Trešdien, 1957. gada i .maijā, iss. n.rs.
Trešdien, .1957. gada 1, maijā. 35. a.rs.
r. rekordu 400 m — 55,5 sek
k vīriešu gru-
|«RUž LODI
pr.
\
ļ) — 19 gadus ļdenta Igo . Jek-Jbās Kllvlen-ļsasniedza 14,89 41,45 m un a., visās discip-Metas.
latviešu viegl-ala dēls un. šo^
izlase
n Kana-tttt svētku sa-kotiekošai AST pēŠH ,,Talsta" LSAK vadītais E. ļtatr. izlasē 1»-tUstns^ Tie ir: Tana^ -
ļianieks,
leks, lieks.
ļp^Tta klubs -Biers,
bl?s kinfis -
^kātfmanis,
Rūdolfs
18.
aēmnsi pazL tēti ierasties ^jb^&ti, tā pa-izpaliks, ^rlbn Izmantos lai Jl. Jūnija satas spējas, sacensībāui miisn at-ķējūši vieso.
gad pirmo reizi startē sačeiiaībās ar olimpiskā smagunia rīkiem. Jau iepriekšējos gados, kad Igo vēl bija jauTiatnes klasē, viņS sasniedza atzīstamus rezultātus.
Cerams, ka 'žovasar viņu redzē, sim arī kādās, latviešu sacensībās, tāpat ar! igo jaunāko brāli Valdi, kas šogad 12 mārc. ' lodi ginidig 16,87 m tālu, atpaliekot no vidus, skolu i-ekorda tikai apm. 30 cm.
H. ZEILE - 4037 m.
Filadelfijā (1) — Ķeci ©ū. su vieglatlēti atklāja sezonu,saceii^ šoties visās ēetrās mešanu discip. līnās un mūSu vesera metēju saime kļuva bagātāka ar jaunu 40 in līnijas pārsniedzēju. Sacensībās H. Zeiles mestais rīks aizlidoja 40,87 m tālu .Pirms pāris nedēļām tre. niņā Zeile spējis pat 44,50 m, bet eksāmenu dēļ jūrskolā, treniņi bijuši jāpārtrauc. Zeile paredzējis piedalīties vairākās skolu aacīka. tēs; kāpēc sagaidāms rezultāta uzlabojums.
Jāpriecājas par trim jauniem Fi. ladelfijas sportistiem V- G. Ker-ņeru, K. Rosovski iiri ■ A. Prāvn, kas visi tikai 16 gadus veci un lieJi vieglatlētikas entuziasti. Krietns'talants ir Ģeŗts Kerners....
Techniskie rezultāti: lodes grū. šanā — Kerners 11,72, Mežaraups 10.83. Zeile 10.26, Rosovskis 10,19. •Prāvs 9,25;, vesera mežaņā — Me-ļžaraups "46,63,. Zeile 40,87, Kerners 25.60; tiķēpa -mešanā — Mežaŗaups 41,76, Kerners 38,58, Rosovskis 35,84; diska mešanā _ Mežaraups 42,06, Kerners 33,27, Zeile 31,33.
K.UPENĪERS OTRAIS
. Takomā (PK) — MQsu krietnais vidusdistančnieks Kazimirā Upenieks, piedaloties tradicionālā:s dafodiļu svētku sacensībās, 5 jū. džu skrējienā ieguva 2 .vietu. Upe-,nieks nesa Sieties Athletic,kluba ļ krāsas Un" distanci veica 28:05,0 minūtes.
ķtreālas I£Ķ, kas t)ā pieveica otru
telNOTIEUM 11 MAIJĀ
-- 11. maijā Tp- ris ik spēlēr caurmērā ieguva 4,3 iōntreālas LSfJ. punktus, viņa nopelni uzvaru kal-
(īejboliates, lai dināšanā biju'ši īe.vērpjaml,'' •liējos Kaīiadas^
3-finālos -kurn^ Spēlējot pret Sieties We3t-Side,.
iauiiām Kana- nedalījās an. AAU finālos. Mā-tamenībSm. ^^^^ rmtmn pēc spēles
>. _ ^, ?.beigām guva savai vienībai izēķī-
sntraias JMCAs^j.-.^ ^^^^^^ ,tā izlīdzinot'rezultā. Iļegē iela). Sle- gpgjgg pagarinājumā vašing-
ļlķst 5. bet virie. p^ģ^ta uz%^rā.^ . .
st. 7 vakara.
