10 LATVIJA AMEMIM. Sestdiena, 1985. gada 23. fetoriflāris, t.-m.
namā
niņš š.g. 5. februārī tikās Baltā nama pārstāvi Linas
piem. ^ Baltiešu Brīvības dienas , Apspiestu tautu nedēļas, Baltijas valstu raidījumu un citos jautājumos. L. Kojelis arī" uzsvēra, ka LND ir ļoti nozīmīga ~ "
■ Pārrunu sākumā L.-fo^^ izteica Bālk nama ALAs angļu
iršanu
numuru.
Šana par iiazeKļu pretkomūnistu kustības atbalstīšanai, un Baltais nams cer uz latviešu atbalstu šinī jau-Ļ. Kojelis arī pie-, ka līdz šim neviens ĀSV prezidents nav bijis tik atsaucīgs un pretimnācīgs baltiešiem kā prezidents ŖēgenSj
cijas lereaņi, lai iepazītos ar latviešu uzskatiem un problēmām. Kopš numuru paplašina savu tāju skaitu, viņš uzsvēra ir ļoti svarīgi uzturēt labas starp Balto namu
iešu
5 no savas stin=
tļļļ • • e • • • o o • « • • e • • 9 • • • » 9 9 «9 i e • aa ' ®tt6* * t t ! ! '7 * * ' i ' * * * * * * ' * * * * * * * *#ttA
®o***- Hi^0[SIHK3^n^^t^V^^9^Hw^•••••0 ®***" BP^bTS 1 B I rCtt 11 i 11*4 lv B:*«990
mHBĶĒtĒļBBĒSBB •«•«•9
. • • i >. • « • * I • * .i * i * • i i iii
••••eo9e•••0 9 e a 0 o o « o © e « o o o
iB * a * a m o <a aa a a * o a a Affi<aof&&aoAA-d^'^ » ^«b-
24. februārī no pl; 11.30—15.00'azaids LaiviešuCerilrā. Kultūras dienas.
,23, un 24. februārī L.N.A.K. kultūras dienu sarīkojumi ( sk. slud.9. febr. LA.No.6).
24. februārī DV Toronto nodaļas biedru pilnsapulcē.
28. februārī pl. 14 Latviešu Namā pensionāru sanāksmē K. Zenaitis referēs pār Latvijas ārpolitiku.
2. martā pl. 9 TLB Sestdienas skolā pulķv. 0. Kalpaka aktā uzrunu skolas saimei teiks Imerias fil Ingrida Vīksna.
2. manā pl. 12.30 Latviešu Namā tradicionālā pankūku pēcpusdiena. Programmā — Diždancītis. Ieeja
-"•'.brīva..'. ■ 'i' ' 2. martā viru koja Viesturs 30 gadu jubilejas koncerts;
-3. manā no. pl. 11,30-15.00 ii/aids Latviešu Centrā. Pl.: 14.00 vid.zār lē farmaceites R. Pērkones un Dr. P. Cakula relerāts — Līdzsvarotas dzīves slodzes nozīme labai veselī-
- .'baiV :
3, martā pl. 18. Sv. Jāņa baznīcā pulkv. 0. Kalpaka, Latvijas brīvības cīnītāju un visu latviešu karavīru piemiņas dievkalpojums.
3. rtiartā DV Toronto nodaļas vana-džu pilnsapulce.
10. manā no pL 11.30—15.00 azaids Latviešu Centrā. Pl. 14.00. vid. zālē E. Lejiņa travelogs ,,Spānija— rožiJ un stārķu zeme:"
ib. martā pl. 13 Latviešu Namā TLTā Latvisko zināšanu senunārā referēs prpf. Dr. J. Rozentāls par tematu — Latvijas universitāte un tās students. Semināru vadīs M. Vāgners. Pēc tam pl. 15 labvēļu vakariņas.
10. martā DV klubā referāts
16. martā DV namā latviešu leģiona atceres diena.
16: manā pl. 19.00 — Pa skaistās vi-dzemnieces pēdām |jo drīz šo pēdu nebūs vairs); J .Dzeguzes uzvedums, I. Sakša mūzika. Kalvis, jaukta kora ansamblis un solisti dziedās, spēlēs un dancos. Vakars veltīts Centra atbalstam. Runči.
