v
57." gada 16. janvāri,    5 n.fa
ĢENERĀLEONSUIS
mR.N.BRYSON
Toront», teL GE 58Ī81: IM »A>FORTH ATE,
K0NSUI5
iHLIS TOMSONS
Tel BE 8.7798, Montreal, P.Q^ 5Ž10 VICTORIA AYE, APT. M
IFDZ ATSAUKTIES
Latvijas   Amerikā aboņeoitu ļlelni. Tuvāka informācija LA bi„ rojā, 123 Huron St., Toronto Tef Ear.S.07S2. *
mZA^MEI^^Tf AIZDEDZINA
PATI aiIRSTl iatvijas Amerikā re<I.:
Taronigā ungāru:taut?» ii* izctnL jusi vsev nevīstošu sīaVu nasauiea vēsturē cīņā: pret komunismu! jaunieši bija tie, kas pirmie stā^ jas ciņa pret pārspēku, pret .krievu tankiem . ; .,Xē. ne tikai jauaiie: si, bet ari S~14 g. v. bērni, zēni uņ meitenītes!
. Mans satraukums un aizkust«iā-jums nav mazāks, kā to svētdienas ritu, kad radio paziņoja, ka krievu :tanki Budapeštas ielās uzsākuši savu nāves p}auju     . (sk. manu rakstu: toreiz   „Kās. savu dzīvību grib gim, . ."). Jo nupat kā izla. , siju kāda aculiecinieka amerikāņa nostāstu par to ..Global Frontiers" izde\'uffiā.(Box 4S, Portland; Ore. gon). sis. amerikānis pastāsta, ka pats ar savām acīm ir redzējis' kā pmno, krievu tanku iznīcinājiiš! kada 12-u g. t. nieitenite! Ar gazolina samērcētiīm lupatām tie ļā. m-degošu lāpu otra iļokā mei° .tenite gribējusi uzrāpties ua tan-*a, bet ^to nevarējusi I Tad >iūa ar laim aizdjadzinājnsi lupatas^ otrā roķa, bet lidz ar to aizdelzinājnsi m savas drēJies, pārvēradamās
dgrošas drēbes no savas mi^g nn tas Iesviest tanka Iekšienē, bet taē an pati noniirosi. Nb degošā tan. ka izlīduši krievi, bet tos uz vietas nošāvuši jauni študtotļ. Tas pats ačuliecmieks pastāsta ka 2 mazL puikas pārvilkuši vi'pvi ar minu pāri ielai. Kad kāds tanks tuvpjies, tie no'savām paslēptuve ^ ielas stiiros ..notēmējuši" mī. au ^ ar virves palīdzību taisni us
"ļ^^'.H^ eksplodējis! ^fj\^^reijm, k&s kāpumi ārā
Sa>»SI.berni! Amerikānis ir runā! JS ar kā^u ungāru, kas pastāstījis. ^ viņa 12 g. V, meitenīte gul 4. jM smagi ievainota, bet 13. g. y. d|la>n<^ ievainojumiem naris' ..,]fev lielāka mīlestība iā tl' kas aavu dzīvību atd^ par saviem, br^iem" .. . Ungāru bērni un jaunieši nav par velti miruši! Gļēvu, ļgāl>riva pasaule gan jauj noasi-Ģpt krusta sistai nngaru tautai, tas sievietēm un bērniem! Un asi-^maiš -terrors vēl iet plašumā! Bet tas. vairs neko nelīdzēs!: nātnam tautām aust jauns brīvības H^berts Augustsons
PATEIGiBA
Izsaku sirsnīgu paldies DV To. ronto nodaļas valdei par man piesūtīto brīveksemplāru Latvija Amerikā un nodaļas dāmu kdmitē, jai par svētku velti Tāpat sirsnīgs ■paldies; Sv. Jāņa draudzes dāmu komitejai par. svētku nauāas velti un Andžāna ģimenei par skaisto Ziemassvētku dāvanu. Novēlu no sirds jums visiem raženu 1957 ga.
du un dievpalīgu šai svētīgajā'dar
ba,. Vēlreiz sirsnīgs paldies juma visiem. .
Ar; patiesu vienu ''
kara neredzīgais —
K. Riekstiņš
«mu kalendārs Toronto 7^
25. janvārī 1957 e t pp trl ^
22r Ķbrnāri mākslinieku .„vi.i,T .,ba3 slēgts karnevālf"
II karnevāls PigM.
SARlKOJinn nAMILTOj*
■'...■i.iiiS'"'■«•■■■
.2..^bruārī miJiĶ balle.
1Q. februāri Hamiltonas DV teāt-^ra pirmizrāde ..^^^
......■«.HaiMlļOM, aod. m,.
