8«stdteft, gada 6. aprUI. 2i a-M. aBSBBasasssaBSBm
ĢENERĀLKONSULS
Mr:R. N. BRYSON
Toranfo, tel GE mi
m ļ>ANFOBTH Am V
konsui^
VILIS TOMSONS
tel. RE 8.T798, STontreal, P.Q„ 5Si® VICTORIA ATE, APT, M
ošiitāšana
14 labākajās sabiefiribšs
VALD. BEBRIS
• Tel. wa 2-5913,
48^RathnalIy Are., TotMit»
|a T, I. Prledū-iaļas radītājs ļy. Zanbfe. G. cKriŠmanis
ivojumi
Eācljai nemaz zie-i
teātra izrāde
Raiti sekmējas Dziesmu svētku teātra izrādes sagatavošana, kurai izvēlēta Lidijas AuzāJiea - Vītoli-ņas varoņdrāma Jersika- I^žiju vada Voldemārs Pukata, tēlotājos nāv. Kādā citā ^ ir Dzidra Indzere, Biruta Tīrama, ļīēs jau gan ne^'Alberts Kreslovskis, E. Alberinga! ļaU ļ>ats invalids E. Pētersons un Hugo Miķelsons.' pdzu vēl $2,'' un'Dekorācijas gatavo Kārlis Bērziņš, ļiāvadīts līdz: dur- apgaismotājs būs A. Strucis, skatuves meistars V. Turķis. Pirmā izrāde torontieSīem būs ļ mēs ziedojam ti-' ^vētdfsn. 26. maijā, bet dJiesmū ^ Ziemas-!''''^*'"' ■»
parasti ziedoju
svētku izrāde svētdien, 2. jfinijā.
SrĒTKU KOCEBTA KOPHĒĢDTĀJlTSī
Ivētkiem, Lieldie-i n- ■ ^ . V un ziedot.tikai'..^i'"''^' svētku kopmē-
ir kaum - nā «^^'^^'^'^^ «^^^^das un tuvāko ft^em, pāris. do^ Savienoto Valstu apgabalu jauk-/ ļ"em un viru koriem notiks" Tolā- Vai • iū- ■ 81 ^''"^o svētdien, 2S. aprīlī, ^v. Ah-'ir'W tu^i- tSi, _fopmēģlnājums |l.irmā 4tā. tad V^«f^^ni_sāksies pīkst. 9.20.
ta- vai tad lūs ^"^^ l-'l^ kopmēģinājumg TĪ-
I,*: ""'^ >-opmeginajumu vadīs J. .Vornlis.
Ua prmcipa Cli- ^.^^ ^ _^ . _
t^^-;". ^ lis.no pl.i^^^^ : ŗ^sar sevi. . Freimaue.
ļests pa. durvīm/ Mēģinājuma starpbrīdī rīcības ļi4. bet redzīgais;komitejā pārstāvēto .organizāciju .. \ la.i IJjot uz citām dāmu komitejas koristus pacienās ļānāk kāds mūsu "ar kafiju unicepumiem:.
ir ziedojis laiku' Daiļamatniecības izstāde
ļim, visu Korejas I'šāvās asinis, ka-: Ari viēl tagad
Kā jau LA iepriekšējā numurā ziņots, 2 latviešu dziesmu svētku .
_____Kanādā ietvaros Toronto notiks
divdesmito reizi' Latviešu- dāiJamatnieku savienības is, vietējās slimi ļ "^'kotā 2U gadu jubilejas izstāde. I par to. neviena' Sakarā ar to Latviešu dai)amat-leia'starpība starp s-ba aicina visus latviešu,
iekul dailamatniekus pieteikt, līdz '12.
ļmani rio.ved 1095 ™'"J"<imH. ,Mērcam, 55 Devon.Rd., tristapsona gajas '^'o^ōmo, Oat.Canada iz'štādei domā- • Ļkam. Eju iekšā ^"^^ darbus..Darbi jāpiesaka uz īpašām veidlapām, kas savukārt pie-
I pavadonis atvēra f^f:?^^"V'^ ■ ^esmu labā, mā-^'^^-T '^'""^ ~ ^^^^^ ^^^^ :n«/ 0. Hn,f.;... r^'k^'^' ^2 BathurstSt., Toronto.
par 25 dolāriem, [•.its» devos atkal t varu tikai kon-|i^gls. šis palīdzī-tādēl, ka daudzi ta ziedojumu vā^ [savai bet nē citu cietušo labā. Tā-■ mēa apgādājam aizmirst, ka DV ek -strādāts tieši neviena, kas tos ļit, kaut tikai oi
.ari .es . piedaru kādreiz ir. los atis saņēmis gg,. beti paldies Die-ctas akcijā 3k>. sa, au. varējia ziedot visgrūtāJjL klājas. Dievs palīdz ?i-[devējiero."
kstin§/ Tofonto.
Darbi, iesūtāmi H. ilercam ui augstāk, min., adresi līdj, 20. mat jam.
.LATVIEŠU aBSTI TORONTa
IžE. P. BAUlUļis, ^ iS&itoB SA^ tel. VVA a-iiMt!», WA l-im^
lit^ SILVIJA VZAJi^ 68 Lin»mw» Cres., tel Hft 5-2898.
