1100,00 Kd2 ^150,00 nedēļā varat nopeliii^ skaidra nāud»-
Jums. ir iespēja nodrošināt /sev Jabu iīākotnes eļisisteiici, pārņemot šo reti izdevīgo .\-
LE 5-3149
meredith adrese
Bl<M)r St^ W.j 410 BaD forth Atc» Toronto, Ont
l^vumā naiv vkonk^^ Šeit var labi pelnīt uļi reizē arī mācīties apikalpot .publiku. Pārdošanas, iemesls. smaga slimība. , Šis „LUNOH BAiR" pilnīgi iekārtots ar visiem attiecīgiem piederumiem : ledusskapjiem, reģistrācijas kasi, 2 elektriskām virtuvē©, maizes'grauzdēšanas ierīci, kafijai vārītāju (,,Siļex"jļ', plauktiem, modemu apgaismošanas ierīci, traukiem^ galdiem n.ļ tt.
Virs veikala - četru telpu dzĪTokUs ar modernu ^-irtuvi un 4 daJīguTBnnaa istabu. Atsevišķas ieejas (2) Ueši no ielas un no skaistā-aizmugures dārza. Veikalā ir arī dīvas citas telpas un vēl plašs pagrabs, sevišM sauss un augsts, eļļas - ^ģg^g; apkure, pa. grābā pašreiz dzīvo īpašniece. Duša nn divdaļīga tualetes istaba. Dzīvoklis >īrēts,FilJia.ce^^^ tikai $14609(M). Iespējami arī dalu maksājumi. (Katrā ziņā, cena ir ļoti stipri zem tirgus cenas) §is ir ļoti izdevīgs pirlnms, kadi gadās i^tL īstai personai tas ir loti labs.ieņēmuma avots, ka® ar laiku var tikt paplašināts, jfepalaižtet garām šo MeTig;© pirkm% tas īsā laikā^^^U^ pārdots.
DŽEMS RIMpiTSs^ 5-3149
6S
ith pelna
VECĀKA UN PLAŠĀKĀ KANĀDĀ
123 Hjiron SU EM 8-0792
A«KOPMAlfIS
fiAhSKĀRTA IJlTVJU DAm
JTgLESIŅS
J.!K)BTALDS
Tādasibija _
Romāni, cias.
Z. LAZDA
3.80
L SABULE
vasara
Eomāas
$2.80
VIŅI SPĒLĒS DĒJU PRIEKAM
MM, y. Griķis, St Mikal&ins, A, DomlM^vska m
Š BIJA KREMĻA LABĀKAIS SPIEGS
Ģenerāļa MeksurtGra slepenā dienesta atkl^^ (2)
ILACSENA'MDEVOT^^. . Viņš droši vien bija pārbaudīts un- partijai uzticams biedrs, jo kā gan citādi,varētu izskaidrot to, ka tikai pēc dažu mēnešu apmācības Ceturtais birojs bija izšķiries šo sariDanmataioo* lempi sūtīt tik atbildīgā darbā. Kā. Klausens pats vēlāik stāstīja; kādu ^di^nu viņš pēkiņi saņēmis, pavēli doties uz Ķīnu un tur darboties, kā sa-rķan-armijas Ceturtā biroja. Ķīnas aģeoitūras radiooperātors. Pirms došafeāa ceļā, Klausens sssņēma dzĢlzceJa biļeti līdz Harbinai un $150,- amerikāņu jiaudā. Viņam parādīja kāda vīra foto attēlu. Šo vīru Mišinu Klausenam bija jāsatiek Sandbajā „Palace" viesnīcas vestibilā. ]5z Mišiiia uzruHu Klausenam 'bija' jāatbild: „Svei-cieni no Emast"
A.SjnTA-V.CIKAS
$3.80
$5.20
?3.80
■.■AJD^SILDES,
Pa deportēto pēdām ■
Latvieši vergu darbā
■ Aa lEOmA. :
TIRANNS
Eomāns, cena
DŽENITORS
:.,A.<a*KBOKDfA:'
• : - DEBESS VALSTĪBAS ATSLĒGA
. JSomaiiSj cens *•••"•"•••""•••*"•"•••■ 58«80
EDv.'viEZA \-: ::Y ■'■
, - • Kārlis Ulmanis ' ®'
$2.80-
■. ģībta SALNA-:
■ : UGUNSavote'^,^^^^..^
mis SIEDKAS
PIEKTAIS BAireLl^
;'h.-SEBERļ5rA"- : '
ļ Pūra pūķis un trlssievsig.
