i*reMies, B66. g. 10. oktobri
ķna^idnieki grib !nWizEiemāi, Bet mēs gribam palikt latvieši Archibiskaps T.
P. DREIMAMS
©audz tamtiešm nepiedalās kā |o- čīts, un daiiz ir tādi iejlemes pil-Jiālajās, tā arī centrālajās latviešu organizācijās, Tini Tai nu rieafc^st to lajadzību, vai ir tanīs domās, k& tagadējās biedrības, kopas,
draudzes, pulcini un apvienības nav spējīg:a(S veikt savus uzdevumus, Gadskārtējās sapuIcJes uii īpaši valžu vēlēšanas tiešām liecina, ka vai-irākā,s organizācijās trūkst aktīvu dalībnieku, kas godĻu varētu veikt statūto,s paredzētos uzdevumus. Bet tas nepārprotaiiU|no-rāda uz to, ka tautieši, kas atrodas ārpus šīm organizācijām I un apzinās to trūkumus, varētu no= Vērst tagadējos vrejtējos apstākļos radušās gnltīlias, iestājoties attiecīgajā organizācijā un uzņemoties atbildīgos ļjosteņuso Tas īpaši būtu jādara tiem, kas dzimtenē ir mā-(i^julies un studējuši, lahju tauta . .
un tās valsts atbalstīti ar iStipcndi- ļ bii. Kāds latvietis, kas jau i jām un pabalstiem. Ar nevaļu grū-ļ laiku dzīvo ASV un ir tās ierēd-*ti attaisnoties, ļ jo gandrīz visiem'nis, liecināja, ka latviešu organizij-trimdinīekiem ir lienadi darba unļci.'ās, īpaši centrālās ar savu aJf-dzīves apstākļi, kas 'tomēr .sestdie- ļ tīvitāti un dažādiem pasākumiem nās un svētdienās pieļauj uzņem- esot KOdrōšinājušas ASY Interesi
soņu, kas pair citām; tautām nem-teresējas, īpaši pār tām, ar kurām viņiem nav tirdzniecības sakaru. Tāpēc trimdinieku | organizācijas vajadzīgas^ lai pee iespēja,s biežāk un dažādos veidos iitgādinātu viņiem par savas tautas eksistenci un valsts likteni.
JPolītiķiem un īpaši valdības locekļiem, bez šaubāmu, imzīstamas visas kulturālās valstis un to stāvoklis, Bet viņus atkal interesēļ šo tautu spēja rūpēties par savu eksistenci un politisko neatkarību. Jā trimdiiueki nekā nedarīs un tikai gaidīs citu valstu gādību par sāVas zemes atbrīvošanu, tad, pfotanis, šo valstu vadītāji varēs secināt, ka jauno valstu pilsoņi nav vēl politiski nobrieduši, un tāpēc nav vērts cīnīties par viņu politisko patstāvī-
viesis.
stāsta par redzēto Bigā
VĒOTULE NO ZVIEbRlJAS
ties ari sabiedriskos pienākumus.
par Latvijas brīvvalsti atjaunoša-
ja tien ir laba griba kalpot tau- nu. Ja šo {organizāciju neMtu, viņ
ta(S un tēvzemes interesēm, kūjas visās .organizācijās ir pirmajā vietā, vai nu tieši vai netieši ieinteresējot savus locekļus par tām un sagatavojot viņus to aizstāvēšanai.
