Sestdiea, 1957. gada 12. jaavāri, • 4. n-rs.
Sestdien, 19S7. gada 11 jaavārl. 4.
Draugigrib mis Ienaidnieki grib mul iznīcināt. Bet iŗiēs gribam palikt ļatvi^i. Archibīskaps T. I
P. DSEHiMIS
Dabā viss ir mērķtiecīgs. Citādi; tas nemaz nevar būt, ja atzīstam vispilnīgāio biitni -i- Dievu pār pasaules Radītāju. ViņS ir devis dabai Jikumus, kuru robežās viss veidojas, pārVeidojas un pēc sava uzdevuma veikšanas noiet no skatuves \ vai — cilvēku ijzpratnē —. izbeidz savu eksistenci. Šī iz. pratne viar pielaist dažādas variācijas, skaidrot notikumus un pa. radības atsevišķos > laikmetos, cen. sties atsegt cilvēku un viņu apkārtnes attieksmes, bet pamatno-teikiuņiam;^ jāpaliek negrozītam — vispilnīgākā būtnē nevar pielaist oejaušības vai tādais parādības un notikumus, kam nebūtu noteikta mērķa pasaules attīstībā. |
Dzīvnieka instinkti, īpaši cilvēka prāts un gribas spēks, kosma mērķtiecīgā attīstībā nevar noHr-zītiea no sava tiešā uzdevuma, jo Radītājs tiem ir piešķīris ziiāmu brīvību, .bet grozīt dabas likumus tiQ nespēj. Šī novirzīšanās parasti izraisa nenormālas parādības vai grūtības, jo ir atkāpSanās no da, biskās attīstības gaitas. Kādā mē^ Tā te vainojams, atsevišķs indi. Vida, kāida viņa apkārtne, tas ir sekundāra jautājums,, lai gan dabas klēpis ir nenoliedzams faktors kultūras attīstībā, tāpat kā sava aozīmie ir vidĢi, kurā cilvēks dzī-■ vo un darbojas. Ikviena indivīda dzīves jēga ir cieši' saistīta af visu diabu: un tās attīstības gaitu, no kuras tas nekādā ziĢā nav izrau. jams. ■• ..
Ja daM ir viss mērķtiecīgs, tad arī cilvēka dzīvei ļ jābūt savam •mērķim, viņain jāveic zināms uz. devums kosma parādību un noti-iDumu nepārtrauktā virknē. Kā jau minēts, atsevišķs individs var novirzīties no sava tiešā uzdevuma; ^Ģš tā veikšanā var Iļūt paviršs, bet šim uzdevumam jābūt dzīves iattīstībaš norisē.
Atsevišķu personību^ biogrāfijas nepāVprptaimi liecina par viņu spējām uūi piemērota uzdevuma veikžanu. Sevišķi labi veifeumi ir tām personībām, kas savas īpat., nības, ir laika uztvērušās un ap-sibīgi gatavojušās savam uzdevul mam. Dažos gadījumos individi ii-aizsteigušies sava laikmeta iespējām tālu priekšā uņ ar saviem ga. rīgiem darbiem tālu noskaidrojuši turpmāko attīstības gaitu Un iat norādījuši, kā tā realizējama, ļ Ir bijušas arī personības, kas breim. zējušas- kalnā kāpšanu, lai neteiktus ka viņas ir vilkušas atpaiķaj cilvēces attīstības gaitu. Katrā! ziņā viņu spējām un tām atbilsto^ šiem darbiem ir bijusi saVa nozīme sabiedriskā dzīvē, ja ne vairāk, tad kā brīdipiājumam- neaizrauties pārāk,, strauji no. zināmu ideju r^izēšanss.
Personību piemērošanās viņu . spēju īpatnībām un no tās atkarī-
gie sasniegumi norāda uz nepie^ ciēšamību pētīt bērnu un jauniešu psīcM, konstatēt viņu īpatnības un dot padomu specialitātes izvēlē. Ķur pētīšanas darbs ir sekmēm jies un attiecīgais individs .sekojis padomam, tur konstatējami nepār-pārotami sasniegumi darbā, ^r.-binieka labsajūta, un vēl vairāk — viņš darbu TēicisTOtalādanfies, bez sevišķas piepūles. Jaunās paaudzes psīch.es pētīšana iet arvien plašumā, daudzās zemēs tiek dibināti attiecīgie institūti un vecāki aicināti parūpēties par bērnu spēju ufu īpatnību izteikšanu, ķain
TO EKSISTENCE UN^^l^
Nākošos mēnešos Kanādā būs liels jauniebrancēja* ieplūdums, no km"i€m daudzi tēl nesen būs piedzīvojuši bezc<^i%a sadursmi aŗ bomūņismo Eiropā. Tie atklās, gf pārsteigumu n® imszēm, H Kanadā^ķomūnistl darbo^s atklitt ^ šķietami aņormāJo situācijia izs&aidros |8«koj^^^ mlists, l^o sacerējis viea« no šī jautājunia kbffiem paajņējtem lanadāo
JauniebrauĢējus Kanādā, linļ uaticēta valsts dr^^^^- ^^9*^ īpaši tos, kas kādu laiku nodzīvo, ļ vums ir zināt, ko komunisti ļ^^' juši zem totalitāriem : režīmiem, Tāpēc tie labprāt saĢem katru^in.^ bieži mulsina faktSi ka Kanādā formāciju pg,r komunistu darbību.
