ŗrreēdien. 1957. geda 24 apriU, 33. n-rg.
Trešdien, 1&57. gada 24. apriH, 33. n-rs.
ĢENERĀLKONSUIS
Mr.R N BRYSON
ToroDto, teL 6E 5861 114 DAl^FORTH iTE.
caga
kavējās t)a telpā3. piedaloties
stundas, ļ-, Latviju, (ķis, dzej.
latviešu tis' noza-lltsarkano jāatgrūst. iirun jū-ļīgi dzieJ
Iraumanis ļes titulu [.-"Skolas ļādīja, ka \t latvieii ireja Es-^ .Eriņa.
J. Rei-laeveliņš.
liedza ar
fea dziņi-\o _ rīkoja <5ikāgas m bija ļiā ap'-50q iesus ar DV val-Poruks,^ ^^'^ā — ji>riekšsē-
ļj'tai lik-liekš An-ipasau-|ītu vār-m ejams liisujau-lias jau-fgi vaib-aatoe ir ^a. Viņa mums. FlatvlēSu tā el-Zviedru Ida :dze^ ^auc pēc karalis ^Itits šis ^gi ciņu i tik tU-lui reāla rsilā āt-Visa 1^ 2ie-ļem. Vai
kōnsūi5
TOMSONS
TeL RE 8-7798, ilontrea!, P.q, 5310 VfCTORIA AVI:, APT» 19
ZIEDOJUŠI LIELDIENU AKCIJĀ
A. Kristapsons. $25.-. J. Kaus H. Gulbis ?2.-, A. Jakubaitis ?2.-. T. Timsons 52-., V KalniņS |5.
JAUNKANADIEŠI IEGŪST NOZĪMĪBU
V. Sal-nodsie-ļUlnska). Tanisa, (J. Ķe. Treima-Āndrejs jaunākos
pingtonā fālās val-sabied-|"..Ģeorgs vienības
idārs
liķas un ļbdarībaa ^7 Oneen
salm-eiūba. Itiilācijas •PV Tajā, bied-sarīko-
Ošiņas [ijaa au Edīte lAndreja
ļīi sporta
Maija lolumbua
[ta svēt-ļetuvieSu is zālē,
i: Zlediļ^ Sanu uii
la Jau-
ibncerts
Drau-ir briT-
teātra
ilāclias idreju PV
sariko-Taisia, kopas
Aldo Ļattiks
. (NCP) Pēdējos lO gados Kanādas iedzīvotāju sastāvs ir stipri mai. nījies. Blakus angliski un francis-' ki runājošiem kanadieāiem ir izveidojusies treSā grupa — jaiin-kanadieši, kas kamplektējas no dažādām, etniskām grupām. Šie kādreizējie Eiropas iedzīvotāji. kā poji, vācieši, ukraiņi, rumāņi, ho. landieši, čechoslovaki, serbi, bulgāri, igauņi. latvieSi, lietuvieši, y\-si ir pierādījuši vitalitāti uņ' labu.amatu prasmi.; ātri tie ir pra-^ tusi iekārtoties un nostabilizēt savu dzīves standartu.
rruvākā nākotnē 15 proc. balsu piederēs jaunkaņadieliem. kaa ir ierindojušies amatniecībā, rūpniecībā un tirdzniecībā, reizē ar to tālāk izveidojot iedzīvotāju vidus iķiru.
_ Progresīvi konserv^ro partija
iīdz ar tās. jauno vadītāju Pžonji
G. Dīfēnbeikeru ir atzinusi, ka
jauhkanadiešļ ar savu ietekmi po-
lītiskajā dzīvē mainīs Kanādas po-
ļītisko kursu nākotnē,^
Sai sakarā ir tīri loģiski, ka
progresīvi; konservatīvā partija ir
izraudzījusi arī dažus jāunkana-
diešus vairākos vēlēšanu iecirkņos
nākamajām federālajām vēlēšanām. ; .
Piemēra pēc .— Monreālā, Car-tier vēlēšanu iecirknī (Park Ave un S.t. Lawrencest.), vairākās federālajās vēlēšanās tika vēlēts liberāļu partijas kandidāts; un tur pat nema7 nebija kandidāta opozi-cijas partijai, šogad ir .sagaidāms. Ka sai iecirknī notiks diezgan stingra politiska cīņa. vēlēšanu lai. kā. Jaunais kandidāts, pēc izcelsmes igaunis, Uigad apdrošināšanas lUedribas, pārstāvis, jurists \1--.'b.^Lattiks. ir'. labi pazīstams kā politisks darbinieks. Viņa tēvs bl. ia. Igaunijas ārlietu ministrs.
Aldo; Lāttiks ir.tipisks. jaunka-nadietis. Astoņu gadu laikā Kana-dā. grūti;strādādams, viņ^ieguvis labu reputāciju «n izveidojis la-bu dzīvi .^av^i ģimenei -Jr tūks •toši jaunkanadiešu. kas politiski domā tāpat kā Uttiks:" ir pienā-laiks. kad. jāsāk uzklausīt šīs "aisis polUiskā laukā.
rU JĒDZIOU SAJUKUMS! Latvjja.s Amerikā rad.: T „Lasot jūsu laikraksta 13. aprīļa n-ra_atreferejumu.paŗ DV delegā-tu pilnsapulci Kalamazū,. debatēs par DV mēnešrakstu., uzdūros teu kurnam: .,\av svarīgi, ko raksta.