«AEIZA MOJBGAM
NOTIKUMS UPES LINMĀ :
....■"Cena
NEGANTNIEKS ^
I Romāns
E. Slaucītājs, kas jau labi sen, Mūziķi ir ar labu skolu uu ilgu nodibināja Toronto latviešu piitē- • pi*aksi, jau labi saspēlējušies, ju orķestri, tagad sameklējis mū-ļ Ja nāikotne rādīs, ka latviešu ziķus deju kapellai, kaš 12. jaavāri' sarīkojumu rīkotājiem jaunā mūži-
pirmoreiz^ spēlēs Hamiltonas lat-;ķu vienība patīk, & Slaucītājs do,["^ noritēja, kā jau Maska-
vieSu ibiedtības veco m Jauno deju piā, ka wētu. arī Wāties arod- ^^^^ paredzēts. Nodevis Miši-vakarā. . ^.biedrībā, lai iegūtu tiesī5>as apelēt
lielajās zālēs^ kas pakļautas arodbiedrības noteikumiem. Ar laiku E. Slaucītājs, šīs kapei-
Jaunajā kapellā spēlē 5 mūziķi, pie kam viens no viņiem, Edgars
Bone, var spēlēt 3 instrumentus ^ļlas administrators, cer ari piever^ klarneti, saksofonu uh akordeonu, sties mūzikai ļmka kavēklim. Tā Vilis Griķis spēlē trompeti, An. ķapella varet^ reizēm reprezentēt drejs Jansonas bazūni, Ārija! latviešus un.latviešu mū^ vis-
Dombrovska klavieres un Staņis-lavs Miteaškins bungas Kapellas repertuārā ir ap 300 deju./
pār.; .Sie nākotnes plāni stipri at-karāišies no pašu latviešu atsaucī-
.'bas.:, ■
VIENTULĪBAS IZSTĀDE
4 9 0
(Pārnesuma ņo 6!,:lpp.) .nu no otra; Un austrumu' pusē ■Un jūsos sāk mosties biedētajā' ^^^i^m līdzi cēlās 'tagadējāvpam. sajūta, ka atrodaties karstā rīklē' P^- To klāja sekli ūdeņi. Tā kā un tūkstošiem dzīvību kā asi zobi ^^^i vēl bija tikai pusaudžu vecu-glūn tiz'jums miesnieka acīm no i»^^' arī tie apmetās ar >,suņnag-slēptuvēm zāles džungļos. Jūs me- ^ām" kā cilvēkbērni padsmitos ga-
••aafl*aa«aao
Z. MAUEIļļA
; ZIEMEĻU TĒMAS
iBŌlPAEBSA
Romāns 2 dklas, cena ProfoBr.P. JURETICA
r Variācijas par moderno cilvēku
.1 • . } Esejas ....••.•«........•«....••.••••»••••'•••
mi. T. JAOTMA ,
■ i ■ -.Cena :—
••••■•••••aaaaa*•••••••*
$3.80
$3.25
14.00
$4.50
$4.00
ES KARĀ
ļ . Atmiņas .................................... $4.00
kā ar!: ŽURNĀLUS, SKAŅU PLATES, ^
: gramatuzimsu^^ ; ; ;..-
Uz raJkstveldffi piepra^jonin izsūtām pa pastn nz pScmabsia (COB)* Fasūtinājumns Inds nodot l&ikns.
taties ,zāles eeros, lai cauri bries-; tnām — ērčui zirnekļu, heheņu, moskītu na citu kodēju vai asins, sūcēju leģioniem izsprauktos drošībā.. ' '
veiks un vesels jūs nonākat pie kādas loti platas un diezgan taisnas vagas^ kurā brūns, nekustīgs ūdens. Tā ir upe pampā. Tās krastos rets vītols, kuru saknēm tieksme kāpt ārā no zemes, lai ■protestētu, ka viņi te iedēstīti un vientulībā izdrupusļ viņu sirds, tā ka palicis tikai vītola izskats. -Šo cauro koku skumjas vecīgums, ne-dzīvais ūdens upē un lielais klu. sums ķā. mūžības pieskāriena ze. mei ieskaņo jūsu dvēseli panipas melancbiOlijā. Jiims iegribas ēnas, kā grūtsirdība to prasa, im jūs apsēžaties uz kāda vītola sakneni. Pāri jums nu lapotnē, taču tās ēnas ir saulstaru caurumotas un nedod cerēto. Jūs iemērcat mutautiņu upē un slapju' to pārsedzat galvai. Mutautiņš garo un izplata purva, ūdens smaržu;
No kurienes tad ir tā? Vai gulbji, dzērves un flamingi to atnesuši, uņ kas gan purva putniem meklējiams te, šai sausajā zalle-nē? Kas tas ir par instinktu,.kas viņus virza šurp? Un palēnām Pa „kāpēc" un „'par ko" kāpnēm jūs domās nokāpjat līdz tam laikmetam, par kuru Vecā Derīi>a vēs ta, ka EJievs teicis: „Lai top Izplatījums ūdeņu starpā^ un lai tas šķir ūdeni no ūdens."
