klišie Kristus Augšām-fki. Mēs atkal, kā kat-ļmājam, kā iepriecināt ļun tālos mīļos, mazos Jisaulē vēl nav izškau-[a, bēdas un rūpes: arī tautiešiem ir prāvs I kam vairs nav nevie-vaī tuva cilvēka uņ ttiem vģŗētu sniegt pali/ JŠeit nu nāk talkā ļiizācijas ka Daugavas lUdzes ,uh citas, vācot Rmmirstajieni un pame-ļsverami lielu un svētī-ļevišķi vienā palīdzības ļmūsu Sarkanais Krusts rūpējoties pār mūsu [Padomju Savienībā lin arī par tiem, kas ir-no- deportācijas, bet Inē bieži vairs nav ne? |"īgā un arī nekādas ek-fespējas. Lai novērstu, , ļimīgie hfitu- spiesti at-lies Sibīrijā un citās de-fietās, gan jau kā brīvi k Vācijā vāc arī ziedo-ļnolūkam. Par saziedo-ļsK iepērk labās kvali-. drānu uzvalkiem un . uz mūsu .dzimteni, tā iki izmantojot savāktos ļiāŗdodof uzvalka drēbes rļiūsii tautieši varot iz-?šus!
ese Vācijā; Elbestrasse: fcurg, Gerraanj- nau-pvest vislabāk i>a pastn ziedojumus §1.00 vai $2 fkt gaisa ltos£a vēstulē), ssu no mums Dievs ir ļ.lielāku vai mazāku ro-tatrs no mums, Kanādā. f sūtītai LSK. Vācijā tikai ■ ru, i tad sanākta milzu neviens no mfisu tau-ir atg-Tiezušies no iz-ļvietām nebritu spiests
U dzimteni un aterriez-,1
ba un žēlsirdība ir senie ļkumi:- pierādīsim, ka ir ļējā īpašīl^a vēl mājo mū-in sniegsim .palīdzīgu ro-pabērņieral . ' i lai mājo mūsu sirdīs ; ffV,— skāii Kdstūs Svē-UMEsiet žēlīgi, kā jūsa šVs ir žēlīarsj'"
S»b. Stūlā
>iiiinu kalendārs Tōŗonto
— 1. ev. - lut draudzes lucerts.
•St. Jāņa draudzes mo' te Canadeurope klubā, 33 Str., w. [ — Amerikas latviešu te-fstenas ansamblis — A. :„Jūdass".
— T. ĶeniŖa audzēkņu ļSv. Andreja baznīcas zālē. k- futbolistu sezonas at-|s balle Toronto. ;
Teātra draugu biedrības ļis ansamblis ~ M. Zīver-(ejā laiva".
MMK sezonas noslēg-i aile. Poju nacionālā zālē. gaidu. 35 un skautu 40 ļabilejas atcere Sv. An-baznīcā.
r — S\\ Andreja baznīcas ķ:eņa.„Spbki" ar Aīmiju t..TLNT uCvedums. T — Norvija. Lielzuikas un kviarteta Kalvis labdarības fs Polu zālē. 1087 Queen Ht, nko Latviešu saim-ļo. darbinieku apvienība, ļ-^ Kurzemes kapitulācijas la dienas atcere. DV To« hod.
ļ— Čikāgas latviešu teātra. pē Lidijas Auzānēs - Vī-ļ Dāmu valsis, tLB, i. maijā — Baltiešu sportā [centrālā YMCA'ā.
. - Ziedu balle ^ Maija fnes vēlēšanas, ColumMs jV Toronto nod. 1 — Baltiešu sporta svētku ļuma balle: 1021 College St
KkATARIIES, OHT.
Dāmu kluba sarīkojums "
iņskriptus saīsināt, uz TēlēSianos sūtīs atpa-
ītajoš rakstos Izteiktās de-
ATOMLAIKMETA
«Latvijai Amerikā" no Vācijas
KORPORĀCIJAI
30
4
i'' 1
. .20 .martā iiz.;30 .gadu pāstāvēša- • ^ \;; V
\nu atskatās LU studentu korporā- ,,Tautā'v koncerts vēl neM^^^ ■Kchnika attīstās arvien strau-pārbaudijuma laikmetā, kurt mumr^ē'vai citās V^^m ^^'^^s nozarēs,: c«a^WKlia.^ vērtētp^un avižu ^kŗUikas^^neizla-
3āk, liekot pat njodemajam mte-' JSiterito 8.všp»«k«».j*ntecM- «lilm .V>^- l»bņ«Js,..piemets, J*,**^ "tuS^?» f ap ,.tas, kad s,e pasi vn c.ta kon-dienu cilvēkam brinities par to, ko ku.Tādērar! cilvēks.pamazām pār- atrodams pagātnes izcilo personi- 200 lat^le»..sWentu. Daudzi no certa rad.ja savus ja^
radījis un attīstījis zinātnieka vēršas, par jāunū. būti, kurai. ^T5nw fi
gars. Šodien nevienu vairs nepār- cits ķermenis un arī cits gars!
steidz ziņas par lidmašīnām, kas ar dvēsele. Mūsdienu vērtības zaudēs zinātnieks, ■ kas pilnīgi pārvJ trīskāršu skaņas ātrumu' jbņo ap nozīmi mūsļi planētu; nevienu nepārsteidz pašu cilv
arī fakts, ka.attīstītas raķetes, ku- norisināsies'n..^..-v.....—. .,..«ua«.. ......----- . ., • •^«c-.von-n-,. r , ,t . ..