.^u]orka). Ja vien tā nav.atreferētajā loģikas un laikraksta burtliča kluda. tad patiesi jābrīnās no kura laika avīžniecībā valda iāds uzskats? Ja tā. ta., tat^u lai iet ganos VISI mūsu profesionālie rakstnieki, žurnālisti, publicisti, zināt. niiJki, audzinātāji un t t., un to netā var rakstīt katrs, kas vien niak Jioturēt spalvas kātu roka js nen zināmai lasītāju grupai viaS. ir pieņemam? kā persona, — teik sini. kā labs niūrnieks, galdnieks, makšķernieks, vai ģimeiies draugs. Bet.ku.r ta nokļūsim?"
..L B^Kanadā.
m iēsĒtitos manuskriptus saīsināt.
nenzglābās, bet nz vēlēšanos sūtīs atoa-oarka. ■
ķlcmiem parakstītajos rakstos Izteiktā» «ar Kcijas TiedoMlBs.
MUMS JĀBŪT NOMODĀ
pētej-a^udkoka slepkavības prā. iekļauties vietējā masā^ kļūtu par va ir izbeigta, nelaimīgais jau- visnu no šiem tukšajiem selisa naķlis ievietots garā vājo slimnī:, dievinātājiem „ . cā, un Toronto sabiedrība var at- ^„ . „ ,• viegloU uzelpot ^ Pēteris vair. 5|azas Karolas^ nāve seksa ma-bērnlem neuzbruks. • . ■ . . "^^^^^ rokās : ir drausmīgs
Un tas būs viss. Ne kanādiešu. '^^'"^'"^^"^'^^ Bērnišķīgā un
ne latviešu-sabiedrība par. šo jau.'^'^Sli lokāma masa pašreiz rezig-.
tājumu-vairs tālāk neinteresēsies i"'." "0P*i-^as - .slepkava bijis:
Vmr RŪPĒJAS PAR DZKSSMIJ SVĒTKIEM
slims,' un garīgi, slimais nav atbildīgs par saviem darbiem. Bel
un maza Karola būs mirusi velti.
ir zīmīgi, cik ātri mēs aizmirs , . .
tam šādus traģiskus gadījumus, i ieinteresējas par to, ka
un cik maz no tiem mācāmies. Un '^'^ pusēm, jūtīgajām jaunie-, pie tam šin{ notikumam mūs vi-dvēselēm draud briesmas.' .m
sus vajadzētu atmodināt no ērtās, bet noziedzīgās snaudas, kādā sevi Iežūžojuši daudzi — un to starpā arī latvieši — bērnu vecāki.
Seksa noziegumi nebija sveši arī Eiropā, un pat Latvijā mums ar tādiem bija jāsastopas, bet liekas, ka tie tika pastrādāti daudz retāki kā šajā kontinentā, un par visām lietām — to autori tikai izņēmuņia gadījumos bija mazgadīgie.
"Dfēteris Vudkpks ir garīgi slims, ■ bet jābrīnās, ka apstākļos^ kādos jāuzaug un jāattīstās vietējai jaunatniei, seksuāli nenormālo nav nesalīdzināmi Vairāk. Ņemāz neru-n^jot par" ,,speciālo" literatūru. kas ar liekuļa sašutumu un Šķietami nosodīdama piepilda savas slejas ar treknākajiem izvarošanas un slepkavību prāvu aprakstiem, kāri 'tīksminādamās ap katru notikuma sīkāko detaļu, arī dienas prese cenšas tai sekot, cik tuvu vien iespējams. Bet tas nav viss. •
Vai iesat kādreiz nopietnāk papētījuši gandrīz katrā otrā vsika lā novietotos, grāmatu. riteņus, kur ieskatam un-izvēlei saspraustas simtiem gan labas grāmatas, gan lubu literatūra? Nerunāju paš. reiz par šo grāmatu saturu, jokā teikts — starp tām atrod amag ar» labas grāmatas, slavenu, izci--lu autoru darbi, kas tur dabūjami par smieklīgi zemu maksu, dažiem desmitieim centu. Runāju par šo grāmatu vāKU zīmējumiem. Domā. jii, ka nemaldos, ja apgalvoju, ka no desmit grāmatām labi Ja vienai tas nav kaut kādā veidā pie-daiidzķgs! Ja tur nav attēlota kā-
šu dvēselēm draud briesmas,' un ka vienām vai otram nenosvērtā-kam varbūt pat šī vakara televīzijas vai kiiio programma, vai kāds izlaidīgi kārdinošs zīmējums vai foto attēls kādā žurnālā jau devis pēdējo grūdienu. '
Mums jābūt nomodā —• to miiras i ar asiņainu. nopietnnību atgādina! nule notikusī traģēdija Toronto,
