Draugi grib mūs asimilēt, Ienaidnieki grib mus iznīcināiĻ Bet mēs gribam palikt latvieši _ _Aŗchibīsķaps^ T^GŖINBEEGS
CIPlS KREMLĪ ma^^ KOMUNISMĀ SABRUKUMU
Tautas .nākotne pieder jaunat- Jvremlī. nogalinot Berijii ii. c ļ nei. Kādu ideālu un centienu ļStaļina ieroču, nesējus, plaisu i apgarota ir jaunatne, tādā viŗ-'.starp režīnuiun tautu vēl vai-2i_enā veidojas arī tautas dzīve Irāk padziļināja, jo cīna parti-
nākotnē. Tā ir veca un pašsaprotama, teze, kas cilvēces, gadu tūkstošu kultūras ceļos kļuvusi par aksiomu.
jas augšgalā risinājās par dažu per.soīiu varu, bet ne par ^valsts un. tautas labklrijības celšanu, īpaši jaunatne, kās vēl ticēja
. Arī Ļeņins, kad 1917. g. fiāka'inarksisiiiam^ ļeņinij>mam - sta-Krievijā īstenot Marksa mācī-lļinisinani, arī tā beidzot .sāka bii,^ balstījās uz šo; atziņu. ceri- šaubīties par ideoloģijas, iekār-bā, ka boļševikiem izdokies tau- tas un vadītāju vērtību. .
Sestdien, m?; gada 10. augusta, 64. hJg.
EIROPAS KRISTĪGĀ JAUNATNE DARBA PAR
::APVIEN011S EIROPAS■
•faitneklii kristigfe .šāvieni: Latvijas vāŗdri,_ mi viņi ar sa-r Latviešu TOS delegācija šai a. a Ein.,.s te^™? »»: ZWja_sagatav.4 tei-
tu, resp. jaunatni pāraudzināt
— no\irzīt no evolūcijas ceļa, Iaļ_ iekļautu marksisma proponētā materiālisma žņaugos. Tāpēc arī viņš legalizēja politiskas slepkavības, "azdodot sa viem kalpiem nogalināt katru, , kas pretojas viņa noziedzīgo nodomu realizēšanai. Uņ tā Ok-tabŗa revolūcija sākās ar mežonīgām masveida slepkavī-. bām, kurās netaupīja ne sievas, nedz bērnus. Un Ļeņina ievadītā nevakīgu ciUvēku slaktēšanā turpinājās Staļina valdīšanas laikā ne tikai Padomju Savienībā, bet vēlāk arī satelītu zemēs uņ komunistu iekarotajā milzu Ķīnā. Čeka kopš tā lai-^ ka nav ne likvidēta, nedz arī pārveidota — politiskās slēp-. kavības turpināsļ vēl šodien, nemaz nerunājot par tādiem briesmu darMem kā Ungārijas brīvības cīņu apspiešana pag, gada rudenī.
Savos fgnātisma. mļirgos Ļe-ņĻins" nolēma jaunatni nošķirt no īstās, dabiskās gara dzīves, .lai spētu to. iekļaiļt mākslīgi radītos, sociālos apstākļos materiālisma pasaulē. Bet tā bija rupja^m komiīnismam liktenīga klucla: liedzot jaunatnei dabas piešķirtā individuālisina attīstības iespēju, neļaujot tai brīvi sapņot un meklēt ideālus ārpus šaurā un raupjā mark-
tltāji to-
Amerikānis L. Kalba,. kas
'Mii ItaliJ!l.Flnrencē, bi-:angļu un zviedru valodā. Ar|zviedru.laikraksta Dac^ens Ny-"'V j nedrošs sākun^ Einvpa.s jau- pašu latviešu pārstāvju aktīvi^ ļheterĶopenhāo'enās korespon-
, ļl'ltnno ■ .... .1 l.rK.ir. Mrtl-.n' Otl-tl tilti 1111 ioii i^OTLii/itr»; ,174.,1 ^ -rr- , ' -
Kurp eji,,Eiropa?) Iresa kon^ numu bēgļu kustību atbaLļja. Latvieši ar konferencē sa-nM-eneorisa ar.saukli: Laudate stīšaņas nepieciešamībta ka iek-'sniegto vai- būt-loti apmierinā-DoluiiiiiiD Vnvmipt. t(rTvuho'u')! šēiā darbā. '/A n.rī ■nn.H/1'7īW t," ■r.^..:x^,: ^i.li.^ii^A
.^oiuiiiuin (Teieiet.to Kungu)! seja darba, 'ia ari palīdzības .ti, jo sevišķi pieskaitot apstā^k-Aicinajuuiam pulcetle^;.. Ar- sniegšanai dzimteiiē un soda'li, ka ar Latvijas vārdu startē-. bija.sek6jiišiapm.-.800 na-\nometnēs,.., espšajiišm.:.- Ijošie: sportisti izcīnīja kā pirmie
^ffu BrikmaiiJ un Jāni 3liķclsonu^\^*^"'^''^Vi\\ICAVkustības bied-ļ Speciālās darba grupas atzi-i^MCA's Eiropas meistai'a titu-ialiiuliija niūe. A. Lūsis 3. augasta •vi^faii Bietumeiropas val-^nums bijā,^ ka, Eiropas robežas|lu volejbolā., Māris Olaini'etis
ĢENERĀLKONSUU
Mr. R. N. BRYSON^
. Toronto, teī. HO 3 - 5861 118 DAMFORTE AVE.