'Tiāds ūdeņu šķīrējs bija' Andi, izceldami no dzelmēm savu ak-atdālot vienu okea-
dos. ,Šīs suņnaglas bija daudzie vulkāni, kas „gāja pušu" un uz--Tirda pelnu un zemes mākoņus. Tie klājās pār pampu un,.uzsūca ■ūdeni kā sūcāmpapīrs. Pampa kļuva par miiiķlāju, .iŗ>3r paradīzi purva putniem. l^E^S^lķāni piekusa aiz vecuma un miljonu gadu gā-^ jums sadrupināja bijušās uguns vēmējas mutes, arī tās putekļu vei-; dā vējš ienesa pampā. Tā auga. Tā aUg arī vēl Šodien, jo visus putekļus, gan pašu klinšu, gan kosmiskos, kaš (nosēdušie Andos, vējš ar savu vareno slotu ieslauka pampā. Zinātnieki sakaj ka šie putekļi esot less. Tie nogulušies cits pie cita jo cieši, sapresēti kā siens pārdošanai, tā ka pat sliekas atmetušas nodomu tiem cauri tikt. Pat lietus ūdens, bailēs, ka netpp iesprostots dziļumos, iesūcās tifcai
viegli virspusē, lai otrā dienā atkal celtos gaisā, karstās saules ai-
nām .^sveicienus no Ernas", Klausens tajā pašā dienā nonāca Misiņa mājā, kur 3. stāvā viņa tīcī. bā nodeva, divas istabas. Te Misiņš apmācīja Klaūsenu radiotele-grafijā., Te viņi abi samontēja vairākus īsviļņu raidītājus un uztvērējus, kā arī uztvēra signālus no stacijas, kas sevi apzīmēja par Visbādenij l>&t faktiski darbojās Tokio. Vēlāk Klausens nonāca arī Kantonā, un- Mukdenā, bet viņa galiveinais uzdevums bija kalpot par starpnieku starp Zorgi un Pad. Savienību. . . , -
zorge KĻPST par NAČIONAL»
sociālistu UN žurnālistu;.:
1933. gada maijā Ricljards Zor-ge devās uz Berlīni, kur neticami īsā laikā paspēja iegūt pie varas nākušā Ādolfa Hitlera nacionālsociālistu partijas biedru karti. Tāpat, lai maskētu.savu uzturēšanos ārzeinēs, Zorge palika paf speci-ālkorespoņdentu lielajam vācu laikrakstam; „Frankfurter Zei-tuing" kā ari nopietnajam „Tecb-nische Runds^^iau" Un /,Bergen Kiirier." Bez grūtībām viņš panāca vienošanos arī ar bfolaņdiešu „Am8terdam Handelblatt." Tā nu jaunais nacioņāsociālists un ,,speciālkorespondents" varēja doties atceļā uz savu jauno darba vietu Japānu.
: Cauri Sav. Valatīm un Kanādai Dr. Zorge no Vankuveras šķērso-ja Kluso okeānu. Kominterna uzdevumā Amerikā Zorge, vēl paspēja satikties ar 'vairākiem Kremļa aģentiena llietumu piekrastē.
1933. gada 6. septembrī Joko-bamāSi ostas policijai ne sapņos
pavēlei, sāka vākt vienkopus savus aģentus no dažādām zemēm. Sarkanarmijas Ceturtajam birojam bija nepieciešami vairāki sevišķi spējīgi ažeoti īpašiem uzde. vumiem, Japānā. Un tā v^āki aģenti Francijā, kufi nekad iepriekš ncļbija dzirdējumi Zorges vārdu, sāka saiņot cek> somas uz Tokio. Divi galvenie aģenti bija Branko de Voukellt€s no Part. z!es un Mijagi Jokonku no Los. ajidželosas.
