9
-i i'
Sestdien, 195^. gada 8. decembri: &6v fi^m
mKRIZE RADIO-tFN TEI^^^
žisors nevar ne tuvu atļ-^at to dro- kaut ciķ oriģinālu manuskriptu, re-5« i.«T„^ kas valdīja radio žispri baidās riskēt,   baidās, ka
Pie tam
(Pāraesiune nu Z. Ipp.)
lugas.. Caurmēra cena pusstundas     bnvo .garu, ,  . •,., a„^ainntipc»
laibai   raidlueai -  S125 00   līdz zi^du laikos. Toreiz Andrejs Alans kads varētu apvainoties
dia.  lugu  maLā «00 1^^
lfoo.00, par .tundas televīzijas^ '^/^
ļ Vļai skaņu lentas aparāta akcija Augustdorfai
gU — $450,00 Udz ?1.Q00,00.
:CBC lugu departamenta vadītāja , ir Alise Frika,intelļiģenta sieviete ar milzīgu pienākuma apziņu, dzimusi pirms kādiem 35 gadiem Alberta. Viņa studējusi Albeirtaš universitātē un pirms 14 gadiem uz-, sāka savu karjeru radio un televī-sijas -laukā,- palīdzot. Andrejam Alanam meklēt radio lugas. Toreiz par : pusstundas : lugu maksāja 135,00. .
;„Par spīti dažu skeptiķu uzska-
JaUni
Jāņa šķirmanta apgāda romāni
Sfetku dāvanai
Jāņa Klīdzēja
-CILVĒKA
Šī ir īsta dzimtenes grāmata — bērniem, jaunatnei  un ikvienam,
tiem,", saka Alīse Frika, ..mēs teliņam tuva mūsu dzimtenes daba, neturam lugas veselu gadu. Caur-' lauki, cilvēki, tur pavadītās bērnu mērā katru lugu izlasa 6 nedēļās, ļ dienas, skolas : un jaunības gadi. .Lugas lasa pilnīgi objektīvi, l MēsJ Ar šo darbu J-^NIS KLIDZSJS vēl-
esam atraidījuši daža laba pazīstamā "kanādiešu rakstnieka darbus, bet katra laba un piemērota luga
tiek pieņemta. Tomēr neiejiāk pietiekami -daudz labu lugu, lai apmierinātu radio un-televīzijas.prasības." •
Alīse Frika tomēr .nevar definēt, kās šai nozarē ir „Iabs" un „pirm-.
^ klašīgs". Kanādas radio un tēļe.yī-^ zijas raidījumi nepārliecina ar paliekošām literārām vērtībām.. Žo raidījumu veids ir vairāk informatīvs žurņālisms. Kā izņēmumi te minami Biŗneja ..Damnation of Vancouver"; un Sinklēra „Return
: ^ to Colonnus", kas abas';yēlāk izdo-
\-. tas grāmatā.
Pagājušajā pavasarī Alīse Frika apbraukājusi Rietumkanadu, meklējot, lugu rakstniekus.; Ceļojumā
. viņa satikusi 111 rakstniekus, kas visi sūdzējušies, ka darbs televīzijā tiem nav sasniedzams, jo radio un televīzijas- raidījumi nāk no Montreālas un Toronto. Tomēr Frika paskaidro, ka viņas^ departaments gaida lugas no katra Kanādas visattālālcā stūra.
GBC televīzijas režisoru lielākā problēma ir daudzie cenzūras aizliegumi, kas no televīzijas atsveši-' nā tādus . profesionālus raidlugu .rakstniekus, kā piemēram Lenu Petersonu. Petersons reiz izteicieSļ ka tādu raidījumu,   kā piemēram
reiz pierāda savu rakstnieka spēju brīvību un plašumu: dzīvi un silti vipš tēlo Latvijas cilvēku viņa tī-
rumos un pilsētu ielās. Romāns, skaistā iesējumā maksā . $3,70
Antona Rupaiņa ■ MĀRĀMOSm
Lielākais, trimdas laika daiļdarbs, ar dziļu patriotisku nozīmi ūn aktualitāti par latviešu' iznīcināšanu brīsaš, Sebežas un Pōlockas apga-
. balos. ■. • -
„Mūsu  priekšā  ir pabeigts liels darbs, kas pelnī visplašāko ievēr-rību" — saka Jānis Grīns.