tu sniedzamības tālums, klust ar- kā tempā nekā tas bijis līdz.šim! nav nozīmīgi kaut .ko.zināt, par Sq-^.-zeŗts. A^v^n^■^^^^u <■ loceldis ap-;īen lielāks. *t tikai mazliet vai-; - Daba fokia. drāmām, bet nepieciešama-zmigi u^^^^^^
ŗāk nekā pirms 100 gadiem .-gadā — avīzēs varēja atrast brīdinājuma pilnu .ziņu: medicīnas liet- " j.,ģg ļjopš 50 gadie^ . . ' . , .. , ^ v^i/in «t.^r, • • • ■■ n r.^-■pratēji baidās, ka lielais Mlcienu-^^^ ^ģrnā, meit..-un -^^^^^^ ™-i^^1^1 ļ°ļ'^^^?^?^ ^ ātrums; varētu' atstāt: nelabvēlīgu ^ļ^ji pārsniedz-savus" vecākus: Pie- nas nav vajadzīgas labāka • dzīves das.
Ķejiiņam souāta .čellam un ..klavie-j rēm, bet. V. Dārziņam ^ ķlavie-'
iespaidu uz cilvēk^, nervu sistē
mu . . . No šī brīža nebūtībā .aiz-^^ņg ■garums' caurmērā palielinājies tecējuši tikai. 111 gadu, bet. mūsu/j^^^ŗ cm.:un' paredzams, ka nā-. dzīve .ar technikas attīstību Pāi-^^otnes cilvēks mūs pārsniegs vis-l vērtušies līdz ņeiiazīšanai. Šodien.'j^^^^ .^^^ galvas tiesu. Nākotnes; mēs varam, viegli pasmaidīt par ie- ^.iivēka galva arī būs lielāka, \ jo
Pēc kara beigrcii brīvā-pasaulģ
pa'šu labāko) angļu jaunās paau-.' dzes vijolnieku Alaiiu Lavdeju. ļ
zīto), 4^ .reklāma atmaksājas, Ti- : sos irh koncertos pierādīja kādia cienījama koncertu aģentūra. ; ' . Tā pienāca lielā, pirms trim gadiem ne sapnī neiedomātā, diena. . Pirmo reizi estrādē, ņo kuras parasti .200 līdz 1000 galvaini angļu ķpŗi. kopīgi a^; visā pasaulē slaveniem solistiem' u^i orķestriem liek; atskanēt varenām orātorijām. bija . mūsu . dziesmotais, pulks, — pa- ' si ar savu dziesmu. Kur Valters, j ' Karajaus, Ormandijs un Moratoriju atskaņošanas, meistare . Sādžents pārmaiņus cilājuši takts zi2.ii,,-~ . mūsu pašu Reiters! Nebija nosa» kārns,, kas bija vairāk aizgrābti: .' . -klausītāju, tūkstoši, - dziedātāji .vai pats meistars Latvijas Dziesmu -: :svēku virsdiriģents: Acis ■ kļuva '
korporācijas darbību. Ozoliņš■ no--.Zviedrijas;-bet v1su;-4-.VAiz .A'īrļņa laba dzīve, vaļ.aiz li.e. ..^aJ^a.s.visieiņ... .Keiteia pa^a .Jz>.ele.
šaniību.
3rAINīSIES, AIP- -CILVĒKA
priekšējāiu paaudzēm un viņu dzī- galvaskausa telpa tāpat' pamazām ^ Dabiski, šo pārmaiņu rezultāta ves uztveri..Bet vai.— nākošā Pa-ļpalielinās. .Novērojamas arī citas, mainīsies arī cilvēka dvēsele, viņa audze, nevarēs vēl vairāk, smaidīt, j^^,„,aiņaš. Tā pirms trim ģenera- Jīitu dzīve. Ka-arī^psīcbiskā cilve» par mums'pašiem? , - .....+^ «r^i,fl_
' - • ļ - -. ■
: VEIDOJAS JAl^'A .CILVĒCE
■..Viens, - nekāclā dzanis:' . pašreiz aug. un veidojas
jauna pārk .Mēs nām
iesākusies! Mēs atrodamies smagā
•lai atjaunotu-kor
un atcerēiDs tos, kas vai nu bija .senātu ..pianoforte" tika. nodota la. vai aiz iņaža krituši vai, pazmluši bez ģiōrta-kaujās, ķomūistu ņoslei voti vai (leporiēti. .To skaits
ievērojams. : : ^ " Inu jauktais-koris stādījās priekšār.Sājā.paša laikā viŗu■ kori aizve-
Sekojošas gados korp^irācijas' Reiteram.:-^. un otrādi. Vīlušies,^^ uz^ kādu patumšu baznīcas zali
'nebija ne pēdējais, ne pirmie. ko-:virsdiriģ^^^^^^
un tenoru tā jauktd koru programma saštāvē*-ja no dziesmām, kas .nevienos ie-
vēsts le-'kaimiņtautas pianistes,- Dagmāras bailes,aca: .tu manā(i) sirsniņā(i), Jci iio_«ziesiimm, Kas^.^nev.en(^ le , loSka-^Kokkeres gādībā. . .tu manā(i). pratina^,)" arī tika P^'^eksejos^svētkos i^^^
lobiepKa . .>= . . \ :,uAnt^^^^^ ' Noslēguma tradicipnalas kantātes-;.