It
■ ^
itītosmanostriptus; saīsināt, 2glabĶ bet uz vēlēšanos ,ū^^^^^^
Trečdien, 1&57. gada 16. Janvāri, 5 n-rs
ČIKĀGAS JAUNATNE RĪKOJAS
Saziedoti un Augustdorfti nosātiti 250
Ceturtā janvāra jauniešu sanāk-! cīnīties Eiropā, un "|isi klāt-smē tika pārrunāti un plānoti nā- esošie ar sajūsmu' parakstījās. Tas košie Ŗarīkojumi, kā pirmais nolieku reizi parāda, ka la|viešu jautiem Wja 11. janvāra literārās sek-ļ nieēos cīņas gars nav zudis. Tikai
■djas rīkotais Skalbes vakars, kurā referēja Valdis Muižnieks par Skalbes pasakā'm. 18. janvārī notiks Zinaīdai lazdai veltīts vakars, kura atliknniu nosūtīs pašreiz slimības
gultā sirgstošajai dzejniecei. Referentes šim va]caram būs Ilze Šmid-chena un Irma Ģēbera.. Nākošais literārais vakars notiks'22. februārī un būs veltīts Postojevskim speciāli viņa ..Brāļiem Karāmāzo-■viem". 15. februāri notiks ..meiteņu vaSars". kas ir Irādicionāls Čikāgas jauniešu pasākums. Tema Tēl nav ziānma. Nākošais 'lielais va. kars notiks 11. maija, kad programma. būšot ..raiba". . 'Čikāgas ļlatviešu jaunatnes pulciņam ir daudz ..trako". Viens no tiem, piemēram, ir Tedis Zie^-iņš, kurš kajļrā sarīkojumā ar tādu mazu „brūnu grāmatiņu" mēģina apstaigāt uri traucēt jauniešus, lai tie iedotu apsolītos ieentiis Āugust-dorfas latviešu ģimnāzijai. Jaunieši bija atļāvuši savus vārdus re-■ģistrēt šajā grāmatiņā un šādi nodot zināmu summu skolai; Pagājušajā gadā tā savākti: un nosūtīti 250 dolāri. Otrs ievērības . cie-nīgs- pasākums ir: ļkatrā sarīkojumā niaksāt 25 cenļtus klāt, kas domāti pretkomūi^istiskai cīņai. (Ungārijas cīņu laikā ienākušo aaudu nosūtīpa viņiem).
čikāgiešos valda cīņas spars. To Jabi illustrē .Lāčplēša dienas atce. re. Bijušais Čikāgas jaunatnes pul-\ ciņa pr-ks Aivars Osis bija atsūtījis sastādītu vēstuli n'osūtšanai senatoriem, tieši atbildot uz senā. tora Noūlenda aicinājumu par ie-■ spējamām cīņām Eiropai; vēstulē viņš uzaicināja . jaunekjļls rakstu parakstīt, kas būtti ar mieru iet un
vadītāji nedrīkst palikt ļšaiirās un samērā mietpilsoniskās l idejās, viņiem jābūt ar. garu un/ ideālismu, tāpat mēs nedrīkstani būt tikai šauri šovinisti savā nacionāismā — Eiropai jāliek jauni pamāti, kur pāri nāciju robežSm neplūstu naids, bet dzija saprotoša mīlestībā, i . •A'DiSīnffi Ozola
ALJA's informācijas inozares ziņotāju
ATSAUCIETIES—: JuSMEELe!
Ja ziņotāju rīcība ir steidzošas ziņas, tās lūdzu sūtīt laikrakstu redakcijām tieši bez ALJA's informācijas nodaļas starpniecības,
ALJA's Inrormācijas • biļetens pirmajam numuram rakstus pieņem aīdz 25. janvārim. Tie pulciņu ziņotāji, kas vēl nebūtu iesūtījuši ziņojumus un darbības pārskatus, tiek lūgti pasteigties. (Rakstus adresēt. H.. Atoms, Mexico Čity Colleģe, Mesico, 10. D. F. Mexico).
KULTŪRAS DliENAS HAMILTONĀ
Hamiltonas latviešu biedrība rīko 1957, gadā no 19. — 20.-janvārim Kalvina presbiteriāņu baznīcas telpās, 121 Birch Ave. (Bar-ton autobuss), Latviešu kultūras dienas Hamiltonā ar gleznu un rokdarbu izstādi. '
Sest<Ueii, 19. janvājc^s
Izstādi atklās pl. 5,00 p.p.; Kul. turas dienu atklāšana pl. 7 vak. — . prof P. Ŗiķauka. Pēc tam rakstnieku vakars. . kurā piedalīsies H'amiltonā dzīvojošie rakstnieki, sekos izstādes apskate līdz pl. 10,00 vakarā.
DRAUDZĪGAIS AICINfflUMS
arem Draudzīgais aicina ki minēt šī aicina mi. jo to mēs ikviens vēl savā at-. .miņā glabājam.
..Neaizmirsti savf pirmo skolu!' — šie I vārdi bija aicinājuma pa-trimdas gadi ir bērni latviešu \;alodu Wācāš timtļniēs un latviešu
mācās latviski ļs zināšanas pa-latviešu i^alodā arī iepazīt uz
matā. i^iztecējušie apliēcin^ājuši to, k^
udzi gadi, kopi āri aizskanēja jums. Būtu lie-uma lielo nozī-
M
lilElMli^IJl UN KANAM
un slīcināja
Brīva un nesaistīta prese, kas 1^% gadā viļri, kas organizēja vaT izteikt savas domas visos valsts dumpīgo koloniju kontinentālo dzīves jautājūmosi nebaidoties ie.; kongresu, kas tagad ir Sav. Val-stāžit-iejaukšanbs, ir, demokrātisko' stis. at!sūtīja Benjamiņu Franklinia
lalamijzū draudzes ērģelnieks prof. A. ^IJ^H®
drasidzes feoincertērģelēDi.
pie
skolā, ģimenē tie runāt, bet skola ši dzilina, resp māca lasīt., rakstīt, kā pasaiiles kartes tbiļbmes stūrīti, kas ir šīs valodas dzimtene.