MĀRA MOSTAS III grāmatas cena
V y.ies. |5,00 • Komplekts (visas trīs grāmatas) - i€S.J12,00 '  . : ■
„FoliQ" režisori uzvedas kā vecīgas jaunkundzes un, raidījumu materiālus meklēdami, staigā kā pa jēlām olām. „Šodien televīzijas re"'
Dabūjams    arī Ī&ŅA KLĪDZĒJA plaši lasītais „bestsellers" - ŗoņiāns B-,š E N.I T .0 E . ies. $4,00
lāmu. aģentūras pārstāvim katrs lugā ielicis savu cenzūriņu. tā pataisīta par. standarta biezputru, pierādās vecu vecā.patiesība, ka komitejas nevar rādīt mākslas darbu-š,"
Vairāki radio un televīzijas lugu autori izteikušies, ka ^ārētusa mierināties ar vidus ceļu starp „fp-lio" raidījuma „šķidro gaisu" un GM teātra pliekanību. Šādu raidījumu režiju varētu varbūt pierunāt uzņemties Andreju Alanu, kas jau 1946. gadā «atmodināja" raidāmlu-gas un to autorus; nav neiespējami, ka viņš iešķiltu dzīvības dzirksti arī TV lugās. Alans toreiz lugu rakstniekiem deVa vaļu izteikt .,sa-. vas pārliecības uh rakstīt lugas, kuras noskatījusies, publika nežā-vātos, bet atvērtu acis vēl platāk. Alans'sakās esam pārliecināts, ka skatītāji nav tik' dumji, kā režisori un līdzīgi ļaudis tp iedomājas.
Nesen Kanādas rakstnieku un mākslinieku padome ierosināja dī.--biņāt skolu televīzijas rakstniekiem, kaut *ko līdzīgu 'kādreizējai-Lorna Grīna Toronto. radio - TV mākslas akadēmijai, bet CBC šo priekšlikumu nepieņēma. Līdzīga ideja radusies arī Lišteram. Si'n-klēram. ■.
Taču, ja. GBC grib Izbēgt no pelēki, glumiem TV raidījumiem, tad tai pašai vien būs jārūpējas par spējīgu un reizē - arī piemērotu lugu autoru atrašanu vai izaūdzinā-
, Kā zināms, Amerikas. latviešu jaunatnes apvienības vidējo valstu priekšsēža vietn. .jaunais rakstnieks Lāiinpnis Streips. nesen Ievadīja magnetefona iegādi latjiešu ģimnāzijai Vācijā. -
No sešpadsmit vidējo valstu jau» natnes pulciņiem ar ziedojumiem atsaukušies sekojoši pulciņi (piesūtīšanas kārtībā) : Čikāgas $33.S1, Saginavas |10,00, Kālamazū $15,00, Milvoku $17,00, indiānāpdle $10,00, Linkolna.s $10,00.
Lai šis labi domātais pasākums — Ziemassvētku dāA'ana, mūsu' ģimnāzijai nepaliktu pusceļā, Ļ. Streips ieminējās, „ka nemaz- nedusmotos, ja kāds vecākās paaudzes loceklis noziedotu šai lietai pa dolāram. Ziedojumus lūdz adresēt: L.Strei-para, 1123 Rice Ave., Behvood, Illinois. Laipno ziedotāju iesūtītās suminās tiks kvitētas laikrakstos. Sirsnīgs paldies ziedotājiem, kas atcerējušies savu latvisko skolu.
:h. 1.
CELTNIEaBAS VEICINĀŠANA
Ar māju pārdošanas-jproblēmām iepazīstina Augusts Nopūta
sanu.
F.
veco māju pārdeva un nopirka jaunu.. Tāpēc.' ka žēlastī-bene domāja, ka kaut kas jādarot bērnu dvēseļu glābšanas labā:
„Tu paskaties, vecais, kādā dis-triktā mēs dzīvojam. Pa labi ni-gers, pa kreisi ķīnietis, tālāk ukrainis, otrpus ielas — itālis. Tas n^v rajōngs, kur bērniem augt'[,y, Jaunā māja bija pilsētai rietumu dāļā. Tur dzīvoja tikai .smalki un pārtikuši ļaudis — katrā mājā pa divi, pa trīs, ne vairāk. Karstajās vasaras dienās te ne bērni klaigāja, ne sievas bārās, ne rati rībēja -;- viss bija smalks un gluds kā tikko pļauts mauriņš; Uz lovenēm šūpuļkrēslos sēdēja cienījamas sirmas dāmas un vēl cienījamāki kungi, un pa ielu pa retam aizslīdēja lieli, . spoži automobiļi. Gar ietvēm un aiz mājām dārzos auga vareni, veci koki, savām lapotnēm sargādami ielu, mājās un to iedzīvotājus no saules tveices. :
Visa iela elpoja aristokrātisku anglisku mieru, pārticību un soli-dumu. , .
