iien, 1956. ga
/oktobrī
lENERĀLKONSULS"
•.!r.ebryšon
Toronto, tel. (?Ē 5S61 114 BAKFOBTH ATS.
KONSULS
imSTOMSONS
EE 8-7798, JTentreal^ TICTOKU AYE, IPT. I«
PODBBESA KOPĪGA TRDIDAS LATVIEŠU SINODĒ
ļtatrijas Amerikā red.: Luterāņu aules federācija Latvijas ev.-baznīču trimdā reprezentē ar-ļbiskaps T: Grinbergs, Bet lute-fcu. federācija, sevišķi tās prezi-[iits Freijs; nenostājas asi pret ■ inajiem, apmeklē sarīkojumus |zelzs priskskara u. t. t. Tādā |:arā arī Padomju Latvijas Jir-ibfeķaps Tursš šai federācijai jau feniedžis. liiguniu   uzņemt viņa •stāvēto-ba-znīcu par federācijas bēkli. Ja. tas notiktu, mūsu arcbī-skaps   Grīribergs automātiski ļš nomainīts ar Tursu. Lieta iz-' prsies nākošā gada rudenī. Trim-pieku pienākums būtu cīnītiesi lai 1 nenotiktu. Vispirms būtu jāra-kopīga latviešu trimdas sinode, Is varētu reprezentēt trimļdas ev.. It. Latvijas baznīcu, jo, kad lieta < Tik apspriešanā luterāņu federā- . pā, var gadīties', ka archibīskapu fīnbergu ar sekretāru Rozīti vien . Biizsķata kā izveidotu baznīcas or-kņizāciju. Tāģ būtu sāpīgs sitiens . Issd inusu nacio^^^    lietai, tā-fļ jāatmet, diezgan nenozīmīgie zspriedumi trimdas dažādo ev.-t.baznīcu starpā un jāapvienojas ^pējā sinodē, kas veidotu pretspē- .
pret Padomju Latvijas archī- . skapā; Tursa plāniem.
3raff. iur. E. Lapiņš,
īltm ŖUyAļ»AR EŅĢEĻIEM, TRfe PAR ĶIEĢEĻIEM
^Latvijas Amerikā ; redakcijai s Rakara ar strīdu Suecas .kanāla [bas nacionalizācijas lietā V. Pelē-LA -77. n-rā man pārmet "apzi-ļtu;- nepatiesību, jo viņš neesot •., ^galvojis, ka Anglija būtu pīeda-nsies Suecas kanāla rakšanā. Bet ī IBS nekur neesmu teics, ka V. P. ikautķo apgalvojis: to tikai sēci-Ljuno viņa paša vārdiem LA 71. ra vēstulē,, kurā rakstot par ne-ļivēcīgo apiešanos.ar kanāla racē-ieni, V. P. izteicis šādu piezīmi:, ':>o faktu (necilvēcīgo apiešanos — JiļLV.) šodien nenoliedz pat angļu ļrese, bet. gan a i z b i 1 d i n ā s, kā ^^ņš 1 ijas vaidība to tā ņe-spt:-gribējusi..(Retinājunīs ans) jLaH 'zinot, ka Anglijas val-ļība nav piedalījusies, ne Suecas . •bā, ne., kanāla rakšanā, nedz arī ļarba spēka sagādē, no šī teikuma ināju, ka y. P. nepareizi infor-lēts. Vai man būtu vēl jāatvaino-
ļ.To  laiku   Ēģiptes" valdniekus, :as:lid!z 1914. g. tiesībās-uz āru ii ja ierobežoti, nosaucu latviešiem ļaprotamākā vārdā— par viceka-ļāļiem, bet V. P. šo apzīmējumu liek pēdiņās un aizstāj ar vārdu cedivs (no angļu khedīve, kas aizgūts -no peršu hedi\v ^dieviņš), as būtībā nozīmē.to paŠu,' . -V.  Pelēcis  raksta,  ka kedivs resp. vacekaralis) ismails 1864. g. iģiptē atcēlis, verdzību. Tātad viņš. iav bijis nekāds gauleiters, kā do-āJV. P.-, ja bija tiesīgs to atcelt '^ču to, ka tāds pats kedivs Saids 856. gadā -bija tiesīgs parakstīt ļSuecas līgumu, kas atnesa'valstij saimniecisku labumu, V. P.- neāt-ļzīst. Kāpēc?
.Šinī disputā es aizstāvu neko ci- ' Itu kā tiesību principu un to, ka tie. [3i»kajā pasaulē līgumi jārespektē; ka Nasera nacionalizācijas akts ir 'līguma vienpusīga laušana, bet V. P. .no tiešas atbildes izvairās, operēdams ar koloniālišmu u. c. lie-' tam, kas uz jautājumu neattiecas, ■ Vardarbība jāatšķir no tiesiskiem-darījumiem, bet V. P. abus bāž vienā maisā: Suecas kanāla s' bas nacionalizāciju salīdzina ar ze-mes at^vināšanu muižniekiern Latdjā un vicekaraļa ijeb kediva Saida 'likumīgi parakstīto līgumu ar svešas varas okupētajā Latvijā V: Lāča izdotiem rīkojumiem vai likumiem. ■,
J. I. V., Toronto.
PAZIŅOJI^
TĻT augstskola rīko kūrsns dailamatņiekiem pēcJepriekšējo gadu parauga^ KBrsantns lūdz pieteikties šā laikraksta birojā,, tel. EM 8-0792, Toronto.
