstāj sievu Toronto, māti un brāli Latvijā, brāli ASV un vēl trešo brāli Anglijā.
® 26. augustā, pīkst. 11.00, dievkalpojumā Sv. Andreja baznīcā svētrunņ teiks mācītājs A.. ,Švālbe no_^ ASV. Dievkalpojumā piedalīsies arī mācītāji E. Lange no Otavas un .F. Baumanis no ASV. . ® Rūpnieks A. Zelmenis Sidra-benes ibērnu nometnei dāvinājis alumīnija logus un durvis ēdamtelpai. Tos ieliks jau tuvākajās die-nās. ;
® :'No Jukcmas" Toronto bija ieradies J, Gailītis, tas šeit par $7000 nopirka četrvietīgu lidmašīnu un ieguva pilotā. tiesības. Pagājušā nedēlā, paņemot līdzi vēl otru latvieti, viņš aizlidoja atpakaļ na Jukonu, kur raktuvēs var labi nb-pelnīt. Latvieši svešumā sāk-iekarot atī gaisa telpu, nav šaubu — viņam l)ūs sekotāji. (D  Meidniekļi  un saakšķeraieku
.kluba ārkārtējā biedru pilnsapulcē 19^ augustā tuvu pie 50 sapulces dalībnieku nolēma iegādāties kluba īpašumā 10 akru -zemes < gabalu Kinstlera lauku saimniecībā, apmēram 14 jūdžu no Toronto, šaujamā laukā iekārtošanai.. Gada nemaksām katrs kluba biedrs maksās |10, kamēr zemes gabals būs izmaksāts.
Otru zemes gabalu makšķeirēša-nai, medīšanai nn vasaras mājiņu celšanai klubs iegādāsies Muskokas rajonā pie Sprinģ Lake. Uz vasaras
mājiņu apbūves gaibaliem pieteica^ ap 15 interesantu. Apbūves gabal^ maksās caurmērā $200. Šī.īpašuma robežās tek Muskokas upē.
Pilnsapulce, apsveica 6 jaunus biedrus: A. Audzi, A. Zilgalvi, o!; Sloceniekui Ŗ. Mori, J. •. Jukevicu •uh A. Lūkinu^ Lai veicinātu kluba biedru savstarpēju pazīšanos, turp māk jauniem 'biedriem biedru k^r-. tes, pa pastu vairs. nepiesūtīs, bet izsniegs, pilnsapulcēs vai bledrii mēneša sanāksmēs.
Valde izslēgusi 17 kluba biedms, kas vairākus gadus nav kārtojuši kluba nodevas.
Sapulcē bija, ieradies arī apdro šināšarias biedrības aģents A.oKre-tuļnieksi lai iiiformētu kluba biedrus par. kollektīvu. apdrošināšanos pret nelaimes Un nāves gadījumiem braucot medībās vai makšķerēt, vai arī tieši jiašās šais sporta nodarbēs. Par §7 gadā katrs kluba 'biedrs nelaimes gadījumā saņemtu līdz $500 ārsta un slimnīcas izdevumu segšanai vai $5.000 nāves gadījumā. . A. Kretulņieks solījās kluba valdei piesūtīt latviešu valodā rakstītus pilnīgus paskaidrojumus par šo apdrošināšanās veidu, kā arī par apdrošināšanos pret nelaimes gadījumiem, nodarot zaudējumus kādai citai personai. Sapulces dalībnieki atzina šīs pēdējās apdrošināšanās veidu par svarīgu medībās.
8. septiembrī kluba Saulainē rīkos internas šaušanas sacīkstes, pēc kam paredzēta • balle. Spēlēs Slaucītāja pūtēju orķestris,
šaujamā laukuma pirkšanai ievēlēja tedbnisku komisiju, kas kārtos visus zemes gabala iegūšanas priekšdarbus. Komisijas locekļi ir: N. Ģēģers, A. Dīzenbacbs, V. Pu-kāts, K. Bverns un A. Zilgalvis.
Sartkojumu kalendārs Toronto
1.-3. pept. Daugavas Vanagu dienas, Toronto. ■
1. sept DV dienu ievadījumā Čikāgas teātra viesizrāde ar Annijas Simsones; piedalīšanos Il>sena Spoki Kresta teātrī. Balle Kor lumbus zālē. 22. septembrī J. Niedras un P. Llel-«uikas koncerts sv. Andreja baznīcā. ■■■■■
6. oktoibrī Amerikas latviešu teātra
Ceļojošā ansambļa viesizrāde. 3. novembrī ALT Ņujorkas ansambļa viesizrāde,-10. novembrī Latviešu saimniecisko darbinieku apvv gada "Svētki.
SAEĪKOJUM mraTOŅĀ ; ■.
8. sept. HLB gada svētki un rudens sezonas atklāšanas balle.
