Hie Ļatvian Newspāpe£' for Canadai :8nd-IJ.S.A. ■
IPibli«hed twlce weekly by Latvian Reļief SocI©ty
of Oanada «Dangaras Tanagl", Inc' — Edltorial aud Business Offiees: 123 Hiiroii St, !I?oronto, Ontario, Canaaa.Teleplione.EM 8-07^, lēitor in ĪJ.S.A.— A. Zariņš, 90-16 Park lan© WoodliaTen 21. Ņ.T^ U.S.A, TeWTI 6-7»
ItTHORIZED AS SECOND CLASS MML POST OFFICE DEPARTMENT, 0TTAW1
sāturdav, novembeŗ 17, 1956.
&2./525. n-rs
. .SESTDIEN,: 1956. G. IT. NOVEMBRĪ
6. GADS
Latviešu laikraķsfe ^erM
Iznāk divas reizes nedēļa — trešdienās nn «efia» dienās. Izde>ējs — Latvieša aprūpes biedi^HGi Kanādā ,^augavas VanagF, inkorporēta. Bfr daktori:!. Vīksna, Y»toļ§, 'A. Gāilīte. RedakcIJflB an kaiitorfsV 123 Huroii St« Toronto, Outārio, Co» Jiada. Tel. em 8-0792; ASV red^ — Ai ZvēriņS^ ; 90-16 Park Lane S. AToodhaven 21,^J^.Y^ U.S*A« Tel. VI 6-7667. Ahonēšaņaš maksa A^V un Kanādā: par i mēn; SlioO; par 3 niēn. §4.50; par € mēn. §8.50; par 1 gadn $16.00. Sludinājnmn nu** sai slndjnājnmn daļā $1.40; tekstā ^2J^0-^»JS0piffi vienas collas slejas telpa.:
A. švābd
>,  f \
m
^^^^^
■liiiMliiiļiļB
JllilMMMMMMiMiMiiM^MMiM^
,1
■
; I)* Miezāja speciālzīmējm^ L Ao
Zinaīda Lazda
tu ievēlēts V:MĀSēNS
i..
brīvā pasaule sagādājusi vilšanos .    apspiestām tautām: V
12. novembris ir Apvienoto Nāciju pilnsapulces atklāšanas diena. Tanī pašā dienā notika arī Apspiesto Eiropas Nāciju asamblejas trešās sesijas atklāšana.
lepretin] AN debesskrāpim,; pie kura plīvo virkne karogu par go^ du tām nācijām, kas ir AN locekles, atrodas neliela divstāvu māja, kas tagad nodota ABN asamblejas rīcībā. Šis nams gan vēl. nav pārbūvēts asaniblejas miteklim un tāpēc asamiJleja sanāca pāris bloku tālāk, Carneģīe Endo-wment Cen-W telpās.I Tomēr. Apspiesto: tautu nams šim gadījumam bija greznots 9 apspiesto tautu karogiem un lielu plakātu ar uzrakstu: ..Pārtrauciet ungāru slepkavošanu". ,
Asamblejas pirmo sēdi atk'.āia un vadīja ģenerālkomitejas priekšsēdis V. Māsēns. Savā atklāšanās runā v.iĢš starp citu teica:
>Mēs sapnlcējaniies laikā, kad viens no mnsn locekļiem cīnās bez palīdzības ar niūsņ višn apspiedēju. Apspiestās nā-cijas visas savas cerības likft. nz AN ietilpstošām blīvajām tantam, bet līdz šim tās manis sagādājušas tikai vilšanos. "ĪJngāriem ir vajadzīga palīdzība <^ā pret vieiin ho AH locekļiem» Ir vajadzīga tāda pati rīcība, lāl apturētn asinsizliešana, kā taS notika Korejā. Bet brīvā pasanle nav izrādjnsi tāda vēlēšanos aizsargāt savas sabiedrotos Anstmraeiropā.'*
Par asamblejās ģenerālkomitejas prezidentu nākošam gadam atkal ievēlēja latviešu pārstāvi Dr; V. Māsēnu. Arī pārējos prezidija locekļus ievēlēja tos pašus — viceprezidentu g. pimitrovu (Bulgārija) un ģenerālsekretāru ļ b: Koste (Rumānija).