var būt liela; nozīme viņu dzīvē. Diemžēl, vecāki maz interesējās par savu bērnu spējām, bet vairāk cenšas viņus pierunāt gatavo, ties tādam darbam, kas var dot lielākus ienākumus. Protams, šie centieoii bieži vien neattaisnojas, un darbiniekam nepiemērotā spe-ciālitāte sag^ādā sarūgtiājumu. un atkarīgi no tā — šauba-s par dzī. ves jēgu.. .
Kā novērojumi personību dzīvē ui darbā, tā i arī bērnu un jaunie-šu psīch.es pē^jumi un viņu īpatnībām piemērota darba veikumi norāda uz to, ka ikvienam cilvēkam ir savas īpatnējas spējas un viņam jāizvēlas ta,m piemērots d'^rbs. Tad vi^ labi apzinās sa. vas dzīves jēgu, ?ir savu dzīvi ir apmierināts un parasti viņam ir diezgan Ilgs :^ inūžs. Kāds cilvēka mūža pētītājs pat Ir tanīs domās, ka cilvēks mirst, kad ir veicis sa-vil u^evumu pilnīgi vai daļēji. Uzticēdams tā turpināšanu citiem. Protams, šīs domas, laika:m gan, liūs grūti pierādāmas, pie kam tās ^rī iespējams attiecināt tikai 'uz tiem, kas ņav novirzījušies no sa-Va uzdevuma. .
ļ Ievērojot norādīto cilvēka dzīves jēgas problēmas risināšanā, (jākonstatē, kJĻ, dalgdība viņ4 do-Imāšanā un jīcibā SiseviSfeo^'laikmetos liecina; tjkai pay kulturālās attīstības pakāpēm, bet nenoteic viņa dzīves jēgu. To noteic tas, ka viņš ir dabas bērns, tās d^bas, kura visia ir pilna iekšējo» attiek^ smju, saistību un sakarību, kāpēc tanī viss, ir nozīmīgs un jēgas pilns. Dabas sastāvdaļa — cilvēks ar savu apziņu un spējām var gan veicināt dabisko attīstības gaitu, bet nespēj grozīt tās likumus un to noteiktās iekšējās attieksmes, saistībās mi sakarības. Tās ir ārī viņa dvēselē, dodot balsij intonā. ciju, lietāni stilu un visai viņa, dzīvei vērtību, īpaši tad, kad viņš pazīst sevi, darbojas saskaņā ar savām spējām, neoenšoties grozīt kosma struktūru, kas nav viņa radīta. Tad viņš apzinās šavas dzīves jēgu un ir ar sevi un s;avu dzīvi apmierināts, varbūt pat lai.
mīgs.' '. ■ 1. '■:
mulsina faktSj komunistiem ir atots organizēties, ■ noturēt brīvas sapulces, iz. platīt literatūru, kandidēt sabied. riskiem provinces un federāliem amatiem un vispārīgi censties, lai padarītu Kanādu komunistisku.
„kāpēc to atļauj?" ir jautājums, ko ik dienas uzstāda jaun-kanādieši. Viņu jautājums - ir saprotams, jo tie ir redzējuši;: kā komunisti sagrāba varu viņu ze. mēs ar šo oašu taktiku. j
KĀPĒC KOMUNISMS HAT " AIZLIEGTS KAŅABA?
Komunistu partija nav Kanādā aizliegta tāpēc, ka vulda pārlieci, ba, ka pie tagadējiem apstākļiem tas, kā kanādieš-i apietas ār ko. mūnistiem, ir visiedarbīgākais Veids kā apkarot viņu nodevīgos un bīstamos mēģinājumus paraķ-ties zem, Kanādas valdības sistēmas pamatiem un nodibināt komunistu sistēmu. Tie, kuru pienā, kums ir šādu polītiku izlemt, ir visai labi informēti par komūnis-ma briesmām, tie arī zin'si, ka kanādieši tās pazīst un zina, ka
a) izvēles bnvība ir dem^^kra-tlsko brīvību paiaats, na Kanādas pilsoņi augstu vērtē katra tiesības pateikt to, ko tie domā. Tie nede-tļs, jā ierobežos šo prlvflē^iu vai tiesibas izraudzšties tādu dzīves veidu, kādu tie sev vēlas, b) Ka. nadleši ar savām pašu a&m ir pe. if kādā veidā kominitms uzvaras, ^e Ir modri prefi komunistu mērķiem, tie kaut ko zina par komunistu taktiku m teehniķu. Caurmēm kanādieša veselīgais prāts, kas reiz modināts, ir tas, uz ko var paļautie», lai efektīvi einītos^t komūnismA virnsn — eitļem vārdiem, noisplest komunismu pie zemes no ^publis. kās domu tribīnes".