ļtitos manuskriptus saīsināt Izglabās, ļ)et nz velēšanos sūtīs atpa-
II parakstītajos rakstos izteiktās do-riedokllm, - -
iiinfmiiiiMRiijiļiimiflļuifljiinnnnim
Steudžs, eS8 Toronto St; | ļr E-VērŠiins, 1944 Adannc St | LBeheris,o0n~43Av(\,Red I)eer: i ļ: R. Vilks, 1331H)overcoHrt Ave, I
A. Silgailis, P.O. Box iM, §pray. I
i-
Trešdien, 1956. gada 3. oktobrī
6Ō0 PAR «APGRUTļŅĀJUMU" ■
Krievs atnāca, kā bija solījies, BU atdeva atpakaļ abus vākus,
..Zīmējumi ir tieši tādi, kādieni tiem vajadzēja būt," krievs teiica.
Par ..apgrūtinājumu" ^rikson^ saņēma 500 kronas. Pimidienas rītā agri firiksons devās uz darbā metu. Nevienam, nemanot, viņš nolika Tākus atpakaļ savā vietā. .
,;r« vēl viens vāks", ^Siiksons krievam teica, kad tie atkal sati-ļ[ās lnovemWī.
..Tad satiksimies • sestdien. Vai nu saprotat,   kā tas atmaksājas," apmierinātais krievs sacīja. .   Nākošajā iestdienā firiksons: at;. .k&l pavilka savu sarkajio svītru un devās tieši uz satikšanās vietu, -kur Mirošņikovs jau bija priekšā. .Norisinājās tā pati apmainīšanās, kā pagājušajā reizē. :
1&54. gada beigās krievs sabija:
..Vairāk 'radarinstrumentu līmējumu mņms nevajaga. Sadabūjiet elektrisko sTkdalu zīmiējumus." ;
BARBA BIEDRU iZi?lA!§ŅASAIf A
1955. gada augustā Sriksons krieva^ stāstīja, ka viņi darba biedrus izprašņā pec ziņām par ffadarinstrTimentn ražošanu. Viņi bija satikušies pie .kino .Olimpia.
Ģadļa beigās Sriksons krievam sniedza tikai zīmējumus nn.koordi-aātoni' gatavās daļas. Viņš riskēja doties arīļuz 22^ro nodalu, noglabāja slepeni paņemtos zīmējumus, kurus tad vēlāk nodeva krievam, nododot arļ dažas speciālās literatūras grāmatas.
Oktobrī viņš' Ibija ticis pie ra-darstacijas detaļu kbpsalikuma zīmējumā un pie 8 sīkdāļu zīmēju-miēm, kurus vistis aiznesa līdzi nz mājām un nodeva krievam, kurš
9
SAULAI/4AS m tHAS PUSK
EDMONTONĀ
Maskavas spiega A.Ēŗiksona prāva Stokholmas
par to ^^riksonam samaksāja 200 kronas.
15. decembrī Srikspns krievam nodeva trīs strāvas. pastiprinātājus.
.,Mums vajad^gi katra ražojuma dublēti," krievs teica, firiksonām iedodams 200 kronas un novēlēdams laimīgu Jaungadu. •
Šī gada 17. janvārī Ēriksons ar krievu satikās Stokibolmas ziemeļdaļā. No savas kreisās rokas cimda Ēriksons ievilka nelielu sainītis Tas bija fotofilmas rlpulis ar vienas konstrukcijas zīmējumu fotouzņēmumiem un 14 radarinstni-mēlitu sīkdaļu zīmējumiem, ko fekšonam bija. izdevies ,,aizņēm-ties" no sava darba vadītāja. IJn Ēriksona kvīts par Ziemassvētku dāvanu.
„Vai tagad strādājat pie radarin-strumeņtiem?" . .,Jā," firiksons atteica. .
..Varbūt mums būs jāspecializējas vispār radarinštrumentu: jautājumā. Tad manā. vietā iļāks kāds cits." krievs sacīja. „Tad viņš jums zvanīs Tin sacīs.: ..Kā, klājas? Te Tirpilcs"; un tad 'pēc divām dienām jums bōs jāiet līdz Lidinges tiltam, vienā rokā turot kūku tarbu, starp tarbu un šņori ap to aizbāžot viena laikraksta, eksemplāru. Pēc. tam mans pēcnācējs uzņems kontaktu ai- jums."
Tie bija pēdējie Mirošņikova vārdi, ko viņš Ēriksonam pateica. Pēc tam viņi vairs nesatikās. Arī viņa pēcnācējs vairs neparādījās. : AR MIERU TURFIlAT ■ Sriksons bija ar mieru spiegoš.a-nu turpināt, uzsver prokurors Rī-ningers: Februārī vai martā viņš atkal nes līdzi uz .mājān\ kādas konstrukcijas zīmējumu m 15 ra-dardaļu zīmējumus, kas visi bija nofotografēti. Filmu esam apķīlājuši. Sriksons no krieviem saņēmis 3;500 kronas, kaut gan viņš saka. ka nauda tiņā darbībā nav spēlējusi nekādu lomii. Sriksons domāja, ka viņš bijis no krieviem atkarīgā stāvoklī. Bet viņš savu noziedzīgo nodarījumu raksturu labi apzinājās, tā Zviedrijas prokuratūras pārstāvis, nobeidz apsūdzības materiā* la nolasījumu tiesā.