17, martā ho pl. 11.30-15 Latviešu Centrā azaids. Pl. 14 vld. zālē LG mākslas komitejas izkārtojumā Ērikas Kroribergas referāts—- Tēlnieka Aug. Kopmaņa veidolu valoda— ar slīdīšu illustrācijām,
24. mart^i)l- 12.30 Sv. Andreja baznīcas telpās Gaujas 14. gaidu vienības sarīkojums Lieldienas brauc.
.martā DV klubā referāts . martā pl. 19 Sv. Andreja draudzes koŗā gadskārtējais koncerts.
13. aprīlī pl. 19.30 DV namā LKIA sarīkojums ar deju. Spēles E.Ža-kuļadeju kapella.
14. aprīlī DV klubā referāts.
14. apļičīlī pl. 15 Latviešu Nama sop-rānā Lauras Zariņas koncerts.
2L aprīlī DV siciešu kora Zīle koncerts
.^.•House..
ja uz dents
grās, pretkomūnistiskās nostājas, lai vieglāk varētu nolīgt ieroču ierobežošanas līgumu ar Padomju savienību un tādā veidā nodrošinātu sev vietu vēstures grāmatās kā prezi-- miera cīnītājs.
jelis atbildēja, ka šīs bažas esot
vēlmes paust ir v^tuļu veidā. Te j āpiezlmē tais nams ļoti
u un
Gaujas (14,) gaidu un Rīgas (72.) skautu vienības 34. gadasvētkus ievadīja piedalīšanās ar karogiem 3. februārī māc. J. Cālīša vadītā dievkalpojumā Sv. Andreja- baznīcā. Ar evaņģēlija un litānijas lasījumiem piedalījās lielgaida Silvija Tint un roveŗs
Sekojošu aktu vadīja Gaujas (14.) gaidu vie-
iece vad. Ilze
4?
domes priekšsēža vietŗio lis. Abas vienības uzrunā-skautu pilnvar-
.. A •
Šogad^ darbības pārskatus deva katra pulciņa vecākie, illustrējot ar attiecīgo pakāpju priekšnesumiem šā gada
un skautu gars*' guntiņu pulciņš (vad. I.
i (vad. M.
Vandele-R. Rōbežniece), skauti (vad. E;. Kalniņš), lielgaidas (vad. I. Morgenšterna), dižskauti (vad. L.Goba) un roveri (vad. A. Leimanis). Priekšnesumos bija humoristiskas dziesmas, tēlojumi, pašsaeerēti dzejojumi, mākas un nodarbības, ko gaidas un skauti parādīja publikai. Gaidu vienībai biia iekārtota arī darbu
No 26. aprīļa līdz 5. maijam DVK 35 gadu atceres sarīkojumi.
10. un 11. maijā Larisas koncerti West Park skolā.
;:TORONTO
LATVIEŠU
26. SEZONAS KONCERTI
25. februārī, pirmdien, baritons Pauls Berkholds no ASV. Pie klavierēm Pēteris Zariņš.
9. Aprīlī, otrdien, mecosoprāns lleā-nā Pētersone no Zviedrijas. Pie klavierēm Brigita Alka. Vdsb koaieerti notiks Town Hall pl. 20.00
LND ir kļuvis par visai vērā ņemamu izdevumu un ka taj ā ievietoto informāciju izmanto daudzas amerikāņu avīzes,piem., Christian Science Monitor, Wall Street Journal,
• v
lis un
runāja arī citus polītiskus jautājumus. L. Kojelis, piem., ■uzskata, ka OSI apsūdzēto kara noziedznieku jautājums latviešiem ir viens no vis-svarīgākiem, ierosina latviešiem atbalstīt visus kongresa locekļus, kas līdz šim ir aizstāvējuši baltiešus. It sevišķi svarīgi būtu rakstīt vēstules tiem kongresa locekļiem, kas kara noziedznieku jautājumā rakstījuši ārlietu ministram Šul-cam, aizstāvot Kari Linnās, piem., Dante B. Fascell, Pete Domenici, Dennis Deconcini un Don Ritter. Ņujorkas pavalsts latvieši varētu rakstīt Sen. A. D'Amato, kritizējot viņa pašreizējo rīcību. Sen. D'Amato ir atkāpies no savas iepriekšējās nostājas K. Lin-nas labā.
