jartā,  18. n-rs.
LLKONSULS
f.BRYSOŅ
«el fiE 5861 ?OBTH ATE.
►ŅSULS
ļfOMSONS
798, Monfreal, P^^
asināšana
»s «abiedrifeās
2-5913,
»ny Atc., Toronto
ATSAUKTOS
tinks no Cesvaines plē brāli Pēteri Rin-ļū Pēteri Beķeri.Tu-ļācij^i rakstīt J. .1^2-ļN. Meridiau st.. A"pt
'3lis 8. īņd.. USA. .
■ \
ļs;rs AizLiEGnis
ri*ā redakcijai: ļntp darbojas latvieSīi ļ, _ katru : reizi esmu pcigos svinīgajos ak-p,:teātra izrādēs, bal^ tn'Jizdarījis foto uzņē-[ešū laikrakstu..■ vajā- . Bd neviens to maiv nav p pati par soyi ir sa- .
i ka: mūsu sabied-|rālās-UD; sāimniecls-fetiļvumuv ko atreferē : ļstrē arī ar foto attē-
•ruarī kā^^reses foto-lo^.Toroūto- latviešu rnevāJā Nakts latīņu jaii-izdarltii vajadzīgos J>resei. Ta^u iņženie-Tns; man :to aizliedza; ŗ:_ka rīcības komiteja ^ Ķ^^fotogŗafēt atjāvusi raiģerim, kas pret sa» >mļs ikoncesiju. Mani ^paskaidrojumi, ka iz-ti: dažus uzĢēmumus !riaks«em, nelīdzēja; — ■ arunas man pat lika ļbjuma telpas. Ka^t to aļpieaicbāta policija, lestu laukā,   bet kār- \ ejaucas, jo Mdus stri- :\ |iray viņu kompeteooē. ■ |šfe:,rnelād2īgais<^rp-auļ stipri sarūgtina." tāpēc,   ka tas notika
»vrīko;^ mūsu studē-ie,j kurai nu gan va-
āt,;:ka .tiesībā fotogra- . Nsai-īkojumos laikrak- . Sin ir veca, un dziļi ie-ļivpreses privilēģija nē lā.; bet arī visādemo-■asaulē. : 'sabiedrība pārdomas irasto aizliegumu, ceru, [ešu studējošā jaunatne
jautājumu: apspriecPa • u turpmāk šādas lietas ^īrtosies..
Fotog.rais:j. Kreilis
JKACTBA VAI MCISKS TilIKSI
ļierikā red.:
ļsm ārkārtīgi liela līdzī- • personu X: Dzijuma sa-ŗmānā „Mežļejas taurē-parādījis savu ģeniālo gadā arī es saņēmu ļsāda Mineāpolē žurnāla : ^:n-ru,   kam pievienotā . l izdevējs lūdz atsūtīt .
ļ^lplaru.- paziņojot, ka . ļal^ iznākšot kārtīgi!
r'aivs, un so dolāru no-ļgājušajā gadā „kārtīgi" ļ; numuri. X. i. Nr. 17 un
ļ pēdējo neesmu saņēmis . [skārtigas atgādināšanas, ļi. neceltu, ja apgāds pa- .
Tir_trucīgš, vai.arī ka Mziga savas spiestuves r agrāk iemaksātām abo» >adām, bet galīgi tā par ķ:f objektu^ "egribētos
(■atasH. ^Skrastiņš izdod . Tarbūt katls man rarētīi kādīi padomu?
V. Zirnītis,-8ay. Valstīs
Ih^Aī to ņem?
merlkā .red.:
! 2.; 1957. numurā Alek-J-udžs raksta: „ir taisni-ļparsfāvībai "av nedz poras, nedz likuma bardzī-Vevar nevienu mūs pie--J ko darīt vai nedarīt" ŗēl. Varbūt ir kāds, kas ilpat.kādu līdzekli? Pa-
Jāiiis Sreļas, Toronto
Bkriptns siusināti
ļ nz TēiēSanos sūtfg atpa-
Jos rakstos tetčiktās d®-
)fldēsim;
^SOJUBO
Sestdien,. 1957. gada %• ■ marta,   18. n-rs
Alberts laidonis
<SadK simtiem arābu pasaule ir bijusi imsaule bez savas sociālās politikas, bez ekonomiska pr^^riesa. Tagad grandrīz visas Vidējo Austrumu valstir legivušas neatkarību, bet tiir vēl valda neiecietība komr>cija, nabadzll^a, (umšība, polītlaka nestaWļitāte, juJcaš ,„mazie kari", valdnieku rivālltātfe, Intri-
gas, d&tātoru ambīcijas un ķildas par lielām vfenas valsts, knru varētu atzīt par 3o vai i.
eļļas sabiedrībām. Vii SOS Vidējos Austrumos nav nešķiras spēku. Valstu tO)mm tar ir vēl visai stiepts Jēdziens. Tomēr Vidējkm Anstrumiem šodien ir liels svars sakarā ar to e||as resursiem un ģeogrāfisko stāvokli. Abas §18 lietas ir vitālas modernai pasaulelj un tās vēl būs savus 25 gadnsf lo-
kāms modernā technoloģlja pārslēgstea uz atomu dzinējspēkra.