Eampe
nRĀ RELIĢIJA
KaDeĻ pasaule •• nonākusi TAGADĒJĀ ;; CHAOTISKAJĀ ■: STĀVOKLĪ ? ■
° U - tieši, kās ir • garš, tas nb -garā
Jau gadu simteņiem Rietumi dzimst; un persiešu teika, godinot nav - devuši cilvēcei nevienu lielu viņa garīgo skaidrību, stāsta, ka reliģijas ģēniju, kas tos vestu tu- Zaratustra dzimis no jaunavas. Iy ; vāk Kristum. Reliģiju dibiivalāji skaisti dievināt tos. kas dievinā-šīs pasaules vēsturē nāk no Mi- šanu pelna. Atcerēsimies kādu, ci-jas un Āfrikas. Rietumu teoloģija tu skaistu teiku. Kad Akvīnas . mitoloģiskos elemēiitus austrumu Toms, zēns būdams, pret tēva aiz-: reliģijā bieži ir pārvērtusi par ti- liegumu, nesa maizi izsalkušajiem, čību burtam, burtam, kas nokauj.'un tēvs, viņu pieķēris, izsita maī-Reliģija nav ne brīnumu darīšana,' zes. klēpi no viņa rokām, tad zeinē ne ticēšana brīnumiem: reliģij.\ ir pie zēna kājām maizes.vietā >ija ticībā Dievam, un reliģijās ētika nobirušas rozes; un tēvs; savu aiz-
ir Dieva gribas pildīšana. Riedē vējot Dievam visvarenības atribū-
liegumu atcēla.. Patiesi, mēs gri-" bētu, lai tā būtu un, tam ticēdami,
2. Kjiradas latvieša Dziesmu siētku rīcības fc
Vidū rīc, komitejas pr-dis E. Krūka/
■ Kreiļa, ozmo.
. DZIESMU SVĒTKU RĪCĪBAS KOMITEJA . GATAVA SAŅEMT KORISTUS UN VIESUS
2, latvieša Bziesma svētku Kanādā ri(3bas komitejas sēdē 17o aprīlī no SS komitejas locekļiein piedalījiis 26. Sēdi ar īsu pālrskata atkliija prezidija pr-dis E. Krūka, ziņojot, ka priekšdarbi Dziesmio svētkiem, ir paveikti on prezidijs līdz ar ricības komiteju ir gatavi saņemt svētku viesus an dalībniekus»
Prezidija sekretārs A. Jaņk/^vskiis ziņoja par pieteikto ķoŗu sastāvu, minot, ka no KaUadas pieteikušies 6 jaukti kori un 1 dziedātāju kopa ar 210 dziedātājiem un 2 vīru kori un 1 vīru dubultķvartets ar 92 dziedātājiem. No ASV pieteikušies 12 jaiikti kori ar 513 dziedātājiem un 2 vīru kori ar 65 dziedātājiem, kopā 23 kori ar 880 dziedātājiem .Procentuāli jauktos koros, dzied 58 proc. sieVie'šu un 42 proc. -vīriešu, bet no kopskaita, ierēķinot vīru ■ korus, dziedātāju skaits ir puse sieviešu un puse vīriešu .
Pirmais pieteiktais ir Indiūnffls latviešu b-bas koris 1956. gada
Triiridinieku ssārdomām
janvārī, bet pēdējais Detroitas da vardarbība, slepkavība, kauja? j^tviešu koris 1957:. g. janvārī.
skats, kāds Iķis v. tml., tad katrā ziņā jūs tur redzēsit kādu daļēji kailu, sievieti pēc iespējas divdomīgākā pozā.^ ,
^eit tiek publicēti neskaitāmi žur-nāli, kuru teksts.un iilustrāci-jag tikai Sr piespiešanos un, abas acis aiztaisot, nav jāapzīmē pār at. klātu pbrnogratiju, un kuru gal-VMiie lasītāji ir jaiinieši.
Un blakus pāri. tani paceļas filmas un televīzija;
Vai iļiav zīmīgi, ka kādai aktrisei pat 1 dots pievārds „seksa bum-
• ba"? Lai kļūtu par kino zvaigzni, na-p tik svarīgi, vai, attiecīgā ak-> trise prot vai neprot tēlot, i>et lai viņas krūtis būtu pienācīgi lielas, un lai tā savu ķermeni prastu tā parādīt, kā skatītājs sajustu iekā-
• ri..; .
ī>ar; pašreizējo pusaudžu iedeālu _ Elvi Presliju — visi ir vienis pratis, ka viņi nav ne dziedātājs, ne, aktieris, ne ģitāras māk. siinieks. Un tomēr tūkstoši skrien viņu skatīties, un viņa izrādēs jaunas, meitenes ar dzīvniecisku klieg-ēanti pašas sevi noved ekstāzē.
Jo Elvis Preslijs ir — „seksī.'.'.