Zēlastībene ar pirkumu bija mierā, protams, ar zināmiem ierobežojumiem. ■. ■
..Vajadzēja ņemt tādu, kās tuvāk ielai. Tad būtu bekjards lielāks un varētu: šo to iestādīt. Tagad mocies 3. decembrī Jōrkminsteras bap-ļ.Pa priekšu laņu pļaudams, bet- ļa-.
tistu baznīcā Kanādas.baznīcas, pa- taa.nekāda!!'   _. _
_ • "      _ Jaunajā īpasuma Žēlastības leva-
domes rīkotajā .d.ievkalpo.]uma_ru--,^ļg.-. pie.ktdienā. Kaimiņu ļoveues
naja pazīstamais, savā laikā Hitle- ļ bija novērotāju pilnas, lai: gan tur ra. vajātais, Vācijas baznīcas dat"- esošās lēdijas un lordi nekādu ārē-binieks Dr. M. Nīmēlers. . ju ziņkāri neizrādīja, žēlastīberiei
tādi klusi novērotāji nepatika: Dr. ;Nimelers runāja paraktua-^   ,^Sēd uz sava porča  un lūrās," iām.pasaules problēmām,., rakstu-'-viņa- kādā patapas brīdī izmeta vl-rodams mūsu laikmetu par- revolū- raiii,   ^.būtu labāk .palīgā nākuši, cionāru, jo kur vien acis raugās, kā es mokos."
,   tīl a ' ^ Žēlastībai pasam aiz-
'. gāiā sūrā darbā — pārnēsājot, mē-ceļas. ļjeieš uri iemēģinot, kurā stāvā .tās
M. Nīmelers
tās, „kā- fērītēlā. Stāv vidū un ar vienu roku var darboties sinkā, ar otru fi-idžā. Nav kĶ pie mums —-kājas sāk sāpēt,^kaiQēŗ izskraida!" _ »Un kaš par augstieni griestiem!" Bumerandzene palīdzējai māsai. ,,TādUs tagad redz vairs tikai ļoti vecās mājās. Bet to vairs flāV^^audz — visasi^jauc npst." " Laiiipatāns jau vidus stāvā bija kļuvis nemierīgs un .vedināja labāk atgriezties pagrabā. "v :
vi„Tur tev tāds mīlīgs galdiņš," viņš jau bija noskatījis, „yai nevajadzētu atpūsties un atspirdzinām ■ties?"r- ■
žēlastibene to jau bija paredzējusi, ^ un pēc stundas ap mīlīgo galdiņu pagrabā sēdēja saticīga trimdas vienība^" kopdama sentēvu tradīcijas.
."Jo ietekmē visi drīz vien vienojās'ilgu pilnajā Pūt, vējiņi. • Tam
redzama . revolucionāra kas, pēc Nīmelera :domām,
dosies uz Dāniju?
Dāņu laikraksti ziņo, ka padomju Augstākās .padomes priekšsēdis P. Lobanovs Un Tautību padomes priekšsēdis. Vilis. Lācis piesūtījuši Dānijas parlamenta priekšsēdim vēstuli;, . kurā apliecina dāņu ielū-
. - , j^t, X   guma saņemšanu un ziņo, ka ko-Gramatas dabūjamas-vi^asliitv» ..parlamentārieši" ■ ieradī-
grāmatuicās, vai pasūtmamas tieši doties DānijālOBT. g. janvāra vidū
'Uv pretvizīti. Jāšaubās, vai pašreizējā noskaņojumā,   ko izraisījusi
apgādā,
Jāņa Šķirmanta apgāds,
1428 N. FAIBFIELI) AYE., CHICAGO 22, ILL, tīSA
tur,, kiirr reformācijas un evolūcr .jabākl izskatāsr un sadzenot .sienās jas. ceļā  nav laikus nokārtojušās naglas, kur bildes,.uzkārt, sadzīves,: sociālās,   saimnieciskās-  Rakara viņš.bija ļoti noguris un un politiskās problēmas: V      -    ļvienigai^^. priecinājums .^ija, _ka . I draugi bi.ja solījusies sestdien nakt
Atzīstot komunismu par draudu, ar sālsmaizi uņ iesvētīt jauno pīr-visai rietumu civilizācijai, runātājs kumu,
galveno vainu. meklēja koloniālis-' .^^^^ turēja .vārdu, un ap _cet.
_    ■    .    ...    . "*      . ,riem nakosas dienas pēcpusdiena
ma, ko eiropieši yairak vai mazākl.^gg ^^^^       ļ^j^^ _ Taisnības,
turpina kopš Kolumba laikiem, un Bumeraņgas, Lamp.atāns, Amālija,
arī Amerika ar savu saimniecisko Caurumi un vēl daži. Vispirms,vīsi
koloniālismUi                : pulciņā apskatīja jauno māju, iz-
Nimeleram .rateturlBJ veidā viņš g^f^.'""' pagraba, lidzbē-prasa koeksistenci daudzu tautu
novirzienu starpa, un šī koeksistence varētu būt pozitīva, ja visur realizētu cilvēka mīlestības un kal-
sekoja dziļās dzīveš_gudrības piesātinātais Jauns un traks. tu, puika, esi bijis. Kad izskanēja dziesmas pēdējie vārdi, 'vēstot, ka vieglprātīgais uz(j^īvptājs tomēr atradis ceļu atpakaļ pie īstās līgaviņas, Lam-patāns, lai - pasvītrotu sanāksmes nopietno raksturu,, uzsāka Es zinu, visi mani nievā.