Eizenhadera: doktrinas ietvaros ASV ir apsolījušas militāro un saimniecisko palīdzību Vidējo Austrumu ..valstīm .Platības ziņā ēis apgabals līdzinās ASV, tur ir
- 80 milj. iedzīvotāju, pārsvarā gan . analfabētiVvairums dzīvo lielā nabadzībā., lai gan viņu zemēs atrodas 2/3 pasaules eļļas rezervju, ko vērtības ziņā sauc par „melno seltu."..'Bet arābiem trūkst pat ūdens, jo lielāko ļtiek zemes ir tuksnešainas. Nav arī lielos. dau-
■ dzumoscitu izrakteņu. Visumā tās ir agrārvalstis; Audzē dienvidu augļus, rīsus, labību. Rūpniecība maz attīstīta. Eksportē slavenos austrumzemju, paklājus. Satiksmei liē-
: lāko tiesu vēl lieto kamieļus. Apskatīsim īsumā katru no arābu ralstīm tuvāk; to vēsturisko pagātni un pašrei^ējOļ stāvokli.
Ēģipte
lepubUka. Platība >91.300 ky. km, lielāko tiesu tuksnesis. ledzī: : votāju skaits 21.940 milJ. Muhamedāņu 91 Koe., kristīgo 8 proc, !fo minoritātēm tur dzīvo l>erber^ nubieši, beduīni un 350.000 eiropiešu. Galvaspilsēta Kaīro ar %t
milJ. iedzīvotāju. j -
Jau sen, priekš kTĪstīgās ēras sākuma Ēģipte ir bijusi lielas,impērijas un cilvēces augstākās kultūras šūpulis. Tā tas turpinājās, veselus 4.000 gadus. Valdnieki — faraoni, līdzīgi dieviem bija: absolū-
- tie noteicēji par vergiem NUas upes ielejā. Tie cēla varenas pira-midas un tempļus, kas. uzglabā;ju-
- šies līdz pat mūsu dienām; tie iekaroja un zaudēja zemes no. Etio-pijas līdz Persijai. nļo Lībijas līdz Grieķijas krastiem pārī Vidusjūrai.-
Dažus gadu simtus pr. Kr.%ip-tes impēriju iekaroja uu pakļāva svešas varas. Par to valdīja etio-'piēši, -asīrieši .persieši, grieķi,:,romieši, turki un angli. Un Ēģipte . vairs nebija brīva veselus 2.000 gadus .līflz kamēr pēdējie angļi atstāja Suecas joslu 1956. g. . No sirmās senatnes līdz mūsu die---cĀiH Ēģiptes lielais svarīgums ir bijusi Ēģiptes kontrole pār zemes Baurumu starp Vidus- un Sarkano Jūru, kur tagad atrodas Suecas kailas. Otrkārt, — Ēģipte ir tilts stari> Eiropu, Āziju un Āfriku.
galvo vieta.
Jordāna. agrāk Trans» Ina
Karaļvalsts. Platība 9^&1S kv. km. Iedzīvotāju skaits 1, 4 milJ. Ccalvaspilsēta: AļUiinana ar WMO iedzīvotāju
, Jordāna ir čercila radīta valsts. Būdams britu impērijas koloniju ministrs, čerčils nodibināja, šo valsti. Robežas tai tika* novilktas Londonā uz kartes. Līdz 1922. g. tai nav patstāvīgas vēstures. Ta-vgad tur valda ļoti nestabilais jaunais karalis Huseins.. .
Libāna
Republika. Platība 10.^80 kv. knu Iedzīvotāju skaits 1,3 miljoni: H mošlemiešu un H kristīgo. Galvaspilsēta Beiruta, nozīmīga ostas pilsēta ar 201.000 sed^votāju<r:
Senā; tirgotāju un lauksaimnieku zeme Vidusjūras piekrastē. Jcuras dēļ ir sacentušies Ēģipte, Persija, ■Roma, Turcija un citi iekarotāji. No 633. g." piederējusi arābiem. Ņo 1S63.—1.&18. g. zem Turcijas. No 1920. g. Francijas mandātapgabals. 1941. g. deklarējusi savu neatka-. ribu. 1946. g. franči atstājuši Li-bāiiu. un kopš tā laiļja tā ir patstāvīga republika ar prezidentu Kamilu Chamiinū. :.
Zemes iekšienē (^nā§ reliģljn pretešķības, Nav labu attieksnij^ arī ar kaimiņŗem — Izraēlu un tīrīju; ar pēdējo ļāpēfj, ka Libāna noraidīja pro-komunistu un anti-raelīimii aliansi ar, Siriju un ^ģip: ■tic.-.::
^■^ ■ .■■'BTrija
^Republikā — komunistu nervu centrs Vidējos Austrumos. Platība 184.920 kv. km .Iedzīvotāju skaits 3,6 milJ. Galvaspilsēta Banmska ar S72.000 iedzīvotāju, pasaules vecā.-kā' un sla'\venākā pilsēta un pirmās Moslema impērijas Omeijadu varas. .cejQh'S-6.!-^ ^; i S;. pēc Kr., kas sniedzās no Atlantijas okeāna līdz. Indijai.
Laijvijas AmeriM^^^^ ^ Hamiltonā
~ abonēšanas mRksu, sludinājia-mns un Infōrinaclju pt^em
tSSMITHAVĒ,
No 64. g. bi*. Kr. Romas province; no 1516j — 1918, g. turku virskundzībā; ļļdz 1941/g. franču man-^ dātzeme, cļtŗā pasaules karā to okupēja anklu karaspēks. 1943; g. de Golls dpklai*ējar Sīriju par neatkarīgu vjalsti. Valsts prezidents Šukri el KļUvatll..
Faktiski/ šodien pār Sīriju valda armijas kliķe ar PadomJn. Sa*-vienībai draudzīga pulkveža Abdul Hamida Serraja 60.000 vīru lielu armiju, kam ir alianse ar Naseru. Desmit neatkarības gados ir mainījušās 5 militārās varas un 20 da-. žādi kabineti un i konstitūcijas.