bijaļ,Šo divu koncertu atstarpe tad aizuzita?. ^
.1 nu jauktais -koris stādījās priekšā i Sajā. pasa
cijam cilvēka smadzeņu svars caur- l^a pārbūve jau sākusies ^to aplie., darbība tj^rpiņa^us^^ gan ASV un --^ ^^^^ ij,, ..i'par to ko tur'izdarīja.
cina mūsdiemi kultūras, modes un Kanāda, knr-atrodas lielākā daļa ŗi, dazadu.gan a-paks-,gan virsdi-AU. pai _ lo, , ko_ luī Vācijas garīgo'strāvojumii attīstība.. Ņem-jendu,gan arī. AusnāH bija -gatavojušies: otra^dieii^^^^^
mS š;^rstījās starp" 1300 un 1400 mūsdienu kultūras, mod^:un Kanādā, knr: atrodas lielākā da :ramiem. : Slavenajam :Vācijas.arīgo,str^^^
stāvoklim
..Tēvijai" vietā Beverīnas dziedonis'' ar ērģeļu pavadījumu, kura . notis viņš vienīgais bija paņēmis līdz hp Latvijas. Tie bija ;viņa pir-
mie un vienīgie .trimdas Dziesmu.
alstsvīram Otto Bismarkam (1815.-^^^ ^^^^ vai mākslas-Pasauli.^ Vai jā un citā, z .,oaov ^r. laika ■ctā\.nWh,v modernā glezniecībā,muzika.teani^^ Vendui, kas
Vīru koris gan ■ skaftiiski. bija
wi,89S.) bija
caspa.r.z ir pre.d,o.:On Re,.e,.r-Reiters strMāK.a<,^,^-g^^
.V 'naktsmītņu sagādāšana.. Londonā'c^-^^esimtsvīil-ķas bija, iņs, lepnek-1 ^j^^.^-. - iznāktu skaudīgi: dār- ļ cita spēka veļdu: - savs
fādīja savas pro-
liv
£AiJiLA\mSMM fiNAS PUS£S
MEDAĻAS, OTRA. FUSE
dienās Bismarks nemitīgi, aŗ smagām galvassāpēm ,nemaz ne runājot par 'laiku, mums.
tīštības virzienu mēs pasi nesapra- gami.
kas nālts-pēc*™^»"™?"^"'™;,' :.,
Tecnnizetais' nākotnes cilvēks
..• būs pieejams vairs tikai,rupjākiem I Tāpat pārveidojas cilvēka nervi, kairinājumiem, bet toties nodosies ļ
ĢEN DANKERS
Zo , zināja, kas tādam jādara!
kā:'.
ne Viņam
'ga. kādēļ-izmantoja kara laikā pa-'?^'^"^^^^^ augstākai galotnei atska-"zemē iebūvētās patvertnes. : Tajā j^^Jot 0. Baštika ti^i nese^
gjjj,jļļj::jtīto Veļu laivu. ;Šī, gandrīz stin-
' Kapt. Ādolfs Blāķis laidis grāmatu ..Medaļas otrā puse" par latviešu leģionu. Tas ir 208 Ipp. gar? apšūdpzības raksts pret okupācijas laika latviešu ģenerāļiem, pulkvežiem un ģenerāldirektoriem par kolpborāciju,' . ' Izlabot šo j,melno grāmatu", kļūst smagi ne tikai par grāmatas; saturu, kur daudz neapstrīdamu faktu, bet arī par pašu autoru. Kaut arī Ādolfs Blāķis, ir pazīstamg kā nelokāms principu cilvēks, par viņu tomēr var teikt „tiesas vārdus!': kad no tiesas nāk mājās, tad visi ir gudri;
Autors grāmatas ievadā saka, ka „kā pats nosaukums rāda, Medaļas otrā ļpuse ir tikai puse no medaļas." Tātad izgaismota tikai puse no visiem lietās apstākļiem. Neatkarīgajā Latvijā spriedumu drīkstēja taisīt tikai ievērojot visUg lietas apstākļusļ tātad abas meda-
,.. Ģenerālis,OsKarsDankers no Vār neprasa, vai viņi ir noguriiiši, no-'~ ■:T"'^ kas ar savu. Jcompliceto- sistēmu ^iem ar lielāku kaislību vun. izturi- 'cijaš-ieradies Ķnjovkā-12:. martā ar-skumuSi vai', neēduši; _' tie top.ļ-'f ;. y ^ "ft^^^ mi neloģiski. :ka kopš" š»s-Dziesmu' '
stiepjas caur!^ visam - ķermenim, ^u. -Smalkās dvēseles' izjūtas im kuģi- ..America".-Kopā ar ģenerāli vērtēti-pēc tā;-kā tie dzied. Tagad.'^'^'^^.^^ dienas,: tātad sešiem: gadiem .(pēc
Techniskas attīstība prasa, daudz romantikas apdvest^ -noskaņojums atbrauca viņa dzīves biedre, mei-'jūs visi esat sādi māksliniekif'' tā nekur vairs