Dx, A. TUTEltey eua Sherboansii St» _ lel. VVA l.-«t^ Tai WA l-aifti.
Ur. MAlttA SALJiA, Hl MUisdak)
S»^ t^V Ul 4-61S»6. Dr. L. UPiJNIEKSj 1270 WMt»n «(J.
l«U RO S-OtfSa; CH 4-8881. GALliļ^lA APllEkA, M SVJoUtfa
»tw tiesibas iesātitas numaskriptns !^^^
peootB pastmarka. > ļārtn T8i miBiāH^m parakstītaļos rakātos irteiktife dc^ kUnl« redakcijai tiedoklliB, ao-
mēs nekavējoties atbildēsim;
fana pa gaisa pastu be2aiiaksas ~nu paraugus.
5TE UN PASKAIDROJUMI VALODA,
1 ■
8wtdlen, 1957. gada 6. aprīlī, 28. n-rs.
Latvietis saņēmis m
EASNOTIESMAUOT
RIETUMVĀCIJAS 'POLITIĶI AR SAVāM ■RUNx\M UZTRAUC VĀĢU BeGLUS ■ AUSTRUMVĀCĪJAS- ' '
ŅI IR «lĀIEKUSTmA, T^ • Mazas piezīmes par lielām. lieUām
uzsĀKUs:
MUSU LĪDZSTRĀDNIEKA RIETU VĀCIJA POLITISKAS ,PIEZDIES f"^!^^
- : d;i§ BnrtnieKu e/ctrs. la nian sava mūza visajmiia rīta cēliena
iTJedra laikraksts „Stockholni •Kdaingeii" raksta, ka latrieSu P)ēgMs Bloms, kas tagad ir Zviedri, ijaa pavalstnieks, saņēmis Latvijā
ffiiIraSās mātes atstāto mantojumu . ^ ^. ------------ --------
— .37.0»» zviedru kroon..Mantoju-: ^as notiks ar Rietumvāčiju? - !i?m, Tas nolīmē desmit miljōhtf-iziiāca-(liezfran "Jf^i sastapties aŗ šī ceļā vārda valkātaju^.. : . . ma lietas kārtošana: starp sviedri- jj. jautājums, kas Šobrīd visvairāk cilvēku.
jas ārlletn ministriju un llaskavu nodarbina vācu bērfu prātus. Rie- Neatņemama trimdas vilksies ilgāku laiku. Pēc padom-.t^^^^^^^ politisko partiju pār. protams, ir arī tā, ka ne visi ... . ja,liknmiem mantiniekam jāpiera-.g^-^j^^ ^^^^^ j.^^^^ radījuši kag pēdējos gadus vada svešumā, da. savas tiesības nz atstāto manto Austrumvācijās bēgļos zināmu sa- domā par savu dzimteni, tā tas ir .3^_eša laikā^I^c mantes atsta. traukumu. Sākās tas ar SPD po^ ar ārzemju bēgļiem Vācijā, tā ir leļanaTes, ko Bloms anizdanjis. ^^^^^^ un §mita intervijām arī. ar paSiem rācu bēgļiem. .It Bloma mātel.plederējust Rīgā ne- Pēdējais Austrumvācijās „norāk- krietna pēdējo dala gobrid Rieturn-. liela mājiņa, kas nāv bijusi nacio-'stītājs" bēgļu uztverē ir Hambur. vācijā dzīvo pārticīgu dzīvi. Viņiem ' nāUzēta. Viņas dēlg Zviedrijā bijis ^as pilsētas vecākais Sivekings —'dzimtais Vācijas stūris ir labi, ja
- vienīgais mantinieks. Maskavas PaŠlaik arī Bundesrāta (zemju palicis atmiņā.. Ubibene, ibi pat-valdība savam rublim noteikusi ne-' Pārstāvju) prezidents, visi minētie, | ria — ir neapstrīdams Šolaiku dzī. .samēiīgi augstu kursu darījumiem • ari ārlietu ministrs Helnrichsļ ves vadmotīvs. Kaut tikai šī ap-I ar ārzemēm. Sakarā ar to mājiņas fon Brentano uņ daudzi citi, viens: stākļa dēļ lielās JElietumvācijas vērtība, pārrēķinot ārzemju valūtā, -konkrētāki par otru, izteikusi do- politiskās partijas un viņu runas-
■ ----- - — — • 1- vn,-«^o ^^h«^ Kflhi i5not,3v vīri var atļauties teicienus un ap-
galvojumus, kas citos laikos uri apstākļos '■ būtu nesaprotami un nepiedodami.
bijusi 77.000 kronas. No ^īa summas padomju valdība gan atrēķi-nājHsi sev 10% mantojuma nodokli un vēl zināmu summu citiem iz-davumiem, kas saistīti ar mantojuma pārvešanu.
mu, ka „miera labad biltu jāpanāk zināms kompromiss Būndesrepub-likaSi Polijas un Pad. Savienības starpā.
Tas nozīinē ne vairāk, ne mazāk ka Rietumvācijas samierināšanos
ar Austrumvācijās vienas daļas no-. aviedrijas ārlietu ministrijā "^ēl |,iedošanu: Ka bēgļi no valsts aust-ātredas kārtošanas stadijā ap pus- r:ximu apgabaliem šādu rietumvācu
. duci līdzīgu mantojuma lietu.
politiku atzīst par nodevīgu, ir ti-
šādar Maskavas valdības »ai, ^daļjiskas sekas nepiesardzīga . Jādomā! • ir savi propagandas no.• '^'^'^^-^^ publicētajam.
