The Latvian Newspap(er for Canada and U.S.A.
IPBblislM^ twk5e īre^j by Lattton Eellef Socieftj
of CanaSa nDanfaTas TanagiS Inc — Editorial and Bnsiness Offices: 123 Hiiron SW Toiottto, OntorSo, Caņada. Telephone. EM 8-07^ Mtor io A^Tēriņš, 90-18 ParkLane %
WoodSaTen 23, N.T^ U.SJI. Tei VI 6-7667.
AUraOļlZED AS SECOHP CLASS MAEL POST OFFICE DEPAĒTMENT, OTTAWA
:   WBDNESpAY/MAY 15/
39./576. n-ŗs.
TREŠDIEN, .1957i G. 15. MAIJĀ
7. gJUJs.
Szi^ diras reizes nedēlā — trešdieBās nn jb«3«° dienās. Iŗdeiējs — LatTiešn aprūpes biediSto Kanādā ^Daugavas Vanagi", Iņkorporēta.i Be-daktori:L Vīksna, J. Vītais, A. GalUte. RedakeiJcB m feiņtoris: 1^ Horon St., toronto, Ontaŗlo, Ca« nada. TeL EM 8-07^.^ ASV red. — A. ZrēriņJ, S0-X6 Park lane S. TVoodhaTen 31, Ķ.t., UAJU Tel ?I 6-7667. AbonēSanas maksa ASV on Kanādā: par i men. $1.50; par 3 mēn; $4.50; par G siēn. $8.50; par 1 gada $16.00. Shidlnājomn iiUk&<> sa: sIodlB^anut daļā$UO; tekstā $3.8(^-^5.60 p(is Tlenaa colIāB skļjaa t^H.
LAI LOTIEŠU SABIĒDRISEĀ :: R^^     NEMD NEAPSĪKTU
. •■ ĢEN. R. BANGERSKIŠ ATVADĪJIES NO.. '       ANGLIJAS. LATVIEŠIEM -
Viesošanās laikā viņš nolasījis 14 referātus
Ģenerālis Ŗ. Bangersķis, Daugā- ņam savs secinājums bijis krasi. •jas Vanagu Fonda valdes aicināts, jāmaina ;Ceļojot no Anglijas dien-S. martā ieradās Anglijā. Pirmo-ļ vidiem līdz ziemeļiem, no rietumu reiz ģenerālis Anglijas tāutieSua piekrastes līdz austrumu krastam, apciemoja 1953. g. .Toreiz ģensrā- ķeneralis esot iepazinies Tair Aņgli--li aicināja uz pulkveža 0. Kalpakā jas krāšņo uņ bagāto dabji, Redzē-un leģiona dibināšanas 10 gadu at- tās ainavas it bieži skaistumā apceres svinībām. Arī šī otrreizējā ģādinājuSas Latvijas vēsturiskās viesošanās notika to pašu atceres vietas, kā Koknesi, Abavas leju. svētku laikā, lai Londonā ģenerā- Ciemiņš vērojis ,ka tautiešu' labils teiktu akta atklāSanas runu!   ļklājība espt gājusi uz augišii ,bet
DVF kultūras dala bija noorga-lielāko prieku sagādājis apstāklis, nižējusi ģenerāļa apcieraņjumu un ka materiālā labklājība nav attā-referātn ciklu arī 13 lielākajās linājusi latviešu cilvēkus nb lat-Anglijas pilsētās. Augstais cie- Viešu; orgaņizcijām, no pašu kultu-miņš visās sarīkojuma vietās bija rālo sarīkojumu atbalstīSanas. mīļi gaidīts viesis. 3avos referātos Dziļš aizkustinājums bijis vērot viņš skāra galvenokārt trīs tēmas mūsu visjaunāko paaudzi, kas bla-— par latviošu ļstrēbiiefeiemi par kus angļu skolai cītīgi iet latvie-plkv. 0. Kalpaku un yišbeidzot/Bu. sestdienas skolās. Tēvu tēvu par leģionāru cīņu nozīmi. ļ valoda, . māšu  latviskais tikums
Ģenerāļa vārdiem teicot, šai ot- svēti ir saglabājies šo latviešu zē-rā apciemojumā viņam esot bijusi nu un meiteņu dzidrajā latviešu izdevība īsti iepazīt Anglijas dabu valodā .
