X
The Lstvian NeVspaper forXanāda;
■V; ;•;
PobBshed twice weeWy by Latriān Eelief Spciety
olCana^^ftagavas Vanagi*^ Jnc. ^— Edltorial and Bnsinesg Officesj m Huron Si, f Oijonto, Ontarloi Canada, ļ^leplionei EM 8-07^ ^dltor li AJSTēRņl, 80-16 Park lane Sc,
TVoodhaTen 21, N.¥« UcSJL !I?eL VI 6-76e7o
MTHOBIZEB AS SECOND CLASS MAtt • V.^OST.OFFICE^.i^^^ OTTAWA : v
SATURDAY, JANUARY 12, i»57;
4./541. n.ra.
SESTDIEN, 1957. 12. JANVAjli
7. gads
IIz»^ |ļiri^ nedēlā — trešdienās nu sm^ <ā*iiS8.h'Ixii®Tō38 — LatTiesn aprūpes hiednbo EanadS »D|ii Tanagi**, inkorporēta. B&-(SaktMi t^iksna, J. Vītols, A. «ailite. Bedakeijs sni kaait«(ns:>lSI Hnron St., Toronto, (fntari<s Ca" nada. Jel: EM 8-0792. ASV red. - Ai ZTēri9$, Fks^ Lane S. WoodbaTen 91, 1T.&Ai9 Tel VI 6-78«7.Abonē5ana8 maksa ASV «ņ Ka-ladā: parl mēn. §1.50; par 3 mēn. par 0 mēn. $S^$ par 1 gsdn $16.00. ShdinājmB b|i£e<> sa: sladināJaMii da)ā $1.10; tekstā $2i80-$&W pos Tienas collas sleļas telpi.
®!DēNS atstāj valsts stori apziņā, ka sbecas«»
Jauns sastrēgums Suecas kanāla jautājumā.
Sģiptes prezidents Nasers iMfīdlna, ka tik ilg»» kamēr iLftīaspēks ņe^ū^ atstās Sinaja» pns^u, ijsraēlaB, Anglijas mm Fmneijas pio^eaib^ k^iģiem neatae iziiiantot Sneča§ kanāli
Ap V i e no t a jā. s N a c i-I ā 8. Pēc k&ja darbības pārtrauk-fenas ftifeiptē, reaģējot uz Israelas m. vēlāk m Anglijas un Fraaciias valstsvīru uzbrukumiem, ^Ēģiptes prezidents Nasers vairākkārt uz. svēris, ka visām valstīm tiks dotas iriaoiādas tiesības kanāla ismatoša.
; sia. Taču šīs ned^as' vidū nāoās dzirdēt, .ka prezidents Nasers nedomā turēt savu doto vārdii. Joprojām mēģinot piespiest ietiepīgos
I izrātus atstāt Sinajaa pussalu, kuru tie ieĢēma: nbsenajā kapā ar Šfeipti, Nasers deklarēja, ka tik Uģi, kamēr Izi^aēlas armija nebūs atstājusi Ēģiptes territoriju, Izraēlas (š^ sakarā tika minēti ari Anglijas un Francijas kuģi) kuģiem nea^ii® izmantot Suecas ka. nāli.-' ■
Izraēlas kavē^nos izvākties no , Sģiptes territorijas Apvienotajās Nāci^ aiMtāvēja Isrāēlas ārlietu ministre Golda Msiere, uzsverot, ka kavēšanās iemesli meklējami
ANGLIJAS MINISTRU PREZIDENTS ĪDENS SAVU AIZI^ ANGLIJAS VALDĪBAS GALVAS AMATA MOTIVĒ AR VĀJU VESEU^
mēģinājumos panākt garantijas, lai neapmierinātības rezultātā Angli-ĪOTaēža varētu netraucēti izmantoti jas ārlietu ministrs Lļoids atzina
no sava kajaspēka koncentrēšanās Slnajas apgabalā.