,,To grozīt bez kara nav iespē. jams," teica poļu sūtnis Parīzē. Vienkāršais vācu cilvēks, šķiet, nedomā citādi,. Vēl mazāk citādi domā vācu politiķi- un diplomāti. Ja tas nav pateikts atklāti un skaidri, tad tā ir tā saucamā diplomātu un pōlīiķu „labā skola"; ko vienkāŗ-
iūki: Bkt ir arī Vēl:cits iemesls-,ŗ^^'^^^«fV-'^r^ ^«'šais'cilvēks domā; io arī pasaka:
Maskavas valdība.sagaida tādu ^a- ^^ļļ^^' ftasls^^atradusi Varšavas • g.^ ir vienkārši.un sķaid.
nelfus-ūdeņi •eizējās sarunas paijājusi Jaii turpat vai 60 ^adi, un vēlāk, dzīvē — šais paģrgiišajos 60 gado« — man jo bieži iznāca pārliecināties par tēta atbildes apbrīnojamo pareizību. Ūdeņi ir jāiekustina, tad ^ tie viļņojas., . ' '
■ ■■ ■ A-■ ■
Nupat nesen, Mineapoles latviešu pagastā, sakarā ar-glez-' notāja JfiņaKalmltes piecdesmit gadu mijas jubilejas izstādi,' atkal no jauna pārliecinājos par šis vecās patiesības patiesi-' gurnu arī šeit, trimdā. Ūdeņi ir Jāiekustina, tad tie viļņojas . . . Ja iepriekš nebūtu notikusi Mineapoles latviešu pagastā dzīvojošo tautiešu „dvēseligoūdeņu'|.iekustinā8aūaj tad Jāņa Kal-mītes mākslas izstādes apmeklētāju skaits nekad nebūtu pa--cēlies uz tik augsta viļņa, kādu to piedzīvojām tagad. Bfet nu gandrīz vai 2 mēnešus latviešu tēlojošā māksla noturējās mūsu pagasta garīgo interešu degpunktā. Tas pierādīja arī, ka spēcīgi savilņoUiuleni.tik.drīz nenorimstas. ,:
. ■' A'. .
Ka',,ū(loiiu iekustināšana" tiešām var izrādīties visai no-.zīniīga,. i).ar to. spilgtu liecību dod. ALA's Kultūras fonda ziedojumu vākšinuis veida pārkārtojiims, izsūtot tautiešiem Kultūras draugu .kartes. — šajā sakarā jāpiemin arī kāds kulturāls pasākunis- Vācijā — skaistā „Zilā .Piitna". ideja. Vai- ari
šeit nebūtu icsi^ējaiii;! kada- ,,ūde.ņu sakustināšaiia''; lai šī pā^ tiešām jaukā ideja reiz spr^ūīstenoties? Vai arī.,.Zilā.P.utna''
šu rīcību "0 Rietumu valstīm; J^^'>^>rļ^^^^^ Unsere
Ir zināmi gadījumi kur Maskava- V^g*^ r<^iX^nlv Knia^wird eines-Taģes.sowleso draugu kartēm nevarētu pavērties cels pāri par okeānu - uz Maiorinš nfs
pieprasījusi manto uma nodošanu "'^«J»s irmje^as iia» .p^^^^^ Heimat!" (N'ost ar poiem! ,qv KMīnrln'' Pm*n,w .v,-fa hn.ni« i7rlpvnmi tipbūš ^^^"^^ (^ļl}^^^^^^^^^ ^
kādam padomju pilsonim, kur kāds. P'™s,dažam dienam to to_ janna;,,-^^ a,i„,tene vienā dienā būs at- Kanarki^ 1 l..am.;^p.i.ta. un buoja^^^c^limi^^n^^^^^^ -«mijas kasieris. A. .
viņa Piederīgais: atstājis mantoju- f'>^*;P^"«;^^^^l^^^^^^^ kal mūsu dzimtenei). ' . ļ
„ ^ - 3 1.ievskis. Vz .lautajnnni, vai Polija . >; . .
mubrivaja pasaule... .1^.^^, reymv^ve\^m '^^^'''^^^^^ nekas cits .