Trimdas latviešu darba latviešu ;jauķatnei ziedojuši mūsu flkolotājij h« prasot materiā. Iii atalgojumii. viņi cīnīsies parto, lai ne soļotu Latvijas tim. Latviešu skolai teriālo un morālo
-mm   t m *
Ieskats draudzes dzīvē, ka^ iegādājas koncerta tipa ērģeles tin mācītājs ^iema ■. .laikā notur 17. dievkalpojumus, :
. (iKalamazū, '-m-) Kalamāzū ev; -iut. latviešu draudze no pašas dibināšanas nav saistījusies ne ar ar vienu sinodi, bet 5ā pilnīgi patstāvīga,. sadarbībā dzīvojot, parādījusi iepriecinošus sasniegumus kā garīgajā, tā saimiiieciskajā laukā. Visu pastāvības laiku tā augusi arī skaitliski un pašreiz draudzē ap-
bez -tam vienojās iegādāties jaunas ērģeles. Uzaicinot visus draudzes locekļus brīvprātīgi izšķirties par ērģeļu iegādi, tie lielā vienprātībā īsā laikā sazīmēja gandrīz visU va. jadz%o summu, tā ka atlika tikai iegādāties ērģeju iegādes komisijas izfaudzītās Griniiel firmas kon-oertēŗģeles  $3979.00 vērtībā. Ja
skolā visvairāik
ir cīnījušies un itviska jaunat-nākotnei pl'ē. Hāmiltonā ma. atbalstu deVu.
šas Hamiltonas la-tnešu organizā. cijas savu iespēju robežās.
Uzsākot jauno giļdu, inēs ikvienam vēlam bagāto,ku un labāku
m ai-ī to vēlē. skolai? ■ Lai
1957. -gadu! Vai ēs juši mūsu trimdas darbs latviešu skol i kļūtu ■ sekmī-gāks, mēs varētu izteikt tik daudz
Svētdien, 20. janvāi^!
vienotas ap 470 dvēseles .(-ap 320'pašreiz vēl iztrūkst tieši ^200,00 iesvētīto). Pagājušajā gadā notu-' līdz galīgai samaksai, tad tas nav Tēti 45 dievkalpojumi un l'l bērnu aktuMs. Jauiiās koncertērģeles ti-dievkalpojjumi. Caurmērā ikkatrā ka iesvētītas un nodotas lietošanā A:1 _„4—- ^zii^ -_ H rA „«1-       decembra dievkalpojumā, už
kurām muzicē mušu ievērojmāis ērģelnieks prof. A. Abele.
Vecāki ļofl lūdz ziņas par Visvaldi Gaiidinu, dz. 1925; g. 19.1. Knidl. apr., radiotelegralista 2: pa. kaŗāo  Lūdz zjņot 1A red.
Izstāčfe būs atvērta no' pl. 12,30 dienā. Komponista J. Cīruļa referāts ,,No tautas dziesmām līdz simfonijai". Referātu illustrēs ar muzikāliem atskaņojumiem, izstādi slēgs pl. 9 vaķ;
Ieejas maksa: 19. janvārī $1,00 no pereonas, 20 jamvārī 50 centu, bērinieni un skolēniem ~ brīva.^
Izstādei pieteikts liels vairutnis gleraiu, audnmnr izSuVumu, kā ari ādas darbu un kokgrieziumu/ un arī keramiķu, sudrabkaļu u. c. izstrādājumi.
Tautieši lūgti par minēto izstādi informēt savus kanādiešu, draugus un paziņas.
Y
dievkalpojumā bijis ap 150 apmek-lētāju, neizslēdzot pat dienas, kad baznīcā bijis pāri par 200 baznīcēnu. Ja'citur dzird sūdzamies par baznīcas neapmeklēžann,' tad šai draudzei šī problēma atkrīt. Pagā-jušajā pavasari draudze piedzīvoja negaidītu pārsteigumu, ķad pie Mi-sūrī sinodeā piederīgā, vietējā Ciānas draudze aicināja to pievienoties tai, 3. jūnijā draudzes loc^lu piliisapulce šo Ciānas draudzes priekšlikumu vienbalsīgi noraidīja, apzinoties, ka nav pamata šaubī. ties par draudzes uzturēšanu un vadīšanu arī ar: Latvijas ev. - lut. baznīcas satversmi. ^
Tanī pašā laikā draudze saņēma kādu citu priekšlikumu par toreiz tik akūto un neatrisināto baznīcas jautājumu- Bronsona Metodistu slimnīca, pret nelielu īres maksai \iz ilgiem Mkiem, piedāvāja savu baznīcu, kas tiek izietota tikai viņu māsu skolas vajadzībāni^ Līdz ar to baznīca tika nodota latviešu draudzei Mliotošaaā pēc vēlēšanās ik svētdienu priekšpusdienās vai arī citos laikos. Pilnsapulce šo piedāvājumu apsveica un pieņēma.