Ar to jau ir imteikts, ka šīs organizācijas un to aktīvie»! darbinieki nekalpo sev, bet citiem, īpaši savai tautai. Ja dažiem iio viņiem pat būtu kādas personīgas intereises, kas morāliski nav nosodāļrias, tad _tāpēc viņu darbs nebūtu kritizējams un tā,nozīme noliedzama. Bet tādu a)ersonu gan, laikam, nav daudz, lielākā daļa aktīvo darbinieku šī vārda īstā nozīmē uzupu-ftjas savas tautas labā, veUot iņu?!'iuiia\un personisKos lU-Izekļus savas organizācijas uzdevumu ļ^eikšanaio Ja nu par viņiem tiek tenkots aiz skaudības un ar nolūku attalsŖot savu pasivitāti, tad atliek tikai k6n,statēt, ķa ne-patel(^a tiešām ir pasaules alga» Tā tas ir bijis un būs, kamēr pastāvēs cilvēce;
¥as turpretim domā, ka tautiešu organizācijas trimdā nav vajadzības, tiem jāatgādina, ka neviens par okupētajām valstīm neinteresēsies un necīnīsies, ja to pilsoņi
teica, tad neviens cittautietis par latvju tautu un tās politisko neat-karn)u neinteresētos, tās būtu noŗ rakstītas zaudējumā. K^eVļajag arī aizmirst, ka latviešu vecie iStrēlnieŗ ki ar savu cīņas sparu uņ veiklību pirmā ļ>asaules kara laikā visā kul' tūrāla pasaulē lika runāt un rakstīt par latvju tautu un tās varoņiem. Tātad tautiešu aktivitāte^, raksturs un kulturālo sāsniegumii demonstrējumi, bet ne pasī^itāteļ, liek citām tautām un to polītiķiem
Filoziolijas.. doktonrandu Albertu SiM>ģi un valodnieci Mariju Arncu š. g. 13 aug. Kampas klostera baznīcā Tāci jā salaulāja prāv. Br. K, Buč§. Alberts Spoģis ir LKSA Bzintars viceprezidents, rakstījis dzejoļus, daudz publicējis par filozofijas un literārām problēmām, īpaši mūsu laikrakstā un Dzimtenes Balsī. Viņa jaunā dzīves biedre ir
' viņu datiku koķhoza priekštelpā. Viņa bija ļoti slikti ģērbusies. • ' Rokā turēja tirgus tīkliņu, kurā bija neparasta. Yiņa bija JoU vaļ-' bija tukša limonādes pudele un sirdīga, visu izrādījai pār visu stā-kāds drēbes gabals ar tajā i^^^stī- stīja: kas, ir ķolcboži un kāda kol-; tu naudu. Kā viŖu sauc, negribu chozos zemeskopēju dzīve un kāda izpaust. Ti^ai to v^ru pateikt, ka ir kolchozu sistēma. Kāda cita sieviņa bija no biJu^^sintelliģencesjiete viņai kaut^ko aprindām _ studējusi LatviJas^ teica. Tā bija, cik varēju noprast, ; augstskolā linp^c tam ieguvusi la-ļpavisam, pārsteigta un samulsusi, : bu s.tāvokii sabiedrībā. Tagad vi-1 ieraudzīdama manu jauniegūto pa-9a, kas irivi runā vācu, krievu, ziņu.'
' polu un angļu valodu, pa '^^aļai arī ļ ,yKļieviete,": noteica, mazā augu-čechu un franku, strādā aptīrīšanas ma sieviete 'vidējos gados, kas bija darbos uu nopelna 600 rubļu mēnesī. Bet viņa ir viena no tiem
Tas bija savu de-
meklējusi. ar mani satikties. „Viņa gribēja zināt, vai jums ir tiesības fatālistiski noskaņotiem cilvēkiem, te fotografēt. Es viņai atteicu, lai kas ar nepiesp^tu humoru un rūpējas labāk par sevi
valdzinošu iioM ^unā .ari par smagām un bēdīgi m li®tām.
"Viņa pienāca pie manis, kad kolchoza priekštelpā izdarīju dažus foto uzņēmuma. Viņa jautāja, kas es esmu. un no kurienes? Tas
valodu sliolotāja vācu ģimnazijāo ņe: visai parasts jaufājmns
„Bet varbūt jums ir bīstami būt ilgāku laiku manā sabiedrībā?" es lūkoju piebilst. • ' ■
Viņa sāka. smieties. ; J „Ak, es - esmu jau diezgan veca, lai drīkstētu teikt to, ko domāju — arī .'krieviem.''
Foto Iie.wem atbildēju pagausi. Bet arī viņa pati 'Šad un tad viņa savu stāstīšanu
PĒDĒJAS ARDIEVAS ^MĀGH
29. septembra pēcpusdienā .Sv Kalniņa, Korporāciju kopas — 0. Pāvila draudzes baznīcā pukējāa'Krāclziņš, Latviešu. skola,s — B. Montreāias latvieši, lai teik.tupēdē- Mazutis, korporācijas ^„Latvia^', kūjās ardievas šīs draudzeS; mācītā- ras filistrs ielaidis MJa—.A., U^^^ iām Harijam Kušilam. Ļaužu pār- ka ,un J. Melnbārdis, kā arī Korn-
sūtīta, mūs apciemoja māc. H. Ku-šils. Ar savu sirdsskaidrību, patieso Dieva, mīlestību riin draudzību viņš mierināja izmocīto karavīru sirdis. Viņš pats bija dzīvē smagi cietis,
pildītajā "dievnamā skumji izskan vāles un Otavag tautiešu, pārstāvji. | isā laikā zaudējot savu ;dzīvesbied-ērģeiu akordi un vīru kora Junda Runātāju sejas un vārdi, pauž: sā- ri, māniulu/iin div^s: meitiņas, to-dziedāts Mūžam zili ir Latvijas kal-. pes, ko izraisa šķiršanās, no mīļa'inēr Dieva svētības vadīts, viņš/pa-
(ļrauga un iecienīta mācītāja. Krās- lika ^n Atvadoties no nelaiķa; dziļi izju- ņn ziedu klēpji un vainagu rindas dējo dzīvesbiedri,^ kas arī bijā pār-stus dievvārdus teic māc. V. Šē-, sedz svaigo: kapa kopiņu, kur iz-, dzīvojusi smagu traģēdiju komūnis-ferš Skumjš ir sāpju sagrauztās skan Korporāciju kOpas atvadu tu valdīšanas gadā, kad čeka vēr-atraitnes vaigs, kad mācītājs pie- svMciens Kad kādu uzjsās pret viņas toreizējo vīru: -min viņu, meitiņu Rutu: un aizga-.'Ml>^l^^usn un pēdējā lūgšana. Tad ļ latviešu^^ Dievs bija lēz^is jēja grūtās^ienas. „Sāpēs jūs viens mācHājs Harijs ĶušilsJr aizvadīts viņai palikt dzīvai, _sa^^^^ otruatradāt un sāpēs viens no ot- mūlžībā. v,.c..u,. ^.....
