, 1957. gad
12. jaatrārl,. 4. n-rs..
ĢENERĀLKONSULS
Mr. Ŗ. N. BRYSON
TofoDto, tel. GE 5861 114 DA^OETH AVEo
tu
EU
ļti ja.
ķs
lā
P ļr-
kt
^a
ra
3a
KONSUI£
mis TOIMSONS
Tet RE 8.7798, Montreal, P,Q, 5210 VICTORU ATE^ APT. li
Apdrošināšana
■ li labākajās sabiedrībās
mD/lBEBRIS
Tel. WA 2-5913,
48 Rathnally Aie^ Toronto
Dziļi izjusts
visiem draugiem im paziŖām, kas mūs atcerējās mūsu ģimenes sērās un izradīja uz pēdējo dusu mūsu mījo māmuju Mariannu LeģasisaĻ
kU.- ^.
īpašs :paldie8 macA. Lūsim, Br, A: Tūteram ar ģimeni, ģeiierālkon-ļ sulām IIN. Braisonam ar kundzi, \ māksliniekiem Ķēniņam, B. Ožo-1 lai-Timermanei un dubultkvarte. tam Kalvis, Kallas puķu Terkalam, ļ J. Benjamiņa filmu labor. darbiniekiem un visiem citiem par skaistajiem ziediem un siltajiem vardiein!
m Benlamiņn ģimenes.
m
le-'
m rī pL
ļās
Ielā.
m.
\TĪ. 18,
ivi-
[te,
^SEZONAS STEICBENF Latvijas Amerikā red:
tJz tikko pagājušaji^ Ziemassvētkiem saņēmu 46 apsveikumu ķarte9.Apsveikt drau^js un paziņas svētbos un izcilās atceres dlenāa ■ir jauks_ paradums. Bet. visām mūsu izdarībām vienam pret otru bez domāitā satura ir arī ārējais veids,, forma. Ja -pēdējā, ir neglīta, balaģa-niska, tad arī labi domāta izdarība pārvēršas apvainojumā. ; No saņemtajām kartēm 9 bija ar latvisku teks^it un zīmējumu. Kartīšu, izveidojums kā ārēji^ tā saturā dažāds, tomēi* arī vādāikais nav gluži lubeniečisiks un salkāms. Pārējās 37 kartes ir ar amerikānisku tekstu un . šejieniešu ražojiuas, kaut sūtītāji, izņ«not vienu, visi ir latvieši. Septiņi amerikānisko (kartīšu sūtītāji (visi latvieši) kaut kā aizmirau|ī to, ka mums ir Zie^ massvētki, bet atsūtījuši ..sezcmas sveicienus!" .Tādus, -protams, jau ari var sūtīt, bet gan tikai cilvē. kiem, iamt ziemašavētki svētki kā ņiums, bet lielu „rebjtt"laiks.
-13 vietējā darinājuma kartes ir diezgan tīkamas acij uu pēc zīmē. juma teksta un satura uep^amaa, jārējās 24 — lubenieciskas no visām pusēm. Protams, pēdējās ir visai lētas. -Mēsi šeit dzīvodami, topam ar katru gadu. „nabadzīgs-ki" . . .
Gadījās man svētku laika ciemoties dažās latviešu ģimenēs. Pāx-.cilājot apsveikumu kāršu gubas, vēroju to pašu, ko savā mājā. Vienreiz dzirdēju pat izteicienu: ,.Draugi apsveikuši ar mēsliem..."
h Kursis, iBostoiia
Sarīkojumu kalendārs Toronlo
12. janv. Zaķu balle.
ianvārī Sv. Andreja baznīcāv TLB dāmu komitejas rīkots kou» certs Ungāru palīdzībai
18. janvārī 1957. g. Karnevāla sezonas atklāšanas baUe Columbus zālē. .
25. janvārī 1957. g. LPB Kanādas kopas tradicionālā Preses bail® Columbus zālē*
26. janv; Draudzīgā aicinājuma atcere un TLNT teātja izrāde par labu TLAT sestdienas tonazijal
9. februāri ~ LKKCK sarīkojums lietuviešu zālē, Ossington . Dun-das.
17. febr. TLB dramatiskā ansam-Ja izrāde par labu TLB sestdienas skolai. ■ :
22. februāri mākslinieku apvienības slēgts karnevāls.
23. februārī II karnevāls Pigbrl-džā. ■
30. martā — Amerikas latviešu teātra izrāde. \
SAKIKOJUMI HAaiILTON^.
12. janvārī HLB veco un jauno laiku.deju vakars.
13. ^ janvārī DV KT viesizrāde J. Akurātera «Priecīgais saimnieks.
19. .un 20. janvārī HLB kultūras dienas Hamiltonā.
27. janvārī ev. - lut Kristus draudzes pilnsapulce pēc dievkālpo» juma. V
2. februārī HMMK balle.
10. februārī Hamiltonas DV teātra pirmizrāde ,.Dāmu vulsis".
■EZD
lesntitos manuskriptus sdsināt. ļeuiglabās, bet uz vēlēšauos sutis atpa-
ffem paiaksfitajos rakstos Ist»iktā8 ēe. "viedoklim.
[avējoties atbildēsim;
pastu bezinaksas īgus.
©Ā.
-
■ft i' -
■ 1; : ■
Sestdien, 195?. gada 12. janvāri, 4. n-rs.
Alberts Raldonis
MIZ E N HAUE R A ■ D O K TĒ!N A
Kad 1936.--41. g; Ādolfs Hitiers diktēja ļsavu varas poUtiku un pakļāva apgabalu pēc apgabala, tad Anglijas lietussarga bruņinieks Nevils <|emberlen8 bija taa, kurS centās pierunāt. uz piekāpšanos. Tādu pašu izlīgutna polītiku angli piekopa arī Tālo Austrumu konfliktos: Fonnozā, Indoķīnā un pat Korejā.
