.Trešdien, 1957. ■gada'-28. augusta.   69. n-rs.
Draugi grib mūs Ienaidnieki grib mūs iznīcināt, Bet mēs gribam paiikt latvieši
Archibfekaps T. GRīNB^RGŠ
LATVIEŠI: RIETUMlrtJA
Nu jau vairāki gadi, kopš drīz par velti" v^r pavadīt ik-Rietumvācijā darbojas Baltiešu viens trimdas latvietis. Ea Bēr-biedribas, — latviešu, igauņu, zaine nav varējusi uzņenxt sā-lietuviešu un vāciešu sadarbī- kotnē izplānoto skaitu, tad tam bas ko-pas. Šīs kopās līdz šim pamatā svešās zemes specifis-uzrādījušas tieksmi biit sevišķi kie apstākļi un cilvēku mentā-aķtīvām kulturālā laukā. Par litāte. To zinot, būtu bijis la-minēto organizāciju darbu Vā- bāk, jā! d a ļ a pārmetumu pir-eijas latviešu laikraksts „Lat-'eējiem būtu izpalikusi. Liekas, vija" raksta šādus patiesus,ka šo patiesību latviešu sabied-vārdus: ,,Ar savu darbu Bal-rība Rietumvācijā sākusi no-tiešu biedrība ir viens iio uz-jaustjo arvien mazāk dzirdami skatāmākiem piemēriem Balti- asi komentāri .par Bērzaini, jas telpas tautu unļ vāciešu sa- Gan otrādi—ne reti dzird vardarbībai, un arī pirmais gadī-'dus: „Iiabi ģan, ka mums ir jums emigrācijā, kur šī sadar- tāda Bērzaine. Ir savs stū-bība izpaudusies jau tik kon-|rītis,. kur var justies kā latvie-kretos rezultātos, noderēdama tis. Un tas uz svešas zemes!" par paraugu pārējām organizā-ļ Jaunākā statistika vēšta,^ka pijām brīvajā pasaulē, kas vei- Rietumvācijā pašlaik bezdarb-eina baltiešīi tuvināšanos un nieku mazāk^kā jebkad bijis, viņu kultūras propagandēšanu Darba ro'ku pieprasījums ir citās tautās." '   'i'"^- -d.v^.-•
DAUGAVAS VANAGU
Kapi Ž Butkuss stāsta par smem piedzīvojumiem kara laukā
.^Nenoliedzami'viens no rosī-visas latviešu organizācijas un viņš var atka nostāties uz sa-
to
ĢENERĀLKONSULS
. N.
Toronto, tel. HO 3 - 5861 118 DANPORTH AVS.
; ..konsui^
^Vte TOMSONS
orKaīnzāeiju vidū. Ar savu re-piederī^^^ ___«JL. .
, ■'-„„"^-.„ wi dir. V.i Vakarā Visi' pulcējās pie spektcjam» SO^''" Z an-'u"^^^^ kviŗu iededza leģen-Aparjoda vad> ■ ^. Svariniskapt. Žanis Biit-
teSrioS^.-     tautas t«s^
bergas lokas, f g^. ^ijj goāinĶt savus cmitajns ne-
SVeTKI
A
^ Jau vairākus gadus Kanādas mi, kurus var izkopt neatlaidī-- latviešu katoļu saime pulcējās gā, darbā, citādi Lilijai ir visi -ļliondonā (Oiit.), Jai atzīmētu dotumi, lai valdzinātu publiku
pulciņa svētceļnieku Aglpnas bal-
publikas priekšā. \ Savelkot visu _ kopā, jāsaka,
N.orthi:a^ternttiiiv. ar B.S. grādu interese ^ ^.      . , vi      •      - "-""r'
bioloģija im EUgars M.I.T. ar Ph, bības veids savas aktivitātes sekoja V. Aparjoda ievadvār-i tā dievnama telpās. Piecpad- ka ansambļa sniegunis atstāja Doktora >radh ķīmija, strādā pie' pienildījumu atŗ&dD^'P^^āku^'di, kupoS viņš slavināja latvju ^smitais augusts dzimtene bija patīkamu iespaidu. Ansamblis reaktora pētniecības Argouņe •Na.-mos.- *■ ļkaŗavīrit drosmi, un •••neatlaidi-': Latvi ja^. k^toļu vienib.as. -svēt-; prasās ^p^c/lielaka -saliedējuma
Foto
Ši gada oktobris būi tas mē-
liels. Bieži vien ar vietējiem iedzīvotājiem nwar tukšos robus
nesis, kadlatviešu grāmata ie-'aizpildīt, jāraugās pāri fobe raudzīs • plašākus   apvāršņus.'žām. . '
Frankfurtē pie Mainas notieko- Šo stāvokli pratuši izmantot' šajā gadskārtējā grāmatu mesē arī krietni daudz latviešu. Viņi, no .5. — 10. oktobrim blakus jVācu rūpniecībā un saimniecībā daudzu simtu vācu uņ tāpat atraduši piemērotu darbu. Un ārzemju apgādu izstādītajām'.ja vien mūsu tautiešu veselības grāmatām goda vietu ieņems'stāvoklis vai vecuma gadi atari latviešu grāmatas. Arī šo ļautu plašāku izrīcību, Rietum-■ iespēju, sagādājusi jau ^ piemi-ļ vacijā dzīvojošie tautieši vairs nētā Baltiešu biedrība. i"-wr,+„ -----
^ Pēc meses slēgšanas, izstādī-
nebūtu jāpieskaita trūcīgākajiem mūsu trimdiniekiem.
