i. A T T 1 A
Draugi grib mūs asimilēt,
Ienaidnieki grib mūš iznīcināt, Bet mēs gribam ļsalikt latviešL
Archibīskaps ti GRīNBĒEGS
T. AK ACIS
Morāliski satricinājami ļoti Vieg. li, Izraisa politiskus zaiulējumas un pēdējie bieži \ien noved pie saim-niecJska sabrukuma. Ar ^o Tēco paUesīfiu pēdējos mēnešos arvii^n' vairāk nākas iepazīties arī mosko. jītiem, kurn veeā parauga lielīšanās ne.spēj noslēpt daudzā,s rui>es par Tisada veida nelabiem ti*ok> šņiem āiīgi vēl varenajās Ki^mļa sijās. >'e par Telti pagājušā gada beigās notika Padomijas komunista partijas centrālkomitejas sa. nāksmei kur četras dienas galvenokārt apspriesti saimnieciskie jautājumi, šķfet, ka skartas arī - citās pr^biēnuis, jo notikumu no. i-ise kopš Staļina iMņes un īpaši pēc 20. partijas kongresa sākusi tik strauju gaitu, kas dažu b^īdi pārsi>ēj iKirdrošākās cerības. ; īsiPadomijā rūgst. Tur un citās komunistu verdzinātajās zemēs saskatāms Intellektnāļu atmo-das laikmeta sākums, kas arvien vairāk kļūst jūtami? ne tikaī intel-Uģences, bet arī strādnieku ņiasās un pat anuijā, Jienuerl daždien dažā vietā, i)ēc aculiecinieku rē. Fpjumiem, jau spēj uzliesmot līdz reTolūeioriāraJ kustībai. Pagājušā gada pēdējā ceturksnī Maskavas studentiem (galvenokārt filoloģi-jiis un žuniālīstikas; fakultātēs) ir jau bijusi līdz širu fieiedomājama drosme pulcēties 6 stundas ilgā apspriedē, kas bija vērsta pret valdīliu. Tajā populārā romāna „3fe no nialzeis vien*' autors/lOu-dišņevsasi kritizējis visu pasīāvo-žo iekārtu no tās tapšanas līflz ta. ga(lnei.»et kādās citās sanālksmēs tie pa.§i komfinistiskās izlasffs stu-de,iiti pārkaitinātajāiii CUripčevam ttn SepUova'rvar nejauki trokšņai. m kaķu ^^ķertit^^ diezgan, ilgi traucēji^i <^Z^ktisk6 jnjSldēžanu. ludentnV-ffijašanfls, lafsūtīšanas nn visuvarehās partijas/vaimanas ļmr „polītlski neandzinātiem huligāniem" i)ēc notikušā ir saprota. inas. Arī tai ikišā Maskavā, Ļe-ņingradā un citās piisjētās notikuši spontāni rūpnīcu/ strādnieku streiki un to sakaifā sasauktās strādnieku masn sanāksmes pārvērtušās komūnisti^ajā iekārtā nepiedzīvotā clia<>sā, no kura lielie biedri (kas jieļņā Tairāk kā 20.000 aUbJn mēnesī) un pat Politbiroja locekļi tikļio izsprukuši dzīvi...
Nepārbaudāma s y dentn, .strādnieku dumpošanos, prasībāiin un pat de-moinstrācijām nāk aij no Baltijas valstīm. Kādā izdevtei gadījumā' Igaunijas jaunatne pafeājušā gada beigās spx)ntāni izteiRusi vēlēšanos sarkanās , pionieru lupatas steidzīgi apmainīt pret ļskautu or. ganlzācijas kaklautiem, zināms, līa Polijā^ īpaši Karpa tu ļkalnu apgabalos, pēdējos mēlnešos neticami aktivizējusies vietējo pai-tizānu (banderiešu?) darbība, W Tinu dzelzceļu spridzinājumi ļ krietni vien kavējuši sarkanarmiļas vie. uību pāi-šviešanu uz Ungāriju.
No tā spriežams, ka Padoniju Savienības ideoloģiskajā un saim. nlečiskajā sfairā sākuši veidoties tādi neapjaužami spēki, kuri ag. rāk va! vēlāk no sarkano valdnieku krēsliem izmetīs Kremļa no.