.Tagad ASV un Anglija ir mainL tās lomās. Ppet Nasēra varas politiku briti pieprasīja nelokāmu pretakcijas politiku, bet amerikāņi šoreiz spēlēja Cemberlena lomu. Cik paradoksāli arī izklausītos, bet tas nav uoslēpums, ka agrā. kais ASV sūtnis Kaīro Kefērijs ir ļoti daudz palīdzējis Naserarežīima nostiprināšanā. Keferija ietekmē
Āzijas m Āfrikas valstis, ko ap»iiiē par Vidējiem Anstm. miem, plrelg starptautiskā politikā kjuvnšas par pirmo eiks-plozĪTo vietu pasaule, šai apvidū jan ilgāku laiku risinās p^īti£. ka imm& Vašingtonas, Loaidflh-nosnn Maskavas starpa. Sī drāma patiesībā Ir problēmu spēle, un sekoSajā makstu sērijā aplfikosim šis, principiālās problēma,s nn intere§p pretešķL bas Eietumu uji Pad. Savienības starpā, un kādas izredz^ ir tās nokārtot, nelzMl^t 3. pasaules karu*
5) ASV .iievarpi«laut^ ka arābi Izraēlu ^gffūi jūrā^ (Sis ir tas Balless darīja spiedienu uz • An. .-^^^^^ punkta kāpē€ arabU par gUju, lai anglil-evakuētos no _Sue-; saule „ei«redz Sav. Valstis).
cas kanāla ļZonas,.kā arī piedāvāja palīdzību Ašvanas dambja būvei, aeraugbties uz <5er<5ila un Idena protestiem,
liai gan Anglija ar ASV ir sa: biedrotās un NATO locekles, tomēr viņu politiskās intereses atsevišķos punktos ne katrreiz ir kopējas, Pacifikā ASV intereses nebija vitālas Anglijai, bet Vidējos
• AUstrumoSļ Anglijas "ejļas un kanāla intereses nav vitālas Sav. Valstīm.
Lai arī ASV - Vidējo Austrumu <3ļ}a, tāpat arī importpreces no ļn-dijas un Austrumāzijas. iet. caur Suecas -kanāli, tomēr tas nav sva.; rīgāikais, ko amerikāņi varētu zaudēt Lielākais zaudējums ir pa-. tļ Anglija. ' .
Vidējie Austrumi ASV inteijļesēm ir svarīgi tāp€«, ka! 1) Arābu eļļa ir vajadzīga bi^Tās^ Eiropas valstām nn MTO - ASV sabiedrotām. Bez šīs- eļļas ASV sabiedrotie Eiropā mēnežaLiikā būtu ārā no ierindas.
2) Vidējie Austrumi Ip koridors Inz Austrumiem un arī valnis pi^ komunisma tālāko 'ekspansiju A£-
• rikā. ASV diplomātijai bija lielāka izdevība nekā Maskavai iegūt anu bu draudzību, bet tā šo izdevību paspēlēja,
3) ASV vajadzīgs brivs c0 īiz bālajiem Austrumiem caur Suecaš kanāli*.- '
1) Savi Valstfm jāsolidarizējas ar Bagdadas pakta valstīm; fnr, cīju, īrānn, Pakistānu, Irakn, An-glijn. (Ēii^enhauera doktrīna no-^ ^roē ASV iestāšan,os par aktīvu locekli Bagdadās paktā, kas savā laikā tika noslēgts Mllesa iniciā. ■fivā). . ■ ,
Angļu franču militārā ekskur-sija un blamāža Ēģiptē pagājuša.' jā rudenī izraisīja arābos naidīgu reakciju, radot Vidējos Austruiaos polīti^ku un militāru tukšumu, ku. ru tiecās aizpildīt Pad. Savienība.
Lai to aiakavētUj un lai politiski, .saimnieciski un stratēģiski Eie-tūmiem ļoti svarīgos Vidējos Austrumus neiegūtu Austrumu bloks, ASV valdība izšķīrās reaģēt ātri, droši un noteikti, deklarējot, ka tā aizstāvēs pret komunistu militāro agresiju jebkuru Vidējo Austrumu valsti, kura to Vēlas, lai:
1) nodrošinātu šo valstu tierrito-riālo integritāti um pjoĶtlsko mmL karibiiķ 2) apgādātu tās ar kara materiāliem un 3) palīdzētu saim-BteciskLSī mērķa īstenošanai ASV
Kritiķi izsakās mal ironiski: Eiienliauers nosodīja angļufrau--ču intervenciju Sģiptē, bet tagad gatavo 'līdzīgu stratēģiju. Eizen-bauers .grib nodibināt Amerikas aizbildniecību Vidējo Austrumu valstīm, jo angļiem un franiKeni trūka spēka to iedarīt pašiem. Prezidents uztaisījis ASV Paado-ras kasti, ķujas vāks var atvērties katru brīdi, radot bīstamu risku un nelaimi,
Lai arī kā tas būtu, ir jāšaubās. Vai Elzenbauera doktrīna būs trāpījusi īsto mērķi, jo vidējos Aust-rumiis vairāk 'apdraud Pad. Savienības netiešā agresija, t. i. saim-niegiskā' un politiskās iefiitrēša-nās, nekā atklāts uzbrukums. Bez tam doktrīna' var izraisīt a-ntago-nismu iedzimtajos, kas baidās no jebkura veida balto koloniālisma.