Gadasvētku laikā gaidas un skauti bija izpelnījušies apbalvojumus un paaugstinājumus. Rīgas ^šniece va(
Pārrunas vēlīgā gaisotnē. L. Kojelis apņēmās turpmāk cieši sadarboties ar ALAs Ārējās Informācijas biroju un uzsvēra, ka viņa durvis būs vienmēr atvērtas latviešiem". Tā kā 0. Kalniņš ir nupat iesācis savu jauno amatu Vašingtonā kā ALAs Ārējās Informācijas biroja lietvedis, L. Kojelis apsolīja viņu iepazīstināt ar vairākiem ASV valdības ierēdņiem un novēlēja viņam labas sekmes jaunajā darbā.
arona
un dainu
te saņēma Baltās lilijas ordeni, Rīgas dižskautu pulciņa vecākais vad. Laimons Goba — Pelēkā vilka ordeni, kas ir augstākais apbalvojums skautu kustībā. Gaujas gaidu vienībā apbalvojumus ieguva vad. Irita Briedē, vadītājas darba izturības zīmi par 15 gadu nepārtrauktu darbu. Gaidu un skautu vienību vecāku pado-mes priekšsēde Ruta Svirkste izpelnījās skautu pateicības zīmi. Gaujas gaidas un Rīgas skauti visās pakāpēs bija izpelnījušies apbalvojumus un paaugstinājumus latviešu un reliģiskās zināšanās, gaidu un skautu mākās un sportā. Latviešu gaidu priekšniece
(as'
Krišjāņa Barona 150 gadu dzimšanas atceres daudzinā-jums notika Sabiedriskā Centrā 2. februārī pīkst. 19 ar apm. 80 dalībniekiem. Dau-dzinājumu izkārtoja Centrs i ar Pensionāru Apv-, un to vadīja Roberts Klaiše. Pēc Centra valdes priekšnieka Jāņa Tērauda ievada vārdiem, pār Kr. Baronu un dainām stāstījumu sniedza Daina Vītola-Brūmele, nepietiekami norādot materiālus, kas izmantoti stāstījuma sagatavošanai.
Toronto publiskās bibliotēkas Runnymede nodaļas bibliotekāre Judīte Džeksone 13. februāra vakarā iepazīstināja latviešu un kanādiešu publiku ar Gunu Ikonu, teikdama, ka pazīstamā latviešu rakstniece un dzejniece lasīs savus dzejas darbus angļu un latviešu valodā. Viņa īsumā pastāstīja klausītājiem bibliotēkas telpās, ka Guna Ikona studējusi Latvijas universitātē un Tībinge-nas universitātē Vācijā, mācījusies glezniecību pie prof. L. Liberta. Dzejniece publicējusi savus darbus arī angļu valodā Kanādā un - piedalījusies ar dzejas lasījumiem Toronto , Vankuverā, Bostonā, Sanfrancisko, Filadelfijā, Mii-vokos un Londonā, Anglijā.
tonā (Kanādā) dzīvojošā Harija Tarkša darbu, kas sakopojis un pārrakstījis 1289 vīru kora dziesmas 11 sējumos. Pēc viņa nāves dzīvesbiedre tos nodevusi Montre-alas un Otavas vīru kora ,vJunda'' rīcībā, lai savāktais darbs neietu zudumā, bet atrastu ceļu koru repertuāros. Referentes brīvais un raitais stāstījums bija ievērības cie-
a sveikusi rakstveidā, tāpat Tbronto . latviešu biedrības priekšnieks. L. Ozols. Vēl svei cināja Latviešu skautu priekšnieks vad. E. Priedītis no Ņujorkas, agr. Kanādas jendas priekšniece A. Mārtinsone, nododot no Vācijas atvesto gaidu vienības karogu^ Kanādas skautu jendas priekšnieks vad. S. Leimanis, Kanādas gaidu jendas priekšniece S. Ozola un atsevišķu vienību priekšnieki, kā arī Kanādas skautu štāba pārstāvis Sid. Hārvejs (aploksne). No Sv. Andreja draudzes sveica māc. J. Cālītis, Austrumu draudzes priekšn. A. Bērziņš un dāmu komitejas priekšn. L. Pētersone, saviem apsveikumiem pievienojot aploksnes. Abas vienības aploksnes saņēma arī no DV Toronto nodaļas un vanadžu.kopas, ■ Vaivaru, Si-manovsku, Vāgneru ģimenēm un R. Kfastiņas. Svinības beidzās ar vecāku padomes kafijas galdu.