Apviemlas  rāmjos  darīts'-''l'f™-ju-ari trimdas apstākļos, w,
maksinā s .e tikai vietējo ™»'''?'. ™ pieaicinot katoļus no ipkartn«
jautājunn risināšanā, bet '^f^^ kopējās lūgšanās u. palTdiēts visu tur, kur skartas ™if, "'"f''i^f "° savstarpējā domu izmaiņā liek, svarīgas latviešu ntereses, kā uz bridi, aizmirst svešu-
īsi^raS^^I
mJī^^^^r^:^'^^       -im, ka ,.do„i.iem pietiks-
_   uaiana<»   ^ , , ^,,,_J ku gajieniem^iieticamos.
izlū-'
. ari lielākajos latviešu centros.'ši centīgākie drba sameklēlanā. Latvju grāmatai ta būs laba.§ī lieta tomēr nav viesrla. io propaganda.
Latviešu iņvaUdu mītne Riļe-tumVācijā diendienā ļkļūaļt populārāka mūsu trimdinieku saimē. Nav vēl nemaz tik sen, kad par šo Daugavas Vanagu pirkumu dzirdēja skarbus vār-
omēr nav viegla, jo pašiem vāciešiem šīs grupas ļaužu ir pārpilnam. Bieži vien jāiiesaistas darbā, kas nav pie'
enerģijas šo tradiciju turpināt
nerunājot nemaz par kārtējiem ,7 s-a-"--.----"--"^^^^^^ gada mums atgādi-
aprūpes gadījumiL. Sarīkoju-ļt\y^bl^^^^^^^ ka .tāh aiz okeāniem un
Guntn-Tiia AB^bergn  un iTaru mu apraeklēšan.v vēro-jama au-■ -l?^ ^^^^^^ ------
DombrovskI   Bostona   salaulāja goša pasivitāte tādēļ ari sama- t'^J^I"*^^ ,Kas sevisĶi suģestēja mūsu-^uzdevums ir . t^^^}^?} Saturna rakstam Jūsu
draudzes mā<^H/GalIņšJzi„āssarīkojU 'ienākumi/J^'ļf^ P^^^^^^^^^ liegties un strādāt, lai to bi-Ivo-i^jffS^^
jaunlaiilātie turpinās stadijas. Milvoku latviešu .'^ V^nagamgta—Modālas otrā
AP 10,000 ARESTĒJAMO I»atviias Amerikā recfefkcljai 1
Foto: Grāvītis jums atrisinājies labvēlīgi, jo'kaprāļa izaudzis par ievēroja-
ļinu virsnieku un kauju vadīta-
VĀCIJAS LATVIEŠIEM VeLešAI^U. GADS
Jūlija beigās Minsterē, kas
mērots_ invaliditātei vai vecu-/ taga^d latviešiem Vācijā ir „ga
mam. Un tomēr mūsējie strādā.'rigais un fiziskais centrs", no-Viēglāk nodarbi rast un vai-.tika LatvieSu centrālās komite-pirKumu dzirdēja skarbus vār-ļrāk izpelnīt var tie, kas ir spē-'jas sēde. Sanāksme galvenokārt dus. Teica pat, ka latviešu sa- ka gados un veseli. Viņiem, ja tika sasaukta, lai pārrunātu un biedrības ziedota nauda nelie- vien grib strādāt, darba Vāci- koordinētu si gada rudenī notīgi izmantota. Protams, var,jā ir arvien. Šinī zemē vairs'tiekošās Latviešu centrālās pabūt dažādos ieskatos par^^ pēr- nav to laiku šaurības un naba- donies vēlēšanas, kas paredzē-kamā ipašuma vietas izvēli. Bet,dzibas, kā tas bija tad, kad tas vai nu septembra beigās vai ka Bērzaine kā invalidu nliītne „trikonijā' dzīvoja vēl 100.000 oktobra sākumā
sevi nebūtu attaisnojusi, tas iz-klauBas pārspīlēti. Tur taču arvien vēl. mitinās daudzi karā savainotie latviešu karavīri, savu atvaļinājumu „gan-
SL^'m?»; M'^Vlatviešu politiskās d.lves vē-pneksu, 1.dz ar to mainas ar. „tāji rudeM vēlēšanas, salīdzi-
Šina nolūkani minimālo līdzekļu sagādei, vairāk paļaujoties', uz vajadzīgo nokārtojumu ņo LC K puses. Tāpēc vēlama lielāka pašdarbība uz vietas."