•„Uz tiessas prlešseža jautājumu Ēriksons atbild, ķa viņš no paša sākuma bijis skaidrībā par to. ka krievu kontakta vīri nāk no slepenā dienesta ļaudīm.. . „Vai tie jums nekad, priekšā ne-stadījās?" jautā tiesas priekšsēdis Nordstrēms.
„To darīja visi, izņemot G. un pašu. pēdējo." :
Masere
ka un
Latvijas AHierika Londonas korespondento politiskās piezSmes
i
195«. g. 9,
iesvēlJtl: no kr. |p r. — Ausļua Antona, mācītājs Ē. Bērziņš, Andris Antons; 2, r. — Andris Auziņš, Dāvids Pētersons un Uldis Anziņš. r
LATVIEŠU PĀR!
MIJĀ,
LIELĀKO BALSU SKAITU SAŅEM K. GULBK
Beļģijā, tāpat kā. oitāš brīvajās zemes, latvieši bauda tās pašas demokrātiskās brīvības, ko visi. šīs zemes iedzīvotāji; Izmantojot šo stāvokli, latvieši šeit attīstījuši ak-
būtu-zaudējis. Arī kandidātu uzstādīšanā ir ļoti plašas iespējas. Par kandidātu var uzstādīt katru Beļ^jā dzīvojošu Latvijas pilsoni.
82 (proc Komitejā vēl Ievēlēti Stefānija pauder© - Pandrnpe, Pēteris Casnio, Edgars Melderis, Staņislavs Jemmanis nn Elmārs Ozols.
Jaunievēlētās BLiNK pirmā sēde
PALAISTA IZDEVĪBA
• Kā  zināms,. -Apvienoto Nāciju
- Brošības padomes priekšsēža amatu veic padomes ilpcekli rotācijas kārtībā, kas mainās katru mēnesi starp 11 padomes locekļiem.- Septembrī Drošības padomes priekš-sāža amatu <pilda. vispatiesākais Baltijas' valstu un citu apspiesto tautu atbrīvošanas'aizstāvis — Ku-
' baS: delegāts Dr. Emilio Nunnecs Portuondo. Kad Apvienoto Nāciju 10 gatluļ diirbības jubilejas sesijā Sanfrancisko Dŗ. Portūohdo asi nzbruka komunistu ..valstīm par tautu verdzināšanu, svinīgās sesijas prezidents holandietis Vanklefens veltīgi mēģināja pārtraukt un saukt pie kārtības Portuoudo.
Dr. Portuoado ir jauna tipa diplomāts, no kā arī mēs varam, mācīties. Portuoņdo saka. ka visa viņa diplomātijas filozofija ir teikt patiesību, un tādos vārdos, ko tautas
■tūlīt saprot —Diplomātija'beztau- ^eidā krievi  izspiegoja šejienes tas atbalsta nav iespējama - saka     j^g^ ^^-^ vienkārši, smieklīgi, jā. Kubas diplomāts. Viņs nosoda ve-' cās diplomātijas skolas paņēmicr nus ŗiināt mīkstos, uzmanīgos vārdos netiešā virzienā. .
kurš sasniedzis 21 gadu, pie kam tīvu pašdarbību un izveidojuši stip-'kandidāta  uzstādīšanai  vajadzīgi' notika 9. septembrī/kur ievēlēja ^„ .«„o;^^si„ ,Mn„TK„ tikai triju vēlētāju paraksti-un pa- šādas amatpersonas:,i^^
ša kandidāta piekrišana. Paziņoju- sēdētājs K. Gulbis, pr. v- E. -Meļ-mus par uzstādītajiem kandidātiem^ deris, sekretāre Rita Bertiņa, ka-iesniedz vēlēšanu komisijai, kura sferis E, Ozols, revidents P.'casno. visus kandidātus alfabētiskā kārtī-.' jaunatnes un informācijas daļas bā ieved sarakstā, ko izsūta visiem'vadītājs St.Jerumanis un grāmatu vēlētājiem. Katrs vēlētājs tad var un laikrakstu, apgāda vadītājs St. brīvi izraudzīt, kādus nb kaiididā-ļpaudere - Paudrupe. LAK EC m tiem vēlas nosvītrot^un par kādiem ^citās centrālajās ' organizācijās balsot. Attiecīgi sagatavoto sarak-.Befeijaš latvieŠns pārstāvēs pflekš-stu vēlētājs dubultā aploksnē nosū-| sēdētājs. 3Ļ Gnlbis, ta šim nolūkam noīrētā pasta _kas- ļ Komitejas sēdē pārrunāja arī tļtē, ko drīkst atvērt tikai vēlēša. valsts svētku sarīkošanu iin nolēma :nu komisija balsu skaitīšanās die-^iūgt plkv. V. Janumu šais svētkos . \ apciemot Beļģijas latviešus. Tāpat
Nupat ^ jūlija  mēnesī  notecēja °<>^^a. sarīkot koncertu ar latvie-ļīdzšinējās BLNK locekļu pilnvaru ^"^ .mākslinieku piedalīšanos, laiks^ un notika iaļiņas vēlēšanas.^
ru nacionālu vienību. ■ Šh vienības uzturēšanai un kopējā darba veikšanai Beļģijā dzīvojošie latvieši nodibinājuši savu nacionālo komiteju, ko izvēl aizklātās, vispārējās nn vienlīdzīgās vēlēšanās..
