i9Š7. -^ada 9. janvāTi,   3. a.rs.
Trešdien, 1957. gada 9, janvāri,   3. n.m
1' ļļabrocīgā spiešanā spējot 118 kg. ļī-\ASy.notika pirmās latviešu; slē-meistarsaGĪkstes.
le
■ pēšanas   meistarsactīkstes. Adis BIradovskis gūva krietnus panāku, mus airēšanas. sacīkstēs Eanadā. Futbolā, pēc. priekšsacīkstēnL pa apgabaliem, notika pirmās. ASV latviešu meistarsacīkstēs, kā arī latviešu vienības bija aktīvas Ka- . riadā un Austrālijā,' piedalbties at. . sevišķu   pilsētu   meistarības   uņ . s draudzības spēlēs ar citu tau^bu vienpadsmitiem.   Ēriks KoŖeckia un Rūilolfs ^ Veidē turpināja gaitas . iednābiOkeja laukumos Vācijā, bet Videvuds  FreLvalds ātrslidošanā Zviedrijā. .    ~ . •
Tāds īsumā ir pārskats.par nolikumiem mūsu sporta laukumos 1956. gadā, kas rāda ievērojamm-aktīvitāti, un sekošanu miisu na. cionālā sporta mērķiem un iģeā-, 1iem.    ■' ' .
Ko nesīs 1957. gads? Liekas, at„ bilde nav tālu jāmekljē — tā pati aktivitāte turpināsies. Taču, . lai inēs varētu gūt^tarptautiski nozīmīgākus panākumus, mums jā=, rod iespējas izcilu sportistu saimes radīšanai, kurai pamatnotei» kurni ir interese un labi. freniņu apstākli. Interesi par mūsu sporta dzīvi var dot mūsu nacionālās •sporta vienības, bet, lai pgūtu labus, treniņu apstākļus ir jāiesaistās visu to zemju, kurās dzi-p vOjām, sporta dzīvē, lai mācītos. Nav šāiibu, ka -vairums mūsn jau-^ no talantu savās sporta mākas ie„ ■guvuši no sveštautiešiem savās skolās vai citās sporta argani^ā-ci jās, tomēr viņi atraduši ceļu nz. latvisko sportu, paer|dot, ka jauniešiem, kas iesaistās sporta dzīvē, kur vien apstākli pieļauj, noj pīetnais asimilācijas drauds i? vismazākais.
Jauno gadu sākot^ viens otinana ^Vēlēaini spēku, izturību, /H8u;mēr° ķu. un nodomu piepildījumu.
Iis
m
iā
[3,
le-
)t
ir,
ra-
IT
ie-
da-
les
zonas noslēguma spēlē ar Ņujor-fel- kais All^Star izlasi, šogad uzviarēja Ņujorka a[r 2:0.
iNi tik ievērojami Ivaram veicies basketbolā, kam pievērsties agrakos gados nav atļāvis ierobežotais laiks.   Bet jau otro gadu i Ivars ir Filadelfijai sporta kluba ■,vGaujas" vienības pamatpickinieka vcentrs un izrāda liehi centSbu āp-^: i ■gūt arī šīs spēles noslēpumus.
Kad pavasarti Ivars Kalme us- , sāks studijas elektrp -inženieŗzi-liātņu lilakultātē! Pensilvēnijas. uni- ' ' ' ' •^sitātē, viĢa ieroHežotais laiks liks tam izšķirties par vienu no ildzēinējām 3 dalītām interesēm. Kā liekas, priekšroku tomēr nems Ivara piņnā mīlestība — karaliskā Spēlē, Interesanti piezīmēt, ka Iva„ ra lldzšinēiās 2 partijas spēlētas pret mūsu otro jaunās paaudzes izcilo šachistu Edmāru Medni ir beigušās neizšķirti. >
Jantājuinam par iespaidiem, ko . Ivars guvis, salīdzinot amerikāņu ļun latviešu sporta centienus un to : īpatnības, Ivara atbilde skan: .JMe-I apšaubāmi,   ka amerikāņu skolu, • koledžu un profesionālajam spor-' tam publika dzīvo Hdzi ar lielia interesi. Tā. ir prasība; ar ko saistās ikviena sporta veida popularizēšana. Mums, latviešiem, esot izkaisītiem malu malās, šādu publi-ŗa:s fea» interesi ir grūti sev pievērst, ju, līdz ar ko problemātisks ir arī tiešais. \ sporta organizatoriskais darbs. Ir jāsaka, ka ar atsevišķu cilvēk^ ■ pūlēm un sportistu enerģiju, esam daudz ko panākifši. Uņ kādēļ gan turpmāk šie panākumi ■ nevarētu būt vēr labāki?" Ivars Kalme ir arī rosīgs latviē-
šnjauEbatnes organizāciju dalīb-nieks.