īli- Cerams .ka nākošā sezonā Māri
■ apgabala meis. redzēsim universitātes izlases vie-:anadas latviešu "^^ā.
tāvētāja To. _ , i • x
Ierosinājums reģistrēt trimdas rekordus ]i
[gabala vienību — fcA^ kluļ>u. Šo-scīņā nāks greznā piemiņas balva. bjo3a.
lā par meistarti. a ar katru, cinī. Toronto L^, un Moņtreālas vienība uz vienu'
f^^ļ;^^^°':-ļtuma 51,0 sek., 440 jardos! Būtu Draudzības -au-,jļgg-^ apsveicami, ja šādus rezul-ims jau ceturto',-. . , ; ^ i
• , tatug — mušu trimdas sporta va^
.gadpsjkau^u^sv ŗg^ig^j.^^
izcmijusaa katra . .
- , baķos sasniegumus attiecīgas gar.-
cīu distancēs, atzīmētu kā trimdas' ; : rekordus.' Izciliem rezultātiem, kā» ; ļ dus sasniedza ..latviešu si>ortisti pret .citu triutību- pārstāvjiem, ir neta mūsu trimdas sporta rezull tkārtoti guva,pa- kopojumā, neatkarīgi'no: tā. ņpgabala .meistar- ,.ai tie.ir mērīti metriskās vai jar. ■-turpat VISU sa- dū distancēs. Bez skriešanai dis.: 1- 'Ciplīnāra .Mtu jāre.^strē. trimdai
f^s nepārspēts jļļ^^-^ solojunm.;distancēs.
meistars - cechu ■ arī-peMēJanā; kur .izcilu snie-"
■ Mannko, kas ii-1
ddri .2nlpu 3;0.i' ais- mūsu spē
distancēs
Lielais vairums latviešu spor?-tistu svešumā-atrodas zemēs, kur dominē sacensības jardu distancēs. Daudzi latviešu sportisti piedalās vietējā sporta dzīvē Ua dažkārt ir izcilā sniegumā. Kā piemērus mi. nēšu A. Pētersona sniegumu 880 jardos — 1:56,6 min. un A. Ag-
N5ABAtA
(A) — Latviešu
a:umu uzrāda J." Konrāil.^ Austrā, lijā. Arī viņa rezultāti jardu dis-^": tanču . peldējumos prasās, pēc re. ^istrēšahas un atzīšanas par trim-
^'•^.ļ'1as rekordiem. .
•ēl . . •
Jau agrāk ošmu rakstījis par h-iensp^u meistar, vēlamību.salīdzināt, statistikas ņo.
.chvalds ceturtd Kanādas Balti? ļiotim Gŗilģim". I in Apsitis.
lenogurstoš'iis Jā. K sacensību saisto-|ās vīrieSu divspl larinko - Grosmans llepūliMainiIgi pie lEāclivaldu - žulpu
lūkōš rezultātus, kas sasniegti dažādās sistēmās.