tirdzniecības bilance
sods par LABKLaJiBU
Amerikas latvieša apvienības sekretariāts lūdz at«an&t^ ziņo saņemšanai no piederīgiem 8#;o. Jošas persoBas:
\ Kārli Jāņa d. Adamsons, dzim. 1911. g. un Alfrēds Jāņa d. Adam. Bons, dzim. 1914. g;;A. Bengmanis, ērģelnieks; Ilgvars Gvido Alberta d. Bērziņš, dzim. 1926. g.; Jānis Bērziņš, Rūjienes pag. lauksaimnieks, 1950. g. kopā ar meitu, precētu Auniņu, un mazmeitu izceļojis no Haņavas uz Austrāiju; Pau. lis Jāņa d. Bērziņš; dzim. 1919. ģ., meikilē slima māte; Arvids Indriķis Kārk d. Vītoliņš; Olga Staņislava m.Brika un vīrs Pauls Georgā d. Briks, meklē Olgas Brikas māte un
• māsa; Artūrs Pētera d. Cimdiņš, dzim, 1910. g., meklē meita; Jē-. kabs Prīd|ichs Cīrulis, dzim. 1913.
: g.^ meklē māte; Valentīns Teodora d. Degro un Lilija Teodora m. DegTo; Reinbolds Gustava d. Bi-kens, meklē māte; Jānis Jāņa d. Gālviņš, dzim. 1917. g.. meklē māte; Pēteris Edgars Kristapa d. Jāt-nieksi dzim. 1915. g.. meklē dēls; Haralds Valters Hugo d. Krūmiņš, dzim. 1919 g.; Jānis Jāņa d. Kaois. dzim. 1908:^g., meklē meita; Jānis Ernesta d. Kurzemnieks, dzin. 1915. g.; Rūta Jāņa m. .Pētersone; Georgs Jēkaba d. Pērkons; Helēna JēJtaba m. Pērkone; mācītājs m Reinfelds; Jānis Herberts Rudzītis, dzim. Sarkanu pag.; Jānis Kristapa d. Taperts; Bērtulis Leonards Klāva d. Spilva, meklē mēte; Mer-seda Beatrise Strazdiņa, dzim. Da-ģe, 1948. g. dzīvojusi Austrālijā; Gunārs Jāņa. d. Sķeizna, . dzim. 1924. g.. Dignājas pag.; Hugo Paula dēls Žniits un Pauls PauJa d. .Šmits, abi jūrnieki, meklē tēvs; Otto Alfrēds Teņad. Šmits. džim. 1918. g., Straupē, meklē; māte; Juris Annas d.Vilsons, dzim. 1909. g., meldē me^ta; Kārlis Jāņa d; Zauva, dzim.. 1923. ģ., pašreizēja dzīvei vieta Anglijā,
Ziņas pieprasīt un adreses sūCt AlA*s l[artotēkai uz šāda adresi: American Latviah Ašsociation, Inc. -- 1727 Kenjon St^ N. W., Wa-shlngton 10, D.C., U.S.A. (Tel. pont 7-7812). Pieprasijumieni pievienojams labprātīgs ziedojums meklēšanas izdevumiem un no bī"
. semēm
Valdības runas vīrs Otavā iz-tejcās. kā ilgstoša nelabvēlīgā tirdzniecības bilanee, ko uzrāda Kanādas 1956 gada ārējā tirdznie. čība. ir ļoti raksturīga liela uzi plaukuma periodiem.
Gada pirmajos mēnešos Kanāda iepirkusi ārzemēs par 644 milj. dol. vairāk pre^u nekā pārdevusi. Pagājušā gadā tai paša laikā ārējās tirdzniecības deficīts bija 204 miljoni dolāru.
Nelabvēlīgā tirdznieobas bilance ar Savienotām Vēstīm bijusi vēl lielāka — 915 milj. dol. pret 551 milj. dol. pirms viena gada.
Valdības ierēdņi pasvītro, ka šī starpība izskaidrojama ar kapitālu importu vairāk ņo AiSV. Kanādas labvēlīgā biiance ar sterliņu bloka zemēm, kas pirms .2. pasaules kara .mēdza bilanci īzlīdzinā/t, vairs nāv pietiekami liela, lai to izlīdzinātu tagad.
,Šā gada pirmajos astoņos mēne^ šos Kanādas eksports uz Britaniju pārsniedzis: importu ņo turienes par 189 miljoniem dolāru — vai, salīdzinot ār pagājušā gada 252 miljoniem, slīdējis uz leju.
Britu - kanādiešu tirdzniecības ,.spraugas sašaurināšanos", pēc lietpratēju domām, var apsveikt, un to darījuši arī Otavas lietpratēji, jo tanī ietelp britu pārdevumu pieaugums- no 262 milj. dol. līdz 327 milj. dol.. un ir vispār at-.zīts, ka Britanija var palielināt savus iepirkumus. Kanādā tikai tad, kad tā vaŗ. palielināt savus pārdevumus Kanad'as tirgū. v
Astoņu mēnešu periodā Kanādas labvēlīgā tirdzniecības bilance, ar atlikušajām ķopvalsts .valstīm., sa-sniegusi 26 miljonus dolāru.