SPdETA NOTIKUMU FILMĒTĀJI SAT.TALSUS,
kuru īpašumā būtu. 8 un . lefmm iTiļelni-baltās vai krāsu filmas.par lat\iešu sporta dzīves notikumiem: " uh kuri tās būtu ar mieru nodot ALA's sporta birojam apstrādās-m kopfilmā, lūgti sazināties ar "^-^tol^i' 1722 Memorial Ave,, PhL ,. iel. ^^f^elphia 4, Pa. Sporta, birojs ie^.
ļpō-
ļtrp-kur ie-:
ir [ims šrā. Iģas
IES JLU
Hba
:,ēi-
*
[ājur ao-fras
ļvie-leiST
&s'-
āt-
jFrī^ baj-
renē Ivie-
ič-ies |l>ār-
cerējis no daudzo sporta notikumu filmu chronikām izveidot kopēju ■..lielfilmu", tā arī latviešu spor-tistiem. citās zemēs dodot iespējas iepazīties ar mūsu sasniegumiem, organizāciju un īpatnībām.
ALA's %orta un fiziskās audzmāšajias birojs, FILADELFIJAS MMEJS pilsētas parku Ugas meistarībā sa^^ va grupā ar 4 uzvarām un \ienu zaudētu spēli.dala 1./2. vietu ar amerikāņu Hawks vienību.
DUNTS OFLO^Mii^s UN ATIS LIEL3LiNIS\-
pirmais no Ņudžersijis „Kursas",: otrs no Filadelfijas „Nameja" Ir talantīgākie ASV austrtimu piekra -stes jaunākās, paaudzes basl^etlM)-•listi, par kuru spējām spriedīsim 31 gada Austrumu pi^rastes meistarības spēlēs. Abi sportisti iŗ vidusskolu pēdējo klāšu audaēkņi m spēle ari savu skola isiasēa
hi/a
latviešu ;>ie:i) nIe k i;;' u k u k l u B S;
VAI GRIBAT;^
Ziņojums ne tāliem Iedus laukiem
Tautietis Jiilijs Brūniņš mums .jau kļuvusi par tradicionāln.Ta.
raksta:, „Končičinga ezers (iJake Couelacbing) pie Orilijas jau kopš decebrā vidus ir ledus pārklāts. Kanādieši tur iekārtojuši savas zveja^s būdas.
Pagājušo svētdien ledus bija. 4 collas: biezs. Āliņģi var viegli iz. cirst art ar cirvīti, Nosēdēju kādas 3 stundas. Un 3omā bija 69 brangj asari. Ja kādam būtu tā patikšana, var izmēģināt roku. Šimko ezers ļnav vēl aizsalis. Par labākām makšķerēšanās vietām, varu: sniegt dažus norādījumus, jo man Končičingas ezera jantāju, mos ir Varākģadiga pieredze."
Jūlija Brūniņļa adrese ir: 469 Ŗegent St;, Orillia, Ont. >
• LEDUS APSTĀKĻI SBIKO ' •■EZERĀ •
Jaunā gada ■ sākumā uznākušais aukstuma vilnis ar ledus kārtu pārvilcis ' latviešu makšķernieku iecienītā Simko ezera lielāko, daļu Zemledus makšķernieki pie Kesvikas un Gilfordas atrada pietiekami drošus ledus apstākļus. Lomļ gan nebija pārāk labi, tomēr tukšā neviens mājā nebrauca. Pie Jackson Point un Snake Island ledus, bija tikai apm. 1 līdz 2 collas biezs, tā kā vairāki mūsu/ makšķernieki nedrošajā ledū ielūza. Jo tālāk uz ziemeļiem, jo ledus ir vēl ņbdrošāks.J Viesiem makšķerniekiem ieteicams ievērot vislielāko tizmanību. Pašā ziemeļu daļā -ezers vēl- ledus brīvs»
■ SESTDIEN-ZAĶU. BALLE. . liMM k^^    rīkotā zaķu balle
jā ik gadus- satiekas visi medniecības . un makšķerēšanas sporta draugi. Šogad Zaķu balle notiek sestdien, 12. janvārī, pīkst. 20.00 .,Odd F€llow Hair telpās, 125 Bŗoadview Ave.(pie Queen St., k). Lai. viesu cienastam, nepietrūktu zaķa cepešu, desmit kluba biedri pagājušās nedēļas nogalē izbrauca, Mz Kičineŗas apkārtni, lai apšau. tu tur vēl pie dzīvības palikušos garaušus. Ballēs vakarā galdā būs arī aļņa un brieža cepeši, svaigi asari, vēži un, protams, ari atspir. dzinoši dzērieni. Viesu omulībai „Tobago" deju kapella spēlēs līdz pat pašām beigām. Mednieki un makšķernieki, labprāt. savā vidū redgēs daiļā dzimuma pārstāvēS; lai deju.-.Starplaikos varētu stāsti visticamākos mednieku 'stāstus ķād,i jebkad dzirdēti.