KADA IR KANĀDAS POLICIJAS lOMA K0MUNIS5IA APKAROŠANA?
Tā kā komunistu partijas atklāti g,tzīt8,mērķis (nļEjrau^^tieļ^ iiz to, iķp tie laiku pa laikam attiecī. gā brīdī apgalvo) ir Kanādas valdības aistēmasnogāšanaj pa^ ko. mūnistū darbību Kanādā interesē. ja,s Karaliskā Kanādas jātnieku policija, kas rūpējas par likumi: bas uzturēšanu 'Kanādā un kam
ATCERE CIGĀRĀ
BV godina latviešu vecos strēlmekus ^ - ■
_5. janvāja vakarā, kad, varbūt,! mā to izdarīja Vienā naktu Tas
Tīr^purvā atkal plosījās puteņi un gaudc^ja ziemelis, Čikāgas DV sai. nie atzīmēja Ziemassvētku kauju 40. ģkda dienu. Vecie strēlnieki bdja DV viesi. Pēc māc. PŗaUliņa vadītā svētbrīža un lūgšanas DV Zemēs valdes priekšsēdis A. Vanags, apsveica .vecos atrēlniekuis, V jautājot, kāds gan būtu bijis lat viešu tautas un Latvijas liktenis, ja nebūtu organizēji strēlnieku pulki^ Veco strēlnieiku plkv. P. Dardzāns svētku runā norādīja, ka strēlnieku cīņas pievērsa Rietumu valstu uzmanību mazajai latviešu tautai pie Baltijas jūras,' kuru pirms tam reti kāds pazina; Kamēr rietumu frontē vairāk kā 2 gadus franči mē&ināja pārraut vācu fronti, latvieši nepilna korpusa stipru:
ĢENERĀLKONSŪI^
Mr. R. N. BRYSON
ToroDto, teL GE 5S61 114 BANFORTH AVEo
Katram kaiiadietim ir svarīgi zināt, ka pie esošiem noteikumiem Karaliskās' K'anadas jātnieku policijas uzdevums nav izplatīt in. formāciju par komunistiem vai komunistu darbību. Komunistu ideju infiltrācijaa un psīcholoģis-kā kara laikā kanādieši ^«^sot kara stāvoklī ar kādii' citu zemi, viņu Uzdevunia ir'tikai novērot un zināt, ko komūiīisti dara. Tie, pie, mēram, - neuzsāk nekādu akciju pret komunistu infiltrāciju arodbiedrībās, baznīcās vai labdarības organizācijās, vai mēģinājumiem
kandidēt Uz valsts amatiem. Rū- Komiteja Latvijas bmibai pāi^ pēties, lai komunisti nesasniegtu vākušiem uz jaunām telpām, un savus nospraustos mērķus Šais; m adrese irs Conunittcļd for a darbības nozarēs, ir katra lojāla Fr60 Latvia, 70 5 Ave^ New loŗk Kanādas iedzīvotāja uzdevuma. CS. ilj If,Y. Tālrunis: WA 4-5820.
,. VECO STRĒLNIEKU ,
atceres vakaru 12. janvārī, pL 8 V., 123 Huŗon St^ rīko DV Toronto nodaļa. Sirsnīgi gaidīts viesis būs Jkvieu« tautietis. Ieeja brīva.
^ M MAJ^ITOBAS NOD. TALDE
koustruējusies šādā sastāvā;
: Priekšsēdis — T. Minkēvičs, pr-^ ža vietnieks — A. Taškāns, sek-. retārs. — K. Dreim'anis,' kasieris ~ V. Baigais, valdes loc. J. Prei-manls. 1
Nolajas adrese: T. Minkevi<3s, 137 River Ave, Winnipeg 13,Man.
■ M IffiAMILTOMS H .
Ziemassvētku ziedojumu vākšanas akcijā ziedojuši: K. Loja n.OO. L. Āboliņš |2,00,
A. Krauklis $2,00, M. LiepiņS $2,00, A. Ldepiņš §2,00, R. Kālup^ nieks $3,00, A.;Melbārdis $1,00, I.
Pogenbergs $2,00, A. . Kaluphieks $2,00;:
Kopā ar iepriekšējiem $602,05. (Saraksts noslēdzies).
Vissirsngākā pateicība ziedotā tājiem, kā arī iziedojumu vācējiem.