■ VELIS TOMSONS"
Tfil. RE 8 - 7798, Montreal, P4 5210 VIOTORIA AVE. iPT. 16
o
SPECUsISTS 41 PITCAIRN CRESC; TORONTO. PL 9 - 0266.:
% Jān. baznīca "^^^ stīm;; Ar ■^;«:Vņldības matc-'nav. mainijusi^^ kom^u; oku-Fo^T ^^^'^ pabalstu, caur strptautis- pacija, .:un tas_ ir jajensas at-jt Oto A. j.5niiti. j,^^ Yi[CA/WCA apvienību,' jaunot, komunisma idejai pret-
-- 'šajā .sanrdcsniē bija iespēja pie-1svarā liekot: kristīgās. rietuiriu
dalīties arī 26: bezdžimteneā'pasaules garigās un kulturālās grupu aelegātiem, to vērtība,s, kā arī stiprinot katra
! bēgļu
- _------ 0~---1'-"-"
iesakņošanas kristīgajās tradīcijās un savā baznīcā. ■
Pēcpusdienās norisa muzikālie priekšnesumi un sporta sa-
vairāk kā gadu pavadījis Padomju Savienībā un visās sarkanās impērijas raalā.s sarunā-'ļjies ar jaunatni, tagad Times ■ Magazine slejās rakstaj^ka pa-^ doiiiju jaunatne iedalāmā trīs,
grupās Vismazākā ir tā, kas'"--»j'^iujt.' "«vc^muai.vaiTaKus ver- i'"y^'"^>--viis m-OTius, luucivii vēl tic'komunismam Nākošajā jtīgus ziedojaimus un līdz ar.šo iz-'/"^ļ2^tis un R. Niedra un spor-grupā ierindojami tie, kuri ai-, saka visiem ziedotājiem un dau-'ļ'f' Alksnis, Balodis,^ Krauja, cina gāzt ienīsto vani, bet vis-ļdzajiem nometnes darba darīta- ff^iņs, Joms mv Ji^^^^^ lielākajā grupā ietelp pārējie l^iem un atbalstītājiem vissirsnīgā.|^^^»^^ JKb Nolde
miljoni, .kuj-i uzdod bīstamus ko pa'idies. ' tS' -t'-'i ^nisfn«-i-afa P»®'pneksiiesumi un sporta sa-
jautājumus, nodarbojas ar Visus, kam pienākas mūsu Pa-^^ļ":'"^ ^^ļ^^^^^ TMCA'e L Eiropas
marksisma kritizēšanu un vēr-.teicība,, vārda nosaukt nav iesPē- ni.^w,i.>f tV fJ.MTi^t,.,'meistarsacīkšu ietvaros, bet va-tību pārvērtēšanu. jams. tāpēc lai Selt nepiemiiiētie'?}'^ L'keg.ards Nito
TaL visautentiskākās zinas «eņem to Jauna, , CĻjkkegaard Nielsen),
konuinistu pašu laikraksti, kup ^°,nesumos mrspbrta spēlēs attīs-
arvien skaļāk sāk raidīt SOS ļ^^^^^^ draudzību* stiprināt Eiro-
saucienus, lai glābtu, kas vēl,;PaSniekl Ivans. - j^^j.^^ un rast jaunus ce-
glābjams,. Jau ilgāku laiku pa-iff"sko ledus 9 tās padziļina-,...- .-f- •---^.■^"^
------- komjau.,J^^sons,5metallaTiņķ5umeSanas.ša,iai Pa.saul€s YMCA's ^ene-'^^^^-^^^ ^^^"^^^^^^^'^ baznīcas;
• ^ sanāksmes prezidents Visma-
nis, kā arī Hofgeīsiņāras semināra vadītā,js i)r. Jenčs CJentsdli).
karos dalībniekiem bija iespēja klausīties augstvērtīgus priekšlasījumus pār aktuālām tēmām Eiropas, tautu sadzīvē. No referentiem jo sevišķi jāatzīmē franču mā-cītājs Pelle-grīns, sērs Franks Villis un
UZMANIETIES NO. KRĀPNIEKIEM!