UZ NOLESOJUŠA CEĻA
^ Ziemās medību un makšķerēšanas izbraukumos bieži vien automašl. nas, sevišķi mazajos sānceļos, no. kļūst uz noledoju^a ceļa, kāpēc rodas grūtības tikt uz priekšu Mūsu lasītājs Ķ. O. raksta,- ka tādos gadījumos labākais līdzek. lis ir. jumta seguma asfalta šin. dēļi, kas izbraukumos ņemamļ lī_ dzi bagāžniekā. To nelīdzenā pti. se jāliek uz ledus, neVis pret ŗie pu. Ducis šādu šindeļu vai daķs tiņu aizņemot pavisam mazu-^ietU; un tos var lielot visu ziemu, šī metodē esot nesalīdzināmi labāka par zaru, maisu klāšanu Vai siniL šu kaisīšanu. Pamēģiniet, arī jūs!
Pirms kāda laika mūsu sporta zdevumā lasīju par Jāni Krauzi. Žēl, ka rindiņu nebija daudz un tās,bija trūcīgas. Vēl vairāk žēl, ka nespēju neko papildināt ar noteiktiem, faktiem, jo Jānis Krauze latviešu sportā ir loti nozīmīga personība, par kura gaitām ir vērts pacensties, lai ko noskaidrotu galīgi un pilnīgi. Pirms aļ)niē-ram 35 gadiem visa latviešu sabiedrība zināja, ka Krauze ir pirmais latvietis — pas'aules rekordists. Viņa piemiņai Rīgā 1922. g. nodibināja sporta bifedribu „Krau-ze", tā laika ievērojamākā latviešu sporta darbinieka Paulodka vadībā. Vēlāk biedrībai radās noda|as Bauskā, Rūjienā un Trikāta.
Aizritējuši ,jau vairāk nekā 35 gadi, tāpēc manās atmiņās radu^ šies fobi, taču atceros, ka sporta b-bas,,Krauze" Rūjienas nodalās atklāšanas aktā b-bas priekšsēdis PaBlockis Jeļpazlstināja ar Krau-zes biogriafiju, minot viņa pasaules rekordus, kas sasniegti toreizējā Pēterburgā (tagad ^ņingradā), kā arī svarus, disciplīnas ū.t.t: Diemžēl, tos vairs neatceros. . Vairāk informāciju ieguvu no mūsu pasaules klases cīkstoņa Rū. doļfa Roņa, ka» kopā ar Krauzi un slaveno igauņu cīkstoni E.Pitsepu Pēterburgā dzīvojuši vienā dzīvoklī, kā arī startējuši no viena sporta kluba — Ķrauze svaru oel-šamā, bat Ronis ar Pitsēpu laušanās. Abi centušies-Krauzi pierunāt
KRAUZE
silueti
Jānis Krauze, ciii izdevies at-rast uodzel^jnšaiās -skaitļu'la-pās, pee Pirmā pasauks liaŗn Krievijā sasniedzis iādus Vis-krievijas m pasaules rekordus: atoočīgā raušanā ^1094 kg, abrccīgā grūšana _ 151^5
grūšanū ar jlal)Q rokn — 105,2 kg, griišanā ar kreiso, roku — 99,7 kg un sfeuvēšanā aŗ krel-so roku — 8^*7 k^. Yiņ§ startē, ja smagā svarā.