'robežu ar Vāciju (uz austrumiemV"^^'^'^^''^' tas pats karš, 'no Oderas - Neises līnijas), poļuļ==^^^ taišmba kā polu —-DyA\r>'/ sfit^ī** atbildēja ar vienii vārdu: tā mazajam
„Neiesi)ēJ,aiiii!« Tālāk Gajevskis;^.^"^' ■^'^.'^ notiks, ir cits jau- viļņojumu, ja ūdeni netiks iekustināti uņ, mūsu laikraksti šajā
Jannās Kristos draudzes 1. padome un viesi. ;
No kr.: īpašuma feom. loc. E. Bfiinis, pr-ža pal. i. Grābis, m&Co A. Cops, Kanādas Sinodes prez. Jakobi, pad. pr-dis māc. E. Pa» vasaK. 2, rfcdā no kr.: īpi^nina kom. lo^ pērnto-d»ris A. Adītājs, rajona pārziņu veo. A. LeinIekJf, ftaslerrs H* "Ea-jorjņš, iinančtt sekretārs E. Jleijers^ sekretārs A, Atvars, rnj. pārziiiis Zaķis, ļztriikst: īpašuma kom. loc. A. Bašk^Js, pērminderis H. Svāns 015 pad, loceklis E. BriTkalng, Foto Ifajorifš
. Pirmajā darba sēdē .24. • martā (jzes kasieris izsūtīs visiem iesvētī-■ draudzes padome . sadalīja amatus tiem draudzes; locekļiem speciālas žā: - padomes priekšsēdis•—rPēc aploksnes maksājumu vajadzībām ' statūtiem — mācītājs. E...Pavasars, (draudzei, Sinodt-i u. c.V. Šo aplok-pr-ža vietn. A. .Grābis, sekretārs šņu. šistēņiu ..vienbalsīgi pieņēma . A. Atvars, galvenais kasieris H. draud~.es pilnsapulce. Katra mak,'
JA.^sātrga :aploksnei speciāls iiumurs. • Adī-[Aploksni pirmoreiz nododot, uz tās.-tajs, grāmatvedis E. Meijers, finan-|jāatzīmē vārds un uzvārds, kā ari ču padomes pr-diaA. Grābis, kris-ļ ieliktā naudas summa, .aploksnes .
norādīja, la pēc kara nospraustā
SAULAI/IAS
ļfiAS P U S£S^ ' robeža ir vēsturiski nm ģeogrāfiski
ļ pareiza. „T,o grozīt bez kara ua? RiGAS TORŅI Iespējams."
Komentējot šo poļu diplomāta DV ASV Valdes delegācija 22. ^^^^^ vācu Ibēgļii laikraksti atzī-martā pasniedza ASV Kongresa ... naievqki.« fit dro^r nrh-immigrācijas apakškomisijas pr, • :Gajevsk s tik dro^l pro dim Francim Valteram prof.L. Li- klame savas yaldibas ieskatus, tad bērta gleznu Rīgas torņi kā pa-^ tam aizmugurē ir nelaimīgie po. telcību par ieceļošanas tiesībām! lītiķu : ietļeik^mi. Ne vēsturiski, leģionāriem. Pateicība Valteram ir nedz ģeogi-afi^ki Polijai nav tiesī-
pelnīta un cildena.
Bet kādēļ atkal tā paša mākslinieka tā pati glezna — Rīgas torņi otram amerikāņu valstsvīram^ Kongresa loceklim Francim Valteram nu arī ir Rīgas torņi tāpat kā prezidentam Dvaitam ^izen-
bas uz Au6trumprūsiju, Pomerāni-ju un Silēziju.>.Šī ir vācu zeme."-■ Taisnība, Ādenauera valdība arvien pūlējusiesV atsaukt visas tās runas un runiņas ,ka8 kaut kādā veidā ieteic saniierināties ar even. haiierām Baltajā namā. Eizenhau- tuālu Vācijas i austrum'apgabalu . ers ir arī gleznotājs (amatieris) un ļ zaudēšanu, bet taisnība Ir ari tā, kā. tāds viņš var padomāt, vai tad Šie atsaukumi nekad nav bijusi
krastā vienmēr un nerimtīgi neliks atskanēt.šai saucējai balsij; .^^^^j^ pienākumiem darba apstāk Bet sadursmi jau. gaida ari visi, Udeņi ir jaiekustnia, tad tie viļiiojas... . . Šī ir veca, bet lu^ēj atteicies J. Gailītis, padomes tie,, kas neatzīst koeksistences po-. reizē arī Vienmēr jauna patiesība. .Neaizmirsīsim tol sastāvā ienāk pirmais padomes
Tā ka no draudzes padomes -lo--skaidrības, tad lūgts griezties ._piō.
lītiku.
TĀ -SaKaS latviešu nedēļa TORONTO
tiem latviešiem ir. tikai Rīgas torņi vien, ko dāvināt? Ģieznu dubli
tik stipri, lai iznīcioātu ^.solīju-
. kāti. kaut ari ar dažām redzamām «^"s" «"Vācu bēgļos, radītu iespāi-
niamēm, zaudē savu māksliniecisko -vienreizību. Prezidentam D. Ei-zenhaueram dāvinātajā gleznā Rī-
du, ka valdība neflomā tā, kā viens ļ vai otrs valdībāa,| partijas vai opozīcijas deputāts Izrunājies. Vācu
ps^torņi simboliski izteicās visaa .ggļ^g ^ iespaids, ka
otra glezna mazina pirmās gleznas «amiennajusles ar notikušo. Viņi
Pieņemts budžets ld57. gada at Aicinājums Ukušajlem 9 mēnešiem, ieņēmumi
Jelgavas skolotāju institūta bij.'un izdevumi līdzsvaroti uz 15.850,-. :^ ļ mācības spēki un absolventi, kas Budžets sastādīts, lēšot, ka maksā-; li ,vēlētos piedalīties kopīga apsvei-jtāju draudzē būs 300-vīriešu un t ,kuma nosūtīšanā ļ)ij. institūta di. 200.sieviešu, .pirmajiem maksājot rektoram prof. Ēd. Pētersonam sa-||i.5o, bet pēdējām $1,00 mēnesī. ; ļkarā ar viņa 75 .dzimšanas dienu,'(par malisātājiem ieskaitīti visi ie-ļ lūgti pieprasot informāciju pēc'svētītie draudzes locekļi, kas drau-. šādas adreses: Mrs. E. DruHis,.dzes padomei-nav iesnieguši mbti-J jl414 N. Lawūdaļe Ave., Chicago 51, vētu lūgumu viņus no. maksāju-^^>vi ī^^-'P^-^- . (micm.atbrīvot), šais dienās drau-
Baijainatniekn darba skate sarikojonuļ tel]xā.s.