iabāku nervu trenēšanu un piel^idūs nepazīstams, betmūsdienupsī-ļta Doroteja, 18 gadus veca, un Nāīvl biJa tie, kas ieprie ^ ■ džināSanos apstākļieņi. Kā iņtere-.c.iologi.uzsver, ka nākotnes cilvēks 'dēls Kārlis, 15 .g,, v. Dankera ģi-''domājušies Reitera gadu klajā ļ san tu -piemēru zinātnieci izvēlēju-' tomēr, nebūs arī pavisam nejūtīgs, ļmene ieceļoja Amerikā saskaņā ar smagu esam. Katrs'diriģ " nar šies pasaules literatūras klasiķi jo z.em .ārējās bruņuV^aUlas' tomēr ^ bēgļu'/.Ieceļošanas aktu. Ģenerālis visjaunākais,- varēja— Ģēti (1749.--i832.), uzsverot, .ka pukstēs silta sirds. , , •Ņujorkā uzturējās dažas/ dienas,'enerģijas izstrāvojum
viņš ar savu tā laika nervu sistē-. Nākošo ģenerāciju cilvēks nebūs pēc kam izbrauca uz-Mičigenu: mirstamajā; darba di mn nebūtu spējīgs mūsdienās izva- labāks vai sliktāks par mums. Tas; viņš vairākus gadus dzīvoja Mem-^mēģinājumi Jaunākās paaudzes ^^^^^
dīt automašīnu cauri kādas lielpil-. izrādīsies vienīgi citāds. Par spīti mingenā,, jaunajā pilsēfes rajonā,' dziedātāji, kas V.Pie^ R^^^^ ir5.=^nnrprfc «rl
. 1 "^^*i^. P^i' šas jau pirms pirmajiem diriģents, pat,
ijiem.
Liekas, ka Alberta aula ir viē-
varenajām ķermeņa, gara un dvē- kur pilsētas ^-alde devusi ielām Rī- dziedāja pirmo reizi mūžā, nn šo Jļotiktu bez ipaSnīeka atļaujas ne-seles pārveidibām nākotnes generā- gas, Jelgavas, Liepājas un citu!tikšanos varbūt -bija -gaiW arļatveramas Koru koncertam' gluži cijas cilvēks būtībā tomēr paliks ^Baltijas valstu Toties cilvēka, ķermenī pamazām tas pats, kas jau bija ^m Latvijas neatkarības laikā ģen.' jiem žestiem un asprātību veidā pa^
mazinās muskuļi. Nerunājot par tēvi — tikai'cilvēks, kas tāpat cels Daņkers bija Kurzemes divīzijas 'sniegtajiem: "aizrādījumiem
sētas centram LAIKS KĻUVIS. PAR NAUDU
nākotnes ģenerāciju, jau mēs būtu cerību pilis un iegrims vilšanās.^komandieris un Liepājas garnizona viņa draugi un cienītāji. Un.kā.ne: nolemti nenovēršamai bojā ejai, ja dūkstājā, kas tāpat būs apveltīts pr^^^^^^^ • - ' - - . r.-
mums tagad, kā to tik bieži darīja ar cilvēciskām kļūdām uņ vājībām, mūsu sentēvi, nāktos aŗ vāli rokā kas tāpat svārstīsies starp dziļu izstāties pretim ikcim, lai iegūtu me- misumu un nesatricināmu ticību, dījumu ikdienas uzturam, Mugur-.'iekšēji ilgojoties pēc klusas laimes.
kauls kļūst vājāks, jo modernajā laikā mēs esam atradinājušies vieiimēr kustēties, un rezultātā at^ sevišķas ķermeņa daļas atrofējas.
ias mkes. Bet A. Blāķis dod iznīci-,paŗ to vislabfJi liepiņa arvien pienesu spriedumu tik lielā un sarez-ļ t,„ ģitā lietā, dibinoties.tikai uz me-l^^SoMais cilvēku skaits, kas, pie-
Alfmls VInčelis
L. Liberta gleznu izloze 24. martā
Prof. l: Liberta mākslas cienī-
to ložu lietošanas atļauju izprasī-^^^^^ šana. Daudzi nedeva, — bet pali atnāca. Citādi seno patiesību (bet tikai tagad, Reitera pamācīti, so- latviešii koncertu rīkotāju maz :at-
jāpzīst
^ P; . Dreimaņa raksts Poļu un rām, lai lielo tautu saimē un pār-
vērtībn laikos varētu pastāvēt. vija Amerika §. ģ. 13. februāra n-
Vērtību laikos varētu pastāvēt
'■ CJMM;MPiDi:'(ffl^ . .;;
® Mūsu tautiešu pārvietošanās Sa^ vienotajās Valstīs nebūt nav aP-
rā un citu raksti, citās vietās ar līdzīgu domu gaitu un lietu un norišu apgaismojumu rada pārdo-mas,-r '.