DV Hamiltonas nod. valdo
Mūsu
B*ulau velniņā un Prepes pile, kas attļātfflim prādās tikao ffeizi g'adā, |au kInvuSI \isai timsU kā laikrakstu lasītāji bū« ievei ojnši, jo — viņu stunda tuvojos — Preses balle, notiks 25, janvālī Colimbus
zālē. . . •; ■!
% tradicloiūālftļg prese? ļaužu sarīkojums, ^^^k valga tle-
rakstitaji tin lasītāji, ir šāda veida Toroiito plaSakais un ieeienL 8 ziemas s<!«ona. Tajā labprāt ierodas a» vietējo lielo laikrakstu ^''"* kim;,S jaukā tradīcija loti iepatikusies.
^ ^*P^^^ Prejses ballē bfis^ visas īpatnējās izdarības, kas lieKski Jiolna omull^ saprašanos. Pie tam baUes nakts Izdevums —.ft^sēs^e-^ solas būt sevišķi interesants, jo par tā vērtīgo ,satnm šorieiz rūpējas veseli pieci redaktori.
bija brīnums, kas atbalsojās. lidz pat Port Saīdai, Singapūrai un Kolombai, kur latviešu jūrnieki dzirdēja, ka viņu tautība ^iis nav sveša pat iedzimtajiem^
Latviešu strēlnieiki nolīdzināja ceļu diplomātiem un nesalīdzināmi atvieglināja Latvijas brīvvalsts, atzīšanu no Rietumu valstu puses.Ŗe-pi-entā vēl pieskārās polemikai pakarā ar grāmatu par ģen. Vārēti un stēlniekiem. Nodkumu torei-sējo attistībļi neviens paredzēt neīrēja. Bez latviešu strēlnieku atbalsta komunisms pie varas nebū. ļtū noturējies, bet neviena no pārējām partijām negribēja ne dzir-lēt par kādas, provinces atdalīšsu nos. Fančiem un arī angļieņi tanī laikā cara Krievijā bija ieguldīti milzu naudas līdzekli, un visās Krievijas pilsētās spēkstacijas, sa-tiksmes līdzekļi un citas svarīgas ierīces piederēja ārzemniekiem. Rietumu valstis bija iedntērsētas lielā Un apvienotā kfiēŗijā, lai tā vārētu maksāt parādus. Tāpēc Rietumi pēc komunisma uzvārās savukārt , atbalstīja neatkarīgās jaunās valstis, jo komunisti ār zemļu vērtības nacionālizļēja. Pat Vislas brīnums, kas nodrošināja Polijai neatkarību, bija fran^ ģenerālštāba izplānots. ;
Tā netieši arī sarkanie strēlniē ki, atbalstot ļ^inu, deva iespēju nodibināties neatkarīgai brīvai Lat. vijai, lai gan viņi pret to dabūja cīnīties. Kad komunisms kļuva krasāks, strēlnieku Krievija» bdja Visai maz, jo līdz 1922. gadam to lielākais skaits jau bija atgriezies Latvijā.
Pēc svētku referāta kla^isītājus ar izjusti nodeklamētu Ed. Virzas Nakts paradi iepriecināja mazā Agita Strautnie(3e. Ed. Virzas Karogu deklamēja Jānis Reinerts, pēc kam klātesošie, noklausījās plkv. Medņa piesūtīto svētku vēstījumu. Veco latviešu strēlnieku plkv. R. Poruks, atceroties vecos cīņu biedrus, pieminēja tos, 'kas atdusas dzimtenes smiltājā un uz
KONSUIfi
VILIS.
Tel. RE 8-7798, Mon<teal,P,Qq ^10 VICTORIA AVīU, APT. lō
rosināšana
14 labākajās sabiedrīl^
Tel. WA 2-5913,
48 Rathnaily Ave^ Toronto
Dziļi izjusts
visiem draugiem un paziņām, kas mūs atcerējās mūsu ģimenes sērās uņ izvadīja už pēdējo dusu .mūsu mīļo māmuju Mariannu Lejasisa-ku.,-;:.: ■ 'v.'
īpašs paldies māc. A. Lūsim, DPo , A. Tūteram ar ģimeni, ģenerālkonsulam R Ņ. Braisōamm ar ķundz!, māksliniekiem T. Ķēniņam, E. Ožo-lai-Timērmanei uņ dubultkvarte. tam Kalvis, Kallas pūķu veikalam, J. Benjamiņa fllinu labor, darbiniekiem un visiem citiem par ikaista-jiem ziediem un siltajiem vtrdieuL Leļaislsoku, Lejlņs, Jausōnii. un Bei^miņa ģimenes.
