Sestdien, 1S57. gsda 6, apfili, 28. ņ-ts.
pārstāTis pie UN 0 M A N. K I
Real Estate, 392 Danf orth Avi
Member 6f Toronto Ŗeal Estate Board, B3lpnib®r ' Ontario Association Real Estate Boar *
Birojā HO 1-1114, mājā HO 5-^384
MĀJAS, VEIKALI VISOS pn.SĒm RA^ LAUKU ĪPAŠUMI TORONTO APKĀRTNE
meSTON m W00DBINE ^^lifFORTH - CAIIL0W. a*se. SKAISTA PLAlļrER RAJONĀ: bA!^fOR^
(netālo no ezera) sjanca divstāvu, viSķa 8 istabu dubultkieģeļa māja, atsevišķa 9 I^abn,. 2 stāva dubulta g^^jg^^g ^
6 Istabu dubnltWelu māja, mo- • eļļas apkure, g virtoves. ķieģja māK M«: s . ejļ^^^ ]a, Uem - ellas apkure, moderna
^ „ , faraza. ĻoU labi ū7h7PĀN īpašums. 2 vktavesr, 2 vannas istabas, g^ra- . t-,}u!s apaure, nioaerna
dema virtuve, ellas apkure, garaafio r^^.^ saSsmei^rasī- ža. Moderna tipa Ipašams. Prasītā ^^^ža. Pika eena —
Pilna cena $15^,-. ' tā nena S17.?uw «ena §24^-. $12.r)00,r.
WOODBĪJ)E - «UlTEEJ.: atseviš. ķa 10 istabu dubultķieģela māja, 8 Virtuves, 3 vannas istabas, «des&p apsildīšana, jauna garāža. Privāts iebraucamais ceP.; Ļoti labā stS-vo&lī. Laba ^res māja. lem. i^SJOC^t,
NEMKAVSJIET IZDEVĪBU!
Ieprieciniet bērnus Lieldienās, dāvinot bilžu grāmatu
ar 114 mākslinieka A. Kopmaņa ilļus/trācijām un i. Mežaka tekstu.
Grāmata glīti iesieta, maksā Kanādā un ASV $2.25, •
Dabūjama BV GRĀMATNĪCĀ,, 123 Huron gt., .Toronto, Ont.
kā arī citā^ grāmatnīcas.
Izsūtām pa pastu, ķfi ar! az pēcmaksu. LATVIJA AMERIKA abonentiem, skolām Un organizācijām par $i.75 gabalā, pagātinot grāmatu līdz 2. g. 20. aprīlim. Grāmatas saņemSanai. par pa-,
zeminātu cenu lūdzam iēsiitīt apakšējo kuponu.
§is kupons derīgs Udz 20. aprīlim 1957. g.
i DV grāmatnīcai
1 128 Huron St., Toronto, Ont, Camiato
ļ Lūdzu piesūtīt.....gab. GADSKAŗta LATVJU DAINAg . '
I Pievienoju samaksu par grāmatu .••;—-c paata izdevumiem, kopā
'.Adrese: ^..............................
ļ ,1957. g. ,,•-■•••....'3 aprīlī Paraksts.............
RKVALLAS
Futbols Toronto ŗ
. Toronto latviešu futbolisti jau! vairākas nedēļas cītīgi gatavojas. jaunajai sezonai. Treniņi telpās izbeigti, jo pavasaris izvilinājis futbolistus brīvā dabā. Jaunatnes vienīr bai likvidējoties, Toronto āpgad būs 2 vienības: Seniora „b" un Kontinentāliīgās.
&iela problēma bija lidzekļu trii-kuma novēršana, kas tagad atrisināta labvēlīgi. Enerģiskā Kanādas latviešu futbola vadītāja Arnolda Grīnberga paspārnē dibinājās Toronto; latvieSu futbola atbalstītāju .
