Trešdien, 1957. gadā 5. jūnijā, 45. n-rs.
ZEĶES
TreSdien, 195?. gada 5. 'Snljā, 43, n-rs.
Zelta kriišu nozīme ģen. R. Bangerskim. Bērzaine. 14. jūnija ziedojumu vākšanas akcijai palīdzības darbam tautiešiem izsūtījumā un dzimtenē
2o., 26. un 27. maijā Kopenļhāger gultas veļas lietošļanu. Bērzaines
Jauns dārzkopis
Maņā jajjŗjķj — vai ne? — tas Jot krietns pulciņš slaiku cilvēku Ak, jā, es tak gribēju jums pat
izklausās vareni: Dianā .fabfikā, zilām acīm, un, tie esot latvieši, urbjiem stāstīt. Nu eS strādāju
bet īstenībā šī fabrika pieder kā- kas kādreiz ieceļojuši. Nu sak, nu pie urbju un vindu griežamās
dam čechahi: Fog«lam — es strā-^ saik :kur gan tos lat\iešus visur maiīnas. Manā rīcībā ir pieci
dāju jau S9>ptito gadu. Tanī arodas neatrod! Un tā man Ienāca prātā, svārpsti ,Ar tiem gadu tecējumā
lieli papīra rulli, bet arī metalla ka laikam gan mēs būsim tā Die- esmu lieliski sapazinies, Keizēm!
priekāmeti. Papīra dšl telpā jāuz- va izredzētā tauta, jo eSam izkai- iegrieztajā vindu caurumā mēģinā-
ĢENERĀLKONSUIS
Mr.R N.BRTSOK
Toronto, teL 6£ S881 S14 DAHFOSTp A7R
konsui^
flUSTOMSONS
tur vienāda tenierātūra. Un tā nu'sīti kopā senseniem laikiem pa vi- juma p?č ieskrūvēju skrūvi, tadj IffeL BE 8-t798i Hontr^Ļ P«Q<9 -. - -=i---- • - . mani ķollēgas vaicā, tamdēļ tā da.^ SSW TICTOBIl ATE, APT. M
tur novietoja divus „vēja grābšius", su pasauli, un tas sācies, jau pirms vai kā.te viņus saiic: ..ērkondI§e-j radusies ebreju; resp.žīdu tauta, nus". Ja nu mes sakalstam, tad kā to saka krievu austrumu se-šie grābSļi ugiaiž virsūpa aukstai jnatnes pētnieks P. Melgunovs. Nu-
vēja šaltij, ļjct, ja ātdziestam. taduzdrāž virsū siltu gaisa plās-nīu. Notiek arī tā, ka tad, kad esam neitrālajā stāvoklī, ari vēja
jā, bet es jau visu to nemaz negribēju teikt., Tā saka bieži arī .kingiem un saskrūvēja visu kā nā
rot. Atsaku: izmēģinu, vai vindas pareizi iegrieztas. Nevar zināt. Jo reiz Amerikā viss bija sajaukts, un tad atnāca latvieši kopā ar vi
kāds cienījams runātājs ,kad^ vā runā ko jauku pateicis, ka ņe
kas. Paši gan aizbrauca projām, bet nosaukumu atstāja par pieml-
aklā zarna — eiropa
JAPAŅr STRATĒĢIJAS »IKVA« MURGOJUMS
Āzijas zemēs pēdējā laikā
pa?
Šī gadā 15. maijā Ontario lauk- "«f ^ /""ms yļ£SŪ nekā. Sak. da • - - ----- -■ - riet ,ko gribat.
grābSļi ieņem atturīgu Stāju uņ' maz to nav gribējis teikt, bet' svarīgajam notikumamv jo, lūk.' k« ♦ n vi • " •
'faktiski nodomājis to teikt. Man amerikāniski skrūvi sauc latviešu "^^2 ."'^■-''"^'■^
nāk prātā .,Tenku ārija» no;,,Seyiļ-1 vārdā par skrūvi. Viņi vēl no jau^ ^ las bārddziņa, kunr tik i5i.U«v; nn. nākai.^m ipjfefpm «f«tāi« ^^^^^^ daudzas āziatu valo-
ir jāpiemaksā, īri, bet gan tl
DV un skautu darbinieks un kopš ierašanās Kanādā 1951. g. ir Kanādas jendas mazskautu inspektors.