Un Sīs pi^arbibas latvie-liem Vācijā p'/a 1»ia^^,d<^^ Vienīgi  Iftviesu ģimnāzija
m§tā — Modajas otrā ļ puse — n«kur neesmu lietojis ap-
šogad, svētk5reližķkā;da^^^ .    .    , .       -nebija tik krasņa ka lepriekse- *^ . ,
vLS kara skoSs mSmS^i^?*''" prieseri no apkārtējam armijā nav neviena dezertiera." \arbut kara sKoias mācītam Ka Ipjigētām nebija^ varējuši Londo- Leģions nav Latvijas armija, ibet
nā ierasties, kas sagādāja prā-|par leģiona dezertieriem Pūlkv. A. vestain St. Mozgam daudz dar-iP}«n?ne5.^ , raksta: — .J^tviešu ba un maz brīva laika, ko veltīt iebraucējiena. Otrkārt, trū-
višķās novietnēs vērojams pie-'ŗavīram reizēm liktos aplamas, tiekamas iniciatīvas trūkums j bet kas kpt. Butkuša vadībā koncertu noorganizēšanai, un un izpildījumā ir pierādījušās
ļ pareizas un labi realizējamas.
Varonis, kautrīgi klusē par apbalvojumu birumu un lēcieniem dienesta pakāipēs, bet ari vācu augstākā vadība nevar no-
klusēt trakā latviešu zemnieka kās no koŗa.vadjbas. Tā kā ko-varonlbu ūn lielo spēku, ar kā      _i-j-iry.._,. v.„,
Rietumvāciji, kas tagad pēc^^^?l ^'^^^"j savus kaxayi Augustdorfis nometnes likvidē- ^s^^^a^n panākumos. Pedi-
iespējas. Paldies Dievam, šorez^T''-'^ -"'''T' '^^^^^ Butkusa vārds ir parā-
mums par labu!
Rietumvācijā, auc^ustā Hks    «ajam, paredz mierīgas. Ka vi- vina Delnītā naau^-
pārstāvji (apspriedē pie Jekelna 1944. g. 16. jūlijā ~r^.) -ierosina . . , . arj amnestiju visiem, kas līdz 3im ka arī LKKOK ķo-ŗa, jo diri- nav ieraduSies uz iēsaukSanu, vai ģentam V. Rundānam, nepa- Sals sarežģītajos apstākļos atstār rastu apstākļu spiestam, šim iuSi sava& vienības. Tādu mekd&ja»
PUĶES UN LATVIEŠU SKOLAS Latrijaa Amerika redakoijaA:
organizāeliWirf,-.^-^*-"'^*^J^^ ^   y^^}'^^^^^^^^^^^^^ mv ār-.anizaeijas,ir tiesi tas, ka^ femju bēgļus; a^^^^^^^^^
ŗa piedalīšanās šinī svinīgajā brtdī ir nepieciešama, tad turpmāk LKKCK valdei Jādara
viss, lai līdzīgi apstākļi vairs Trimdas latviešu skolu stāvoklis neatkārtotos. kļūst ar katru gadu gfūtāks. Ap^
<?vpflrii   U\p\t*a Tirofframmu mēram ti&al % no ibēmtem atrod
Pēdējā laikā vairāki Hainiļ-tonas nodaļas biedri apprecējušies un pārcēlušies ; nz dzīvi ASV. Jau pagājušajā gadā no Hamihonas uz Bafalo pārcēlās DV sporta kopas pr-ks Jānis Treiraanis, pirms mēneša iiz-'It-liaku, N. Y.,-aizceļoja lAugusts-Eeipe, bet šinī mēnesī, ieceļošanas vīzas ASV gaida Alberts A.ncāns un Vilhelms Zilģnie.