un tās krāšņumu. Vislielākais say& runu nobeidzot .ģenerālis prieks tomēr esot bijis vērot An- r Bangersķis' otro Anglijas 2 mē-glijās tautieSu sabiedrisko rosību, ļneSu apciemojumu salīdzināja ar Ārpus DVP valdes organizēta- it kā divu mēnešu ciemošanos sājiem referātiejņ ģenerālis 3 dienu vā dzimtajā latViskā sētā. Žķijo-apciemojuniā ieradās NortJ^ SMeldslties viņa vēlējums bija, lai Angli-pilsētā, lai šeit angļu Rotary klur'jas latviešu darba sīkstums un pa-bā ielūgumā angļu klausītājiem reizā sabiedrisko pasākumu atbal-lasītu par temu ,,Latvija vēstures stīšana nekad neapsīktu — tās bii- eensibu dalībniekus, skatījumā." Referāts bija kupli tu nākotnes Latvijas lielākais ie-apmeklēts. Pēc kam nākoļšajā die-'guvums. i. Mauriņš
nā ģenerāli pieņēma Tynemouth pilsētas vecākais " . Lieldienu laikā uz 9 dienām ģenerālis R .pāngerskis, kā.latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā, i viesis, apmeklēja. .Latviešu ' māju Alnielijā.     Ģenerālis apskatīja skaistai Almelijas īpašuma tuvāko 0151 tālāko apkārtni. Daudz laika viņš pavadīja kopā ar Almelijas iemītniekiem — invalidiem. Pēdē-, iie bija gandarīti, ka ģenerālis sa- ' vā Anglijas apciemojumā liav aizmirsis, bijušos cīņas biedrus, Ģe nerālim   prombraucot,   no viņa.ļ sirsnīgi. atvatļījās Almelijas mājas i vadītājs Skujēvics, un no iedzīvotājiem skaistu ziedii velti pasnie-
Pieņemšana Latvijas sūtniecībā sakara ar latviešu skautišma 40 gadiem un ģen. RvBangerska viesošanās noslēgumu Ang'ijā.
iNjO kr.s sūtnis K. Zariņš, skautu vadītājs I. Kažociņš un ģen.Rv Bangersķis.
BADA GIĒTĒJUS ĶINĀ BARO ARTOBUKOMŪNIS^ ;•
Pašreizējo stāvokli Ķīnā žurnālisti salīdzina ar situāciju, kāda valdīja Ungārijā īsi pirms brīvī^
.bas/.cīņām..:;\:;;
MAOOETUNGS PACEiĻ BAMBUSA PRIEKŠKARU  UN ATKlAj PASAULEI ĶlŅAS NABADZĪBAS BADA UN BEZDARBA POSTU, ' KA ARĪ ASOS KONliiLIKTUS TAUTAS MASU UN KOMUNISTU
\'Vv:V- / ATTIBkSMl^.:^'.,^
Ho n gk on g ā. Ka komunistu Ķīnai gluži viēnkāpsi nav nekā; ko ; Ķīnā lietas vairs nerit tā, kā tām eksportēt.
vajadzētu ritēt, nevienam nav ne-' Gandrīz visā valsti mairiāms chris-kā^ls noslēpums, pat ne pašiem ķī-'nfejjgbezdijrbs. Tas Jo šeTiš§:i jt^ . niešiem, kas par savām likstām tanks pagājušā gada plūdu nn sau-var atklāts lasīt pašu laikrakstos, suma itteraekl^tos apgabalos, n© Pekingas valdība nelaimes nemēģi- Knirienii lauksaimnieki stranmcij!) na noslēpt, Gluži otrādi, tikai tās vien plūst tiz/plTO dar-publicējot, var atklātībā vainu uz- to neatrod, jo bejstobs, vāl- :
velt kādam citam un pārliecināt ari ujilsētās. Valdņia to izskaid-tautu, ka komunistu Ķīnas bezdār- ar slikto plānošanu rūpnifecibas bā un trūkumā vainojama nevis pa-' i^nkā.