Pirms atverat makus, atdariet acis
ze savu gaudu dziesmu parasti V. jansonsr 2 : ; jc.u..a.ux.
iļlustrē ar piemēriem, no 1 Koirfereiices dalībhieki nriekš^
natnes sanāksmē ierodas iikāi^!^°^^*!^f - ^o^o^to Cēatraiā.dSlcu^^^^^ ^^--^pai.ijas;:sekretārs^
Sanāksņaes noslēgums norisa lielajā pilsētas domā, piedaloties daudziem vietējiem iedzīvotā jieni. . Secišķi izcēlās dāņu komponista Aiksela Mad-sona speciāli šai sanāksmei
a—l^—iWW M----T
"nabadzības tuksnesī, kur jaunatne bija spiesta • meklēt ce-. 1us, lai atgrieztos pilnvērtīgā dzīvē. No otras puses — asiņainais terrore, bads, nabadzība, partijas vīru meli un maldināšana bija ārējie faktori, kas ierosināja un mudināja meklēt taisnību un īstos ceļus uz.cilvēcisku dzīvi. Tā šinīs meklējumos, . kļas norisinājās čekistu pistoles stobra galā, /pakāpeniski izveidojās jaunatnes pasīvā uri pa daļai arī aktīvā pretestība varai. Protams, vā
pretestība varai, i^rotams, va-ļv^';"""r r" - -v;""-
jākie raksturi palika kōmūnis-!^^ Molotovu^.Kaganovicu pn ' mu kalpībā vai arī kļuva alko .Malenkovu. cbaosu komunisma holiki un noziedznieki, par kii: džungļos, pastiprinājusi un le-rieiri' bieži esam, lasījuši komū-^J^'!^•^^^stJlvokh, vēl_ vairāk sa^ iīistu presē 1^ tricinājusi.. Katra ziņā tas dzi-
IJn tā laikā, kad pirms 4 ga- |i atbalsojies jaunatnes miljonu aienv mira Staļins, ai) 7a proc. ^^'^sas, , kas nostājusies vecas
No tiem pašiem laikrakstiem'skol. K. Rasas
uzziņām, ka pilsonības u- '----"'^--------
-gHnHg^n||[^^^ne^S<'^f^; npTTThvlešas — |2,...
rauji progresē, aizvien vairāk ļ timAzi v^i un citi sidrabenea pieņemot antisabiedrisķu. resp. labvēļi daudzos gadījumos sagādā-antikomūnistisku raksturu, kas, juši nometnes vajadzībāni p\r vei-kā Ļiteraturnaja- Cazeta 25v ti transporta iespējas, t&pah ziedo^ maijā raksta, nostiprinās vis- juSi nometnes, ieikartošanai un iz, plašākajās jaunatnes aprindās, veidošanai neskaitāmas darba stun-Režīma kritizēšana jau notie*idas gan nojietnes laikāļ g.^,: a-i kot pilnīgi atklāti vārdos liņ pinne tam.• Šim vasara visva'iae rakstos. , 'daUa sfcundi ^cirietnei zielojls ^.
Nav šaubu, ari pēdējā zvēru cīņa, kurā Oliruičevs un Žu-kovs Kremlī pieveica visvecākos boļševikus — Ļeņina un Staļina uzticības vīrus —'komunisma praviešus un sargātā-
sKoi. K. Rasas— saonft' mi ai..-^- ..' • ivī; totn>.3 ;™v.;ijt1„~..-; -A-.i=
j,^ I vā saturā un izpildījumā atstā-
,00. Speciāla ktffiitija ,kurā nomi. ka arī pasaules
ies neja ari latviešu JKS priekšsē-'^.4^ komiteja
di, apsprieda speciālus Eiropas
dieni mira Staļins, ap 7a proc. tautas — nepriviieģētā šķira — bija tikjtālu atbaidīta ņo šī režīma, ka nekādi meli un solījumi vairs nelīdzēja —Marksa mācība savu laiki.i bija jau pārdzīvojusi. Lai mēģinātu iegūt . tautas un jaunatnes uzticību, sasauca, vēsturisko kompartijas |—
paaudzes . pusē, kurā vel gan klusībā — nīst un nolād iekārtu. ';
No visa tā varam secināt, ka arī Obrušč^va iin. Žukova dienas ir skaitītas: ja viņus nesaplosīs kāds cits. sarkanais zvērs — komunisma glābējs, tad to
20. kongresu; kurā Cbruščevsļizdans pati tauta, .resp. jau-. sagrāva Staļina mītu, .--šo savu jUatne, kas nav pāraudzināta, vienīgo cilvēcisko darbu saistot ^-^
ar viltus solījumu ievadīt jaunu lailanetu,. radīt, labāloisdžī-
be.t, iedzimtā individuālisma un brīvības ideālu vadīta — atkal sākusi iet celvēces .'evolūcijas
ves apstākļus. Bet arī. tas.vairs ceļu. . -nelīdzēja. Gliiži otrādi.— cīņa . . ; .