nā risinājās DV Centrālās valdes uzturēšanai tomēr sēde,-ko atklāja DV priekšnieks V. jo invalidi nemaksā Janums. Sēdi ievadot, CV- loc. Ķ.'kai 3—5 DM mēnes! katrs par tel-Lobe uzsver, ka tā ieskatāma par pu tīrīšanu. No invalidu nama fon-sevišķi nozīmīgu, , jo jāpieņem da līdzekļiem kara invalidiem 28 daudz svarīgu Umumu. DV priekš-ļ gadījumos ir piešķirts atmaksā-nieks V. Janums savā ziņojumā pie- jams pabalsts ģimenes mājiņu iemin tos DV saimes locekļus un- cī-'gadei. CV akceptē UdzSinējo DV jiītājus, kas pēdējā laikā aizgājuši Rietumvāčijas valdes darbību un Aizsaulē; Viņu piemiņu sēdes da-^ rīcību Bērzaines apsaimniekošanā, lībnieki godina ar klusuma brīdi. Pārskatus par Bērzaines apsaiim-V. Janums aizrāda, ka informācija niekošanu piesūtīs zemju valdēm, un brīdinājumi par komunistu aķ-| pievēršoties aprūpes jautājumiem ttvitāti, kuras uzdevums ir dažādā aprūpes nozares vadītājs A. Bēr-veidā kaitēt emigrantiem un it se- ziņg ļ^onstatē. ka aprūpes nozare višķi DV organizācijai, ir izrādī- sadalījusies 2 plašos nozarojumos: jušias pamatoti. Par spīti tam; IDV ļ) deportēto, atdeportēto un vispār <larbs un.panākumi ir auguši au- tautieSu aprūpei-dzimtenē un 2) gurnā. Sevišķi nozīmīgi ir veikumi vispārējam palīdzības darbam etni-sabiedriskajā un kulturālajā laukā'gŗācijā.Paŗ deportēto un atderpo-un panākumi, kas radušies, sadar- tēto aprūpi referē- DV; Zviedrijas bojpties ai" jaunatnes apvienībām zemes valdes priekšnieka vietn. L. Eiropā un ASV. ļ Talters. Deportēto aprūpi kārto
DV CV sekretārs A. Bēi^ziņš ziņo Stokholmas latviešu sadarbības ko-par uzstādītajiem kandidātiem DV mitēja, kurj darbojas arī DV. Vieņs priekšnieka vēlēšanāiņ. kas notiks no galvenajiem līdzekļu devējiem līdz š. g. i. oktobriitn.i Kandidāti ir: ir DV. Fondā deportēto un atde-V. Hazners, V. Janums un R. Ko-' poitēto atbalstam jau ienākušas ciŖš. 'apm. ISO.OOO ŽKr., no kurām izlie-
īnformācijas noz. vadītājs J. tātag 120.000. DV Zviedrijas Valde Piišvalds ziņo par dažādo zemju paziņot to bij. leģionāru un un nodaļu informācijas nozaru dar- viļņu piederīgo adreses,, "kam patību kā ārējā, tā iekšējā'informācijas (jgiba būtu nepieciešama un kam sektorā un par sakariem starp at-'nav piederīgo, kas varētu palīdzēt, ' sevišķām zemēm un nodaļām. J.'it sevišķi: to adreses, kas atgriezu-PriSvalds nolasa informācijas in- Sieg izsūtījuma. Sadarbības ko-stiukciiu projektu.— Jansons mitējas palīdzības saiņus var sūtīt sniedz CV revīzijas komisijas ziņo- arī, par tiem saņiasājot individuā-jumu. Seko dažādo zemju valžu zi-' li.,šie saiņi ir ievērojami lētāki par ņojuini. Par DV Zviedrijā ziņo K.yisu privāto paciņii nosūtīšanas Lobe, par Angliju — J. FriļvaldS; firmu saiņiem, jo komiteja darbo-ASV un Kanādas valžu ziņojumus jas bez' peļņas. 1)V C¥ izsludina KREMĻA NEVEIKSMES nolasa V, Jamims, Austrālijas ze- Hdzekļu vilkW akciju visJfe pg^ējā brīdi Austrijas drošības
mes valde par savu.darbību ziņot ««daļās visās i^emēsf 14. Jūnija .^^^.^^^ ^^^^^ , ^^i^^^j^s^- j,^ ir pilnvarojusi l Reitmam, kas^zi-, p„,idzn>as darbam tautieSi^m izsū- Kremlis vēlējies iepludināt jauna-ņo ari par Dānijas nodaļag darbut!j«,„ū m dzimtenē. Z.edohe Ii- ^^3triešu armUā un kara sko-par Vācijas zeines valdes darbību dzefeļi piesūtfimi Zviedrijas DV yal- ..i^j,,,, gO ģimnāziju abitūrien-ziņo V.^Janums. ^ . deJ., 'tus, kas ilgāku laiku spiegošanas
DV CV noiemļ papregt DV icru- vigpārējās aprūpes nozarē galve- citiem uzdevumiem sagatavoti
' nā līdzekļu saņēmēja ir Vācija. Pa- vācijas krievu okupācijas zonā.
r..,^ zi ^"-?»^T •• - Malaja un citur plānojis daudzus
par siem svam^ajiem vārdiem. Ta „,f,w,ir..m„o i .
- 7"'S\-• , . ... Uzbrukumus, kuri japāņiem reiz
^•iņi pamazam iernābalsies latviski, eo„5/iō<o * -v i.
*^ i, t A s^sadaja pārsteidzos spožas u«va-
saimniecības kolledžas divgadīgo ..... , - luīRoia jau aauazas āziātu valo-
kursu dārzkopībā sekmīgi beidzis Musu meistars ir šveicietis. Ar,Ias bārddziņa, kufu tik lieliski nor'nākajiem IaiJ?iem atstāja dažu la- ^-^ ^ŗg^ņgtag g^^gŗ ^.^^
Eduards Ozols un tūliņ saistīts viņu varu sarunāties Vāciski. Tāidziedāja Nacionālās operas solists bu nosaukumu, piem., traks. Sak, . , . ^ . ... .1^^"
zemkopības ministrijas dienestā reizēm mūsu valodas novirzās pa-'nelaikis Jānis Niedra .Viņam lie- brauc kā traks. Nu traks latvis-. Ta„ā«do* • „»^3i.f-J^^^-^^^/f^^
pār dārzkopības ražojumu i „^ kas ne- liski izdevās pēdējā frāze: „Tur ki irjraks. Nu ^-isi fabrikā runā J^^'"^^^
toru. E. Gzols ir bijis an itodigs.^^^^ -^^^^^ . . ^. . .. _ Malaja un citur Dlanou« d.ud.u«
par latviešiem. Viņš zinājk stāstīt,! Piedodiet, es atkal pateicu to,.'v ka Šveicē kādā tur kantonā dzīvo- ko negribēju
nenodibinot; latviešu valolSļs^Jcated-
SKOLAS IZLAIDUMA AKTĀ.