^stis par stu-un zemTileku
ziedznieku ^bandu. Bet šim rūgšanas^ procesam ir jau arī eitas kon, sekvences, kiiras brīvajā liasaulē pagaidām ievērotas ļoti mazi iiļe-oficiālais (sacīsim, melnā tirgus) rubļa kiirss tāpat kā satelitn mak. sāsanas līdzekļu vērtibļis samazinās ik dienas. Protams, PSRS P«-saiileļ uzspiestais rubļa kurss (1 ASY ^ftolars līdzinās 4 PSRS rub-ļSeiii) arvien vēl ir spēkā, bet melnās biržas un tirgus kurss, pie-niēram, Jaikā no pagājušā gada U, jūlija līdz 80* novembrim .rāda loti intei^i>sa,!>tu ainu. Ja 81. jūlijā I5ar vienu dolāru doti vēl 19 rub. ļi, tad 30 novembrī iMir to pašķir dolarlņu maksāti ļ26,r» rubļi. Rubļa kritiens minētajā laikā ir apni. par 40 proc. Jāievēro, ka šis process turpinās vēl šodien. Līdzīga aina ir un satelītos. Oficiāli par vienu dolarii maksa 11,74 iingājTi forlntns, bet melnajā tirgū 56. g. 31. 7. maksāti 49,50 forintĻ un 30. novembrī jau 88 forinti. Tas nozī. mē, kā IIngārija s valūtas vērtība kritusies pa,r 77,8 pro^*. Poļu zlota oficiālais kurss Ir apmēram tāds jMits kā rulilim, bet pagājušā gada jūlija Ueigās par vienu dola. ni maksāja 75 zlotus un 30. novembrī ja ii 110. ļ Cik līdzīgas šīs gleznas -- atliek sacīt, aplūkojot ūrī citu ļsatelītu valūtas vēr€Pl)as krišanos pieminētajā laika posmā, jo rumāņu valūta melnajā tirgū zaudējusi vērtību jMir apmēj*am 30 procr čecboslovaku par apnio 25, bulgāi'u par 18, un Austrnmvāoi jas par 14 procentiem. Savu pagājušās vasajas vērtību attiecībā prei AST dolāru pagaidām ir pa turējusi vienīgi sarkanāiS Ķīnas valūta. ŗt
■ '^is meļMi bii|ft|^ baro^trs M-■kam sātr^ Šremļii /īrus, jo rubļa vērTOās krišanos ar ta^. kieni, lidrftašīņām un" durkļiem, kaut vai tikai pagaļdām, nav nekādi iespējams apturēt. Pat Krem. 1im pagaidām visuzticīgākie tra-banti — vācu «demokrātiskās republikas'* komunisti, gānīdami citu satelitn ,,bie<li*u<i" par novirzi, šanos no ģenerāllīnijas, spiesti .it-zīt, ka Ungāri jas nņ Polijas noti. kumn dēļ sajukuši lai visi viņu saimnieciskie plāni un grafikas, kas savukārt jaukšot visu »sociā-tištisko zeniju saimniecību. PSRS un satelītu saimniecisko plānu iz-čākstēšana Udz ar rubļa nn citu valūtu neoficiālais vē-rtības samazināšanos var ietekmēt arī oficiālo kursuo ļ
No dažāni iMizfmēm vērojams, ka tas ar jaunu naudas zīmju izr laišanu tirgū notiks ne vien tJngā-rijā, bet dnz ari Polijā un, kas zina — varbūt arī Padoiņījā, Ho rubļa inflācijas un ar to saistītajām ^ekām — bada dumpjiem — Padomju Savienība pašlaik nav ņ'emaz tik droša. Nav noslēpums, ka valūtas meln tirdzniecība un drudžaini zelta iepirkumi zeļ ne-; vien PSRS varas vīru aprindās, bet arī sateUtlos, Tiesa lien būs, ka noziedznieku sindikāta B.(&Gh. vadības varas vīriem pašlaik kati ram būtu desmif roku par maz, lai tikai pakasītu visas ti^s vietas, kur nedziedināmas kaites, „sate1ī-i tis", niezēšana mudina trakot.
LATVfAN'MUSie:;-APGĀDA ia
Sakarā ar Reiteŗa kora un Lat-vian Music vadītāja Teodora Rei-tcra nāvi, Reitera lioŗa diriģenta pisnākiimiis. uzņēmies diriģents Leons Reiiers. ,
Ari Latviaii MuMč turpinās iz-tlot-jaun ieskaņojumus (Latvijas ainas — Kurzeme, Vidzeme, Zemgale, Latgale, Latvju ralpspdija un Latvju tautas dejas) vadīs pats autors prof. Janis Mediņš.
No Teodora Reitera ieskaņoju-raieni, sask-aņā aŗ nelaiķa rakst. veida novēlējumu, atlikuma lielāko daju katra pda sākumā sa. ņems Reitera koris. Pusi np tā koris patur saVa darb-a atbalstam, otru pusi — Leons Reiters, kā kora dkiģe.nts',m^izikas studijām. ,
Tāpat ar savu parakstu nelaiķis ĪM .apgādam atļāvis -arī turpmāk nest viņa vārdu. Pateicībā par šo uzticību, Latvian: Music saglabās ieskaņojumu augsto kvalitāti un,
godinot nelaiķa -piemiņu,, blakus r'Z .^^»e, ielugiimu princij^ attiecīga ieslaņojuma' vadītāja f^^^^^-- vien generala_ vese^.
D; V P ,.-Y^At D^ES^S Ē ^
Kārtēja valdes sēdē galvenā vē.- .(hams, ; ka Lieldienu uri Ziemās-imonti, kas tikrv turpināti arī:saja
rīl)a: tika veltīta adniiiustrātiviem;' svētku ziedojum.ii vākš-anas pāsa. gadā." Art DV grāmatnīcas noiets
saimuie,dbas iuforniācijās jau- kurni nav devuši kopsummā, pare- sakarā ar Ziemassvētku laiku bi-
tājumieni. sērf4 vd'l^j=^ valdes dzētās 500 mūrc. Toties biedru jis ļoti labs^V^Ule;atvēlēja telpas ,pr-dis : ^^ļļ.gnitis,. piedaloties' naudas maksā ienācis par 200 valdes ]oc. Mauriņam. Fr. Kur- mā:rc. vairāk, kā bija budžetā; pfF sietim. L Paļnilni'"- ^"^"^P^^'^^^^^^ redzēts, Hdz ar to tas izpildījies
iiini. J. ;pj.i;;y.jl,];,ni liii darbvedim L. Adipļ.jļŗj^^
Priekšsēdis,.iļolasij'a svētku un Jaungada apsveikumus, kurus DV saimei Anglijā UP- sūtījis siitnis K. Zariņš, DV Š^la bie^lrs ken. R. Bangerfikis, PV, CV, DV zemjii. valdes, uh daudzi citi apsveicēji. Valdei pateicīlvns rakstu, bija. pie., sūtījis 'arī Ungāru centrālās koņii-tejas Anglijā priekšsēdis par DVF ziedojuniii un ..]I(lzjiīt^l>-is aplieci-ņā;jurnu ungāru ļļrīvības . cīnītājiem. Sakarā ar DVF valdes.ielūgumu .ģen;. R. Bange.rsķim vieso-. ties pie Dv. saimes Anglijā !š. g. martā Un 'aprīli, ir saņemta ģenerāļa
™rrtam,XM iei;;» nesis nzrakStul''l'ļ,.^'"™'''!^ Anglijas Ij*.