Tālāk sekoja dainu skari-dējumi: par darbu — Alberts Krievs, par dziedāšanu — Eleonora Krūmāja, par darbu — Dr. Antonija Tiltiņa, par dzimtu un māti — Emīlija Varslavāne latgaļu izloksnē,
ziņa, par mežu un kokiem — Jānis Vilnis, kara dainas — Roberts Vītiņš, par svinībām un dzīrēm — Pēteris Agrums, par tikumiem un netikumiem — Žanis Waldheims, par arā-jiņu Konstantīns Caks latgaļu izloksnē, par precībām — Elga Čopa, par kāzām — Raisma Tomsone un par
dzejas vakarā Guna Ikona lasīja dzejoļus latviešu valodā no sava godalgotā 1972 gadā izdotā krājuma Kodols un 1981. gadā izdotā krājuma Patiesības medības. Angļu valodā lasītie darbi bija no topošā dzejoļu krājuma Diary ofDisaster.^So izdevumu autore pati illustrēs. Viņas dzejoļi arī publicēti un apskatīti vairākos kanādiešu žurnālos.
Guna Ikona bija sagatavojusi vairāku redzamāko agrāko un tagadējo latviešu rakstnieku un dzejnieku — Andreja Pumpura, Raiņa, Edvarta Virzas, Anxireja Eglīša, Aleksandra Caka, Zinaīdas Lazdas u.c. darbu sintēzi, ko nolasīja angļu valodā. To arī paredzējusi ietilpināt savā topošajā grāmatā Diary of DiS" aster. . ., ■v
Dzejoļu lasījumi mijās ar Toronto latviešu biedrības koklētāju ansambļa Auseklītis atskaņotām tautasdziesmām un flauristes Beatrises Upenieces solo un muzikālo pavadījumu vienam dzejolim. Dzejas vakars bija pulcinājis tuvu pie 50 apnleklētāju, to vidū arī konsulu Dr. E. Upenie-ku ar ģimeni. Nobeigumā dzejniece saņēma pateicības ziedus. Bija| gādāts arī par kafiju un cepumiem. V.S.
Noslēgumā Roberts Klaiše pateicās visiem sarīkojuma talciniekiem un Pēterim Agrumam par norises izkārtošanu.
lībām, arī ar sliktiem novirzieniem — Roberts Klaiše.
Rita Zilkalne-Zeltiņa ar sta-bulīti atskaņoja 3 tautas dziesmas.
nā par meteņu priekiem, par
ko apcerējumu sniedza Daina VTtola-Brūmele, trīs reizes Andrejam Vītolam iestarpinot pa raksturīgai meteņu dziesmai.
ciēnaja ar zaļu tēju un cepumiem. Sekoja kopīga tautas dziesmu dziedāšana Andreja Vītola vadībā. Izdalīja lapiņas ar dziesmu tekstiem. Ieskanējās daudz nemaz vai maz zināmu dziesmu melodijas. Dziesmu dziedāšana aizrautīgi turpinājās krietnu laiku, radot ļoti labu sarīkojuma nobeigumu.
Toronto universitātē, Han ^^• JToronto nodaļas šau=
sanas
u
sana.
25 BROAPVIEW AVENUE TORONTO, ONTARIO
-15:14 •
ārstniecības augu speciAusts
463—5125 300 Danforth Ave M4K1N6
— dabisks veselīgs uzturs — vitamim
Bezmaksas padomi un laipni pakalpojumi angļu un igauņu valodā.
ARK B
ParV vas atjai jāuzskat' tu. viegla ņa Vīnē, sētā krie
Gromik]
Sevčenl
gājušā konveni nālu sai ŗaspēkuļ
sanu, kļ skaņos; dējos
jumu.
, Nevii diplomi izšķīrēji nākum nē nei/;| mēsies bas.
MaskI ievadīji tamu lai bas m 30.000 armijasj savas 20.000 ansei bl vīru. Vļ konkrē ru koil nu un