ĢENERĀLKONSUI^
Mr. R. N. BRYSON
Toronto, teL GE 6861 I m BAIfFŌBTfl ATEc
ra šķiraties,'; teica māc. V. žēfers. Atvadu vārdus saka arī Misuri
Savii draudzi aizgājējs dažu gadu laikā bija izveidojis par lielu un
sinodes: sekr. māc. H. H. Edrmaas, ļ respektējamu kristiešu vienību, cildinot aizgājēja:patieso kalpošanu Daudz darba māc. H.Kušils bija!
Kušilū, kļūt par viņa dzīvesbiedri un palīdzēt viņam 'audzināt meitiņu
Rutu...:'..-
Gados jauno, apzinīgo draudzes ganu un vērtīgo sabiedrisko darbi-
Dievam un cilvēcei. Vēl atvadās
.veltījis arī skolai un jaunatnes
vietējās slovaku draudzes mācītājs pulciņa veidošanai. Ar savu nosvēr-
un Moņtreāras Ev. > Lut. Trīsvienības draudzes māc. A. Ga;Udiņš. Skan pavadītāju atvadu dziesma, zvaigžņu vārdi atveras. Māc. A. Lūsis aizlūdz' par .. dārgo koUēgu
padomāt par cietušo teisnīgo lietu, un draugu. Šī lūgšana dziji aizķus-
un viņu valstisko neatkarību» Cittautiešu domas par latvju tautp un tās spējam sanamā mērā ir at-kaiigras np trlikdai 'org^nizEcijt j āktfvitātes un kultiiras darba, nja- kopas goda sardze.
tina- ikvienu pavadītāju." Saules staru zelts līst pār nelaiķii ziedu un vainagu kalniem,.kas novietoti ap eju, * k'ur stav. Kprpoi-āelj^
nieku māc: H. Kūšiln pieveica ļaundabīgs audzējs. Viņa pēkšņo aiziešanu aizsaulē sāpīgi izjūt visa
to stāju Un viesmīlību, aizgājējs bija tuvs iin mīļš; ikvienam,: kam' Montreālas latviešu saime. Vieglas nā^ās ar viņu tikties ikdienā un smiltis diženajam cilvēkam,; māci-
noliedzot, protams, ari katra ats©-ilšķa tautieša ņo^mi darba:un sadzīvē. Bez tam §ī,s organizācijas savu dalībnieku sapulcēm un da-žādieim sarikojumiem ir ari nacionāla skola, kur tautieši var uzturēt Sakarus, rod iespēju runāt savā 'palodāt saglabāt savas tradīcijas un
ņientālitāti. Jaunatnei jau vēl
Tad aizgājēja mirstīgās atliekas iznes no dievnama, kurā viņš turpat ,4 gadi jsludiņājis dievvārdus, kristījis bērniņus, iesvētījis jauniešus un daudzus savienojis: kopīgam dzīves ceļam. Gaŗāim korporāciju kopas goda sardzei aiznes šķirstu pēdējam braucienam. Ap 70 auto-
dŗaudzes. dar.bl Viņš bija arī dedzīgs latviešu patriots, — daudz mīlu vārdu uniiiģšanu Yeltījā tē-vuzemes brīvībai un inūsu karavīriem. ;Šo rindiņu rakstītājam bija izdevība jiga^^ _ ar..v?^gājēju kā dzlIu persofliP'IŽtSr^P^^^'F^ dā slimnīcā Hanburgā, kur ārstējās smagi ieva\iotie karavīri no Kurzemes kauju latuka.