Sinajas pussalas jautājumā Iz. raēlas ārlietu ministrei bija arī garāka saruna ar Apvienoto iNāci. ju ģenerālsekretāru Hammer&īldu. Cik zināms, pēdējais esot mudinājis Izraēlas valdību pakļauties Ap. vienoto Nāciju pilnsapuloes lēmumam—- atstāt Sinajas pussalu un atvilkt savu' karaspēku aiz 1949. g. pamiera robežām. ^
Pēc ilgākas kavēšanās tagad jau vairāk kā uedelu Su^oas kanāla tīrīšanas darbi iet,pilnā sparā. _
Sniedzot savu pēdējo pārskatiBi par tīiBanas oi^ciju gaitu, to iOTaudzīšana ir karalienes
sildītājs ģen. Vīiers pa4n,oja, ka, PMākunis — viena retām nerodoHes nekādiem ji^predzētiem ^^^P^^"^"*' ^^i' britu li^nams vēl sarežģijnniiem, Suļfeea,s kanālis tiks ietekmēt Anglijas politiku, atvērts starptautiskai feugniedibal ^rČilam atkāpjoties, jaunā kan-nakarao desmit pedēļi laikā. ļ servātīvo partijas vadītāja un mi.
ļ nistru prezidenta izvēle .bija gluži Ģen. Vīlera paziņojums ifcraisīja automātiska — Idens bija
vispārēju neapmierinātību Anglijas vienīgais kandidāts augstākam p6-ārlietu ministrijas aprindās. Šīs ļītiskam ajna^^^ Anglijā. ;Šoreiz
izvēle jau ir daudz grūtāka. Do-
L 0 n d 0 n 8! gada 8>. janvān m aniala atkāpā§ Angliļas minis tni prezidents Iden», pasķafdr©p M ka vājā vesielība viņu kavē no pienāknmu veikSan^ pUnjos apmēros, Idens Anglis ministri prezidēta amatā sšjās 1955. gada 6. api^lt. jKā pats sers Antonijo, tā ari viņam tojāfie parlatten. k defpntāti Landonā steidzās delUaŗēt, ka aiņešanfti imv neikā fcopiga ar n«^ Austmmos un ka vienīgi Idema veselība viņu spiež aiziet no miiīistni prezidenta amata, Iden» šai sakarā izteicās, ka vinS nfjkaiinas un nekad>ek»nBē8ifi^^ par savn Izš|Jršano8 uzbrnkt Sģipi^ 11IJ9 ka kādreiz vēstnre bng spiesta atzit» ka vi^
UNGĀRIJAS „VALDIBA"
Saskaņā ^r i angļu tradiciju ministru prezļidents idens savu atkāpšanās rakstu vispirms personī. gi iesniedza karalienei Ēlī-zabetei II, kas, pateikdamās par ministru prezidenta darbu, atkāpšanās l^ak-stu akceptēja un, lūdaa īdenu (kas arī ir sena anglu tradīcija) tur. pināt savu pienākumu veikšanu līdz jauna ministru prezidenta iz. raudzīšanai. Jauna ministru prezi-'
kuģniecībai Akvabas Uci Suecas feanāja dienvidos. Otrkārt, Izraēla vēl joprojām naV saņēmusi garan-
par vajadzīgu informēt Sav, Valstu sūtni Londonā, ka angļi ūn franči uz savu roku vien kanāli būtu jz-
tijaa, ka Sģipte nākotnē atturēsies tīrījuši 7 nedēļās..
mā, ka ministru prezidenta ama. tā nāks vai. nu Sdeņa vietnieks, lords - zīm6ggl,abātā.J3 Ostins Bat. lers vai: "arī agrākais: ārlietu un pašreizējais finanou ministrs JHa.
PATRUĻAS BUDAPEŠTĀ
at^^anās Ungārijā s^ias ir strāMeka padomju Ikāpšanās, nn komunista drandi ra» ia >nna streika Iespējas. ■ B u d a p e^'š t ā. Pēc Ungārijas komunistu* valdības deklarācijas pag. nedējas nogalē, kad.pazi-. ?oja, ka Ungārijā pie varas var atrasties tikai viena partija (līdz ar to iznīcinot derības par koali-. ci jas Valdības iesiiējām),. vispārējais stāvoklis Ungārijā ir atkal pasliktinājies. :■
tKadara valdībai deklarējot savu. politisko nostāju, gandrīz visās lielākās Budapeštas (un tas pats no. tika arī provinces pilsētās) fabrikās no pienākumiem atteicās vel tikai ; tieseji ievēlētās strādnieku padomes. Tai pašā laikā Budapeš. tas ielās sāka patrulēt padomju armijas vienības' — pēdējās nedē-. ļās Budapeš tā neredzēts skats. Strādnieku padomēm • izbeidzot dartļābļi, . vairākās lielās fabrikās jau ir notikušas plašas strādnieku sanāksmes, kurās pieņemtas rezo. iūcijas neatkāpties no valdībai jau agrāk iesniegtām prasībām. (3adī-jumā, ja valdība, šīs , pmsības ignorēs, strādnieki piedraud ar. jaunu streiku sākšanu agrākos apmē-'ros.