j Pie latviešu kopējās saimes pieder katrs latvietis, kurš uzturas šai zemē, neatkarīgi n<^ tā, vai viņš ir aktīvs vai pasīvs, un vai viņš ar savu dzīves veidu dara godu vai negodu citiem latviešiem. Jā viņš ir latvietis, viņš pieder arī pie latviešu saimes, un vidieni kopīgi par ikkatru savas tautas piederīgo jānes līdz atbildība.
Šis princips arī likts Beļģijas latviešu vadības darba pamatā, iz. vēlot Beļģijas latviešu nacionālo komiteju. Pamatnoteikumi paredz, ka katrs Beļģijā dzīvojošais Latvijas pilsonis,; kurš vēlēšanu pirmajā dienā sasniedzis 18 gadus, bauda, balstiesības. Par Latvijas pilsoni uzskata katru Latvijas pavalstnie-
Ņēraugbļties uz savstarpējiem strīdiem, beidzot ir nolemts Suecas jautājumu nodot Apvienoto Nāciju ilgajām debatēm; Interesanti būtu zināt, vai sērs Antonijs Idens piekāpies tādēļ, ka vēlējies izlīgumu ar opozīciju, vai ari tas ir jauns diplomātisks manevrs, — citiem vārdiem, viņš atzinis, ka laiks strādā nevis pulkveža Nasera. bet gan Anglijas un Francijas la-bā'-; ,.■
Nebūtu domājams, ka Anglijas premjers, kurš parlamenta debatēs izcīnīja pilnīgu uzvaru, būtu nolēmis piekāpties. Neticami arī liktos, ka viņu vilinātu jauns AĢV aizdevums, kiiŗš ai)grūtinātu jau tā nestabilo Anglijas finanču polL tiku. Drizāķ jādomā, ka sērs Antonijs būš samanījis jaunus vējus, kas pūš pāri Nasera valstij arvien pieaugošo opozīciju citās ,arābu valstīs. Ne jau.tas vien. ka Naseŗs steidzas no vienas konferences: uz otru. bet arī tas. ka viņš savu pretinieku, bijušo prezidentu ģeierāli Naģibu nosūtījis uz Ei Tor koncentrācijas nometni. Vairāk nekā divi gadi Nagibs atradās mājas arestā, bet bieži vien viņš divu noslēpumainu kungu pavadībā ticis redzēts Kairo ielās. Tagad valdībai šī izolācija izlikusies nepietiekama, uņ revolūcijas izkārtnei Nagibam bija jāpazūd aiz slavenās koncentrācijas nometnei mūriem.
No Kaīro apriiidām Londonā pienāk pārbaudītas, ziņas, ka pret Na-seru pēdējā laikā veidojas arvien spēcīgāka opozīcija. Galvenais šīs pretestības kodols ir Sģīptes intel-liģence, kas" arī revolūdonārajās tīrīšanās vissmagāk cietusi. Ta, piemēram, Kairo universitātē esot vairs tikai 15 priekšrevolūcijas laika mācības spēki — pārējie devušies ..brīvprātīgi darbos uz provin: cēm". Studentus uzņemot univer-
«tāv aiz Nasera, un taš ir — ar- : mija. Pulkvedis Nasers. armiju if pecēlis par visas vaJstš dzīves'vei^ dotāju. Viņš vi'rsniekiem un karavīriem ir devis labus dzīves ap-stākļus, un to sabiedriskais stāvoklis ir iāds, kāds tas nekad nav biji5. Politiskās mācības stundāS; i,atbrīvošanas armijas" piederīgiem tiek iekalts, ka tie ir ne tikai Sģip-: tes mugurkauls, bet; kā nākotnē tiem bii? jāuzņemas āri vadošā loma vi^āsarabji valstis. Visas pazīmes rāda, ka Nasers ir izlēmig savu zemi tadīt bez. naudas— balstoties tikai uz vienu faktoria — ■varul'.'j ■ r.-'
Un beidzot, — ko var teikt par . Nasera ārpolitiku un diplomātiju? Atskaitot Austrumu bloka valstis, neviena valsts .nav draudzi^ attieksmēs ar Šō ,.Hitleru miniatūrā". Pat Nasera pūles citu arābu valstu, valdniekņ - acīs ižtēl<pt„vis-arabu valsti?'» ir daļēji izrādījušās veltīgas. Gandrīz visās šīs vai- ' stis pulkvediiii Ņaseram apliecina, jušas savu lojalitāti,/ bet kādēļ gan tad „yisajabu valsts diktators" traucas no vienas konferences uz otni? Kāda gan mīlestība pret viņu varētu Žbūt Marokas sultānam, kas joprojām ar Franciju saskatot ^ izdevīgus saimņieciskiis