tājam un patriotam svešās zemes, kapu kalņiņār, 0. EļavenieķS
-Lietuviete, ķas ieradusi€S 2vied^ rijā ar krievu tūristu kuģi „Pobe-ļda", lūgusi zviedru policiju dot tai' patvēruma tiesības.. Zviedru po-
ir mašīnu rinda seko cauri lielajai
dota iespēja atrast sev dzīvesdraugu n,o savas tautas locekļu vidus» Protams, ikvienas tautīl)as emigrantu vidū ir ari vienaldzīgie, kas
klusēs in gaidīs no citiem upurus ļ par savas tantas nākotni neinte-savā un savas tautas labā. Neva-,yesējaSo Pārējo emigrantu pienā-|a^ aizmirst, ka pat kulturālā pa- kuiiis censties viņus saglabāt savai saulē vēl ir daudz pilsoņu, jfas maz tauļtai. Ja tas tomēr neizdodas, tad Tai pat nemaz nepazīst • Eiropas tāpēc nav jāizsamist, jo tautlimal-Jaunās valstis un to likteņus, jo laž ir bijuši nobirumi, kas viņu šejieneiS skolās par tām netiek mā- likteni nav, izšķīniiu
pilsētais uz Moūnti Royal kapiem, kur šķiršanās vārdus pie kapa saka māc. A.' Lūsis un māc. V. Šēfers, sinodes sekr., igauņu un slovākū dr'audžu mācītāji. Ardievas saķa un vainagus noliek: Sv. Pāvila draudzes padomes pr-ks A. Caunītis, Trīsvienības draudzes pr-ks A. Mednis, no Daugavas Vanagiem 0. klaveniefcs, sporta kluba — 0.. Vīndedzis, Jaunatnes pulciņa — A.
licija neatklāj bēgles vārdUj kamēr Fiziskās sāpes, zaudētā dzimtene tai nav piešķirtas patvēruma tiesī-
uh neziņa par piederīgajiem daudzus no šiem nelaimīgajiem, zēniem dzina grūtsirdībi, un tad, kā Dieva
bas. Ir zināms, ka viņā ir 85 gadi veca un ir. ģeogrāfijas un polītiskās ekonomijas profesore Viļņā.
pēkšņi pārtrauca, aprāva, tajos mirkļos, kad kā^s gunu bāza pārāk tuvu. Tad izrunājām kādus nesakarīgus vārdus. Bet pašu viņas atturību un uzmanību es tomēr pamanīju, tāpat kā to bija pamanījuši mani zviedru kollēģas pie citieni latviešiem Rīgas ielās vai Gitur. Bija skaidri redzams, ka šie cilvēki no kaut kā baidās. Pavisam pēkšņi viņi pārmainīja sarunas temu. Vai arī steigā devās prom, .
Bet šī inazā, daudzo valodu pratēja dāma tecēja man Ūdzi blakus savās nonēsātajās sandalēs vismaz stundas divas Viņa stāstīja pār Brīvības pieminekli, pārtulkoja ciļņa ierakstu „Tēvzemei un brīvībai", izskaidroja, ko nozīmē katra tēlotā figūru: grupa. Viņas lielā vēlēšanās bija mani aizvest uz universitāti, kur patlaban; notika kādi vasaras kursi. Mēs iegājām impozantajā vestibilā. /
„Tas tur ir latviešu nacionālais burtnieks, bet . . Nē! patiesi,' tas taču ir Kārlis,Markss., ." , '
. (Kā zināms, ■ universitātes aulā bija Krišjāņa Barona tēls, ko mazā valodas pratēja gribējusi parādīt zviedru žurnālistiem.acīmredzot, pati neticēdama, ka Kr. Barona vietā tur novietots Kārlis Marksst — Ref.).':-; ■::■■':■■.;■::;■■■■;
Universitātes aulā virs katedras' milzīga apmēra Ļeņina portrets, Viņš noraugās uz Studentiem, it kā gribēdams aizdzīt studentu domas, ja tās nesaskanētu ar komunisma mācību. . ■
Vēl viena detaļa, gan bez sevišķas nozīmes, taču raksturīga: agrākos laikos aulā pie sienām bijuši reljefi, kas simbolizēja katru fakultāti. Arī tagad šie reljefi tur ir, tikai agrākie simboli^ aizvākti prom; to vieta — veseris un sirpis.
■TŪKSTOŠIEM: DEPORTĒTO . . .
Mēs gājām atkal ārā uz ielas — viņa, šī mazā, slikti ģērbtā dāma, un es. Es aicināju kaut kur ieiet un. iedzert tasi kafijas, glāzi limonādes, vai ko citu. Viņa nostājās inānā priekšā un paspēra soli atpakaļ..'"