Ekskursija uz skaistāko Kanādas parku
. DV Toronto n^laļa iecerējusi 8. septembri nkot ekskursiju uz Ontario provinces parku ,'■ Algonquin ar Gvāv Couch- au--. . autobusu, ļlaršruts —. 460 -jū' I džu. Brauciens maksātu, j|ipie-teiktos vismaz 35 dalībnieki, 8 dol. no personas. Augstākais .personu skaits var būt 45, ta(| .maksātu.K'.tāk.. Šinī maksā ieskaitīts, tikai brauciens. Lai ekskursija uz brīvdabas parku varētu notikt, ■nodaļas valde
Sīf'iaņovskl?;
V'siem šiem 'i'-rJos minētaji-^^n un neminSl <v'n nometnes labvē-Ue .ai vissu'rfnTiiirā. pateici
jautājumus, kā arī deva praktisku ierosinājumu nākošajam darba posinaiii.
.KbnferenciBs gaitā radās ie spaids, ka, diskutējot par Eiropas problōniām, par izejas
sēža — Zviedrijas karaļnama locekļa ma^. Cedergrēria uzrunā;
jos mēnešos Toronto kāds tautietis Vairākiem citiem tautiešiem iznmnījis naudu, par kuras atdošanu neliekas ne zinis. Lai tiktu pie naudas, viņš lieto daudz dažādu paņēmienu atkalā, ņo kā naucEu grib aizņemties. Vajadzības, kādām .viņš parasti naudu prasa, ir labi izdomātas katram atsevišķam gadījumam. Lielāko tiesu naudas aizdevējiem viņš izsniedz ietais. Diemžēl, vēlāk izrādījies, ]ss, šādiem čekiem bankā nav seguma. Tāpat vairākos gadījumos viņš ir uzdevis it kā savu adresi, kur nemaz nedzīvo,
Lai šādus krāpniekus atmaskotu, laikraksta, Latvija Amerikā birojs ir iekārtojis reģistri, kurā ir at^mēti līdzīgi gadījimii, kā par niu-das izkrāpējiem, ta par saistību nekārotajiem. Turpmāk lūdzam visais Kdzigfus gadījumus pieteikt, lai izsargātu tautiešus no liekām; nepatikšanām. Pirms aizdodat svešām personām naudu, Vis-pirizis p^Hlcinietžes, Vai naudas pr^itājs jau nav at-žimēte nekārtīgo inaj^ VBii krāpnieku reģistrī, Izziņas vai attiecīgi gadījumi piesakāmi mūsu birojam ar rakstu. LA vadītājs
80 gadu jubilejas svinības notiks Minsterē (Rielumvācijā), 24. au«'.ustā novietnes .zālē. Oi.'ē-v^nes ielā 69; ; -
Lsvinīgais akts plķst.. 17.00, II tējas vakars pīkst. 20.00. ; .
Viesus, kas vēlas piedalīties ■ svinībās, lūdz pieteikties rīcības komitejā E. Āboliņam, Mūnsteŗ, Grevenerstr. 69./3.f līdz 18. augustam.
Dalības maksa tējas vakarā 5,- DM. Viesiem apmešanās paredzēta ģimnāzijas internāta telpās. Rīcības komiteja, .
ATBALSTS
LAIKAM BUS JĀSAMIERINĀS LA redakcijai s
Salkarā ar Jūsii god. laikraksta ievietoto . rakstu Kanādas ziņās, ka bij. Saulaines pārvaldnieks p, Rud«ītls iesniedzis sūdzību LNAĶ par to, ka viņš it Mņav paturēts 'ilgālk darba, lūdzu atļaut izteikt 'man savas domas.
Ka jaū-agrāk lasījām Jūsu laikraksta, Jāņa draudzes padome P. Rudzītim 'ilgumu vairāk nepagartr nājā, Līdz ar to domāju, ka lietu vajajdzēja izbeigt, jo ja jaii darba devējs : nevēlas kādu darbinieku Paturēt da^ba, tad tur neko neva-. rēs darīt ĻNAK, ne kad8cits.4oli-gilma attiecības darba devēju un darba ņēmēju, starpa ir izbelguSāa ar līgutoa notecēšanu, un līgums nav ticis, atjaiunots. 'Cik zinu, Saulainē ir pieņemts cits ip^vaM-nieks .kujā jau strādā .Domāju, ka IMAK .valdei neKūtu. i>ag^^ ar šādam lietām ianodarbojas, jo
dalībniece, tad Saulaine ir saim» niecislks pasākums ŗķuru vada un pārziņā draiudzes izvēlēta Padome un savukārt Saulaines__i^rvatee. Darbinieku ipīeņemšana un at'iatea-na ir iestādes iekSējā jieia. Simtiem ir darba vietu, kas darbiniekus no darba atbrīvo pēc pašu darba devēju ieskatiem. Manuprāt, ,99% .no darbā, atbrīvotie. Kanādā 1 jūtas, ka (Viņiem ir nodarita pāres-
Vērtējot šīs sanāksmes rezultātus, ar atzinību jāmin dalībnieku vecuma grupas pārmaiņa punktu "ņēma tikai tās rietumu uz jaunākienTgada gājumiem,
dalu. ,.Bezdzinitenes: bēgļu pasaules federācijas'^: 5^ r^a^^^~JS; '
ukraiņu, ungāru un., arī latvie- .sanāksmes norise un centas sa- aprūpes nozares direktors māc.'dārdēts. ,ka kāds atlaistais Kana-šu pārstāvjiem, nereti bija asas prast bēgļus^ skarošos ^jautāju-ig. Hoffmans kritizē Rietumu^as fabrikas strādnieks sniegtu Ka-domu izmaiņas ar cittaūtu de- mus. Jo sevišķi aktīvi šajā viŗ-'^ļ
Ai«nlrvji+ioij-n Troic+n ,'ivi»v.«i uadās valflībai vai vismaz darba-, ... Sūdzību, jo ■ sttiecības
,kārtojamas darba devēju zemju valdību primāra, mtere- .un. darba ņēmēju starpa, ir gan .