.Bomāju. ka šeit būtu jāseko konservatīvo angļu piemēram. Vi-. Jņu sporta - žurūālā ši^ salīdzināša. nas metode ir nspār atzīta, .Tā, [sībās savu regulā-i -^"^^etic's \VorId" publicē. ļs;plūca Ženija Ma,l'^'^5 britu 10 labāko sarakstu viegl. l: kas uzvarēja sie. .a^ētikā,. par bazi atzīstot metris-pārī ar. īavu d.zi /^ist^nce.?,.- jardu un jūdžu ktāš;-divspēlēs uh i^^^'^'J^^-*^'^?.!'"^'''^^'^s rezultātus at-. ļti Džesdpi arī sie-j'^^5^"^ lūrrēķinot; Ja to dara an-I "kurās. otru. vietu I^"f" sacensībās dominē jardu . Diine, spēlējot kopā ■ ^"^^-^^ distances, kāpēc to ne-^u.;- ■ . ļvarētu lietot mūsu' sporta-statis-
, . ' ļtikā, tādejādi salīdzinot sportistu
|A:PANĀKUMI.. ļ sniegumus. Vismaz' līdzīgi: „Inter-K03IA .■..-. joational' Athietics Annual", kur ^A) — Māris Abo ^^^^^^^ ■ ^^^^kie. sniegumi 220. ■-anākumiem aizva-^-*^*' ^SO jardos tiek re^strēti 'sezonā cīnījās Va. ^°P'sos, sarakstos attiecīgās met-1.)- uiiiversitātes "S^as distancēs (200, 400 un 800). ^ība. Kaut gan Mā-; . . £. petsrsons, .AisglSjŠo
4. šachā meistarsacīkstēs Montreālā
KĀDAS OLIMPBKOSPbĻU ^OMNTIKAS^ ^^^^^^Ņ^
Pagājuša nedēļā ar 35 centiem Slovākijas basketbolistēm ,kā arī kabatā; no .čechoslovakijas, ASV spēlēja volejboltt_iin rokas bumbu, atgriezās olimpisko spēļu uzvarē- 1956. gadā viņa. Wuva Cechoslova. tājs vesera mešanā HaroldsKono-'kijas meistare diska mešanā un je-
FUTBOLA LAUKUMOS
Apstiprināti pasaules re^
starptautiskā vieglatlētikas sa- Amerikāņu lietpratēji paredz, ka vienība par. oficiāliem pasaules re.; Rovers jau tuvākos pāris ■ gados
Pēc panākumiem bagāta sezo- kprdiēņi apstiprinājusi 'šādus j)ēdē-nas sākuma (Vācija 3:1, Spānija .jā laikā sasniegtos rezultātus: sie. lijs- Sev iMzviņšp^edaōlīmpis-l radās Melburna ar ceturto labāko 2:2, Itālija 1:1). pirmo neviksmi neSu sacensbs - 100 m de la Hun-jico zelta medali^ti diska mešanā -'rezultātu pasaulē tajā gadā-51.48 valstu sacīkstē piedzīvoja- Šveices .dja (Austri.) 11,3 sek., 200 m Kas.,: čectiieti Olgu Fikotovu, Vina tagad'm. Ar piekto metienu.oļga ■Meloarl^izlasesvienpadsmits. Vmē Austrija bērta (Austri.) 23,4 sek., 800 mOt-ļ saucās Konolija kundze. Abu ro. na sasniedza S?-^» tālumu un pieveica Šveici ar pārliecinošu 4:0 kaļenko (Pad. Sav.) 2:05,0 min., ļ
zelta medaļu. ■ rezultātu. . ^'^^^ ^
Tagad Olga Konoliia būs vērtīgs Pasaules mei^arsacīkšukvallfu ^^^^f^^^Sn^ pastiprinājums amerikāņu vieglat- kācijas spēlēs Brazīlija un Peru cī-j ^ ^ .'^ ' sv-L ^»5»«ō tv,«i^r vecais Porto Riko augstskolas stu»
6. aprīlī Montreālā noslēdzās 4. latvJešu šachistu meistarsacīkstēs. Sacīkšu vadītājs bija šacha sekcijas pr-ks A. Greblis.
Sēd no labā.v; g. meistars J. Cfnmde, tam pretim pie ša-cha: galdiņa — «.Rubenis (otrās vietas Ieguvējs). Meistaru til-<Jienu8 vēro M!ntreālas DV pr-k»0.Kļavenieks. Foto: A,Greblis.
mantika sākās Melburnas olimpiskās spēlēs un noslēdzās ar kāzām Prāgā, kur viņus jaunā dzīvē ieve-da Zatopeku pāris.