ĪPAŠA KOMISIJA PRATINĀS., UNGĀRIJAS,
.BĒGĻUS..... ■
f ©nerāliBekretārs cea dibināt ī
Haiņmeršlidā ieteic Apvieflioto Hāeijn ^iasapnl-in, kuj^a uzdevnms butn izmeklēt brhibas cīņu apspiešanu Ungārijā.
A p V i e no tās Nāc lj ā^^, Ņ u j o r k ā. ^Neievērojot Padom-ju Savienības un Ungārijas kdmū-nistu valdību vienlīdz iaso pretestību šāda soļa speršanai, 18 valstis reprezentējošā Apvienoto Nāciju pilnsapulce .uzsāka jaunas pāŗru. nas: Ungārijas jaijtājumā. Pilnsa. pulce ir ieinteresēta noskaidrot pašreizējo stāvokli Ungārijā, sacel-šanās Ģēloņus un notikumu gaitu brīvības cīņu laikā, kad ungāru revolūcijas apspiešanai kaujās rai. dīja Pad. Sa,vienibas bruļiotbs spēkus;;-
. Ungārijais jautājumu Apvienoto Nāciju pilnsapulcē šoreiz ierosināja ASV un vēl 22 citas valstis, vier-nojoties par piecii Vailstu izmeklē-. šana,s komitejas dibināšanu'. Augšminēto valstu ieteikumā ptaredzēta pierādījumu iegūšana par^ notiku, miem Ungārija, intervējot ungāru bēgļus visās valstīs.- Lai gan vēl nav oficiāli zināms, kas būs tās 5
valstis, kuras izdarīs izmeklēšanu, taču AN aprindās domā, ka koiņi-tejā darbosies Dānija un Austrālija, divas valstis no Āfrikas - Azi. jās bloka un viena valsts no Latīņu Amerikas., Jau pirms izmeklē, šanas komitejas nodibināšanas Padomju Savienība ir aizrādījusi," ka šādias koinisijas pārstāvjus nekā. das apstākļos Ungārijā nelaidīšot.
tik lielas, ka tās kavējot draudzīgu attieksmju atjauniOšanu Anglija un Sg^. Valstu starpā. (Kad Vidējo Aīistrīmju križes laikā Sav. Valstļs vienbailsigi- ar Pad.. Saivie-nību nopēla Anglijas un Francijas rīcību liģiptē, īdens veselības uz. labošanas nolūkos atradās ātvaļi. nājumā Jamaikā. īdenām. gatavo, joties atgriezties, Aiiglijā zobojās, ka tas esot ļoti laipni no Eiz^n-bauera pu®8sj ka viņš atradis par iiespējamu izbeigt īdena trimdas, gaitas, „atlaujot'' pēdējam braukt mājās).