ģistrēja arī viņu savienības, tacu par to neko neuzzināja attiecīgās starptautiskās organizācijas, jo boļševiki krasi norobežojās no pārējās pasaules. Tā arī KmUzes vārdu velti meklēt, oficiālos pasau. Jes rekordu sarakstos. Tomēr tas nemazina viņa nopelnus. Ronim ar Pitsepu vēl izdevās atgriezties savās dzimtenēs,- bet nokavējās Krauze. Viņš saslima ar tīfu uiri mira apmēram vienu gadu pēc sava pirmā rekorda sasniegšanas. Tā izdzisa viena no spožākām latviešu sportā zvaigznēm.
nlgi svaru celšanas, sports. Lai gan, kā to apgalvoja Ronis, Krau^ ze, uz laušanos -pārejot, jau pirmā dienā būtu kļuvis pasaules, meistars — viņam bijušas tādas rokas, ka pat labdienas bijis bailes dot, ka nesaspiež . Ķermenis ļoti spēcīgs un .atlētiski.: skaists. Ronis pieredzējis . arī Krauzes rekordu dienu un teica, ka jau īsā laikā visi pasaules rekordi smagā svarā būtu bijuši Krauzes īpašuma. Tā varētu būt pat "vesela Krauzes ēra, jo, Ja nemaldos, Krauzem toreiz bija tikai 19 gadu. • •
Ķrauze bija ne vien visapdāvinātākais, bet'arī visnelaimīgākais sportists. Savu pirmo rekordu Krauze, šķiet, sasniedza 1919. gadā (Vispār — skaitlis 19 ļoti bieži atkārtojās viņa dzīvē), kad Krier
vija vēl vānjas revolūcijas mutu-pāriet uz lauzējiem. Tas nav iz- ļos.Lfekas, rekordu plaši pubJicē-
devies, jo Krauzem mīļš bijis vie-
ja toreizējā boļševiku prese un re-
¥INI ZIEDO SPORTAM
VECĀKA UN PLAŠĀKĀ KANĀDĀ
dv grāmatnīca
123 Huron St., Toronto 2-B, tel. EM 8-0792
Kmm .ROBEŽSARGU
Tā bija 1923. gada vasara. Kā paTašti katru vakaru uz Rūjienas smilšainā tirgus laukuma, mēs, zēr ni Un pusaudži cinījamiles ap futbola bumbu. Līdz kādu'vakaru pie mums ieradās glīts kungs, ģērbies latviešu robežsargu virsnieku formas tērpā un sāka niūs izjautāt, vai Rūjienā esot kād^ sporta biedrība ūn sportisti.   Bija jāatzīstas, ja mūs par tādiem, neskaita, tad labāku nav. „Hm", domīgi novilka robežsargs un vaicāja,^ vai mēs nezinot vismaz kādus spēcīgas liui-šus, kas vēloties kļūt par sportistiem? Kā tad nu mēs niezinājām! Taš bija. Kārlis Pēter^ņs "visspēcīgākais puisis Rūjienā, kam mājās bija divas divpudu bumbas. Viņš varēja tās abas feizē pacelt un vieiiu pat ar zobiem!^ »Tā?". robežsarga seju pārklāja smaids, viņš spiedia mums -visiem rokas un iepazīstoties   teica  savu vārdu: „Roinis". Jāatzīstas, kā iepazīsto-tfes savus vārdus gan iieteicām
OUTS LESIŅ.Š
j. tomalds
ilTA LIEPA
Z. LAZDA
Novelēs
Romāaa
Romāns, cens^
i...
$3.50
$8.50
M^GAN VILKA
' Droši vien arī jūs būsit dzirdē-. pējas par saviem bērniem, piegājuši klasisko stāstu par vikituļo dājot visu nepieciešamo barību.
ceļa gājēju:
„Pēkšņi satumsa. Es^ibiju viens 3nežā. Bez ieročiem. Dzirdēju tālumā vilkus gaudojam, bet iiļebiju īiervozs, vismaz ne ^āī-ak nervozs. Pēkšņi ceļa malā tumsā ieraudzīju trīs pārus aukstu, liesmojošu
Līdz pavasarim mazie vilcēni jau tik tālu paaugušies, ka. var uzsākt mācības mednieku gaitās.   , . , ^iemā. barībai  trūkstot, vi^ ?3,00,Alfr. Bērziņš |2.00, Ed. Bze-
LSPT Prezidija pag. gadā sāktā sporta labvēļu kartīšu akcija tuvo. jas nobeigumam Kanādā un ASV. Daudzias zilās kartītes aizceīojušas āri uz aizjiiru, ār to p^u chraudzl-go aicinājumu —r atbalstJt latviešu sporta jaunatnes mērķus un ideālus, un pilnīgu pārskatu par akcijas, rezultātiem varēsim snlfegt tikai pēc pāris mēnešiem.