šu._valdība, bet gan Rietumu kapi- ,Bet bads un bezdarbs nav vienī-^ .        gās komunistu nelaimes. Pekings
Liela atklātība, ar: kādu Pekin-1 sūdzas, kā agrākie kapitālisti un gas valdība presē un radiofonā iz- intellektuāli vēl joprojām negrib sūdz komunistu Ķīnas bēdas, 'Pēde- akceptēt sociālisma doktrīnu, jās nedēļās jau ir kļuvusi par pa-j vienmēr jārunā arī īpar domstarpt^ rastu parādību, Bet tas, ko šī bēdii i^u^g^ ļ^ņ^^^,^ birokratisM sūdzēSana atklāj, vairs nav nekas domājošās komfinisto minoritātes
teica
parasts.
Komūitlstu  Ķīnas raldlba ne-
starpa.
žurnālisti prasa lielāku jpreseš brīvību. Kādā nesenā žurnālistii'
2. maijā pēcpusdienā Latvijas dā siitnim pasnied.a latviešu trim- savas tautas loceklis, sūtnis Kārlis Zariņš ar kundzi bi-das skautu godazīmi. I. KažociņS^,^^^^^,
ja aicinājuši pie sevis trimdas or- pateicās sūtnim par materiālo un s^^^^^^^ ________
ganizāciju Un preses -pārstāvjus,    morālo atbalstu latviešu skautiem šī māka mūs reiz vestu atpakaļ sūjnia jin .ipļostoēā^^ konferencē Šangihajā,ziņo Pekirt.
Pieņemšana notika išacha mels- Anglijā. Sūtnis pateicās un; runāja pa taku uz dzimteni...'-'       •••: ļrezaltfitā pla^.'Pias; aļiplialos :gas.,radIo^ -preses 'p&Mt&vji pieprāT ■ tarība!s sacīkšu noslēguma laikā, par latviešu skautisma nozīmi Lat-    Sūtnis, pieskaroties ģen. R. Ban-^ draud bada biiesmas.   Pārtikas ir sījuši lielāku brīvību notikumu īpa-uh sūtnis bija aicinājis arī ?o sa- vijas neatkarības gados. Yiņš uz- gerska apmeklējuma, no^lēbumam, ar\-ien mazāk, jp sevišķi - gaļas. Uļ^sā atreferēSanā;  -valdība tika - svēra visas pasaules skautu vadī- izteicās ,ka ari niūsu leģendārajam Ŗ^^^
vadītājs Indulis Kažo- tāja lorda Bedeņ-Paula vārdus, ka karavadonim ir visi skautam raķ-|ši say&s preces komunistu Ķīnas ļceg, kur valdības pārstāvjus varē-jas jendas vadītāja vār- tikai tas ir labs skauts, kas ir labs sturlgie vilcieni. ostā, ir spiesti aizbraukt .tuklā: tu iztaujāt.
Skautu
clņš Anglijas jendas vadītāja
PADOMJU SAV-BAI SPIEŽ
AIZSAULES CEĻOS
Gromiko noraida Anglijas ierosinājumu par atomieroču mēģinājumu iepriekšēju reģistrāciju.
PADOMJU SAVIENĪBAS AUGSTĀKĀ PADOME IETEIC SĀV, . VALSTU UN ANGLIJAS PARLAMEJiTIEM NEKAVĒJOTIES PĀIiTRAUKT VISUS ATOMIEROČU IZMĒĢINĀJUMUS .