„Vispīrms pavērojiet; pats sevi un ta<i mani. ^^Vai jūs 'Zviedrijā ietu kafejnīcā kopā ar tik slikti ģērbtu sievieti, kād|^ esmu es? Nē, to jūs nedarītu! Uņ pirins 20 gadiem arī te neviens to nebūtu darījis!
Viņa smējās un noraidīja manus iebildumus,
,,Jums jāsaprot, kā par 600 rubļiem mēnesī nav iespējams godīgi apģērbtiesv"
(Nobeigums "6. Ipp.)
K0NSUI5: : . TOMSONS
Tel re 8-7798, Montreal, 6210 victobia ave, apt. U
lasītāju
ko darīt jaunatnei?
Latvijas Amerikā redakcijai s Pie manis griezušies vairāki jau-» natnes darbinieki, jautājot, ko viņiem darīt savās sanāksmēs un kā ar ko nodarboties? Kur slēpies manas darbības „noslēpums", vadot Rīg^s skautu 2. novadu, kad iie inanis pārnākuši tik daudzi skauti un gaidas?
^n, es nelļā sevišķa nedarīju: es -dzīvoju ar viņiem un allaž biju pie / viņiem.
Visā savā darbībā uzsvēru-nacionālo elementu un darbu, ziedojot iespējami daudz domu nākotnei, atzīstot, ka nevar nekad zināt, kādos apstākļos lilcteiļis mūs noved, un tad ir labi, ja var arī ko praktisku darīt. ,
Zinu, skautiem un gaidām ir jāpilda savi praktiskie darbi, lai ie- ^ gūtu arodzīmes..Mani šie darbi vien f neapmierinajk Tie, kas tos laikus atceras, atcerēsies arī, kā mēs strādājām un kā veicām dzīvei vajadzīgus pasākuinus.
"DV darbiniece Čikāgā plkvindā-ņa kunļze labi atceras, kā viņas: vīrs svētdienās nodarbojās ar maniem skautiem, kuri gribēja iepazīties ar motoriem un - lidmašīnām. Viņš pats un viņa virsnieki nāca man visur talkā, jo biju nodibina-jis motorīstu un lidotāju pulciņus. Tās varēja noderēt un - arī patiesi noderēja skautu dzīves gaijtās, piem. Bērziņš kļuva lidotā}S;. Mēs nodar^ bojāmie^^ ar rakstniecību, mācījāmies paireizi runāt, deklamēt, rakstīt. Tā daži kļuva mācītāji un žurnālisti, piem. Ansis Zālītis. Mēs gājām sirojumos, interesantākās vie-
. /PAGĀJUŠO.: ;VA^;S^^^
Sidrabenes draugi pulcējas pateici^^ dievkalpojuma
„Sidrabenes vakarā" svētdien, 30. saru pavadījuši 151 bērns, pie kam nepieciešamību Sidrabenes iedzīvo-septēmbrī, Sv. Andreja baznīcā bija, vairums "no tiem Sidŗabenē nodzī- tāju ūn bērnu nometnes starpā, jo pulcējušies Sidrabenes nometnes; vojušļ abus; vasaras mēnešus. No abas šīs grupās viena otru papildina un abas kopīgi īsteno Sidrabe-ērķi, — dot atpūtas vietu
® Toronto latviešu baptistu draudzes jaunatnes vakarā Andrejs Arājs referēja par tematu„Mazvēr-tības: sajūta un tās pārvarēšana". Referātam sekoja ļoti dzīvas debar tes, iPriekšiasījumu noklausījās ap 20 klausītāju.
® .'Svētdien li oktobrī, pīkst. 3 p.p. ■WalmerRoad baptistu baznīcā
reto mežu patoloģijas laboratoriju
Atpakaļceļā ekskursanti ciemoju"-šies zivju audzināšanas \ stacijā uņ iegriezušies arī agr. j. Lejiņā darba; vietā GrlendOn Hall parkā, ko nesen savā ziņā un aprūpē pārņēmusi To|-ronto universitāte, lai pārvērstu bor: taniskā dārzā.
® TLB dāmu komiteja 13. oktobrī, pīkst. 8 rīko ,,Rudens-vakaru'' pie rudenīgi bagāti , klātiem, galdiem.
bērni ar saviem vecākiem, nomet- AiSV Sidrabenes nometnē dzīvojuši n«s vadītāji un daudzie,draiigi un 10 bērni.
atbalstītāji. Vakaru ievaniīja bērnu un jaunatne.s dievkalpojums, ko
udzēs locekļiem un latvisku āu-ahu līdz. ar vasaras atpūtu i- bērniem.