Arī ieskaņojumu abon&ntieni no
drošinātas viņu 'priekl'^rocības. Ar piekto, ieskaņojumu apgāds no- j^j^^^^g slēgs abonementa I posmu. Šī posma abonenti varēs vienmēr savas nolietotās skaņu plates mal.' nīt pret jaunām par 1/3 iio ,pa-nvatcenas, neatkarīgi ho tā, vai viņi turpina iegādāties LM turpmākos ieskaņoju|nus vai ne.
' . Latvian- Musič.
savā vidfl im dzi.rdēt. reterejam nodaju rīkotajos Kalp;aka atceres un Leģiona die.nai. veltūos sarīlto-
i.epazīstoties ar DVF pagājušā
gada budžeta izpildīšanas, . re-
inženieru un
:ST.-KATAR!NES,ONT,
.1,3. janvārī notika vietējās DV , nodaļas pilna biedru sapulce. To atklāja nodaļas valdes pr-dis P. Vītols, .par sapulces vadītāju ievēlēja i. Līdumu,.sekretāru H. Frei-majii un balsti skaitītājiem: L An-.dsrfioni/R. vītolu un R. Sieku.
Pēc iepriekšējās pilnsapulces protokola nolasīšanas tin pieņemšanas sanāksmes dalībnieki noklausījās nodaļas valdes amatpersonu ziņojumus, kurus sniedza P. Vītols. I. Dāll)ergs, J. Gulbis, Ķ. Bokalders un Vanadžu kopas pr-ce M.; Vītola. Nodala ir 58 biedri. Valdes un Vanadžu .kopas darbība bijusi sekiņīga. Revīzijas komisijas atzinumu sniedza R, Sieks, konstatējot, ka dokumenti saskan ar kases stāvokli un darbība atzīstams par sekmīgu. . Dpbatēs par valdes m Vanadžu kopas darbību piedali- i
jās visi klātesošie, noslēgumā atzīstot valdes un Vanadžu kopās d^ar-bību pir loti sekmīgu. Reizē pilnsapulce nosodīja to biedru rīcību, kas kritizē nodaļas darbību, bet Uz pilnsapulci nenāk, lai varbūtības noskaļidrotu.
Jaunajā valdē ievēlēja: P. Vītolu, L, Līdumu, P. Lapiņu, E. Grīn-bergu - lin J. Gulbi. Revīzijas komisijā: AT. Sprūdžu, I." Dālbergu Un K. Bokalderi. Par delegātu DV salidojumam . Toronto ievēlēja L Dālbergu. .
Tālāk apsprieda ■ un pieņēma iaunii budžetu $600,00 apmērā. .
Noslēgi|mā pārrunāja'un .ierosināja invalidu protēžu iegādes jautājumu lūgt pārrunāt delegātu sa° nāksmē Toronto. Samērā plaši pārrunāja nākoSās LNAK padomes Vēlēšanas. Sanāksme Eoritēja saskanīgi. . īi.īi.
Ziemassvētku
Jau pagājuši 40 gadi kopš leģendārajām latviiešu strēlnieku Ziemassvētku kaļujāiŗi, kad jaunekli, ar kvēlojošānr sirdīm un ticību nākotnei, ticību brīvai Latvijai upurēja savas dzīvības.
, DV apvidiība MinĢapolē. bija rīkojusi,šo ķaiuju atceres aktu, ko ievadīja ar svinīgu dievkalpojumu latvieilu baznīcā. ;:Ē!rģelniece Elza Poņe atskaņoja R. Vāgnera Svētceļnieka; dziesmu, kad baznīcā iesoļoja 12 latviešu • strēlnieki. Dievkalpojumu ivadīja draudzes māc. P. Lanpns.ŗSpr-ediķi teica prof. L Rozentals, dziedāja draudze^ koris. Pēc dieļVljalpojunmVlieltu^ zaļē notika akts un kdncerts. Aktu ievadīja DV. .apvienības prielvšnieks H. Kipertsar uzrunu, valdes vāMā pasniedzot katram strēlmiekam .strēlni>ekiu cīņu apraksta grāmatu „Pa aizputinātām pēdām". H. Ki-perts norādīja, k.a'. vislabākie, šīs grāmatas kritizētāji var būt paši strēlnieki, «o cīņu aculiecinieki. Runāja arī strēlnieku kopas pārstāvis A. Kleistbergs. J^ar Ziemassvētku kaujām referēja V. Vinters. Apsveikumus strēlnieki-em ne.sa draudzes pr-ks. V^ Ravovskis, ĻAM pr-ks H. čnriškis, Korporāciju ko^ pas seniors V;- Va.lters, studentu kluba — R- Cedriņš un AhA's ko. pas — T. Geistauts. .;
Koncerta dalu ievadīja ar tradicionālo strēlnieka A. Kleistberga klavieru solo, pēc kam strēlniekiem veltītus dzejoļus izjusti deklamēja I. Celitāne. Prof. E. Smits atskaņoja ListaRapsodiju un vairākas dziesmas jauki nodziedāja prof, A. Priednieks - Kavara. Pēc koncerta A. Kleistbergs strēlnieku. vārdā pateicās sveicējiem, bet it sevišķi DV apvienības pr-kamH. Kiper-tam par līdz šim sniegto atbalstu, pasniedzot viņam sudfaba svečturi. Aizkustināts par i$o negaidīto uz-iianībū, H. Kiperts solījās balvu glabāt.goda vietā, izsakot cerību to kā dārgu piemiņu pārvest dzimtenē." pgc akta pie apvienības dāmu kafijas galdā" strēlnieks J.. Alps nolasīja savu sacerējumu Dēla atgriešanās, ko pats pārdzīvojis, pārnākdams no kara mājās. Kopējās dziesmās pagāja vairākas stundas. Pašreiz dvīņu pilsētas stvēlnieku kopā ir 12 strēlnieki. E.