Tāpēc ņenokaTējiet pieteikt galdiņus Lotus puļju veikalā, Batast iel (pie Bloor), teL,: LE g.8884, kur viesu saraksti ir par-j»H stipri gj^-šo Tuvākas adņas sekos.
pieņem laikraksta abonēšanas
maksu un sludlnājumusi
' - ■ • '
1. OTOEMATIOlf - Postglro 853146 Stockliolm.
2. DV STOKHOLMAS Box 220, Stōckholni 1
SKOLAS PĀRSINE PASKAIDRO:
Sakarā ar laikraksta „Ļatvija Amerikā" 29. decembra n-rā ievietoto atreferējumu par latviešu sestdienas skolasi eglītes . 'vakaru ar parakstu L, Ļ., skaidrības labad paskaidroju sekojošo:
j.Pŗogrammā speciāls baleta priekšnesums ne;bij^, bet pasakas uzvedumā vajadzīgo un piemēroto deju izpildīja sestdienas skolas audzēkne I. Vīksne Pēc priekšne-sumeim bērnus apdā-vināja Ziemassvētku vecītis. Tā kā svētku dāvanas bija paredzētas visiem draudzes bērniem, neatkarīgi no. tā, vai tie mācās skolā vai ne, tad arī Ziemassvētku vecītis tiem atprasī-jaj ko katrs ir uz svētkiem mācījies, šai sakarā tad arī uzstājās S. Sāksē ar baleta sniegumu un M. R6iuli.olde ar stepa ^ļīem, neatkarīgi no sestdienas skolas au-vdzēkņu programmas;
Latv. sestd£einas| skolas pārzlie.
Sodīts latvieŠE
18, gadus vecs latviešu jauneklis Jānis Bērziņš nb^ Vudstokas (Woodstock) ■ 4; janvārī Londonas tieaā notiesāts uz diviem gadiem audzināšanas iestādē. Pēc šī soda izciešanas Bērziņam piespriesti vēl 23 mēneši nenoteikts ieslodzījums audzināšanas iestādē. ^ ' Jānis Bērziņš 7. decembrī kopā ar Karolu Jagucanški, arī no Vud. stokas, aplaupījuši Mount Bridžas (Mouņt Brydges) Royal banku. 21 gadu vecajam Jagucankim jpiespriesti 5 gadi un S mēneši Kinģstpnas cietumā. Bez šī soda Jagucanskim vēl apcietinājumā jāpavada 5 gadi par bērna zādzī. bu izspiešanas nolūkā.
® Māc. A. Lūsis 5. janivāf a. saulainajā rītā uz pēdējo dusu no Sv. Trīsvienības baznīcas uz Jorkas kapiem izvadīja Mariannu' Lejāsi-saku, dz. 1893. g.. 11. jūnijā Lieiv-nas pag., mirušu 2. janvārī Toronto. Savas džīves ilgāko un ražehār-ko posmu nelaiķe pavadījusi Alūk. snē, kur ar vīrU rosīgi piedalījās saimnieciskajā un sabiedriskajā dzīvē,, izaudzinot un izvadot dzīvē arī dēlu un 3 meitas. Pēc trimdas gadiem Vācijā un Anglijā Le-jāsisaku ģimene apmetāis uz dzīvi Kanādā, Toŗōnto, kur dzīvo arī dēls Jānis .un divas meitas — Erna Jansone un Jolianna Benjamiņa ar ģimenēm, kamēr trešā meita —> Melita Lejiņa, vada trimdas gadus Sav. Valstīs..
Uz nelaiķes izvadīšanu Sv. Trīsvienības bazuīcā^bija ieradies kupls pavadītāju pulksļ ar divi dziesmām pēdējās ardievas teica arī dubult. kvartets Kalvis un komp. T. Ķe-uiņš ar attiecīgu ērģeļu sēru mūziķu.' ■
® DVTK - Ziemassvētku eglīte šogad bija rīkota 5. jauvārī, 123 Hurona ielā,. Teātra locekjus un viesus uzrunāja. pr^ A. Štrucis, priekšnesumus sniedza H. Struce, M. Bērziņa, E. Ābele un B, Popa/ Dz. Pūpēdis nolasīja jautru stāstu. Bija groziņi uiļ dāvanas, vakars pagāja sirsnībā un dejas priekos. (D/Macītājs A. Cops Ziemassvētku un Vecgada vakara dievkalpo-jumos - ii^darījis aptauju par summām, kādas viņa draudzes locekji
us uzdevusi apmēraoE puse šīs draudzes sainīšu sūtītāji. DUNDALKĀ
izdevuši, sūtīdami sainīšus uz Latviju, un Sibīriju pag. gadā. Pēc uzdotajiem skaiHiem 165 draiilzes locekļi nosūtījuši sainīšus par ?46.478.00, tātad caurmērā pa ?245 uz personu gadā. . Domājams, ka
® Dundalķas pagastā bērnu eglīte notika 5. janvārī Lanku saim. niecībā, piedaloties kādām 40 per-^ sonām. Sainīšus bēriiu apdāvināšanai bija devusi ģv. Jāņa draudze. V. Zvanītājs pastāstīja Ziemassvētku stāstu, lielie un mazie deva priekšnesumus.