Mūsu pārstāvis Čikāgā k.f.ee zbe rs,
2637 W. Potomac ļveņuoķ, ■ . Chicago.iS, Hloi  ■ / tel Brunswidk ļ8-^81ļj
pieņem abonēšana» maltsasļ jannn abonenti pieteiliumas ib® slidina-
■Kamēr daja Kanādas importēto pieču sasļ;āv no pārtikas vielām un citām patēriņia precēm, ka» pa. līdz noturēt cenas uz zema līmeņa un.aizkavēt inflāciju, kricstnu dalu sastāda arī kapitāipreces, kas do-māļtas Kanādas dabisko bagātību attīstīšanai. Tātad, kamēr Kanāda uzkrāj āržeffljjfu parādus ar kapi. tālvērtību importu, tā arī uizkrāj rūpnīcas un mašīnas, ar ku?u palīdzību tā vēlāk šo pāradu varēs atlīdzināt
Bez šeit minētā-ieguvum'a, kurš kalpo latviskai baznīcai, draudze jau pirms pāris gadiem iegādāju^ sies savu namu, kas atrodas pilsē. tas centra rajonā. To. pārbūvējot trijos stāvos, izveidotas telpas bērnu dievkalpojimiiem, latviešu- sestdienas . skolai, dažādām sanāk, smēm^ skautu un gaidu mītnēm, dzīvoklis mācītājam, draudzes kan. cēlējas telpās un dzīvoklis, nama .pār)raildnaekiam; Šī draudzes māja izveidojusies par Kalamazū latviešu centru, kur vai iii. dienas notiek kāda mazskautu, skautu, roveru, guntiņu, gaidu nodarbība, latviešu skolas mācības stundā, bībeļes stunda, kora jeb teātra mēģina. jUnis, sa^k^s|^^kšlasījumSr 1$.. stāde vai kursi! '
Draudze b&z tam iepirkusi Ri-vērsaides kapsētā savu kapu nodalījumu. Pag. gadā atsevišķi draudzes locekļi 'dāvinājuši draudzei altāra piederumus, svečturus un Svētā vakarēdiena' traukus. Draudzes nodeva — $15.00 gadā par katru pieaugumu draudzes locekli tiek kā.rtoba 'labi, uu: budžets izpildās. A^rī pa&palīdzīhag fonds arvien tiek papildināts. Ziedojumi sūtīt! tauaiešiem Eīr&pā un Sibīrijas ver-
' vē.lējumu. Skolai trijikst mācības lī dzekļu. bibliotēkā v īrētu būt vairāk grāmatu, trūks pat vi.šnepie ciešamākā skolas iu Ventāra,. Sko. 1as padomei šīm vļfijadzībam nav līdzekļu.
Gatavojieties Dŗauļdzīgā aicinājuma atcerei š. g. 28. janvārīl Sko. l'as padome aicina visu Hamiltonas latviešu saimi un latviešu organizācijas, šo dienu atceroties, ziedot Hamiltonas latviešu; skolai: grā-mātas, naudus. Uzskates līdzekļus, u.t.t: Ikviens ziedojums, kaut niecīgākā artava, tiks ar pateicību saņemts. Hanultomas: latviešu 'Skolas *  Vēcāka padome
brīvību galvenais p^atakmens. 100 Kanādas dienas laikrakstu, 130 etnisko laikrakstu un 1.200 nedējas laikrakstu angļu un franču valodā, kā ai*ī krietns skaits -eitu periodisko izdevumu kollektī\i sargā mūsu brīvību, ir sabiedrības inte-rešu sargi un sabiedris.kās domas veidotāji. -
Ar maziem ierobežojumiem Ka. nadas presē vēsturiski bijusi brīva un visai maz cietusi. no \'aldības iejaukšanās.   JDemokratisķo ideju avots — Lielbritānija, kamēr tur laikraksti kjuva brīvi, ir piedzīvojusi krietni vairāk ierobežojumu: Un šodien britii prese vairāk kritizē valdību nekā Kanādas prese, uzdrīkstoties kritizēt pat karalisko ģimeni, ko nekad nav darījusļ Kanādas prese. ' Kad pēc Kvebekas krišanas' 1759. gadā Kanāda kļuva britiska, ļcroriis garantēja   frančiem pilsoniskās brīvības Kvebelcās. provincē, kaut arī uzvarētas zemes administrācija kJuva britiska.
Neraugoties uz frasiču civīltiesĻ bām Kvebekā, visa vara Lejaska. nadā bij'a. britu kroņa civTlo un militāro pāristāvju rokas.
1
Hamiltonas latviešu
nav aizmirsti
veco sumināšana
rīko Draudizīgā aicinājuma atceres aktu sestdien, 26. janvārī, pl. ļg, Trīsvienības baznīcas apakšējā zā, lē, 18 VictOria Ave,, S. Svētku-ru-nu teiks agr. Treijers no Niagaras, ar priekšnesumiem piedalides skolēni. Ieeja pret labprātīgiem ziedojumiem.