Kopš Ungārijas briviba» cSņuapspiešattas, jau 101^78 j^spējiiši pāriet uz Aiistrijiij^^p^^^ tam bēgļu ^streum^ ļaut ^^^^g^ pēdējā laikS skaitos ^"^^ "* "
B u d ap e S t ā. Baidīdamies Uo jauna, masveidīgas begšašias viļņa uziplūdiem, Ungārijas komū-ņlstu valdība uzsākusi vispārēju ikamipaņu pret visiem tiem, kas niē^ ģina . vai tikai nodomājuši atstāt Ungāriju. Kadara valdības bailes nav bez pamata. Ārkārtīgais bez. darbs, kas jau tagad valda Ungā. rijā un ko^ sagaida vēl palielina, mies, kā arī vispārējā nabadzība, ir viens no iemeslieon, kas liek valdībai domāt par jaunas masvei. dīgas bēgšanas sākšanos. Otrs. iemesls, bez šāubāin, ir staļinisma atgriešanās — . Kadarā valdības deklarācija pag. nedēļas nogalē, k^d tika paziņots, ka Ungārijā var vaildīt tikai viena — komunistu partija/ - ^ V ■' .■
Lai apturētu ungārii ibē^us, fcao atrodas ceļā uz Austriju, komūnia-tu drošības policija uzsākusi vis-pārēju vilcienu kontroli un automašīnu pārbaudi uz ceļiem. Pastiprināta; arī Ungārijas . Aus*^ jas robežas apsardzība. Ungāru comūnistu prese tautas iebiedēšanai uzsākusi publicēt garus aprakstus par bēgļu ķeršanu un sodīšanu, kā arī par to personu sp^līšanu, kas bēgļus atbalsta jebkādā Veidā, Tai paļā laikā Ungārijas komii. nistu partijas - oficiālais laikraksts Nep Szabadsag brīdina, ka »ma-nlstru prezident'a" Kadaiu valdībia izolēs un iznlcibā,s IJngārijaĶ ss-ceiSanās
Sērs Antonijs Sdens
rolds Meiltmillans, Bātlera izredzes ir gandrīz lielāka?, atliek vienīgi vaicāt: vai pēdējais spēs savākt nepieciešamo konservatīvo deputā. tu vairākumu sai,^s kandidatūras atbalstam?
Lai kas arī nāktu Anglijasi mi. nistŗu prezidenta i^matā, viņa dienas n<Ji>fiš niJfeā.y^^^l^Koļp?; Suems kanāla "^sliSl^nas 'Anglijas saimnieciskais atāvoklis ir' kļuvis visai grūts. Fiasko āģiptē sašķēla valdības partiju un, pirms to nav izdevies saliedēt, konservatīviem nav gandrīz nekādu izredžu cīņā pret «pēcīgo strādnieku "partijas opoziciju. Beiz tam nedrīkst aiz. mirst, ka «akarā ar ministru prezidenta maiņu strādinieki, bez šaubām, pieprasīs jaunas, vispārējas vēlēšanas. ; ■
Lai gan īdena no amata aiziet savas vājās veselības dēļ (kā to oficiāli apstiprina arī kāda anglu ārstu komisija), īdena pretinieki atkāpšanos ieskata : par l)Olītiska rakstura nepieciešamību, šādu viedokli ai-zstāv arī konservatīvās partijas labais spārns.
Sav. Valstu prezidenta Eižen-J'tauera antipātijas pret īdeUu esot
VALSTSVĪRU
ĪDENA ATKĀPŠANĀS ATBALSIS - PASAULi
V ā š i u g t o n ā. SāV. Valstu diplomātiskās aprindās valda uz. skats, ka idena aiziešana no An-
IDENA PēGTECIS
Anglijas karaliene Elizabete n par valdībaļS galvu iecēlusi līdzšiaiējo fiB, inliu HaroMiii MekmilJanu.
— ne
kioniūnistiskos politiķus, bet ar3
strādniekus, kas domās p^etotiea pastāvošai iekārtai.
ARĪ BOSTONIEŠI
s megma giaDt Komunismi
AUSTRUHVACIJAS UN PAD. SAVIENĪBAS KŌMUJfISTU VALDĪBAS VIENOJAS, KA PASAULES KOMUNISMA KUSTĪBAI KO-FISIEM'. SPĒKIEM . .JACIŅAS PRET fflPEEtALISTU REAKCI-
Mas k a v ā. Ar Padomju Savienības komunistu partijas pirmo sekretāru Ct-ru-šČevu. un Austrum-vācijas komunistu vadītāju ■ Ul-. brichtu priekšgalā ^bu augšminēto vaJstu varasvīri pēc i 2 dienu ilgām sarunām .parakstīja deklarāciju, vienojoties par visi«bsaules komunistu saliedētas cīņas turpināšanu
jas vadošo komiiništu konferencei, kās notika pagājušajā nedēlā Bu-dapeštā. Poļu komunisti m šo Jj.o-n-ferend netika aicināti.