Padomju iespiešanās lielākā vai mazākā mērā ir fjau notikusi: militāra palīdzība fiģīptei, Sīrijai, .ļbrīvprātīgo" draudi u. c Tāpēc grūti iedomājies, kā varētu aizka. vēt Nasera sadarbību ar Pad. Sa-
ĢENERĀLIS
JaNIS FRANCIS AIZGĀJIS MūžiBa
No Latvijas sa?«nita rlņa, ^ igj pirms ZiemassTētfeiem savā māji.
Sa^l^^Y''^'«s'''i«?^' -^^^ ^turto gadu Latviešu saim. ^^^^^fj^^iļlf^^ apvienībā to 3o jūMJa.KoņuP«Safau Mācījies .^enkopus pulcējas latviešu saim. Viļņas taļ-asķpbV^^c^ras ab. nigciskie darbinieki no visdažādā.
kām nozarēm. Ceturto darbības gadu ievadot, .13. janvārī .sanāks
MATERIĀLĀM VĒRTĪBĀM JĀBALSTA
SAIMNIECISKIE DARBINIEKI NOPIETNI MUGĀS NĀKOTNE
solvēšanas-Pīe<"^j;!" ^«Tu tapāņa karā un >elā& Pirmajā p®. 'saules karā. 1915. gadā, nodibin<>-ties Latviešu stielmieku bataljo. asiem, pārgājis pie nņiem aizstevēi Latvijas zemi nu bataljona komandierits. Sais c»9ā« vadījis Nā. ve« salas aizstāvēšanu, jjeatkarī-gffljā Latvijā no l^i-g. biji$ Gal-
veoiā staba pr-^* garnizona pr.ks iMz m&, g., aizgājis pensija.
vienību, resp. atrisināt
Jāņa stipendiju
ziņojums
studentu vienība „Auštrums" 1955. gadā nodibināja Jāņa ōakstes^ stipendiju fondu, lai godinātu pir-mo Latvijas prezidentu un materiāli atbalstītu studējošo latviešu jaunatni..
Stipendijām izlietojamā summa mi. gadā noteikta ;?200,00; šī ir neatmaksājama stipeindija un par tās piešķiršamu lemj studentu Tie nības „Austrums" Kanādas . ikopas
problēmu, sers?
iteSļ valde.
iekams nav gāzts Na-
Stipendiju pieprasot, jāsniedz se-kojoša informācija: 1) Iss dzīves
Nākošā rakstā: . Kāpēec fem. apraksts.JV^iņas ^ar stu-
lis ajssfāv Kašeru.
Pārmaiņas Lietuvas atbrīvošanas komitejā
Lietuvas augstākās atbrīvošanas komitejas līdzšinējā priekšsēde Deŗvene a'tteikusieis no amata un
atgriezusies ASV. Par •komitejas gatavas lietot bruņotos spēkus, ja'J^^^^^ I^^^^^ššM ievēlēts pulkvedis tas būtu vajadzīgs.
SAULAWAS UH SNAS PUSĒSJ
KEBĒDiļJIETIES, karavīri
Sūtnis Vašingtonā Dr. A. Spek-ke ēavā Vecgada intervijā sevišķi pasvītro, ka lidz šim gaužām maz bijis valstsvīru, kas. ticējuši, ka var notikt i^ārmaiņas pašā mono-līskajā'Pad. Savienībā, bet vispārējs uzskats bijis, ka-kādas nozī.
, mīgas pārmaiJHas pasaulē var nākt tikai tad, ja notiek lielo varu sa. dursme. Un mūsu diplomāts pie. lUin pie tālredzīgākajiem valstsvī.
. riem abus Dallesus, arī Nēru, bet
MiŖ kautrējies pieminēt savus uzskatus. '
Kā zināms, amerikāņu valstsvīri Un arī Nēru tikai pēdējā laikā ir atzinuši, ka komunisms iekšēji sabruks. Amerikāņu žurnālisti dēvē . pat ASV ārlietu ministru Dallesu par vēstures pareģi tādēļ vien, ka Dalless tikai pirms 6 mēnešiem izteica šo domu, kas daudziem to. . reiy, likās loti negudra un nediplomātiska.
. Latviešu diplomāts un vēsturnieks Dr. A. Spekke, turpretī, uz. siiatu, ka' Pad. Savienība iekšēji
■ sabruks, izteica drīz pēc 2. pasaules kara beigām. Viņš toreiz dzī. voja lielā vientulībā, gandrīz visu aizmirsts Romā, un rakstīja saVu Latvijas vēsturi un citus darbus;
1948. g. nodibinājās Vācijā Lat. viēSi nacionālā padome, kujaš už^ devums bija vadīt,Latvijas atbrī.
. Tošanas cīņu. Žī Nacionālā pado-iQe> kurā darbojās jīdzi arī vecie latviešu politiķi, airī aizstāvēja uz. skatu, ka Latviju var atbrīvot ti^ kai ar uzbrukumu no ārienes, Un tādā virzienā tad arī", notika Visa polītiskā^un diplomātiskā domāšana un darbība.
Tikai sūtnis Spekke Romā domāja un rakstīja, ka Latvijas at-brīvošania var ātrāk notikt ar iek-šē^m pārmaiņām pašā padoniijā. Viņa spārnotais izteiciens daudzās vēstulēs bija: ,.Mūsu atbrīvošana nāks'no Maskavas." Šo domu to. reiz. Latviešu nacionālās padomes prezidijā nesaprata un noraidīja.
Sāvu" uzskatu prōf. Dr. A. Spekke ir īsos vārdos pateicis arī savas History.of Latvia nobeigumā (413. un 414. Ipp.). Šo nodalu un ^isu darbu noslēdz skaisti ticības in,uzvaras vārdi:'
Nebēdājties.•karavīri, ; ; Sidrabota saule lec.