Citi, dziesmu un dzērienu stiprināti, pievienojas, pie kam sevišķi spēcīgi un pārliecinošī pagraba velvēs atbalsojās atteikšanās, gara apdvestais. Nav vērts. — uav vērts!
Ap. četriem no rīta, gaismai austot, kad viesi šķīrās, jo Lanipatāns taisījā.s braukt makšķerēt, dziesmas sen vēl nebija izdziedātas. Tas liecināja nevis par dziesmu kara dalībnieku nolaidību, bet par latviskā dziesmu pūrā bagātību..
Šķiroties vēl nodziedāja Projām jāiet, projām jāiet, un' tad auto īpašnieki ierūcināja saVus braucamos, ļaudami motoriem tukšajā un klusajā ielā labi dūšīgi izdārdinā-tieSi Pēc vēlŗeizējas rokas spieša^ nas un visa laba vēlējuma saucieniem, ķuros sacentās kā palicēji; tā aizbraucēji, patīkamā vakara dalībnieki šķīrās..
žēlastību pāris roku rokā atgriezās sava jaunajā namā. . Pirnidienas pēcpusdienā, no darbā mājās nākot, Žēlastība^ pie kaimiņa nama Bamanīja izkārtni For
Ģaie.;-; -
, „Redz', kā iet, kad nepagaida," viņš sievai skaidroja, „būtu pagaidījuši, būtu varējuši dabūt šito. Tā
Sestdien, tāpat pastaigājoties, ir nāca Taisnība aŗ Lampatānu,
„Kas te ?   LmlĶ vasaras' sēļa?" / TžEisnība jautāja, uz kaimiņu mājām rādīdams.
„Jā! Negribi nākt kaimiņos?" Žēlastība atjautāja. ,,NezS. kas nbU-» cīs — Uzreiz visi sadomājuši pārdot, lai gan rialtistēts teica, jka te vīsi dzīvojot vai simts gadus. Paii esot cēluši."
,,Kas ' n'oticis?" Ļampatāns lupināja pudelei aitas papīrīti no kak-.la. ,,Viņi neci^ dziedāšanu. Kā vieri kaut kur ievadājas mūsu ļaudis un drusku padzied, tā otrā dienā visi for sēL Neniīl dziesmas." .
„Kur tad; viņi paliek?" Žēlastība nesaprata. „Kaut kur tak cilvēkam jādzīvo!" / M ,iBēģ uz nomalēm. Ceļ jaunas mājas," Lampatān^ lietpratīgi skaidroja, s.un tur tie loti daudz lielāki — ja. tad. kaimiņos kāds dzied, paša mājā nedzird."
„Tupadomā!'^.žēlastība brīnījās. „Tad mēs, tāK sakot, ai* savām dziesmām viņus izdzenam no senču mantojuma!'^ ; ,,,Tas ir — kā uz to skatās... Es domāju, kā mēs viņie]^ ar tp tikai labu darām."=: ļ „Labu?" žēlastība nesaprata. ,,Jā; Veicinām celtniecību.' Citādi viņi. šais graustos dzīvotu vēl simts ; gadus. — Pa^pd'ņu stikliņu, I ūn vai tev nav kāds^^ džiņdžeris?" Tjanipa-•tāns nobeidza nēauģ'līgās debates. ^, Pēc pirmajiem trīs mēriņieni viņi' atkal sāka veicināt būvniecību.
Ungārijas revolūcija, komunistu' pošanas bauslī, kas atbrīvotu cil-varas vīriem būs drosme izdarīt vēkus np. fegoisma un citu izmanto-pieklājības vizīti brīvajā pasaulē,   šanas. ■ , V
„Laba,. laba,". Caurums Jietpratī-ļ man tā kā labāk patīk. Mazāka gi slavēja, „kad tik jumts virs gah jaunāka. Lielāks dārzs." . vas." Otrdien tāds pats uzraksts parā-
dījās, otrpus ielās. Trešdien iepriekšējiem pieviēno-
Taisnībene ■ ar Bumeradzeiii rindā gāja pēdējās un pa reizei zīnaīgi sagrūdās elkoņiem.' '■'■'p
„Gik jums brīnišķīgi mazs ki-čen," Taisnībene beidzot nenočie-
jās vēl divi.
Nedēļas galā izskatījās, ka ;visa iela ap Žēlastībāni pārdodama.