Maskavas sarunu laikā Austrum-vācijas un Pad. Savienības valdu bas pārrunāja ne* tikai politiskas, bet arī saimniecisikas dabas jautājumus. Rezultātā Pad. Savienība
pret: imperiālistu reakcionāriem, apsolīja piešķirt Austrumvācijai
Austrumvācijas ..valdības" vizīte aizdevumu 340 miij. rubļu apmē.
Maskavā sekoja Pad..Savienības, rā. (pēc oficiālā kursa apmēram
Bulgārijas, Rumānijas un Ungāri- 85 milj. dolāru),:
Savu pirmo Preses balli trimdā šogad rīko aiī latviešu pres^ darbinieki Bostonā. Tā netiks \% jaiivāiī iDaugavas Vanagu namā. Rīkotāji no kr. I» -r.? V. Šti^fpsj V. čandere, J. Porieti^, 0. F le, K. ferāiiiiatnleks. 2. r.: R, Vītols, 0. Straumēn^ E. Plūme, S. Lambergs u» 0. Akmentiņš.
V^ Grāvīša foto
glijas ministru prezidenta amata paātrinās .pašreiz ne tik labo atl tieksmju; ualabošanu Anglijas un Sav, Valstu stajrpā. Jo sevišķi, par gaidāmām pārmaiņām vajadzētu priecāties Sav. Valstu ārlietu ministram BtaHeSamj kas ^denui neesot /varēji». ie|i(;dze| u«> ačU galā (Anigtif iatoS^^^^^^
to pašu saka par Eļzeidiaueru)* ar to zinānaā mēra arī izskaidrojama Sav. Vailstu nostāja pret Angliju un Franciju pēdējo agresijas laikā %iptē. v..^-.: ;'V ■
lītajā namā īdenam pāris at-vadvārdu veltīja prezidents Bizeii. biauers, kas izteica cerību, ka viņa vecais un labais draugs sērs An tou^s Idens drīz atveseļosies un dzīvos iiģu un laimīgu mūžu.
Parīzes diplomātiskās aprindās īdena atkāpšanās netika saistīta ar pēdējā veselības stāvokli, bet vienīgi, Vidējo Austrumu krizi, par kuras ppuri starp citu tiek ie&ka ttts arī Anglijas ministru prezi. dents.' Franči mazliet baidās, ka īdena a;iziešaria varētu izolēt Franciju. — īdena pēcnācējs katrā ziņā centīsies, lai uziļabotu attieksmes ar Sav, Valstīm. Tādos, apstākļos Francijai maz izredžu, ka Anglija atbalstīs viņas . polītils^u Ziemeļāfrik^
' Personīgā vēstulē īdenam Fran, čijas ministru prezidents Mollē, kas no Ēģiptes afēras tika ārā ar veselu ādu, izteica dziju nožēlu sakarā, ar īdena aiziešanu un ;no sirds, pateicās par lielisko sadarbību un saprašanos, kas valdījusi abu valsta starpā, kad īdens. bijis Anglijas ministru prezidenta: amatL . Par īdena atkāpšanos daudz tika delmtēts arī Apvienoto Nāciju dip-lomātiskās aprindās. Siģiptes ārlietu ministrs. Favzi, - žurnālistu vaicāts, ko viņš domā pār Anglijas ministru prezidenta aiziešanu, sacīja,, ka tā esot-25i. reize, kad. tas viņam tiekot prasīts. -Nekādās diskusijās ar preses pa.rštāvjiem ne. ielaidās arī Padomju .Savienības delegācijas pārstāvji un Apvienoto Nāciju ģenerālsekretārs. Kļammer-
:šīids.
īdena aiziešanu ļoti nožēloja In. di jas ininistru prezidenta speciāJr vēstnieks Menons,; kas izteicās, ka viņam bijusi augstā privilēģija būt īdena draugam, un īdeiis savukārt bijis patiess Indijas draugs. .