Eglītes vakarā saziedoja arī 19 dol. nesen nelaimē cietušajam lauksaimniekam Vilim Alderam. kas ar motora zāģi sadragājis roku un operēts Markdale slimnīcā. Ār-išti izteikušies, ka vajadzēšot Vēl otru operāciju, ko paredzēts ižda. rīt Toronto. Lai palīdzētu Alderam segt ārstēšanās izdevumus, l ev. lut. draudze viņam piešprusi 30 dol., bet Sv. Jāņa draudze 10 dol. ® Latviešu pagasta valde, kurā līdz šim sastāvēja tikai V. Zvanītājs un ž. Bukovskis, tagad pālie-lināta ar kasieri Bekmani no Markdale, un locekli Kalniņu no Orandžviles. -® 19; janvārī pl&st. 8> Dundalķas pilsētās valdes telpās vietējie latvieši rīko reprezentēšanās vakaru, Agr. A. Vanags stāstīs par. Latvijas ziedu laikiem, bet lauksaimnieks Bekmanis par latviešiem Kanādas lauksaimniecībā. Tautisko deju kopa Diždancis sniegs tautas dejas Un dziesmas, bet solisti A. Bukovska un A. Vītols dziedās latviešu dziesinas angļu un latviešu valodā.
Sarīkojumā ieeja brīva, kanādiešiem ār ielūgumiem, bet latvieš; lūgti piedalīties jo kuplā skaitā; un dāmas tautas tērpos.
Pilsētas valde atvēlējusi, telpas par brīvu, tāpat bez bonorāTieņi apsolījušies uzstāties visi mākslinieki uii referenti.
kuru kapu kopiņām nosalusi roka uzliek skuju zariņu.; Tauta savus varoņus ieaizmirst Un nekad nē-aizmirsīs. Strēlnieku gars no jauna atdzīvojies brīvības cīnītājos, leģionāros Un jaunajā paaudzē.
Kājās piecēlušies, klātesošie vie-nojās Veco strēlnieku jundām nodziedot TaļiJkis lūgsnu un Dieva Kuhgs ir Msu Stipra pils. Straut-niece deklamēja J. Medeņa Ziemas vakaru, vijolnieks A. Matisons atskaņoja Godarda Šūpļa .dziesmu un Šūmaņa Sāpņojūmu, klavieŗpar vādījums — V. Treimaņa. Čikāgas latviešu organizāciju vārdā sveicienus vecajiem strēlniekiem" nesa čLOAp riekšsēdis A. Osis.
Uz šo Vakaru bija aicināti un rotaļās un dejās dzīvi piedalījās arī bērni un jaunieši. Viens no svarīgākiem DV Čikāgas nodaiais panākumiem 'aizvadītajā gadā ir jaunās paaudzes piesaistīšanā kopējiem pii&ākumiem, kas arī labi izdevies. Izdevējs J. Šķirmants un pianists V. Treimanis pārrunās pie kopējā azaida galda uzsvēra, kā šis ir Vissvarīgākais moments triindas negatīvo iespaidu, pārvarēšanā. Dzirkstis no vecajiem cīnītājiem sprēgā tālāk jauno sirdīs, līda brīdim, kad jaunie pārņems ieročus, kurus viņu tēvi un tēvņ tēvi godam nesuši. Vakara noslēgumā DV Valdes pr. A. Vanags pateicās Visiem, kas snieguši palīdzīgu rokUi
„SĒZONAS SVEICIENI**
Latvijas Amerikā red: ,
Uz tikko pagājušajiem ziemassvētkiem s^mu 46 apsveikumu ķartes.Apsveiikt draugus nāriņas svētkos un izcilās atceres dienās dr jaUks_ paradums. Bet visām mūsu izdarībāni vienām pret otru bez doniātā satura ir larl ārējaia veids» forma. Ja ipēdējā ir neglīta, balaga-ni3ka,:tad arī labi domāta izdarīs pārvēršas apvainojumā.
No saņemtajām kartēm 9 bija ar latvisku tekstu un zīmējumu.; Kartīšu izveidojums kā ārēji, tā saturā dažāds, tomēt arī vājākMs na? gluži lubeniecisks un salkans. Pārējās 37 kartes ir ar amerikānisku tekstu un šejieniešu ražojuma, kaut sūtītāji, izņemot vienu, visi ir latvieši. Septiņi amerikānisko (kārtošu sūtītāji (visi latvieši) kaut kā aizmirsuši to, ka mums ir Ziemassvētki, bet atsūtījuši rtsezonaa sveicienus!" Tādus, protams, jau ari var sūtīt, bet gan tikai cilvēkiem, kam* Ziemassvētki nav svētki kā mums, bet lielu „rebju"lajks. ,
.13 vietējā dariinājunia kartes ir: diezgan tīkamas acij nn pēc zīmējuma teksta.un satura nepeļamas, pārējā^ 24 — lubenieeiskas no visām pusēm. Protams, pēdējās ir visai lētas. Mēs, šeit dzīvodami, topam ar katru gadu «nabadzīgāki"....