8 dol. no personas. Augstākais personu skaits var būt 45, tad maksātu "lētāk. Šinī maksā ieskaitīts tikai brauciens. Lāi ekskursija uz brīvdabas parku varētu notikt, no;daļa:V valde lūdz biedrus, kam interesētu šis vietas-apskate; pieteikties ne vēlāk kā līdz 28. augustam, pīkst. 5 vakarā pie P. Ratnieka, tel.: EM 8 - 0792. Ja intereseņ^ tu skaits sanāks lielāks, tad'va-
Hamiltonas Daugavas Vana-^^čs braukt ar 2^vai vairāk augu saime novēlsaVļiem biedriem tobusiem. Līdzi var braukt dievpalīgu un iztnribu jaunajā biedru piederīgie un paziņas, zemē, neaizmirst Daugavas Va- Izmantojiet vienreizējo izdevi-
nagu organizācijas mērķus un uzdevumus, kā ari nesaraut saites ar Hamīltonas Daugavas Vanagiem.,
'      f*      - ■
Šī gada sākumā Hamiltonas Daugavas Vanagi izlaida apgrozībā 2.200 latviskās auto pa^ zīšanas zīmes. Pieprasījumi pēc šīm zīmēm ļoti dzīvi un tie pienāk- ne tikai no Eanadas. un
bu apskatīt Ontario skaistāko vietu!
Nenokavējiet pieteikties — vēl ir brīvas tikai 8 vietas!
DV Toronto nod. valde
j. gībulskim,
aizpildīja detroitiešu dziesmotais Tizvedums ^Vakarēšana" brivmkslinieces A. Skrūzmanes vadībā. Līdz šim latviešu sarī-
ceļu- uz tetvieāu skolām.,vaj^zīga steidzīga rīcība, lai trimdas skolas galīgi neapsīktu.:.
jTrimdas skolas un skolotāju kur»
palīdz-ne tikai grūtos brīžos in.,dotiespēj-ujriņiem mācīties toā-pienākusi   vēstule, saņemama "parasts^ ko ~daudzr"no^^ - L--.....- 'sen vai pat nekad nebija re-
dzējuši. Latviešu tautas dzies-; dzīvu mūsu valodu un tas ir^vS
dividilālu jautājumu kārtošanā, bet savu svarīgo vārdu liek arī starptautisko jautājumu izlemšanā. Un pie pēdējām problēmām pieder arī cīņa par Latvijas brīvību." Tāpēc jācer, ka latviešu saļ)iedrība ,kā arī ikviens pilsonis atsevišķi, pareizi pratīs novērtēt j^tviešu parlamenta Vācijā" nozīmību, un tā izraudzīšanai veltīs visnopietnāko ievērību. . ' ' Ja dažkārt latviešiem pāi^met pasivitāti sabiedriskajā un kul^ tūrālajā laukā, tad tam ir dibināts pamats. Nesen LCK Vācijā rīkoja latviešu mākslinieku turneju. Bija arī tādi latviešu centri, kas jau fā reti notiekošajiem sarīkojumiem veltīja'īsti maz uzmanības. Par to Min-steres sanāksmē runāja arī LC K pr-dis plkv: Janums: „Atse-
tes valodā un savas tautas vidē. LA birojā.
®
. MOJ^'TREALA ©  Sestdien, 21i septembrī, pīkst. .   , 7,30 vakara, skaistajā un plašajā
Amerikas latviešu kātoju kon- ukraiņu jaunižbūvētajā zalē, • 405
m laiviesu san-jsi ir labas lietas, b&t tas nav ce]^, kojumos mēs bijām paraduši kā apturēt šo augsti vērtējaino paredzēt uzstājamies korus, solis- Sākumu izsīkšanu. Nav svarīgi Jau» tus,deklamāt«j^.u^yj,«^
SIS uzvedums sķita kaut kas ne-ļ^^^j^-^ļ^. arī kāds līgums no. parasts, ķo daudzi no . mums līg^g^ kauja izcīnīta vai Partija sen vai pat nekad nebija re-ļ likvidēti. Svarīgākais ir Paturēt
mu melodiju un tekstu daudzums atļauj parādīt lielu raksturu un nodarbību dažādību, kas ir, ļoti pateicīga viela', visādiem dramatiskiem tēlojumiem. Šo apstākli brīvmāksliniecē A. Skrūzane bija, arī- izmantojuši, lai parādītu uz .skatuves kādu tautisku vakarēšanu, kur tek-
ku uzdevums. Iemācīt miniet mūsu literatūru xin mākslu. — tas ir rakstnidtu un literātu uzdevums. Par daudz tiek braukāts uz ap* spriedēmi par da^idz tiek runāts, bet tiek aizmirsts, ka skolotāju sagatavošana un lēmums par to nekā nedos — skolotāji nebūs uņ nekad nav bijuši tie, kas : pievilks bērnus. Kādēļ gan nebūtu- iespēs' ijaiīis sarīkot visos lielākos trimdas 'sti netika vis runāti, bet gan centros, katru svētdienu bērnu rī-dziedāti. Skaistākais bridis vi-'tus? Ķādēl gan uz šādiejn bērnu
rītiem  nevarētu . ierasties mūsu
,—■_• —I Av...»^ ..1/ vra., ^.n- iiu-u luuciis oeiUHčJB aLmst-
gūsta lidz 2. septembrim. Kongresā-Sanas balli ar rudens karalienes un un studentu dienas bez tiešās dar-! galma dāmu vēlēšanām un citiem ba kartības paredzēti aŗi vairāki. jautriem Pārsteigumiem spēlēs le-
algabžu jaunā metode
Komitejas „Par atgriešanos.