klubs. Maza gnīpa Futbola; entu-^j^^a,^—^"^^^^ fektu pulksteņtaisītāju. 1927. ga
ziastu jau. ziedojuši ^zmāmu sum- ^^^^^ piovā un no: Vērings «emigrēja Uz Angliju,
mu. naudas. Pasutinātuauni_ formas ^^^^^^^ lielo kaujas kuģi .,Ro. i^^vienam nevarēja ienākt ie prā-terpi, pamatā latviskām krasam -: ^^^.j ^^^j^^ ^^^^^ . tā, ka: jaunais emigrants patiesī-
ķiršu brūns un _balts. 5. aprU. ^ ^^^-^^^ ^j.^ ^^^^ sa- bija vēl oficiāli neatdzimušā klubs rīko ^saviesīgu vakaru Dun..^^.^^^^^^ dienesta aģents,
das^ un Ossingtou i9lu stuin. Uetu-..^^^^ nekad nebija Varējusi iekļūt Starplaikā. Vērings bija pieņēmis viešu mītne. Pilna bufete, B. Slau-. . ; *
«īfōļn :i • 1 1, Skapa Flova. Admiralitāte pat
cuaja deiu' kanella. maza prielcs-^ *^ . , . ^ ._, «
ju nayeu4. sapņos ttevarcja pielaist tadu Ic.'
nesumu programma un, pirmoreiz ^. . .. .
P biainiud uu, V I spēju. Bet neticamais biJa noticis.
Toronto, Miss. Putbo ve ēšanas so-'^ •* ^ ■
,,roial oak" nogrimst dzelmē
sūtīja Vēringu uz Šveici. Seitbi^ļteis vaļas brīžos sāka pieņemt la- , iuSam v^cu floties kapteinim bija bošanā pulksteņus. Izrādījās, ka jāstājas kāda liela Šveices pulķsl šveicietis bija. labs ipulkst^taiaī-
Vācu flotes kapteiņa Gintera konceriia dien«sta. īsā laikā tājs. Viņa cenas bija zemas, un rīna neticamais varoņdarbs, ie^ Vēringa bija iamācījies par per- tā drīz Ortela slava bija ižplētu-
35 gadus pie gaidu ugunskura: . . .(
Kad nodibinājās Latvijas brīv. ļ 1940. gādā ļaunajai komunistu valsts un . dzīve sāka ievirzīties varai iebrūkot Latvijā, it visiem normālās sliedēs, latvju jaunatne lielajiem plāniem tiek pārvilkta sāka meklēt jaunās garīgas atzi- svītra. Arī gaidu organizācijas dar-. ņas, jaunus mērķus un idejas, bība tiek pārtraukta. . ,GaiSu domu, gaišu dzīves ziņu deva ļ940; gada 8. maijā tiek dots pē. Latvijā līdz tam vēl maz pazīsta- ^gjais lielgaidu solījums.Tēl jūnijā mā Bēden - i'aula kustība Anglijā, ļj. gaiau pēdējā nometne; 16. jūni-• Latvju meitenes ar §o ideju iepa- jā pēdējais gaidu solījums. Izdzies-zīstināja. konsula Ŗ. Valmanis, tot pēdējam gaidu ugunskuram, ois-1921 gadā pārbraukdams no Tāla. gtājās tumsa. Nav iespējas vairs jiem Austrumiem. atklāti pulcēties un pulcināt jau-
Katrs jauns cejš Ir grūts Un pār- niešiis ap gai^o ugunskuru, lai tos. baudāms, bet īpatnējai" un skaista- iesildītu labajiem darbiem, iekvel. jai-domai par cilvēces laimi, par dētu gaišai un.labai nākotnei. Dau-veidu, kā to vis^Hienkāršāk, visīs- dzas no gaidām aizrāVa postā ļau-tāk sasniegt, sekotāji radāg drīz, nā vara,, daudzas jaunas latvju sir-un Latvijā vēl nepazīta, kustībadis vēl tagad nīkst apspiedēju jū-^ gaidisms—auga un veidojās, 1921. gā."
gadā bija.tikai dažas medti3^ne3 pie Izdzisa gaidu ugunskuri.Latvijas Jaunatnes nacionālās apvienības, kalnos un Iejās, biet nekas tos ne. tās bija- pirmās drosmīgās — Ar- spēja izdzēst jauniešu sirdīs. Tām, vida Burka, Jt}lvīra Melberga, ĀlL: kas aizklīda trimdā, atkal pēc gana Ozola, .Elizabete Arnīte, Irma diem radās Iespēja sirdī degošo Andreca; viņām pievienojās jau dzirksti uzpūst gaišās liesmās, svešumā solījumu devusī Terēze Tam, kas palika dzimtenē, Vai ku-Bŗumerte. Gaidu vadību uzņēmās ras aizrāva svešā vara, tām tā degs ' Vilbslniine Vilka. Pamazām ■ izvei- sirdīs mūžam, .dojās pirmais gaidu pulciņi. Pirmo 1945, g^^ā Vācija no jauna iede. solījumu_ pieņēma konsuls R. Vai- gās„baltā bērza tāss". Ap saviem manis. Tā ;paša gada rudenī tika u^jjsjjm.iem atkal pulcējās gai-dots otrs solījums. Gaidu kustība das un skauti, lai rastu gaismu un auga strauji. ■ spēku sev, lai katrs pēc savām
1922. gadā izveidojās gaidu orga- spējām nestu to arī citiem. Lai nizācija. 1922. gada 15. martā Rī- darītu dzīVi labāku rīt nekā tā ir gas Apgabaltiesa reģistrēja Latvi-.'šodien. \ jas gaidu : centrālās organizācijas Jau 1947. gadā ap ugunskuriem statūtus.. ,Ši diena arī atzīta par brīvajā pasaulē pulcējās 3.300 gai. gaidu. orgaaizāĢija.s dil)māsanaSļdu.. .