Irāka, senāk' ::, feopotāmija
laralļ alsts. Platība 444.442 kVo km. ledkīvotāju skaits 5,1 milj. No tiem Ofl proco analfabētu. Galvaspilsēta Bagdadē aŗ 817.000 iedzīvotājiem.
Senās Asīrijas uu Babilonijas zeme, Itas ietver Tigras uņ Eifrātas up iu ielejas. Kā -pētnieki, ap-— civilizētā cilvēka šūpuļa Babilonas pilsētas tuvumā atrodas Ēdenes vieta, iespējama: Vecās Derības Ēdene . Jau sirmā senatnē te bija pazīstama, augsta kulturia .technika, kanālu apūdeņošanas sistēma, kas vairoja valstu bagātību un varenību.
Tad nāca uzvarētāji — parsi, grieķi, romieši, turki. Sasniegumi tika iznīcināti, laiiku apūdeņošana izpostīta, un no senās bagātības palika pāri tikai nabadzīgie apgabali. No 1534.—- 1918. .g. atradās zem Turcijas .Pirmā pasaules karā briti padzina turkus no Meso-potāmijas un nodibināja, Irāku britu protektorāta. No 1932. g. patstāvīga valsts. Pēc Otrā pasaules kara, pēdējie britu spēki-Irāku atstāja 1956. g. Valda karalis Fei-sals:II.     . ■ :■ V .■
AiitikomūriistBska un Bietumlem draudzīga r'epublīka, sevišķi tās Ministru prezidents Nuri al Saids,
Irāna, agrāka Persija
ĶarajNalst& Platīlm 1,68 miljoni kv. kni .Iedzīvotāja skaits JCi milJ., lielāko tiesu ārie§i, rada indiešiem ,ka8 iespiedušies Persijā aizvēstnriskos laikos. Galvaspilsēta Teherāna ar 1,1 milJ. iedzīvotāju. Vienīgā Vid. Austr. zeme bagātā aŗ izrakteņiem rsāls, ogles alva, varš. bet pirmajā vietā eļļa. Eksportē paklājus, un dārgakmeņus.
'Senos laikos Persija bija slavena lielvalsts. Persijas vēsture pazīstama no 4.000. g.pr. Kr. Ap: 600. g. pr. Kr. Persijas impērija sasniedza ziedu laikus ,valdnieku Ķīra un Dāi'ija laikā ,kas valdījuši par visiem Vidējiem Austrumiem, ieskaitot Turciju un Grieķijas salas. Aleksandrs Lielais uzvarēja Persiju. Ap kristīgās ēras sākumu atdzima Persijas Partiona impērijā, kb nomāca varenā Romas valsts. Tad vēl 400 gadus pastāvēja Sasaniāņu impērija un tad Persija;kā valsts' beidza eksistēt: Persijā kā uzvarētāji ienāca moslemieši,.. tad sel-' žuku turki, tatāri, mongoļi valdīja pār šo slaveno zemi. Tikai 19. g.s. šacham dzdevās atkal apvienot zemi un radīt moderno Irānu. Bet drīz vien tā kļuva par: sacensības
na un zetties", padzina turkus un apvienoja „Svēto zemi".izņemot Jemenu ūn -^denu; (pēdējā tagad zem britu protektorāta).
Tagad ,šī plašā zeme (i/3 no ASV) ir Šauda Ibna Abdula per-so<iIsks īpašums, un viņā ienākumi sniedzas pie miljona dolāru dienā, kamēr tauta nospiesta tumsībā, verdzībā, nabadzībā .Savus ienākumus np eļļas Sauds izlieto savas ģimenes,, 4 sievu un ,32 bērnu un radu greznai dzīvei, vēsināto rezidenču celšanai, farmu un dārzu ie'-rīkošanai,. ceļojumiem u t t. Viņa galmā ir 10.000. algotu cilvēku. Sauds ir pasaules bagātākais cilvēks. Viņš ir viens no iespaidīgā-ķajieni arābu valdniekiem, un viņa nesenā vieso'šaiiās laikā Vašingtonā lidlaukā to sagaidīja presonīgi pats Eizenliauers. Šauda mērķis bijaizkaulēt augstāku cenu par eļļu un- renti par Dahranas militāro bazi ,bet Eizenbāuera mērķis bija pagarināt termiņu uz 5 gadiem, aviācijas bāzei, nolīgt līgumu par šaudu arābu apbruņošanu, un ar Šauda starpniecību vairot ASV ietekmi arābu pasaulē. ■ Šķiet, viņi abus savus mērķus sasnledž^a,
' :    Jeiriena-'.
Karaļvalsts. Platība 195.000 kv. knio Iedzīvotāju skaits 4,5 miljoni.