J. KRE IĻA
īzdara nzņēnīnmus iekš- un ārpus studijas, izgatavo bildes pasēm, ap° liecībām, kii arī pārfotografē nia palielina doknmentas un bildes.
Aiņatieŗii filmas attīsta nii kopē. Uzņēmumus lūdz iepriekš pletelkU
3800.^:445 Pape :Av(B^
lOiAVIEŖU BŪVĒTĀJS
skaņp, labo, modernizē klavieres, dod lietpratēja padomns klaTiepi - plroējiein.
Londoii St, Toranto TelLE 3-8609
PftstāTīgi iu-āj, detolas JdaTieres
SAip CEĻĀ 4—6 NEDĒĻAS
Saiņus varat sūtīt ar! pa gaisa pastu. Ar šeit samaksātu muitu izsūtām visplašākā izvēlē ANGĻU DRĀNAS, VEĻU, AI^US,:ĀRSTN. liDZEK-ĻUS, PĀRT3EU u. i i
V M: V M       22.roland gdnš
' ■/VL wL tmMM london ,* f %m
E N G L A N D.
LIELĀKĀ   SAINU  IZSŪTĪŠANAS   FIRMA ANGLtJĀ
Rakstiet muim un mēs nekavējot!
ja vēlaties, nosūtām pa gaisa pastu bezniaksas
drānii paraugus; CĒMIĀŽI, SARAKSTE un;
ŠLFRilDS TONIS
35. turpinājums ļ
Būriks ar Dūku vēl saņēma pēdējo prēmiju uii tika izlaisti pa kazarmu vārtiem. Ar kuģa kartēm kabatās viņi devās uz Orānu, kiir uz tiem gaidīja tas pats vecais „SidiBdMms'*. '
Orānā iziešana no leģiona, protams, tika svētīta. Un, uzkāpjot uz kuģa, Rūrika kabata bija tukša. Dijks rokā turēja pēdējo spīdošo franka gabalu.
Bija vakars, kad kuģis devās jūrā. Abi draugi stāvēja kuģa priekšgalā.- Jūra bija mierīga un nakts svaigžņota, Ap kuģa ķermeni spīguļoja mazas spīdošas zivtiņas. ; . „
„Debesis ir pilnas zvaigžņu zelta, jūrā mirdz tos-
Iora malduguņis  . . 'VDūks sāka savu kārtējo filozofēšanu. \     r . ^     ,Un tomēr     viss ir tikai šķitums. Zvaigznes miims ne mūzām neaizsniegt, un malduguņis juŗa paliek aiz muins ar katru kuģa;, skrūves pagriezienu. Pirms pieciem gadiem viens no mums teica, ka atmii^s Listas, bet Uekas, ka arī tā ^^ikavmata^^^ Dzīves patiesības graudu mēs nekad ^eatradism Fr4a gabals, ko Dūks. bija turējis roka,'lesli-
dēja jūrā un lēni grima, lidz P^^^^^*^^* a Liik - tā ii pazuduši mūsu dzīves pieci gadi,
naudas gabalam pazūdot, piemetināja Duks ...
Parīzes centrā, netālu ^^^^t^^^ atrodas Invalidu stacija. • Tur autobusi atved veļa va ;karā Parīzē atlidojušos_^eeļiniekus. ^ _
Kad Rūriks im.Dūks atver stacijas durvis, lai par jaunu iesolotii Parīzes dzīves burzmā, tiem seja sitas vieglās snkga pārslas. Ir ziema - gandrīz tada; pati kā mūsu draugu dzimtenē. .
Baltā sniega sega netraucēta gulstas uz pelēka-
-jieni akmens tēliem Senas krastā. - . - ;
,,Yai pasaules gaispaas un gara pilsētai Farlzei vairs nav spēka izkausēt ziemas kailumu slēpēju Bnie-ģuf' jautā Rūrikš.
_    Bet Konkordijas laulmmļ aukstas akmens statu-;^|as'pat necenšas savās pelēkajās sejās savilkt atbildei pieklājības smaidu. ,
-,,Ja dzīvo dlvēķu sirdis ir kļuvušas tik cietas^ kā šo akmens tēluy tad mums būs grūti šai pilsētā isākt jaunu dzīvij*' nopūšas Dūks.
„Neput nu tūlīt tik smagi,*' draugu uzmundrina Rūriks. „Rit iesim pie mūsu tautiešiem pēc padoma> ko un kā labāk iesākt? Avīzēs tacu diezgan lasīji, kā tie pašaizliedzīgi strādājot tautas labā un ka Parīzē esot pat kāda mūsu tautas palīdzības biedrība. Eur tie labākus aprūpējamos par mums varēs.atrast? Nau-^ d_as bankā mums diezgan iekrājies, jālņdz tikai morāls atbalsts,"
un spoža,
^^^^^iegasegadraugu^p^^^^^ miljoniem uguņu izgaismota. Aiz muguras
gultā atlaidies :^   "^^^^Waja viesnīcas
zaui^ Tie vena balsī brē
vmdiķemojas,^bet kā par: brīnumu virsū neS . Lielie egozauri bīda mazākos uz priekšu, lai tie kostu unjkrāpētu, bet mazajiem iŗ bailes to darīt. Melie pasi, lai nezaudētu savu cieņu, to darīt nedrīkst!