Londonas nodalās
kopas, sanāksme notiks 25. .janvā-i'ī, pl. 8 v.,\198 Osleŗ ielā. Būs ihžen. R. strazda prie'lc&lasījums par darba riku .projektēšanu un ražošanu. Referātu attiecīgi illus-trēs.; pēc. tam de.bates; Piedalīties aicināti .biodri un visi intere-^enti^
ār nelielu atlikumu. Nolēma ari pārsūtīt 300 mārc. DV RietumVācijas valdei izlietošanai pabalstos.
DVF . delegātu pilnsapulce notiks- 9./10. martā DV ■ namā TiOn-donā. . Paredzams, ka atklāšanā piedalīsies un uzrunas teiks sūtnis K. Z^iriņš un ģe.n. R. Banģerskis. [epriektšējā vakarā , notiks tradicionālais . DVF valdes : rīkotais Kalpakā atceres un Leģiona dienas sarīkojums, kur svinīgajam aktam sekojošā" koncertā tiks aicināti debitēt, daži mūsu jaunie niāķslinieki. Valde pieņēma arī pilnsapulces. darba kārtību, kurā paredzēti LAK EC Un iJņpL pārstāvju apskati- par darbu mūsu nacionāli: politiskajā laukā;
— Atsevišķs darba kārtības punkts šoreiz būs veltīts DV ^mē-uel'^rakstam. Kā zināms, DVF rudens salidojumā, pag. g. Brādfordā DVF Silsdenes nod. valdes priekšsēdis P.Zālītļs nāca ar ierosināju, mai — DV mēnešrakstu -piesttīt visiem organizācijas biedriem, samaksu, kollektīvi ņemot no biedru maksām, kuras event. varētu attiecīgi paaugstināt,. .
Pieņem i ^ šo ierosinājumu organizācijas .( iciozs, iznāktu apm. S.OOO eks, — DVF delegātu pilņsaplcei domātie, ierosinājumi j'āiesūta valdei Londonā līdz; š. g, 1. febr.
īSaimniecības dalās vadītāja ziņojums •adīja, ka DV nama Loņ-do,nāmateriālais stāvoklis , ievērojami uzlabojies, izradīti dažādi re-
Toronto, teKGE fiSei 314 I>A^F()RTH
DVF jaunatnes daļas lin ELJA's "rngl i jas; va Ides kopīgi : rīkotajām jaunatnes dienām, kas risināsies 9;/10.'februārī. ■ ' : ' '" V Informācijas daļas rīcīl>ā pi'^'^" reiz ir 4 filmas; angļu valodā: „IJngāru brīvības cīņa", „Ar deju brīvībā", abas pretkomūnistiskas, un kultūrfilmas par Norvēģiju un .N'ujorku. Infprmācij'as dala janvā-,ŗā sākumā ir izsūtījusi visiem,; Ang;lijas un Īrijas piemērotiem periodiskiem izdevumiem, atsevš-ķām organizācijām ;un iestādījumiem preses biļetenu'āņgļu vaļo-i dā. Tajā galvenokārt šbreiz apskatītas atsevišķas parādības oku--pētās Latvijas lauksaimni
EONSUI^
Tol RE S::7«S, Sfoutrcal, P.Q^ 52I(^ nctORlA AVE- APT. 1(11
valde jau pag., gada; bijia domā-; jusi par šau(';anas nodarbību organizēšanu, starplaikā, skaidrojot; liietas formālo. .piiM-'T^gad iā ir. noskaidrota, un valde 'InēģinŪs atrast piemērotus darbiniekus ; nodarbību organizēšanai. ' .'•
Visiem tautiešiem, un .organizācijām, kas; piedalījušās māna^-tēva: un iiīūsu neaizmirstamā, diriģenta Teodora Reitera izVadV^nā vai citādi sūtījuši pēdējos, sveicienus, izsakām mūsu dzilāko pateicību:
: .^^; Ieon$:.J|eiters, :. ■; > iejtera JvOiU dinģt^nte
Reitera koris. ■
frari^il rētej^i iihv RuņibUj:. dz»
;Kņpku,, V-V/';'",;; ; 7 ■.-.■•v;'
■ ;Meklē;ļ)iedorījy!«".Latv8Jfi.-; .Tnva-Tkaš- ziņas. IjA kantom ';
PāRKĀETOJUMI HAMILTONAS BeŖI]
saņemt
pa gaisa
un kādas tad bās Jūsu priekšrocības?