Kops pēdējā pārskata LSiPT Fre, zidijs ar pateicību kvitējis sekojošu labvēļu ziedojumus:
J. Beitiņs $5iOO, māc. K. Avotiņš
mēdz apvienoties baros.
Latviešu organizētie mednieki savā laikā ir mēģimājuši noorga-
acu. Es apstājos un tumšā izmi-ļnizēt vilku inedlbaa, bet ap^^
sīgj VielU meklējos pēc ķā4a Piemērota liela zara vai bomja. 33et velti... Spīdošās acis tumsā strauji tuvojās. Par laimi tuivumā bija liels koks. Ar pārcilvēcīgām pūlēm man izdevās sasniegt vienu 3Sio apakšējUem' koka zariem. Vilku žokļi šņakstēja turpat pie maiiieni pa-pēžiem, bet man izdevās .uzrausties augstāk drošībā. Visu aakti vilki gaudodami skraidīja apkārt kokam un vairākas rei^s nesekmīgi ar augstiem lēcieniem mēģīnja > sasfulegt maaai. Saulei lencot, vilki pēkšņi pazuda."
Patiesības labad jāsaJia^ ka liāz šim nav zināms nevien» ģadijnms, Jad Vilki būtu Omtam provincē lādam nzbFnknši. Vilks patiesībā ir viens no visbailīgākajiem āejienes meža zvēriem. Mēdz apgailvot, ka vliks ir visgļēvākais, bet arī viens no «visslīpētākajiem", un gudrākajiem Kanada,s meža zvēram. .
Liekas, ka ,,baigos vilku stāsr tus"   pāri  Ziemeļpolam Kanādā būs  ievazājuši   fantaz^iju pilnie ■' krieviw-
No senām dienām .atceramies nostāstus par lieliem Sibīrijas vilku bariem, kas dzierias pakal bārdainam mužikam, resp. tagad kol-ohozmieķam, kam trijjūgā bez sievas vēl seši bērni. Lai izbēgtu no izsalkušajiem vilkilem, mužiks, tiem par ēsmu izmet visu Hdz-• paņemto ēdamo, tad savu kažoku, sievu,, vienu pēc otra visus bērnus, un kolohoznieka viersijā, beidzot, lai glābtu kolchoza zirgus pats metas' vilkiem par barību...
Lietpratēji apgalvo, ka Sibīrijā Vilku bari nemēdz uzbrukt cilvēkiem. Daudz bīstamāki esot.mežonīgie pār savvaļas dzīvniekiem palikušie suņu bari, kas barību niek_' Iedami klaiņo nū vienas vlietas uz otru. :
Kā. jau atzīmējām, Kanādas vilks (Tiniber Wolf). ir gudrs, bet bailīgs dzīvnieļcs. Vilka barība ir sākot ļar pelēm, zaķiem, ūdems-žurkām. un .beidzot ar briežiem, aiņieiu un ziemeļbriežiem.'
Mēdz a*pgalvot, ka vilki Oņtario sļenielos gadā iznīcina vairāk brie.
nļo'^ā visi mednieki kopā. Vilki ziemā izmanto sava auguma priekšrocības un dziļajā sniegā . viegli pieveic, kustībās apgrūtinām tos briežu, aiņu un ziemeļbriežu jauno paaudzi. Apzinoties lielo postu, ko nodara vilki, Ontario provincē par katru nošauto vilku maksā $25,- prēmiju.
Pārošanās laikā vilks parasti, medī kopā ar mātīti. Mazie vilcēni, skaitā bo 2 līdz 8, pasaulē nāk aiesaas vidū. Vilku ^'^s ru-
ieoāSuSo- inf(jfitižfelj^, ■"ir" lifjtr spiesti medības atlikt. Oik; mums zināms, tad ļzriēdzēs organizētas vilku medībās redzēt vilku ir 1
pret... lO.'-■;•;.
Pirms vairākiem gadiem vilki bija parādījušies Lake Slmcoe ziemeļu daļā, Ļaj šos vilkus, iznicinātu, noorganizēja godības, kurās bija pāri par 400 dalībnieku. Šie mednieki nošāva' 3 zaķus un pā,ris lapsas, bet neredzēja nevienā vilka. Pie tām šajās medībās vienlaicīgi uzsākot ķjsmmēšanu, praktiski pārstg^j-gāja visu ,^vilku apsēsto" apvidu.
iPagājušā gadā, cik mums zināms, viens viilks ir kritis no latj viešu mednieka lodes. ,
Notikuma vieta Moon River pie Go Home Bay. Notikuma laiks — vēlā rudemt, Medniieka vārds Džems Udrovskis.