Hamiltonas latvieša skolas Vecāka padome
ASV ieradušies latvieši
28. decembrī ar kuģi Gen Hari-v Tayilor Ņujorkā ier^ās 1.137 bēgļi, to skaitā sekojoši latvieši:
Jānis klaviņš, 29 gadi vecs, ar sievu Margarietu, • 31; Alfrēds Lei-guts, 80; Nikolajs .Miezītis, 36.; Ēriks Taube. 30; Ēriķs^ priedītis 31; Jānis Leja 44, ar sievu EJrnes-tini 31; Jānis Egle. 39; Andrejs Purviņš, 32; Jānis Zvaigzne 33; Elmārs . Ļesmanis, 31; Imants Leģzdiņš. 29.
Ar kuģi ,;Generāl- Langfitt": 19. deceinbrī Ņujorkā Ieradās sekojoši latvieši: Kārlis Baumānis, 34, Že-gu nometnēs, nodotas arī sonimas' nija Freimane 60; Hermanis An-
Ungārijas bēglu atbaļstši^m. Pie draudzes pastāvošā skautu asi gaidu vienība izveidojusies par s-pēcī, gako novadā ar pāri par simtu jauniešiem. Draudzes gairīgās lietas ir mācītāja A. Piebalga ziņā, kurš -apikalpo vēl Sagiaam m pašreiz arī Grand Rapidu draudzes (pa prāv. J. Ozola slimibaa laiku), Pagājušo Ziemassvētku un Jaungada Uakā A. Piebalgs notarējis t3 ļdievklppjumus un svētbrīžus- '
dersons, 31; Boriss Blumbergs, 32; Miervaldis Andersons, 32; Ernests Stime, 50j ar sievu l'amāru nn meitu Irēni.
Vizu  izsnlegšaM icc^tājiļ&m saskaņā ar 19«3.    hēgh palidza bas aktu izbeidzās 1956. g.-Sl. de-cembA Paiplsam izsoi^as 1%9M Tizas, tas ir mazāk kā aktā bija paredzēts. Bēgļus, kas saņēaala^ ziaBf turpinās pārvietot vēl Kto pa. vasfflffhiu''' ■
Pagājušajā gadā Sav. Valstis un Pad. Savienība nolēma apmainīt ŽOTnālus. Krievi Sav. Valstīs publicē žurnālu USSR, bet amerifeāņi Padomijā ie&piež „Anierika". ■
Šis komunistu žurbāls ir apmēram tāda paša formāta kā amerikāņu ,.Life". Žurnāla vāki iespiesti ķrāsās; Žī propagandas izdevuma redakisija atrodas Pad. SaVienība-s sūtniecībā Vašingtonā, bet žurnāiiu iespiež Milvokos (Cuneo Press, Inc). Katrā izdevumā 64 lappuses, illustrācijas daudzās krasās.
Bez šaubām, žurnālā" ..USSR" ir dažādas nokrāsas propaganda.Amerikāņi, kas to lasa. nevarēs šp propagandu viegli izsijāt. Krievi rak-stos un'bildēs uzsver „demokrati-ju". mākslu un sportu. |>ārsVarā žurnālā ir illustrācija^. Piemēra pēc, vienā foto attēlā redzami prez. Eizenba,uers. vēl kā ģenerālis, ar maršalu žukovu, kas prezidentam pasniedz, medaļu. Abi virsnieki smaida, It kā viņu starpā pastāvētu dzija draudzība. /      . .
Speciāli atzīmējams, ka- mūsu ,.varonis" Vilis Lācis, sadūšojies un.nācis klajā ar meliem par ,.Padomju parlamentu". ' Par V. Lāci ievietota īsa biogrāfija un atlēts.,  :   '. ■'■ '.
„USSR" žurnāls trešajā numui-ā atrodams^Edvarda Smilga: (Pad. Latvijas mākslas teātra direktora) raksts par ..Baltiešu teātra festi-; vālu". Šo rakstu viņi iesāk ar de-
klarāciju, ka ,,Līgo ir latviešu nacionāla svētku diena . . līi&i^ iillustrācijā uz upes kras^ foaa redzami pieci dejotāju pāri tautas tērpos. Vienā no citiem skatiem redzami aktieri J. Raiņa Jāzeps un viņa brāļi uzvedumā.
Lasītājs, kas-nezina īstos ap-^tākļus, gūst iespaidu, it kā Lat-
vijā uņ Pad. Savienībā viss iet uz augšu un visi ir laimīgi. A.