KEAIZMIR.ŠTIET,. ka laikraksts, kas sūtīts pa gaisa pastu, nō-tJMi rokās jau mikoŠajii dienā pēc tā Iznākšanas arī > '• t^ji|^7Amei'ika.s- kontinenta vietās, ilei^ē ar to būs no-vpsta^l^jsaš kļūmes un nepacietīgā gaidīšana, kāda bieži ās pasta iestāžu gausās darbības dēļ.
SAGilDOT Latviju Imerifea ar gaisa, pastu. Jūs saņemsit pēdē. jās.unvišjainīākāš ziņas par notikumiem latviešu dzīvē un 'visā pasaulē, lai izlasītu tāš šSJvā valodā. \ '
TĀBĒĻ jau daudzi Latvijas .AnierSkli abonenti, it sevišķi tie, kas .. dzīvo tālu no Toimto,. ir .pasūtinājuši savu laikralcstu ar gaisa pastu, un ieteicam to darīt ikvienam abōientam, kas . laikrakstu saņem ar novēlūšanos, kāda bieži gadās pie pa-rasta.jiem pasta sūtījumi6m\ šai kontineiītā;. v
Abon^ntienkKanadā tin ASV piemaksa par gaisa pasta siitījumu ir tllsaj ^0 centu par numnriu
9?
ii
Uzsākot jauno gadu, Hamiltonās latviešu bēru fonda valde. kopā ar revīzijas komisiju 12. janvārī no-" turēja kopīgu sēdi un izlēma da.žus svarīgus jautājumus. ,
Fondā pašlaik skaitās 344 dalībnieki. 1956. g. miŗiuM 5 dalībnieki. Pēdējā izmaksa $225,00; biusi 1950. g. 13. oktobrī mirušā operdziedā^ tāja Jāņa Niedras piede.rīgi;em. Ka^ sē u& 1957. g. 1. janvāri i.ŗ $1770,96: 33 dalībnieki vel ..ņav atjaunojuši iemaksas par pēdējo miršanas ga^. dījumu im 1 dalību, par diviem miršanas gadījumiem:
Tos fonda dalībniekus, kuri pēc atgādinājumu nosūtīšanas viņiem, nav atsaukušies Uu atjaunojuši iemaksas, par pēdējiem 3 im vairāk miii'ianas gadījumiem, valde nolēma .skaitīt par izstājušamies no fonda; No jauna fondā uzņemti 7 dalībniek ki. Bieži ir tā, ka fonda dalību., maiaiot dzīves jvietas, nepaziņo jaunās adre^e^un fonda valdei vēlāk . nav iespējams, paziņot ■ par maksājumu kārtošanu. Tādos gadījumos valde ir spiesta tos ari skaitīt par izstājušamies no fonda.
. Ievērojot to, ķa fonda 6.gadu pastāvēšanas laikā ineviens liērnU un jauniešu miršanas gadījums nav bijis,' bet šīs -grupas^ dalībnieku-fondā ir tikai; ap 8 proc,, valde nolēma, sākot ar 1957: :g. 1: janvāri, bērniem uņ jauUiēšiein vecumā; no
0- ^l"S gadiem "iemaksas pazemināt nz 50 c, miršanas gadījumā izmaksājot tās. pa'ša.r summas, 'kādas inaksā pieaugušajiem.' Pi,ea,ūgifjiem iemaksās paliek $1,10: .pēc katra miršanas gadījumā. Bērnu nokavēj-tās iemaksas, līdz. 1957. g.: paliek tās pašas — |L10 no personas, ■
. Vispārējam fonda biedru skaitam nostabilizējoties un reizē arī kasei ■pieaugot, valde nolēma ar 1957..g.. 1. janvāri vēl paaugstināt izmaksas pēc šādas pakāpenības:
Kas bijuši fondā np trīs mēnešiem Ūdz 1 gadam — |200,00, no
1- ^2 gadiem. .— ?225,00, no ' 2—3
gadiem — $250,00,.ao 3—4 gadiem — . $275„00 no 4^5 gadiem ' — . V $300.00 un pāri 5 • gadiēUi.' —
$325,00...; '
Ja biedu skaits samazinātos par paredzēto izmaksas, dolāru, skaitu, • tad izmaksājams tik. dolāru,., cik .\ tanī; laikā liv bijis biedni.
Fonda valdē 1956: -g. aiz 3 gadiem ievēlēti: Arnolds Ģrabis (pr-dis), Jāzeps Gaidulis-(sekr.), Mareta Knncāne; (kasiere) i Āstā Zitnia-iie un/Alida/Aņderson^ (Ipoekles), ;
Reivīzijas komisijā: Oslcars Mo- \ ;:ru.s^ (pr-dis), Pēteris Zariņš (sekr.) ^ Un Jānis Mpzga (loceklis). Jānis Davisvar li)ix7: g. 1. jan-ārļ- attfei* cās. no revīzijās komisijas .locekļa ■amata.;...;■; ' V'
Fonda adrese: M,r. J, Gaidulis, IS Moiintain Av'e., Hamilton, Oņt.
P. Vasariņš. — valdes priekšsēdis, A. Beitāns — pr-ža vietnieks un kultūras un sarīkojumu di va. dītāj.3, R. Alksnis — sekretārs, Ūdris — kasieris, J. Kalniņš — biedrzinīs un mantzinis, V. Kalniņš ~ aprūpes daļas vadītājs un aprūpes komitejas pr-dis, Anna Ebelis; — .Vanadžu kopas priekš-nieee, ■
■■■ NodaJas adrese: P. Vasariņš, 316 Northern Life Building, 291 Būri-das St, London, Ont.
pārstāvis E.F. ĶE ZBERS,
7 W. Pot^mac Avenue,
CJilcBgo 22, III., teL BrunsTrick 8-888!^ ! abonēšanas maksas, jaunu
# lev.^ Uit. draudzes pilnsapulce., notiks .27. Manvārī, pīkst." 12. Darba kārtībā. 1957. gada budžets, draudzes padomes locekļu vēlēšanas, an citi alļtuāli jautājumi.