Bagāta ar eļļu, arī izrakteņiem-• Kādreizējās ķēniņienes Zabas zeme. Vecā Derība stāsta, ka Zabas ķēniņiene savā ceļojumā pie gudrā Zālamana, uzdāvinājusi tam 120 talantu zelta (talants —, 93 3/4 mārc), daudz dārgakmeņu, dārgu zāļu u. c, ko veda Vesela kamieļu karavāna. Arī Korānā atrodam šī ceļojuma aprakstu. Tas notika 1000 gaduV- Kr. Un zenie, no kūŗaā Zabas ķēniņiene nāca,: nebija ner viena cita kā tagadējā Jemena
Jenienai ir slavena vēsture,: ar vecām pilsētām, kuras gan tagad pārvērstas putekļos.. 1536. g. to pakļāva turki.      \ . ,
Pašreiz Jemena atrodas, ibnflik-tā ar Angliju Ādenas dēļ, ko jeme-nieši atzīst par savu zemi. Bet 1839,. g. to iekaroja angļi.. Tagad jemenieši, Nasera un krievu, sakūdīs ti, grib padzīt angļus un atgūt Ade-nu.   Jēme"as karalis Imams Ah-
s kultūras birojs pienācīgi atbalsta .jaunatni?'.^V-"' -^^^
Pagājušajā gadā latviešu sabiedrība, ziedojot Kultūras birojam, bija ļizsacijusi vēlēšanos, lai lielāļjā dala no līdzel^liem tilitn izlietota jaunatnes atbalstam.: Izlasot atreferējumu par ALvVs jaunatnes selfcijas valdes Sēdi (31. janvārī), lašītfijs ievēro, ka ^tiek apspriesti divi dažādi jautājumi: kā atbalstīt jaunatni dzimtene^ un ķā to darīt trimdā^
Protanis,^|atviešu sabiedrību interesē jautājumi par jaunatni, it sevišķi ja runā par sabiedribas līdzekļu sadali jau-» natņes darba atbalstīšanai. Un te jāpiezīmē, ka^Isatrai organi= zāeijai (valdei)^ jāievēro sa^ni biedru iiu labdaru vēlmes. Ir apsveicami, l^a ]3eidzot kāda- latviešu organizācija -sākusi izradīt interesi-par jaunatni apspiestajā Latvijā. Bet reizē jājautā, kura no jaunatnes grupām atrodas grūtākā stāvoklī — jaunatne, dzimtene vai trimdā?.Ko rāda lakti? Tie rāda, ka Jaunatne: koņninistu apspiestajās zemēs (ieskaitot Latviju), ir labāk saglabājusi sevi savai zemei, neka to esam iedomājušies.
Kā tas bija iespējams, ka. pēc 11 gadiem tieši jaunatne I)ija tā, kas saceļas pret apspiedējiem Ungārijā, Polija, Vācijā, Lietuvā un Igaunija ? (Arī pašā Krievijā pēc 35 gadiem.!). Jauniešu vecāki Latvijā ar grūtībām :un ierol)ežojumiera, toniēr zi-_ iiāmā mērā spēj iespaidot savus bērnus, dod tiem padomus un tos atbalsta.
Bet kas redzams trimdā, kur vairtimā ir tā sauMa „intelli2 ģencef No šī virsslāiia bieži dzirdāmās piezīmes bēniieinT „Kas tev daļas gar latviešiem- tie tādi mietpilsoņi kā bijuši, tā palikuši. Ej, dēliņ, labāk uz amerikāņu organizācijām, sko°' 1ām, tad dzīvē tālāk tiksi . " Pierādījums šai tēzei.ir fakts, ka latviešu skolas ar katru gadu ķļūsf tukšākas, tas pats redzams vecākās paaudzes orgauizācijās. Izņēmums ir jaunatnes organizācijas ūnpulciņi tur aŗ.katru gadu vērojam pieaugumu, lielāku darbu pasākšanu. Lai minām tikai dažus: August-dorfas ģimnāzijas atbalstam pagājušajā. gadā jaunatne nosūtījusi vairāk uekā 1.000. dol.,' tā turpina ■ izdot, žurnālus .„Jau-nā Gaita", .^Ugunskurs",,,Mūsu ceļš" un „(Deļiniek"s". Jaunatne rīko vadītāju ■ kont'erences,. kursus, palīdz ļatvi^ešu papild-skolām,; organizējas, saslēdzas kopā^ lai augtu tēvijai.
Šie trimdas jaunatnes centieni jāatbalsta. To prasa latviešu sabiedrība (tie 8 var, 10 tūkstoši latviešu ASV, kas ziedo jušl ALA's kultūras fondam), to lūdz pati jaunatne!
Katrā brīvajā zemē, kur mīt latvieši, 'ir arī vecākās paaudzes orgariižāeijas uii' biedrības, kas var materiāli ļjalīdzēt jaunatnei. Tādēļ ir brīnums, ka AĻA' s kultūras birojs pare-dzēiis tikai 300 dol. balvām jaunatnes sacensībai visā. brīvajā
ASV; cenšas, noturēt Kdzsvaru
Kad rakstīju iepriekšējo rdzi.-ru ir ļoti: līda, bet nav ša^ Ēizenhaueŗs savu 20. februāra ru- ASV tautas vairākums pievienojas nu vēl nebija teicis. Šai runā viņš Eizenhaueram.   Bie opozicionāri, nostājās pret Izraēlu uz tā vie- pie kuriem pieder arī ābļis'Angli-Ar^^u    1,,,-.. ^5... . poiītiskās ' partijais.
dokla, > kuru biju raksturojis kāļ jas
lielās
mdrliski pareizo. Viņš to ilļustrē-ja ar sakāmvārdu; ka divas nepa-' reizības nerada vienu pareizību. B&i jautāaumā, ASV profesionālo politiķu opozīcija pret, Bizēa&aue-
DRAŪDZia
nātnes (ASV) atbalstam — piešķirot tieši; organizācijām • — kā ALJA-i, skautiem, mazpulkiem. (Neaizvainosim savus brāļus citās zemēs; viņi paši ir spējīgi atbalstīt jaunatni tur!) 'Vēl labāk būtu bijis nodot zināmu summu jaunatnes izdevumu atbalstam, (kā tas darīts iepriekš), un arī lielākos apmēros — līdzekļu šogad taču ir vairāk! (Pagājušajā gadā ALA, piemēram, .AL JA'i nodeva 400:dolarus, DV 100 dol.)./Atbalstu prasa; jaunatnes vadītāju kur?i un konferencēs, žurnāli,. Jaunā Gaita'S,,Uguiiskui\s"u.e. Šogad tāeu ALJA rīko vairākas jaunatnes vadītāju koiiferences/un kursus nekā iepriekšējā
gadā. ■■      ■■■ ■ .■ . ^ . ■.■   ■•; V-   ..