Starptautiskā auto, un divriteņii izstāde
— Tev jāmācās allaž ara no citu kļūdām, mans dēls, jo dzīve, diemžēl, ir pārak īsa, laī mēs visas ■kļūda? paspēta Jsdajft palsi ■•;
M e k s i Ic ā, D, F. (HA). -Meksikas otro internacionālo auto, motociklu un divriteņu izstādi atklāja 4. janvārī, tā. pulcināja daudz meksikāņu un^ārzemnieku. Četri lielie, izstādītāji^ bija • amerikāņi, angļi, vācieši un itālieši. No trijāin, aicinātajām komunistu zemēm pie-d'āilīties izstādē eksponātus bija at. sūtījusi tikai čecboslovakijā {šķo. das divi vieglās mašīnas, trīs smagās mašīnas ; ..Praga V^S, Tatra niR "un Tatra lllS", kā ; arī viens trāktoris um- daži mo-tocikli). Lielākā atrakcija tomēr bija amerikāņu mašīnas-, it sevišķi Forda eksperimentālais mo-dēlis „X-100*', kā ari vācu Mercedes Bentz, porše un itāliešu Fiat.
Šo rindu i^kstītājam bija izdevība pārmainīt dažus vārdus ar oe-chu meci*aniķi. Viņš jau 8 mēnešus pavadot mašīnas uz izstādēm. (Ģimene tomēr atrodoties čecioslova-kijā. čecliu delegācijā 8 personas, ieskaitot neizbēgamo komunistu -uzraugu. Pa.r polītīskam lietām uzrunātais nevēlējās izteikties. <5e. ehi izveidojuši labu veikalu Dien. vidāmerikā, jo: viņu ražojumi no cenoti zemāk nekā amerikāņu.
Strēlnieku lielo kauju 40. atceri latvieši lielā pacilātībā nosvinēja vairākās vietās. Jo reprezentatīvas bida Ņujorkas tuvumā -- Ņubran-svikā sarīkotās svinības.  Te bija ieradies Joti kupls šo cīņu veterānu skaits — 16 vīri. ka^ ar stalti paceltām un jau sidrabotām • gal. vām bija nostājuši^^ iepretim pub likās pārpilnai zālei, kas tos godi-nāja un apdāvināja. Svētbrīdī māc. Kiristbergs runāja par lielajiem upuriem,   kādus strēlnieki nesuši savas tautas labā, „jo nav lielākas mīiestīlias par to, ja kāds atdod par to savu dzīvību." Dzejniece A. Richtere spēcīgi ndāsī^ prologā strēlniekus salīdzina, ar ..karstām nekad "neizdziestošām oglēm". Dzil pacilātu sveicJenu nesa ģen. Lāvē nieks, kas izcēla strēlnieku vēstu, riskos nopelnus un nosodīja dažu aizmugures  ..varoņu" pret tiem vērstos uzbrukumus.
Strēlnieku galv." pārstāvis Edv. Mednis norāda, ka lielās. Ziemassvētku kaujas pirmg 40 gadiem ne-bija nekāda nejaušība. Tās nebija arī kādu ģenerāļu intrigu un orde-ņu kāres, dēļ radītas. ^ Tāš notika tad, kad latvju cīnītāji jau bija no-rūdījuši savus spēkus un sāka apzināties to pilnbriedumu. Vajadzē. ja izcīnīt un ievadīt jaunu laikmetu. Tā arī lielās cīņas bija jauna, liela laika iezvanītajās,
Tāpat nejaušība nebija arī lielā sacelšanās Ungārijā. Tur karavīri un tautas'izmisuinis bija sasniedzis savļi pilnbriedumu un pats izlau. zās uz āru. Tēvu zemes brīvestī-ba ir jāpērk ar asinīm, jo tās ir augstākā un svētākā maksa.
Lai atceramies tbs • tūkstcšu'sļ jaunekļu, kuri ar karstām asinīm" un dedzīgām sirdīm tika ieputinā-ti sniegos, kas tiem kļuva par mū. žības kapenēm. Pašlaik tie ir atgriezušies no kauju laukiem Un at-rodas mūsu vidii. Tie pieņem mūsu siržu pateicības lielo parādi. Dzejnieka Rābācs skaisti notēlo j)ateicī6as dievkalpojumu savā dzimtenes baznīcā.- sakot: „No mums aizgājušo vārdus draudze vēlāk iekala baznīcas priekšā, lai ap viņiem dūktu dievnamu zvani un bērzu šalkšana." .
Te ir dzīvajiem, ir aizgājušiem cīnītājiem par godu kā skaisti zvani skan mūsu dziesmas, un to cē. iu sveicienu pauž savā zaļā mir. dzumā eglīte." : •
DV vīru koris dir. Br. Skultes vadībā nodziedāja Lielo jundU un tai sekoja ļoti bagātīgs dziesmu klāsts. Vakara noslēgumā strēlnieku galv. pārstāvis pateicās, visiem klātesošiem, kuru kopējais sniegums un pārdzīvojums devis šo spožo vakaru, izceļot vakara rīkotāja pulkv. 0. Neimaņa, D. Muiž. nieka un Lejiņa kdzes pūles.
Rakstveida sveicienus un sumi-nājumus bija sūtījuši sūtnis prof. A. ^pekke, ALA's prezidijs, Latvijas atbrīvošanas komitejas pr-dis A. Blodnieks. prāvests Ķullītis u.c.
uz Uontreālu. Franklīns raudzīja pārliecināt ļ kanādiešus, lai tie pievienotos revolūcijai pret kronii Šai ziņā tam nebija panākumu, bet vi. ņa pūļu rezultātā F. Mesplets nodibināja laikraljstu.'