0 TLEdrāinatiskais ansamblis svētdieii, ļt.. februārī, plkšt. 6,..Sv. Andreja baznīcas zālē atkārtos .M. Zīverta Minchbaužena precības izrādi. .Režiju.sagatavojis V. Pukats. V i s,s, t.ī r ai s ā t.l i k ums P aŗ labu TL B s es t-d i e n.a s.' s k ola i.,Līdzīgu atbalstu sestdienas skolai TLB drā. mātišķais aīisamblis deva. a}'^ P^S"-gadā,, izrādot Aluiiāua Visi mani radi. raad.
Ieeja $l;()ō, au . biļetes dabūjamas skolā, ik sestdienas, un Lotus un Calia puķu veikalos. .
® TLB sestdienas skolas vadība lūd2& savus labvēļus neaizmirst sļvolas. vajadzības un. to. atcerēties. Draudzīgā aicinājuma zīmē. Ik gadus skolas draugi ii' ziedojuiši grāmatas un mācībās līdzekļus, : un skolotāji cer, ka 3^^^^''^ ieraža turpināsies arī šdģad. .
(b TLNT, lirāudzīgo aicinājumu atceroties, dos izrādi par labu lat> viešu ģimnāzijai, 26. janvān, pīkst.. S, Sv. Andreia: baznīcas^ zāle. Izra, «līs E. Skujeniekā komēdiju „Diri-ģents",. režisores Mildas. Berzjņas - Muīžarājas vadībā. Biļetes dabūjamas Lotus un Venus puķu veikalos, pie ģimnāzistiem; un vecāku padomes locekļiein.
Bez tam ģimnāziju Draudzīgajā aicinājumā .atcerējusies arv Saim» niecisko darbinieku apvienība, dāvinot skolai sen vajadzīgo grama.
STo.EATARlIES,.0]S^To .'^
® 'vietēja DV nodaļa rīko 9, februārī mājīgajās Atlanta kluba telpās (Geneva St., pie Ģanadian drive IN.) gadskārtējo karnevālu — mJas-ku balli. Deja pie iecienītas mūzikas, visādi atspirdzinājumi, masku gotlalgošaua. Vadoties pēc iepriekšējo gadu pieredzes, sarīkojums, cerams, būs atsaucīgi apmeklēts.
(8) -Pēdējās dienās Edmontonā ieradušies vairāki transporti ar Ungārijas brīvības cīnītājleņi un bēg-ļie.in. Emigrācijas māja ir viņu
pāigildīta. tur varjredzēt ļ)rīvības fg^,,^ TLB.dramatiskā, aasšm cīnītājus kas, pārspēka, spiesti, ]a izrāde par labu TLB sestdiena bvja meklējusi patvērumu. Austri-^ ^t,^^^, ^ jā. Viņu vidū: ir pat pusaudži, sie-' vietes, mātes ar māžiem bērniem.
Sarīkojumu kalendārs. ■ - Toronto:
25. janvārī .1957. g. LPB KanadSs kopas tradicionālā •Preses b?ille "Columbus zālē. \ , ;,
26. jaņv.. Draudzīgā aicinājunļa atcere Ua TLNT teātra izrāde par labu ■ TLTA sestdienas ģimnāzijai.
9. februārī — Nakts, latīŗiu ķvar
tālā Māsarika zālē, . 9. febriiārī LKKCK ssrīkojuins lietuviešu zālē,. Ossington - Dun^ .das.-
Latvijas Amerikk :^ed*? . ,
No; viena vilka nav ko baidīties, .tas, ir tiesa,.vbet sastapties .ar • veselu baru — tas ir kaut. kas cit-s!
Par i.baigiem vilku .stāstiem" . negi'ibusmieties, un, kaut ganVtife ir dažreiz, pārspīlēti^ toinēŗ.daudzi ;at;biļst:patiesīļ)ai.-. ■■ ■>;-.::'.:'';
Nepareizs ir aigaivbjuins,.' ka nav neviena gadījuma, • kad viiikļ .'būtu Ontario provincē kādam uzbrukuši. Provinces ziemeļu vietējoā jaik-rak,stos' bie^i lasāms par , vilku beVjcaļinībām. .Tie ienāk lauka sētā un uzbrūk bērnam' '(skat;, pag. g^. L. A. -25. janvāra numurā) .pat dienas. laikā. ; ■
Tomēr pēdējā laikā nav,vairs ■ daudz tādu notikumu, jo cik.'tad . arī to vļiku ir palicis, .salīdzinot aŗ. senākiem laikiem? Tomēr tie nekauna^ uzbrukt arī cilvēkiem:' ,,Baigie'* nostāsti ir ŗadiišies no agrākieni laikiem,^ un tad tiešām vilki klejojiilšibanem un nebijis riekāds'brīnums,: - ja neapbruņots cilvēks meklēja, glābiņu kokā. •.