^sē, kārtojot'ieceļošanas jautā- gadījumi; kur darba vietas ir ie-Nometni apmeklēja arī Tdronio J^^^^us, ir bēgļu darba Spējas.,saistījušās aw^dļ^ipdrībās.Tu^^ centrālās YMCA's fiziskās audzina-,Māc. B. Hoffmans saka, ja kā-gadījumos. arodbie;driba no-šanas direktors, ikas aJvipn snip-lrlnc vn,v,nt.,.«i.iTK„ „: ,saka. vai vaiv^ai npv^,. «fio^».
dzis
varētu, but tīk tālu iekē ja viņa atzinums.
. ..-LatTM J. Karols, 404 Deļavara Ave., t©l. LE 4-1681; P. BārdlņS, 33 Dalton Rd., tel.^WA 2-4608 vai WA 1-7203;
JKa jau' -1 i- _ X. - fŗ-
to/'bi-ļ" "^'eseligako lin darba spē-' jīgāko bēgļu ieceļošanu, Rezultāta ir - radies tāds. stāvoklis.
tapat arodbiedrības raugās, lai-tiktu ievērota izdieiia; tā kā Sau-laine,_ cik zinu, ne pie vienas ārbd-
ka Austrijā ir 30.000 un Dien-'?v^'^^^ nepieder, tā arī nav pa-- 'dota arodlfledrību noteikuļniera...
vidslavijā 7.000 ungāru bēgļu, !^ .rS^^
nu., WA .-*.u« vai WA i.iZ,-6; r^"^. ^ savlaicīgi .dota'brīvas rokas. Tā-arī šai gadījuma Silvija ūžāns, 52 Linsmore Cres.,'^^^'i"^ izceļošanai uz ASV, bet Rudzītim laikam būs jāsamieri-tel. HO 5-2892; A..Tūters, 603 kas tagad, pamesti savam likte- ar saiiļaines padomes >?ēmu-
lūdz biedrus, kam interesētu šīs vietas apskate, pieteikties ne vēlāk ka līdz 28. augustain, pīkst. 5 vakarā pie P. Ratnieka, tel.: -EM S - 0792. .Ja interesentu skaits sanāks lielāks, tad varēs-braukt ar 2 vai vairāk autobusiem:..' Līdzi' var braukt biedru, piederīgie un paziņas. Izmantojiet .vienreizējo izdevību apskatīt Ontario skaistāko vietu! ' ; ' ; /
DV Toronto ņodi; valde
AK rīlco; Sporta, ba'i'Ii, kur katram. apmeklētājam būš' dota iespēja at- ļ bUdēt uz 20 jautājumiem par sportu. Užuiiaetājs saņems balvu.
Rīkotāji sagaida abbs- sarīkoju-^mos it kuPlu bēruu, jauniešu un 1 pieaugušo līdzdalību, aicinot viesus kā no tuvākās, tā arī tālākās apkārtnes.- .
Sherbourne St. tel WA 1-4478 vai!mm. WA 1.2764; Marta Salna, 547 HUto-dāle Ave., tel. MO 1864; BJd. U]>»» 1 nieks, 500 College St, tel. LB 4-! 5196; L. ūpenleks, 1270 VestoB Rd., tel RO 2.0962 Vai CH 4-2081. Dr. K. Zymantiēne, 1393 Dundas St. W« tel.: LB 4 ' 6851.
i^'^.. Ja. tā saru lēmumu negrozīs, ■
Kā zināms,. Luterāņu pasau-iŠ^rS SIS ^ f^i\ar^n\^o Ar, . „„t4„ ļ^^L^^'^^ad _ari. LNAK tuŗ UBkā ne-
. ..■ St. KATiiRBrl:S Svv Katarīnes "mednieku un
varēs izdarīt.
i/NAK Padomes liTcckHsa
Sarīkojumu kalendārs
HAMILtO^A
Vairākas interesantas sacensības paredzētas arī pieaugumiem — šaušana ar' mazkalibra šauteni, Kanādas armijas ģalsa . flotē t"s šaušanas stāvokļos riteņbrauk-dieneāta gaitas Pēc .5 gadu nokal-1^^'^ lēnumā, basketbols un fut-pošanas izbeidzis Guntis TanniSj bols. individuāli, šautriņu .; meša-sasniedzot virsnieka pakāpi ,.{lyo i^ u. c. sacensības. , Visas sacen-ing officer". ' sībās uzvarētajiem, balvās, bet šau-
D) vienas ned^as -ilgiem kur- šanā. balvas pirmo sešu vietu ..īe-siein un nodarbībām SV. ..Jāņa guvējiem.