Eizenbauera doktrīna ir netiešs turpinājums Monrō doktrīnai, kas .savā laikā pateica: rokas nost no Rietumu h.emisfairas- Tā bija brī. dināŗjums Eiropai, ka Amerifcias kontinents ir slēgts tālākām kolb-hiālāin eķsploatācijām, Eizenhaue-ra doktrīna ir brīdinājums Pad. Savienībai, ķa tai jāstāv savās ro^ bežās: rokas nost no.. Vidējiem Austrumiem! Tikai ar to starpību, ka MonroV. doktrīnas (1823. g.) principi bija arī pret ASV ieja;Uk-Šiauos Eiropas lietās, un tā ASVār-^poirtikā iea'adī|a t;s, i^olācionisma periodu. Izolācionisma politikai sekoja arī Vudro. VilsOns, un tai vēl šodien Amerikā netrūkst saVu piekritēju. Lai gan šodien situāci. jā ir mainījusies, Amerikas aizsardzības robežas atrodas Eiropā, Tuvējos un Tālajos Austrumos.
Lai atceramies, ka 1947. g, Trū, mena izšķiršanās un noteiktā rīcība pasargāja Grrieķiju un T.urciju no komunistu agresijas. Trūmena doktrīna bija pirmā ASV noteiktā deklarācija- pretoties ar ieročiem Pad, Savienības agresijai.
Eizenhauera doktrīna noslēdz to lielo aizsardzības loku, kas apvilkts visaj Pad. Savienība,» - 5!-nas komunistu perifērijai* Tas ir brīdinājums Kremlim n^ļpārrēķi^ nāties savā kaUmlāciJā un neriskēt ar iniUtārām avantūrām pret su-Verēnām valstJm, spekulējot uz ka ASV paliks stāvot malā.
Rodas jautājums, kāpēc ASV, kas bija neitrālas un pretojās jebkura veida britu - franču akcijai Vidējos Austrumos, un to prezidents, kas-ir pacifists, tagad izšķīrās spert šo visai riskanto soli.
Atbilde ir loti reāla! Ja Vidējie Austrumi nonāktu Maskavas; ie. spaidu sfairā, tad nekas nevarētu pasargāt arī pašas Rietumeiropas nonākšanu Pad. 'Savienības atkaL ribā, jo Vidējo Austrumu eļļa ir Rietumeiropas industriālās dzīvi-bas asinis. Tā Kremlis, uzvarot Vid. Austrumus — uzvarētu arī Eiropu un izjaukto pašu NATO.
īr divi celi, kā Maskava varētu iegūt Vidējos Austrumus:
1) ar militāru v^ru un 2) ekonomisku un ideoloģisku iespiešanos,' lai ar piektās kolonnas palīdzību sagrautu un uzvarētu šis valstis no iekšienes.. Karos pa priekšu iet tecbaika: lidmašīnas, tanki, bet revolūcijās — aģitācija, propaganda. Un Maskanras mērķis ir visu iegūt ar revolūciju. Kā ASV domā pret to cīnīties?
1) Pret militāru agresiju neka^ vējoties atbildēt ar masveidīgu atmaksu, 2) Pret ekononiiski-psī-clioloģisko karu atbildēt ar t š. „dolaru diplomātiju",, paredzot šim nolūkam izdot 400 miljonus.
ASV gājiens, ja tas nav blefs, satur visai lielu kara risku, it sevišķi pēc «aventuālās Pad. Savienī. bas militārās . alianoes nolīgšanas ar Sīriju. Bet ASV politiķi domā, ka Amerikas stingrā nostāja vai. rāk atbaidīs karu, nekā tam tuvinās.- ..]'■,..
Kādi trūkumi būtu Eizenbauem
Laudskoronskis. Komitejas sēdeklis ir Reitlingenā, Vācijā.
diju gaitu Un pēdējā studiju gada sekmēm. 3) Kādās studentu un latviešu sabiedriskās organizācijās darbojas. 4)^iņas par materiāliem apstākļiem, uzrādot jau piešķirtās stipendijas un pabalstus. 5. Divu •latviešu vārdi un, adreses, kur: varētu sniegt informāciju pār sti. pendijas. pieprasītāju.
Ļuguani iesniedzami līdz 1957. g. 12. februārim H. Vilkam, 253 West Fiftli. Str., Hamilton, Ontario, Ca-nada. Stud. vi0n. Austrums
Kanādas kopas valdp.
uz gada pilnsapulci tirgotāji, riip. niekj> būvuzņēniēji un citu saimniecisku pasākumu : organizētāji un' vadītāji, lai kopīgi pārrunātu nākošam gadam savstarpējās sa-. darbības veidus, kā arī jautājumu, kāds stāvoklis šai . org^izācijai būtu jāieņem pārējās latvi^u sabiedrības Vidū.
Ja šī organizācija dažkārt loti daudz palīdz arī pašu biedru profesionālām interesēm, tad - tomēr Latviešu saimniecisko darbinieku apvienības pamatā^ galvenokārt iŗ cita — gluži latviski-patriotiska ideja. : Kaut' gan LSDA ap sevi pulcina ap .120 uzņēmēju, tomēr daudzi Vēl ir ārpus tāSj un bieži viņu neaktīvitātas iemesls; ir ie- ļ tverts atbildē—r- ko gan tāda;lat. viešu organizācija var māņ dot Kanādas saimnieciskā laukā? Tā. pēc gribētu minēt dažus; piemērus, lai pamatotu šīs latviskās organizācijas jēgu arī kanadiskajā saimnieciskās cīņas laukā. ; . .