Vai brīnums, jā visu šo iespaidu
Prezidija kasieris A. Putniņš ziņoja, ka pavisam Dziesmu svētku priekšizdevumiem ņo organizācijām un privātpersonām aizņemts $1.19.0 un līdz sēdes dienai par pār. d^ptām. biļetēm ieņemts $1.100. Kasē paSreiž $900:
•■ 'Pair.^ tafornilMŗījā's1g<>mi<^:'dā^^ ziņoja Biruta Pope. H. Mercs zināja pastāstīt, ka gleznu izstādei darbus pieteikuši jau 12 mākslinieki. Dīiiļamatnieku 20 gadu.jubilejas izstādei 67 daiļamatnieki pieteikuši' pāri par 500 .darbiem. Izstādē iecerēts iekārtot īpašu stendu darbiem, ko dzimtenē dzīvojošie daiļamatnieki atsūtījuši saviem piederīgajiem un draugiem. Darbus izstādēs izkārtos Al. Dzērvīte, H. Lapiņš, A- Gugāns, H. M«rcs un V.. Reinholds.
Par teātra izrādes sagatavošanas darbiem stāstīja I. purva. Lidijas Auzānes . Vītoliņas varoņdrāmas Jersika iestudēšana V. Pukata režijā norit.raiti, dekorācijas, un tērpu metus apsolījis. izgatavot mākslinieks K. Bērziņš. Rotas kaldinās A. Tīrums, bet A. Purvs dos muzikālo ietērpu un iestudēs kora dziesmas . . ■ =
rezultātā viens vai otrs jaunietis' Iecerētā. volejbola sacīkste, zaudē līdzsvaru? Vai brīnums, ka dziesmu svētku_ laikā.nenotiks,^ jo • jauniešu prāti un domas tina« un' viembas aizkavētas^ ierasties, grozās ap dzimuma jautājumiem?E: ^kujiņs izkārtojis' basket-■.Vai brīnums, ka Hdz ar to tie kļūst |^'«''^ ^'-^^^^'^«^ '^^^ iz-
nar galveno sarunu tematu? vai '^^f^ r^"'^^"
• 1 piektdien. 31. maijā, pīkst. G cen-
minētajiem viesiem .no ASV — Elzas Ķezberes, J. Kadiļa un Knuta Lesiņa kultūras rītā savus dar-
atzīšanai pietiek
Absolūtā brīvība . . tikai Dievam
VĒSTULES NO LATVIJAS. .' '
Vēstules iio Latvijas ir balsis lielajā latviešu tautas ciešanu korī, kas tiek izkliegtas brīvajā pasaulē. Izlasīju 15 šādas, vēstules, kas saņemtas pēdējā laikā pa pastu un, jādomā, ir taču cenzētas, bet laistas tālāk. Pa lielākai daļai šīs vēstules nes Ijāba vēstis, bet dažas rāda, ka apspiestās tautas nonākušas līdz punktam, kad naids .pārvar bailes, un tad dvēseļu dumpošanās pret komiini.smrt zīmē tā' bankrotu un galu.
„Kad saņēmu paciņu, biju pārsteigta, un raudāju, M pārnāca X, abi:ilgi kopā raudājām. Te tagad viss ir ;citādi. Esam visi sabrukuši, vienādi. A. pārnāca nb 8 gadu studijām
galīgi^sabeigts,sabrakušiem nerviem, ar vienu vārdu sabrāuk-_____
ta mašīnā. B. niira pirms 7 gadiem. Mirusi arī ir C. Kaimiņiene Dievam un Di D. arī nomira; viiias vīrs nomira, pabraucot no studijām/Tad bet cilvēki da
tu, jāatzīst, ka Viņ§ var darīt brī-, mēs neticam burtam, bet garam, aumus, bet Dievs nav tik inazs, Ne šīs pārvērtības, bet zēua cē. ka, dodot cilvēkam brīvību, viņam ļums ir tās, ko mēs dievinām. Bi-vajadzētu tam rādīt kādus brīnu- • jībā domāsim par kādu citu dzim-mus, lai cilvēks Viņam ticētu. Par,šanu no gara Betlēmē, jūdu zemē. daudz liels brīnums priekš cilvē-ļ Svarīgs ir ne dzimšanas veids, ne ka ir jau šī pasaule .kufā viņš, brīnums, bet mācībā un d|ZĪve. dzīvo. Ar to un cilvēka prātti un Kristus ir no gara dzimis, jo tikai brīvību Dieva meklēšanai un Viņa,tas, kas no garadzimls, ir gars;
arī mātē nomira. S. apprecējās ar F., kuras virs mira studijāis. Tagad mirusi ir ari G," .'