Maskavā. Pēdējā Padomijas Augstākās padomes četru dienu sedza Vanadžu nodaļas vadīt. Marija'sija, kas beidzās pagājušās nedē-Ķeņģe.. .: ilas nogalē, ieies komunisma vēs-
Atgriežoties Londonā, ģenerālim ļ turē kā viena no .ļražīgākajām." par ģbdu DVF valde bija sarīkoju- Kā vienmēr, arV šoreiz „lēma vienai kafiju. Viesu vidū bija sūtnis balsīgi." — reorganizēt padomju . Kārlis Zariņš ar kundzi un meitu rūpniecības pārraudzību; Tāpat Mariannu, sūtniecības padomnieks vienbalsīgi visi 1300 deputāti „pie-T.: V. Ozoliņš ar kundzi, LNPL prasīja" nekavējoties pārtraukt prezidija pr-dis Aoiig. Abakuks, atomieroču izmēģināšanu. Augstā-Latviešu virsnidcu apv. Anglijas kā padome "nolēma,, griezties pie valdes pr-dis P. Saulītis, kā arī SaV. Valstu Kongresa un Anglijas Londonā dzīvojošie DVF valdes un parlamenta, lai ieteiktu- saviem Londonas nodaļas atbildīgie darbi- Rietumu „kollēģiem" sekot Maska-. nieki. vas iniciatīvai atomieroču izmēģinā-
DVF valdes pr-dis A. Alkšnītis jumu pārtraukšanas īsteno3anai. pateicās ģenerālim par jielajām padomju Savienība ieteic radīt pūlēm, jo divu mēnešu laikā nola- triju atomieročus ražotāju valstu sīti 13 referāti DVF nodaļās, bez komisiju, kurā darbotos Sav. Valtiem vel sagatavots speciāls refe- stu, Anglijas un Padomju Savi|9nī-Tāts ^ngļu pūblikai.'^Alksnītis tā-' bas' pārstāvji. . lāk uzsvēra, ka ģenerālis visās ap» J Augstākās padomes deputātu meklējuma vietās bijis mīli gaidīts vienbalsīgais. ,ilēmums" sekoja ār-ciemiņS iabāka liecība tam bija li^tu ministra Gromiko runai, kurā
(..iilDRS VIRS .ZEMES UN GILVBKU LABAIS PR4^S":NAV TIK VIEGLI SASNIEDZAMS.
tu iztaujāt.
Rietamu žurnālisti Hongkongā stāvokU kore|unl«tff Ķīnā mēģina ļsaljdzināt ar situāciju, kas Valdīja iUngārtļū īsi pirms brĪTĪ?wis cīņu sā&rima. Bet . ,. ungāru komunisti ■ mēģināja uzvarēt ar: savu nelokāmību un nepiekāpību, Māocetungs , gūst daudz labākus panālcumus, •peldot pa straunļei. Un komunistu
Rietumu ieteikumam meģinfijunrui izbeigšanas  panākšanai  G rioniiko neatrada neviena Vārda. Par Anglijas jaunāko projektu Apvienoto Nāciju atbruņošanās apakškomitejā padomju ārlietn ministrs tikai zobojās, sacīdams, k^ atomSeročn izmēģinājumu iepriekšēja reģistrā^- 11. maijā, pīkst 10 vakarā slim-cija Apvienotajās Nācijās panāktu, ņ»cā, Vasinglonij, D.C, miris neat-§0 izniļēģinājamu legalizēšanu un karigāš Lietuvas sūtnis ASV Povi-radīta jaunns šķēršļus cejā lu ļlas žadeiķis .Pirms iKlrls nedēļām) atomieroču aizliegšanu. nelaiķis nosvinēja^0 gadu jnbileju.