Par vilka nošaušanu Udrovskis pastāsta:
,yKopā ar dēlu Juri Iddāinies ar kajaķu lejā pa Mon River. Pie otrām krācēm, kuras arī kajakā ue-r var pārvarēt, satikām divus kanādiešu medniekus. Tiem somā bija pāris irakūni un vSens vilks. Kanādieši stāstīja, ka tālāJk ui GiO Home pusi manīti vairāki lāči Dēls Juris palika makšķerējot, bet es, apbruņojies ar šauteni, devos norādītā virzienā uz lāčiem. Nevienu lāci ntemanījū. Pēkšņi klinšainajā apvidū starp diviem krūmiem pamanīju lieJu pelēci. Tā nu negribot bijām viens otra;m uzskrēju! virsū. Nekavējos ar šā-vHenu, un par lainai pirmais tēmējums' sasniedza mērķi. Nošautais vilks bija liels eksemplārs. Kad braucām mājup, abi ar dēlu uzrā-
nis $1,00, L. Gruzltis |3,00, E. Ozols $liOO, A. Celms $2,00, S.Mi-ķelsons $2,00, P. Lūķins $1,00, Ķ. Vi^nieks $1,00, A. Kraulis $2,00, E.; Ansiņ^ $1,00, H; Mindenibērgs $i,00, J. Marinko $2,00, Ŗ. PUtna-ērglis $3,00, A. Lirums $5,00.
Kopā ar iepr. ziedojumiem — $1.159,00.
ZTIEDRIJA AUG JAUNS ■ : . TENISISTS. .
(I) Filadelfijas vieglatlēta H. Zeiles brālēns 18 g. vecais Pēteris Zeile rosīgi piedalās tenisa sacīkstēs Zviedrijā. Aizvadītajā sezonā, startējot no čepirigaa tenisa kluba,
Vestmanlandes apgabala meistar- ^-^^^ izcīņas dažādās Ugās pirmajās spēles guva mainīgus panāku, mūs.
darba apstākļu dēļ. Tēva panākumu mudinātas, šacbam j^ieVērsušās ari Atara meitas. Tā apgabala meistarsacīkstēs dāmu klasē pag. gadā, uzvarēja 13 gadus vecā Rudīte Atara, bfet otrā vietā palika Dzintra, kurai vēl tikai 9 gadi Skaisti panākumi!
Bij. Venecuēlas meistars — mū-_SU tautietis Andreja Sade pēdējos 2. gados vairs turnīros nav piedalījies. No Karakasas viņš pārceJieS uz Meridš- un «ieracSes" inženierzinātņu formulās, kas pilnīgi paņē. mušas visu brīvo laiku..
AfRSPĒLESfURNIRS . ^ LOSAIDižKLOSA:   ..';
(A) Losandžetosfls latviešu ša-obisti zāemas^ 00i ieadīja ar ātrspēles tumirii, -kujā piedalījās 9 dalībnieki, kuru vitū bija arī Vā. cijas latviešu sporta izlvēs bij. vadītājs T, Kārkliņš uii ļinkolnietis A. Preibergs.
U^viarējia. R. Rupeiks, tālākās vietās atstājot Anši. ĒgUti uin K. Grundmani.^
PIRMĀS UZVARAS OT ZAUDĒJUMI VOLEJBOLA
S.8o
T.CIKAS
Romāns jāun&tnd
AD.SILD|:S
J.
ĻajtvieSi vsrga dsrbā        ; $8,80
Romāns, cfin&
A. ©. KEOmA
Romāns, cena
(E) Musu daudzās volejibola vienH^as Toronto pilsētas meista.
sacīkstēs, junioru klasē ieguva otro vietu.
. laulības sportistu
■ •   iPRINDAg- :
(V) Filadelfijas LSK basketbolists Valdis Avots salaulāts ar Ņu-džerSijias latviešu sporta kopas volejbolisti Ināru Žūpu. Kāzu viesībās bija arī Nameja basketbola vienībā piinā sastāvā.   : =
fUTB.OLS-ar MUZIĶU .