draudzes lauku īpaSuma Saulainē Ieejas maksa bērniem 25 c- bet augusta beigās uzturēsies Missūri pieaugušiem 50 c. no Personas, sinodes atba'istītā studentu gruPa. iepriekšējā rakara pīkst. 20.00
18. augustā, tie sāksies pl. 10.00 ar svētku dievikalPojumu mācītāja A.. ōopa .'vadībā. : ' : ,
Svētku programmā: sacensības! bērniem un jaunatnei Udz 16 g. vieglatlētikā (sprinta skrējienā, tāllēkšanā, augstlēk'šanā, lodes grūšanā un stafetes skrējienā), peldēšanā, šaušanā ar 'šauteni
loku, liasketbo'i'ā un futbolā indi^ .®Sidrabenes bērnu \-asaras: hojdien, ... ..^^---- f^-^- x.vv v.^-
viduāli .pakavu sPēlē, Sķē.i-šļu ōietni šinī vasarā jau inspicējušifna. T^jās piedalīsies bez vietē-' skrējienā ,riņkīšu mešanā. ' un K'mi.nria.c! Trf.,Qiīi->!is (iATvqrf-aTnPT>-iii*«,„ o,-? ot o«A...to .j^^t*:;,-; m_
šautriņu niešanā. Uzvarētājiem balvas un saldumi. .
Dalībnieki sacensībām biis īeda-; ] Uti vecuma grupās. Pēcpusdienā Paredzētas spēles volejbolā, basketbolā un futbolā, bet pĶkst S.OO vakarā svētku ugunskurs, ko vadīs' metņē
'>^irwMfena noHks ari si* f'^f*°'"jr^Sž! W
rebenes bērnu vasaras nometnes, un jaunatnes labā." teica IzgUtī- ieradīsies no tuvienes un tālienes. ;-*^^^*tumu un Austrumu baznīcu jais sarīkojums ar priekiSnesti dalībniek;! darbu skate. bas parvaMes pārstāvis, ' ■ - ! / Ģr/ i ittieksmju nokārtoguma. K. miem un deju. .
Ies federācija, ir daudz dariju-ļ si bēgļu labā, it sevišķi beidza-ļ mos gados. Federācija ir nāku-ļ si talkā' daudzējādā veidā .arī' latviešiem gan ar līdzekļiem re- ļ liģisku raMu izdošānai,---gan.'
ļAugustdorfas' ģimnāzijai, gan ■* |ļ"^^^.--,^HMMK eksternis w. wjv» iv:«i.«iMicc, uui . i. i. i mala baložu Šaušanas sapīk<ļtPffl
makšķernieku klubs, kā iepriekSē-, a^'i nesen nosūtot materiālu at- 21 septembrī - HLB gada Sl jos gados, arī šogad rīko savā Sau-,balstu latviešu' :.māWijiem.f un sezonas atklāšanas balle Sv Ituvā Effingliam Parkā pi_e St. Ka- dzimtenē.- . . Miclīaēla sā'iē,
baložu
. ,. . sacensības, mālu
ba'mzu- šaušanā Effingbama par« -^1. 1-os dienā; Turpat Pīkst • zaļumballe. novembrī — Atlanta kluba teļ»
. ; SAip CEĻA 4—6 NEDĒĻAS". Saiņus vabt sūtīt ar! pa gaisa pastu. Ar šeit sa-maiksātu muitu izsūtām visplašākā izvēlē ANGĻU DRĀNAS, VEĻU, APAVUS, aSSTN. UDZEK-ĪAJ^ PĀRllKU «. 1.1
:W j^'V M iA. 22,RpLANp 6DNS
MNDOH S.W,7,V:
^ CO, tTD, ^'P E N C L A N D*
LIELĀKĀ SAIŅU IZSŪTĪŠANAS tlRMA ANGLIJĀ
Rakstiet muins un mēs nekavējoties atbildēsim; ia vēlaties, nosūtām pa gaisa pastu bezmaisas drānu paraugus. gARAKSTE UN ŗPASKAmROJUMI MTVIEŠU yA!4)da.
i-"i
Bestdi^ 1957. gada 10, augusta, 64. n-rs.