(lienu.. Par piriņo Latvijas gaidu; Pēc izceļošanas gaidas plašajā priekšnieci organizācijas sapulcē pasaulē dara savu darbu ar tikpat ievēlēja V. Vilku. 19231 gadā gaidu lielu neatlaidību, ar tikpat l.i|3lu organizācija saņēma karogu, jau sirdsdegsmi pulcina ap sevi jau-1924. gadā vad. y. Vlilta.ar savām nietesVlai darītu, labos darbus, lai gaidām devās ciemos uz Angliju., neļautu izdzist siraīs tai gaismai, ,Šai pašā gad^lMHlibinās lielgaidu kas iedegta dzimtenē,. lai neļautu pulciņš. 1925. gadā gaidu skaits apsīkt tām idiājām, kuras reiz paii-pieaudzis līdz. SŌO.. Arī. sabiedrība da Bēden Pauls. _ Ar mūsu nnidi izpratuši jaunatnes kustību un jaū- .-Pasaules tālēs augsim Latvijai" aajai organizācijai, rodas arvien — mēs iesim Un centīsimies rīt vairāk draugu un ļabvēJu.tJzprof. būt labākas, neka šodien.. . V. Maldo.ņa ierosinājumu nodibina Nākošo svētdien, 7. aprīlī, kad Labvēlii komiteju un Skautu . gai-^ pēc 35 darba' gadiem pulcēsimies du padomi. I)arbs sāk ritēt saska-. kopā ar brāļiem skauti/^m, ar ku-ņotāk ar skautiem. . riem. mūs vieno mūsu kopējie mēŗ.
1927. gadā nodibinās guntiņas. ķiim; darbi, nāksim, visas, it visas, tiarbs plē'ias ļ)lašuniā un dziļu- ari. tās, kuram, nav Vairg ne iespē-mā. Nodarbības seko nodarbībām, jas, ne laika būt kopā vienmēr, mē-. sarīkoti kursi, nometnes, konferen- ģināsim reiz atkal savā gaidu pulcēs. Gaidām ejot roku rokā, ir pie- ķā uzpūst liesmās to, dzirksti, ko nācis 1937. gads. kad .gaidu orgāni- reiz\mūsu sirdīs ded-zis gaidu solī-.2ācijā ir 3.036 locekles. jums. Gaidas, būsim modras! A.M.
Augšā j gaidas lan vilcei pa-riide Rīgas Esplenādes la«kumā.
ApaBšā: erru-pa gaidu un guntiņu BtT. ■Ŗ, 3Ieiningenā.
, V ^. . • Vācu zemiidene B 06 bija lelauzu-
la tautiešiem natikamu un jautru ļ \ , „, - : • ■
m ŗ . sies Skapa Flov», un visas vare-
piektdienas. vakaru. Viss tīrais at., _=» ŗ ..^ . . „t
■ ■ ... . .„ inas britu flotes deguna gala no-
dS ' ' i^^^^^^^
toronto -latviešu futbola vienī-T^i; ^^!^'' kairāk ka 800. arigļu
u: . .- - „,,o. matroži un \irsmeki nogrima
Humora cienītāju aprindās stās- ^as joprojām "esis Dauga _as Va-, ^^^^j^^^. ^ _ ^.^^^^^^ ^^^^
ta ka Maskavas propaganda^ pār- na^ Jaunajam un izskatīgajam kaptei-
valdes, vadītājs griezies pie Ameri-ikatrs latviešu futbolists, nesaisto- , ■ - . „^
k^^ Balss vadītāja.ar ieteikumu ties.par biedru Daugavas Vanagu nim,Hitlers sagatavoja ^el nepie-izbeigt auksto karu. Pie tam Mas^l.gporta ^ redzētu godmašnu. Kad pans die.