darījumus?: Vai Nasera naida propaganda to netraucē? Arī Ib Sauds Nasera banki^ōta polītikāi piešķīris tikai 10 miljoni dolārus., Un Jordanas karalis Huseiņs, kas gan padzina Glub Pašu. bet vairāk baidās .par savu troni nekā jebkurš cits, ne-. veltīs :iielu uzticību ivīram, kura polītiku • viņš apzīmējis par ,,vāj. • prātīgu". Libanoiia.kura uzskatāma par višdemokfatiskākb. uņ saimnieciski veselākdl arābu; valsti," uz ta-uta,s. spiediena pamata gan atbalsta Naseru, bet'skaidri saredzamas valdībās pūles nO pulkveža, bankrota polītiks distancēties. Bei-
sitātē, nevērtējot tō spējas, bet- gan ^ dzot -Irāka un( Persija -r^ šīs_abas
Balsis bija nodevuši 70 proc, no visiem pilntiesīgajiem vēlētājiem., Šis. procents mūsu trimdas dzīvē jāuzskata par stipri augstu,
'No ievēlētajiem komitejas locekļiem vislielāko balsn skaitn šaņē-
revolūcionāros nopelnus. priekSro-kii dodot galvenokārt jauniešiem no arihijas aprindām.,
Rūpniecības un saimniecības .aprindas Nasera saimniekošanu uz-
valstis vienmēr ir distancējušās, jo ; kaut ..vai .tikai veikalniecisku iemeslu dēļ tām jāturas p^e Rietu-niiem.' ■
Pēc
notikušajām . konferencēm
skatot par ,.lielāko: mūslaiku Mū- af abtf: rv^lstu .starpā, redzajna. ka
PĒDĒJAIS MODES KLIEDZIENS'-PAUĪZĒ
Jaunākais Parīzes modes kliedziens ir lietus sargi, kuru roktu-
mis līdzšinējais priekšsēdētājs E. Tps iebūvēti mazi akvāriji^eltaziv-/ri„ii -c      ao    ^ • -        ļtiņam.   Zivtiņu uzdevums nejauka
Gulbis - {>2. proc. no. visam.      lietus laikā   amizēties": ar .ma-
. :   ku, par ^kuru; nav iesniegti pieŗ^^ nn lī^zšmējā ko-'.^^^^^^ ...^ ^^^.^^^ ^_
„Un jūs neatceraties nevienu, kā dijumi, ka viņš ;šb pavalstniecību mitējas sekretāre Eita Bertiņa — 1 rastāvokli. viņus sauc? Tas ir visai zīmīgi,' tiesnesis konstatē. ^Tas ir pagrie-
ziens jūsu dzīvē, ko jūs nekad ne-aizmirsīsft." ;.
...Tas. ko jūs saucat par E. -tas teica, ka ir Vasiļjevs. Bet tas nav taisnība. . ^
Tad ēriksons tiesai vēl. Sakā: „Tas,   priekšsēža 'kungs, kādā
Jaunais .Drošības padomes priekšsēdis atklāti, pasaka, lai ; kremlis dzird, ka— ja vien tās būtu viņa varā, viņš izsviestu no Apvienotām. Nācijām visas komūnjstu val'dībās un aicinātu apspiesto tau-. tu īstos pārstāvju.
Septembra mēnesis drīz būs pagājis, bet nekas nav dzirdams, ka apspiesto tautu diplomāti vai orga-nižācija,*? būtu pienācīgi izmantojušas reto izdevī?)n ierosināt kādu akciju apspiesto tautu labā, kamēr
gluži bezjēdzīgi." Un priekšsēdis atbild: „Tas, ir, jūsu ieskats šajā ziņā. Ķad> saņēmāt informāciju no saviem darba biedriem L. M. šŗiksona fabrikā par radarinštrumentu ražošanu, vai, šo informāciju ievācot, bijāt pietiekami uzmanīgs?"
„Nē, tas nemaz nebija vajadzīgs. Vajadzēja tikai klausīties, jo par visu tika runāts pavisam" atklāti."
..Vai "domājat, ka jums bija tiesība tā rīkoties, kā jūs darījāt?"
„Nē, tas. ko esmu darījis, ir Zviedrijas, likumu pārkāpšana. Bet
I)r. Portuoņdo ir Drošības padomes    ,        ^ . priekšsēdis. Bet kas nokavēts šo- ^^kad nedomāju, ka kaitējums va-
gad, to var panākt nākamā reizē, rētu būt tik liels, kā to raksturoja
kad Portnondo, cerams, atkal pre- prokurors."
zidēs
3IOS i»AT RiTOS ^ĀK MEGS
-  ■ ^-.. ■ ■■ ■ '■ ■.'
Otrs valstsvīrs, kas. pelna latvie-
!u trimdinieku ievērību, ir Merilan-
. des gubernators ; Teodors Mekkel-dins, ko republikāņu partijas nacionālā komiteja iecēlusi par republikāņu partijas jiacioiiālo grupu, arī latviešu, vadītāju.