. P. Dreimanis saka, ka poļi pēc ļ.
yVajadzēja paiet vēl mēnesiepi, . kaniēr Albert^ aulā radītais dziesmu vilnis, atskaņu kon-certu veidā, pārvēlās pāri visām Britu salabs latr viešu kolonijām.
t:!-!- ,■■ ■ ■ ■ ... .* • ■ ■■
Un tad sākās lielā „tautas pārvietošanās," kas vēl ■ šodien nav beigusies: uz Kanādu; Dažs labs dziedonis klusībā bija glabājis ku^ , ģa; karti kabatā jau uz Alberta aulās'estrādes stāvot... Pagāja divi gadi uri Kanādas latvieši organizēja savus pirmos Dziesmu svētl^u-š, Anglijas latvieši, pretēji piŗmai nobilei, konsta-, tēja, ka. .viņu dziesmotais avangards tomēr vēl turas; I vispārējo Dziesmu: svētku SO gadu atceres koncerts pierādīja gan lielu kvantitatīvo zaudējumu, bet kopējā kvalitātē pāt augšupeju. Lesteres koristi pat Tunāja, kii nevieni tā neizjūt dziesmu kā.-vļiņi. Pamēģiniet jūs turēt kājas ledainā -fidēņr un dziedāt:' -^„silts prieks līst uz galvas, silt^ priekg līst uz rokām.:'. Leteriesi to darīja, gatavojoties nākamām dziesmu dienām, jo no aukstuma .pārspŗāģušais ūdens vads.
uz visas latviešu tautas nacionālo, mitīgi pieaug, un cilvēkam atliek ;martā, plkst.^ 4 pp. prof. Liberta martā sarīkoja ungāru revolūcijas;
prasību — leģiona vadībai un pa^-;aizvien mazāk brīva laika, jo viņš jaunajā stu^^^^ Republikāņu klubā, . ,_. . ■o;^,;;4s .A^ūn . , , • ^i tu —-a i.c.*oi,xa.sucai;, uucus v«ua
pārvaldei bija jāprasa brīva un ne-'atrodas trauksmainā steigā: laiks maica (Pazemis: E;vai F līdz Par- 3431 Caurch Ave., BruklTnā. Prb-'.jg^^^^-kara.iegūst n^^^^^ mē^inājum^telpu
atkarīgā Latvijas valsts kā leģio; kļuvis par naudu.: Mums vairs Oh 7-3618. ļgrammu ievadīja ALJAs publiskās.^^^^^^^.^^ »f'«"^^jf V^'^^"1-
na:cfņas^jēgaun.mērĶ.^Pr^^ nozares, vadītāj^^^O-Sl £
■^ ' ' Ūn kad nu saulītei 1954. gadā.
liet 'latviešu karavīru asinis, mums arī gaļu putras veidā, iepildītu kā
ci
- i.
7. martā uz 80 mūža; gadiem ■ at-
naidīģas^varas labā .Un tad nu zobu pastu tūtuņās. Vai tad JāDrī-' gj^;'jg^^^vr^
fg Blāķis apsūdz _ = _
vainīgos bezl žēlastības.
informācijas nozares. vadītājs:0. j^y§ka Gobiņš, .kas savā referāta aizrādīja, ka Austrumeiropas emigrantu cīņa pret komunismu nav saskaņota.. Poļu emigranti. pēdējā laikā sākuši stūrēt uz koeksistenci. Mums jā-
© Māc. Kr. Hermanis salaulāja ļlpbērtu Rudzātu no Grand. Rapī-, diem ar Annu Ozolu .no Sentluisas.
vija ar 3—3y2 miij. baltkrievu, diezgan plasļ Lietuvas apgabali ar
________gjjļ vīrie- ^^l^^t elcspertiem.. Austrumeiro-
Adolfs Blāķis apsūdz im izsmej nās,. ka mūsdienu cilvēku zobi šu kKarpārsiā^^^^^^ vēlamies, lai
kļūst arvien sliktāki?-Ja mūsu tē-. dos t»»""*--"" i^-^-—-r.-^^ j-- mnc ii^irimīcn.
Kristīts Arnolds:Rencis, Pētera ūn dažiem simttūkstošiem leišu, žīdu Ilzes dēls. .Polijā bija ne mazāk par S.nīilj.
Mārtiņš Batarags. Viņš dzi- mūs uzklausa: _ _
" ' Ungārijas brīvības cīņu federāci-
tors"— bez inspekcijas tiesībām. P iepazīstas ar zobārstu kabinetu knetni strādāt, lai savu bērnu pul- no raksturu. Pēc tam demonstrēja Ģeņerālinspekcija bijusi Himleŗa— ieķā,rtu. . . kii apgādātu un izvadītu dzīvē. To, filmas par ungāru sacelšanos.
Je.ke]na.-.Potjoniki.na sādža,: tikai, ' : — izkārtne.