„Esmu palilnisi viena. A. mira tālumā. Abas mātes mirušas. Onkulis .arī miris. Visi lūdzam Dievu dot spēku, izturību un veselību, kuras pulka mums trūkst;"
. „Paciņa mani satrauca kā mazu bērnu: no tāluma Tu sniedz roku un palīdzi. Mau ir paralizēta kāja, roka, mēle, bet
bus lasīs arī Velta-Toma un Jānis ]^°^"^^" ^^^^'^ turu augstu. Kaut esmu kropls, cērtu un vedu
Princips: Nedari otram, kp tii negribi, ka otrs tev dara ,ir prāta darbības norma, tikai ar to star. pībU, ka pretēji dabas likumam, kuram cilvēks . nevar nepadoties, morāles normai viņš var nepadoties, bet citādi jau nebūtu -brīvības. Absolūta brīvība pieder tikai Dievg var darīt ko grib, dažreiz; izlietojot Dieva autoritāti, rakstā noteikumus, ku^-rus prāts reģistrē kā aŗ: Dieva gribu jiesaskanošus. Dievs var da. rīt, ko grib, bet pats Dieva jēdziens nepielaiž, ka viņš varētu darīt kaut ko nepareizi. Šai sakarā viena lieta var likties nekon. aekventa: proti, kādēļ Dievs pret
brīnums, ka tīrību un atturību uz skata par. savu laiku pārdzīvoju, šu aizspriedumu? ^
.Nesacīsim, ka - tas uz. mums neattiecas ,
Gan ērtības, gan nolaidības,.gan ... •tādē], ka nekribam. saviem bēr- DV Toronto Sporta _klubs
trālās.YI\ICA's zālē.
Futbola siifīlistes, kuras kārto A. .Gvīnbergs,. notiks, sestdien, pl. 1,4.") Millen stadionā, kur sacentīsies Kanādas un ASV meistarvie-
viČa un Arnolds išiņķis,
DarbilnJeku valariņfi^ ^vōtdiesii, 2. jūnija vakarā, lietuviešu zālē— 1021 College ielā, kuras i?kārtot uzņēmusies H, Mangai», sagaida 150 dalībniekus. Ieeja vakariņās ar goda kartēm, Pared vita arī programma.un vēlāk deja.
H.. PāTOlffl zSņiola,. ka ■ organlailei-ju dāmu komitejas uzņēmušās gādāt par koristu ēdiiiāšanu, dodot sestdien, 1. jūnijā brokastis un pusdienas.
Par svētku pr-grainmas materiāliem ziņoja Ingrida Vīksna, Programmu iespiedīs 2.2O0 eksemplā. ros.
Njiktsmīlfcņu pjetelkūmi no tam-tiešiem Toronto S. Leimanim vēl nav ienākuši, bet lai sekmētu šī ja,utājuma laicīgu un sekmīgu iz^ kārtošanu, rīcības komitjeji cer, ka vietējie koristi sevišķi un tautieši vispār nevilcināsies Un jau laikus pieteiks S. Leimanim (tālr.RO 2-98S64)., cik iebraucējus koristus tie varētu uzņemt pa.svētku laiku. '
Svētku viesi n/v. ASV, ' kas a:e-dzied kopos, bet vēlētos, lai tiem sagādā naktsmājas, Varētu tikt novietoti tūristu mītnēs, kas maksā apmēram $2,00 līdz .13,50 par diennakti; Caurmēra hoteļu cenas ir — $.4,00 līdz $8,00 par istabu,.bet tās jārezervē, jau laikus.
īnformāci.ias rentru vadīs Kārkliņš ar roveŗu ,un lielgaidu palīdzību. Informācijas centrs bū? atvērts Sv; Andreja baznīcā no pl. 6 p.p:. piektdien, 31". maijā, līdz pl. 4 p.p.,. svētdien, 1 jūnijā (tālruņi 3VA 2-3592 un WA 4-1563); jaun- .. darbu koncerta laikā piektdien, 31. maijā, Parkdaie CoUegiate. zālē no pl. 7,30 Ūdz 9 vakarā, Varsitv arē.
Veselis. Nb Kanādā dzīvojošiem ^^^^4;* ...... , . , „ .
rakstniekiem, piedalīsies Angelika vari iedomāties, ka te taga4 iet. Ja Tev ir Speķa unļku, ko Viņš prasa no cilvēka, at-
Ģailīte, Ingrida Vīksna' iridra Gd- bagāts, taisi māju ūn-dzīvo tur, ja nē, dzīvo zem zilās de- tiecībā pret otru,cilvēku. Ja cilvē-biņa, Arnolds Lūsis, Artui-s Voit- ^ess, ])et brīvs.]^' ^ ^ ^
kus, Tonijā Krūka, Biruta senķē. ,,Daudži pec kara. no Krievijas vairs neatgneza^^^
.sabriika no Krievijas, Polijas un citām zemēm laimes meklētā-'dara Dievam, uņ tad visi,,neatka-ji. Lielos saimniekus, bagātākos nosūtīja uz Sibiriju, jo tur rīgi no ticība.s vai dzīves vei.da, jā-esot brīva zeme."