Atbildot Boštouas 18. novembra svētku, rīcības komitejas ielūgumam teikt runu 18. novembra aktā, un koncertā, gubernators Mek-
. keidins sevišķi pasvītro, ka republikāņu valdībai jādara iespējatnais, ,   . ,     , _ lai latvieši nn citas apspiestās tau-Ŗ.P^ vietu ved vel nogiirušaku eze-tas atgūtu patstāvību nnbrīvu dzīvi.             t_ad._kad Itālijas _debesis
-.CICERO^^^Š UH.';ĒZELiTĪ§ ....
Nesen itāliešu laikrakstos parā-ļdījušies raksti, ka pienācis pēdējais laiks salabot Via Apia malā novietoto Gicerona kapa pieminekli. Aiz-vēstufiskās ielas pīniju ēnā pieminekļa celtne esot.ne vien sabrukusi un ieaugusi, milzīgās nezālēs, bet retajiem apmeklētājiem pretī sitoties arī stipra smaka. Papētot lietas, apstākļus tuvāk, noskaidrots, ka vakaros., kad pār bruģa, akmeņiem sāk stiepties garās pīniju ēnas, kāds gaužām noguris Romas nomales  iemītnieks  uz Gicerona
Savā jaunajā partijas amatā gubernators Mekķeidins ir tas republikāņu valdības vīrs, kam ari latviešu trimdinieki'var izteikt savas idejas Latvijas brīvības labā. ./'Tikai mūsu politiskā aktivitāte Dr. Emilio Nunneca Portuendo diplomātijas . garā un drosmē var izraisīt Apvienoto Nāciju un ASV valdības aktivitāti Baltijas valstu atbrīvošanai.
Bet mēs esam noguniši, nn mnms pat rītos nāk miegs, kas saldāks par brīvības cerfbām,
Satnrns.
kvēlojot pēdējais vakara sārtums. Gicerona pieminekļa drupās piesietais lopiņš saldi aizverot savas tumšās, skumjās acis nakts mieram, jo lielā dzejnieka dusas vieta ir kļuvusi par .ēzelīša. stallī-.. Domā, ka mākslai sadarbojoties ar zinātni, Gicerona piepiinekli varēr tu pilnīgi restaurēt, un apmeklētā-r jiem tad varbūt arī pretī nesistos mēslu smaka, bet tad droši vien ēzelīša vietu vakaros ieņemtu kāds motociklets. Daži doiiā, ka tādēļ esot labāk visu atstāt pa vecam un nelaupīt nakts mītni grūtajos dienas darbos, nogurušajam" lopiņam.
ŅUJORKA/
Baltijas brīvības namā 21. septembrī sapulcējās latviešu, lietuviešu un igauņu šachisti, lai nodibinātu Baltijas šācba vklubu. Par kluba pr-di ievēlēja latvieti Augustu Raņķi, par vicepriekšsēdi igauni V.Pedrangu un par sekretāru lietuvieti E. Stakni._ šacha vakari turpmāk notiks katru piektdien Baltijas brīvības namā. Baltijas šacha klubs, uzstājoties kā. vienība, var dot Amerikas šačba sacīkstēs spēcīgus spēlētājus, un tā veikt lielu propagandas darbu Baltijas tautu labā.-
/    KALĀMAZV:
® Kora dziesmu Vairogs valde piešķīrusi kora nozīmi zeltā Annai
ceļa tuvumā. Vennera: adrese ir: 2921'GourtIand Ave., tel Fī-3.5373, Kalamazū.   . K.
# Latviešu skola sāka _mācības gadu sestdien, 22. septembrī draudzes mājā. Svētrunu teica māc. A. Piebalgs. Skolniekus un. sapulcēju^ šos bērnu vecākus skolas pārziņa^ Artura ^Kaugara nīzdevumā, kurš bija aizkavēts ierasties skolas atklāšanas aktā, uzrunāja skolotāja L. Šīnta. Mācības uzsāka 39 bērni, skolotāju A. Kāugara, P. Ducmaņa, L.Šintas.A. Kalnietes, J. Avotiņa,-,M. Grāmatiņa, A. Kalnāja un A. Piebalga vadībā. Pie.. skolas tiek izveidota arī bērnu- dārza griipa, vecumā no 4 gadiem.•Mācības notiks sestdienās, no., pulkst. 2.00 — 5.00 Kalamazū ev.-lut. (Iraudzes na-
latviešu skolā, to var izdarīt pie skolas, pārziņa vai kāda no skolotājiem. . . \ ®. 16. septembrī notika kpra ..Dziesmu Vairogs' gadskārtējā kopsapulce, ķuŗā ievēlēja . jaunu valdi sekojošā sastāvā.; priekšnieks
sers iepircis kaujas', lidmašīnas un tankus...
Angļi un citi ārzemnieki, kas atgriežas no Ēģiptes,. apgalvo, ia.