, ru. HuU housĶ^elpās Težisprs » '.dis Hermanis iemācīja kādai g
ras. No kara noziedznieku tiesāša-
ļām un iespējamā karātavu -Valga -pj^fe tikko izbēdzis, „pārvēršoti«s" .melnajai, kas tur reizēm^degtsj^fļļa^ priesteft, un tikai 1952. gadā. 'teikt ļalviski ..Lab^^feMf^un iķaut ievēlēšanas .Japānas pārlako no mīlas ļ^ķ^iona. Viss klapē mentā, atkaļ parādījies atklātlM. uz mata. Bet es nodevu kādam ievērības cienīgs ir fakts, kā Tsu-meksikānietim E. Dārziņa, notis jļ^ kuru dēvē arī par'.„Stratēģija3 „Melaņc,Ķoliskais valsis", kuru viņš dj^v-u", vēlē^nās ir saņēmis tik visai iejūtīgi klavierē. - daudz baisu kā neviena cita perso-
. Ak, mani urbji. Nu, tos es ieska^ na Japānas yēlē§anu vēsturē. . tu kā dzīvas butes, jo kad es do-, Pēc viņa grāmatā sakopotajiem mās aizklīstu pa ..aizaugušām te- uzskatiem, kuri paiisti it kā kara kām" uz teātra lietām vai kādii reportāža 1960. gadā. Trešais pa-koncertu. vai, vai, tad tas, tuvojos saules kaj-šsākāoties, kādai krievli ties savam mērķim un negribē- zemūdenei Persijas līcī torpedējot dams vēl lūzt, sāk kliegt: ,.dziiii". amerikāņu lidmašīnu bāzes kuģi Es satrukstos un palaižu spiedi ..Forrestal". Pēc pulkveža Tsuji vaļīgāik. Tās apmierinās un saka: „reportāias" — dažas minūtes „Rrrrr.;.", bet kad jau tuvojas pēc Sī notlkumia PŠRS virspavēl-priekšmeta otrai pusei, tad tas niecība sūta ceļā uz ASV apmē-dusmīgi dūc, un kad, iznāk caairi, ram 300 atomu raŗetes, un ameļfi» tad nosaka ..Diiiach"... kānu prezidents dod pavēli atmafeo
Skolēni stāvēja goda sardzē pie Latvijas karoga.
■ .1., Kr«IIa maņ*
Kad *iju saslimis, tad riTlAes^
kāds cits un aplauzis visus fabri- ^«"«rah vispār nespēj dot armijā^
kā krājumā esošos urbjus un vlnd- "^brukunŗ pavel^^ .jo ļnsas pasau»
.^^ •* „ ,.aA«o voc8»V« l®s lielpilsētas starp Ņujorku un griežus. Meastars man radīja veselu , - r . *' \ ; _ " ..
f \ . • . *• .K*;a«, im Maskavu tiek stundas laikā pilm-kaudz ar ielauztiem urbjiem un . _ , • -
teica, ka tam uu gan vairs nekad f «^«imnatas^ krievu ^n^menka.
nedodot urbt. Vai jūs domājat, ka savsterpejā atomu divka,^
par nedošanu urbējs nžtraucāsi no Maskavas tā ari no Vašingto-
. . j, ^ r.r nas pan paliek tikai pelni ,un
Lai tak nedod. Nav tak viņam va-;. „ ^ ^ v
jadzīgs .
Bet es saprotos ar saviem ^
svārpstienvuni^bjimlabi.Janāflc ^^^^ ^^.^ laikiem. Anglijasi kas bīstams, viņi allaz mam le- .. priekš bJ-īdina .vajag tikai. klausi
ASV līdz ar PSRS 19«0. gada pirst atomnāvē. Kara darbībā ..pasatiļes aklā zarna'' Eiropa tiek iznīciriā-
iu nozīmi zeltā DV goda biedram
ģea. R. Bangerskim. Seko parru- ,r,-, , . ;. . ļ - . ... . , .-^ lUdzibas darbam, ir ienākušas —
nas un lerosmajumi par sadarbību , ny„ r.tr r,Tr , * -
ar jaunatni. ,140.170,4 DM. DV CV nolemj vai
Sēdes turpinājumā V. Janums re-
ŗalienei Elizabetei n japāņu pulkvedis savā murgojumā dod iespēju
IT A G IA Fli A "b A AID) A nm A CtnmrT t'^s un izpildīt viņu vēlēšanos, ļ '''^ais savā murgojumā dod iespēju
HilO JAliAliil iMi AļKAOlU Mani urbji patiesi ir dzīvi, un mēg ar zemūdeni^^a^^^^ Aīistrāli-
. . -īM.'- A'\irT(IJ^ ■ lieliski saprotamiesj» • . J"' Princese Margarota paspgj
•'1 IVI A l>l i a I f ' apprecēties ar .V3H.1 •fiTrt.ioiaft II,..™»
jāievēro
Otto Mis,
^_ cijā aprūpējamo ^i^uus ir oijis,— j^gg., centrālo biroju, jo Sī fere par politisko stavokli_ Aupt- 3,^3 ^.^^ ^^^^^^^ 1?56. ^i.ācja ar savu vienpusīgo - ko-rumeiropā, konstatējot komunisma; ^ izceļojuši 64 aprūpējamie, miris ^o^istisko darbību iejaucoties ci-atspiešanu aizstāvēšanas pozīcijas. 3ļ_---1956. g. aprūpējamiem iz
šo referātu noklanos arī^dau^;^^^3-^,^l^^ .'arī Austrijas neitralitāti. Domā
KopeiViāgenas latvieši. Upa^ariK.ļ^ mē„ešrakst.i reierē red. jams. ka 5is komunistiskās orga-Ļobes referātu pat trimdinieka >
Lasot laikrakstos ziņojumu, ka ti piespriež daudz mazāka skato-
kādā pilsētā tautietis autobusā ties pēc apstākļiem un tiesas ie-
_ ... .atrasto maku ar naudu nesis nodot skata. .