Tā bija literārā lapa, bet, laikam, saturēja arī propagandu, kas '. nepatika valdības ierēdņiem, jo to slēdza 1779. gadā. To atjaunoja 17S5. gadā, un tagad tā turpina Iz* • nākt līdz šai V dienai kā vadošais Montreālas angļu valodas laiko raksts ...The i Gazette".     ;       - ■
Tanīs gados prese Britanijā vis» pārbijā bēdīgā stāvoklī. 1477. gadā laikrakstu iespiešanu Anglijā iekārtoja Viljams Kakstons. Tomēr līdz pat 18,-tam gaciu simtenim neiz^•<eidojās kaut cik svarī-gi laikraksti. •
Pēc britu likumiem, ja kāds gri. bēja izdot laikrakstu, tam bija jāiegūst atļauja, un likumi, kas apkaroja apmelošanu, . bija visaS stingri.
Britanija valdošā šķira bija nai-dīgi noskaņota pret demokrātisko presi. Sērs Filips Džibs atceras, ka kāds iespiedējs 1663. gadā, Carlsa ' II valdīšanas laikā, pakārts, noslīcināts un sašķelts 4 gabalos par ' uzbrukumiem dižciltīgajiem.
Līdz pat 1770. gadam bija aizliegts presē publicēt ziņojumus par parlamenta darbību. Pēc tam jau kā parlamenta,tāllordunama-deba-;es ziņoja tautai, bet presei uzlika iehis nodokļus.
Līdz pat 19-tā g. s. vidum laik-'akstiem bija jāmaksā no k-atra -ekšeipplāmi 4 pensi zīmognodevaSj 2,5 pensa no katras papīra marci-ņas un bez tam jānodod valsts kasē puse no ienākumiem par sludinājumiem.
Kanādā tādi ierobežojumi ""nav bijuši. Par to, varbūt, ir jāpatei- . cas faktam,   ka pirmie Kanādas laikraksti bija oficiālas avīzes, ko izdeva valdība.
Šāda veida pirmo laikrakstu nodibināja Bartolamejs Grīns 1752. gadā Halifaksā. Tai sekoja Kve.. bekas Gazette 1764. gadā. Šo laik. rakstu izdejeēji vairāk bija iespe-dēji nekā laikrakstu izdevēji. Par saturu gādāja viņu gubernatori, . bet tie tikai vairāk vai mazāk da. rīja to, ,ko tiem pavēlēja.
Neraugoties uz to, oficiālo ie-stāžu iecietīgās attiecības pret laikrakstu celmlaužiem Kanādā rādīja domu izteikšanas- brīvību. Viljams Laions Mekkenzijs bija dumpinieku vadonis, kad tie sacē. 1ās' pret britu administrāciju 1837. gadā. Arī viņš bija redaktors. No 1824. līdz 1834.'gadam tas publicēja ,.The žColonial Advocate" — laikrakstu, kas asi kritizēja to, ko Mekkinzijs apzīmēja par ģimenes kompaktu" — kroņa izceltos Augškanadas ierēdņus. Viņa. laikraksts, sākumā iznāca' Kvīin-stonā pie Niagaras ūdenskritiuna, bet vēlāk pārcēlās uz Jorku (tagadējo Toronto).
Acīmredzot Toronto un Montra. ālas. pinieŗu kolonijām bija visai maz naudas. Sekojot Mekkenzija piemēTam. radās ..reformu" laikrakstu pūdi. Tie nevarēja panest aizlieguma zīmognodevu, ko uzlika Britanija, jo citādi plonieftt kolonijas nebūtu varējuša* tos nopirkt.      . ^
Mekkenzija dumpis cieta n®. veiksmi tāpat kā Lejaskanadas sacelšanās. ..Ģimenes kompakts" apspieda daudzus ..reformu" laikrakstus. Bet ar to radās jauns pieprasījums .pēc laikraksta „Thš Globe". kas bija liberāls laikraksts, ko 1844. gadā nodibināja, Džordžs Brauns Toronto, un citiem laikrakstiem, kas aizstāvēja demokrātiskās valdības paplašināšanu. ;
Kopš tās dienas Kanādas prese attīstījusies bez bailēm un īpaša atbalsta. C. S.
Latvijas Amerikā Hamiltonā
abon8fij»ia8 maksii, sIsdināJiB* mns un Informācljn pieņem
jānis
TSSMITfl AVE,
CEĻA VARDI
Tā ir vienmēr tā pati pa. saule,K kas~ paveras mūsu priekšā vērtēšanai, kas vienmēr tiek skatīta vai nojausta, nn tie ir vienmēr tfe pašf cilvēki, kas tanī dzīvo patie-sīl)ā vai melos; turklāt pēdējos daudz ērtāk neka patiesībā. Goete
Cilvēks pastāv patiesībā. Ja viņš ciena patiesiem, vinS ciena pats sevi. Kas nodod Ipatiesību, nodod pats sevi Bet šeit nav mna par melo-šano, bet gan par darbošanos pretī savai pārlieeM.
Novalis
Nav lielāka netikuma par muļķību.       Oskors Vallds
■ I-