šaiiUi Kora mēģinājumi notiek sestdienās nV pl.° 6.00 — 8-00 vakarā draudzes namā, 828 S; Ŗose ielā. Jauni dziedātāji var pieteiktie^ ikvienā balsī.- V ® ,<Sv.. Jāņa ev.-lut. latviešu draudzes dāmu. komitejas 5 darbības atceres dievkalpojums, notika .23.
sept., to kuplināja dziedone E.Prei-i;--T;^ hekiem.; citiem vārdiem -
tie nemaksā Naseram neka. -Bet
Ceriņai, Elvīrai uMlezei, Jānim Zan.. mā, 828. S. .Rose ielā. Vecāki, kuri
dam, Jānim Balkam un Vilim Sta-ģim.. Visi minētie korī dziefl. nepārtraukti jau 10 gadus. Nozīmes sudrabā: Anitai Vilciņal, Vilim Dun-kuHiii, Vilma> Ritumai, Ligitai- Blan-kenberģei, Zlgridai Ķesterei,- Olgai Baltaisvilks un Veltai Rāvai. Viņi korī dzied 5 un vairāk gadus. Koris Dziesmu vairogs izdod ai-i savu žurnālu kontrapunkts. Nupat ir iznācis jau ļO.. numurs jauka apdarē, ļzdevumā minētas arī 57 vietas, kur koris dziedājis tikai amerikāņu publikai.
© Amerikas latviešu teātra Ņn-jorkas ansambļa viesizrāde, ar Jū-džina O'Nīlā 4 cēlienu lugu Anna Kristī .notiks ceturtdien, 4. oktobrī, _pl. 7.30 Western Micbigan kolle-džas sarīkojumu zālē.        : .
@ Kalamazū korpor. kopas prezidijā darbosies Fricis Butners, Aleksandrs Kalniņš un Ernests Brože.
© Ar ļoti labiem panākumiem darbojas agr. Jāņa Vennera koku audzētavas skola. Par to- cildenas ^ atsauksmes ir sniedzis.arī vietējais laikraksts, ievietojot arī foto nzņē-! mumus. Venners apkalpo ne,tik vien mūsu tautiešus, bet. to iecieni-juši arī vietējie, pērkot daudz stādus. Sevišķu piekrišanu -guvuši pundurkoku stādi. Lai savu koku skolu varētu paplaināt, • Venners nopircis lielāku izemes gabalu ār-
vēlētos vēl savus bērnus, pieteikt
N. Riekstiņš, vietnieks A. Purma-
lis. sekretāre A. Ceriņa, kasieris- 1,4 miljardi dolāru, netika aizdoti!
E. Bērstis un biedrzinisFr, Ritums. Sākot ar 22. sept. koris uzsāk dzies-
mu svētku prpgram&as sagatavo, traktoru uņ darba rīku vietā Nā-
sīs valstis gan morāliski atbalsta Nasera Suecas kanāla nacionalizāciju,   bet praktiski nevēlas darīt.; nekā, lai tam palīdzētu. Kad Nasera karā- ministrs Aniers beidzot pieprasījis atklātu  ārabu^ valstu deklarāciju, ka tās nostāsies šģip. . tes pusē kara ģarījumā ar Angli-V ju un Franciju, viņš piedzīvojis sa-vu smagāko fiasko.       ' ■
Lai kaut ka noslēptu savu ne.-veiksmi air citu arābu valstu gal-vām, Nasers mēģina iespaidot plašās tautas māsas. Dienu un naktJ no Kairo tiek raidīti ..panarabiski"' saukļi^ šo ^.Arabu Balss*' raidītāju ■ gan atbalsta visas valstis; bēt dzird apg^al-vcja.m, ka pavisam drīz pienāks diena, kad Nasers ar savu ■ vieglprātīgo politiku . būs izracis " pats sev kapu!
Ja viss augšminētais ir'patiesība.:. ar tb tad arī izskaidrojama sēra Antonija cīņas neatlaidība un reizē diplomātiskā manevrēšana. Ja Anglijas premjers nekā cita. nav panācis ar cienību koncentrēšanu ..Vidusjūras telpā",, tad vismaz .N^seī^uguniS'runās^ešotkā pā^l^o^^ liacionālizācijas An-
taga līdz nāvei nogurušam ēzelim, ļ^^"^^ "°^rancijas ķuģl^d^^^ kas vairs nevēlas vilkt. Ja arī šīs ri Suecai un maksā ar iesaldētiem
du". Vēl 1955. gada 1. janvāri %iptē .uz sava konta varējuši rakstīt 137 milj. mārciņu, bet jau ta paša gada 31. decembrī- atlikušas -Vairs tikai 55 milj. mārciņu, Ar šausmām eksperti vērojuši, /ka Ēģiptes vienīgā eksportprece —■ kokvilna tiek iepiainita pi'et Austrumu bloka iero.člem.v
. ir zināms, . ka %ipte pēckara gados dzīvoja galvenokārt no Anglijas kara - parādu' atmaksājumiem, kas . tagad iesaldēti.. Ir ari zināms, .: ka Nasera .padomdevēji maldījušies, ' aprēķinādami Suecas kanāla ienākumus uz. 35 miljoni mārciņām — labākā gadījumā ienākumi varot būt 10 miljoni. Šīm kļūmēm vēl jāpieskaita Asvanas dambja projekta sabrukšana—
tāpat mazzemņlekiem sadalītā zeme paliek atmatās,   jo apš.olīto
vieglprātīgi' nenovērtēt spēku, kas
mane. pēc dievkalpojuma baznīcas pagrabā notika azaids ar m^c J. Turka galda,'.runu pārskatu sniedza dāmu komitejas pr-ce .E.: Jan-sone. Apsveica draudzes priekšnieks J. Ķinēns, Latv. b-bas dāmu komitejas pr-ce . E. Meija, Jaunat-
nes kopas pr-ks .Bieķēns. draii- . Amerikāņi pašlaik Spānijā.uzņem:' i^g^.gari lai ar saimniecisku blokā-dzes skolas padomes,pr-ks R.|ļe]-,fiim,j,,Lepnu
niecibii un radītu katastrofālus apr.