J. Kreijauzņ.
NEZINĀŠANA VAi;.PROPAGANI)Ā?
PAR ^ĒmEĻ7m)U IZMMTO
^lāda 110 j'epneklējiem LA n-ļurisibirijas ziemeļu krasti un tās riem zem virsraksta «Modina iz- ļ pašas (68.) parallēles Ir cauru ga^ mantot Kanādas ziemeļzemi^ te at- du iedus bloķēti, starp citu, autors
nacionālpōīītlsko un simbolisko'domā, ka„Vācijas apvienošana" ir Labi izdevies šķita latviešu ne^ bārts Vītols dziedāja latviešu kom-|Stastt'ts kāds laiferakst» ,,TSie Fi. gluži n^epareizi aizrāda, ka Mur-
vērtību; ļtikai ārpolitiska izkārtne partiju dēļas pirmais sarīkojums svētdieai,'ponistu ievietota apskats,
Prof. L. Libertam nevajadzētu interesēs. Vācu bēgli varbūt vēl tic. 31, martā, — pēcpusdienas tēja tols un Mirjama Bērziņa dziedāja, kora tā^ autors Mek^sijs cenšas gleznot citus Rīgas,torņus, jo tre- ka tāda apvienošanās var notikt un koncerts, kur apgrozījās ap duetu ;,Rīga dimd". Klavieru pa- Pārliecināt, lia dabas bagātību iz-Sis Rīgas torņi var noņemt pirmos ^Bundesrepublikas un t. s. krievu 200 cilvēku, kā. latvieši, tā kana.
joslas starpā, bet par iespēju atgūt diešl, . .
Polijai Un Pad. Savienībai tie?i pa. , , . ju kopa Diždancis ar 3 četrpāpu na^ai. _PadomIjas zieniejo apgaba-'^
Rīgas> torņus no Baltā nama sienas.
ladarot skrejošu interviju DV un citu tautiešu vidū, divi trešdaļas rio iztaujātiem domāja, ka bijis ne. pareizi dāvināt kādam amerikāņu valstsvīram otru tādu pašu gleznu, kāda dāvināta ASV prezidentam. "Viens BV pat saķēra galvu un izsaucās: „Vai dieniņ, ko viņi ir izdarījumi ar Rīgas torņiem!"
METAS, PAR^'MŖAm GRUfī' ■ -RUNĀT \
Ar šo virsrakstu V. Grants mūsu laikraksta 27. martarnim. liek trimdiniekiem pārdomāt par mūsu . brīvības cīnītāju grūto likteni trimdā. V. Grants runā par iāč-plēšiem un- kalpakiešiem; kas šo. dien jau stipri gados un pārtiek no ļ sociālā pabalsta. Šos cīnītājus, aa-Ika Grants, ■ organizācijas vairāk atceras, kad -vajadzīgs runātājs par aizģājuSo dienu brīvības ci-ņāiap bet pēc tam viņus atkal «ieliek'atpakaļ naftalīnā", lal neliktos ne zinis līdz nākošai reizei.
Viens, no Šādiem svētku .un bi.
vādījumus deva A. Dombrovska. ļmahtoSanā ziemeļzemēs Padomija
manskas apvidus līdz 1930. g. bijis nabadzīga dažu zvejnieku un mednieku mītne, un tik pēc tam, t&tad komunistu varas laikos, tur Izau
Programmu noslēdza'tautas de-,esotjiIzsteigasies tālu priekšā Ka-ļgusī prāva pilsēta. Zstemkā Miir-
______ ,a kopa Diždancis ar 3 četrpāŗu na^ai. Padomljas ziemejo
kļautos apgabalus — austrumvā- ļ^^^^ Iiesanas_ goda amatā lat- ^^-^j^ interesanto .,Cimdupā.'0S' dzīvojot 4,5 mllj. iedzīvotājouz turieni krievi iesāka būvēt liedēsi ir-noskaņoti ļot{ pesimistiski.-^^''^^ gala bijaE. Svenne, ŗj,, ;l>ret tikai 25.000 lanadaa ziem^os.'iāstdgā, un ^^^^
Nevienai no partijām nav patī-^"^ P^^' labsajūtu rūpējās.