Vacijag €Krist/und W^
Bet Olirušeevs redzēja, ka • : ari tagad jau. plašākā prezļdi' ja Kistāvā viiia' stāvoklis nebiīt nav uzlabojies. Suslovs spēlēja .„iieitrālā" lomu. Kiŗieenko lio-. i ' stāšanos Olirušceva pusē izba-■ lansēja Sabūrova piedalīšanās ; ^Bčdē/Olmišoeva stāvokļis^ k
skaits pieauga: ņo 20 līt No visām padomju valst liim tSiirušcjeva: sekrētāriāi tēlegraiņinas
ca
ceu
komitejas locekļi ziņoja, ' ņi ieradīsies u?; sēdi, pit jau^ tuvākajās stundās Oirusčeva^-piekritēji g pie eeiitrālās; komitejas
niecības politikas kritikā, panā-ea to, ka nu arī svārt^tīgie pār-j gāja opozicionāru pusē.. Maļen-• kovakritikas nolūks bija acīmredzams -—. panākt iespaidu " sarkanās armijas aorindās.
Viņš vaicāja: kurš gan īstĶnī-i
bā apdraud bruņošanās rūpnie-cJbas prioritāti pret pārtikas pi"«ču ražošanu ■ fPas ir Ohruš-iSevs ar s'avām „pilnīgām niuļ-■ ķībām", fantazējot pai^ Savienoto Valstii ļvārspēšanu svics-. ta, piena un olu ražošaiiā,: kad . vēl A;3V nav: pārspēta tvrauda, ogļu. un naftas ražošanā. Tādēļ . Oliruščevs. pēc ^[aļenkova ie-; • skata,-esot trockietis, kas novirzījies pa labi, nolūkā ar lētiem efekti'iuu iegūt popularitāti lauk.sainiriiecības aprindās uz rūpniecības ŗažošanat? rēķi-■ '■• niii'.-;.. .
: V Un tad sekoja Molotova runa par arpolītikas jautājumiem. . Molotovs. pārmeta ĢlirušČevam, ka ,,sociālistiskās . nometnes'' starptautiskā vadi-ļba vienmēr vairāk pāi^jotsaŗ-; I kanāspnas rokās. - Vēl vēlā vakara stundā, kaut gan 20 centrālkoniitejacirocGliii pretojās, prezidijs joprojāni .cieši palika pie savā lēmuma, ; ka. Cliruščevs jāatceļ iiO; par-tijasv pirmā sekretāra amata līdz ar .visu viņavseknitāriātu.
Kāda bija šepīlova loma? Viņš. tika sēdē .pieai.eināts,kā . ■ prezidija locekļa * kandidāts, Viiiš gribēja formulēt un motī-vēt ļiŗežidija lēmuma; pieņein-:' sanu; Ar to Oliruščevain zuda : vēl viena: cerība. Vai tad, šis.ļ Šcpīiovs nebija īsts paša atradums?- Kaut gan :viņavietii tika iecelts Gro-m.iko, kam taču pilnīgi ir Molotova «kola, un Obruščevs bija ša,i iecelšanai piekritis. Bet vai tād tas ncvafejst; Ibiāt -Mesls tara, ktt. i§e|>rfi)Vs tā^nļū^ varētu vērsties tieši pret Mo-. : iotovu?
Taču. J^epīlovs izspēlēja Molotova- un .]\raļenķova kā ŗtis; . Vēl vairāk; viņš visiem ; pret OluMiSčeVu; vēi'stajiein ai)vaino-, juņiiem deva īsti asu un ])ēdē-jo slipējuiuu.. ;
Un tādēļ: vēlāk,' ķiid Oliruš-:: čevs guva uzvai-ii, .viņš šo ^,du-;/bultspēles (spēlētāju"^' isepīlovu nīda ne mazāk kā ..staļinieti" .. ; Maļenkovu. Ņo tā .redzams, kā : nevis -„veeie. .staļinieši"— Molotovs un Kaganovičš: --bija Oļiruščeva uzbruJai-nia.galvenie" /objekti, bet tieši jaunākas paaudzes varas vīri — Maļenkovs un Sepīlovs.
Ja jau lieto vārdu ,,staļinie-ši" tad to vismazāk var attic-
smagajā cīņā bija uzvarē.
