Sestdiena, 1987. gada 19. septembris, 38. nr. LATVIJA AMERIKA 11
apspriedēm ar^ASV ārlietu ministru Šuleu Ševerdriādže devās uz Balto namu, kur viņš prezidentam Rēgenam nodeva Gorbačova personisko vēstuli. Abu lielvaru dialogs pagaidām nerada pamatu lielām cerībām uz pozitīvu pagriezienu. Ļoti iespējams, kā cerētā Gorbačova un Rēgena tikšanās šogad vēl izpaliks;
Pāvestu Jāni Paulu Maiami sagaidīja pats Rēgens ar ASV pirmo lēdiju Nansiju. ļr zināms, ka pāvests ir ļoti augsti novērtēj is Rēģena līdzšinējās prezidentūras laiku. Rēgens no savas puses nemaz neslēpj savu cieņu iepretim
_ 1
uz
Regens sagaidīja pāvestu.
REGENS RUNAS APVIENOTAS NĀCIJAS
Pagājušā nedēļā Ņujorkājau sāka ierasties delegāti no visas pasaules valstīm, lai piedalītos Apvienoto Nāciju 42. rudensļ sesijā. Atbruņošanās problēmas, cilvēku tiesību ievērošana, sarežģījumi Ce'ntrāl-amerikias telpā un Irānas un Irākas militārais konflikts iezīmēs šīs sesijas galvenos vaibstus.
' Jau septīto reizi Apvienoto Nāciju runātāju tribīnē kāps prezidents Ronalds Rēgens. Domā, ka viņš paziņos, ka amerikāņi atjaunos savus maksājumus pilnā apmērā šī starptautiskā foruma tālākai uzturēšanai. Līdz ar to Apvienotās Nācijas būs paglābtas no draudošā bankrota.
Rēgens arī nepārprotami deklarēs amerikāņu ārpolīti-kas mērķus Centrālamerikā, Vidējos austri;mbs un, pats galvenais, ASV^un Pad. savienības atomier(ļ)ču arsenāla samazināšanas iespējas. , Nav izslēgts, ka sesijAs beigu cēlienā delegātus uzrpnās arī Pad. savienības komunistu partijas ģenerālkkretārs Mi-chails Gorbačovs. Par Pad. sa-
vienības iespējamo globālās polītikas maiņu delegāti cer dzirdēt 23. septembrī, kad vi-, ņus uzrunās Kremļa ārlietu ministrs Severdnadze. Rietumu diplomāti nekādus brīnumus nesagaida, jo pagaidām Gorbačova pieteiktās refor-' mas starptautiskā forumā nav
atbalsojušās — tās ir tikai kosmētiskas.
Kad Apvienoto Nāciju ģenerālsekretārs Javier Perez de Cuellar atgriezās no Irākas un Irānas samierināšanas mēģinājuma, viņš bija spiests atzīt, ka ne Teherana, ne Bagdada necenšas respektēt Drošības padomes pieņemtās rezolūcijas. Teherana būtu ar mieru piekrist pamieram tikai tad, ja Apvienotās Nācijas uzskatītu- Irānu par uzbrucēju un Drošības padome arī attiecīgi nosodītu Irānu. Gluži pretējus uzskatus Apv. Nāciju ģenerālsekretārs dzirdēja Damaskā. Un tā Irākas un Irānas militārā konfrontācija turpināsies, pie kam abām karojošām pusēm bez lieliem sirdsapziņas pārmetumiem ieročus piegādā Apv. Nāciju valstis.
Tanī pašā laikā līdz turpmākam nemazināsies arī saspīlētais stāvoklis Persijas jūras līcī, kur eļļas transporta kuģu nodrošināšanai bez amerikāņu, britu, franču, itāliešu un beļģu kāra flotes vienībām operē arī daži Kremļa karakuģi.;
Pad. savienības ārlietu ministrs Severdnadze pēc ierašanās Vašingtonā apliecināja, kā kardinālā jautājumā — atbruņošanās līguma parakstīšanā — vēl joprojām esot jāpārvar vairākas pretišķības. Pēc
Svētajam Tēvam uh raugās viņu ne tikai kā uz katoļu b! nīcas galvu, bet gan kā ^as rietumu pasaules lielāko morālo autoritāti, kammiļzupo-lītiska ietekme visā pasaulē.
I
Apvienoto Nāciju ģenerālsekretārs nespēja samierināt Tehe-ranu un Damasku. Jeruzalemes policistu jaunā nodarbošanās.-
Pāvesta ASV svētceļojums tuvojas noslēgumam. Liberāļu, sieviešu un žīdu aktīvistu, kā arī homoseksuāļu un citu pāvesta uzskatu kritizētāju iz-bazūnētie protesti izrādījās pārspīlēti. Pāvests visur prata atrast izlīdzinātāju atbildi, pie kam tas nenozīmēja, ka viņš kapitulētu protestētāju priekšā. Tā, tiekoties ar ^iem, kas pāvestam prasīja, kāpēc Vatikāns liedz diplomātisku atzvanu Izraēlai, Svētais Tēvs atbildēja, ka ir arī. citas tautas, kas gaida savu problēmu atrisināšanu, kā, piemēram, palestīnieši. Amerikas žīdu delegācijas vadītājam rabinam Morduchajam Vaksmanim nebija ko atbildēt.