Uzlabojies arī nometnes finan-ciālais stāvoklis, un beidzot atdots mācītājs Av^^ops savā svētrunā no-'būs arī E. Skujiņa $700,00 aizdē-
sauca par Sidrabenes pjaujas svēt-ļvums nometnes telšu iegādei, kad^^ Vakara viesi vēl ilgi kavējās parku jeb pateicības difrHrkalpojumu. pirms dažiem gadiem neizdevās aiz- runās pie tējas galdiem, noklauso-Sekojošo tējas vakaru baznīcas ņemties teltis: no armijas. Atlikums ties aktrises L.Vasariņas dzejoļu zālē ar īsu uzrunu ievadīja J. Pā- uz nākošo vašļaru paredzams ap priekšnesumos, kamēr bērni aūgšē-lens, un vecāku pārstāvis I, An- $200,00. Jāpiezīmē, ka nauda ienā-drejsons vecāku vārdā ar dāvanām i kusi ne tikai no vecāku nedēļas no-■ pateicās mācītājam^ A. <ōopam, J.' metnes maksām, bet arī no sarīķo-Pāl.enam, V. Palēnai, nometnes ko- jumiem un loterijas, kuru ienāku-mandantam J. Rudzītim un pārējam mos Sidrabenes pārvalde un Sporta
.:nometnes personālam, ar pateicību pieminot arī tos laipnos ļaudis, kas ar savu darbu palīdzējuši,cēluši nometnes ēkas un kopuši-tās ārējo izskatu, kā H. Ozols, J. Plīsīs u. c;
Sirsnīgus vārdus teica arī v. Ro-aenbergs no Sporta- apvienības' un mā,cītājs A. čops, pēc Jcam J. Palēns sniedza sīkāku.: pārskatu paV nometnes darbību.. .
Caurmēra nometņotāju skaits nedēļā kopš pagājušā gada stipri cēlies,; no 37 sasniegdams 68. bērnu>s : nedēlā. Vislielākais skaits vienā ne-
apvienība dalās līdzīgās dalās. Arī nometnes ārsts Dr.P.Bārdiņš sey pienākušos atlīdzību no apdrošināšanas sabiedrības par bērnu, veselības kontroli^ un ārstēšanu ziedojis nometnes vajadzībām.
Pats. galvenais nonietnes mērķis un uzdevums. — latviskā audzināšana — pagājušajā vasarā teicami veikts;, nometnē dzirdēja skaidru latviešu valodu, latviešu dziesmas, un tikai paretam nometnes sākumā ieskanējās pa svešam vārdam. Mācītājs A. ōops no savas puses
jā zāle pavadīja vakaru dejās un rotaļās.
svētku spreS teifa mācītājs J. ^ļ?* *'<3eJot,un rudenīgi
novembrī,j)lkst. 6.30 DV namā, 123 Huron ielā, TLJP Lāpa rī-
Bārbāns no Klirlendes, dievkalpojumā piedalīsies arī Klīvlendes latviešu baptistu koris un ērgeiniece un baritons Šillings no Ņujorkas. Pēc. dievkalpojuma turpat baznīcas blakus telpās paredzēts draudzīgs tējas vakars, r : ® Latviešu mežlopju un mežu darbinieku Kanādas kopa pagājušajā svētdienā izbrauc uz Federālās un Provinciālās valdības kopīgi uztu-
dēlā bijis 98. Pavisam nometnē va- ņzsvērā sadarbības un /draudzības)
Sidrabenes bērnu nometnes jaunā sainmiečifeas ēka.
ko biedru vakaru jauniem un veciem biedriem aŗ A. Voitkus priekšlasījumu, tējas galdu uņ saviesīgu noslēgumu. :\Jaunieši, kas līdz šim vēl_nav Lāpas biedri, tur varēs iepazīties aŗ pulciņa garu iin gaisotni, iepazīt līdzšinējos lāpiešus un satikt vecUs paziņas. Gaidīti viesi būs arī jauniešu draugi no vecākās paaudzes. ,
® Kanādas baznīcu ģenerālsekretārs Galagers (Gallaglier) trešdien, 10. oktobrī, pīkst. 8.15 vBlbbr ielas United Churcb; telpās (pie Huron ielas) rUnāg par tematu„Pasaules baznīcas konferences Ungārijā."
••. .mamiltom; ■■ \:
® Priekšdarbi DV Hamiltonas nodaļas 6. gada svētku svinībām
tas fotografējām un ik reizes kāds visu aprakstīja. Pie aprakstiem pievienojām attēlus.
Pretēji skautu pr-ka bažām, es tomēr iedevu vilcēnu vailītāja Vanaga sarakstītu grāmatiņu par vilcēniem. Teica, ka es rakstītāju padarīšot iedomīgu. Tā tas nav noticis, bet jurists Vanags turpina rakstīt presē un sarakstījis arī vairākas grāmatas (vienu novēlējis DV).