Icami, ka šī Austrumvācijās pro- Pārstāves no visu latvieSu organi-blēma kļiivusi tik asa tieši tagad,^^^^^^ '1^'»^^°°^^^^^^™ ^-īsi pirms jauna P.arlamenta vēlēja.''^^"^^ .^^^^^^^^ nām. Nedrīkst piemirst, ka katrs Koncerta daļā latviešu tautas
Ievada vārdus teica Starptau- PJe min. apskata prasās daži ko tisķā institūta direktrise Vesta un mentārt,
etniska grupu nodarbību vadītājs! VispJms klimatiskie apstākļi R. Kolms. ļ Kanādas un Padomijas ziemeļos
Programmu pieteica un komen-.nav viscaur vienādi, ievērojot arī
// KALAMAZU'
• 31. martā Latviešu b-bas namā notika LatvleSu skolas kārtējais bērnu rīts, ko atklāja skolas pārzinis A. Kaugars. Priekšnesumu daļu vadīja jaunatnes kopas literārā grupa: L. Lāce, M. Kaugare,
G. Ķeņge uņ.I. Zadiņa, — stāstot jušo'atmiņu nin&tāliem 1? pasakas, dziedot _un izdarot pasakās
ari kalpakietis, blj. Studentu ro^ tas komandieris - invalids pulkvedis A. Gālindoms. •
piemērotas darbības. Bērniem šis bija patīkams un vēl nepiedzīvots notikums. Sarīkojums bija pulcinājis ap 100 lielo Un mazo viesu,. (D Latviešu b-bas nama pārziņa J. Grotēna vadībā, piedaloties brīvprātīgiem talciniekiem, iesākta
Viņu piemeklēja smaga sirdstriekas lēkme un pēc tam plaušu karsonis. Ārstēšanās viņam izmak-:
. sāja $800.00. Nevarot šo slimnīcas L;7vTešu"'namlpkārtnes izvV^^^ parādu segt, alimmca ir apķīlājusi ļg^^ izdaiļošana, tāpat vēl ne-- pulkv. Galmdoma kundzes algu, jj^jj^itāg virtuves iekārtošana un kas ir $30,00 nedēlā. Pulkvedim iet ļ.j.-gQggjjjļ ;
^rūti, .bet ^^ņš nesūdzas un nevienu nelūdzas. Bet kad viņ5 runā par
® Ienākumu nodokļa aprēķināša. nā un formulāru aizpildīšanā, .kās
. Latvijas brīvības cīņām, viņš ^deg teicams līdz 15.. aprīlim, labprāt un sūdzas p_ar zaudēto veselību, rpaiī,^^, pat ierodoties pie tautie-Tā ir karavīru traģēdija nevarēt ijj^.^ n,ā,-5. T^ntārc onri,.n5,-nā_ vairs cīnīties par savu tēvu zemi-
■ LĪGAVU MEDNIEKI
Latvieši okupētajā dzimtenē ir
šiem, mājās, notārs un apdrošināšanas aģents E. Dinvalds, 438 Fair-. fa'^K ielā. .
faraudžu pārstāvju un mācītā-ju konferencē Čikāgā • 30. un 31. izslāpuši pēc brīvības un brīvības ļ martā np Kalamazū ev. . lut drau-l.aika grāmatām. To raksturo šāds 'dzes piedalījās māc. A. Piebalgs, fakts Rīgā. Brīvības laikā Izdotās ļ draudzei pr-kš J- Gailis un pado-grāmatas saglabājušās ģimenēs un., mes loc. J. Salna, bet ho Sv;, Jāņa tās iet no rokas rokā — lasīšanai. !ev. - lut. draudzes — māc. J. Turks Latvijas brīvības gados ' Anšla-fun dratidzes pr-ks J. Ķinēns. vam Eģlītim iznāca grāmata Līga- 0 DV apvienības valdes loc. R.
vu mednieki. Par šīs retās grama ta3 lasīšanas tiesībām rīdzinieki maksā 300 rubļus, un šos rubļus nenožēlo. Tuksnesī ūdens ir dārga manta. Pasaules lielākais tuksne. ais ir komunisms.
Ozoliņa ģimenē 30, martā bija priecīgs notikums — piedzima meita. Latviešu biedrība ar nākamo se-
zonu (rudeni) plāno sarīkojumu no; Yalamaza7 mic.l.-La^^^^ bane^'s^ēSlf a"^^^
apvienošanu ar abonentu kartēm. Grand Rapidiem un Immanuela ''''"^V ■ ' ^^^^^^
Vispirms apzinās personas, kuras,amerikāņu draudzes māc. Brauers.
3o pasākumu vēlēsies atbalstīt lušfedās draudzes dūbultkvarteta — labprāt. Bet kor jās dzīvojat?
minētā Murmanskas osta, kag ātro-das Karēlijas ziemeļos uz 68 parallēles Un jau Arktikas iideņos, to ' mēr vēl, Golfa straumes ietekmē, Ir neaizsalstoša, kamēr Kanādas
piektais Bundesrepublikas pilsonis dziesmas dziedāja sieviešu dUbult- tārus ang.|u valodā deva Biruta, Padomijas Eiropas daļu, kā, to d.a-nāk no ,,norakstāmiem" apgaba-kvartets„Līga", bet-..baritons AI-' Pope. ra apskata autors. Kamēr Kanādā
—--. .. ——-——-■-——■ ■■—___..^—_~. w.- ziemeļplatuma 60. ,parallēle (prē-
.dir. Dr. F. VaUlmaņa vadībā. Pēc ^^^^^ provinču ziemeļrobeža) iet pa ' dievkalpojuma dāmu komiteja rū-. gandrīz pilnīgi neapdzīvottenā" ap-pēsies.par kopēju groziņu azaidu..^.!gabaliem,Eiropā tiztāsatrodas liel-© Dzejnieks Andrejs EgUtis 5.' Pasētas Stokholma, Helsinki, Ļe-aprīlī viesojās Grand Rapidos, kuj Ģingrada, un apdzīvoti apgabali runāja par Latvijas likteņgaitām' sniedzas no tās vēl tālu ziemeļos, rr>kx^ l,APTm•MrT^w^ un lasīja jaunāko dzeju ciklu. Sari- starp citu visa Somija, KarēUja, pa GRAND RAPIDI OnCH.) kojums noUka latviešu biedrības daļai Eiropas Krievijas ziemeļi. le.