Uti kad Ōbriiš to :,,gaifcei,ia deirionstr skaits jaii bija sasniedzi tu, tad sāka padoties arī di jā uzvarējusī opozioij{ gan šī opozīcija i>:vairijF
krist, ka centrālās koii plēnumam: būtu ticsīļra5, prezidija lēmumus uh ai monstrējošais gaitenis '-' iedrošinājās vienkāi'šiii prezidijā sčzū' telpā; lai lurētii.triļiuuūla sēdi.^ O va sekretariāts bija uz jis rakstveida ie^ņiegum zidijam, lai visu. jaul pārnes uz: contrālās koi sēdi, <taii kri-etni vioņ i( tais ; prezidijs nii nolem delegāciju saritņāhi .ar 1ās komitejas dumpin pavisaņi. četrus vīrus, kn di; netika izpausti. IV't viens pēc. oti'a .jU^itrālU zidija locekļi saka pārs ijirušcevn pusē. To i.esā 0\^, un \-iņa ni yisai d i-ī ja VoroŠilovs un ,Bul A'rī .Pervūdlīiss un Sjļ
nVi opozi<MJas grupas pi jās V demonstrējošam cd
Uz Žukovji
ASY presi i>iyi)ina~"iļ nāt jautājums par man kova viesošanos /brīvaļ vietiotajās A aļstīS., Šīs izraisīja prezidenta E era : izt.cfikti( 1 uzslcati ii
ci nāt uz Maļeņitovu lin Aepilo^ vu tin ari uz Pervūciiinu uri . Sab.ūrovu. Bet Cbruščevs viņiem šo. epitetu pieraksta . ar .nolūku nepareizi, jo viņš;visu Kremļa varas krizi grib parā-:dit kā cīņu starp pagātni un tāgadnij kaut [ an patiesība šī cīņa ir pavisam jauni saspīlējumi padomju sabiedrībā. Pats par sevi saprotams, ka diezgan izglītotais.;(padomju nozīme), kaut arī dogmatiskais .Sepīlovs par padomju valsts notiku-; ŗniem domāja pavisam citādi, nekā izveicīgais, bet primitīr vais ,,aparatčiķs'!' Cliruščevs, kuram gan laikam nemaz nav laika grāiņatas lasīt. ; : 20. jūnija; cīņa Kremlī noti-,; ka tikai par to, kara. pievieno-, sies 133 centrālās- koinitcjas locekļu vairākums. ■ Opozicija - domāja, ja. izdosies publicēt prezidija lēmumu pret Ohruš-:čevu; pirms centrālās komitejas kopā sanākšanas, tad Chrušče-vam paklausīgie komitejas lo-cekļi sabruks kā alvas za,ldāti-ņi. Bet ;,Ohruščevs savukārt domāja tā: ja izdosies samobilT-zēt centrālā komitejā ciešu un drošu vairākumu, pirms vēl prezidija lēmums nav publicēts,! tad visu -Sļ3ēļi lizvai^ējis ir-..^ viņš.. :."■:;■.■-■:' ■: ■
Izj-ādījās; ka Oir. kalkulējis pareizi. Viņa sekretariāts strādāja ar drudžainu .steigu' nakti un dienu,: lai .saceltu kājās „gaiteņa demonstrācijai''/ pret prezidija lēmuņiu iespējami lie-: lāku skaitu centrālās ķomite-. jaš locekļu. Ih*īzYieii viņu
ņu žurnālistiku p{ir Vil Žiikova iespē|āimi tiksi 8iiM^tbttāi;/ķa| ,yai^u •
domāties, ķa sarkanaj salam spē^rbt Ifājii liz mes būtu runāšana yi aizsardzības rainistru mājastēvs -—prezident arī neatteik.tos pieņem runām savu kara ļail-j uu „goda: prrū^--ķā 1* ers viņu iiļ)zīmēji.s.
Kāds biif-i npskaņojļ .spiesto tat tu pitnlerīļ par cik iKVKļīdētu AHV brīviiļas iiiīiēlājii : itu Sašutiinia v.ētra izlauzi su io krūlīni.kas, jāi ilgi rfingās kā: koni.ūn roi-a ķf'tim.si ņojisiņo niācīgi pakliiu1 ās taul ))asai11cš.; ma lās.• Nay reižu, kad liifMumj pļ acis. ri e a t b a I s t.ī d a mi; piliius brivīlias cīnīti kova;viesošanās: vēl :vļ svīn-o.tu yi.su š(ļ baiļrj Rictūjii 11 māzdūšīIju, k dusies ik.reizes, kad ma vaT;ii pastrādāji kārtējo .starptautiski) ii|ivi. Pārāk Hvaigialim gārijas..notikuuii;, lai." inedaļāni rotātā niāršaļ A rī ļing.ā r..u u.si n spirt s rīkotājs iiija ņevieiišf nļaī;šak :Žukovs.'.
Žiikova vadītā arni laik, tā tagad, atrod histu i'ļ''jļi; ;k;tl[)īb.j!. vispirms ir zvērināt liisfs, ;f.āt;id pors'^mībjļ rāies,^^rl tikai tad.; Vajadzīgās reizt's sī.s jas salcuBti-^vif^ņJi., Ļo rīgj. izicicJis ;.ji('S('M-. a m er Ikīin 11 j K) i ? t i ķ.i s: gan ir: milzīgs fizisk, bet bez niorāles. T;* arī iiz mfiršaļU; k;is; al
ricību:pi-f-1:-:uni?āriļ biļ riītājiv^nJ.p!iTi;f''šājri;pa{ mū.nif^ta velnišķo ftolijil nīgo ,.svētuinu" .saskj
;u uzspieš;in.ā. ' jābrīnā.s, ka: arī daiK kā ņi va i rs n ei n te. r ese j litisķajiem ; jaatājiir tiem nereti ir sājā ka.s attur no...spri katru- c^nu mcklēdi nņ .sadi:īyošanu -ar pretēji nOškaņoti/jm. draiigiem, amerikāņi jumā pilnīgi .aizr tiem nodarīts 1 fizisl Tiem airmir.s'U.sies cīņa Korejā, kad'3 ņ amerikāņi ^audēj^