ASV, bet ari no Anglijas, Vā-,l1zimtenē'^ izdenims nu jau
cijasun pat Austrālijas. Zīmes ir attaisnojušas uz; tām liktās cerības, tā ka nodaļas rīcībā ir vairs tikai neliels skaits |o zīmju. Zīmes vēl dabūjamas ikvier nā DV noļJaļā Eanadā. Ja kāda persona vai organizācija \|ēl vēlētos zīmes iegādāties, tas pieprasāmas Jānim Breikšam, 174 Main St.. W., Apt. 22, Ha-milton, Ont. Tel. JA 8-2201. Auto zīmes cena ,0,25 c gabalā.
Ekskursija UZ skaistāko Kanādas parku
DV Toronto nodal^ iecerējusi 8. septembrī rīkot ekskursiju uz Ontario provinces parku Algoņquin ar Grav Coueli au-autobusur Maršruts — 460 jūdžu. Brauciens maksātu,- ja pieteiktos vismaz po dalībnieki,
kļuvis: pap ikdienišķu latviešu trimdinieka mītnes Rietumvācijā viesi. Šis ,,viesis*' savā uzbāzībā ir tik nešpetns, ka gluži „pieinirsis", ka to neviens nav aicinājis.
Līdz šim Micbailova rokas puiši savu izdevumu latviešu bēgļiem piegādājusi pa pastu. Protams, to viņi dara ari vēl tagad.Taču ir daudzi mūsu tautieši, kas to saņem bez pasta starpniecības. Acīm redaot ir ļaudis, kas komunistu lapeli nz-iīēmušies izplatīt, apstaigājot bēgļu mītnes uņ sarkano lapu iemetot pasta kastītē. Maz ticams, ka šie aģenti būtu sveštautieši. Boļševiku avīzēs izdalīšanas veids liecina, ka tās iznēsātājs ir latvietis, -vismaz tāds cilvēks, kas māk runāt un lasīt, latviski. Vēl daudzajās
bēgļu mītnēs Rietumvācijā kopā dzīvo dažādu tautību trim-
referati, kopējs izbraukums pa Ņujorku un saviesīgs vakars. Paredzams, ka stmīentu dienās' piedalīsies arī ap 10 dziniariešu no Toroņ-to, 10 no Montrealas uņ viairāki arī no Ōtaks un Hamiltonas.
® TLB paplašināta Va'ides sēde bez valdes locekļiem "piedalījās arī sekciju un citu pasākumu vadītāji," sniedzot ziņojumus par līdzSinSjo darbību un nākotnes nodomiem. A, Rublis atlūdzies no saviem pienākumiem latviešu sestdienas skolas
dinieki, arī vācu bēgli. Latvie-'JS^^^"*^? Paidagogu padomē un šu valodā.drukātā Micibailova'SvLj^.^ f''^"^
i^iesta tikai latviešu | Steiga ^S^^ pasta kastītes. Blakus noviē-, tājumiem un dramatiskas kopas to tās vācieša, ukraiņa vai. un-'f^rbibai, kās, kā zināms, paredzē-gāra kastītes atstātas tukšas.  ^"5     vairākas viesizrādes Asv.
.Zīmīgi, ka pa pastu komūnis- f^7Ķē._,Paredzēti arī daži uzlaboti savu avīzi pa lielākai daļai ļ^f ^'"^^^
kuru nzvarda burts ir no A— ko darbību, bet,pagaidām par to U 1as atgādina apstākli, ka sa- nekādus konkrētus lēmumus nepie-vā . laikā Augstdorfā nozaga ■ latviešu Vācijā kartotēku līdz
L burtam. Lai ar savti „literā-tūru" komunisti apgādātu iespējami vairāk mūsu trimdi-nieknr: tad lieta likta jaunā metode..
Taču tādu latviešu Rietumvā-. cijā vairs nav, kās no brīvības
brauktu uz;^^rgu nometnēm, ^ ^
kas pret drošību mainītu čekas Dr. K. Zymantlene, 1393 Dundis teiToru. .   /    .     > St    tel.: LI 4' 6851
Iiatvidlū :
J. Karols, 404 Delavara Ave.* tel. 4-1681; P. Bārdi^, 83 Dalton M., tel. WA 2-4608 vai WA 1-7203; Silvija Užāns, 52 ijnsmor® Cresl, HO 5-2892; Marta Salna, 547 Hills-dale Ave., tel. MO 1864; 15d. Up^ nieks, 600 CoUege St, tel. LB 4-5196; L. Upeaidcs, ,1270 Weston Rdv. tel RO 2.0962 vai CH 4-2081.
cienītā vācu^eju kapeila.
