Latvisii Kewspaperlor Canada and U.S.a.
^llshed .twi«e^eeķ]j by Latrlan Belle? Societ?
of Can&da J^aagatas Taoag!**, Inc — Editorial and Business Olfices: 123 Hnron §t, Tei»Btō, Ontario, Can&da. Telephone^ £M 8-0793i Sēltor In — A.ZTēriņš, 90-16 Park Une &, Wo«dJiaTen 21, Ņ.T, Tel. TI 6-76«7.
iFTHOBIZED AS SECOND CIASS MIIL PeST OFFICE DEFASTMEHT, OTTAWA
SATURDAT, MAY 8, 1957.
37./574. "n-rs.
TREŠDIEN,' 1957. G-?- ^^^^
7. gada
Latviešu laikraksts Amerikā
Iznāk dirasrtizea nedēla — trešdienās on iB<^ dienās. IrdeTējs — LatTiešu aprōpes biedHte Kanādā ^angavas Yanagl"j Inkorporēta. Eo-daktori: I. Tikšna, J. Vitols, A. «aiKte, Redakrija ffln kantoris: 123 Hnron St., Torontb, Ontario, Ca^ nada. teL EM §-0792. ASV red. — A. ZTēriņl, &046 Park Lane S. W!OodImT©n Sl, N.t, UAA, tel Tl AbonēSanas mak«a ASV nn Ka-
nādā: par 1 mēn, $1.50$ par 3 mēn. $4,i50;, par ^ laiēn. $abSb; ]^ 1 gadii $16.00; Shidlnājonn nutk--oa: slodlnājnmii dala $L40V tekstā 9iJS^-^JMļm T|ens8 coDas slejas trtpB.
ES SAVAI MĀMIŅAI..
. PEKINGA atzīst KOMūNOT • :un neslēpj ■ tautas neapmierina^
milzīgajā ĶĪNA; pārāk :NIĒC!GS PROCENTS partijas. EIEDRlJ
HONGOCONGU SASNIEGUŠAS, ZIŅAS, KA KOMUNISTU Ķ^NA PAĀREIZ PĀRDZĪVOJOT LĪDZ ŠIM NOPIETNĀKOS IEKŠĒJO NEMIERU UZPLŪDUS SAKFCANAS VARAS PASTĀVĒŠANAS LAIKA.
PttTasarīga prieka i>ihis bija TLB Sestdienas skolas Ģimenes die-xm sarīkojums, ko ieTadi^ māc, A. <^"Pa sr'fcmna, pēc knras ŌēnU ziediem apdarināja sarus Tecākus. UzņēninnU) 6 g'. recie Bafatars Mežnlls nn lolita Kalniņa steidz apsieikt saros Teeākos.
RIČARDA MISIJAS
Bagdades paita valstis palīdzību saņems pirmās
Kairi T arābi Eizenhanera. Tidējo Aūstrumn doktrinas popalāriaē-8ann īe^ata par rlsHelāko klndo, amerikāņa diplomjStlskās aprindas pilnrarok RižaTda misiji atāst par izderušps.
B e i r u t ā. Sav..Valstu piln- vien kā par Eizenbauera doktririu. rarotais Rihards,- kas ar maini- bet arī par Ričardā misiju, giem panākumiem mētāja iepa-i Savas misijas laikā Sav.,Valstu zīstināt arābu pasauU ar preziden- pilnvarotais Ričards dabiija. pamata Ķiaenbauera doktrīnu Vidējo tīgi izceļoties, ^im braucienam tu-Austrumu aizsardzībai pret komū- vu stāvoši amerikāņu diplomāti hismu, «avu disiju ir beidzis un paskaidro, ka, runājot parTīdējiem atrodas ceļā uz mājām. Sav. Vai- Austrumiem, nedrīkst automātiski stu diplomātiskās aprindas domā, domāt tikai par__ar?