- .Pirms kāda iaika Austrijas iekš- oJicijai, varētu pāris vārdu pSf šo Var izcelties domstarpības, ari gavu viesošanos Indonēzija ar ap-ļatomnāvi sludina.'art^biVISer-
lietu ministrija deva rīkojumu ģa(iīj„jjju piezīmēt no juridiskā par to, vai,li«ta aizmirsta,vai pa-t,„^.-^..- c„„:-..t Inn p?n*..~. —. ...
Padomju Savienības valsts galva maršals Vorošilovs noslēdzis
ju, un princese Margarota paspeJ apprecēties ar 'kādu šveiciat! JcujS villu paslēpj Alpu glečeros. Vecais čer.čils, iiz kufu japāņu pulkvedim, cik jaušams, ir „pamatiģs zobs", mirst Londonā, lasot laikrakstu „Times".
Cik jaušams, par Tsuji grāmatu,, kas līdz ar amerikāņu .un krievu
rāk centralizēt aprūpes darbu. Vā- vln? Pa^„iP<, mipr. n«,in i^^"^^"™" piezīmēt no juridiska par to, vai, li€ta aizmirsta, vai pa-
cijā aprūpējamo Skaits ir bijis,- ^ļ' Lntrāln Srolu Tšī orS" ^ -^^"^ '"^"^ no zaudēta. Likums nosaka tā: ja
. ____. mes centrālo biroju, jo si orga- „„*.t,,,.5, „„.5„ „„j„īw *5 T^^^^t^,., „_:-_ —
galvojumu, ka „Padomju Savienī- un Rietumu pasaules kultūras bo-
centrālo mroju, jo orga- autobusa svešu mantu nedrīkst, tā īpašnieks vairs nezina, kur pazau-L.V . , . • v 'nu.a.n. • * '
' *^ ' kad neiejauksiies citu valstu lek- pasaule, jo: tā lidz ^a^
jānodod autobusa vadītājam; Ja, nu dēto mantu meklēt, tā jāuzskata
sējās lietās. „New York
pienākumiem un uzdevumiejn. K. °- ^'^^^^^ un apgāda poz. vadītājs nizācijas birojs, neatrazdams .vairs j^^-,, lautājums nar eventuāl,, a1 Lobe it sevišķi uzsver cīņasmo- A. Mežals. DV CV nolemj, la reāli-'apmešanās vietu nevienā neitrālā Hdti,u r^^ SzS^
„.:r_T_.._:,. .r zē ams plāns par DV mēnešraksta vaisfī iPrīWncip« nontsnn,, i >^ interesants. AtUdzib
i w -,\ - Jniineto tautieti ceļā uz policiju ar pār pazaudētu, bet ja īpašnieks «: ^ ■, ^ • • , '„„
tu valstu iekšpolitika un aizkajot' ^.^^ o;.t.,,st,. , • „;ns • , . sim faktam pievieno šādu komen-,v?i
i sveso mantu auturetu, vai viņš zina, kur to meklēt, nav runai*5r,,. vnrnJiiinv» i^ii,» ō t,o
poucijai,' sanu .šādos eadnumos^ protams.
ļba nekad nav iejaukusies un ne-ļja. eju .ir sajūsmināta ari srabu
Times"[tas avo\iem pēc ,,Stratēģijas DieJ utopijas paliek kara neskarta.
nienta un.
sanu ,šādos gadījumos, at- nekādu atlīdzību nevar prasīt. Ari Atlīdzību Latvijas civillikuma 943 pants
SjamSmSuT -^-B Pmns par DV mēnešraksta valstī. ierīkosi;s .z pa i^U'nZl^^^ Atlīdzību l^tv^as. civillikuma 943 pants tavotu
.^S^^^J^^^nl: piesūtīšanu katram biedram. Leģi- Austrumberlīnē. kur nes^ notika'"'^^.^'^^.^"^^^"f ^-^-"-^--^^ «etaLu^ūnistu
Knum^^i^^rka^rmSbū;^ Leģi- Austrumberlīnē. kur nesen notikagaiši nor^a. ka lieta
vismTz sešas, reizes gaTjāS"'^^ tegUniskā red. 0. Caunīša re- šīg organizācijas pavasara ģene- 1,1, ^'^^^^^^^^s japievac uzskatama par nozaudētu, kad tās
Su vakar '"^ ferātu par leģiona vēstures iespie-' rālsanāksme. Arī šajā sanākSē '^ļ^''^^^^'': . . no^udētājs nezina, kur to meklēt
biedru vakari. , ,^ ^ _ y cus,dndK!,me. An saja sanāksme. Vismaz • kontinentālo likumu iz- vai kā to pieprasīt un dal)ūt atpa-
gājuši tikai 9 gadi. kaps Maskava nosūtja uz Indonēziju labi sagatavotu aģentu Muso. lai sarīkotu
S"cSas aktīvi^ēšanu n cīi^--olasa V. J^^^^^^^ ^^^P«^^3 ^Ipr^^^^^^^
is uzdevumos pārrunā slēgtā sē- P^P^^'^^V vēsture.; kom «taā Helsin-, ^^^'^g^^ ; ^^^^SS^J" "^'Tn .^f^'^T
■ • siju ar V. Janumu un piesaistīt kOs tūliņ pēc Ungārijas revolūc 'k^ - T pnncipula redz. ka nozaudētas lietas atrade-
galvenajiem cīņu posmien" speciā- apspiešanas^^bij^S^r a^' ī^^'^t ķa^važcnisjan^ jānodod tā nozauzēdājam. ja
lus rediģētājus, W maksātu at- discmances sta^ KrJ^^J^^'''^''^^''^''^^ zina u^t-t. Ja atradējs,
ņas uzdevumus pārrunā slēgtā sēdē
Par invalidu mītni Bērzaini re ferē V. Janums. Ar tās, apsalmnie-^ košanu, veicas labi, arī ugunsgrē-; ka postījumi ir likvidēti. Un tagad izbūvētas pat plašākas telpas. Turpmāk Bērzainē varēs Ālēšoties un atvaļinājumus pavadīt ne tikai
lus rediģētājus, kam maksātu at- disonances starp Kremļa ppļitru-līdzību. kiem un viņu pācifistlskajiem līdz-
Par CV budžet'i referē kasi.eris skrējējiem. ^' A. Mežals. Budžetu pieņem — DM.