Sarkanie smiekli
kavas pārstāvja prasība bijusi šāda: „Mēs izbeigsim raidīt melus paf jums, un jūs izbeidziet. raidīt patiesību par mums." .
Treniņi notiek katru sestdienas rītu pīkst. 11, HigJi Park- pie I Bloor ielas.
SELONOAS .KAUSU AIZVEDA m FILADELFIJU
aas vēlāk Ginters Prrris ar savu B 06 ieradās Ķīles ostā, tūksto-. fiieni sajūsminātu vācielu .kaisīja ziedus jaunā kapteiņa ceļā. Balti tērptās Hitlera jaunatnes skuķes sagaidīšanas ceremonijā dziedāja ātruihā sākomponētās kara ziņģes par drīzu uzVaru. Ķīles birģermeistars pilsētas lepnākajā zā-ļlē bija sarīkojis milzu mielastu, I un histērisku „Heil!" saucienu
arī šveicietim: ;^ vairāk atbilstošu uzvārdu! Emigrācijas reģistros nopietnais šveicietis bija atzīmēts kā Alberts Ortiels.
Nonācis Anglijā, Ortels apmetās Ķirkvallā, kas zīmīgā kārtā atradās tuvu Skapa Flovas flotes bāzei. Mierīgajam Kirkvallas apgabalam jau. ilgāku laiku vajadzēja kādu labu pulksteņtaisītāju. Ortels^ sākumā strādāja par pārdevēju mazos Veikaliņos; kas tirgojās ar rotas lietām un maziem niekiem, ar kādiem apdāvinātie parasti nezina ko iesākt. Līdztekus pārdevēja darbam Or-
sies tuvā un tālākā apkārioē,
Ortels dzīvoja ļoti pietu^gi un rūpīgi krāja pensu pie pensa, lai reiz realizētu sapni piar sava , pulkstjsņu Un rotas lietu veikala iekārtošanu pašā Kirkvallas sirdī. Tur britu jūrnieki varētu iegādāties sev pulksteņus un meičām, kas tos gaidīja mājās, glītas rotas. Nebija ilgi jāgaida, kad Šveices pulksteņtaisītāja sapnis . pjapildījās.
Tā kā jaunais veiialrfleis bija vienmēr īaipns un godīgs, tad pircēju viņam netrūka. Vietējā ša, , biedrība viņu drīz uzņēma kā pilntiesīgu locekli savā vidū. Kopā ar Kirkvallas angļu draugiem Ortels piedalījās bridža spēlēs, izbraukumos gar piekrasti, un bieži Yien ilgos klejojumos ar zvejas. laivānu. Nobeigumā: «PUIKSTEŅTAISI--• . TAJS miL JĪJŖīI^.: ■
.GARA UGUNIS EIROPĀ.
(Pārnesums no 5. lapp.)
„§KATIšAJfĀS MEISTARA" KOKOSKAS'IZSTĀDE
pavadībā vadoņa personīgais par- g^istīja daudzus-svētku apmeklētā-
stāvis kapteiņa Prīna kaklam ap- jus un ieveda gleznotāja Prāgas
joza Bruņinieku pakāpes Dzelz- laika skolas apskatē. Duras acīs, ka
krusta lentu. Britu, kaujas kuģa šī laikmeta gleznas irbez^mākslinie^
un SCO jūrnieku bojāeju. uzvaras H^^? ^Patās spilgtās gaismas. Lie-
Kilpci Dilsoni šai va- apzmāti (ievērojot viņa
Ķiles pusoņi sai va t^j^idas laiku) grūtsirdībā apsīku-
apdullināti.
karā atzīmēja ar jautrāia dejām
si dvēseliskā sajūsmas gaisma, :un
Korporācijas Selonljas dāvātā kausa basketbolā pirmā izcīņa starp ASV un Kanndn uotika SO. martā Toronto. Sacentāis EanJi-das meistars; — DV Sp. klubs. ar ASV 2. vietas ieguvēju Filadelfijas Ši). klubu. Ax 77:78 uzvarēja iiiadelfieši, iegīistot kausu uz vienu gadu ♦,araerikāņi€m«. Augšējā attēlā: no kr. sacīkstes tiesneši — J. Mazurs un A. Gtīnbergs, LSAK pr-dis V. Rozenbergs. Kausu uzvarētājiem pasniedza Toronto kōrporāciijn kopas ļ seniors j. Jiiedra (pa labi). Apakšā: uzvarētāji ar iz4jīnīto kaosn — h. Baikštis,.V. Avots, G. Ramiņš, Ō. LieiMi, V. Znotēns, V. Vaskis un
un salda vīna iespaidotām^ skalām nīākslāš darbos atstājusi mākslinieka, dvēseles pēdu, nospiedumus.