ALA's jaunatnes sekcija ierosinājusi, lai katra latviešu organizācija ASV iegādājas kāda jaunatnes žurnāla gada abonementu un uzdāvina to skolu absolventiem. Bet vai tad pati ALA šogad šo labo pasākumu nevēlas atbalstīt? ;
■ Un pēdīgi ijjar sakara uzņemšanu ai* jaunsttni Latvijā. *"'^-'*^6s orga4ii2ācijā,m        *^ ta»; «uo,.*.^^^,
Trimttas
kā
i, skaUti«m, maz-
pulkiem, būtu kategoriski jānoraida vecās paaudzes organizāciju (kā KLB) piedāvājumi, sagādāt informācijas materiālus meds seko vecai jemeniešu paru-1 tālāk sūtīšanai. Ja šādi piedāvāfjumi tiktu izmantoti, tad, bez nai: „Labāk zāli ēdīsim, nekā sveš- Šaubām jaunatne dzimtenē kļūtu par vajāšanas objektu, tiktu
niekus zemē laidīsim.''
Jemeiia un Adena ir stratēģiski ļoti svai'īgri apg-abali. Kas Zi^meļ-ēģipt© ir pie ieejas Sttecā, tas Je-inena ir pfe izejas no Sarkanās jūras. Tāpēc Adenu dēvē pJir briti >,Gibraltāni pie Sarkanās jūras,"
Jemenaļ kopš Viena gada pastāv draudzības līgums ar Maskavu, kura ietvaros tā saņem ieročus un apbruņojumu no. čechoslovakijasi
šalcošajā   rakstā:   KAŖS VAI MIERS VIBEJOS AUSTRUMOS
brīdināta no Šādu materiālu saņemšanas.
• Trimdas jauiiatnei pašai jāužtuiv sakari ar dzimteni, pašai jāraksta vēstules (vai jaunatnē trūkst spējīgu rakstītāju ?) —-personīgas vēstules atsevišķam jaunietim dzimtenē. Tikai šādi, izmainot ziņas, trimdas jaunatne varēs tuvināties saviem brāļiem un māsām okupētajā LatA^ijā. , . / ' Noslēdzot šīs piezīmes, ir jāsecina, ka'.trimdas jaunatne ir vairāk apdraudēta nekā jaunatne dzimtene.; (Nō 120.000 trimdiniekiem tikai kādi'4.O00 līdz 5.000 jauniešu piedalās sabiedriski - kūltūrālā;darbā). Būtu pēdējais laiks ALA's Kuļ^ turas birojam, Jaunatnes sekcijai iin pārējām latviešu/organi-zāciju valdēm š6 stāvokli ievērot (organizāciju biedri to jau sen: ievērojuši) un spert jiepieciēšai^os soļus, lai glābtu,- kas latviešiem vēl glābjams >- jaunatni. : ; Namejš
Par Grand Ŗapidnuii apkārtn€§ neatkarīgās ev. -lut, draudzes mācītāju tiek izraudzīts nelaiķa prā-^jesta 'Jāņa Ozola znots Kristaps Hernianis, Draudzes sapuiicē piedalās vēl nqņeredzētl ikupls dalībnie-ku-^sķaitSo ■
Grand Rapidu un apkārtnēs latviešu eV. - lut. draudzes garīgo aprūpi vairāk kā 5 g veica nelaiķis prāv. J. Ozols. Līdz ar viņa aiziešanu mūžībā draudzes gana postenis palika vakants un, mācītāja pienākumus pagaidām pildīja, A. .Piebalgs no Kalamazū- Lai ievē;» lētu pastāvīgu mācītāju, draudzes vadībai saziņā ar Latvijas eV; - lut. baznīcas pārvaldi ASV bija nolikusi pilusapulci mācītāja: viēlēšanāni un dažu citu jautājumu pārrunām. Lielais apmeklētāju skaits — 26l, neskaitot :tos, kas savus balsošanas i)ieteikumus bija atsūtījuši pa pastu, liecināja par draudzes locekļu interesi šai -svarīgajā jautājumā. Pēc pirmā, darba kārtības punkta izlemšanas zāle gan sāka pamazām tukšoties: un dalībnieku skaits samazinājās apm. seškārtīgi, kaš liecina, ka draudzes saimniecība un cita? lietas latviešus maz interesei Sapulci ievadīja ar svētbrīdi māc. A. .piebalgs, to atklāja un vadīja baznīcas   priekšnieks  A.. Jaunais, bet.' protokolēja A. Eve.rsons. A. Jaunais  ziņoja  par notikušajām pārmaiņām di audzes dzīvē un sniedza īsu atskatu par šīs latviešu draudzes  noorgabizēšanos : Grand Rapidos.  Sākumā  draudzes gana pienākumus veicis māc. Kr; Hermanis, bet, ierodoties SaV. Valstīs prāv. J. Ozolam, pēdējais turpinājis vadīt un veidot draudzes dzīvi, bet niācl Hermanis sācis strādāt fiziskn darbu.   Viņš inforinē, ka draudzes padome ietēi.cr mācītāja ainatam izraudzīt: kr. Hermani. Vairāk karididātu- nav, .un, stājoties pie balsošanas, viņu arī ievēl lielā vienprātībā un vienbalsīgi; Drau-(ļzes priekšniekā aicināts, zālē ierodas jaunais mācītājs, un sapulces dalībnieki to sveic ilgiem aplausiem. Ar sirsnīgu uzrunu pie vi-. ņa griežas māc. A. piebalgs, izlū-
ORAND RAPIBI (MICH.)