; .HAJttLTOlīA :
(D Hamiltonas Iratviešu ārsts Dr.' Gundars Drillis augusta beigās izlido už Eiropu. Blalius vizītēm ārstniecības centros Anglijā, Holandē, Vācijā, Au,strijā ain Francijā B, piedalīsies Mediķu kongresā ļ.Ķelnē pie Reinas. Dr, Dtillis paredzējis veltīt laiku arī jaunāko sasniegumu studijām tēlotājā māk-sfi,: sevišķi glezniecībā. Anglijā un kontinenta viņS apmeklēs latviešu māksliniekus, lai papildinātu savu gleznu koUekcijū. ■ Dr. Freitāgs, kas arī pazīstams latviešu sabiedrībai, aizstāja D. viJāa prombūtnes laikā, ģimenes apstakju dēļ tanī paSā laikā uzturēsies Vācijā. Aibus ārstus viņu praksē, tādē] aizstās Dr. Pāvils Vasariņš, kas bei-. dzis University of Western Ontario un prakses laiku nostrādājis Hamiltonas un Londonas BKinnī-cās. Kabinets būs atvērts katru dienu, 798 Main St, East, parastajās pieņemšanas stundas ņo PL 1 —3 p.p. un no Pl. 6—-8 vakarā. Pārējā laika Dr. Vasarļņā būs sasniedzams pa tel.:.Liberty 9 - 6634. © Irēne Dāve - Grāvele sākuši darbu Ontario sTiimnīcā Hamlltonā pār 2obu higiēnisti. VāctJā viņa beigusi zobārstniecības fakultāti H-bingenā Un Higiēnas institūtu Bostonā.'  ■ ■
# ,Šī gada augustā par māju pārdošanas aģentu Pie DeCicio Real Eštate darbu utsacis Dohfg LiesiņS.
auzas, tautu meitā.
Tālāk ar patīkamu gandari-jumu ir jāpiezīmē, ka latviešu jaunajai paaudzei veidojas dažas patiktas balsis. Lilija Gleške pārsteidza klausītājus ar savas balss sķanlgumu un patīkamo tembru. Grūti bija spriest par L. Gleškes ^balss diapozona plašumu, uņ'tāš kontroles spējām. Bet šie ir vairāk rai mazāk teclītnikas jautāju-
rākstniecība$_ varenākais- Jānis Jaunsudrabiņš un bērniem^ Pastāstīt par savu Balto vai Zaļo grāmatu? Kādēļ nevarētu no Zviedrijas ierasties krusttēvs Švābe un mazajiem runāt par vēsturi? No Vācijas prof. Blese par valodu? Kā., dēļ Andrejs Eglītis nevarētu skandināt . dažās savas dziesuias un bērniem pastāstīt par Kurzemes cīŖām ? kādēļ mazie paSi nevarētu pārrunāt par to, ko tie lasījuši un iizdot jautājumus saviem Ttatviešu krusttēviem? išādu 'bērnu rītu iz-, devumus varētu segt paši vecāki un organizācijas, lin tie dotu daudz vairāk nekā skolas ār divniekiem, piecniekiem un kaktā stāvēšanu. Mēs nevaram prasīt no bērniem darbu septiņas dienas nedēļā, ja mēs,paši strādājam tikai piecas!
Kāda angļu avīze raksta: Kādai atraitnei, bijis skaistākais puķu dārzs visā Pilsētiņā -un viņai bijušās cetibas iegūt pirmo godalgu dārzkopības sacensība, bet kamēr, tā bijusi atvaļinājumā, kāds ļaundaris Puķēm uzbēris indi...
Mums ir jauna un spēcīga la-teTiligerita jaunatne, mums ir latviskā vidē aūgoSi bērni — tie ie* gūst godalgas angļu Sfkolas nu mums ir cerības atgriežoties ņ«mt atzinību no Latvijāš.'^Ņebēr-sīm indi -uz puķēm — nespiedīsim iet skolās, bet mācīsim tiem mīlēt to. kp mllani Paši,
Aries, Anglija. ,
dārdzība Kanādā pieaugusi
(C. S.) Vasaras vidū Ķana-: das dzīves dārdzība sasniedza
jaunu rekorda augstumu, ^kad;dārzkopības sačēnsīS*"i^t^ramē? patērma precu cenas indekss^tā bijusi atValinSinTnā. v5^= jūnijā aizsniedza 121'9. Tas ir par 2,9 proc. augstāks nekā 11956. g. 1. jiilija indekss. 3ii-dekss balstās uz. 1949. gada cenām, kas pielīdzinātas 100.: Pa-tērātājiem nebija nevienas gaišākas vietiņas. Pārtika, apģērbs un pajumte — visi subin-dek$i uzrādīja pieaugumu,^aut gan arr algas ir pieaugušas.