Konolija vārds.sporta pasaulē ir plaši pazīstams, taču Olga Fikoto-•va pirms uzvaras Melburnā bija i platākai sporta sabiedrībai liepa, 'zīstama.
LABI beeultāti
pārspēs Varraērdama pasaules rekordu un varbūt iespēs pat fenomenālo 5 m augstumu,
: MIGUEtA pDIEM .■■-"■
ASV ieradies viens no spējīgā»
pārstS.?-?3 gadui
Par ievērojamu starptautiskas
Gadījās, ka LibiSā, kur.Olga dzī. klases atlēti Jaunzēlandē veidojas voja, viņa 1954. gadā noskatījās ļ mūsu tautieša Voldemāra Brieža vieglatlēUkas sacensības. Tas bija,trenētā B. Slopere, kas. Jaunze-1954. gadā, un tur viņa pirmo reizi Mes meistarsacīkstēs uzvarēja ^ redzēja diska mešanu. Jau tā paāa'lodes grūlana (14.64 m) un diska Zvaigzni. Finālisti izšķirsies pec gada ziemā viņa kļuva pazīstamā mešanā (43,15). L»aba 1.685 m re-.vienību otrās kārtas .sacensībām,
K.„pas ..u» Pina. ^.ŗ^^lZm^"^^^"^^
-, 1 1 -.. T, « * /TT« \ dalību nevēlas, angļu Mančest^ras Unlt«d. Pus. veklu skrējiena " "
8:35,6 inin
laiks beidzās 0:0, Otrā pusfināla spēlē Itālijas miestars Florence ar 1:0 uzvarēja Belgrades Sarkano
Roāriojs (Ung)
JAUNS TALANTS EARTSLĒKSĀlf^
fAmerikāņu hegemonijas
čechu trenera Janderas audzēkne zultātu sasniedza tikai 16 gadus un. Eiropas kausa fināls notiks lēkšariaā ļturpinātājs starptautiskā
vecā M. Doņegi. Olimpiskā melsta-JMadridē, 29. maijā. Kausa pašrei-ļ forumā ^1^ re un pasaules rekordiste B. Kas-'zējā īpaSniece ir Madrides Real gadus vecais Bils Rovers, kas šo-
un 1955. gada sākumā meta disku jau pāri 43 m līnijai. Līdz taņa vi. ņa bija viena no labākām Cecbio-
berta 100 j. skrēja 10,9 sek. laikā,' vienība.
I reiz pārvarēja 4,50 m augstumu.
Kā zināms, „a5gīŗņo" šķēpa izmetienu neatzīst arī starptautis. kā vieglatlētikas savienība. Ati savu īpjĒitno izmetiena Miguiels pa« kārts, .iso šķēpu lidina kriatniviieii tālāk n<^ā oficiālā pasaules rekor» da atzīņie (85,71 m). \'e3«A Miguo ela mestais rīks lidoja 87,48 mtS-lu.'-■
Hamiltonas DV sporta kopas Sparta gadskārtējā ballē l>ar sporta karalieni ievēlēta Easjn; Ķi^ōika. Attēlā itopas priekšnieks V. Martinaitls apsveic karalieņu J. Liģera uzņ.
LATVIEŠU BASKETBOLA
. Šogad, paiet. 3.'> aradi, ķop§ kaš 1931. gadā absolvēja ļoti veik. atviešu sportisti pirmoreiz lo smīgu spēļu turneju ārzemēs,• uz-piazinās ar l)asketl)Ola. No nekā^ varot Francijā, Polijā, Šveicē, če. tikai ar ir teresi un enerģiju iz- choslovakijā. g auga sporta veids, ko šodien ķa , 1935. gadā Eiropas basketbola svešumā, tā arī dztoenē/ūz-savieaiība nolēma rīkot pirmās Ei-skatājni par savu Ņr, 1 sporta ropas meistarsacīkstēs, par \ietu spēli. Sajā rakstā iepazīstinām izraugot Šveici. Uz Šveici devās 12 lasītājus ar latviešu basketbola vīru. liela ekipa ar treneriem. V. . -SzveltS J^H. . .. Baumarii Un R. Dekšenieku.