T. Maļite jauc angļe. iekšpolitiku .
Londonā. Laikā, kad Angli-' ģināšanu ,ja Sav. Valstis un An-jas parlamentā tiek izcīnītas asas glija apsolās darīt to pašu. No cīņas sakarā ar drīzumā, gaidāmo' Mas'kavas viedokļa raugoties,. iz-atomieroču izmēģinājumu sākšanu, devīgāku laiku 'šādai vēstulei būtu Padomju savienības sūtniecības bijis grūti atrast. Bet ņo Anglijas preses nodaļa publicēja,sūtņa Ma- valdības viedokļa šī vēstule atzīta lika vēstuli Anglijas valdībai, iesa- par jaukšanos Aŗiglijas iekšpōlīti-kot tai pārtraukt atomieroču izmē-1 ka. Un tieši tādu atbildi Maļiks klausītāju lielā atsaucība. DVF nņš izteicās, ka; Padomju Savienī- ģināšanu. Šajā.vēstulē Maļiks de- arī. saņēma. Uzsverot, ka padomju valdes pr-dis ģen, Bangerskim pa- ba viena pati atomieroču izinēģi-1 klarējis, ka Padomju Savienība ir, sūtnis mēģina ietekmēt Anglijas sniedza DVF valdes sakārtotu ska- tīā,Sanu nepārtrauks. „Ja jūs to gatava pārtraukt atomieroču izmē- politisko domāšanu; valdība padom-
.T e r H z ā I e m ē Pijgājušās nedēļas nogale Jeruzalemē sākās Ilgi gaidītās Izrai-Jas ministru prezidenta Ben Guriona un Apvienoto ovāciju ģenerālskretāraHammeršīlda sa.niiuis.Rietnm/n preses Ķīnas nelaimēm pretī vienmēr liek pārstāvji ziņo no Vidējiem Austrumiem, ka s.aniņ«s noritot visla- stādītas briesmas, kas draud no bākā saskaņā, bet — panākumu Edz ^im neesot nekādu.      ; Rietumu kapitālistiem,   jo .sevišķi
^^1 . ..        -.-^ ^ V   .        .    ;        v   esot jāuzmanās no  Sav. Valstīm.
Ka. jau to vaiejā sagaidU, saru- runāts. Pašreiz Apvienoto Nācuū       - • *   t^t -• , .     ,.. .. .. -   . .Komunistu Ķīna par vispārēju, sa-
nu darba kartības degpunkta, ir po icijas armijas viembas apsarga . ...
. fs.- . •    r, , ,   ,      ,   ..    .    celšanos pagaidām vel nevar runāt,
jautājums .par Egiptes naidīgo IZ- Gazas apgabala demarkācijas jos-
turē,;anos pret Izraēlu. Ben Gu--lu vienīgi Ēģiptei pusē: Pēdējā-^ ^^^^ējo. problēmu, atrisinpanaf rions gribētu, : lai Ēģipte beidzot jau vairākkārt . pieprasījusi; - lai '^^^^ ^^^^ :Pa_ņemieni patiesi jāatzīst oficiāli deklarē savu nostāju, vai; starptautiskā armijā tiktu stadp- ^Z^^- piemēram,: avī, lai tā piekāpjas, mierā .pārak- nēta arī Izraēlasprobežās. Līdz šim P^rtļl<as trūkuma novēršanai Ma^ stīšanai ar Izraēlu, kas pēdējai at- Ben Guribns tam kategoriski pre- P^^'^^ējls lauksaininiekfem .pagai-vērtu ceļu uz Suecas kanāliv Bet., tojies; . : ^ savilkt jostas ciešiik,. . ra^t
Hammeršīlds Ēģiptes valdības vār- Un ko par Jeruzalemes sarunām ^^^^^ un nezaudēt ticība • komū-dā solījumus nsvār dot. domā Apvienoto Nāciju teherāl. ^^•■«       'Lai   remniekiem būtu