Grand Rapidu un apkārtnes
objektu lielbalstīm: Francijai. An- ļ^^^^^^)^ ev.;^jut. draudzes jaunie-
.       ,        siem, kas velētos^piedalīties pare-^hi,n, „n TCnevnai: Av .np-ln nn elzētās iesvētīšanas ņiācībās, jāpiesakās pie draudzes māc, Kr. Her-nlaņa, 15 TroAvbriclge ,N;E. Iesvētīšana, paredzēta 16? jūnijā, ■
© Dr. U. Kažmeŗs.no-Leikvjū devies līdz ar ģimeni pavadīt divu . nedēlu atvaļinājumu uz Floridu, un šinī laikā savā darba vietā nebūs sastopams. Augšminētais paziņojums uzskatāms, par informāciju tautiešiem Mičigenā, kas varbūt bija domājuši Dr. N. Kažmeru :tu-,vākās dienās apmeklēt. © Latviešu ev. - lut.: Vienības draudzes mācītājs Jānis Lazda 20.
glijaļ, un Krievijai. Ar angļu, uu krievu līgumu 1907. g. Persiju sadalīja"* iespaidā šf airās.
1941. g. Irānu okupēja Anglijas un Pad. Savienības karaspēks, bet izvācāš. 1946. g. 1951. notika nacionālisma uzliesmojums, apvērsums ar min. prez Mosadegu priekšgalā un konflikts ar Angliju, sakarā ar naftas lauku nacionāli^ zāciju. Tagad valda šāchs Muhameds Resa Pablēvi: -
Šaudi
Karaļvalsts. PLitība 1,6 miljo kr» kra., iedzīvotsju skais 8 milj. Galvaspilsēta Ēr Rījada ar 100.000 iedz. Svētā pilsēta Meka ar 150.000 iedzīvotāju
Arābu . pussala, plašais smilšu un bagātais eļļas apgabals, pieder Kažmera un Dr! D. Bīskapa; refe-vienam   cilvēkam, -vārdā Sauds.        kas vairākus gadus pēc kārtas   izpelnījušies  dzīvu, latviešu-publikas atsaiicību. (J& Šinīs dienās bijā izcēlies uguns-: grēks  Vagamakeŗa laivu fabrikā,
nēm bija pulcējusies ap 50 korporācijas dalībnieku^ un kāVečās. tā ""^"^Jļ;? jaunās paaudzes pārstāvji kopigr ^atra lama. pavadīja patīkamas stundas, v
© Pēc ilgāka starplaika grand-rapidieši gaida tālākus ciemiņus Valērijas . Riekstiņas baletstūdjjas audzēkņus no Čikāgas, kas rīkos savii baleta pēcpusdienu 3. martā, pīkst. 3 p.p.. Ieejas, maksa: pieaugušiem $1.50, studentiem puscena, skolēniem 50c. ^
0 16. martā, pīkst. 7 vakarā viesosies dubultkvartgts , Kalvis np Kaii.adas. Ieejas maksa koncertā: pieaugušiem- $1.50,' studentiem un skolēniem puscena. _Abus. sarīkojumus organizē latviešu biedrība, un tie notiks 342 Biiclge lēļā, N. W. Tirdzniecības, uzņēmuma At-
Grand Rapidos, 305 Gbarles S. ^Ej (tālr.: GL 19929),, informē, ka no .Zviedrijas saņeniti jauui drānu pa-ļ raugi'  dažādas kvalitātes, kādus Jespējams nosiitīt uz dzimteni saviem    tuviniekiem. Informāciju sniedz arī pa pastu, un pārstāvis augšminētā dzīves vietā runājams
:  ' V. 2.
■■•KALAMAZIJ-(MICHo)
februārī Grand Rapidu vietējā rai- ļ lanta, pārstāvis Eduards Sliede, dītājā Amerikas Balss redakcijas uzdevumā • ierunāja ,savu sjprediķi noraidīšanai tautiešiem dzimtenē.
@ Latviešu, biedrībag pilnsapulce notiks marta mēneša otrajā pii-sē. Starplaikā paredzēti arī, Dr.N.