Ģenerālis .0. Dankers ar pārēr; jiem ģenerāldirektoriem noorgani-j sējuši latviešu molDilizācīju leģio-
:DZIVES-.N.EPIECIESAMIBA - ' ■':.■:■ ''miOTNĒ
viņi godam veikuši :sīkstajās līdum- ^ @ ŗ,^^,^,^,^ ^^^^
nļekivgaitas,^un cietu rudijumi^^^^ bas Ņujorkā sākusi darboties teāt-ņeniusi;a.ri deli un meitas. Tns s . -i
^ Dziesmu Vairoga kora dalībnie- -Kopā apm. .1/3 iedzīvotāju Polijā ce T. Valdmane un Grand Rapidu, nebija poļi. Valsti, ar tādu ledzi-teātra.. kopas, locekle, kuras :abas votāju sastāvu, iiievar saukt par na-bijušās-Fišbatnas nometnes iemīt- cīonalu,
nieces.'savākušas slimās dzejnieces ■ ja toreizējā : Polijā ukraiņiem; Zmaīdas' Lazdas atbalstīšanai; 137 baltkrieviem^ un-/"leišiem. : katrai d^arušr_ši suņima pedejai 6^. mar- .,^^,^^1 viņas, apdzīvotajā . ^emē un tā nosūtīta uz Kaliforniju. Sevišķi. . . - , , , 7 - t,-+„ t,-- -s^ +0 atsaucīgi bijuši: daži bijušie/fišba-!^^«^^ y^^'^' ■^^^'^ ^"«^^^
Vispusīgās, zināšanas:
Meši, kas ār dzejnieci nodzīvoju--^^^s. P^^^^ tiesUms pašvoldibu, kul. v-uwo..a.. u.u uii m«xca«. XX.:, ^ c T vf "šl kopā vairākus .gadus.:bct .aka- t^ras un cifcu^^
, - 'no brāļiem, laisti pasaulē „laimi .^^^/v f"^^^ organizāciju sadarbības das bija poļiem viņu apdzīvotajos
s,^ar kuram ^^^^ Batarags.no- ^^^'11 gatavojas savaipi^^^ iz- kopa šim pašain nolūkam ziedoju-•apgabalos un valsts, dzīvē, tad" Po-
- ■ " _ radeiuzvedis Ev. Šķipsnas ]aun-
i sacerēto lugu Gājiens tumšā. Lu-' gas darbība norit 1940. g. kāda Rī-
■ saukti par mūsu ..vāciešiem," kas ram novērot parādību, ka labi un ļ brāļa Daugavpilī. Tālākie gadi B. .f?^ ļ^^S^'^'L^^^^^^^^^^^ ,-x„:„x.. ,.,.,-.i.o.T,^T.,- .•.„i7>..,- „„ uovcd Rīgā, kur viņš Ir jau amata dus A^^ ^temperga, R. Saulgoža, R.
meistars. 1915. g. selcb bēgļu gai-ļ ^"«fj^^?^'Neimanis K. Lazdiņš,
latviešu likteņus izšķīrusi ar riču-| priekšzīmīgi izglītoti cilvēki paradu kauliņu pārmešanu, bet vien- mazām paliek dzīvēs hbvārtē un iniēr gan vācu labā.
X , "" ta īCriPvHn nr. tā? p av P-impni'Vllnis. Izrādes notiks 5., 6. un r, . , V ļaudim seit neoija mazaĶa Ka va- -s,,, „ „ - > . . ,
si 12 dolaru; ; iiija būtu daudZnaciju valsts^
@ Dubultkvarteta Kalvis koncerts ļ Bet Polijas ukraiņu, baltkrievu notika 16. III, pl. 7 vak. Grand Ra-'un leišu apgabalos tikai muižnie-pidu latviešu biedrības _telpās, 17. ^ ^^^^ poļi./ Po.;
martā pīkst. 5 pp. latviešu biedri- , '• , • „ bas gac^ sapulci : .ļuŗnuizmekunn^ieredņu vara par
• V iaudimseit nebija mazāka kā-va-
cik vien Anglijas klimats to atļāva, atauga zelta ragi; atkal tūkstoši latviešu pulcējās savās ,četur^ tās Dziesmu dienās Mančestrā. Atkal netrūka ne sPOŽuma,.nG pacilātības,- kaut ļarīkopkpris skaita ziņā bija piētiecīhas zīmē. Svētku at-slfaņū koncerts:v Lesterē -izvērtās pat, ,par svētku atkārtojumu, jo, vienīgi virsdiriģentiem : .mainoties, šoreiz piedalījās' visi kori. lāpāt kā Mančestrā; un dziesmas līdz ar .Pz-Barisona: kantkti Dzimtenei tiecās ..pretim: saulei Vēl unvēi;" /
Tomēr bija 'nojauta/ka/šie, svētki, ir it kā pēdējie..■ /
Vai tur būtii kāds brīnums? LūIcš vienā pašā Toronto latviešii sarīkojumā satiekas: pieci bijuBie Zul-:kas vīru kora dalībnieki. Kautkur; paredz arī „bradfordiēšu&.'' - .,lon-
:„^..Ui^ko gan citu aimbū- viņu vispusīgās zināšanas daudzās^^'^t;^^^^^^ Paredzēts kārt gāž kalnus; tas 30 spilgtr iz- ļ"^^ naLles kk^ '''^^/P'^ ^ ^^^^
tu darījuši? Nepaklausibas^gadiļu- nozarēs vairs neatbilst laika Prā- ^vaSi ar ^īb^f S piesaistīt skatuves darbinie- paudās Pasākumā.-par kurn^uzi- vjraj.ah koncerta zālē.:
kungam general-,,,,,,,1^ -Cesvauie.ar^lielu uzņemibu_kļūst ^^audzi. Ja galvas ne tikai Vienības dŗau-Ta, Toreizēja Polija poļi bija vai- ^ja^j^^jā pasaulē'' apmešanās vietu
raduši seši diriģenti. :
Anglijā: dzīvojošo latviešu dziesmotais avarigards savu, cīniņu lai-
-2S-:SrSf' S dlto'>•"»■»'. '^Sdiem dlvōkiem'pa,, prikšzimīgu lauksaimnieku, '™ i»»»»■V^i'i-
vietiņu amatiem , Viņi varētu ,ņo- 'S*t'.!!,"''^ļ!_'f''^'/P^^^™^^ mX^V —-
? non galvas , būtu
ja galvas ne tikai Vienības dŗau-^a^ Toreizējā Polijā poļi bija ^ v^^^^ dzes padome, bet arī dāmu kom,ite- dītāji un citu tautu apspiedēji, uk-ja. Bija radusies doma par jaunu raiņi, baltkrievi un leiši — pārval-
kļūt'KZ nomenēs,untad 5gaišas:cos, jo tie^ņ^^^ t i i.kn. f.tvi.. Vi uzpost un pārkrāsot baznīcas apal^ dītie un. apspiestie. Tāda vals^^
u gājušas zudumā. ...".Jaunajai ģenerācijai būs jāspeciā- m^eresi B. velti savas, saimnieci-,,® Lielākas latviešu kolonijas daz- -^-.-^ ^^^^^ .^^ «Ai^glac --vidiv ra- _. i:.:. .«:;;„^s,«
Tā lin līdzīgiI A. Blāķis soda - un''.lizējas .atsevišķā'nozare,;-toties, taš,:,izfe«>ps.anai,-.kur dažu gadu lai-,kārt .steiga._nnneva|ā_.ne teiz
Hosoda.