Pirmkārt svarīgs faktors šīs organizācijas darbībā ir mūsu tau.; tiešu apzināšana. Tai daudzējādā ziņā ir liela nozīme savstarpējās iepazīšanās veicināšanā, kas ļoti svarīgi tecbaiļiskās un saimnieciskās informācijas apmaiņai, tāpat arī statistikas materiālu iegūšanai latviešu tautsaimnieciskām vajadzībām un vēstures faktu kr-āšanai, kā arī vēl svarīgāki —: mūsu cī-ņai par Latvijas brīvību. ,
Sis iStatistikas materiāls var būij loti iespaidīgs atbalsts āri Kanādas valsts iestādēs likuma grozi. Šanas panākšanai i^ensijn lietā
rāda, ka ieceļotāji par atti«^gi miljonu dolāru «kaitn ir oēlnii un Kanādas saimnie«^fflō Tamdēļ viņu vidū 60-70 gadus vecajiem cilvēkiem nebūtu jāgaida likumā noteiktie 20 gadi, lai sāktu saņemt pensiju, bet gan tā pienāktos tiem tādā pašā ^'eidā kā pārējiem Kanādas pilsoņiem. • : ^ Otrkārt, mēs nākam visi ko#, Išti stiprinātu mūsu trimdas iatviešu kopību, lai organizētā veidā piedalītos kā latviešu saimnieciskos, tā arī kulturālos pasākumoS;^
Ja kāds domā, ka iniuns, saiņu nieciskiem darbiniekiem, nepiederas interesētSes par kulturālām norisēm latviešu salHiedrība, tad tāds patiešām uz cilvēku un viņa dzīvi skatās loti pavirši, Jo naudu mēs l)elnām visi
darbinieki, gan arī tādi, ka^ par tādiein nesaucas, bet pilnvērtīgas dzimtes veidotājs nedzenas pēo naudas šīs pašas nandas dēļ, M gan lai ar materiālo līdzekļu palī, dābfn veidotu ne tikai ārējo, bet āri iefešējo — garigi pilnvērtīgu dzīvi. , Mums, saimnieciskajiem darbiniekiem,, nav Un nedrīkst būt vienaldzīgi, vai kāds latviešu kul-tūrāls pasākums zeļ vai nonīkst. Mūsu pienākums ir būt klāt tur, kur talcinieki vajadzīgi latviešu dzīvē.■■■■■
■Beidzot jāpiemin situācija, uz ko mēs visi ttk ļoti gaidām — Latvijas brīvības atgūšanas brīdis. No savstarpējām saninām ar daudziem simnieciskajiem darbinie-kiem var secināt, ka uz dzimteni atpakaļ aizbrauks procentuāli daudz vairāk uzņēmēju nekā,. pārējo tautiešu. Raugoties už šo faktu no materiālo iespēju viedokļa, tas arī būtu loti iespējams, pie tam strādāt Latvijā, . raugoties no konkurences -viedokļa,, būs daudz
jas redzami'Latvijas bijušie rūpnieki un uzņēmēji, kujiem ir sakari arī ar ASV Kongresa looei-ļiem.
Tieši pēdejk ir mudinājuši mw organizēties, laf dzimtenes atjais. nošanas darbā stājoties, musa di{^ iomātleņi būtu vieglāk panākt ASV aizdevumus Latvijas ^imusbuvcii, pamatojoties uz to, ka tur
priekšā piletiekoši daudz spedāUi^ tu, no kuriem daļa ieguvusi ^taĶa^ m Jau. šeit, Amerikas kontiiieA^ Tas var^būt attiecīgā brīdī ārkār-; tīgi svarīgi mūsu dzimtenei, tāpat arī purns pašiem.
Lai arī cik pilnīgi vai nepilnīgi mūsu cerības īstenotos, mums nav iemesla, iai dzīvotu tikai savrup un vienaldzīgie noskatītos uz visu gān -saimnieciski©.!no malas. Tas jau arī pašos pamatos nav īsta uzņēmēja, dabā. Tādēļ mēs ceram būt atkal kopā jd.kup^ lā skaitā 13.. janvāra pilnsapulcē, lai ņeļajutu kopīgi veicamām \W tām izplēnēt vienaldzīgā Vienprātī. bā- i H. Ozols,- .;
iatv. Saimn. darbi 6pv.sek2^
■j ■
PASEUJUTAKU
.'■^ŅUJORKA , ■
Ņujoi-kas latviešu biedrības gada sapulcē 5, jaņVārī notika amata persoiiu vēlēšanas. Par valdes priekšsēdi atkal ievēlēja A. Homlčai, pr-ža y.— R, Bbenu, sekretāru N. Gravu, kasieri — A. Ŗestbergu, mantzini — Mariju Strēli; bibliotekāri ~ Olgu ĶiVulī. Revīzijas komisijā ievēlēja R- Turku, A. Niedri un J Beržlnski Biedrības nama fondā jau uzkrājies pāri par 7.000 dol. Biedrībā ir 360 locekļu.