(^iem, aizmirka Ri&rds paveicis svētīgu, darbu, stot visu Pārējo, iepazīstinot araous ar Sav. Valstu i Ričardam, piemēram, ļoti labi politiku Vidējos Austrumos. Bet pan:%nmi bija§l visās Wj<> Aus-arābi tā nedomā. Ssūmā savelkot tramunearabu zemēs. Ari rfeņa loģiskāk domājošo arābu dipnmā-i otra arbii valsts paskidrojmmis tu iztekienus, jāļtzist, ka viņiem par Eizenhanera doktrīna nzklan-daudz taisnības, proti, ka uz tām sijnsi ar rislieīāko interesi* vulstīm, kurās Ričardam bija pa-ļ Tā, piemēram, libāna, Lībija un nākumi, viņam nemaz nevajadzēja iraka noteikti Izrādīju-šas interesi braukt. Tajās valstīs, kur paskaid- sadarboties ar Sav. Valstīm. Su-rojumi par Eizei^bauera doktrīnas dana un Jenaenā vēl nav varēju-nozīmi bija vajadzīgi, Ričards .ne- §as izšķirties, kādu nostāju ie-māj netika iekSā uu netika pie ņemt. Sīrijā un Ēģiptē misija bei-savu paskaidrojumu sniegSanas,' gugies bez panākumiem — Ričardu iJdz ar to pretrietumnļieku propa- šiņls zemēs neielaida. Arī Jordānu gandistiem dota lieliska izdevība Ri<^ards palika neredzējis, jo bija iziilatJt nepatiesas ziņas ne tik- paredzams, ka viņā ierašanās va-■ : ' - " ■ '"'___ rētu izraisīt jaunas komunistu un
TT^ATTTncici Tr»rkT*vTTVT- arābu kreiso .elementu demonstrā-daļless BONNA djas. kas jau tā, 3 nedēļas no vie-SAV. VALSTU ĀRLIETU MI- ^as apdraudēja: ar Rietumiem sa-Nīsms APSPRIEŽAS AR RIE-.«t^ādāt gribētāja karaļa Huseina TUMVĀCIJAS KANCLERU ĀDE-;V'9"i-:
NAUERU. 'Sav. Valstu ārlietu ministrijā
. B 0 n h ā. Pagājušās nedēļas paskaidro, ka jau; pirms tam, kad nogalē Bonnā sastapās Sav. vai. ^^^^ ^"'a^» politiskās krizek likstu ārlietu ministrs Dalless un vidēšanā paziņodams, karalis Hu-Rietuinvācijas kanclers- Ādenau- «eins deklarēja, ka Ričardu uz ersl pārrunājot jautājumus, kas . J^^^ānu neaicinās, Sav. Valstis bi-5kar abu valstu aizsardzību. izlēmušas Ričardu uz Jordanu
Lai gan sarunu gaita, nav pub- "^sūtit. Lai gan karalis Huseins licēta. taču ir zināms, ka viens no "^^"bēja Ričardu pieņemt, viņam darba. kārtības jautājumiem bijis "«^^^^ iebildumu pret 10
sav. Valstu bruņoto spēku «ztu- '^o^»''" ^av. Valstu pārēšana Rietumvācijā. Principā ^^^tu -. neatkarīgi no Eizenbau, Bonna nolēmusi financēt amerikā- era doktrīnas, . ^ ņu karaspēka uzturēSanu, tikai to Cik zināms, pirmās talstis^ kas negribētu vairs darīt līdzšinējos ,,JJTandā« manīs Eizenhauera dok-apmēros. Pēc Rietumvācijas do- trinas n'^z^nli, biis Bagdades pakta mām amerikāņi īpar privilēģiju valstis un IlbSna: miUtārām ra-aizstāvēt Rietumvāciju var paši JadzJbām nn ceļu būr»'-šanaJ minē-arl samaksāt tās valstis jau tuvākā laikā sa-
Katra ziņā am«rikSņu kafaspē- Ŗenis ap 85 milj. dotam, ka uzturēSanai BOttrias valdība Prezidenta Eizen^auera Vidējo piedāvā tikai apmēram pusi nO Austrumu doktrinas popularizēšanas summas, ko prasa Sar. Taisfcis; nai pilnvarotais ■ Ričards ieradās Domā, ka šīs problēmas galīga iz--Libānā. Lībijā, Turcijā, Persijā, lemšana tiks atstāta uz Sī mēneša .Afganistānā, Pakistānā,. Irākā, otro pusi, kad Rietumvācijas fcanc- Šaudi Arabijā, Jemenā, Sudānā, Ier& Ādenauers paredzējis viesoties Grieķijā, Izraēlā, Abesinljā un Tu-Vašingtona. nissjS.