Seao liatvojas varoņa ēnjžš Veļnkalns atveras, Velaine ninā,
Mūžīgas oe|aSy pār ūdeņiem iei    Kritušie, stāva cēlušies, kliedzs Zobeni zvīļo, šķind bruņas rēnas, Mūsa m^kļiasi^ndniiā Mēness, mākoņos nobēdzis, riefc'   Pacelsies atkaKbrīvības zieds!
KRIEVI DEPORTĒ
. UNGĀRUS'
Y ī li ē. Tas, ko Staļins darīja aakts tamsā, ,^iaanā'* Padomju Sa vienības valdībsi nekautrējas darīt gaišā dienas liikā visas pasaules acn priekšā. Šīs nedēļas vidū Ungārijas leļļu valdība Bndapeštas 'ffadiofonā ziņoja, ka padomja ar-inija — ivolūkā pilnīgi sagraut nu-gāru nacionālista sacelšanās paliekas — nzsāknsi nņgāri dep^T^ īiēisaia sūstrnmiemo
Latvieša d^'f^āc»ja āts^išķā sēdē par delegācijas vadītāja un ģe-nerālkomitejas locekli ievēlēja V. Māsēnu an par viņa vietnieku A. Klīvi. ¥0 latviešu deī«&ācija§ atsevišķās komisijās ievēlēja sekojošus locekļus s A. Bērziņu — in-formācijas komisijā, A. Bļodniektf — gociālā, P. Eglīti — juridiskā, V. Hāžneru — kultūras, A. KUvi -r politiskā an 0. Ŗancānu — saimnieciskā.
Latviešu delegācija apspiesto tautu asamblejā
k03hteja latvijas BRĪVĪBAI MUMS-ZIŅOr.- ,:
Lai saskaņā ar Apspiesto Eiropas Ņāciju: .asamblejas : statūtiem sastādītu AEŅA latviešu delegāciju, KLB griezās'šinī jautājumā pie: Latvijas diplomātiskā pārstvja Vašingtonā un- Brīvās pasaules latviešu apvienības. 1956. g. 30. oktobrī Vašingtppā notika apspriede, k.i-rā tika, panākta pilnīga vienošanās par latviešu delegācijas sastāvu,: ka? vislabāk atspoguļo trimdas latviešu pašreizējos vir-zieniis uri bauda visplašāko morālo atbalstu. Pie delegācijas sastāva izvēles ievēroti politiskie iio-viraieni, konfesiju atšķirības, ģeogrāfiskais latviešu izvietojums brīvajā pasaulē, karavīru un latviešu jaunatnes intereses, kā arī da^ li praktiski apstākļi, piem., delegātu iespēja aktīvi strādāt AENA dažādās koi^jās. : Bija jāievēro arī tas, ka ^ Sggācijā var būt vienīgi Latvi jasliļsoņl.
'izraudzītas, delegācija^ sastāvs ir.šads:
A. Bērziņš, A. Bļodnieks, 1. Dziļleja, V. Dalmanls, P. Eglītis, 0. Grosvalds, v. Hazners, K. Karūsa, a, Klīve, R; Ļiepiņš,*V. Māsēns, g. Meierovics, 0. Rancānš, K. SventecMsj K. Tannis nn j. Vis^ .ters.^ . .
I . Salīdzinjumā" ar pag. gada ,sa-' stāvu delegācijā vairs nav prāv. J. ĶuUīša, E. Laimiņa, A. Puķītes un A. Gobiņai No jauna nākuši klāt [v, Hazners, iC. Karūsa, K. Sven-teckis un J. Vinters.