•' . „KRISTIGA EIROPA ^ ■•■ : -.AICINĀJUMS, CIEŅA,,. ATBILDĪBA'*
Ar šādu moto Zalcburga aiciiia-ja uz savām augstskolas nedēļām, kas izvērtās par grandiozu mūsu kontiiiienta gara vēstures interpretāciju. Divas nedēļas Eiropa klausījās un diskutēja par savu misiju pasaules vēstures, veidošanā un pasaules vadīšanas atbildībā- Arvien no jauna izskanēja doma, ka Eiropa nedrīkst zaudēt pašapziņu un ticību sev un Amerikas draudzībai.
Referēja ievērojamākie kristīgās Eiropas pārstāvji un mēģināja pārmest .tiltu, kas vienotu reliģiskā cilvēka stabilo nākotniar pašreizē-^ jo chaotisko eksistenci briesmās; un neziņā. Minchetfes filoaofs prof. Dr. Aloizs Dempfs uzsvēra, ka Eiropas vienība tikai tad, pastāvēs lin izveidosies, ja tās tautas šī gadusimta otrajā pusē pieķersies atklāsmes reliģijai un' to uzskatīs kā augstāko un vienīgo iepretī dabiskai reliģijai. Nepieciešama filozofijas. vn
R. Pērkons.
J. Kreiļa nzņ.
Mēs ienkojam gāzes apku-jres un ūdens sildītājus:
Bez iemaksas
Nomaksa līdz 5 gadiem
jums būs BRYANT gāzes ūd^ens sildītājs,- karsts ūdens ne-; ' kad netriīks.
10 gadu garantija. LATVIEŠU UZŅĒMUMS ļs Barton Ave., Toronto, tel.LE 1-2554
,lFSr 'darbus - VEIC ..tATVIESlU ' ļlElSTARI
ARTURS.GĀRNEJS
Gāzes krāsnis
klaigām, kās atbalsojās līdz saules lēktam. . ' ■ ĒNA ZE3IUDE.ŅES TORNĪ Kad uzvaras svinības bija sasniegušas kulminācijas punktu," do. kā, kur pietauvota gulēja uzvaras vainagotā B 06, bija manāms kāds tum^s stāvs, tērpts civīlās drēbēs.
jšfākošajā ^ienā virspavēlniecības ziņojumā pieminēja vi&us jūrniekus, kas bija kapt. GiJītera Prīna vadībā piedalījušies veiksmīgajā uzbrukumā Škapa Flovai. Bet ne ar pušplēstu vārdu nebija pieminēts noslēpumainais. civīlists. Patiesībā šis vīrs bija lieliskais spiegs, kuram pienācās visa atzinība par sekmīgo iebrukumu Ska-; pa Flovā, Viņa īstais vārds bija Alfrēds Vērings. i Pacietības un iz-, turības ziņā viņam būs grūti atrast līdzini'eku visā noslēpumiem, pilnajā spiegošanas vēsturē.