-   Bedaķtija patoi tiesibas iesūtītos
Neizlietotos mannskrij^tasneazglabās, bet iiz vēlēianofi sātlg aiper feaj, Jt būs pievienota pattmarka.
Ai aiitorft vārda vai iniciāļiem p&nkstitojoa i^^tes Ist^ikt&t ie" mas TBif ari ncaftilct sMaiaJ«8 Ti«ēok^
1
3"
ii
I
i ■ I
i
i-
It^šdien, 1957. gada 28. augustfi« 69. n-rs*
vai daijā bibliotēkas vai brašais lāstājs to, \ noliegtu^ kas paši šo b
DAŽI VĀRI)! GRĀMATO DRAUGIEM
Skaistā, saulainā vasara ar uas uz. vietas, mājīgos : viem priekiem, ziediem un ļos, tā aiztaupot dārgo l dziesmām iŗ aizsteigusies, . at- Bibilotēkas pārzinis aižļ stādama mums tikai atmiņas: vajadzīgu piezīmēt, k reiz bija . , . ,.Keiz bija'V.... traukto bibljotēkasgrāii tā sākās visas skaistās pasaci-. dalīšanu svētdienās\ ņas, kuras parasti ir arī —ras vidu—-viņš ieskai īsas. Bet — uoskumsiiņ! Bagā- ciālajā" bŗlvņedēļas tais, briedīgais rudenis ar sa-'kas.  protams,  ir noti vieni   pilnapm   apcirkņiem prli'kšniecības atļauju. ! mēdz allaž mus izšķērdīgi apdā-u;Ki;n+5i-«o 1 vināt, tātad arī —• iepriecināt. Izmantosim atlikušās nedējas nogales ūn apmeklēsim Sidrab-'pavadījuši bezbēdīgās eni, Saulaini, GIen Eolio lodžu,'cās?! Tacu ne! To viņj bet, ja mums vēl nav sava Ka- tekas pārzinis pat sargā diljaka, arī tam nav lielas nb- pielaist! Bet ār š. g. 1. zīmes:   mums tacņ pilsētā ir.bri atjaunbsies vecā daudz lielisku parkti, gatvju, ļ grāmatas ; bibliotēkā alejii. . .Bez tam toroņtieŠiem sniegtas svētdienās pēc vēl ir viena priekšrocība:  tie 'pojuma un trešdienās 1 var, iegriežoties Mākslas gale-ļ?—0 vakarā, rijā, apskatīt vecmeistaru kon- Tātad—-līd?!. sep krētās un šo laiku inpdernās, bibliatēkas pārzinis r abstraktās gleznas! Un tad jau,siem bibliotēkas grām arī būs klāt rudens, vakari būs tājicm," kā bijušiem, gari, tumši.      ,, nākoSiem, izlietāt šo
Šādā iaikā ir ļoti patīkami,brīdi pēc iespējas int» atrasties gaidās, siltās telpās pieļ Bieži bibliotēkas ] kamīna,' kurā sprēgā sausās grāmatas izsniedzot, i priežu šķilas, izplatīdamas mai-ļ noklausīties lasītāju gu siltumu, rokās turot un la- piezīmes par bibliotč sot no īxNAK Centrālās biblior'.matu izvēli. Pārzinis i
klientiem daļējitaisnī daļēji pārmetumi ir Kādēļ?! Izdarot i> kpordinētu ^revīziju",
tekas atnesto grāmatu,, . . La sītājs ir pilnīgi iegrimis grāmatas saturā, aizmirkdams apkārtni, nedzirdēdams dabas, trakošanu laukā. Kas lasītāju ka bibliotēkas grānuit suģ«stē?! Vai viņš «ieņa mūsu plāru skaits ir stingr vecmeistarus, tagadējos trim- |Daļa grāmatu ir citātu das rakstniekus, vai lasa vis-jti „stipras" lasīšanas pasaules ievērojamāko autoru rauti, sasmulētas, sap veiklos tulkojumus? Kas to lai l„ēzeļausīm" visā ģrā zina?! Varbūt tā ir arodniecis-ļdās Jr izņemias no c ka grāmata, ar kuras saturu jun ierakstītas zaudēj lasītājs papildina savas zināša-ļif bēdīga un slikta
lasītājam.
Otrs anormālāis ap llļbliotēkas izsniēgtp ļsavlaicīga neatdotiari I dzams," no atzīmētie tad šādu neatdotu skaits sniedzās lidz semplāritjņi. Abos cietušas,' pŗtt^aigs.^ti satura grāmatasl Te f ■ .