® Latviešu nacionālā centra Ziemassvētku vakars notika 5.. janvārī draudzes namā. Svētbrīdī -runāja māc. R. Zariņš. Sapulcējušos uzrunāja LNCJ galvenās valdes pr-dis J, Vinteps. Priekšnesumus snie. daa Fauni ja Vīksne, Austra Štein-■berga un. Alīse Dzirkale, Sekoja kopīgs azaidSi
(ŌIKĀGA^
©Čikāgas latviešu jaunatnes pulciņš 18. janvārī, plkst; 8 vak., Rainbovir garden zālē, Armitage un Damen Ave., rīko Zinaīdas Lazdas vakaru Godinot ievērojamo latviešu liriķi, ^āgaslatviešu; ģimnāzijas skolotāja Clēbere referēs. par Z, Lazdas dzeju, un Ilže Šmidcbe-na par dzejnieces dzīvi. Tenors Erniests Kupcis dziedās dziesmas ar Z. Lazdas tekstiem, bet jaunatnes pulciņa dalībnieki . deklamēs dzejnieces dzejoļus, pie kam jaunākā deklamētāja biis 5 gadus vecā īrisa šīmane. Ieeja pret lab-prātīgiem ziedojumiem. Visi labas dzejas cienītāji ielūgti. ; Ķ. ® Čikāgas latviešu. organizāciju apvienības pr.ks Aleksandrs Osis, uzsākot 1957. gadu, Latviešu radio pusstundā uzrunāja Čikāgas latr viešus, starp citu teikdams:
„Sāikot jauno gadu, varam sacīt, ka mums iŗ vairāk cerību uz dzimtenes atbrīvošanas stundu nekā iepriekšējā gadā. Pār to liecina notikumi Polijā^ un it sevišķi Ungārijā. Aizvadītais gads bija rosības ■pilns, bet it sevišķi notikumi jsa-viļņoja Čikāgas latviešus. Ka pirmais jāmin ASV DV dienas, kuras bija rīkotas kopīgi ar ALJA'u. Vecāitā paaudze dabūja .pārlieoiņā-ties, ka jaunatnei ir latviska dvēsele, un tā iet kopsolī «ar vecāko cīnītāju paaudzi. Otrkārt — aicinājumam . ziedot Latviešu namami ir bijuai tik liela atsaucība, ka, rams, .varēsim tanī ieiet jau 1967. gadā.' Treškārt ^ pretkomūnist s-kā cīņa jūtami atjaunojusies, tanī piedalās arī jaunā paaudze. DauJz spēku veltījuši abu Čikāgas latviešu skolu audzinātāji, lai jaunatne augtu, latviskā garā. Ieejot jaunajā gadā, novēlu visiem Dieva svētību, veselību iin; atsaucīgas, devīgas rokas kopējiem la,tviešu paļā-kumiem. Paļāvībā uz Dievu sāksim Jauno gadu ar jaunam cerībām " (D Čikāgas jaunieši, ka^apviemo-jušies skautu un gaidu Vienībās, kopējā eglītes vakarā atskatījās'ļz visai Eosīgu un sekmēm bagātu aizvadīto gaidu. Pēc V^ Vārsberga v u dītā svētbrīža 70. Staburaga skautu vienības pr-ks A. Osis lika skautiem un gaidām pie sirds neaizmirst latviešu skautus citās zemēs, kur apstākli nav tik labi un 'Zik massVētku vecītis skopāks. Rosīgāka lin sekmīgākā latT^ešu skautu vienība ir Vācijā, un tā ir labākā
niūļSu gados Tfecajiein.trimdīnie-I izdevīgāki nekā Kanādā. Domājot kiem, Jo t« skaitļi ļoti skaidri pie. par uzņēmēja - darba turpināšanu
Latvijā,;.ir loti.svarīgi būt visiem loti labi organizētiem jau šeit sejas). Veļiem piepulcēto karavīru k030Šu ^iemeslu dēļ.. .Apv uzskata guldīja jVlt. Hope kapos Genešee Par latviešu saimniecisko .darbi-upes krastā. Svaigo kapa kopiņu nļeku. centru,^kuru apvienībā arī
mēs dabiski, ietilpstam. Tur dārbo^
klāja puķu un zaļumu dārzs, Par nelaiķi dziļi jo dziļi sēro dzīves biedre, citi piederīgo un draugu jau: vairākus gadus; Vācijas vienī. ^^stras latviešu koloni,
bu atbalstam vākam ^^^^^'^ ^^^^^
teja svētdien, 17. februārī; rīko lat-
nolēma nosūtīt vienreizēju ziedojumu vasaras nometņu vajadzībām. .. s , , A J Pēc Skautu un gaidi labi žagata. ^^^^^^^^^^^ votiem priekšnesumiem bērnus iaivaesu . dubuititvarteta „iiams
apciemoja Ziei^.pjajsē.tku . Vecītis. Čikāgas Ijitvle^^ltu'Visai l^np-lo saimi vada Vp.A. Osis,: maz-sbāiitus—- vad.;E,.Mežulis. un. E. Dzelme, skautus —^J. Zaļums, diž-skautus — R. Vanags, roverus — V. Dzelme. ^ ^
® Čikāgas DV apvienības, biedri ar ģimenes locekļiem Jaungadu sa. gaidīja kopējā iaarikojumā Herzl /Community House telpās. Vakars bija' labi apmeklēts un to ar ārijām kuplināja tenors Valdemārs Salna pianista V.Treimaņa kla. viējpavadījumā. Viesus jaunā ga. dā apsveica DV Zemēs valdes pr-ķs: Augusts Vanags. Tanī pašā laikā člb, biedri un viesi Jaungadu sagaidīja Lions club telpās. Arī šis sarīkojums bija visai labi apmeklēts..-
NAFTA UN
APSPIESTAS
© Ar Jūlija Pētersona komēdiju „Pi6kiīdušais kaķēns" Čikāgas lat: viešu teātris sestdien, 5. janjvārī, viesojās Detroitā. Lugu noskalojās pāri par.200 personui kas pridcš Detroitas ir respektējams skaitlis. Izrādi uzņēma ļoti atsaucīgi. Netrūka arī šuminājumi režisoram Valdim Hermanim un tēlotājiem. Izteica vēlēšanos či/p atkal drīzu, mā redzēt Detroitā.