Drosmīgie šveicieši
Vairāku Šveices kantonu paāval-
7386,55 apmērā. V. Janums ierosina vākt railitār-
jumu par lietu, ko, atradis alzmir-ļ nododot lietu vai paziņojot par at-stu savās kamanās vai ratos. ■'radumu policijai ,prasījis atradēja Nav arī tā, kā mēdz teikt, ka tre- algu, tad tā noteicama pēc tiesas šā dala pienākto atradējam. Cik ieskata, bet ne augstāka par tre-viņam īsti pienākas, to noteic tis- šo daļu nb atrastās lietas vērti-sa. bet pēc Latvijas civillikuma bas. pēc izdevumu atvilkšanas, ja
apvērsumu. Tas viņam neizdevās un Muao nogalināja.
Tā ir ironiska bezkaunība, ja komunisti pieņem, ka indosēzieši neprot lasīt. Daži cilvēki tomēr būs dzirdējuši par Austrumeiropu, par Latviju, Lietuvu, Igauniju, par
KAS NES ATBaDiBU?
latiijas Amerikā redakcijai: Viens no lielākajiem Kanādas uzņēmumiem T. Eaton Go., no 23. maija līdz 1. jūnijam rīkoja pasa,u-
ju, par Ķmu, Koreju, Vietnamu,kala skatulpgoš (Eaton's Interna»
i un pat Indonēziju."
VācU^SZ^lara^aSi be^^^^^^^^^^^ TairaRu^Sveices kantonu pašval- a, ^ pec Latvijas civillikuma bas. pēc izdevumu atvilkšanas, ja
\acijas latMeSukara invalidi, ^ _ . dibu iestādes savos oficiālajos ap-'s> atlīdzība nekādā gadījumā ne- vien jau iepriekš nozaudētājģ pats
ari 2—.*? invalidi nn Aneliias- tiem. giduidids.. i.s..+_„i.„t_„ .._ :• , r ,.i,.n,o* „a_„.-- . . . i . .... ... "-^a v
arī 2—3 invalidi no Anglijas; tiem segs ari ceļa naudu, tāpat arī daži invalidi ^lo Zviedrijas un citām Eiropas zeinēm . . . Bez tam Bērzainē var viesoties ikviens latvietis, kas to vēlas, maksājot urtura,naudu (DM 5.- dienā) un atlīdzību part
Nolemj gādā lai nākamajās DV.votājus pārtraukt visus tirdzniecis-CV sēdes piedalītos an kāds CV kos darījumus un kulturālās at-loceklis no Amerikas kontinenta. tieksmes ar PSRS. jo komunistu iz-Sedi nobaid-zot, CV pateicas šīs Idarības esot pretrunā ne vien eiro-
---—^ -^^v tj : "----- . . ■---- -J"»* if * »M.Kf «AwwM«A\«\^hUijg y
kārtrakstos ir uzaicinājušas iedzī-ļ drīkst pārsniegt trešo daļu no at- nav solījis augstāku samaksu.
rastās mantas vērtības, bet parās-' . . Mag.'inp. E. Lapiņā.
sēdes mājastēvam — Dānijas DV nodaļai. . ■ - .1
piešu kultūrai un kristietībai, bet arī viszemākai attīstības pakāpei.
: ..ŅUJORKĀ; ,/
BV apvienības Ņujorkā biedru stāvīgā aprūpē ir vairāki slimi un sanāksme 25. maijā biJa pulcina-! veci tautieši Ņujorkā, un tās ap-jusi pāri par 40 biedru. Apvienī--kāitnē. Aktīvi DV piedalās arī Ņu-bas priekšnieks Arturs Valters jorkas latviešu organizāciju pado sniedza pārskatu par valdes un ap-|mē u. c. sarīkojumos. Tikpat plaSs
vienības darbu pec pēdējās pilnsapulces š. g. 26. janvārī. Straplaikā Veiktais darbs bijis plašs un vispusīgs, notikušas 3 teātja izrādes, dzejnieka Andreja EglīSa priekš-
ūn vispusīgs darbs sabiedriskā, kulturālā un aprūpes laukā paredzēts arī turpmāk, ii. jūnijā aizvesto piemiņu atzīmēs ar koncertu Betlēmes bazn. Jāņu svinības DV
lasījums, maija balle. 3 referātu rīkos kopā ar vecāko Ņujorkas lat-vakari ar rakstnieku Ēvalda šķip- viešu b-bu ^ Katskiļu kalnos, snas un Nikolaja Kalniņa piedali- Ziemas sezonu, ievadīs septembra Žanos. Ģimenes dienā apmeklētas balle. Arlingtona zālē. 13. oktobrī slimās mātes un tēvi. iepriecinot Kamedži zālē notiks koncerts un, viņus ar ziediem ļun balvām. Pa- Jaungada balle,— Šate dārza zālē-
Ļoti aktīvas ir Daugayaš Vana-dzes. V. Freijas vadībā .Sabiedrības uzticību apliecina daudzie ziedojumi, jauni biedri, jauni DV mē nešraksta abonenti, daudzie viesi DV sarīkojumos.