Taisni tagad ir sācies laiks viL ku nedarbiem,: mežā ir ap 5 pē. . das dziļš •sniegs, : .•pagājušā naktī. tenlperātūra — 48' ģradi, lin; es ieteiktu ■ L.A.'9;: janvāra, •raiista .^Kās^gain \dlk\ļbaidīsies'< autoi^am , ^atbraukt^ļjie manis;^ es parādīšu vieta, kur tas varēs pavadīt ņak- . . ti; (tikai Vienu) ,yvisbaUīģāko" zvēru sabiedrībā, un. pēc' tam rak. stītjaumis; stāstīts par vilkiem,; . bet nevis „l)ai'gos'V^ t. i:; ja būs ' vēl, kās tog raksta! ' '
> Ao Ķ, fjivii,^ : ■
,Visi' viņi ir * pārdzīvojuši drausmu pilnus bi'īžus, kō var lasīt pat pusaudžu sejās. Viņu stāstos par brīvības cīņām ir neiedomājama varonība, ■ ; . . ^.
Sakarā ar li<ilo bēglļi pieplūdumu Edmontonā,: visas radio stacijas un TV gandrīz. vai ikkatru stundu raidīja iedzīvotājiem uzsau-kūmus palīdzētziedot gan- naudu, gan apģērbus.
Uz šiem aiēinājumieņi atsaucās Edmontonas DV nodala, kas sekretāra ž; Cakā vadībā pāris dienās apzināja tuvāJ^os PV biedrus un tautiešus; Panākumi bija tiešām apbrīnojami, šais pāris dienās -tika savākti tuvu pie sibits apģērbu gabaliem. — uzvalki un mētelī. Daudz ziedotāji bijuši pat tiķ atsaucīgi, ka ziedojuši pilnīgi jaunus uzvalkus vai citus apģērbus.
Tas pierāda, ka latvieši vēl spilgti atceras savās bēgļu gaitas un grūtība^, ko tāģad vēl smagajā pārdzīvo ungāru tauta.' .. Par ziedotajiem apģērbiem un-
tu skapi un veclatvietīs uzņēmējs garu mācītājs^ izsaka , sirsnīgāko
Arturs: (iarnejs ziedojis $50,00 sko^ paldies. ; _
las inventāra iegādei, par ko sķo„ Tāpat DV nod. ja^^^^^^
1as vadība Un vecāku padome 3ut paldies visiem latviešiem, kas at.
sirsnīgu ^^f-^-th». balstījuši šo akciju. Ķ
skolai
22; febružlrī naāksliaieku apvienības slēgts karnevāls. 30. martā—- Amerikas Latviešu teātra izrMe.
SARlKOmiI EAMlLtOJf^. .
27. janvārī ev. - lut. Kristus draudzes pilnsapulce pēc dievkalpojuma.
2. februārī HJIMK balle.
9. februārī dubultkvarteta„KaIyis" koncerts. Delaw6od skolā. ;
10. februāri Hamiltonās DV teāt* . ra pirmizrāde „Dāmu valsis",
17.—24. februārim LŅAK padomes; vēlēšanas Kanādā.
23. februārī II karnevāls Piģbridža ~ DV Hamiltonās nod. sar. ,
24. martā TNT viesizrāde „Spoki" — LatV. ev. . lut, draudzes dā-mu komitejas! .sarīkojumā.
13. aprīlī Hamiltonās kausa spelea ar sekojošu balli — DV Hamil. , tonas nod. sporta kopas „Sparta" sarīkojums.
ĀRSTI :
TORONTO
Dr. J. KAROLS, 404 Delavare Avi
.; ; ■t«LLE;4-16SL;
Or. P. BARDIŅŠ, S3 DaUon Bd^ lel WA 2-4Ģ08 vai WA 1-T208.
3)?. SfLVŪA ;U2A^S, ^52 Ļin8ra<>rff Cresc, t«L GL 28S2.
Dr. A. TUTERa, 603 Sherboume St, tel WA vai WA l-27Wi
Df, MARTA SAL?iA,m:Hillsdab?
'^A>i'teV.M0:18«J.;::.
EB. UPEKIEĶS, m Collīgo tel. LĒ 4-519&
I)r. L. iJPElVIEKS, 1270 WeSton M. iel: iiO 2-0^62; Gfl 4-2081;
APTIEKA, WgtJohD'9 iRdv Aet RO 2-%48.
Sedakdja patur tiesības iesūfitos manuskriptuā saīsināt Kelzlietotos manuskriptus neuzglabās, b«t uzivēlēšanos sMs at^ kaļ, ja bils pietienota pastmarka.
Ar autora vārdii vai iDiciāļlem parakstītajos fškstos IzteiMās (i®
Trešdien. 1957. gada .23. /janvail, 7. ^^rs.
-.'.i ■
i:
TEGIMUIJN PAT
PRĀVESTA J. OZOLA P
ClPand Rapidos, vienā no lielār kajieinļatvidsu centriem ASV, 16. janvārī savā dzīvoklī slēdzis acis uz mūžu sirmais prāvesttēvs Jānis
Ozols. ■. - .'.;. i
Vēl vasarā, viņš nosvihēja savu. ;80-tfl dzimšanas dienUKĪ; spirgts un Vesels darbojās lidz decembra mēnesim, tad saaukstējies, saslimis,
e
AULMHASUH MAS PUSES
Kur ir cīņa, tur ir cīņas slra tčģi un taktiķi.
Višīis niiJsū oentieniis atgūt Lat. vijai brīvību saucam par Latv-ljas atbrīvošanas c^ņu. Cīņa notiek jau gadiein ilgi, bet muins nav cīnītāju ģenerāJstāba. Tādēļ mums nav bi jis arī vienotas eīņas stratēģijas un taktikās. Beidzot pulkvedis K Lobe uzskatāmi pierādīja, kaļvč nemaz trimdā nav sākusies mōsu ciņa par Lat\djas atbrīvošanu Varbūt arī tādēļ mums bijuši tik mazi panākumi.