Otayā īdenam cildenus vārdus veltīja Kanādas ministru prezL deņts St. Lorāns. Pēdējais nožēlo-ja,~ka' vājā veselība spiedusi Anglijas ministru prezidentu pārtraukt viņa spožo politisko karjeru..- ■ ■ . '' ■. ■
IZRĀDE
: ATBALSTAM;^^:^^:
:Toront6iatviešu tautas ...aiigst. skolas aizgādībā jau 4. gad^ darbojas latviešu; sestdienas ģimnazio ja, kur šai mācības gādā. laitvisk© vidējo izglītību gūst ■ T2 jaunieši. Kā tas vieļgli iedomājams, iģimna-zija cīņās ar jūtamu līdzekļu trū. kurnu, un kā skolēni, tā audzinātā, ji nes īlielus upurus,, lai mācības ritēju normālā gaitā. ^ B€it katrs no mums var'atbalsti? ģimnāzijas darbu, apmeklējot-^ 26. janvārī, pīkst. 8 vakarā sv. A»» dreja baznīcas zālē TLNT izrādi — E. Skujenieka komēdiju Diriģents M. Bērziņas režijā. Atlikums n© šīs izrādes tiks nodots ģimnāzijai. Izrādi ievadīs: īss Draudzīgā aici» nājuma atceres akts.
(Biļetes jau dabūjamas Lotus m Venus puķu veikalos un pie ģimnāzijas audzēkņiem. ;
Visu aklo sitne Toront®
Helēna Kellere, kas agrā bēmL bā kādā slimībā zaudējusi redzi ub dzirdi, ar savu apbrīnojamo atmi^ ņas un intuīcijas spēju izkopšanu ir kļuvusi slavena visā pasaulē. Pēc slimības nelaimīgajām sekām, ka viņa pati saka, pieci gadi viņa dzī-vojusi „tumsībā un klusumā kā. niefa Z'Vērs", ikamēr vņas audzinātāja \Anna Sailivena lielā pacietībā vi,ņu sākusi mācīt izprast skaņas,-uztverot tās ar pirkstu tausti no skolotājas lūpām, un viņai atvērusies pasaule un dzīves ziņa. Vēlāk Helēna iemācījusies lasīt un runāt, nobeigusi ne vien vidus-j'bet 2,n augstskolu, un pati sara-kstījusi vairākas grāmatas» kurās izpaužas īsts dzīves prieks un tās Vērtības atziņas.
" Helēnu visur pavadījusi viņas skolotāja A. Salivena, bet pēc tās nāves viņas pavadone jr^Pollija.; -Tomsone, ar kuju kopā H. Kellere bija a'rī Toronto, atgriežoties no Visāzijas aklo kongresa Japānā»
H. Kellere Toronto runājusi Aklo institūtā , visas Kanādas aklo ■ skolotāju sapulcē. ■
Vēlāk H. K. veltīja kādu stundu žurnālistiem, sarunā ar kuriem viņā radīja dzīvu, laimīgu iespaidu par spīti saviem 75'gadiem, fiziskai tumsai uu inūžīgam klusumam. H. K. pārvalda 7 valodas, kujāa. var veikli izteikties. Viņa ir arī la-J)a orātore, bet visus vārdus izrunā rūpīgi, noapaļoti, kas raksturĻ gi visiem pilnīgi kurlajiem.
Cilvēku raksturu viņa uztvef, sasikaroties ar Viņu rokām vai ari. pēc solu ritma. Otrā vietā no vL siem, ko viņa sastapusi, lielāko ie« spaidu viņa guvusi no Indijas premjera Nēru. Viņu iespaidojusi drī Vinstona čerčila varenā piere un prezidenta Eizenbauera smaids.
sosaoi
:eE30E
:oEaoa
somos
:oooi
iosaoi
:0130e
SESTDIEN, 12. JANVĀRI, PĻ. 8 V. SV. ANDREJA BAZNĪCAS SALS (Jarvis ļun Garltou ielas stūri)
KONGĒRTS par iab» ungāru bēdu palīdze
Pi€id alā s:'V. AlgareŗUbelite, Dz. Indzene^ V. MeUiņa, E. Ozola^TL memjanffl, A, Vitjols, T. pniņš, v. Pukats un viru dubnltkvartets Kalvis.
Koncerta ievadīs ar V. U^slāča uzrunm Ruiriti teiks ungāru pārstāvis M. Botlik. Ieeja pret labprātigiem ziedojumiem, sākot ar 1 doļarn.
Visi latvieši laipni lūgti atbolstit mūsu Ukteņbrālns ungārus. ''^1POffia^!ff"^::'Ml^^^^"'T"^■l'^''^^
TORONTO LATVIEŠU BIEDRĪBAS D^MU KOMITEJA