. HOmTBA ¥.) ^; • :■•
® .Kupls tautiešu pulks ar krāš. ņiem ziediem un vainagiem mūža dusā izvadīja bij.. Krasta artilērijas pulka kapteini-Jāni Šķiņķi. Pēc draudzes māc. T. Ziraka, at-vadvārdiem aizgājējam pēdējās sveikas nodeva J. Lejnieks (draudzes, valdes), A.Vidass (DV> un A. Vilka (draudzes dāmu komite-
___Tā tad Jus aMskties, &a Jus
ar smagu slienu pa galvu apdoL linājāt viesmīli» ^ad tas jums atnesa pasfitināto silto malStl. Ar ko Jūs viņam sit^^t? — Ar
no Toronto sniegumā. $1 dziesmotā Vi&nība» kas nule ar spožu koncertu Q;tzīmēja savu Vgadskārtu kalpošanā latviskai dziesmai, šo pavasari uzsāk garāku turneju pa Sav. Valstīm, solot izjustu prieku un dziļu pārdzīvojumu latviskās dziesmas mīļotājiem. Tuvāki ņiorā. dījumi sekos.
® ■Vingrināšanās laitviskajās dejās bērniem skolas vecumā notiks kaitra mēneša pirmajā un trešajā piektdienā, pīkst. 6,30 TMOA's telpās', 175 N. CintonAve. Dejas iestudē l)agnijā Sarma un Rita Mel-ķe. Vecāki aicināti sūtīt savus bērnus mācīties tautisko deju ritmus, Bērni piesakāmi treniņu, vakaros vai a;rī Dagnijai Sarmai, 463 Car-m.el Str. :
@ Apm. pirms gada ar pāris da-lībniekiem darbību uzsāka AiLP fonda vietējā pārstāvniecība. Tagad dalībnieku skaits pavairojies uz 30. Tautieši, kas vēlētos ie^tār-ties par fonda dalībniekiem, var saņemt tuvāku informāciju un iestāju anketēs pie fonda pārstāvja A. Vilka, 695 Meigs Street, tālrunis Greenfield 3-1199; @ Krusta draudzes gadskārtējā pilnsapulce svētdien, 3, februāri pēc dievkalpojuma. Darba kārtībā: p. g. darba pārskats, vēlēšanas Un budžeta pieņemšana 1957. gadain.
■ >A8.
OTW^POLĒ
® .Šortridžas vidusskolas (Indl-ānāpolē) Hi-Y kluba jaunajā valdē ievēlēts arī latvietis Juris Jan-sons un, jaunajai valdei konstruē, joties, izraudzīts kārtības uzrauga amatam.
<D Indiānāpoles latviešu akadē: misko biedrību kopa ziedojusi 25 dol. Vācijā studējošo liatviešu jauniešu atbalstam.
© Savu darbību, ziemas posmā ieejot, pirms kāda laika.atjauno^ jusi Indiānas latviešu biedrības tautisko dēju trupa „Jautrai8 pāris". Mēģinājumi notiek katru sešt^ dienu no pīkst. 19,00—20,00 ILB telpās, 2511 N. Central Ave. Ja^ini dejotāji var pieteikties katra mē. ģinājuma laikā. īpaši aicināti zēni virs 13 feadlem, jo pašreiz trupā ir meiteņu pārsvars. ® Indiānāpoles baltiešu koUcer-tu apvienības 1956./57. gada ..sezo-nas pirmais koncerts. notika decembra pirmajā svētdiēmā, Indiānas pasaulēs kara pieminekļa auditorijā.' Tajā piedalījās vietējais latviešu trio (Viktors Ziedonis — Jānis Adamsons ■— čells, Valdemārs Melķiš —klavieres) un viesis — Dr. Jānis Klavi^ (baritons) no Klīvleiidas. 0 Indiānāpoles latviešu ev. - lut draudzes māc. Pēteris Nesaule nesen salaulājis Visvaldi Irbi un amerikānieti Leali J. Riņdēl. ® Pie DV Indiānāpolos nodalās organizēšanos nesen uzsākusi ša-cba sekcija. Visi interesenti ^ an tie, kas nav_DV nodaļas biedri — lūgti pieteikties ^pie jaunās sekcii
Ungārija;s cīņa par atbrīvošanos no komunistu tirannijas aizvien vairftk izslīd nj^polītiskā degpunkta, par. cik pirms dažām nedēļām
Jaungada dienā, kad visur mos. tas jaunas cerības, šīs zemes ^ ji^ns pāragri noslēdzās uzticamām Latvijas dēlam —• bij. Krasta artš-lerijas pulka kapteinim Jānim Bērnlijardām .Šķiņķim. Viņš bija diimis 1903. gada 6. jūlijā, Ziemeļ-Latvijai Ērģemes pagastā. Pēc V.aU kas vidusskolas absolvēšanias vtņ« 1923. gadā iestājās Latvijas" Kara skolas artilērijas nodaļā, kuŗii-beidz ļ9Ž6. gadā -ar I šķiru. Virs-; nieka' gaitas uzsāk; Daugavgrivas ■artilērijā, vēlākā Krasta artilērijas, pulkā, bet,; komunistiem sagraujot Latvijas valsti, 1940. gadā dienestu izbeidz kā baterijas komandieris kapteiņa dienesta pakāpē. Dienesta lailcā •ļoti- sekmīgi beidzis .speciālus .militārus kursus, tā iegūso tot. ļoti vispusīgu izglītību. Ar; savu kluso, atklāto un draudzīgo ŗaksturUi bija ļoti: iecienīts kollēģu sabiedrībā, bet savierii pakļautajiem, viņš bija priekšnieks ar teicamām audzinātāja īpašībām.,
1949. gadā Š., ar savļi dzīves biedri ieceļo Sav. Valsta, Obiaio.vaJ-stī, v.ēlāk pārcēlās uz Ročestru, N. Y. ^Gelš sVešumā nav. gluds. Jau dzimtenē smagās slimībās sJartā veselība liek sevi vairākkā.rt just,/ Kā ļaunu noģizdams, nelaiķis pirms dažiem mēnešiem kādā kln-
lūk,
kā viens aiz otra aiziet Kara. skio. _ . i Jas mana izlaiduma kollēģas. To.