Latvijas naktī varoņi ceļas, Sudraba, zīmes atvaros met. Ja tava dvēsele ianbīga dz^šj Vēro, kur varoņu ēna« ved,
— Meklē tās siltu dzīvības lāsi, Ta>Ti sirdi, kur Latvija dus. Pēdējo ziedu un pēdējo lāsi, Varoni jaunu, kas' paslēpies kluSo
Sen^ Latvijas varioņ^ ēnas Sadrebot baigas zem ūdeņiem nirst, Dzelmes atveras tumšas un lēnas Mūžīgi dzīviem, kaš nenomirst*
Varoņi parādās pusnakšu mijās. Varoņi atkal mūžībā gulst; Paslēpjas dzelmēs, paslēpjas krijjls, Dzīvību meklē, kas nesamult.
;;:..:"■ 18. NOVEMBRA PĀRDOMĀM
, Nekad^ nav tik grnti.kā tad, kad garā, bezcerīgā veļu nakti pa^ib zilbīga cerību zvaigzne, kas, mirkli uzliesmojnsi debesu malā, tikpat ātri atkal, nodziest. Tad bezspēkā klēpī uoslīd lu^sana saliktās rokas,- elsās sabrūk stiprākie pleci, ūn nakts sķietvēl.,daudz baigāki.dziļa, tumša un bezgalīga
s, sā.du brīnuma zīmi pie apvāršņa ieraudzījuši, notrīsam bailes itn ilgās - cik' gan gaiša tā būs, eik stipri degs, un cik ilgi tā. metīs^ atblāzmu: mūsu vaigā?
_ Ak,- mēs jau zinām, kādēļ tai ir tik sārts spožums, un kādēļ tik garas ir. ēnas, kas slīd aiz tās . . . Šī cerību zvaigzne ir mazgāta karstās ticētāju asinis, tā ir spodrināta ar jaunu sirzu nerimtīgo ticību, pēdējo elpas vilcienu izdvešot, un garas aiz tas velkas sievu un bāriņu ēnas, kas apraud savus varoņus..--— -'^^
Bet kādu; mums Dievs lēniis daļu Šai bezceii^^ cerīk laika? .Var lēmis klēpī saliktām rokām noraudzīties citu cie-šanās.ŗ Lēmis bezspēkā klusēt, kamēr citi mūsu vietā izlaiž savu pēdējo nāves gārdzienu, izmisuma saucienu pēc palīdzības?
Grūta un kauna pilna ir mūsu,daļa. — dažam varbūt vēl .grūtāka, nekā degošā naidā   mirt kailām krūtīm pret tanku ugunīm stājoties, bet.kādām gan domām lai pieminam šais die-' nās tos, kās savās ilgu gadu izraudātajās acīs nedrīkst iaut parādīties pat gaišai prieka asarai? , \ !
Jā, ko lai izjūt tie, kas šo gaišo cerību zvaigzni gaidījuši jau tik ilgus tum^s gadus, un kuras pēkšņo liesmojumu nespēj viņu skatām noslēpt nekādu cietumu un žogu sienas?
Ko lai saka tie,redžot šo zvaigzni atkal tumsā ienirstam? ,Un ko; tie lai, domā par mums, ko lai ģāida vairs nO nākamām dienām?
Mūsu izmisums uu naids lai. tādēļ: neplosās kailās sienās, un mūsu apvaldītais spēks lai neizlīst uz tukšām dzirnavām. Jo novembra ņaķts. gaišā zvaigzne,: kas mūsu tautai reiz atausa pirms 38 gadiem, savu gaismu.- nav zaudējusi, kaut arī aiz mākoņu grēdām rakta. Viņa mums jāsilda savas ticības elpa, viņa :mums jāglabā savu siržu spēkā, savu asiņu nemieru ne-pārdodot lēti. •
^ Jo sava ticība, savs spēks, savs nemiers un drosme mums jāliek ķīla par mūsu novembra zvaigznes jaunu mirdzēšanu, mūsu brīvības daļas atdošanu tiem, kas gaida tās atnākšanu tumsas nakt!.:.-- :/.:■.•• <^..   '   ■: '■■■IV :
: KONFERENCE .: AR l)r.V. MĀSĒNU
, Sakarā ar Eiropas Apspiesto tautu asambļejas^pr-ža Dr. V. Mā-sēna ierašaiios Toronto, Ll^AK'^iū-pējusies par preses konferences sasaukšanu, kurā piedalīsies kā latviešu, tā an kanādiešu laikrakstu pārstāvji. Cik paredzams, preses konference notiks sestdien, 17. novembrī.