'. . .Mei-starsacikstēs piedalījās 10
kaut gan pirmie basketbola valstis, un latviešu pirmais preti. grozi Rīgā parādījās ap 1919. vai nieks bija Ungārija., Rezultāts 1920, gadu, kad šo spēli sāka po..'49:16 latviešu labā. Nākamais pulārizēt Rīgas amerikāņu YM. i pretinieks bija Šveice, ko latvieši " CA's darbinieki, par Latvijas bas.'.uzvarēja 29:24, iekļūstot finālā, ' ketbola' sākuma gadu jāuzskata,kurā pretinieks bija, Spānija. Spē-1922. gads, kad amerikāņi sāka ar /le beidzās ar 30:21 Latvijas uzl
šo spēli iepazīstināt mūsu jaunie šus — vidusskolniekus. . YMCA's organizācijā, ko vēlāk
varu, kas reizē nozīmēja pirmo Eiiropas meistartituiu. - • Latvijas izlasē spēlēja -rr J. Lid-
pārdēvēja par JKS (Jaunekļu kris. ^manis, R. Jurciņš, Dž. Raudziņš, tīgo sa\ienību), darbojās pirmie A. Anufrijevs, E. Andersons, M. basketbola instruktori — H. An. JGrundmanis, A. Rūja, K. Krisons, dersons Un J. Greiners (abi ame. H .Gubiņš un V .Melderis. . riiaņi),.kas sāka rīkot skolu tur.j Tajā pašā gadā latvieši pirmo nīrus. un citāda veida draudzības reizi sastapās ār lietuviešiem. Lat-
: sacīkstes.
. Basketbola popularitāte au^a Strauji, Jau 1923. gadā nodibinājās Latvijas basketbola savienība, kuras pirmais priekšsēdētājs bija Fr. Ķergalvis. ' Pirmās Latvijas meistarsacīk-
vieši svinēja 123:10 rekorduzvaru, (Nobeigums sekos) .
.DZIMTENE-
Ļeņingradā notikušās Pad. Savienības ledus burāšanas meistar.
ķ stes. notika 1924. gadā, kurās pie- sacīkstēs veiksmīgi startējuM rī-dalījās sešas vienības — Latvijasļ^^^'^ieki .izcīnot 3 pirmās un 2 tre. sporta biedrība, - Amatieris,..JKS' .šās vietas.; Sacīkstēs piedalījušies
Latvijas universitātes sporta
Voldemārs .šlalcers, Rūdolfs Vik.-
klubs, Latvijas nacionālā jaunat. manis,^ Jānis Kuļikovskis un'Juris nes apvienība un Rīgas futbola ' klubs. Finālā- pārspējot JKS ar. ^^d. Savienības nieistarsacīkstēs 23:15 rezultātu', par pirmo meis- l>oksā rīdzinieks Aloizs Tumiņšie. tarvieriību kļuva LSB, ķurji.3 sa. suvis 3. ■\ietu pusvieglajā svarā, stāvā spēlēja N. Mūzis, A. Ploriņš, ..^et Jānis Laucers.2. vietu pussma. A. un L .Ramiņi.V.Liberts un . A. Podnieks.. ,
"1924.. gada sākumā.Rīgā viesojās;
Jaltā hoslēgāušās „Darba rezer. vju". pavasara meistarsacīkstēs
igauņu basketbolisti un Rīga pil. vieglatlētikā. Pirmās vietas iegu. ■ sētu sacīkstē pieveica Tallinu ar '^'."^as: B .Kļaviņa 80 m barjērskrē. lT:iō rezultātu. ijienā 11,5 sek., M. Pētersoīie piec-
■ Tā paša gada-martā Tallinā: c^'^ā 3676 p. urt A. Alksne 200 un notika arīpirmāLatvijasvalstusa-i"''^'^™ skrējienos — .26,1 un 59,0
■ sek. .