H 0 n g k 0 n gā. Spriežot pēc tā, ķo raksta komunistu Ķīnas laiikraksti, kas dzirdams Pekingas rad iofonā un ko stāsta ceļojoSie tiisotsjl. iraŗl āpsKKsfig Starp Hons-kongu un komunistu Ķīnu, pēdējā pašreiz pārdzīvo lielas grūtības kā saimnieciskā, tā polītiskā laukā. Ka komfinstū ?īnl izcēlnSies iiē-nUeri, (l Peklngia nemaz ari nemēda slēpt, Ta^āt Pekinga ne-reēģina noHegt sava režīma rājās puses: atzīst politiskās kjndas, tautas masu neapmieriaāl^bu m rlspilr.'Jo rāgSaau studēJoSo ap-
Pār universitāšu un citu augstāko mācības ieatāžu studentu atķiā-
Sūtnis A. Spekke pieņem ALA*s un Ziemeļamerikas kultiiras fondu valdes locekļus
I Sestdien, 4. maijā, Latvijas sūtnis ASV prof. A. Spekke pieņēma ALA's valdes locekļus un nozaru radJtiijus," kļ arī ZienM^amerikas Hiultunis y nda valdi un referen-; fhis, kas bija pulcējušies uz sēdi Vašingtonā, lai lemtu par 195S. g. Kultūras fonda balvu sadali.
Pieņemšanā ierada» arī riesis ņo Kanādas -i. ĻMK raldes pr. A. Srenne un citi Ziemieļai»,\erlka3 kultūras fonda raMes locekļi un referenti — Angelika GaiUte, Pr.
Tlchovskis un mākslinieijs Ed. Dzenis.
Ar klavieru nifizikn, atskaņojot šort'mu un J. Medlņu, viesus ic-prlecinljā T. Bēr^kalns. j
. MIRIS SENATORS MEKKARTOS
"Pagājušo trešdien pēc ilgākas slimošanas 48 gadu vecumā mlrih Sav. Valstu senators Džpsefs Mek-kartijs, kas 1950. gada 6. febr.uārī Uzsāka plašāko komiinistu tīrīšanu Sav. Valstīs, četros gados Meķ-kartijs sasniedza neparasti lielu Ievērību, bet arī ieguva sev daudz spēcīgu ienaidnieku, to starpā prezidents Eizenbaueru, kura valdību Mekkartijs asi kritizēja.
Ja vispār Sav. Valstīm^ atdarījās acis nn t.ļs sāka saredzēt k«>raūnis. m& briesiiias valsts iekšiene, tad Mekkartijs, bez Šaubām, pieder pie pirmajiem un galTenaJlem; §īs gaismas rādītājiem. Bet — viņš uiSra pateicJim nesanēmiSo
tiem nemieriem ziņots Jau vairākkārt. Studentus neapmierna ārkārtīgi šaurā dzīve,,grūtie dziveg apstākļi, vienvirziena domāšana, kā-du komiinisti mēģina Uzspiest, un ārkārtīgi niecīgās iespējas personiskās labklājības nodibināšanai, studijas pabeidzot, . Ziņas par neapna^jaS^bu ar k' oninista režīni<u JĶM»ā tm nekādas Jaunās, taču Bletuan diplomātiskie novērotāK Hoagk<wjg5 IMiskaldro, ka tas, bs komunistu Ķīnā notiekot tJešt tagad, paTsnie-dvJ it līdzšinējos notifemttus.
Pēdējās dienās Pekingas radio runājis jau pavisam uztrauktā tonī, pieprasot nekavējoties likvidēt iekšējos nemierus, lai pašā Jaikā brīdinot arī no militāras varas lietošanas, jo tā stāvokli varētu tikai vēl pasliktin&t laate na!« du pret pastāvošo iekārtu.
Bez km Pekingas valdību uztrauc arī ārkārtigl niecīgais komunistu partijas biedru skaits. Kas gan lai vada ķīniešu tautas masas, ja partijas biedm skaits nepārsniedz 10 milj cilvēku! Tikai desmit miljoni partijas biedm 580 nailjonu lielajā tauta-? jūrāJ
un komunisti paši atzīst, ka ari partijas biedru riiiiās nav nekāda labā saticība. Vispirms tomēr runā par atšķirību, kāi-i pastāv starp partijas biedriem un nebiedriem, par partijas biedru privilēģijām, salīdzinot ar nebiedriem.
Partijas biedru ajprlndās vislielākā berzēšanās notiekot militāro un civīl® starpā, mdlitāristiem mēģinot uzņemties' galvenās lomas tēlošanu. Vēl pagājušās nedēļais nogalē atturēties no šādas rīcības militāriatus brīdināja Pekingas radiofons.