,pa,veroties dziļāk,rodas iespaids, ka ?aAX)AT F^MA Anglijas;un Francijasvaras polī-
NArULlirOJNA     .   .ļ tika" "un   ..zobena žvadzināsana"
ARM0A DEZERTĒ : ■; tāds], '-lai aizkavētu-;Na-.;
', seru Tio .tālākiem pirātu stiķiem.
manis, draudzes dibinātāju vārdā ģ^ļ^^njgnQ|.ļļ.ujļjj,^,jjagapspā^ J. Grotēns un sab. darb. .-^Teodors-'
Kalniņš. Pēc tam sekoja Dr. J.Po-nes .referāts par dzīvi Samo salā, ^_
ņu brīvības
rības cīņām pret Napoleonu;'.gtākļuk, citiem vārdiem -^^r^ sabiedrībai nav bijušas grū-''jauW revolūciju.^    : ./
kuru papildināja, ap 200. krāsu :UZ'-ņēmumiem.
® ^Svētdien. 3:0. sept.,.'pl. 4.00-pp,
tībaš sameklēt .statistus— brīvības cīnītājus, jo jā kaut kur jāiet pret Napoleonu, tad spāņi, vairāk ķā
mVOKtJ.CHROMKl
lat\'iešu biedrības namā sv. Jāņa pg^ gadu simteņa, ir sirdīgi ļaudis ev.-lut. draudze rīko prot Dr T.. _^ j^aut vai. filmā; Vajadzīgo 2000
ziedojumiem nb $1.00, studentiem j^ies tik daudz, statistu, ka pietiktu un mācības iestāžu audzēkņiem — pāris divīzijām. Bet — filmai ir va-brīva. '       jadzīgiiafi francūžu tēlotāji- Gan-
drīz neviens spāņu statists nav vēlējies kļūt francūzis. Tikai tad, kad
.     ...       w.     1 i francūžu tēlotāju algas-paaugstinā-
®  Milvoku aktieru kopas teātra»^ , ■ ... •:
r . -   „  coT^*n,v,KrT 1 tas par 100 proc, amerikāņiem iz-
izrade, kas notika 22. . septembri, i.  .5 '      , -
bija loti labi apmeklēta, izrādi nb-,^eyies^savervēt Napoleona karavi-skatījās vairāk kā 500 personu, jnis. Šiem lielo algu ierāvējiem par Labvēlīgs bijā apstāklis, ka tā bija ,-tēvzemes nodevību", iznācis tomēr šoruden pirmā izrāde šajā pilsēta,ļ pamatīgi ciest, jo .spāņi visas lie-bet droši var art pieņemt, ka dau- uztver karstasinīgi. Jau pirmā >'dzus ļoti ziņkāroja jaunas telpas. ^ . ^
Kā par pašu izrādi, tā arī par telpām cilvēku .bija patīkami pār-
revolūciju.-
- .Ģ.
---Ja sieviete eŗrib dzīvot laimīgi
ar sam vīru, v^ņai tas jāmīl drusku, bet jāsaprot pilnīgi. Tnrpretim vīram sieta jāmīl ļoti. bet nav Jāpūš Kalamazū ?)Ilsētas robežas, 43.» ^ēģiim §apra§t nemaa.
steigti.
sadursmes skata filmēšanas :laikā ..spāņi situši ..francilžus" tik sirdīgi, ka Napoleona armijas lazare-
6. oktobrī Milvokos viesosies tē ievesti tādi ievainotie, kuru pār-Amerikas latviešu teātra Ņujorkas sēji sārtojušies ar īstām asinīm. Nā-ānsainblis ar Jūdžina O'Nīla lugul^^g^ j^g^^jag sjjat^ Anna Kristī, Minēto izrādi Jeit^oi^J j-^^j^ j^^^j^^ atliM, jo savervētā
Š^en?S^{? m3^^^ i- P-^^-^- ^
St. Sakums pīkst 7 vakarā. ' • dezertējusi... iks.
CEĻATABDT
Tam, kas reiz ir iejiīffts, ļriūžīgl arī jāvelk smagais jūgs.      Pēters Rozcgersi
j::/;-;:^;/i:V;
; -Tikai šanrs cejš ved no ckaosa skaidrības pasaolē. Ūn dzejneks to izcirtis ar šāvu vāi^n māksln*
Hemin^rejs.
Milkslā risām teorijām ir i tāda pati nozīme ķā ārsta Tev ceptēms lai tās līdzētui tām ir iātlc tethe.
Māksla takstJt pastāv gnd-di-ibā -T- zināt visns lielos, skaistos vārdūSiŗ bet no tiem
izvairīties.
Ernests Heniing^ējiā.
iniiminniiffiiD^