Ben Guribna un Hamnieršīlda s?kretrs Hammeršīlds?^ žurnālistu P^^^'^Sāka strādāSana, Mao pavē-sarunu otrā dienā, vairākas stun- vaicāts, viņš atbildēja: ,,Vai tad es .^^Jis komunistu partijas liiedriem das tika veltītas, analizējot Izraē- izskatos nelaimīgs?" las attieksmes ar tās arābu kaimi- tik  ..skaidriem komentā-
ņiem. Šai laikā sarunās piedalījās liem •- par stāvokli Vidējos Aust-arī Apvienoto Nāciju policijas armi- runios 'spriest nav viegla lieta, jas komandieris ģen. Bērnss, Iz- j
raēlas armijas staba priekšnieks fjM SestdicnaS skolaS ģen. Dejs un Apvienoto.Nāciju pa-. . A-miera pārraudzības komisijas va- Izlaiduma akts šogad būs svētdien, saimnieki, ne viss paliek pašu mā-dītāja vietnieks plkv. Lērijs, Cik 28. nuiijlī, pl, fi,(M) rak. skolas tel- jāS; Komunistu Ķīnas plašā rūpnie-zināms, jautājums paŗ Apvienoto pūs, Hv .Andreja baznīcas zālē. čības programmā balstās ūžieve-Nāciju policijas armijas vienību Visus draugus tin labvēļus lūdz dūmiem no Padomju Savienības, stacionēšanu abpus Gāžas demar- iJagodināt šo aktu ar savu ieraša- Un darījumos ar Padomju Savienī-kācijas joslai vēl Hdz .'^iņv nav pār- nos.     : T1/B8 skolas, snijtie. bu ķīnieai valūta ir labība .'
saistīties lauku apstrādāšanas darbos.
Ar normālu ražu vien komunistu Ķīhāi Šogad nebūs palīdzēts. Lai izvilktu savu novājināto dzīvību, ķīniešiem šogad nepieciešama izcila raža. Jo tāS; ko saražo lauķ-
tu albumxi no visām apciemojuma (atomieroču izniēģināšanu)turpi-~ -iietām un raksturīgākajiem noti- ņāsit," Gromiko pavēstīja Rietu-kum.iem. Alkšnītis savu runu no^, miera, "tad to turpināsim arī mēs." beidza ar lūgumu ģenerālim, atkal,Tai paša reizē Gromiko tom.ēr at-pēc neilga laika mērot ceļu uz ; zinās, ka .pēdējā laikā Padomju Sa^ Angliju, kur viņš vienmēr būs gaidīts viesis.
Sūtnis K .Zariņš savā runā cildināja ģenerāļa .R< Bangerska stip-
vienībai jāiegulda arvien lielāki līdzekļi un darba spēks masveida iznīcinšanai paredzēto ieroču ražošanā. Rietumu diplomātiskajās ap-
ro enerģiju un karavīra sparu, no- ļ rindās to' iztulko kā, gandrīz viii vēlot vēl daudz gadu dar^Jties lat- atklātu žēlošanos par bruņošanās
viešu tautas un svētīgās DV organizācijas labā.
LNPL prezidija pr-dis A. Abakuks savā pateicībā uzsvēra, ka ģenerāļa Anglijas apciemojums de-vis daudz. Ģenerāļa skaidrā lat-vieSa. sirds Im nesalaužamā ticība Latvijas nākotnei ir labs piemērs . ne vien latviešu, vidējai paaudzei, bet tieši mūsu j'aūnatnei. .
KĀDA DIKTATORA .NORIETS.
Koīumbijas pašievēlētais prezidents ģen, Rojas atkāpjas no ānia-ta, nododot valdība^ girožns piecu
vīra niilotārās padomes rokās.