Arabija, ir senā semitu Izcelšanās vieta .Arābu tivīlizācija te pazīstama jau 1.000 g. pr. Kr.. bet maz izpētīta/. Savā laikā romieši mēģināja iekarot Arabiju, bet viņu leģions gāja bojā bezgalīgos smilšu
kurā strādā an vairāki; latvieši. Nodega viens ~ fabrikas korpuss, — 1500 gatavas laivas, un zaudējumi
klajumos. Arī persieši to iekaroj.a. ^"iedzas pie 750.000- dolāriem. Dar-
tikai daļēji. Tad. nāca Muhameds, Islama dibinātājs, un apvienoja Arabiju . .Bēt; 300 gadus . vēlāk tā atkal.s-adalījās mazās valstiņās. No 1517. —:. 191S. g. Turcijas sastāv-, daļa. Līdz; kamēr Abdul -: Azizs Ibņš Sauds šī gadu simteņa sāku-, mā ar savām, pravietiskām mācībām un saukli „Atpafcaļ.pie Kora-,
bu šinī sakarā gan zaudējuši' tikai -2 ktVieši, bet fabrikas .vadība, so-lot_ darbus- drīzumā atjaunot. Tas bijis viens no lielākiem ugunsgrē-' kie.m,Grand Rapidos pēdējo .10 ga-' ' du laikā.     " ■   . ., . [
@' Korporācijas   Patria   ssmiies' ^
® Modību sporta cienītājs A, Tralmaks, • kuram vienām pa'šam pieder, vairāk dažādu medību, iero^ ču kā. visai medību: grupai kopā un kurš tā ietrenējies-šaušanā, ka sašauj katru uzsviesto pudeli uņ bundžiņu,: aicināja izbraukt mēdī-bās.„lai vēl ko iegūtu, šo sezonu noslēdzot. Kad katram bijā pa pārim zaķu,'kuri te gan nav lielāki kā. mums dzimtenē bija kaķi, un kad piedevām bija: nomedīts vēl viens kūmiņš, sākām griezties'Uz mājas pusi. Bet tad T. ieminējās,■ ka pa ceļam jāapciemoj.o't viņa krustdēls tepat farmā,:   " ; • '
Tur sastapām bagātas ģimenes māti Anstru Laurenu> un redzējām rotaļājamies dažus bērnus. " T." krustdēls tanī brīdī gulēja. Saruna ar L. kundzi, noskaidrojās- ka visi bērni esot, viņas. Pēteris, 7 g. -v., Māra 5. g. v., abi jau ejot skolā, bet Jānis esot 3 g.v.,: Jāzeps 2 g. V. un Mi'ķelisl g. v. Kamēr sarunājamies, ienāca pats ģim.enes_ galva līdz ar jauku meiteni. Tā šīs ģimenes vecākā atvase —, .Austra, 17 g: V., mācās Ričiandes vidusskola, ir ēakla skolniece un:.šogad: bei^g^ot skolu. -     , . _
Fie azaida " galda pārrunās ao-skaidrojās, ka: šī farma pieder slavenajam \ārstam Dr. Krēnem, kas strādā .ķalamazū.Farmai esot pārī. par 450 akriem.-§o farmu jau sesto: gadu apsaimnieko Jāzeps Laurēns.   Viņa bērnība noritējusi
kliedz,ka Apvienotajām/ Nācijām esot divi likumi: vājiem viens un. otrs stiprajiem.   AN  TikUins   ir.; viens, bet: tā īstenošana atkarājas; no valstu morples,' jo AN lēmumiem pirmām kārtām ir tikai mo-; rāliska nozīme.  Ja kāda valsts grib sevi nostādīt Krievijas stā°; voklī, tad tā var šos lēmunius ne- . pildīt, bet tad vairs nedrīkst kri-v tizēt Krieviju,    ^ , :
Savu lēmumu'īstenošanu AN var mēģināt panākt ar sankciju lietā-šanu. yisu=V-ar darīt tikai iespējamības robežās un.neko nedarīt.tā» dēļ, ka nevar visu izdarīt, ir nepareizi. Pareizais secinājums no šīs opozīcijas  nepareizā  viedokļa ir tāds, ka       tūliņ jājikvidē.   Bet: arī to viņi nedomā darīt. Ķā katrai biedrībai, AN ir iespēja savus nepaklausīgos, biedrus izslēgt, arī par to neviens nedomā. Krievijas, rīcību ANuekā nevar ietekmēt;: var tikai to nosodīt, bet- šī rīcība katram ir tik labi zināma, ka: tās nosodīšanas nolūkā nav jāuztur AN organizācija. Ja nu ASV: šo brga-pizācijū uztur, tad jādomā, ka tās starptautiskajā polītiķā gribētu lie- ; tāt morāli,   bet līdz šim taš vēl' nav izdevies/:un,tādēļ,-jā šodien; likvidētu AN:org;anizāciju,; starp-; tautiskajā potītikā tik un tā nekas negrozītos, jo politiku netaisa J^N» uņ par visāni lietām" to netaisa pēc morāles noteikumiiem. Dzīves dau-dzējādībā laiku pa laikam tikai gadās, ka dažu valstu: intereses saskan ar mofāleš priekšstatiem. Ja. jau. ASV pret arābu gribu atzina Izraēlas valsts dibināšanu, tad tām konsekventi arābu griba/ arī tagag nebūtu jāievēro, bet nedabūt žīdus bez noteikumiem ārā no viņu ag- . resijas -eeļā okupētajām territpri-jām nozīmē sviest arābus Krievijas klēpī. Jlizenhauers un. Dallešs saprot, ka to pat -ASV nevar atļauties. Demokrātu partijas -admi-. uistrācija ir atstājusi Eizenh,au€-. ram smagu mantojumu ar pārmērīgi lielu Krievijas varu. Vai demokrāti nedomā, ka Krievijas vara vēl palielināsies* ja arābu zemes bez ķaŗa nonāks Krievijas varā? Ja tas notiek, tad Eiropa, vi-, sumā no brīvā? pasaules jāsvītro, vai, ja to negi-ib/darīt, jā^ākTris-šais pasaules :ķaŗS. Brī,vāBVaiņ;ko-mūnļsti&kās pasaules varu/"^ li^z^.' svars, uz ko pasaules miers. paS-reiz dibinls, ar arābu .zemju nonākšanu. kŗleVu varā .būtu upsvē-ries par labu Krievijai. /
Pasaules .miers tagad.; atkarīgs no tā> par/ cik ASV diplomātija vai^ saglabāt pai* drauglejn abus vēsturiskos pretiniekus — žīdus ua.
(ļzoties DieVa- svētību un. novēlot
lēkmes un panākumus darbā. Māc ļ arābus. Jau'Muhameds Korānā sa^ Ķr. Hermanis savukārt/ pateicāsjka, .ka piniiais rīkojums,.ar kuru
Dievs; atklās pastaro tiesu, •būs
par dāvāto uzticību.