Otrā rītā, uzģērbuši savus labākos,uzvalkus, Kūriks ; im-Dūks dodas, pie saviem tautiešiem.
Kāda galva, riskēdama iesprausties šaurajā durvju spraugā, tos saņem. Tā kā draugi franciski lūdz sā-tikt pārstāvi un ar savām jaunajām Borsalīno platmalēm sevišķu neuzticību nerada, tad durvis tiek atvērtas un draugi ielaisti maza priekšistabiņā, kas šķiet esam arī pārstāvja darba istaba,- jo viņš draugus nekur tālāk neved.
Pārstāvis, izdzirdīs, ka draugi tikai vakar ieradušies Parīze, pie tam ar lidmašīnu, ir ļoti laipns. Sniedz ■ roku. -■';.
„Vai kungiem ir valsts ārzemju pases un tautības, ticības un politiskās, pārliecības dokumenti ? Ja nav, tad īsā laikā, protams, pret mazu nodevu samaksu, varu jums tos apgādāt. **, saka pārstāvis:
,'Mums ārzemju pases gan ir, bet šorīt Parīzes prefektūrā tas noraidīja kā nederīgas, skaidro Di^^^^^
„Par savu tautību mēs nešaubāmies un tādēļ ap-liecības mūms nav vajadzīgas. Mēs ticam savam Dievam, ko ar dokumentu palīdzību nevar pierādīt un ar!
politiskā pārliecība, kas ir izteikti subjektīva, nepraša pēc tās definīcijas,** robu sarunā iecērt Rūriks.
„Bet ko tad jūs no manis gribat un, vispār, no • kurienes jūs nākat?" uzmanīgi jautā, pārstāvis.
„N6 franču ārzemnieku leģiona. Un gribējām no" jums lūgt informāeiju par dzīvi P.arīzē,*' atbild Dūks.
„Tādā gadījumā es jums palīdzēt nevaru. Un kādēļ savu apmeklējumu jiepieteicāt iepriekš?**; asi un nevaļīgi noprasa pārstāvis.
Uz ielas Rūriks mierina Diiku:„Vai tad tu neredzēji, ka šis cilvēks savu laiku ir pārdzīvojis? Nebija taču ļauns cilvēks, bet savas manieres iņūsu dēļ ari nevar mainīt.** ' '
„Vāi kungi ir latvieši?'* draugus pēkšņi uzrunā kāds pasīks vīrelis. ^
Šis vīrs vārdā Andeŗsons — izstāsta draugiem visu nepieciešamo par Parīzes latviešiem. Informē tos arī par latviešu valsts svētku svinībām Pkrīzē pēc pāris dienām. Varot draugiem parādīt turp ceļu. Pašu gan iekša nelaižot, ķet, ja iešot trīs uz reizi, vai tad tik traki būšot! ■
Tā visi trīs norunā satikties, lai dotos, uz valsts ' svētku svinēšanu, :.
„Tas gan ir dīvains latvietis,'*; brīnās Dūks pēc Andersona aiziešanas.; „Eāpēc tad viņu nelaiž latviešu sabiedrībā? Ka tik nav komunists?**
„yiņš taču ir par daudz vientiesīgSj lai būtu komunistu spiegs,'*: Rūriks draugu nepārstāj mierināt. •
Sarunas tomēr risinās. ^ A:r jaunatni mūsu draugi saprotas pavisam labi^ Tiek uzdzerts tautas nākotnei ubl nodejots visu naktis
.Mirdza — meitene, ķa§; negribēja ar mūsu draugiem no sākuma runāt,, bieži dejo ar ŖūriķU. Cauri: mūzikai Dūks bieži padzird Mirdzas sidraba zvaniņiem līdzīgos smieklus, kad tā, pielikusi galvu Rūrika plecam^ ilausās tā asprātīgajos stāstos. Uz rītā pusi, kad vecākie ļaudis jau izklīduši, Mirdza ar Riiriku apsēdušies klusākā stūrī un no abu sejām var spriest, ka sa-ruiiu tema ir nopietna. .' ^ '
:-;\Otrši dienā Rūriks ir pavisam domīgs.        , /
,,yāi samīlējies savā deju paiimerēj ka staigā nokārtu degunu?** Dūks zobo draugu. ^ .. ; ,,Nē, l)et es mūsu atgriešanos tautiešu vidū:biju iedomājies mazliet savādāku."