Ba gotā. Nemieri un demonstrācijas, kas sākās jau pirms Ko-
sacensibu, kurā Padomju Savienī-ibas saimniecības kurpe sāk spiest ļ ^^^^/J^s prezidenta „vēlēšanām", arvienu stiprāk. sasniedzot kulmināciju, kad diktā-
„Sav. Valstis velk pasauli uz
'kara un bezdibeņa malu", deputā-. tiem pāskairoja Grbmiko, uzsverot, ka tik ilgi, kamēr nav panākta starptautiska viencisanās atomieroču aizliegšanai, Padomju Savie-j riība turpinās šādu ieroču ražošanu Ģenerālis  sava  īsajā  atbildes un uzlabošanu, „lai stiprinātu mū-runā pateicās runātājiem, jo se- su aizsardzības potenciālu katrā višķi sūtnim K. Zariņam ar kundzi, iespējamā veidā." „Tie", viņ5 sacī-LNPL prezidijam, DVF organizācl- ja, „kas.Ir pret atomieroču izmēģi-
ļ ju sūtņa, vēstulei vMtījusi vienu I vienīgu vārdu, proti, ..nekaunību." ļ Padomju Savienībai pārmet tiešu .iejaukšanos Anglijas iekšpolitikā, kam sevišķi, svarīga nozīme.'
Daļa krievu kuģu atstāj Baltijas jūru
No autoritatīviem norveģit avotiem Associated Press ziņo, ka
Padomju Savienība pārvieto daļu savu karakuģu no Baltijas jūras
KURZEMES KAPIT
ATCERE^ MONTREĀLĀ
jai un visiem Anglijas latviešiem,' kas visās apciemojuma vietās pa-. rādīju^ viņam lielu vissmīlību. Pirmā apciemojuma laikā ģenerālim ^licies, ka Anglija ir liela rūp» aiasība, tagadējā apeiemojmna vi-
nājūmiu pārtraukšanu, gatavojas karam." piebalsoja arī kāds .bezdievības, sludinātājs: ..Rietumi baidās no atomieroču izmēģinājumu pārtraukšanas tāpat, kā velns bai-d&3 no Kristus!"
tors Roja sevi ievēlēja amatā ari,Kluso okeānu, jo baidoties, ka
uz nākamajiem četriem gadiem, ļkara gadījumā tie Baltijas jūrā va-
pagājušās nedēļas nogalē beidzāsi^'^.^u tikt iesprostoti. J.ūŗas šauni-
ar viņa atkāpšanos. mu starp Dāniju im Zviedriju var
-     \^ .    , . .   viegli bloķēt .Flotes vadība arī-ap-
Ģen. Rojas krišana ir lielisks   ■ -   , ^, .   k„ i..-
■ zinas, ka lielas flotes bāzes Balti-
pierādījūms tam.ka zem kopīga vi-
jas jūrā nevar nosargāt pret bumb-
sas tautas spiediena an diktarura ,    • , .
^-      ^    ... .ivedēju uzbrukumiem. Pec knevu
nevar pastāvēt. Opozīcijas Vadību^. ,    iooW„t.- t
ieskatiem. Klusais okeāns.bus gal-
Rojas diktatūrai jau pirms vēlēšanām uzņēmās katoļu baznīca. Sekoja studentu neinieri .visa saimnieciskā dzīve apstājās .tikai de-monstrādjas turpināja pieaugt Cīņās ar valdības karaspēku- vairāk ' kā simts cilvēku zaudēja dzīvību. Bet 5o cīņu- rezultātā Rojas diktatūra, gāzta .
venā cīņas vieta karā ar ASV.
Krieviem līdz žim Baltijas jūrā bija 7 kreiseri, 80 iznīcinātāji, 150 zemūdenes, V 300 mīnu laivas, 250 motortorpedlaivas un 400 pal^kti-ģi. Vismaiz viiens kreiseris un vairāki citi kuģi jau atstājuši Baltijas jūru. . .
Komitejas Latvijas brīvībai loceklis, majors V. Haitners piedalījās DV 3Iontreālas nod. biedra vakarā pn nolasīja saistošu priekšlasījuni'a par ļiašreizējo stāvokli dzimtenf. Attēlā no kreisās: plkv. K. Tirzitis, konsuls V. Tonisons, nmjors V. Haamers, kasieris V. Mde, biedr^ J. <>ugars, sekretārs .^o GribntES, pridtsnie&š 0. Kļaveinōežs.. ■ ^ •JOtoJ.'.Baltie