Un jaujkā-kais bija tas, fca mēs. bijām un esam palikuši pārliecināti latvieši. Vai jūs varat ko jauikāiku iedomāties?
Mēs vācām arī akmeņu, augu, pastmarku u. c. koUekcijas, dažas uzdāvinājām skolām un arī izglīto bas skolu muzejam (J. Šiliņam). To var arī tagad darīt.
Mēs apmeklējām teātrus un operu, un izstādes, kurās lietpratēji deva paskaidrojumus, piem., tagadējais prof. J. Šiliņš. Viņa paskaidrojumi dziļi-„iesēdās" jaunajās sirdīs. Braucām pie igauņiem, lietuviešiem un pat uz Somiju ar saviem līdzekļiem. Ta nodibinājām loti draudzīgas attiecības ar kaimiņiem, par ko var liecināt sūtnis Gros-valds un adv. Voits, . Visu redzēto es pat zēniem nezinot'un nemanot izmantoju nodarbībās un praktiskā dzīvē. Mēs vācām materiālus pai* rakstniekiem un vi-.
jau veikti, šie svētki izvērtīsies par vienu. no lielākiem šī gada rudens sarīkojumiem Hāmiltonā, un tos varētu nosaukt ari par DV dienu Hāmiltonā. Gada.svētki notiks sestdien, 13. oktobrī,; ;pl. 6,15 ROyal Connaught bioteļa Ķristairu zālē. Sākunia laiks nolikts ar tādu aprēķinu, lai. sarīkojums patiesi ari; sākto^. pag. gadā svētki iesakās tikai ar .10 m in. novēlošanos, ļ bet rīkotāji cer, ka šogad svinīgo su sakopojām attiecīgās burtnīcās, aktu varēsim sākt tieši 6,15, kam- Lasījām referātus un tos papildi-dēļ vieši no tālienes tiek laipni lūg-|nājām ar filmām un gaismas bil-ti ierasties laikus. Alktu ar svētbrī-^ dēm. Daudzi zēni: un meitenes tā di ievadīs "īnāc. E.: Pavasars. Sekos bija saraduši ar nodarbības telpām, svētku atklāšana un kritušo kara-. ka izmantoja katru brīvu brīdi, lai vīru godināšana. Pēc tam pikv. J.! nāktu uz mītni, piem., Zvirgzdiņš.
Rucelis no toronto. teiks svētku runu ,,Ļatviešu leģions IX pasaules kārā"._ Aktā, ar karogiem piedalīsies Hamiltonas latviešu gaidas un. skauti, kā arī kaimiņu DV nodalās. Goda sardzē." pie karogiem stāvēs Hamiltonas gaidas un skauti.
Priekšnesumu daļā ar šolo dziesmām un duetiem piedalīsies Mari-sa Vētras dziedāšanas studijas. Toronto audzēkņi — Ingeborga Bierne (soprāns) un Alberts Vītols (baritons), pie klavierēm Alfrēds Štroinbergs. ^
Pēc priekšnesumiem saviesīgs' vakars ār, deju, amerikāņu loteriju uņ citām jautrām izdarībām. Dejas sākums pl. 8,00, tā iesāksies ār tra-dicionlo polonēzi, ko vadīs Marta Kuneāna. Hamiltonas Vanadzes: un Vanagi cer, ka tautieši uz ■ šo sarīkojumu ieradīsies jo kuplā skaitā. Ieejas, maksa uz svinīgo aktu un priekšnesumiem pret labprātīgiem ziedojumiem, bet saviesīgajā vaka-rā.$1.50 no personas.
Uz redzēšanos Hāmiltonā 13. septembrī. Vanagu dienā!
Nav jau. iespējams visu uzskaitīt, bet domāju, ka pamēģiniet to pasākt, ko te minēju. Es ceru, ka patiks, ja vadītājs pratīs pareizi visu uztvert un likt lietā. Bet jāvēl pietrūktu padoma, — lūdzu, — es al-j laž stāvēšu jaunatnes rīcībā.
Otto Krolls, Čikāgā,
Redakcija patur tiesības iesūtītos manuskriptus saīsināt.
Neizlietotos manuskriptus neuzglabās, bet uz vēlēšanos sūHs atpakaļ, Ja bus pievienota pastmarkSo
Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstitajos rakstos izteiktās ēo-mas var ari neatbilst redakcijas viedoklim.
LATVIEŠU ĀRSTI TORONTO
J. EASOLS, 404 Delav&re lve« t«3.LE4-16SL
Br. p. BAEDIŅS, 88 Baltpn tel WA 2-4608 va! WA 1-7208.
Br. SILVIJA UžA^S, 62 Linsmor© Cres., Ul 2892.