DIBINĀS miMDAS KULTŪRAS
MASKAVAS UZBRUKUMI APSPIESTO NĀCIJU SANĀKSMEI STRASBURGĀ
Apspiesto EiropiiN nāciju asamblejas speciālo s^ju Sta»s-ftimaļji atklS^Ja 251^1^^ ar srluJgu karogu uzrlSkSajias eamBh nļļju. I^oskatīties ei^mom^ pils prielcifi bljft iai^
pulcējušies ralrāki shuiti cilrēkn, to rīdu ari Strasburgas pifeē-tas recākals un valwku Eiropas valstu parlament^eši, kas M-Jr» ieradušies uz Elrtpas padomes sl'jāi. Deviņu apspiesto tautu karogus uzrilkaimsmastā, vienu pēc otras atskaņojot attiedg^ valsti himnas. Goda sardzē stāvēja 20 ungāru studenti — briri-
,''l>as cīnītāji.■■■
Sesijas- atklāšanas runu teica ABN asamblejas priekšsēdis Dr. V. Māsēns, atzīmējot, ka ir līdzekļi, kāT panākt Ausrumeiropas valstu atbrīvoSanu miera ceļā, bet līdz ^im neviens nav mē^nājis tos izmantot. Sesijas pirmajā dienā no latviešiem vēl runāja siitnis 0. Gi Osvalds un Bruno Kalniņš, kas ieradies kā Sociālistu ūnijas pārr stāvis. Nākošajā dienā patv. pārstāvis R.Liepiņš refsrēja par bēgļu problēmu. Pieņemtajā rezolūcijā prasīta Sīs problēmas drīza atrisināšana.
Tālāk asambleja lūdza Eiropas padomē esošās valstis atbalstīt apspiestās nācijas ne tikai vārdiem vien, bet arī konkrētiem darbiem. Lai atbalstītu apspiesto nāciju kultūru, nodibināmas bēgļu kultū-
ras institūcijas, kurās trimdinieku zinātnieki vauētu turpināt savus pētījumus un publicēt grāmatas savā valodā. ,$inī nolūkā radāma ..trimdinieku kultūras fonds.
ASV valsts sekretārs Dalleša bija piesūtījis priekšsēdim Dr. V. Māsēnam vēstījumu, kurā sa'ka: „Mana dziļākā' pārliecība ir, ka apspiesto tautu centieni pēc brīvības un neatkarības nevar tikt apspiesti neierobežoti ilgi, revolucionārie spēki novedīs pie mērķa.". Dallesa ziņojumu sapulce uz-.ņēma ar aplausiem.
Jantiiba ztlē sacēlās, kad nola^ sija Maskavas radio gaŗm užbrn-hunuis Strasburgas sanāksmei. Apspiesto nācijn delegāti tajos nodēvēti par »plē8Ī^eni vampīrieni un raganānu*'
Kurzemes cietokšņa kapitulācijas 13. gadu atceres aktii un kion-©erttt 4. nuiija vakarā Torontb bija rikojušl Daugavas Vaīiagi^f godinot un pieminot kritušos mi dzīvos varoņus. Pie Latrlja^ valsts hiuļnas skaņāāui ziedus isem Latrijas ņn Kanādas kai^^em Jaunās paaudzes ŗārdā nolika Ilga BlūmS'elde un Gundegā Šnril-ga, tl simboUsM rādot Jauniešu uztacīlrn savai tautai un raUrtiJi^ Ar īsu uzrunu aktu ieradīja DV KV pr. Y. Mukts, norādot^ bo Kurzemes cietokaals vienīgais pasaules vēsturē, kas nar fe-ņenits, bet l^Jis spiests kapitulēt lieto valstu politiskā aprēķina un riehc^nās dē}^ Sekoja srētku koncerts, ko ieradīja rvu koHs Viesturs diŗ. J. Cīruļa radībā, pēc tam: ar s^rņ skanīgo t(»09rD Iklais^taJ^Sriepriecināj^ tenors V. Salna. . S
VĒL VIENS KREMM
.1 ■& ■
Maskava grib izjaukt Ādenauera pozicijas
KAMĒR SAV. VALSTU ĀRLIETU MINISTRS DAliiESS AP- . SPRIEŽAS AR KANCLERU ĀDENAUERU PADOMJU SAVtBNl- : BABONNAI PIESŪTA JAUNU BRĪDINĀJUMA VĒSTUU — ATTURĒTIES. NO RIETUMVĀCIJAS APBRUŅOŠANAS ĀR
ATOMIEROČIEM. : -
rožu. ziedi tetim un Māmuļai
B 0 n n ā. Turpinot savu atoni-draudu kampaņu, Padomju Savie-hīlm pagājušās nedēļas nogalē piesūtīja jaunu vēstuli Rietumvācijas valdībai, brīdinot pēdējo no sekām, kādas neizbēgami' rastos gadi)urnā. ja Rietumvijcija uzsāktu šāvu bru-,ņotp spēku apgādāšanu ar at(Kh-ieročiem.