Sai pašā dienā pīkst. S p.p. Dr. V. Māsēnam būs apspriede ār Apspiesto tautu sadarbīlrns ligas Kanādā pārstāvjiem.
Kā jau ziņojām, 18. novembrī, pl. 10 rītā SV. Andreja baznīcā ar Dr. V. aiāsēna piedalīšanos notiks paplašināta LI AK valdes sēde, kurā aicināti piedalīties visu organizāciju pārstāvji un interesenti,
LNAIt PĀRSTĀVJI pie; KANĀDAS VALDĪBAS
. LNAK valdes pr. A. Svenne iin Immigrāzījas noz. vadītājs LAn-drejsbns šais dienās piedalījušies vairākās apspriedēs un informatīva rakstura sanāksmēs pie Kanādas valdības locekļiem, kā immigrācijas ministra J. Pikersgila, finanču ministra y. īlarrisa un St. Lorānam par godu rīkotajā pieņemšanā. Ķā paskaidrojis finanču ministrs, visas bažas par to, ka Kanādai varētu draudēt saimnieciska krize, ir veltas, un valdība rūpējas pav to, lai laikus novērstu "Mazākos draudus.
Immigrācijas ministrs J. Pikers-gils jaimkanadiešu .pārsiāvjus savukārt iepazīstināja ar valdība.< politiku dažos aktuālos jautājumrs, kā par vecuma pensiju izmaksas likuma grozīšanas ierosinājumu, immigraiitu izredzēm u. t.. t.
Immigrācijas veicināšanai jau tuvākā nākotnē uz Vāciju :dosies grupa valdības: pārstāvju, lai iepazītos uz vietas ar, tur palikušo bēgļu stāvokli un dotu tiem lespē-jas izceļot uz Kanādu. Iespējams, ka jau tuvākā nākotnē varēs izceļot āi^ī tādi kandidāti,.kam līdz šim vājas veselības dēļ tas:nebija iespējams.; : .; r
Interesanti piezīmēt, kā pa-, skaidro min. Pikersgils, Kanādas valdība, atvērusi jaunus immigrācijas veicinā^aiias birojus Īrijā un Skotijā un citās britu zemes, bet Itālijā' līdzīgai iestādei aizliegts strādāt
ĶRIZE SAASINĀS
pieaug; kremļa-iejaukšanās BRI^^ vidējos austrumos:; ,:.