Ziņojumu par DV delegātu sanāksmi Kalamazū sniedza DV ASV valdes loceklis D. Malinovskisļ bet par ALA's kongresa nozīmību stāstīja A. Puķīte, aicinot DV būt aktīviem ALA'š darbā, kas aptver visus latviešus ASV. ; -
DV Centrālās valdes uņ Komitejas Latvijas brīvīlmi loceklis Vilis Hāzners stāstīja par latviešu trimdinieku aktivitāti dzimtenes atbrvošanai un deportēto aprūpei.
Revīzijas komisijas priekšsēdis Imants Balodis sniedza atzinumu par norēķiniem, tos no\-ērtējot pār priekšzīmīgiem.
Pēc interesantajiem un plašajiem ziņojumiem vakara dalībnieki pakavējās pie vanādžu klātajiem galdiem. .
J. Karols, 404 Delavare Ave., tel.
Dupuis Ave. (St. Kevin skolas zālē), ieejas .biļetes ?1.50 . 0 Montreālas latviešiem pazīstamā un iecienītā dāmu friziere Zigrida Zommere pārcēlusies uz ' Toronto, kur strādās savā. arodā.
LE 4-1681: P. Bārdiņā, 33 Dalton i iegūdama prakses tiesības Ontario Rd., tel. WA 2-4608 vai WA 1-7203; pi,ovincē. • , Silvija IJžāns, 52 Linsmore Cres., ® Bij. DV Londonas nod. pr-ksJ^ tel, HŌ 5-2892; A. Tūters, 603 čops, kas ieceļojis no Francijas un Sherbourne St. tel WA 1-4478 vai dzīvoja Toronto, pārcēlies uz Mont-WA 1.Ž764; Marta Salna, 547 Hills-ļ reālu.
dala Ave.. tel. MO 1864; Ed. Up©-nieks. 500 College St., tel. LE 4-5196; L. Ūpealeks, 1270 Weston Rd., tel RO 2-09e2 vai CE 4-2081.
© La,tviešu inženieru apvienības ārzemēs (LIAA) pr-dis prof. V. Burkēvics bija šejienes inženieru un techniķu kopas viesis. Kopas sanāksmē prof. V. Burkēvics nolasīja referātu par metallu pārbaudi ar Rentgena staru palīdzību ,kā ari informēja sanāksmes dalībniekus
(p Niagaras latviešu skolas mācības gada noslēgums un izlaiduma. . , . akts notiks S. jūnijā, pīkst 6.30 ļP^"^ teohmķu grāda iegūšanas no^ PP.. 580 Portage Rd.. St Jojoi's'^«kūmiem. Klātesošie ar lielu In-bāznīcas zālē. Programmā skolēnu ^^^^^^ noklausījās viņa referātu un
- .. - 'informāciju, šai sanāksmē bija ieradies arī Toronto inženieru kopas p,r-dis A. Arājs un vairāki inženie-^ŗi. Parapmeklējumu un sniegto linformāiiju viesiem pateicās būv-
Barīkojumu kaleņdairs toronto
Piektdien, 14. jūnijā, Veras KeiSes baleta skolas sarīkojumā Balata ppomenāde, Cosburn Junior Hlgļb S<3liool auditorijā,
21. jūnijā Kolumbus zālē DV ligo svteku balle.
: hamutonā :
16. jūnija Aizvesto piemiņas diena ar demonstrācijas gājienu un svinīgu aktu.
22. jūnijā Līgo svētki Mora farmā Grand River upes krastā. HLB un DV.
12. oktobrī ijamiltonas DV gada svētki.
16, novembrī Latvijas valsts neat-, kārības svētku svinības.
22. jūnijā. DV nodaļas Jājņtu dienas sarīkojums Effingham Picnic parkā. Sākums pīkst. 6 TskiarS.
13. jūlijā — Draudzības un Jaunatnes dienu atklāšana, koncerts un balle.
14i jiilijā — Jamiatnea tin Draudzības dienu noslēguins ar brīvdabas Izrādi.
priekšnesumi .Visi laipni aicināti.
® . Vīru, koja ..Junda" koncerts . 8. jūnijā, pīkst. 8,00 vakara^ 3900.iņž. R. Karlspnš.
tional Bazaar)-, kur piedalījās dažādas tautības kā no jaunā konti-ņenta, tā arī no vecās Eiropas, ar saviem lietišķās mākslas darbiem, šai izstādē bija dota. iespēja piedalīties arī tām tautām, kuru zemes ir aiz dzelzs aizkara. Tā bija viena no lielākajām izdevībām reprezentēt savUs mākslas' darbus, jo katru dienu tūkstoSiem cilvēku plūda gar šiem gUti iekārtotiem skatu logiem Tin ar ļielu interesi vēroja izstādītos eksponātus. . Apstaigājot skatlogus, redzēju gan'mūsu brāļu tautas. — lietuvie» šu stendu, bet kur palikuši latvieši ar saviem mākslas darbiem? Kaut gan uzaicinājumu piedalīties. ītona internacionālajā bazārā bija saņēmusi LNAK, tomēr/§ī Vērtīgā un retā izdevība atstāta novārtā.