22. septembrī Kristus ev.-lut. dr. bazārs. •
13. okt. DV Hamiltonas nodajās gada svētki Royal Connaugibt vies-nīcā...:" ■■
27. okt. Mednieku un makšķelr-aleku balle. ' ;-
1*7. nov. Latvijas valsts dibināža-nas svētku svinības.
MTVIEšir ĀRSTI
Bff. J. EAKOLS, 404 Belarvajre
.■   mLE 4468L... v
Br. P. BAEDIŅS, S3 Dalton Ed^ iel WA 2-4608 ta! WA 1-7208.
Dr* SILTOA TI2AĶS, 52 Linsmore
Dr. A. TŪTEES, 60S Sherbonrne St, tel. WA 1447a Tai ĪTA 1-2764.
!)r, MABTA SALNA, 647 Hffl^f Ave, tet MO 18W.
8t, tel. p 4-5196,
Br, L. UPETOEKS, 16 Pen]u^ Dr., tel, CH 4-208t
GALDIŅA APTIEKA, 19 St jro!ia»a Bd,     EO 2-954S,
redakcijai s LA pag. n-rā vēstulē par Suecas kanāli un līdzīgām lietām V. Pelēcis, attaisno Naseraricību nacionalizējot Suecas kanāla s-ēu. Starp citu vi^ā raksta: „Tapat ari mēs vācu ,baroniem „nāeionālizējām" viņu muižas bez atlīdzības, jo tās bija uz mūsu zemes un ar mūsu cilvēku fi- -zisko darbu savu bagātibii lin lepnumu cēlušas." Šo V, Pelēča sali-dzinajumu. varētu atzīt, ja viņš
nebūtu piemirsis kādu kardinālu faktoru, kas atšķir baronu muižu „nacionālizācijas" ^esiskos pama- ' tus no Suecas kanāla ,s-ļ)a& nacionalizācijas, .Proti: mēs likumdošanas ceļā .baroniem atsavinājām tikai to, ko viņu ■ priekšteči pirms 700 gadiem ar varu — uguni un zobenu nolaupīja latviešu tautai. Pie tam no muižnieku varmācībām atbrīvotās Latvijas likumdevēji baroniem ^atstāja miiižu iekas un tik daudz zemes; kas nodrošināja vi- ■ ņiem līdzīgi latviešii saimniekiem, eksistences iespējas. Turpretim Suecas kanāla ierīkpšaiia Ēģiptē, pretēji muižnieku rīcībai Latvijā, notika likumīgi — ar Ēģiptes vice-karaļa Saida 1856. g. 5. janvārī Suecas kanāla s-bai izdQto:koncesiju uz .89 gadiem, skaitot ar kanāla atklāšanās dienii. Atklāšana, notika 1869. g. 17. -novembrī, tātad koncesijai termiņš notek pēc '12 gadiem — 1968. g.. 17. nov. Tas nozīmē, ka Nasera nuipat izdarītā Suecas kanāla nacionālizēšana ir vienpusīgs akts gluži tāds pats kā komunistu māju, bankui fabriku u. t.t nacionalizācijas resp. varās akti, šinī gadījumā tikai pla° šākā —- starptautiskā mērogā.
Tālāk .V. Pielecis raksta, ķa Sue° cas, izrakšanai izmāiitoti ēģiptiešu vergi; no tiem 120,000 dabiijuši galu. Arī tas nav taisnība, jo. Suecas kanāla akciju ^-ba, kurā bija iegul-, dīti lieli frančuj Ēģiptes u. c. nāciju kapitāli, racējiem pāj' darbu maksāja (ne tā: rīkojās Staļins, kad ar vergiem raka kanālus Krievijā), Ja V. iPelēcis aizrāda, ka galu dabūjuši 120.000 cilvēku, t!ad arī te viņam būs radies pārpratums, jo vēsture sniedz ziņas, ka šāds.ēģiptiešu vergu daudzums galu dabūjis sirmajā senatnē, ka^ Ēģiptes faraoni rakuši' kahālij kas savienoja Nīlu ar Sarkano jūru. Bet tam sendienu kanālim, kas vēlāk tika aizbērts, nav nekā kopīga ar'tagadējo Suecas kanāli un tā racējiem. I
J.I. y« Toronto.