ivisbs pārējos jautājumos drīkstēs akmeņaino laukuvietā izveido veltī .pienācīgu uzpianību notikn-
auglīgas druvas un dārzus. Priekš- miem, kas mūsn dzimtenē til?aiz-
Pulkvežiem A^Piensneram ūiiA.;būt tas, ko mēs pagaidām saucam -.7 .. • ,j ^ ^70 .„ ^--,--1 • •
Silgailim tiek.pierakstīta konjunk-'p.r ,niii Vispusī^^^ izdītībrun ^'r^?'^^^'^^^^^^^^^ celti un .s^da tnreti tadel leprie-
tūra valoda lin nostāja Imantas vispusība izglītība un ji^i, ekskursanti, un tā izpelnās ag-' cīnoši atzīmēt, ka tie nebūt īsav
nS-eSlCLobe notēlots par ļ^^.,^"^^^^^^-^^^ nenozīmēs, jo ^onomisko darbinieku/atzinību. Ze.;,aizmirsti un tieši vietās, kur tauie-Lv,;<.+«? T^oniomi, T^āiav«Q tanrš-i^^^^'-^s^^'^ā spēs ;pastāvēt tikai.tas. mes svētība vecajam Bataraga tē-!šņ mazāk. Tādu ■ piemiņas brī-
šējāstelpas .Ap nedēļas vidu ra-; nnf .fn« *
dās pāris brīvprātīgu talcinieķu,:,,,^,^,,^^^ ^^j,^, , p,i„, toreiz ^^C^^^^^^"^^ kuriem .9. martā pievienojas;^^^^^
citi, un darbs līdz vakaram bija
nopietni ŗļemamu „Tālavas taure- . . tāju," i'as karojis un runājis bez- ^^as. izrādīsies lietpratējs ultrāska-: :.gal.vas, tikai ar sirdi. Pulkvedis V. ?as technikā, deguna chirurģijā, . Jaņums dabū -savu tiesu par ,,Td». ziepju ķīmijā, nodokļu jurispruden-kas 'Un stērbeļu bučošanu vācu ļ kun;giem." ~: 19. divīzijas komandierim B. .Strekenbacham pēc .viņa , atgriešanās,no krievu gūsl^.
,vām nākusi līdz arī trimdā un. viņš I di 9., martā-bijā: rīkojuši granrfriē-vairākus. gadus ar/ lielu mīlestību ļvenieši. ALAs kopas ierosmē un ya-trādāja agr. P. Finartija farmā pie i dībā, un tas bija veltīts' pulkV. O.s-
Iznāk tā ,ka vācu okupācijas laikā latviešu ģenerāļi, pulkveži im citas vadītiaģ amata personas pēk-: sņi kļuviišļ. nespējīgi, neprātīgi, gļēvuļi, nepatriptiski, kas rīkojušies latviešu tautai par ļaunu. ,
Bet tā taču nebija. Miisu tauta, tās kara vadoņi un politiķi toreiz bija daudz grūtākā stāvoklī ^nekā franču tauta ar tās vadoņiem maršalu Petēnu un Pjēru Lavālu.. Kaut arī maršalam Petēnam bija .jānomirst cietumā un Pjēru Latā-lu rio?āva, vai arī viņi. bija kļuvuši nespējīgi, nesaprātīgi, gļēvi, tēvijas nodevēji?
Ādolfa Blāķa grāmata „nošauj" veselu rindu latviešu patriotu tiio padara Latvijas traģēdiju vēl lie lāķu.
Antoloģija LATVJU'SONETS
Plašs K. Dziļlejas:ievads. 100 sonetistu sonetu izlase. Sonetī-nu izlase,' Latv. vai, tulkoto sonetu paraugi. Latv. sonetu ,at-- dzejojumi citās valodās,
• Grezni Iesieta.- |3.60. .
Pērkama Tai pasfitināma tisās vai tieši
\ izvadījis divas meitas, kurām; abām ' augstsliolas izglītībā.