Citur pāvests iestājās par AIDS slimības sirdzēju saprašanu un atbalstīšanu. Spāņu izcelsmes amerikāņi no pāvesta dzirdēja stiprinājumu, jo tuvāko gadu laikā viņi veidos Amerikas katoļu draudzes pa-
matu. Atzīmējams, ka ar pāvestu tikās arī bij. prezidents Kārtērs, kas lūdza, lai Svētais Tēvs aizlūdz par viņa brāli Billiju, kas nedziedināmi slims ar vēzi.
TURHNA ORTODOKSĀLO ŽIDUA^AJĀŠANAS
Jau trešo nedēļu Jeruzalemē ortodoksālie žīdi turpina protestu pret kinoteātru filmu izrādēm sabata laikā. Jeruzalemes palestīnieši smejas, ka tagad spēcīgie policisti viņu vietā ar nūjām trenkā savus tautiešus, kas uzskata, ka tikai ticībā žīdu tauta varēs pastāvēt.
VICEPREZIDENTS BUŠS POLIJA
ASV viceprezidents BuŠs devies diplomātiskā misijā uz Eiropu, kur viņš apmeklēs ne tikai Itāliju, Franciju un Beļ-'iju, bet arī Poliju. Polijā* Bušs tiksies ar Varšavas režīma valdību. Solidaritātes dibinātāju Valesu un archibīska-pu Glempu. Pirmo reizi, kopš Varšavas režīms izsludināja karastāvokli, rietumu valstsvīrs — ASy viceprezidents Bušs — radiofonā un televīzijā teiks runu, kas būs dziŗ-. dama ne tikai Polijā, bet visā Austrumeiropā.
DŽEKSONS KANDIDĒ
ASV prezidenta vēlēšanu kandidātu saraksts turpina augt. Pēdējais savu cepuri
ringā iemetis nēģeru sludinātājs Džese bžeksons, kura ār-:polītiskie gājieni jau iepriekšējā prezidenta vēlēšanii norisē radīja daudz pretrunīgu komentāru.
Tanī pašā laikā savu kandidatūru atsauca līdz šim par populāru uzskatītais senators Gerijs Hārts, kas televīzijas raidījumā atzinās viņam pār-mestajās mīlestības dēkās. Te gan jāpiezīmē, ka pārāk uzticīgi savām laulenēm nav bijuši arī prez. Rūzvelts, Eizen-hauers, Kenedijs un Džonsons.
Faktiski Harta ekskursijas Erosa valstī izbazūnēja ameri-prese, un jāiet.
LIBERĀĻU LIELA UZVARA ONTARIO
Vairāk nekā 40 gadus Kanādas bagātākā un varenākā On-tario provincē polĶiskā vara atradās konservatīvo partijas rokās. Kad iepriekšēļās kons. partijas līdera vēlēšanis Timb-: rels uii Grosmansļ zaudēja šīs partijas labā spārna pārstāvim Milleram, aizkulisēs radās nopietna iekšēja šķelšanās . Timbrela un Grosmaņa' atbalstītāji sekojošās parlamenta vēlēšanās tikai remdeni atbalstīja savu jauno t)artijas līderi Milleru. Un tā Millers šais vēlēšanās nedabūja pietiekamu deputātu ■ skaitu, lai varētu sastādīt valdību. Stāvokli izmantoja sociālists Rē, kas piedāvāja iet kopā ar liberāļu partijas Pētersonu, tādējādi paverot pēdējam ceļu uz premjera kabinetu. Divos gados D. Pētersons veikli iemantoja vēlētāju simpātijas, un nupat notikušās vēlēšanas viņš ieguva lielāko skaitu — 95 deputātus — kāas jebkad liberāļiem bijis Onitario parlamentā. SociJdista Rē partija ar 19 deputātiem būs oficiālā opozīcija, kamēr konservatīvo partija Grosmaņa vadībā dabūja pamatīgu pērienu, spēH jot ievēlēt tikai 16 deputātus. Pats Grosmans savā vēlēšanu iecirknī bij a spiests kapitulēt liberāļu pretkandidātam. Paies vairāki gadi Ontario konservatīvo partijas atdzinišanai,
Tas viss rada nozīmīeas galvassāpes federālās koiĶ. partijas līderim ministrij prezidentam Malrūnijām. Pēcji sabiedriskās domas pētīsarias institūtu aptaujām Kanādas vēlētāji pirmā vietā patlaban stāda NDP līderi Brodbentu, atstājot otrā vietā liberāļu Ter-
neru, bet Malrūniju trešā "^i^-
tā. :-':X^
Plvestkm Amerikas svētceļojuiiia
Dāvids Pētersons uzvārda Ontario