SĢiip-i^ES prezidents nāsers   pieprasa  padomju ..BītīV-
; :     prAtīgo" sūtīšanu uz^Ģim :
Ļ: 0 n d; 0 n ā. Šīs nīsdēļas vidū stāvoklis Vidējos Austrumos sasniedza to saspīlējuma pakāpi,: kur Rietumi jau pilnīgi atklāti rēķinās ar iespēju, ka Pad. Savienība varētu mēģināt: sūtīt: savus „brĪY-jrātīgos" talkā Ēģiptes prezidentam: Naseram. ~ Arab\i diplomātiskās aprindas Maskavā preses pārstāvjiem paskaidroja, ka pi-ezidents Ņa-sers   esot   pieprasījis, padomju
ti. Tikai pirms pāris dienām Padomju Savienības valdība lika sa»' prast, ka. gadījumā, ja .angļu, franču un izraēliešu spēki kavēsies iz-vākties no Ēģiptes territorijas, tā. nestāsies, cejā savu „brīvprātīgo" braukšanai  uz Vidējiem Austrumiem.- Spriežot pēc Ēģiptes sūtņa Ēl Koni ja informācijas Maskavā, braukšanai uz Ēģipti pieteikušies. 50.000 līdz Ž50.000 krievu, 250.000
vienības draudiem sūtīt ieročus un ..brīvprātīgos" uz Ēģipti talka prezidentam, Naseram : kļūstot par daudz skaliem, Sav. Valstu prezidents Eizenbauers atzina par ne^ pieciešamu komentēt šo: jautājumu savā pēdējā preses konferencē Vašingtonā. Prezidents Eizenbauers sacīja, ka Apvienoto Nāciju un līdz ar to Sav. Valstu, pienākums būtu "raudzīties,: lai piedraudētā Padomju Savienības un komunistu Ķīnas :„brīv.prātīgo" iejaukšanās vidējos Austrumos tiktu aizkavēta. Žurnālistu 'vaicāts, prezidents atteicās sīkāk paskaidrot, kādā vei^ dā komunistu „brīvprātīgie'* būtu atturami no iefiļtrēšanās Vidējos Austrumos; viņš teica, ka tas atkarāsies no apstākļiem. Tai paša laikā prezidents nekavējās aizrādīt, ķa Apvienoto :Nā45iju charta iiebnt nav ierobežota tikai ar rezolūciju pieņemšariu vien . . . nņ vienā gadījumā tas jau ir ticis pie= rādīts. Prezidenta Elzenlianera pieminētais gadījams ir . Korejas ^aŗš, kur Apvienotās Ņācijāas. nevis ar rezoliicijām pie zaļā galda, bet gan ieročiem rokā, stājās pretī komunistu agresijai.
Atbildot uz žurnālistu jautājii-miem attiecība uz pašreizējo politisko stā,vokli, prezidents Eizenbauers uzsvēra sekojošo: ■
«brīvprātīgo" ■ nosūtīšanu uz Ēģip-ļ ķīniešu un 65.000 indonēziešu.
mv. VALSTIS STĀSIES GEĻĀKRIE^ UN ĶĪNIEŠU ,BRĪVPRĀTĪGO^* SiJTīšANAI uz : .^.vidējiem:; austrumiem:-v
Eizehhauers sola Apvienotajām Nācijām Savienoto Valstu atbalstu krievu un ķīniešu ,,brīvprātīgo" atturēšanai no Vidēji
V a š i n g to n,ā. Padomju Sa-: 1. Pašreiz nav īstais laiks, lai sa?:
staptos ar Padomju Savienības valdības galvām vispirms, jādod iespēja Apvienotajām' Nācijām likvidēt Vidējo Auscrumu .^krķi... .:■ ■ V
2. JJz: iaiku būtu jāatliek arī/trīi; : Rietumu lielvalstu valdību gal°
vu konference, :lai. gan (Eižen-hauers. atzīst),. ka, Vidējo Austrumu: krizei likvidējoties, Sav». \P7alstu,   Anglijas pn Fraiicijas savstarpējām : saitēm jākļūst . ciešākām kā jebkādi
3. 3av. Valstis ir gatavas garantēt pastāvīgas robežas Vidējos Ausr trumos, kā; aŗī: saimnieciska palīdzību tiklab arābu; valstīm ka-Izraēlai bet šādai^ Sav. Valstu : palīdzībai ļbūtu jābū^" daļai : Vidējo .Austrumu' jautājuma at-rijsinājumā. :
-arī āzijas.NEITRĀ--
^^^^^^^
J a u n d e 1 h I. Āzijas lieitra» lo valstu pārsteidzoši noteiktā BO^ stāja pret Padomju Savienība Iz» paudās Indijas, Burmas, Indonēd-jas un Ceilonas ministru prezldei-tu deklarācijā ;fanndellu, pieprasot ātru padomju karaspēka izvākšaņn no Ungārijas, Hinistim prezidenti atzina^ ka katrai valstij pienākas tiesība izlemt pašflli sava likteni bes ārēja