0%
oV
Ējbt uz, valsts svētkiem,: mūsu draugi savas Bor-^ salīno cepures atstāj viesnīcā, jo,-pa Parīzes bulvāriem klaiņojot, tie novērojuši, ka platmales Parīzē vairs nav modē. To viņi dara, lai neizlektu citu tautiešu vidū.
Mazā baznīciņa ir dievlūdzēju pilna. No ģērbtuves stīviem soļiem iznāk maza auguma Dieva kalps ar nopietniem, gribētos teikt, pat svētiem sejas pantiem. ./ Klātesošbs pārņem: sfinīgums.^ ':
Andeŗsons no baznīcas dodas arī blakus zālē, kur klāts svētku galds. Pie durvīm viņš-sastop kādu meiteni, ko, kā liekas, pazīst. Šī meitene to lūdz pie galda. Ēstas tiek siltas desiņas un skābi kāposti. Piedzerts Francijas vīns. Andeŗsons iepazīstina arī mūsu draugus ar jau minēto meiču. Bet viņa labprāt negrib ar.viņiem sarunāties. Rūriks grib uzzināt iemeslus:
„Yāi to prasa Francijas pieklājība, lai latviešu šie\ietes būtu tik mazrunīgas?**
,,N:e jau Francijas tikumi, bet mūsu pašu tautiešu aizrādījums, lai ar jums diviem nerunā, jo jūs nākot no franču leģiona,** vārdu pa vārdam skan atbilde.
.     Rūrikam kaut ko^^^^i bijis tikpat ka
kaķim iemācīt dziedāt baznīcas dziesmu^ Viiiam bija pa|am savs spriedums un sava rīcība. Ja tautieši negrib ar viņu runāt, tad nav arī vajadzīgs!     ^    ; '
^Tomēf pievakares Rūriks bieži pazūd: Un pārnāk mājās it kā ar sevi un visu pasauli samierinājies. Dūks ilgu laiku nevar saprast, .kas ar draugu notiek. Kādu: vakaru, pārradies mājās ātrāk nekā parasts, Rūriks pats sāk runāt:    V;      \   ■ ; '
„Ar Mirdzu bieži staigāju pa pilsētu; Mums bija tik.:daudz vienam otram ko stāstīt . . .Man Mirdza patika,, lai neteiktu vairāk. Šovakar biju pie viņās ve-cākiem. Tie man lika saprast, ka mali, kas karojis kopā ar frančiem, savu sabiedrību gan vajadzētu izvēlēties franču starpā ... " ; '
Otrā rītā Dūks uz Rūrika spilvena atrod zīmīti:
„Sveiks, draugs! Eju atpakžlļ pie^šautenes Uga» vas, kas nekad nekļiist neuzticīga;.**:
Pēc pieciem mēnešiem leģiona pulkvedis ĪJūkam •raksta;;-' ■■-■■:■.'"
,,Gunārs Rūriks Indoķīnā kritļs^varoņanāvē un apglabāts Mītavā, netālu no -Saigonaš. Viņš vēlējies,' lai personīgās lietas pāršūta jums. Tās saņemsit kopā
ar, vēstuli un maniem sirsnīgākiem līdzjūtības apliecinājumiem.**
: Starp atstātajām mantāmGunāra mātes vēstulēm no Latvijas, četrlapainu āboliņa lapiņu, skiču grāmatu un pāris kara krustiem. Dūks atrod ārī Mirdzas fotogrāfiju, kuras otrā:pusē.rakstīts:
y„Guni, tev jāzina, ka atsacīšanās ir mīlestības skaistākā daļa. Es atsakos sayu vecāku dēļ, kas negrib, lai es savu dzīvi: saistītu ar tādu viru, kas' bijis franču ārzemnieku leģionā;""
BEIGAS
Sestdien, 1956. gada 8. decembrī. 98.