Sirgi pie mums Jau ir gan drīz izmiruši. Ja viņus pa.-glābs, tad vēl 5 gados to nebūs neviena. Jo zirgs aug 2 gadus, bet nokaut var 5 zirgus vienā dienā. Ai, māsiu, ja tam komunismam ļautu uzplaukt, kas tā būtu par dzīvi! Bet lai tā nebūtu, tas tiek slāļtēts! No komunisma sargās Vairāk kā no uguns. Ar mutēm tf cel, bet aiziuugurē to zveļ. Par Kristu pat pasakās'vairs iR^tJt^pt Bet ja strādniekiem tikai
drusciņ ļautu sekot Kristus pēdās, tād Latvija būtu atkal Dieva zeme, kur piens un medus tecētu.'V
,,Domāju, ari pie jums sta miitu izzvanītā skvas dziesma par padomju; cilvēku labumiem; Es nu gan šos labumus redzu tikai no kreisās puses. Mēs esam kalpi kļuvuši. Kol&liozos ir
tādas dīvainības: tur ir tūkstošieni liektam.zemes, tūkstošiem noši izteicās par prātu, jp cilvēks kungu, simtiem strādnieku, bet pie algas izmaksas kā zosis — ar prātu var kalpot arī Velnam, un
ar dzimšanu no miesas nepietiek. (Jāņa 6:6 3); .
Kristus ir tik pilnīgs Dieva gars, kā vecā garīgo rakstu valodā runājot, pārejošās miesas drēbes no. zīmē tik maz, ka, salīdzinot ar garu, tāš ir tik nesvarīgas, ka mēs varām runāt tikai par garu, un sacīt, ka Kristu ir dzimis tikai no gara. Dieva, kā Radītāja gars nav arī atkarīgs no dabiskā dzimšanas likuma. Nav galvenais, ka maize pārVērSas rozēs ,ka Tarļa^uzera zizlis: sāk zaļot; bet tas garsī kura dievināšanai mēs šīs brīnišķās al-legorijas radām. Šim garam mēs ; prasām mūžību un ticam, ka tas, no Dieva nācis, pie Dieva atgrle- . žas. Ja tu bez zīmēm un brīnumiem netici, tad tava ticība vēl atstāj daudz ko vēlēties. Atcerēsimies Kristus pārmetošos Vārdus: ,,Ja jiis zīmes un bŗīnumua nere-
čilvēkiem nepiemēro, to pašu ēti- dzat, jūs. neticat." (Jāņa 4:48).Tīrai
kam ļaunu vajag atmaksāt, ar labu, tad konsekventi tas pats jā-
laiž paradīzē. Elles tad nemaz nevajag. Vienīgais izskaidrojums tam ir, ka Dievs cilvēkam ir devis biī-v)ni>u, un brivīlMi J^ez atbildības nav domājama. Elle tātad ir brīvības sekas negatīvā nozīmē. Dievs tevi uz elli nesūta: tii pats turp ej.
Reliģijas uzieviims ir cmīties ar ļaunumu.
zinot, ciķ daudz Liiters cīnījās ar velnu, saprotains, ka viņš nici-
to viņS dara, bet atņemt cilvēkam prātu — nozīmē atņemt tam brī.
Visi, VISI. .
. Vēstules .gan tiek koiitrolētas vai simtām" reižu, bet es Tev
rakstīšu skaidri: Pie mums valda blēži, zagļi, viltnieki un visi ^^b"- Tad arī reliģija savu nozīmi tādi, kam gods riebjas'' ^ ir zaudējusi. Tas irj^Ii^as uzde-
„Mūsu pacietība ir bijusi ilga un grūta, tā tagad iet m vnms—ar Jai,no šeit cmities un beigā^Eo:i^tM^
ru akmem, lai palīdzētu atbrīvot Latviju? ;^ varai. Tas ir reliģijas-un tās ēti-
- Nē, mēs neesam to danjusi. Aizsnaudusa^ dvēseles pat j^^^, ^^^^^ j^^^^.^ neliek mums kaunēties par to. Mums nav laika, jo jadzivp, -no^jj^i prātu noliegt, bet ar pŗā-paŠU dzīve. . Saturus tu tam kalpot. Tava reliģija nav
tīra un tu nelcalpo Dievam ar pi'ā-
■JAUNĀKĀS KANĀDAS PAS.TMARKAS
niem lie^t to,, kas citiem atļauts, ^"^'j^^^ sporta klubu, nā, svētdien; L jūnija, no pl. 7 n-1 ■
tikai rets tēvs vai māte sev patu-/starpbrīdi spēlēs _ latviešu_ pūtēju., tā Hdz: 5 p.p: (tāll^ WA 3-406G) un | rējuši iesības" runāt līdzi kaut vai i «'"^^^^"^ E. • Slaucītāja vadībā, dfe- Sv. Andreja baznīcas telpās svēt-' tādā svarīgā jautājumā kā televī-ļ t^"^'^»^^ / ^°Pa "Diždan-. zijas .programmas izvēlē. Jau^ no piecu vai sešu gadu vecuma mū.
cis"
dien no pl. 9 rīta lulz 1 p. p. . informācijas centrā notiks
tu, ja tu tici.tam, kam. prāts aizliedz ticēt. Tad taVā reliģijā ir ļnepareizas ticības resp māņticības elemeriti. Piemēram, Luters nekalpoja Dievam ar prātu, kad viņš sauca Kopernikii- par muļķi viņa mācības dēl. ka zeme griežas ap: sauii, jo Bībelē esot skaidri sacīts,, ka pravietis Josua apturējis' i sauli (10:12-13). un tātad saule ļ griežoties ap zemi, bet.ne otrādi
Reliģijai, zinātnei un dzīvei ir jāsaplfist vienā kopīlKi par labu cilvēcei,
! Tīrās reliģijas brīnumpuķe i.r ! jau uzziedējusi faraona Achnatona 'laikā Ēģiptē, kas dzīvoja tad; kad .;piramidas jau atskatījās uz piecpadsmit gadu simteņu vēsturi. Vi-iņa mācība saskanējusi ar viņā dzī-
reli^ai brīnumi nav esenciāii.