LA galvenais pārstāvis Austrālijā E.MĒ
tl Wil8on St Stratbīieia, Sydn«7, K.S.W^ Anstralia
Pieņem Jananš abonentns tm shH" din^^BS, kā arī iekasē Bl>onēša-nas nn sliidfaiajiinm maksas
Eedakcija patnr tiesības iesiitītos mannskriptns saīsināt. |, Neizlietotos mannskriptns nenzglabās, bet uz vēlēSanos sūtJs atpakaļ, ja būs pievienota pastmarka»
Ar antora vārdn vai iniciāļiem paraksfitejos rakstos Izteiktās'dr var sil neatbilst n '
Trešdien," 1956. gadā 11
ZVIEDRU
Floti pavada zviedri
sūta
Tēst
Piektdien, 3. augustā nodļ zviedru flotes salūta šāvieni Rīgai, lieelnādami — ,imēs| klāt", raksta zviedru lielāki raksta. „Dagens Nj^heter" pondents   Bernibolms, vier zviedru flotes pavadoņiem. : Nevar sacīt, ka sviedru la] stu korespondenti būtu sevis dzīgi un labi saskatītu to,| ir «ilvēku dzīve Latvijā. Tie aprobežojas ar ārēju un ^ne5^ ..nevainīgu" lietu aprakstīšai jā ziņā pārāki: bija Jie dāņu listi, kas.prata diezgan plaši lot dzīves apstākļus Baltijā] daža laba : aina Ir saistīji zviedru uzmanību un izr;| viņu jautājumus Kādēļ tā, nozīmē ? Katrā ziņā ir svar raksturīgi sekot, kā apstākli vijā saredz tik mierīgas uiisļ gadu nekārojušas zemes ]au(ļ dl ir Zviedrijas jūrnieki un. ses vīri. Kā teikts, viņu t^ skap. tikai ikdienas niekusv stāsta, piem., ..Dagens Nļ korespondents:
SIEVIETĒM JASAGAl - ZVIEDRI
„Mūsu iebraukšana Rīgāļ . jiem iedzīvotājiem nebija, neļ jo Trīsiem rīdziniekiem jau iļ ilgi bazūnēja kāda dienā unļ pie  vecā. pontontilta ' piļ zviedru kreiseris ..Tre kroļ iznīcinātājiem „Uppland" uļ Te". Tādēļ visi,, kam bija mūs fuz ielām sagaidīja. Pļ arī krievu militārie un flcl ' stāvji, bet visvairāk latvieļ vietes, kurām bija dota biļ fabrikās u, c. darba vietās,! ņas varētu, tērpties latviešu! nālajos tērpos iiu apsveilj ar   bagātīgiem   ziedu: kļ (Zviedru žurnālistam-nemaļ Ienācis prātā, ka šīs ļatvif vietes palaistas brīvdienai viku reklāmas nolūkos, bet [ diena tām būs jāatsrādā sv^ Vlspirmais, Ifds iivledrui Mem duras acīs, ir tas, kļ viņus ziņkāri novēro, tā acis nenolaižot. Vajazeiaļ kam tikai brītiņu uz lelaj ties, kaap viņu sastājās .ļaij to apbrīnoja: sievietes īso£ nas svārciņos un ..vīrieši sl valkātos un nabadzīgos uzvļ visi gribēja tā īsti pamatīgļ tīt ārzemju>. pie tam vēļ jūrniekus."
ZVIEDRUS IZM.\X' PROPAGANDAI
"Tad zviedru žurnālists plaši stāsta, kā viņus jūrļ dūjuši un līdz ;Rīgai; ņ: :  krievi, kā viņi iebraukušil vā,: kā tur krievi atkal vļ sveikuši u. t. t. Interesi " starp krievu sagaidītājiemļ šies arī veseli. 45 krievu tl'', kas nozīmē,' ka - Mft^lļ āvledni flotes apmeklēji māts nekam citam, kā «koļ ces" propacfandai, brīvās mulsināšanai nn aiziiiidzļ Pie tam žurnālistiem līdzil kuši fotogrāfi, filmu režj radio korespondenti. Tādo| zviedru flotes lebraukšanļ boļševiki izraudzījuši inūf lai' nožēlojami maz zlno^ tumnlekiem viegli iegalvļ lūk, kas par kultūras zemi vija! Jo.Rīgā nav vģI v( turas rādītās vērtības, t.ļ redzamās, iznīcinātas.
Viens no šiem trenēta]i| veļiem zviedru admirālim tam uzdevis tīri bamletiļ tājUmU: „Vaī; jūs domājaļ apmeklējums veicinās un Padomju Savienības galvaspilsētā!? .—.Re'f.) bu"? Ko gan admirālis varējis .atbildēt, kā — ..Esļ Bet tad nācis jautājums, rāii. pavisam pārsteidzi? jums te ir daži tautas dļ tāji?" Uz to nu admirālimļ : atbild, ka uz zviedru karj gan-dejotāju nav. Nākošaiļ ■viešu "«kultūras'' demoi nācis ar karaļvalsts viesiļ ..glaimojošu" jautājumu. K£ rokās bijusi pa- šampāniei; (tādas padibenes, piezīmēļ žurnālists) uzdzeršanai tad viens no. padomju ,.1 reprezentantiem Zviedrija namu aizkarošā tonī
LA pārstāvis, I^NDONa, OĪ
Pieņem jannus abonentus i nementn pagarinājnmns, kJ ņem slndinājnmns
L. CAUK
166 Matttoiid §4» lOB*»!