Br. A, TTITEES, 608 SherbonnM) Št, t«l, WA 1-447a vai WA 1-2784.
lir, MAETA SALNA, 547 HUlsdal« Ave, tel MO 1864.
Br. EB. UPENIEKS, 500 CoUeg© Stc, tel LE 4-5m
Br. L. UPENIEKS, 16 penhale Br., tel CH 4-2081.
GALBIfA APTIEKA, 19 8t Johffi'fi M>1 EO 2-»543.
inninnīinnifuunnimaDiņnisraimiiuu^
tautiešus vergu nometnēs, invalidus, slimos un yecos ļaudis Eiropā, kā ari gr^
PIEDALiSlMiES
I BVKV kasiera pasta adrese: Mr.AoLuds/123 Huro Street^ Toronto, Ontario, Canada.
l^mouiuūiininiiiuianiiuīnminiiuMi^
inuiaiīnmnnninnmniimnmffiiiDnm^^ BEZ ZIEMJUMU:fĀCĒHĒM,: ZIĒDOJ^^ VAR
TOEONTO: R Katļuelg^ļgS Huron St cijas telpās)
HAmiOĶAsĒ. Krasts, 10s Bay St. MONTREĀLĀ:/^. Tecziediņš, 3355 Barķ;,
LONDOKĀ; j. g^iedrans, 5?0 Haitland Ķ ST. KATERIM. j.i^^ig, gi patrieiJi
illl!liļiimililH»i"'»"""''"^
St.
NIAGAEĀi J. Celmi, im Belaware Ave^ BEAMPTOM. j. Konis, 2 Bavid St KIčESfEEĀg J. Zommers, 20 Wiliiam Stree^ ■IVaterlooo' ;/ /-^ lOEANBĀ: E...^ore,:6-C—Ave,; ;■ .Vv:^-' SABBERIJĀj z. Jfeimanis, 123 Bufferin^t
TOlPEGĀj j. staudzs, 668 Toronto St TAŅKUTEEĀs E. Vēršāns, 1944 Adanac St ALBEETĀI E. Belveris, 5011—43 Ave.,Bed Beer EBMONTONĀ; K. viifes, 13311 Bovercourt AvCc HALIFAKSĀ; A, Silgailis, P.O. Box 436, Snray-field,If.S.
iiiinnniiinonM
I
■>-v.
Trešdien,
AIZ
SAEG] GAL1
AmerikāŖi vienību locelļ ainoti jaunie| liem' noteic jušies abi pļ mija un vāci
Uz norīkoji jos dažādaj( ' raksta kaprā kapteiņa palj tušas amatc .galvenie saļ portstrādnieļ Si no rotāmi kātas notiel sistences unļ nās ietekmē'ļ ņemt lielākul aaudējuSi hi uz tiem „Štiļ ilgus mēnešj piei?€mšanas| «baroja'* ar ka tie saŖei gu":
Caurmērā-1 maz. Neliels! jām pakāpei tad arī tiks iekļuvis virsi sifikācljas tams, atkarīi apstākļiem ,1 go patiku iea
išādus apsļ brīnums, ja Barūk. GilV|( darba lauku]
TEIC m
'Nesenajā salidojumā sastapās šinļ gūsta laika, bija lielSi ui katru savieļ kļuva dzīvāliļ varonība kat •darības" ati ierindā. ,,j Vecais," stā^ tās, „pui&i i€ gi. Kad tatai sveikt! "j paļ nišķā saskal
šauteņu Iai( „Jā, mūsēj biedrs no gošanos liel naktis- vico junkurskolāļ ierodas inspj ši ar.negulēļ <iā kā sve( un taktī at£ šautenēm: J
„Ej, kas tas no Devil skan no Dze kaujās ieguļ dējo vārdu iļ no 15-tās. Teic. man
Kādam turētājam i zvana kāds| un jautā: „I ir?" „Ir!",
mādams, l^al latviešu lail taujā klaus^ cā!*', grānij ..Amerikas-
uzdzig^i!" trūbiņu. Tā I
stiem var i2 pašos bieži referētās "p.^ , ķu runas, komunismu J
- Divi trii : sasatikušiesl līt, kamdēļ f dziedāt? kūms!"
„Viņ&vētdļ baznī^., es ierados uz ma desmitie riģentu, kj labāk nekā juši basi . ļ
Šādu p£ vienam otr^ tīkas „pirmļ lav ar viend liņi uzlabotļ
Kad kād kamdēļ viņi latviešu saļ ņas aktos, ; laini atteicaf
.,Vāi tu kastnieku p| . jas laikos? 1 ja, lakatu aļ pametis viņļ apjautājos, ausis?" vairs nevari pašu leijerīf
"Dodiet m| /Pelēčus un meli, sauc dos, nelieki tad musu trj nesanae.
P