Iespiesties vācu sūtniecībā bija Zorgea pirmais uzdevums. Siitnie-cībā viņš nebija ne par niatu lai. hāk pieraksUts, kā kupS katrs cits vācu žurnālists. Zorge vienmēr bi ja^abi ieredzēts dāmu sabiedrībā. Kādās viesībās viņš iepazinās ar pūlkv. ieitn. Eižena Otta kundzi. Pulkvedis pats kā vācu militārā atašeja .'palīgs bija piekcimandēts kādam japāņu artilērijas pulkam Nagojā. Pulkv. leltn. Otts nemaz nesimpatizēja nacistu politikai, bet kā -jau katrs apzinīgs vācietis turpināja siavas Valdības užlik-" tos pienākumus. Lai pasargātu pulkvedī ŗio nacistu uzsāktajām tīrīšainas akcijām, pulkv. ieitn. Otta priekšniecība bija panākuši
Dieva sūtītu^dāvanu, jo dcMora žilbināja aj^ savām zināšanām "KL»-lo Austrumu jautājumos gandrīz, ikviena nozarē un bija viņam neatsverams padomdefvējs ^;aii nesta, gan priiv^ lietas. Kad vē. lāk pulkvedi pāl^komandēja u» Tokio, viņa draudzība ar Zorgi "yēl; tālāk padziļinājās,
jauni sakamebks
Pa to laiku Tokio bija ierada-šiea Kcminteraaa ieteiktie pāreijie Zorges palīgi. Do VoukeUtis ar ģimeni noīrējs savrupmāju ua» būdams kaislīgs fotoamatieris, ģimenes galva nanm paģral^ iekārtoja nelielu privātu fotolal>orāts>' riju. Daudzi avtrīgi dokumenti te tika pārfotogratēti" un mikr<^-mas vēlāk c^a vai nu uz Pad. Savienības sūtni«6cību vai ļšancba-ju, Bramko de Voukelit^a otrs uz~ devums bija kalpot par sakarnieku ar neitrālo valstu preses pārstāvjiem..:-'
No Sav. Valstīnļ bija paspējis, ierastiea Mijagi Joko-tuku, japānis, kaš bija dziinis Okinavā, bet savas dzīves lielāko daļu pavadījis Kalifornijā. Viņš-bija ameri-kāņu kompartijas l^iedrs tikai drusku vairāk par gadu, kad kāds
Viņa piekomandēšainu militāram ļ augstāks partijas funk:čion|rs, uz-atašejam Tokio. Jā Otts kaut ko. dodamies 'par Jano, pavēlēja Jo-zināja par Vāciju un tās politiku, kotuku kā Kominterna aģentam
tad, 1933. gadā nonākdams Japā-riā, viņš jutās kā no laivas iz-mests. lepāzīšamos ar Dr. Ricbar-du Zorgi' pulkvedis Otts atzina kā
doties iiz Tokio, kUr viņam bija uz ārieni jāspēlē nevainīga mākslinieka loma.
(Turpinājums sekos) .
(Pārnesums no 4, Ipp.)
LAUKS. AKAD. REKTORS J. VANAGSr'-'
. . . , neiiāca, ka slaidais vācu žurnā-
cinatas, Uu kā gan Ml^ampa koki kas nupat atstāja kuģi. ir
paši ieaugtUi ja sēkliņa ilgstoši nedabū^ valguma? Piecus, desmit un, vēl vairāk metrus ir lāurbjas saknei, lai augs varētu padzerties pēc sirds patikas. Bet ja nu reiz, teiksim, eukalipts, ciedrs vai priede tiek pie šīm pazemes akām. tad arī šaujas debesīs vai līdz pašam jumam iin plešas tā, it kā ar ša. vām z'aru rokām gribētu aptvert puspasauli. Un laugoties šādā miU zi, sprīdīša cilvēkbērna dvēselē
Kreiņla labākais: spiegs, kas darbosies viņu zemē.
/ •■ ZOte:pKAi; TOKIO:
Nonācis Tokio, Dr. Ricbards Zorge nekavējoties noīrēja savrup māju vienā no labākajiem pilsē. tas rajoniem. Ņo šejienes nu viņa speoiālkorēspondencēm bija jāsāk plūst uz.Eiropas galviaspilsētām.