(S) Kanādas latviešu dziesmu svētku sporta sarikojuinā paredzēta futbola sacīkste, kurā Toronto vienīgā latviešu vienība par pnetj-nieku aicinājusi Ņujorkas latviešu futbolistus. Kamēr 22 futbolisti cī-nisies laukumā, malā spēlēs citi vīri, jo rīkotāji paredzējuši futbola sacīkstē aicināt arī Toronto lat. Viešu pūtēju orķestri.:
.' ; šACHĪSTU'PMEp;
(E)" Kādreiz . pazīstamais smag-atlēts P. Atars,' kas tagad dzīvo Venecuēlā,, rosīgi nodevies ,š.acha spēlei, jau 3 gadus-'pēc kārtas iz-
vām veco „šlāgeri"..Kas gan vil-^'°°^ T^^^as apgabala meistartitu-ka baidīsies, baidīsies." Mums pa-ļ^"'        tiesības piedalīties valsts tieši nebijā ko baidīties, jo .peiēčaļ"^^^^^^^'^^^^^"^^^ āda gulēja medību somā..." •     ..'———
nav izmantojis
Gudrais, J>8t Mīlīgais
Senioru līgā divas, uavaras, ar 2:0 pārspējot Kodaku ūn ar 2:1 ukraiņus, guva Toronto LSK seši. nieks, bet; Toronto latv. YMOA zaudēja Hamiltonai, kuras pamatsastāvu veido Spartas spēlētāji, a,r 0:2 un TiMOA's igauņiem — 1:'2. Hamiltona uzvarēja igauņu Kale-
.vu^2.:;i.' ■
. Interinediate A līgā Toronto LSK vienība ar 2:0 pārspēja Russ, ar tādu pa&u rezultātu zau.. dējot polu Baltiem Srgiļem. .
Intermediatē B Ugā, kurā cīnās divas TLSK vienības, A. sešinieks guva zaudējumu bez cīņas kana_ diešu lidotājiiem, jo ieradās tikai pieci spēlētāji, bet „B" sešinieks uzvarēja St.Cliristopher'uš ar 1:2.
Sieviešu senioru Ugā TLSK „A" sešinieka meičas ar 15:17, 13:15 zaudēja V. klubam, kura pamat, sastāvu veido igauņu ; spēcīgās spēlētājas, bet intermediatē Ugā spēlējošā TLSK vienība ar 14:16 6:15 liecās igauņu Kalevam. .
BĒVĪS .KAUSS, ATKAL ' ,       AUSTRĀLIJAI ■
(J) Jau otru gadu pēc kārtas ar augstu  5;0 uzVaru   finālā pre ASV Dēvisa. kaiļisu tenisā izcīnīja Austrālija, kas; pēdējos gados re dzāmi    apdraudējusi .līdzšinējo amerikāņu   t'.egemoniju. Uzvara bija iepriekš. gaidīta un nepārstei dza. Austrāliju reprezentēja . jau. uie' — Rosevols un Hods, bet ASV veterāņis Seik.šass, Giamalva un Flāms. ■ - ; '
neviens, lai gan mūsu vidū bija vairāki vidusskolas vecāko klašu audzēkņi, Ronis lūdza, lai vi^u .aizvedam pie Pētersona. To ari lalbprāt darījām.
Pētersonu  māja' tovakar bija pārpildīta   un   pūlis   uz' iela;s, kam vēl pievlenojāa ziņkārīgi© garāmgājēji. Pētersons bija ]oti pārsteigts,   kad atklājām viņu īsās bikaiņās  cīnoties  ar smagajām svaru bumibām. Ronis sāka' runā par sportu un bitedrlbām, taču nekas labs nerādījās, jo vairums no mums, tāpat arī Pētersons, bijām kaunīgi puiši un negribējām, pasaule ko redz vai dzird par m^ su sporta gaitām. Tā tas ari palika, un mēs turpinājām ciņu ap 'lutbolia bumbu.
Kādā svētdienā smilšu kalnos atkar ienādās Ronis otra robežsarga pavadībā un uzaicināja mūs uz zemkopības biedrības telpām dibināt sporta biediību. Gājām visi kā vfens. Dibinātāju netrūka. Ronis runāja par sporto^^u un biedrību, un teica, ka viņam atļauts Rūjienā nodibināt sporta "biedrības «Krauze" nodalu.   Tā ari notika. Par priekšnieku   ievēlēja   Roni, bet valdē vēl bija   Balodis, Atars, Rumba un citi Man gan š^t. jāpiezemē, ka toreiz man nebija nekādas jēgas ne priekšstata ne par biedrību dzīvi, ne to nozīmi Tāpat bija arī pārējiem. Visu zināja un saprata tikai Ronis. Ar to pietika. Viņš bija liesma «u ugUns.