LIDZIGAJS AINAS
Trimdas lielākā latyieSu daļa būs jau redzējusi un iepazinusies ar Š'enerāja Mi^ballova propagandas, Sflpu, ko izplata nolūkā, iai vilinātu trimdiniekus atgriezties dzimtenē. Ar savu visai kailo Propagandās īiķrSai koinanistu izmestai makšķerei līdz šim nav 'i-aimē-1
gad
LŅAK Centrālās paņiats likts aŗ zie mātām dažādos no dažādām: organ np privātām perso mutiski im periodis
xai maKSKcrei iJuz Bim iittv-fčniuo-1 . lies ieinteresēt latvjeSus. brīvajā ļkas ««^/'^J^^l^f^^" pasaulē, un tādēr nebūtu nozīmes Ipado^es locj^kļi un
personas. „LātVija un ,Jjatvija" vecu
pie tās. plašāki pakavēties, tomēr der atzīmat, ka ari paSi šīs proPa-l" - . _^
gandas ražotāji no saviem darbiem'!?^ gadus pie.suta^_ kautrējas,   tos izsūtot nens ka ļbrmksemplarus. ļa drukas darbu, bet Parasto vēstuļu 'l'/''^'^^' neaizŗņirst veidā, Die kam sūtītāja adreses vie-f'^^^ŗ ^JP tā atzīmējot vienīgi kādu paBtkas:,^?» labvēlim^atzimj tīti Austrumberlīnē. Pēdēja laikā    pateicas bibhotel tiek praktizēti arī citi izplatīšanas veidi, un ir gadījumi, kur Sīs lapas saņem no Anglijas vai arī citām vietām.
LatvieSu Inforriiācijas centrs Ka>' nadā vāc materiāļuB par šīs akcijas apmēriem un veidiem, par to ' - ,   , -.1 informējot attiecīgās Kanādas it- fj^^'f ^^""N stādes-Tāder pareizi rīķoJas^vlsi-P'^'^ atzīmēm redzd tie taūtieSif kas saņemtos propagandas materiālus piesūta minē-1 tam centram^ uz adresi; P. 0. Box
ļ' —----r —
lasītāji, kam tāpat bibl i0tēkas })ārzinis revērojot visus ai tos faktus, bibliotr' griežas ar lūgumu visus, kas nav atdf Centrālās bibliotēka
grāmatas „kaut ne tikai mēnešiem, divi un trīs gadusļ
. 285, Terminal ,.A", Ton>nto,: Ont. ;^uauSāR;; grāiŗiTltaf r-AX • • • v      no 81 uzaicina
Līdzīgiem paņemiemem,8avu pro^ .
Bruno Kalniņfi, izpla-.
..ģenerālis'! iot savu «Brīvības" lapu. Nav viegli ari fiim makšķerniekam^ tādēļ laiku Pa laikam tiek mainīta ēsma. Ja neveicas ar trekno ..BrMbas'' kumosn, tad āķim nzllcķ ..Trimdas arodniefcu"i bet Ja īoms neķejras ne vienam» ne otram ,tad pēdējā l&ikā Izgudrots pavisam tņalgs ku-mosiņS • «SoolāllstBkā Jaunat. ne", ja nu kāds iedomājas fios ,,vērtīgos" izdevumus nosūtīt Pcfiī-tisklem makSķerniekieni atpakaļ oz Zviedriju, tad pēc laika to paSa saņem parastā aploksnē no Meksikas, kur sūtītāja vietā ari atzīmēts tikai pasta ..boksītls" Nr. 165., Nav grūti uzminēt, ka 31 ..boksīSa" IpaSnleķs un; apsabnniekotājs nav neviens cits. kā uzticīgais ^ģenerāla adjutants R. Pakalns.
Ainas visai līdzīgas, un līdzīgi laikam būs arī rezultāti, Jo, kā mēdz teikt, ..Slnī dīķī bebru nav"
Liela atšl
Kādā nesen i.vodkas Partijā" Bl ļjis gandrīz matos nr lomitlem. Jo, dom( riehi būs atmleķSļļ Kremļa valdnieka Ju8i 80 to uzzināt vaļ mijas vareno paSŗe ses cīņām.
..Moņsiņjor," legr( kā nagāna stobru vēfderā, šņācis Bulg^ nekādu seņsScIJu.js ris ministru. Jui biežāk mainās vis nevienam nenāk m sensācija aizkulises]
eks^ience,'^ atkāpies soli sānij, lietas ir drusku c^ līdz ar ministriem Zero lari ministru pŗezld^
mmm atkal jatjnasoeāmataš
VBOAJAM
Par pilnu vērtība mainām agrākos trimdas pret jaunām gramatāin. Piesūtiet sarakstusJ ^       ,   jums savus.. ■ LATVJU GRĀMATA, P.O. Bož 332, Wa7erfy,