Gadījās man svētku laikā ciemoties dažās latviešu ģimenēs. Pārcilājot apsveikumu karsti gubas, vēroju to pašu, ko savā mājā. Vienreiz dzirdēju pat izteicienu: ,,Driaugi apsveikuši ar mēsliem..."
Kursis, Bostona
lai vatoaTs labi izdotos.
Ķ.
IpKOŅTO
J. KAfiOLS, 404 Delavare Ave» telLE4-188L
P, BAjaDIŅS, 88 Dāltoa B<ū tei WA 2-4«08 vai WA 1-
Dr. SILVIJA U2Ajŗs, 58 Linsmor* Cres., t«L GL 888^^^^^^^^^^^^^^^
Dr. A. TUTEM8,608 Sberbourn® Sti tel. WA 1-447& vai WA l-a7«4.
Dr. MAETA SALNA, 647 Hlllsdtie Av(8, tel. JttO 1864.
Sarīkojumu kalendārs Toronto
12. jahv. Zaķu balle.
12. janvāri Sv. Andreja baznīcā, TLiB dāmu komitejas rīkots koncerts Ungāru palīdzībai
18. janvārī 1957. g. Karnevāla sezonas atklāšanas balle Columbus zālē.
25. janvārī 1957. g. LPB Kanādas kopas tradicionālā Preses balle Columbus zālē. \
26. jauv; Draudzīgā aicinājuma atcere un TLNT teātja izrāde par
, labu TLAT, sestdienas ģimnāzijai 9. februārī — LKKCK sarīkojums lietuviešu zālē, Ossington,- Dun-■das.; ■■: • ■
17. jebr. TLB dramatiskā ansam-la izrāde par labu TLB sestdienas skolai.
22. februārī mākslinieka apvlenl^ bas slēgts karnevāls.
23. februārī. II karnevāls Pigbrl-džā.
30; martā — Amelriikas Latviešu teātra izrāde.
Dr. ED. UPENIĒKS, 600 Colle^
Dr. L. UPEMEKS, 127|> Wē8ton telj RO 2-0962; CE 4-208L
GALDIŅA APTIEKA, 1» St Ed., ^LEO 2.9648.
12. janvārī HLB vec}) un jauno lai° ku deju vakars.
13. janvārī DV KT viesizrāde
J. Akurātera„Priecīgai8 saimnieks.
19. un '\ 20. janvārī HLB kultūras dienas Hamiltoīiā.
27. janvārī' ev. . lut. Kristus draudzes pilnsapulce pēc dievkalpo» juma,
2. februārī HMMK balle. 10. februārī Hamiltonas DV teātra pirmizrāde „Dāmu valsis".
Eeda&cija patur tiesības iesūfitos ihaņugkriptus saīsināt IfeMetotos manuskriptus neusglabā8,|»«t uz vēlēSauos sūtīs atpakaļ, Ja būs pievlenot& pastinarka.
Ar autora Tārdtt vai iniōlāHem parakstītajos rakstos ismtās ūor mm var aii neatbilst redakcijas Tiedokllm.
SAIŅI CEĻĀ 4-4 NOEDĒĻ^
Saiņus varat ļsūtlt ari pa gaisa pastu. Ar šeit maksātu muitU izsūtām visplaša tā izvēlē ANGĻtī
dranas, veļu, apavus, āsstn. odzee'
ĻUS, PaRTIEU u. i t.
W V m 22.ROLAND GONS
■ A C A 0 LONDON S.W.7
C t A N D.
LIELĀKĀ SAIŅU IŽSčtīšANAS FIRMA ANGLIJĀ
Rakstiet mums un mēs nekavējoties atbildēsim; ja vēlaties, nosūtām pa gai^ pastu bezmaksas
drānu paraugus.
SARAKSTE UN PASEAroilM)JUm XATVIEŠU VALODA.