Rīgas ,,Daugavas" futbolisti sa-
cīkste, kurā latvieši, ar 20:16 pārspēja igauņus. Latviju pārstāvēja
A. Ploriņš, v/Liberts, J. Birkma- '^"ši cīņas Pad. Savienības meista-
nis. X. 'mūzis' V.' Baumanis, A. i'^bas izcīņag B: klasē.^ Pagaidām
• . ■ ■ ■ ■ .
RamiņJ ,A. Grasis un A. Maļinov-. skis :Šī bija vispār pirmā basketbola valstu sacīkste. Eiropā, jo Rie-;^umeiropā pirmā .valstu špēkoSa. . nās notika tikai; 1926. gadā, satiekoties Francijai ar Itāliju. •
.Līdz pat 1935. gadam latviešu vienīgais pretinieks starptautiskā arēnā bija igauņi, imuzvarag loi-iāš ar zaudējuniem ' -
Latvijas "meistarsacīkšu priekšgalā pārmaiņus bija RPĶ. JKS un
panākumi vāji. Komandā vairums spēlētāju ar krieviskiem uzvar, diem. Prese izceļ vārtsarga Sila
darbību .
. ■ . . . ■ ., ■■ j ■
'■' BOSTONAS'MARATONS■
Gadskārtējā Bostonas maratonā, kurā šogad piedalījās 140 skrējēju, uzvarēja .amerikānis Kellijs. kas distanci veica 2:14:14,0 stundās. (Dļtrā vietā palika soms VeikoKar. vonenens, kas uzvarēja 1954. gadā.
LSB, līdz 1930. gadā- meistartituiu i Trešais bija korejietis Čing Vo izcīnīja US(Fnivei-sitāts Sports), īLiins.
Sporta APSKATS
īifFORMACOAS IZDEVUMS LATVIEŠU SPORTISTIEM STEāUMA
iznāk 8 reizes iriēnesī.
Redaktors G, GubiŖā .
. Visa sarakste adresējama: •
U GEBIŅS, 149 WRIGHT AVE., TORONTO.. 8, OITAM©, CMABl LatTieŠH Sporta Fadomes 'Irlmdā t^^^^
BA
W»S.«»\»f »iiKM««.'«o«fc'««M5*'«l>o«<« ^»^*»<*•-<<>e««*w. «0».
■| Oli!
1 -ļ ii?'
■i
/f//f4j//r/Af////// //ftļfjf//j/ffm/^///-f
Pavalstniecība ir viens no lielāl?ajiein pagodinājumiem, ko Kaņada var piešķirt kādai ārpus Kanādas piedisimusai per-
sonai.
Pavalstniecības apliecība ir pierādījums, ka tas īpašnieks pēc lanadas likumiem saprot pavalstnieka pienākumus un tieši-; ■ bas.\'
Pavalstniecība atsevišķam cilvēkam dod lielu pašapmierinajumu. Viņš apzinās, ka nav vairs tikai ciemiņš kada cita mājās, bet pieder pie tās. Kopā ar citiem kanādiešiem viņam- ir iespēja visā pilnībā iekļauties Kanādas dzīvē. .. ,g
Pilsonis ir: visur starj^ savējiem. Ceļojot ārzemēs, viņš bauda pilnu savaā valsts aizsardzību. Viņš var brīvi ieņemt sabied-
riskus amatus un strādāt valsts dienestā. Vēlēšanās viņš drīkst nodot savu balsi uņ ari citādi baudīt visas pilsoņa tiasibas. ., Ja vir neesat pieprasījuši Kanādas pavalstniecību, jūs tiekat laipni līigti ta darīt TAGAD, t. i.: : . 1
(D ja jūsu vecums ir 21 vai vairāk gadu un. ■
® ja jūs Kanādā esat dzīvojuši vismaz četrus gadus ua deviņus mēnešus kopš ieceļojāt kā immigrants.
Lūguma formulārus jūs varat pieprasīt pie katra tiesas iest^ darbveža vai pie it<^strar: of Canadiān Citi^enslup, Dttawa, Oanada.-.
;iWo PICKĒESGĪLL,
1^9
Miuister.
LAVAL F0RTĪER,:Q.
. i-Peputsr Miņister,.