Gribas jautāt, vai mēs jau esam kļuvuši; tik vienaldzīgi latviskās . liļBtas reprezentēšanai, vai — kā to atzīmē ītonš — „The Folk's Art of Old BurOpa", kļuvuši tik nabadzīgi, ka nebija pat dažu eksponā-. tu ,kO; aizdot ītona uzņēmumam priekš šīs izstādes. Tiešām žēli E .Vaiņags, T-oronto.
Latvijas Amerikā Eamiļtonā
cbonēlanas mAksa, sladfBājB» Gins un InformācIJš pleņeai
79SMITHATB, Hftmflton, Oot., tel JĀ 8-8817
Bedakcija patur tiesības iesūfitos niannskriptas saīsināt S^eizlietotos manuskriptos neuzglabās, bet of vēlēSaDos sūtig atper
kaļ, ja būs pievienota pastmarkā. ļ
Ar antora Tārdn vai iniciāļiem p&rakfititajba HiAstos litci^
mas vap ari iieffltbiifis^ roāafedjao vieīoHIffl,
3
BURVJU LOKĀ
Piezīmes par psrs saimniecības decenkālizā
Visa Padomju Savienības pastā- Anglija un, Francija ar nac vēSana nav nekas cits, kā vienīga rācijas aktiem par sociālist eksperimentēšana ar sociālistiskās ralsts īpaSumiem pārvērta.g saimniecības orsanizēšanu "un rūp- visas ogļraktuves,, un kopš niecības pārvaldes pārkārtošanu, ka abās lielajās demokrāti Taču tās ..sociālistiskā augšupeja" augsto darba mechanizācl līdzinās burvju lokam. kujC laiku teehniski lieliski sagatavo pa laikam viss jāsāk atkal no jau- plrmšķirīgajiiam cilvēku ka na. Arī tagad, pēc skali paiiņota- šīs visienesīgākās pamatrū jiem saimniecības decentrāllzSfii- bas nozares strādā ar lieliei jas pl&niem. Maskavas feomūnistu dējumiem. Udz 1955. gadt partijas aparāts pieteikto reorga- .\nglija, tā Francijā stociš nizāciju atkal ieskata par lielāko rūpniecības nozares, kas notikumu un uzdevumu kopš revo'- gadu simteņiem deva ievē lūcijas. Pārkārtojumu apmēri, tā- peļņu ne vden to IpaSniekit pat kā gaidāmie ..sasniegumi", paS- arī valsts kasei, tagad So laiķ vispār vēl neesot pārskatāmi, budžetos dievušas vairākus Verdzināto tautu masām, tāpat kā dus zaudējumu, kufi segti Eietumu žurnālistiem, lielie un dokļu maksātāju kabatām.] mazie^ Kremļa gari mēģina iegaU^ ii-rr jAr^A ^Kn voV ka tegad Padomju Savienī- ; bas saimniecība iesāk visu pilrfgi V ^^^^ no jauna .Neiztirjājōt decoitrāU- j gr nelabā Anglijas.' aii V zācijas plāna poUtiskoaitimiguri-rT pieredze lpcy«3i'pārdomā apspiesto neapmierinātību ar iMz- karstāks^^^ sociālistiskās a Šinējiem .^sasniegumiem" un at- cibivņļ
alalnijlem, Tā^av s< Mātos nemierus ,ir tomčrlietdet'* 'ifn^ ļa ŠvttceS ar^^ rīgi īsumā pakavēties pie ,Jaunā iri\1**^a kuras us
J»SRS saimniecības" sākunia bija imžISkKldr^^ Vai š nulles puiikta jeb starta, pie'ķura Štra4meku m tā atkal reiz nonākusi ar masu uzlabojumus; ino eVeritu^m^^ terroru, strādnieku Izdzīšanu, ko* čības nacionālizēSanas, 81^ monistisko dzimtniecību un citām ces strādnieku atbildēja: nl sociāJisdskām parādībām. Nav Šaubu vka arī PSRS
Ķā vienmēr, neuztraucoties par nieku un zemnieku masas, ļ pretrunām un apgalvoj'ot, ka pēc tām būtu iespēja kaut cik marksisma - ļeņlņisma principiem teikties par sociālistisko izvddotā pļānisaimniecībafunkct- čību, tās deeentrālizēšanasļ ona nevainojami. ,,nemaldīgā parti-dāņīajiem*' labumiem .ar ja", ar pašreizējo bosu Chrušžēv^i sajūsmu izteiktos a^imera.i priekšgala tagafl ir tom^r arv āt- šveiGieši. Bet Krenila zinusi, ka praksē bankrotējusi, Jo jieiii pašu un citu pLered^ .ittiljardu pēc miljardā aprijusi 1)1- j^- niasu vajadzības ^un vel ; rokratUas kļūdainie: ;;plānojumi> kad navtnteresojuSaš.; A| izejvielu izniekošana . un korupci.: aprobežotu un ^ dzīvniccu ja. Cik ..lieliski vin nevainojami-' pj^^^^^^^^^^ darbojusies marksisma .leņimsm ^^^.^ plānsaimnieciba .«saka (»fu6čeya.