telpās. Sarīkojumu organizēja-ne- ,= ... ^ ,
0) Grand Rapidu uņ apkārtnes tģjf jjy apvienība. ['"«sls tam, ka zināms, ir silta Gol-
latviešu ev. - lut. draudzē iesvētī- ,,,no«,flre Pnvacov.., n» fa straume, kas iapskalo Eiropas
kara-. Tas vaais araudzes macitajs minētā TVTnrmansVas osta. Va-ātro-
Kr. Hermanis.. Mācībās piedalīsies 14 jaunekļi un Jaunavas. © Latviešu vecie ļaudis ir no E(īķ. sta celma, par ko liecina apstāklis, ka ari pēc daudzajiem pārdzīvojumiem tin trimdas posma tie vel arvien jūtas samērā spirgti garā. Tā nupat uz 85 mūža gadiem Grand Rapidos atskatījās Anna Bridags, kas -.pēc vīra nāves vadīja lielāko dārzniecības uzņēmumu Jelgavā uņ tagad dzīvo pie savas meitas un .7.ņota. 69- dzimšanas dienu savukārt nosvinēja Seces pagasta laiik-saimniece Marija Kānele. GkdoS vecākā latviešu māmuļa Grand Ra. pidos gan.laikam būs Anna Mūrniece, kurai 1958..g. janvārī piepil, dīsies 00 gadi Tai seko Einilija Saliņa, icas ir. S7 gadus veca. No vīriešu, kārtās .pārstāvjiem šejiisnes latviešu kolonijā vecākais ir Mār^ tiņš Batarags, kas nesen nosvinēja ļ SO gadu dzimšanas dienu. .
.® Grapd Rapidu un. apkārtnes latviešu .iev. - lut. draudzes mācītājā Kr. Hermaņa ievešana amatā notiks 7. aprīlī, pīkst. 1 dienā Im-manuela baznīcā. Bija paredzēta arcbibīskapa pārstāvja prāv. J. Ķuliīša piedalīšanās, bet sakarā ar slimību viņš nevar lerastiies'. SviAī. gajā dievkalpojumā piedalīsies māc. A. Piebalgs un māc. J. Turks
draudzes ķašieŗa H. .Majoriņa. Maksājumus var izdarīt pret kvitējamiem pie visiem draudzes pa« domes locekļiem un mācītāja.
Svētdienas skolā aicināti vi^! draudzes bērni vecumā no 3% Hdz pilniem 14 gadieju. Šis skolas darbs notiek 2 reizes mēnesī, izņemot vasaru un lielo sVētku-brīvlaikus. To ievada ik reizes ar bērnu dlcv. kalpojumu baznīcā. Mācības nbtieli baznīcas blakus telpās 'pieaugušo dievkalpojumu laikā. . Nodarbības rit zināmās vecuma grupās skolotāju vadībā. -,
Visi līdzšinējie svētdienas skolB/S skolotāji (no abām bijušām draudzēm), kā arī tie, kas vēlētosj turpmāk palīdzēt -šai darbā' un nebūtu līdz šim vēl strādājusi, laipni lūgti ierasties pie mācītāja svētdienas: skolotāju apsriedē svētdien, 14. ap» rīlī, pl. 3,00 p.p.
Lai aizstātu Kanādas skolās Iztrūkstošās ticības mācības uii labāk sagatavotu iesvētes mācībai; -i. draudzē notiek jaunatnes stiindas, kurās, aicināti jaunieši: jaunākajā grupā no pilniem 14 gadiem, vecākajā no pilniem 16 gadiem. Jaunatnes stundas notiek- 2 reizes mēnesī: vecākajai grupai 113 Charl-ton Aveune West, jaunākajai — mācītāja mājā.
Jauniešu iesvēte šogad paredzēta jūlija mēnesī. Tos, kas vēlētos ie-svētīties, liidz pieteikties pie mācītāja līdz Lieldienām, lai pēc Šiem svētkiem varētu sākt iesvētes' ralt-čību. .. ■ _ .: :
Arī trimdā draudzes dzīve aav domājama bez dāmu komitejas. Pēc; arcbibīskapa norādījuma tajā ai.
pirms boļševiku revolūcijas 1. pa saules kāra laikā kapa materiālu u. c. preču ievešanai no Anglijas un ASV, ķad Baltijas jūru bloķēja Vācielil, bet Balto jūru ilgus ziemas mēnešus ledus.