EDT. VIRZA
Romāas, cens^
MM
^4.00
9S.80
UGUHS AVOTI
iRftTIfi^P ......--------......—.------
mm msBim ^   PIEKTAIS BAUSLIS
92.80
Pira pūķis m tris sievas
Romfias
NOmUM UPES LĪNIJA
GdQ& ...............Mi.Ma.M.
9180
98.40
$8J5
Drīz dabūjām zināt, ka Ronis noīrējis kādas telpas, samaksājot no savas kabatas (šo naudu viņš nekad nevienam neatprasīja). Kā dā dienā viņš iebrauca Rūjienā uz salmu vozuina un nesaskaitāmu vecu maisu kaudzes. Včlāk uzzinājām, ka, lai sameklētu šos mai-sUs, Ronis apbraukājis visus ap-kāTtines ■ lauksaimniekus, aicinot katru ziedot pa vienam veoam maisam, kās saimniecībā vairs nav derīgs.
Jaunā kluba, ^Jielpās sākās drudžains darbs: nesa salmus, mai-^ sus plēsa, fuva, lāpīja. Putekļi bija tādi, ka vitens otru.vairā tikko
■ NEGANTNIEKS
Romāns
Z. MAUBIļTA
ZIEMEĻU. TĒMAS
ĀDOLFA EBSA
KRUSTS CEPIALĀ
Romāna 2 Prof. Ir. P. JUEETOA
^ Tariācijas par moderno eilvēkiti
6 Esejas Ao ^OMAHSOITA
$3.80
$3.26
HOO
$4.60
• ••■•«••••«•«•600«»M»tMI90Mat»«l9MI>OOk*t»
9S.80
FEAHSUA BENGSTONA.
X ZAEiyA
StSatis par pagSsiia lokiem, cfiim 84
nāves
Romāns
" ■   CILVĒKI VASARAS
Roi^ns, cena .
PIE TEIISMOTa EZERA
Romāns, cena
BAUMTES      :."
$8.60
• «■•••••••MMCOOttISOČtOlt*»» .
Plkv, ?. JAHUMA
Romāns, cen& •.......•>.■.>■.....».«
pazinām, bet pēc pāris stundām liaužamais paklājs jau bija gatavs. Ronis Un otrs^ rob^sargs —..Balo-/dis izģērbās lauzēju tērpos, bet mēs stāvējām aitplestām mutēm, nezinādami, kas notiks. Ronis paskaidroja, ka šeit mācīsimies lauzties, tad abi_ ar Balodi sāka de-^monstrējumu cīņu. Pēc tam Ronis aicināja mūs izmēģināt spēkus. Neviens neuzdrošinājās, un radās tāds kā lieērtsļ stšvoklis..  / ;
Piecēlos; pirniais, jo starp pui-šiiem Rūjienas ^smilšu ķalnōs biju viens; no spēcig.ākajiem.. S.aivilku visus mūskuļugs. un gāju Ronim virsū.
(Nobeigums ļnākpšā numurā) Pāvils Atars
$4.00
84.00
E
'-■'^■"Atmiņas-
. ;v^.^^^^^:^^ ;t^
Ue iral:stvelda pieprasījumu izsūtām pa pastti uz pē^mafesn (COD)« Pasntinājņnniglads nodot laiku».
PLATES,
Laikrakstam LATVm 123 Huron St.,T()roiito, Ont.^ Canada
LMm izsūtiet mam laikrakstu LATTM AMEBIKA .....-:......;.:„.,.........:..........„.;..: 13 mēmešiemjiarlādti Mros^.
SPORTA APSKATS
■ mFOBmiCĪJAS'IZBEVUMS\LATVIEŠU SPOBļlDISTIEM
iznāfe 3 reizes mēne§l
Redaktora: 6. SūbE#
Hr.,Mr8.; Misi'......
Adreše:
Pievienoji Money Orderi, ēeJm vai sSaldrā nandā $
..... .......-r'abonementa uzsākšanai — pagasinaSaMu
(Nevajadzīgo svītrot)
Parakitjt
Visa sarakst®
latviešu Sporta Padomes Trimdā PrŗzSdiJani, ©/<
(Ro «RlIJBIŅSj 1# WMto AVEq,^^M       4 OHTAMO»
par
maksas $1.50 pa? 1 mea^ par
par S mēn^ 08Jb9)
Visi musn laikraksta abonenti im pārstāvji lūgti kārtot saiss maksājumos tieši ar apgāda Daugavas Vanags, ĪSS Enion St» Te-ronto, Ont, Ganada, vai ar gahemo pārstāri ASV A
C&tļ.
I