atzišatjs. ka^ Svordloyskas_^^^^^^^ pašam savas astes^ balā 203 celtniecības uzņēmumi ^ , „ , ,, vienmēr saņēmuši pretrunīgus rt dzītajā .Padomljas^
kojumus no 30 ministrijām, kSdēr ^^«-^^ apgādātas vienīgi tie vairāku gadu laikā nav veikuši ,..ideoloģisku'? barību gandrīz nevienu lietderīgu: darbu, ^ja lokā, Bāk-.}aunua^ Tikpa.t trakd ^is arī Ažer- ^decentralizēšanas -ceļu", k baidžaiiā. .kuŗās 800 rūpniecības tiskl nevar un nekā ar uzņēmumi arī saņēmuSĪ pretrunī- Tas var vienīgi novest t gus rīkojumus no 49 ministrijām, jauna sākuma. Nav nol Lai pretrunīgo rīkojumu nebūšanas pazīmes^ ka cits ..jaunais mēģinātu novērst, Aserbaldžanas pašu noaprēķihāmo ui republ. degvielu rūpniecības mi- cināmo ^pēku dēļi kas mstrija viena paU.gada laikā iz,'
devusi $25.000 rubļu saviem ^rbl-^^^r^^^^^^j^^gt^^^ : niekiem koinandējuma; naudās..^
^ PAR MMAKAjAsr ]^ JV^ CHRUŠCEVS KLlJSfiV . ļKŗemla vadātājiem, blt?
visiem marksisma-ļeņini Kaut gan ,par citām vletāni un .^5^^-,^^^ • Sen" bankrot vēl lielākām nejēdzībām C^Iŗušče^^.^.^ savas vaimanās dziļdomīgi klusē. ■ .
tomēr nav šaubu, ka 'arī citos PSRS apgabalos un krievu okupētajās Bajtijias valstīs stāvoklis nav. ne par matu labāks. Tas viss, protams. . turpat 40 gadu ietekmējis arī ,.laimīgo" pilsoņu dzīves standartu. Kaut gada sākumā izdots valdības rīkojums par zemāko algu kategoriju paaugstināšanui tomēr Padomijaš caurmēra pilsonis, sakarā ar rubļa niecīgajām pirktspējām, nevar apmierināt daudzas visprimitīvākās dzīves vajadzības.! Un kā gari lai vlņiš to spētu, ja pat pēc jaunā likuma, piemēram, apkopēju, naktssargii un izsūtāmo algas svārstās starp 230 — 300 ruļļiem (neto) mēnesī, bet vidējā izpeļņa strādniekiem, tāpat kā biroja darbiniekiem, mēnesī atrodas pie 700 rubļu robežas. Nožēlojamas kvalitātes uzvalsks tanī paŠā laikā Toaksā 1500 — 2200 rubļu, bēdīgs kurpju pāris ap 350 rubļu ūn kilograms rupmaizes vienu rub-,U un 70 kapeikas. Lieki ir runāt par kolchozhleku un pensionāru pirktspējām.
. Un tagad.- pēc daudzām ..piecgadēm", no ķuŗām katra solīja Padomju pilsoņiem paradīzi zemes virsū, PSRS vadātāji, jauno eks-perimenta kursu sākot .tautas masām kā universāllīdzekli sola pret visām kaitēm socālistlskās saimniecības decentralizāciju, kas novērsīšot birokrātismu, samazina-šot ierēdņu skaitu, likvidēšot pa-rallēlismu un visas citas nebūSa-nas, kas līdz §lm kavējušas sasniegt un pārspēt viņu nozākāto kapitālistisko /emju dzīves stan-': dartu."
aukstais k
karstie: k
VftSTUKMKKA PH. E ANI>ERSONĀ KEFEKAT}
NEIZBĒGAMA JAUNA EHSPBBMENTA NKTEIKSSfE
Kā. Cīnāms, dļB4^ntrāIizāciJea plāai tonēr ine par nieka neno-jatt&s marksisma - leitinlsma 80« eiālistlsbBS plānsainiiiiedbas sistē-mvL, kādil ari PSRS ianaāekgp^ rlmenta hiākštfifiana tilpāt toreiz ir šodn)^iiiāta pUnTgL
šī prognoze nav tukšs apgalvo-jums. Uz to norāda ne vien visa atbaidošā PSRS prakse, bet arī ļoti Iespaidīgi piedzīvojumi nacionalizētajās jeb sociālistiskajās saimniecības nozarēs demokratisķajSf valstis. Pēc Otrā pasaules kafs
Referāti parasti ,pulcit[ rio referenta popiilārltātļ mata. ne vairāk.par 20 -sītējiem. Vēstu rnleks runāja apm. ļOO ķlausītļ tematu, kuŗB trlmdirilel un diezgan pazīstams, tomēr bija atradis jauni pazīstamus materiālus Kongresa bibliotēka, gar ka stāstījums visnotaļ klausītājus. Jauna: zlļ prezidents Trūmens kl ar krieviem bijis stipri kapīgāits par savu prlel* veltu iin no krieviem ļ( Jlēs, lai gan valsts ies laikā bijis krietni daud? tu (Hiss, Vaits u. c.), vienu otru reizi svarīj radījusi komunistiem lal zienu. Pasaules vadītāj pēc 2. pasaules kaja jām Valstīm iekrita klē| bija sagatavotas šim un tāpēc pielaida daudzļ nav tā, ka Rietumi bū tikai piekāpušļes, pastā' fii sīva .diplomātiska;, otrā virzienā. Atonikavi vēlas nedz viena, nedz jo tas nestu lielu iznīcīl rasti domājam par nāj kā mūsu dzimtenes bet; aizmirstam, ka Latļ nīcināt aj vienu vienīj na bumbu un arī zei ilgāku laiku nebūtu al Vai: mēs karu patiesi izredzes, ka Padomijā ties Iekšējas jukasr=kd Vērojamas satelītu vaf pārmaiņas var radīt kj ja. Satelitl ne visi ir var rasties vairāki Tito gan ir tāds pats varasvīra lā visi citi, godkārigāķs. -kāpēc vēiļ ceju, nepakļauties kā kUngam.
Pēc referāta notika bates, kofa laikā: kād veclatvietis ieteica
■I