I Rietumu diplomātiskās aprindas šai sakarā paskaidro, ka Padomju Savienība ar saviem draudiem grib panākt ne tikaļ kā pašu par sevi saprotamu — vāciešu iebaidīšanu, ^ bet arī pēc iespējas apgrūtināt ļ kanclera Ādenauera stāvokli gaidāmajās vēlēšanās šī gada rudenī. Spiediens no Padomiju Savienības nn Rietumvlcijas sociālistiem, kas domā, ka amerikāņi Adenauern ,4zspeiaJuši« pret Maskavu uz Vā^ cijas apvienošanas rēķina, . pēdējā polītis'dļ^ cīņi stipri riero apgrūtinās. ■
Mazas cerības sava politiskā stāvokļa nostiprināšanai Ādenauers liek uz gaidāmo konferenci ar Anglijas ministru prezidentu Mekmilr lenu. Tāpat savs labumiņš viņam varētu atlēkt arī no brauciena us Vašingtonu. Bet tai paSā laikā nevar noliegt, kā krievi ar saviem atomdraudiem ir paģuviiSi hodarīt daudz posta, jō sevišķi rau'goties no Vācijas apvienošanas viedokļa. Savā pēdējā vēstulē Maskava deklarē ., ka atomieroči Rieturavāci-. jaš -armijai — radījuši neaizbeŗa* mu plaisu Vācijas apvienošanas jautājumā. Līdz šiin Padomju. Savienība par Vācijas apvieņašaniB neka^] nopietni nebija domājusi, bet tagad tā par to varēs nedp-ihāt uz atomieroču rēķina. Ādenauera opozicionāru rokas līdz ar U> ielikts lielisks ierocis vecā kanclera, politiskās platformas sagniu-.šanai. .:
MEKMILLENS RIETUMVĀCIJĀ
Anglijas ijiinistru prezidents niēģinās attaisnot samazināto aiz-sa.rilzības bīdžetu, c«rib.i pasargāt Zieni^atlintijas orgānizacS-ji3 ii© iekšējas šķelšanās.
TLB .^estdiemās skolas audzēkņi noklausās māc. A. ^opa svētrunu Ģimenes
Pa kr. andzlnātajas Z., Griķe m E.- Ozoliu .
ā Toronto. Mali
: Kreija'
B 0 n n ā . 7. maijā Bonnā ic-. radās Anglijas ministru prezidents ļ Mekmilleng, lai apspriestos ar Rie-.; Itumvācijas kancleru AdQr.aueru. Mekmillena vizīti atzīst par ne-, apšaubāmu Anglijas mēģinājumu paglābt Ziemeļatlantijas organizāciju no iekšējaskrizeš,kuras simptomi manīti šīs organizāci;^ konferences laikā Boņnā, kad Rietum-ļ Vācijas, Holandes, ■ Norvēģijas un '.vēl citu valstu ārlietuministri asi ļ kritizēja Anglijas aizsardzības bu-idžetu uh Anglijas samaziriāto lomu Rietumeiropas aizsardzībā vis-'PBr.' ' ■ :':
Sarunās ar Rietumvācijas kancleru Ādenaueru Anglijas ministra prezidents mēģinās pēdējo pārlie cināt, ka Anglija nekad nav domājusi atstāt Bietumdropas aimr*
dzību savam liktenim. Mekmillens mēģinās iestāstīt, ka angļu spēka.i samazināšana Eiropā no '80 0Q0 uš 50.000 vīriem nevis jūtami vājinās, bet gan stiprinās Rietumeiropas aizsardzību, jo tagad §0 50.000 sa-stāvā būs tikai visjaunākajos kara ; nīākslas. paņēmienos apmācīti profesionāli karavīri, kufn rīcībā atradīsies visjaunākie atpmieroBl . Interesanti atzīmēt, ka laika»: kamēr Sav. Valstu valdība turpat vai atbalstā Anglijas ļauno aizsr-' dzībs programmu, Zicmeļatlantijas I organizācijas bruņoto spēku vlrs-pavēlnieks gen. Nor^tads ar angjm plāniem vēl līdz Sim nay «?amieyi«i nājies, atzīstot, kā, lai kadi- arš būtu ieroS, sekmīgai RietamTfid* jas frontes notnrēSana: tomēr os-piecieSams ari ainl^ms. drsfzijffi