a 1
DARBS
Zenta Mauriņa]
Jo dziļāk ieskatāmies mākslas slil pasaulē, jo skaidrāk pierādās se- 'iet aas atziņas nemaldība, ka visas snļ lielas mākslas pamatā slēpjas — ņaf autora patiesīgums. Jo patiesāks' ja un nežēlīgāks pret sevi un savu ļ
■ vieliĻ bijis mākslinieks, jo lielāks h€ ir viņa darba re.zultftts. Bet jo sa- ļ bāļ
.. nīākslotāks, pilns pozas un mānie-' kj risma ir autora stils, jo frāžaināksļtāļ un patosa piesātināts .viņa izteik- 'raļ smes veids, jo arī mazāk tas spējiuJ pārliecināt lasītāju. " piļ
Tādēļ patiesīgums un vienkāršī-, slļ ba -— žio divi burvju vārdi, — ārīitiļ ir tie, 'kas atslēģuši sirdis*un pa-J'^ļ vēruši ceļus uz nemļrstībtf -visam Ifi'ļ lielajam un "patiesajam mākslā,-1»| vienalga, vai tā būtu mūzika, li-te.terātūra, glezniecība vai skatuves māksla. Diemžēl, šo vienkāršības un patiesīguma likumu radītāji mākslinieki pa lielākai daļai' atklāj tikai savos brieduma gados vai pat vecumā, jaunībā iztrakodamies un aizraudamies dažnedažādos maldu ceļos, ..Udz tie ierauga saVu īsto seju gluži skaidru, -atklātu, un-rāmu kā ezera spogulī. V
Zenta Mauriņa, saprotams, nav sen vairs jauna autore,   bet gan viena no mūsu populārākajām un visvairāk lasītājām,, tāpat viņa sen jau sevi atradusi, un zina, kas un kā viņai sakāms, bet augstāk minētos vārdus gribējās šai sakarā atkārtot tādēļ,    kā „Tālā gaita", manuprāt, atzīstama par Mauriņaš vispatiesāko  un atklātālco grāmatu, tādēļ tā arī dziļāk kā jebkura cita spēj pārliecināt gan viņas plašo cienītāju saiņļi, gan arī-vienaldzīgākos lasītājus!     : • : „Tāļā gaita" ir autobiogrāfisks romāns, kā to ievadā atzīst ari pati autore,   kas vispirms sacerēts vācu valodā, tad tulkots zviedru un autores pārstrādāts latviešu' valodā. Vācu izdevums parādījās atklātībā jāu 1951. gadā ar ievērojamā vācu vārdu mākslas meistara, Zentas ■ Mauriņas dziļa cienītāja; .un drauga, -Hansa Karpssas ievada •vārdiem, un kā vācu, tā Šveices un amerikāņu uu angļu presē izpelnījās loti atzinīgas atsauksmes;
;gaaa sagaida arī zviedru lasītāji Un prese savā valodā. Fragmentus no „Tālās Gaitas" vairākkārt nolasa, zviedru radiofonā, un to Izrauga arī kā vienu no godalgām zviedru ģimnāziju abiturientiem 1965, g.
Pagājušā gadā Ziemassvētkos šī grāmata aŗ ..Astras" apgāda gādību parādās arī latviešu grāmatnīcās, uņ nu tā Veikusi jau. tālU gaitu, pie latviešu lasītāja. :
Liekas, ka ar So grāmatu Zenta Mauriņa pārspējusi kā savus romānus, tā daža ziņā arī varbūt eser jas, kas ir viņās neatņemama sa^ stāvdaja; — tāpat kā, ar savām esejām latviešu^^ literatūrai. Bet nū, ar lielo patisjbas un ciešanu Vārdu uz lūpām izejot pasaulē ,.Tālajā LGaitā",: Z. Maurii^a 'ie-! p sīmē it kā jaunu posmu savas mĶk-ir
A. VOITKUS
gi
itl
u(
vj ic
MtpļiUiB Eobežgnintnieces viņet«
54. turpini
Un Milzums pie tam vēl biļ dis palīgu grūtā brīdi, kas ne v - aizrunājot, bet kas pat no savas desmit dōlarUj ko :šamaķsāt augļ , Pasaulē vēl bija labi cilvēkf Jaiffiā ideja labajam:^^ iņanīģi rīkojoties,:tā bija iespēj ma dienas; bet arī izskaistināt tļ /Piecdesmit • gadu. vīrietim iļ
irpats brieduma posms, k < .nomainījusi- lielā dzīves .giidrīJ lai sacenstos ar visJEUinākājieiņJ vakaros meklētu ne atpt^^^^^ meklētājam garani^piemērotākāļ
; jo pacilātību, ko tām jaunībā .r žīguttis, tagad varēja radīt viei
pareizā vietā un laikā ļietāti p ^ ka nedēļām pietika ko domāt,, /skūpstu, pie: kam rudens; dubU
jUšajam mētelim un līdz ar to i4 : zīme, tad tagad Tajadzēja dar^
kas, izmeklētu ēdienu un: dzen ej
līgu priekšnesumu radītas atpi(* ^: dienā vispāfi atcerētos.    ^ . >    Bet kamēr fioiiņš pils: parj
vien pamānījās, krēslai sabiez"
loža naktslokālā maksāja doļai ^:No otras pu^^
atlikuši vairs tikai desmit, labāl ■ du,/ lai vēl kaut ko iekrātu t
laipni apsolīsies tuvākajās dien *^ mumu, ja tas būs labvēlīgs, par • Smārtēns tāpēc arī pēc pie(
svinēšanas pavasarī bija nolēmie
i-