Dievā griba ir taisnības -V'.^ -likums •-
Zaratustra apzinājās, ka labā cīņā ar ļaiino ceļš ir tālŠ un ka nāks kāds pār viņu lielāks ceja rādītājs, un sludināja Mesiju. Liekas, ka tie gudrie no austrumiem, kāš gāja jaunpiedzimuSo jūdu ķēniņu, pielūgt, ir bijuši Zaratustras pries-teŗi.'-.--
, Zaratustras vārdu mēs labi pa. zīstam no'NĪGŠes darba:'Tā runāja Zaratustra, bet šī persieSu prāvie- . šā mācībā nav tas, kp Nīcše liek teikt šaVam Zaratustram.. Zaratustras .mācība ir vecā un jaunā patiesība, ka šai pasaule pilvēka dvēselē labie spēki cīnās ar ļaunajiem ,uņ viņa ticība, ka labie spē. ki uzvarēs. Zaratustras tēVreiz© sākas ar vārdieni: Dieva griba jr taisnības likums, šo lielo.cīņu Zaratustra ,ir skaisti, dramatizējis, personificējot šīs cīņas garīgo aa» turu antropomorfiskog. tēlos, pretim Dievam, kā ļauno spēku virs. pavēlnieks, stāv Velns un viņa rīcībā ir ļaunie gari, bet otrā nometnē Dieva siitņi ir sargeņģeli. . Par cilvēka dzīvi un viņa kflļpo-insnu Dievam vai velnam atbildība gulstas uz cilvēku pašu.
Nāve viņu no tās neatbrīvo. Lielās drāmas pēdējā cēlienā nāk miroņu. .augSāmcēlšanās un pastarā tiesa, kur mūžībai izšķiro uzivarē-tājus un zaudētājus tai īsajā cīņas posinā, ko sauc par cilvēka, dzīvi. ■ Uzvarētāji iet uz paradīzi, bet zau-īletāji^— "Uz e!i!. Kāda varena mūžības perspe.ktīvā zīmēta drāma! . .žīdi nonāca Babilonijas gūstā 'iSG. gadā, trīs .iŗadi pirms Zaratustras nāves. Piecdesmit gadu vēlāk ^aratustrietis Ciruš-uzva?ēja 'babiloniešus Un atlaida žīdus "atpakaļ uz Palestīnu. Divus gadu simteņus līdz Aleksandram.lielajam, pār žīdiem valdīja zāratu.stri&su. ķēniņi:, žīdu reliģijā pirms šī Babilo. nijas gūstniecības laika i nav ne
an'
su zēni un meitenes paSi sev izrauga skatāmo vielu—- un mācās. Mācās šaut un durt. mācās sist un .žņaugt, apkampt, skūpstīt, glāstīt.—ko vien un cik vien paši vēlas. Un vecāki ir priecīgi, ka bērni ir klusi un liek viņus mierā Mupat notikušajā LNAK sesijā • • nolēma atjaunot Audzināšanas padomei darbību. Neceru, ka tās padomu kāds prasīs. Labākajā gadījumā tai" ļaus izteikt savas domas ūn atzinumus, par cik tieat-tieksies uz latvisko audzināšanu. Bērnu audzināšana vispāri mums katrām šķiet paša darīšana. -Bet: tā nav. Mūsu asimilēšanās sākas un beidzas pie mūsu bērniem. Būtu žēl un nesaprotami, ja kāda latvieša dēls vai meita neprastu savu tēvu valodu, bet tā vēl nebūtu lelākā nelaime. Lielākā nelaime būtu tā, ja jaunietis, zaudējis dzīVo saskari ar savu tautu, reizē ar to arī zaudētu tās tikumisko izjūtu . iin, metinādama!
Pri'Pk.šdarbiis tautas" tē,rpH prod-^ koristu reģistrēšana un dalībnieku algošanai veic Biruta Senkēviča, karšu izsniegšana.
lū.Ķdama latviešu uzņēmumus un atsevišķas personas ziedot naudu vai: piemērotās mantas godalgām. Līdz šim ienākuši $45,r naudā un skulptūra ' no J,. Rapšes, kristalla trauks no J. Benjamiņas, svečturis no ' DV Hamiltonas nodaļas, grāmata no Astras apgāda, yā.te no B. Tīrumas un grāmata no E. Dzeguzes. Svētku bfllU ievadīs valsis, jo
V»rslty ari>nas dekorēisJnm svētku koncertam uzņēmies māksli-. nieks Dainis .Miezājs, un rīcības komiteja balsojot, ar balsu Vairākumu nolēma dekorēšanai atvēlēt $500,00 materiāliem un darbaņi .