Zināma līdzība Kanādai ir tikai ar Padomijas Āzijas daļu Sibīriju.-Abām zemeni ziemeļos piekļaujas arktiskais Leclus okeāns, un a,bām austrumu krastus apskalo: aukstas Jūrās straumeSi-Tādēļ abās klimats ir samērā auksts un to ziemeļu apgabali ir grūti apdzīvojami. Kanādā So apgabalu iedzimtie; un gandrīz vienīgie apdzīvotāji ir ilgu pa. audžu laikā aklimatizējusies sīkā eskimosu tautiņa. Arī Sibīrijas ziemeļos līdz komunistu varas no<. « » ,v-v stiprināšanai mitinājās 'tikai dažu f; ^"^^"^i ^^f^
sīku tautiņu atliekas, kā 03tiaki,ļ^"«yCut^0^^^^ i • x.txi , x-j5i- ,Gage un Queensdale. leu Stūrim,
tungusi, Cukct, kamcadaļi u. c. !. ŗ-.. , ^ , , ; , . T -j- 4 « j . i„„ tad jaiet pa Queensdale ielu pa la-
Izradas, ka Padomijas ziemeļos- . .^-o . ^. .x
bi Udz 38. lelai, kur jāpagriežas
pa kreisi). Tālrunis - fLlberty
9-3410. ■
cinatas darboties 1 visas draudzes iesvētītās locekles,', kurt» sirdīs ir vēlēšanās un degsme kalpot savam Pestītājam; savai draudzei un sa.-vai tautai. Dāmas, kuj-as vēlētos šai darbā nākt talkā, lūgtas ierasties svētdien, 7.. aprin,. pēc pieaugušo dievkalpojuma bazBļīcas. apakšējās telpās Uz draudzes dāmu ko. mitējas pirino sanāksmi.
Mācītajā adrese: 209, East .38th
t^et Kārļa un Almās Stūju ģimenē radies pieaugums ar ņipru meiteni.
.■ LĪNKOLNA . ' * ;*
dj) Marta mēnesī uz 5 gadu darbu atskatījās kolonijas laikraksts Linkolnas Vēstnesis. Laikraksts Iz. nāk Linkolnā, Nebraskā, kur savā laikā darbojās. prezidents Kārlis Ulmanis.- -Laikrakstiņu. Izdod Linkolnas luterāņu draudze, palīdzības . biedrība un Daiigāv'as Vanagi. Tas ir māza formāta, foto ofseta . technikā. Tajā bagāta informācija par 700 latviešu dzīvi Linkolnā, tāpat ievadraksti sakarā ar ievērojā-māin latviešu dienām. Raksti ir patriotiski par labu tikumu saglabāšanu uri mūsu mērķi — .brīvo tēvzemi. Par to paldies laikraksta izdevējiem un redaktoriem.;
Kopš pirmās dienas laikraksta technlskalB redaktors ir Arturs Augstums, kas arī laikrakstu, iespiež. Par. redaktoriem darbojuSies A. Pētersons, V. Zobens , bet tagad A. Liepnieks.
5 darba gadu Jubilejā Linkolnas Vēstenesis ir 18 Ipp. bieza ar 14 foto attēliem. ©0 A.
tagad mīt miljoni iedzīvotāju, kas, kā Mekgīsijs apgalvo, visi veicot ražīgu darbu zļsmes ; bagātību izmantošanā. Kādā ceļā šie: miljoni ir tur nokļuvusi, sākot no„pasaul-slavenās" Vorkutas līdz : Kamčatkai, Kōlimai un Ša balīnai Sibīrijas tālajos austrumos, ir vispārībai labi zināms; Vienīgi Mr. Mekgīsijs. liekas, to nezina. No jauna to nesen atkal apliecināja daži japāņu gūstekņi, kas atgriezušies dzimtenē no Kolimas. Pēc -v^ņu nostāstiem turienes nometnēs, esot ap miljons „iedzīvotāJu", kam noinetnes esot tikpat ka kapsēta,.jo izkļūt.no tu-rienes neesot izredžu (japāņi izlaisti uz Padomijas un Japānas miera līguma pamata).
Jādomā, ka Mekgīsija raksts ir vieiis .no Padomijas propagandas „ziediem". kādi liek iefiltrēti ne vien ārzemju presē, bet pat skolu grāmatās. Tā, plem., ASV. izdotā mācību grāmatā pamatskolām «Nations Overseas" (izd. .īGinn a. Co."),,^nodala par PadomlJu tiek
(Nobsigums J. Ipp.). ļ
CEĻA VARDI
No atbildības >.sirīk8tn«3a Izvairīties, nedz arī to noTll-cināt, jo tieši tas skaudrajā tiešnmā slēpjas tas vērtība,
- .1. Bļsiaarks
.:.:■.■.■ - " Atziņa par visu pasaoligo lieto nepastāvību 5r kā bea. galīgn ciešana, tā bezgalīga mlerijiājojoia avots.
■ Ebnere - EŠeņbaeha
Neiienš nenjļmrē ailrkllni sayii mērķi, tomējr visi gatavi opotēt mōčībo BilrklimLi ■ ^aks'Panlfl.'
Cilvēks par sevi ir vājS rt-dījoms, bet stlpn siiTlenIbS. ar cHiem. Eerdtm