Vispirms viņš ierad^ priekšā stādīšanās Vizītē vācu sūtniecībā,
plaukst un raisās brīvības alka. iestājās par biedru vietējā vācu To pazina, un tai pilna mērā lāvās klubā un drīz vien bija labi iere-šīs zemes bērni—gauči. dzēts viesis vietējā vācu sabied-
Arģentīnā, decembrī, 1956. ; vlhĶ
Nākošā atklātne: K^ajima ta?- . Tajā pašā laikā Kominterns.^pa-zāniffflfflž». ' rklausot /sarkanarmijas vadības
bāk izmanto un to izstrāde ir: lielāka nekā tas pašas] jaudas MTS traktoriem'... Daudzu kololi6ztt pr-^ji Vēlas iegādāties vidējas jau-«Orgamizēiot koldiozus, «sam das, traktorus] un grib, iki ķolclīo-pielāvnši rupjas kļiidas. Msn! ziem dot iespēju pašiem, pirkt kū-kōfeliozi ir par lieliem» Kolchoza^ lējuš, graudu šprojamās mašīias^ ņormāiam lielumam vajadzētu būt 'skābbarības griezējus, sējmašīna* ap l.OOa ba, tai skaitā ap 500;u.c. ... Republikas MTS nav ^ ap-ba aramzemesi. Šādā saimniecībā atkrīt tālā un dārgā kūtsmēslu un loplmribas transportēšana. Lielā kplcbiozā katru dienu kolchoznie-kiem jāizdara kilometriem tādi nogurdinoši gājieni uz darbu un atpakaļ. Mazākos kolcbiozos ir augstākas laukaugu ražas, augstāki piena izslaukumi... Republikā ir gan daudz lielu kolclīiozu, kas ir priekšzīmīgas saimniecības... Arī daudzi mazie kolcbiozi saiinndeciš-ki atpalikuši;.. kūtis celtas pārāk lielas... Vairums koldiiozu diarbiņieku ir tais ieskatos, ka siiaucamo govju novietne^ nav jā-hūt vairāk p^r 60 lopu. Ir daudz tādu kolcliiozu, kur brigādes robeža diametrs sasniedz 10 km., šādās
brigādēs kolcboznieki gandrīz pu-- Skaidrs, ka šādos apstāk si no saVā laika patērēCneproduk- r.^»!\r.^v tīvos pārgājienos.., Pagaidām, kamēr iiav selekcionētas piemērotas kukurūzas šķirnes, aizrauties ar šīs kultūras lielām sējun^u pla. tībām diezin vai ieteicams... Daudzos kolct'.ozos,' un to pilnīgi var attiecināt uz visiem Latgales rajoniem, apmēram puse no lopiem palika kolcbioznieku pašu rīcībā. Tātad arī puse no visiem kūtsmēsliem paliek kolcJiiozmeku
gādātas . ār augsnes apstāSiieni piemērotāaīi piašīnām, traktorieni nav vajadzīga daudzumā piekabes; inventāra Nesa/līdpināmi sliktākā stāvoklī atrodas kolchōzu apgāde ar zirgu velkainajām lauksaimniē-; čības miašīnām. Vn šeit mēs esam pielaiduši lielu kļūdu, jo;visa uzmanība l^z šim tika veltīta MTS. Tas ievērojami pasliktinājis zemēs apstrādāšanu. Uņ tikai tādēļ dažās vietās sīkie tīrumi ir aizlaisti atmatās un apauguši; krūmiem. — firgļu rajonā ai kolcho-zā aramzemes bija 20.630 ba, kas ar grāvjiem, straujiem, gravām, sadalīta 8809 gabalds. Vidēji kat-\ ra gabala lielums ir 2,3 jba. 3215 gabali ir . mazāki, par / 0,5 ba»
ļps nevar
ignorēt zirgus. Lauksaimniecības mašīnas šais kolcbozōs 'trūkst".
-:' .MEŽOTNES. MTS »IR.;:>: ■kARLIVAKS:■ V/; \
i.Tieši tas īpatnējais svars., ko kolcbozņieks saņem ņo piemājas saimniecības^ bieži kolctiozos pārsniedz to dalu, ko;viņš saņem no sabiedriskās, šaimiiijecības, kura atrodas uz augsta mēcbanizācijas līmeņa, kaut gan piemājas zemes saimniecība atrodas uz ļoti zemas
kūtīs, un tos izlieto tikai piemājas .ražošanas pakāpes.;.. bieži vien zemju mēslošanai... Pēdēja, 'laikā, ķeras pie lāpstas. Līdzišm, kolclu)-valdītfa jau sāk pārdot tieši kol.; zi pa izstādes ļ dienām izsniedza cboziem mazākas jaudas trakto. samērā nelielu naudas Isummu urt
rus.Kolcb.ozu traktorus daudz
nedaudz graudu."
Paiet Tatos, piasiāk latsj Atkal jattiis kātents, — Kanaks ianda domīgs prāts»
^īle kas^sta, §an§iuus baigs, Aizvien drūmāks kļūst tam AH plinte baigi smaga —
me šop, ne >-aig®o
Kamēr žjmis maigi dusē, Kāds to iTM)tvey mugurpusē» Izlodās, ka priekšniecība Atzīst, ka tā noJfflidīMo
Tādēļ bunkīm ltj<8z p^iem Žani liek uz cfetiem dēļiem Atpūsties pie sausas maizes, Lai tam dlas nav TSirs ī®iz©So