juma,atrisinājums, ķadu sagaida ^,^.5^ pēkšņā nā^ē Kanādā bija mi-ungāru tāiita. Ar lūgšanām, dāva.'pulkf. leith,. Neimaniš. Jau nam un simbolisku ■ atbalstu nevar pag., gada pēdējos" mēnešos Š. ve-panākt brīvības atgriešanos. Aŗīšelība: pasliktinās. īsi pirms Zie. «batenel^n^^^^
ari saistīta aŗ cinitaju drosmes ap, p^i^^^ļ^^^^ģ^^^^^^ ^^^^ neizdodas brīnošanu. 'glābt, un Jaungada dienā stāj puk.
Rietumu presē Vēl kārsti iestājās ;par šīs cīņas atbalstīšanu visiem līdzekļiem, izņemot: ieroču lietošanu, .par tik Šī dedzība tagad atslābuši, pietika ar bēgļu gaisa trans, portiem, kās nāca no Anstrijas, laļ nelaimīgajiem atrastu citu mājvie. tu, darbu un drošu dzīri brīvības zemēs, netaupot priekš viņiein arī medikamentus, dolārus un drebēs, Jjas dažuviet plūda no devīgām sir. Š dīm Un rokām. Bet tas nav
Sāpīgu triecienu saņēma ungāru cīnītāji, kad. uzzināja, ka NATO valstu apspriedē izskanējis nepār-
stēt viņa samocītā sirds. Ar ap. brīnojamu ihieru un pacietību, kā īsts karavīrs, viņš izcieta savas sli-
protams norādījums - neviena no kas, se.
^ ^ visiri pedeja laika, bija asas im
šīin valstīm ar ieročiem neaitbal-stīs apspiesto tautu cīņu komunistu jūga nokratīšanai. liai katrs! pats tiek galā ar savu n^aimi. Bet tad tieši jaunā gada pirmajās dienās, pāri ungāru brīvībai paceļas naftas tvertnēs . Vidējos. Austru-mošV Sen daudzinātais, neapgāžamais fakts, . kā neviena lielvalsts nepacels ieroci par mazo tautu brīvību, ir aksioma, kurai nevajaga pierādījumu un kas nepārprotami redzams tagad, sabiezējušajā gaisā virs vidējo Austrumu zemēm. Brīvības atgūšana maz-ajām valstīm un tautām var norisiiiātieš vienīgi kā -blakus akcija vai sekuņdā'rs process tai- gigantiskajā ipīņā, kas izraisīta Austrumu un. Rietumu starpā. Lielais. sāk draudēt un rīkoties vienīgi tad,, kad apdraulēts viņa paša spēks un pastāvēšanas intereses.
Ja var simtprocentīgi ticēt sarežģījumiem Vidējos Austrumos, ko izraisījusi komunistu iefiltrēšanās, nolūkā Rietumiem atņemt naftas avotus, kas tik bagātīgi pludo arābu zemēs; tad ir pienācis visnopietnākais brīdis laikā pēc. Otrā pasaules kara. Tas ir ātri kāp. jošs saspīlējums un. intriģējošs stāvoklis. Savienoto Valstu prezidents ir pieprasījis brīvas rokas lietot ieroču varu, ja tas vajadzīgs, aizsargājot Rietumu dzīvības āder res arābu zemēs. Bet šis pleprast jums ņav vēl realizējies. To sagaida karstas debates, jo neviens negrib vilkt kastaņus no uguiiskura. Jāiegaumē, ka Sav. Valstis lie.
Višķi
smeldzīgas.
Nelaiķis piederēja pie to kluso, tautiešu pulciņa,; kas nemetas sa-biedriskās. dzīves virpulī," kur bier-ži samaļ cilvēkā patieso vērtību, bet stāvēja nostātus, neatraujoties tomēr no baznīcēnu pulka.
Savas dzīves labāko dalu viņS bij^ ziedojis tēvzemei Latvijai, bet tagad viņa mirstīgās atliekas pa-ņēma svešums.
Nelaiķis ; atstāj dziļi sagrauztu dzīves biedri —^ savas dzīves labo garu, kas garajā slimības laikā varonīgi cieta līdzi aizgājēja pār-cilvēcīgajām sāpēm. Pēc viņa skumst brālis ar svaini Anglijā un krustbērni Latvijā. ; >
Vieglu aizsaules elpu — pēc uzticīgas kal pošanas tēvzemei Latvijai. ", A. Vilks
jas organizatora Jura Ceriņā, 3040; ieročus tikai tad, ' ja prezl N. PariE Ave.; tālr. — WAbasb' -5-8392. Pirmā turnīra sākums^ ie-
cerēts pēc 15. janvāra
dents to atrastu par vajadzīgu. Ar fNobelgems .4. Ipp.)
CEĻA VAEDT
Ko mēs jiezinām, tā mums vajadzētu. Un ko mļē» zinām, to mēs nevaram izmantot.
- Goete
■
2sto audzināšanu eilvēkjS iegūst tikai agrā bērnībā. Kā Cilvēks izrķldojas, pamatos izšķq-as Jau līdz astoņu gadu vecuntam. Keizerlings
i'lidzJntiOtms pret citu cilvēkn izaug dēd:^^ drošā \ Žēlsirdībai no līdzjūtības pret sevi pašu -r-. mībst&nS. gā, gļēvā sentimehtālitātie.
Mēs nee$am m pār feo Hk pateic^, kā ^r patel^lni. H. Ebnere-Ešehbaclīa.