Jubilāra godināšana: notika .9.
presņikovs. T.ad vārdu- deva latviešu .skolas ^vismazākajiem dalībniekiem. Un tie. lai gan gandrīz vir
. pai;eigts; Dāmu komitejas :dalīb-,^^ā^^5 tautai pakļautas aiz viņas [ nieces čaklos talciniekus pacienāja etniska^m-robezam,-ir k^ 'aŗ pusdienām Un launagu. Krāsotā- .. Toreizējās Polijas koloniju ju meistaru pulkā bija: X.Kušķis, valsts dabu labi apgaismo; viņas V. Rozīte, M. Doniņš, A. Stokmanis,' j^^gŗīļ^^^^ ar mūsu .brāļiem un kai-K.. Rozenbergs, Fr. Strazdiņš,. P-^^j^j^^; leišiem. Vfa poļi pret -lei-
ļļgj,gg Zi Iidzigfu, tad varlmt butn bi-
: ' Ijis iespējams stinjjriik visas Baltl-KALAMZTI i ]ag Valstis saistīt kopā; nebūtu bi-
@ Pieminot 0.. Kalpaku, Kaļama- 'iTisi; ņemta iespēļa Baltijas vaK zū .ev.-īut. latv. draudze 3. martā stīm saslēgties aiā^ ,ar pašu^ Poliju., noturēja -varoņu piemiņas dievkal-iTafl. šo zemju spēks un izturība
tu paveiktrarī: Kanādā.; Laiskaii!.:
CEĻA VASBI
martā-znota mājā. Svētbrīdi vadi-ļSi dzimnš! ?«iV ki\^ . ., . .
i ja māc. Kr, Hermanis, bet par ga- ļ rā :latvie.§u valodā noskaitīt paj pojumu, kurā; organizētā veidā 75. ļpret ārējienr po§IJtāj,iem būtu -biju-viļnieka dzīves gaitām stāstīja sko-' īsam dzejolītim.. Un vienu ; par,- .vi-; Jelgavas- skautu nnj8. Gaujas |ai-,iši lielāka. Ibtāja Manjā Lesniecē. Skolot. Z. šiem konigi. ^ Tas skolas pārziņa ° - • -Lapsiņa saviikārt. pakavējās-pie■M,; a^r. K, .V. Liepiņa, un bērnu ve-Bataraga lauksaimnieka darba,; ķu-j eāku nopelns.- Ed.'Virzas Pulkveža, i rā katrs pasākums bijis Dieva svē-- atgriešanā^ skandēja Grundule. tīts. Daudzajiem apsveicējiem at-.^bet par. pulkv. p. Kālpaka dzīves bildēja pats jubilārs, izsakot pa- un. kara gaitām kodolīgi stāstīja teicību Dievam, kas viņa gaitas :va-
/.; ; ĪMA'^Tk PiOstbos 282, Copenhagen 1^
.__. _ ^AnsisĒveršons; no. Grand Rapi-
dījis, un labajiem cilvēkiem, kuru 'diem. Pēc sarīkojumā oficiālās: da-, vidū viņa mūža dienas tecējušas, ļas sekoja groziņu azaids nņ drau-Bija arī rakstveida apsveikumi no dzīgas^ pārrunas. Atzinīgus vārdjis Kanādas un dažādām vietām ASV.' latviešiem šinī gadījumā veltīja I^ai sirmajam: latvju' celmlauzim'igauņu tautas pārstāvis Ŗebāne, saulaina, mūža novakarei - pasvītrojot, ka mums, mazajām
tautām, jābūt 'iefešēli seviBķi stip-
.du :v!eņības ienesaISaznicā Latvijas karogu. Dievkalpojumu. kuplināja dziedone Zinaīda Ābele ar solo dziesmu; ' ;; ;l ' ® Otro Kanādas dziesmu svētku
Brīvības laikos^, Latvijā katru ga^, du iebrauca desmitiem tūkstoši „poļU" lauķslrādņieķu, bet;:tuvāk papētot, no kura apgabala Tviņi
sarīkojumiem var ieejas bijeteg ie-ļnāk, kādā: valodā sarunājas sava gādāties V/Miķelsona latviešu grā- 'ģtarpā un īpaši mājās, savā ģi-matmcā,, 426 Ņ. Prairie ielā. Tur- :nienē, bija redzams, ka vairākumā pat saņemama ari tuvākā informā-.^j^ ir baltkrievi, nedaudzi ukraiņi cija par Dziesmu svētku norisi, i,,^ .... ^^^i. r^*.^ nnH. ® Kārlis RiSkēvics beidzis Mīčigē- ^ ^/f^ jf^
ņas universitāti Anārborā ar BSE Un :tas minētajos apstakjos bija un Ch. E. gmdiem un sācis strādāt fiabiski, Milv6kos. ■ - :. ./^
nāve padara dzīvi par ņoļuetna lietu,:
K. Hanunerlings
■■:•■/■■■/:'-■ ^'-/-'■/'■./':.: ■
Katra cilvēLi kļūdas ii' ari viņaiii nasta, kas ar grūtībām jānes. Fesfalociis
■:*
Kas patiess ir dvēselē, tas -ļ ftlds ir ari darbībā.
HpfmanstriUs
Vajāšanas lielākais ļan-nams, ka tā dara Jaona ar^ pasu vajāto. Vajag liela spēka atturēties pret šo spaidu.
'.''Sainis/