■Bzieshm svētki .žetonn iziratavo-šanu rīcības komiteja nobalso.1ot nolēma nodot kanādiešu tirmai, jo izgatavotais paraugs, kas .saņemts no Anglijas, neatbilst dotajiem no-
ta. Tas pa.rādījās- atklātībā martā ļin attēlo sporta nodarbības: zvejošanu, pfldpšanu, inedīšiimi un slēpēšahu. Tz vieiiias lapas ar 50 markām novietotas 4 dažāda zīmējuma markās.
GRAND R.tPlBI
nāšanas metodēm, referents diez-, ir iepazinies ar Achnatoiia reliģiju.
tradicionālā polonēze, ievēroji' sa- rādījumiem,
gaidāmo lielo laužu pieplūdum:. Slndinājnmu ilīkšairia svētku
aizņemtu pārāk daudz, laika no jau programmai tuvojas noslēgumam,
tā īsā balles VakaiH. Visus vaja- Sludinājumu maksa ir $20,00 par
Dzejnieks Andrejs Eglītis 5.!^^? nesaudzīgi pievērsās dažām Pasaules vēsturē atkal ienāk ga-
dzīgoā priekšdarbus balles rīkošā. nā veicis R. Miglāns. H. Tlehovskis ziņoja, ka bez' jau
pilnu lapu, $12,00 par puslāpu, $8,00 par csturtdallapu' un $0,00 par astoto lapas daļu.
Grāmata par Latviju, bagātīgi ilustrēta,
liela formāta GROSS ROAD country - latvia
Pieprasāma apgādā un visās korrektajās grāmatnīcās. LATVJU GRĀMATA, P. 0. Box 332, Waverly, Iowa, OTA
kāi^^D^ikm av kundzi"SlnāSS'diezgaņ kautrīgi, un tikai P. Kla-ļ tītajā un_ sestajā gadu simteņos t^ga^anār^bta?"tm|vi^. 0. Daukas,^K. Tālbeig, M. pirms Kris^^^ trimda^ apstākļos būtu jādod jauns'Gaide un I- Dankere Velējas uz. jgadpiemmēsim, uzrada tik daudz impulsi. lai: tā mūsu tautas daļa, 19^mt cietāku,kontaktu ar ialo vie- ļ kristietības elementu, ka jāsaka, kas dz vo brīvos apstākļos, varētu'si- Beigās viņš "olasija ķadu s^U;,^^ šīs reliģijas saknes iet daudz : t,oo .Ipš ^,iT«tA«5 garāku dzejas darbu. Vakaru at-
Vanagu
palīdzēt tiem, kas cieš dzimtenē.uņ izsūtījumu vietās. Viņš pasvītroja, ka īstiji) cīņas momenta /šejienes organizāciju darbā nn asiņu pulsēju-mā tautiešos neesot saskatījis, bet to vietā Vērojis mērenību un miegu. Cildinājis Latvijas jaunatni, kas pretojas ;. komunistu pāraudzi.
klāja vietējās Daugavas apvienības priekšnieks J. Radziņš, bet dzejniekam pēc referāta pateicās jaunatnes pulciņa Pērse pr-ks E. Kalnraups. Klausītāji sazie.
tālāk pār jūdu zemi.
Zaratustra dzimis m; jaunavas
doja zināmu suminu palīdzības dār-1 ; 660. gadā pirms Kristus: Persijā bam tautiešiem dzimtenē. 'piedzimst pravietis Zaratustra. Pa-
(Turpinājums sekos)
.1 v.i kalpošanā vienmēr vienam Die-Pēdējais Kann.his pštmarkU izlaidām. 5r visai neparasta formā- .ļ^am Atonam, kas, kaut gan vēl l^'ļ^^- citu augšā minēto jēdzie.
.'saistās ar sauli, ir vien.s visiem unj ļ neļauj nevienam darīt pāri. Starp ļ citu, Atons neļāva Adjnatoiiam ka-irot ār Sīriju. Kā<ls modērng filo-j zofs arī ir teicis, ka ij. tikai viena saprātīga reliģija — pielūgt sauli un sauli cilv'ēkos.
Pēc Achnatona ēģiptieši krita atpakaļ daudzdievībā, bet Mozus bija Ēģiptē Aclmatona laikā vai drīz pēc tam, un tur viņš arī droši
CEĻA TABDf
ļ^ie burtā, bet gas^p burts ļ , nokauj, bet gars dara d^divn. Pāvila 2, gf. korintiešiem
Godīgnma ir labākā polĻ
tika. .Serranteeģ .,\
Mocekļa asinis ir sēkla, no hnŗas izaag hamīca.
Tertolllāns
■ ' &
Cilvēks r.ekad nevar piknigi I iedzļļināfies sevī m tā no* nākt līdz Dievam, kamēr viņš . nav spējīgs atbrīvoties ņo sevis pa.^a un atdot sevi ci-tiem cilTēkiem paSai/lIed»-gas mīlestības šķīstībi.
Tomass mārtons
. 1
. i
^^54696590