V: 1
ilberts Raidonis •
VAI SAV. VIDĒ,
. ^d 1936r-41. g. Ādolfs Hitlers diktēja savu varas politiku un pa-^ ķlāvā apgabalu pēc apgabala, tad Aiiglijas lietussarga bruņinieks 'Nevils Cemberienš Mja itaa, kuŗS ^centās pieruuāt Uz piekāpšanos. Tādu. palu izlīguma .ļk)lī^^ > ān-gļi piekopa ari.Tālo Austrumu konfliktos: FormozŠ, Indoķīnā un pat Korejā,
Tagad ASV un Anglija ir mainī.; tās lomās. Pret Nasera Varas politiķu briti pieprasīja nelokāmu pretakcijas politiku, bet amerikāņi Šoreiz spēlēja Ceniberlena lomu, 1 Cik paradoksāli arī izklausītos, . bet taš nav noslēpums, ka agrākais ASV sūtnis Kaīro Keferijs jr ļoti daudz palīdzējis Nasera režīma nostiprināšanā. Keferija ietekmē Dalless darīja spiedienu Uz An-; gljju, lai augli evakuētos no Sue^ļ cas kanāla zonas, kā arī piedāvāja j palīdzību AŠvanas dambja būvei, aeraugoties uz Cerčlla un. Idena' protestiem,
Lai gan Anglija ar ASV ir sa:ļ biedrotās un NATO locekles, tomēr viņu politiskās intereses atsevišķos punktos ne katrreiz ir kopējas. Pācifiķā ASV intereses nebija vi-: tālas Anglijai, bet Vedējos Austrumos Anglijas ēljas un ka-ļ : uāla Intereses nav vitālas Sav.l Valstīm. ,
Lai arī ASV v:idējo Austrumu! «Ha, tāpat arī importpreces no In.ļ dijas un Austrumāzijas iet caui Suecas kanāli, tomēr tas naV sya-rīgāikais, ko amerikāņi varētu zaudēt Lielākais zaudējums ir — pati Anglija:
Vidējie Austrumi ASV intMJesēu ir svarīgi tāpēc, ka? 1) Arābu |a :ir vajadzīga Ifi^Tās ļSlror'asjval sfim un XATO . ASt sabtedrotar Y' Bez^ šīs ^ elļa,8 ASV sabļedroti<ļ Eiropā mēneša laikā būtu anl n<ļ ferindas. ■..^^
2) Vidējie Austrumi ir koridoi mz Austrumiem un arī valni» pi komūnisnui tālāko ekspansiju Ki\ . rikā. ASV diplomātijai bija lielākj Izdevība nekā Maskavai iegūt ni bu draudzību, bet tā U izdevībļ 5>aspēlējfl«
S) ASV vajadzīgs brīvs ceļS Tālajiem Austrumiem caur Sue ^kanāli*
1)' Sar.' Vals&m jāsoUdārižeJļ ar Bagdadas luīkta valstīm: Ti dju, Inlnu, Palustaflu, Irāku, Ai gUju. (Eii^uliauera doktrīna nj zīmē ASV iestāšauos par okUļ loceikli Bagdadas paktiī, kas mi laikā tika noslēgts Ballesa inlciļ 6vā).
SAULAIAIAS Ui EMAS PUS£S
NEBĒDĀJIETIES, KAŖAVmi.
Sūtnis Vašingtonā Dr.A. Sr ke eavā Vecgada intervijā sevii pasvītro, ka līdz šim gaužām bijis valstsvīru, kas ticējuši, var notikt pārmaiņas pašā moļ līskajā Pad. Savienībā,, bet visi' rējs uzskats bijis, ka kādas nc mīgas pārmaiņas pasaulē var u\ tikai tad, ja notiek lielo varu diirsme. Un mūsu diplomāts min pie tālredzīgākajiem valst riem abus Dallesus,. arī Nēru, viņS kautrējies pieminēt savus skatus. ,
Kā zināms, amerikāņu valstsi un arī Nēru tikai pēdējā laikāļ atzinuši, ka komunisms iekšēji | bruks.' Amerikāņu žurnālisti d pat ASV ārlietu ministru 3>allļ pār vēstures pareģi tādēļ vien,] Dalless tikai pirms. 6 raēnešļ izteica šo domu^ kas daudziem | rei^ liikās loti negudra un nec' lomātiska.
Latviešu diplomāts un vēaļ nieks Dr. A. Spekke, turpretī, ļ skatu, ka Pad. Savienība^iekļ ^ sabruks, izteica drīz pēc 2. pasļ Ies kara beigām. Viņš toreiz voja lielā vientulībā, gandrīz aizmirsts Romā, un rakstīja sļ Latvijas vēsturi un citus darbi 1948. g. nodibinājās Vācijā T viešu nacionālā padome, kujas, devums bija vadīt Latvijas at vošanas cīņu. Šī Nacionālā pļ ine, kurā darbojās līdzi arī vi latviešu politiķi, arī aizstāvēja! skatu, ka Latviju var atbnvotļ kai ar uzbrukumu no ārienes.] tādā virzienā tad arī notika politiskā^ un diplomātiskā doi na un darbība.'
Tikai sūtnis Spekke Romā māja un rakstīja, ka Latvijas brīvošana var ātrāk notikt arj Sējāin pārmaiņām pašā padoļ Viņa spārnotais izteiciens dauļ vēstulēs bija: ,.Mūsu atbrīvo! nāks'no Maskavas." So domi reiz Latviešu nacionālās padd prezidijā nesaprata un noraidiļ Savu uzskatu prof. Br. A. S« ke ir īsos vārdos • pateicis aŗi vas History of Latvja nobeig (413. un 414. Ipp.). »o ņodalj visu darbu noslēdz skaisti ti(ļ un uzvaras vārdi:' . Nebēdājties,'karavīri.
Sidrabotā saule lec.
Saļ