I Tālāk draudzes pierkšhieks. A;' nosūtīšana uz elli. Draudzība ļlaunais pakavējās pie 1956; g. iē-, widiem ir jāuzturViņu lielās va* nākumiem un izdevumiem. Pārskar rās dēļ ASV, kur d^īvo puse no vi-:ta gadā pavisam ieņemts 6750 dol. sās pasaules žīdiem; aŗabu drau-iun. pilntiesīgo draudzes,_ locekļu dzība - Krievijas, dēļ/' Bizenbau^ ;skaits.bi]is 518, neskaitot bērnus un /tos, kās ņb obligātiem maksāju-. ;miem atbrīvoti. Krietns skaits, ir tādu, kas nav nokārtojumi savus jmaksājumus, pie kam daži par vai-. ;rāķiem "gadiem, un šī parāda summa uz 1957.. g. 1. janvāri sastāda 2.700 dolārus. Jāpiezīmē, ka šinī ; draudzē katrs pieaugušais vēl arvien maksā vienu dolāru mēnesī. ^ Draudzes /. pārvalde saimniekojuši budžeta robežās,: radies arī atlikums, bet vērojams* ka taisni šo kūtro maksātāju dēļ vienā otrā gadījumā nācies sašaurināties un ie^ vērot zināmu piesardzību nākotnē.
Sapulce pieņēma padomes sastādīto :195.7.g. budžetu, kasbalansēts 7357 dol. apmēros. Jaunajam mācītājam/ sapulce nolemj maksāt 300 dol. algas mēnesī} neskaitot dāžā,-dus sīkus izdevumus kancelejas uzturēšanai un braukšanas: naudas.
'Padoinē domājusi arī izdot rakstu krājumu nelaiķa prāv, J. Ozola piemiņai, un. eventuāli; dibināt:stipendiju uz Viņa vārdu kāda studējošā atbalstīšanai. Vēl sapulce pārrunā dažus ilnanciālus un saimnieciskas dabas jautājumus/ kas skar nekustama īpašuma fondu un obligātos mēneša maksājumus,.
://.^V. Zirnītis.
dalībnieki Grand Rapidos un;4ā3 „ sll&rietes asaras ir vislabākais ezeru zemē Maltas pagastā, kur
apkaimē 16. februārī latviešu bied^ . ^^r" i..,c n^»-      u          ^ tēvs bijis mežsargs. Piedalījies 2.
rības telpās atzīmēja savus gada ^^^^^^^^V                               pasauc karā/   Ār varonību ap-
svētkus. Uā svinībām līdz ar ģims- F^jtas lietu tirdznieciMjo      •      ■ ijaļvots ar' vairākiem ordeņiem.
Vaicāts par pašreizējiem dzīves apstākļiem, L..paskaidro, ka darba esot daudz,. Bet par visu viņS pats esot noteicējs, darba izkārtotais un arī, to darītājs. Tāpēc ar to/arī esot apmierināts. Farmā govis: esot tikai pašu vajadzībām, bet liels skaits aitu, daži zirgi un arī cūkas. Lai iegūtu . vairāk līdzekļu; lielās ģimenes vajadzībām/ L. ziemas laikā strādājot fabrikā nakts maiņā, īpašnieks, Dr. Krēne esot izpalīdzīgs un labvēlīgs. .
Pie farmas pieder jauks, liels ezers, bagāts dažādārn •zivīm. Tur sezonas laikā esot arī pīles un zo-, sis. Sezonas pirmajās dienās esot nošautas 130 pīles un 40 zosis.
^iinenē   valda  jauks latvisks gars, un skan latviešu "'.valodā, ; Mans/ vēlējums, lai M kuplajai; latviskai ģimenei patiešām labi:; klātos ua. Visuvarenais: viņus sar- i
ers aŗ Dallesu cīnās, lai noturētu" di'audzību,; resp, līdzsvaru,; Ja prezidenta krēslā sēdētu Štīvensons, tad, spriežot pēc. viņa vēlēš.'inu: runām, ASV politika būtu. nosvērta žīdu pusē;: un ar ļoti lielu var-, būtību ;.pasaule jau atrastos Trešā Pitsau^es kara priekšvakarā. / V'
žīdi ir ļoti grūti apmiGrināma tauta. Pat tādiem pasaules :yaldī-šanas meistariem kā romiešiem nebija viegli pār viņiem valdīt; Atliek vei-ot, ķā: Eizenhauers uziturēs Pdzsvaŗu starp arābiem un žīdSiens un līdz ar to pasaules mieru. -Bija Latvijā un iŗ arī šeit starp angļiem vecīši, kas Bībelē izlasa,- ka pirms/nāks/ pasaiiļes gals,;žīdi a^ griezīsies. Palestīnā "un, kļūs lieJa valsts. Varbūt^ šo vecīšu stunda/ tuvojas: žīdu valsts jau ir, un Tŗe" šā/ pasaules kara reziiltatā tā Var kļūt liela,   //:::;^ ;: : .
KiKampe
Pasaule mainās^ māšu dzīve p tāda, kādi! toi veido mūsp domas,
Jfarks Aurēljjš
;';;'^:;\:;"';''; *v: ■;".:;
Uzliec sev par pienāknmīi pazīt sevi pašu, jo tas jr grii-tākais uzdevums pasaulē, j Stjrvantess
■■ /■■-.: '•."■■//;:■;/■:/..,
3rēs atklājam patiesību ne tikai ar prātņ, bet aŗī ar sirdi. - :iPaskāIs
V ■  :^'/'.- ..-■■,■-: ■  Cilvēki Ir daudz jntlgāki, ja kāds pārkāpj paradnmii, nekā pret to>-- kās pārkāpj dabas liknmns. /
Plntarcks