Bet viena lieta šķiet skaidra: 1956. -g. notikumi Austrumeiropā liek revidēt mūsu līdzšinējo uzskatu, kas formulēts piit oficiālos lčinumo«i ka pašas apspiestās tau. taš nevar sevī atbrīvot be.z ārējas palīdzības. Sākumā ārējo palīdzību visNiiirak iecerēja no ASV, bcidzi^-mājā laikā — no. atdzimušājj Vāci jas militārā spēka.
Tagad pilnīgi citu doniāšauu un rīt'^-bu prasa jaunā atziņa, ka ap-spiestās tautas var gan pašas sen atbrīvot. Bet šo iauno uzskatu vē daudzi mūsu tautfeši apšauba un kritizē. Tādēl lai atjauta maza vēsturiska parallēle starp 1918. :g. uņ tagadējo laiku.
1918. gi 22. decembri boļševiki sāka iebriikuuiu Latvijā. Notiek Ministru kabineta sēde, kurā ņii-uistru prezidents K.-lilmauis plašā runā ziņo, ka I^tvijas militārais stāvoklis ir nopietns. Vācu okupā-<;jaš kāŗasviēks, pretēji Sabiedroto pavēlei'palīdzēt Latvijas .valdībai pret boļševikiem, sāk .atiet. Ministru kabinetā notiek svarīgas deba. tcB, kā vadīt cīņu pret boļševikiem.
Šī ir viena no retajām Ministru kabineta sēdēm, kur debates protokolētas. Kabinets vienprātīgi kou-statē, ka Latvija saviem spēkieni n&V.ar cīnīties prot, lielinieldom, bet ir-jaliidz^itu valstu palīdzība.: Debatē pa,r to, jai,;nbe^mt;Xā^^ ;1iaraW'T{it sābieĶo palldžīBu.
■ 'Zemkopības min. Ji Goldmahis ir pret vācu atbalstu; ta^jāineklē tikai pie sabiedrotiem. ^ ■ , : Vicemin. fon Klots: Labāk lūg Anglijas pabalstu. ; " Tirdzn. miu; Sp. Pacgle: Viimī-gā cerība jāliek uz sabiedrotiem, kritiskā brīdī viņi mūs neatstās. Labāk UeļinicĶi, nekā, vācu mliitā-
■ rā. vara.' ■■.
Valsts-kontr. barons E.Rozeņ-bergs: Labāka būtu anģlu palīdzība^ bet tās nav. Ir vācu kareivji, kas grib ar savām, asinīm aizstāvēt jauno Latvijas valsti, tos ne^. vajagot atgrūst.
Apsardz. min. J.ZālīUs: Tikai sabiedrotie var dot mums pietiekošu spēku, no vācieši. Ja no turienes pabalsta nav, tad ņav arī glābiņa.
Satiksmes min. T. Hcrmanov-skis: No angiieiii jādabū tanki un ;■' mašīnas.
Ministru prcz; K.Ulmania,rĢzu. mējot Kabineta donias, konstatē, ka, tikai viens ministrS' izteicies par vācu karavīru atbalstu.^ JSa. biedroto pabalsts varētu sniegties līdz karaspēka izcelšanai malā : Latvijas aizstāvēšanai.
V- Vēsturiskā patiesība ir, ka uz sabiedrotiem liktās cerības attaisnojās ļoti mazā mērā, tādēļ Valdība beidzot, bija spiesta parakstīt (k. Ulmanis, Sp. Paegle un J. 7jJb^ iītis) ļīģuniu par to vācu kareivju tiesībām už Latvijas pāvalstni^ cībii, kas būs cīnījušies I^tvijas armijā pret lieliniekiem. Bet aŗī no vācu palīdzības nekaš neiznāca,
Latvijas atbrīvošana no bojševi-kiem tomēr bijā jāizcīna latviešiem ļvašiem. Arī tagad biis-vien jādara tas pats. Nekādi citi lēmumi nepalīdzēs. Saturas
mris nedēļas I c.ā, no tās «at nājiš ārstēšāj rī beidzās yi
,Šis izcilai^ biuieks un vidzemnieks ;ļ , ūlijā Valmiļ saimnieka dļ par tautskoll -pag. skolas centīgais 'Pl izglītību vi< viņš; ižturēji| ai varētu^ i(
Tad jaiins dams; jaii; q uz- torcizēj{
ģijas fakuiļ porācijā Ļt t'etru gaduļ beidzis teol atstāj Alnii
1912.;ga(| mācītājs, g.. kud
kur : viņ'^ gandrīz 30ļ ku iebrukļ dā. 1937, su apr. iet
.1933 gm Bloduiēksļ Mīlbergu uzņemtiesļ sa» Latvijļ atbildīgajā vadītāja^; spējas, tl 1934. g. kādu laiki
"Ši lī laļ cienā staļ jo, būdaiļ \iadītājs, mācītāja
J. 0^ sabicdrisļ nizācijāsļ gadu bijļ niecības pasaulcsļ kaipojuij strēļuiol Pirmajai
Jauupieļ ceju v tribun» lokomoj k^iiiot^^ mācītāji
.■;'I!)44.! dodas i VācijuJ jās i vadīdai par skļ 1ās,, kJļ
u. t tļ
jbt ASļ uz dzīļ latvi ei4 kopā ni.
Parļ ftu. ml oionāl baznī(l n6kā{] vienuj ieturi jur sll
; pēļ
g. 2,5ļ
Icrs'.ļ tojot
stu ailē
.ClS f
ontaeio satiksmei
3669