Sešpadsmit gacius pirms Skapā Flovas traģēdijas atVaļihātais-vācu
rings atstāja Vāciju. Tas bija 1923. gadā, kad nacionālsociālisti Min-chenes alus pagrabos prātoja par varas sagrābšanu. Kāds jauns fanātiķis Leo Šlageters par franču ppeču vilcienu spridzināšanu Rūrā bija iecelts nacistu svēto kārtā. (Varam saprast, kādēļ na. cistu okupācijas laikā Rīgā pēkS-ņi radās §lagetera bulvāris.) Taja; laikā admirālis Kanariss ,uz ārieni Vēl maskējās kā neuzkrītošs pensionēts vācu virsnieks. Patiesībā jau 1923. gadā Kanariss uz savu galvu bija izsūtījis pirmo vā. cu spiegti kop5 Verealas miiera līguma parakstīšanas. Tajās tālajās dienās vēl neviens nevarēja zīlēt? kā attīstīsies politiskie, notikumi pasaulē un Vācijā,-Bet tas bija arī laiks, kad daži vācu fanātiķi jau sāka sapņot par atmaksas karu: ,
KAPTEINIS'KĻFST-PAR '- ' ■ \ pŗiKSTEŅTAlfSīTAJU Alfrēds .Vērings bija viens no jaunākajiem kapteiņiem Vācu flo- ļ tē. Kaujas kuģa„Admiral Hipper" kapteinis ar savām izcilām kaujas spējām bija saistījis. -.Kanarisa uz-
flotes kapteinis Alfrēds Vē- f}^f: iešana draudzīgā kopsolī,
lai modernais zinātnieks skaidri izprastu dabaszinātnisko, pasaules uzskatu Un tā pieņemSanas briesmas. Tikai caur filozofisku Un ap-
gaismotu dabas zinātņu ievirzi i^,. spējama cbarismatiskās reliģija3v:_ iepazīšana un atzīšana. Ar.to ras--tos cilvēka un dabas sakarības īsta pareiza izpratne, kas pašreizējā, si- . luācijā cilvēcei tik ļoti nepieciešā» ma.--- • ■. :■ ' . Atsevišķā darba grupā diskutēja , par ticības šķirSanu un vienošanu. Katoļu baznīcas ievirzi atreferēja, prof. Dr. Otto Karerš (no Lucernas) un evaņģēliskās baznīcas do. mu sniedza Dr. 13. Hanss Ashiu-sens: (no Heidelbergas); Izskanēja: briesmu sirēna, ka pašreiiējā situ- ' ācijā ļoti bīstama savstarpēja ;^ne-īiecietība, ko liberāļi un neticīgie izspēlē kristīgās sfairas drumata-lošanai. ;
tai OPERA FILMA Ķl^st-pae \ :: ■ MĀKSLAS KONSEBtU? (
(Šajā sezonā arī: UNESCO aicināja pasauli uz diskusijām par svarīgu tematu: vai opera filiaā, tele-vižijā vai radio pārraidījumā kļūst par mākslas konservu? laakanSJa _ daudzas un dažādais domaa, Jo reiz tas ir loti aktuāls Jautājums, " kad īar steigu tiek lilmStaadaudEBs operas.
Vēl .daudzas citas Zalcburgas ..izrīcības" un daiļo lUūzu rotaļas paliek neminētas. Tomēr šis ieskats būs pietiekošs, lai daudzmaz jaustu vienas vasaras Zalcburgas un visas Austrijas gara dzīves rosmi un Vakareiropas tradiciju tālāk-neSanu. Tikai rosmē uņ augstvērtīgā jaunradē var papiidināt vecās tradicijas ar kādu jaunu aspektu un veidot attiecīgā laikmeta seju. . Taču arvien paliek svarīgs uzde-. vums: nedrīkst pazaudēt'cilvēka seju un dievišķo kārtību. ;
turpinājumā: vācu muziska
;ģenija.z!mē... r
ALEKŠA RUBUĻA >
, ir. lioncentr.ētu, līdz maksimumam dramatizētu stāstu lin noveļu grāmata, veltīta dzimtenei, cilvēku i^jām nu viņu mīlestībai. Prof. Dr.Z. Vitens raksta :„Via Tua ir nīcšeā^ nisks formā, bet kri.stīg.s saturā." Ies. maksā 2.40-dol. .
711 - 719 w:wmoJ8L^^c^
AUTO SKOLA
'. B
:.:j.:-AU Ģ. .MASINGS^^^ Visiem garantēju alļāujas 797 īndian Gr., teief. EO 9-6612
MMiiinniriiuniMninnuinitnluiMnniitiiiiniiiiuiiiiiniMi^^^^^^
manību. Tāpēc nebrīnīsimies, ja'B . ^. - j • =
1923, gadā Kanariss kapteinim vē-ļl : ■ Pieņemam pasiitmajumus andumiem: ;. , , =
Vienmēr krājumās
latviski spilveni un I sedziņas
ringam uzticēja jaunu svarīgu uz- J ~ devumu. Kapteinim bija : jākļūst š par kādas vācu pulksteņu firmas | aģentU: Kā šīs pazīstamās firmas - 5 pārstāvis. Vērings apceļoja dau-ļ| dzas Eiropas valstis. Līdzās tird!z-ļ | niecībai ar pulksteņiem kapteinis 'i vienmēr paturēja vaļā acis un au- 2. sis. lai sakopotu ziņas par jau-, s numiem visās Eiropas kuģu būvētavās un ostās.
Tīh gadus vēlāk Kanariss no-
238 Bloor St,W, Toronto Velta Vilsons
^ i