Treldien. 1957. g. 4. septembri,   1. n-rs.
PADOMI
Uz piecu centu naudas gabaliem mugurpusē ir bebra attēls — simbols, kda nozīmē, ka šim . mazajam ' ' -"""■J'Tv*- ■ dzīvniekam smagi, jāstrādā. Bebriem ir liela nozīme Kanādas vēsturē.
Pagājušie laiki liecina, ka bebru ādas bijušas pār cēloni ra^īt Kanādā daudzas rūpniecības nozares, jo toreiz bebru kažokiem Eiropā bija liela piekrišana, tāpat ļoti populā^ ras bija t. s,„Beaver Sats" — bebŗādas cepures.
Ievērojot to, ka uzņēmumi guva labus iehā° kūmus, lielas Eiropas sabiedrības Austrum-kaiiadā noorganizēja savas pārstāvniecības. Ādas pirka tieši no medniekiem. Mazais bieb-ris ik dienas kļuva populārāks, bet tad aia-r^ vien grūtāk bija to nomedīt. .
V^ēlākos gados, kad bebŗādas cepures izgāja noi modes, rūpnieki meklēja jaunas izejvielas saviem pasākumiem. Līdz ar to radās rosme citos rūpniecības pasākumos Kariadā. Tātad bebris ir spēlējisļoti ievērojamu lomu Kanādas saimnieciskajā attīstībā, un tāpēc arī atzīts par Kanādas nacionālo, dzīvnieku, kas šobrīd ar likumu aizsargāts pret iznīci-atāšanu.
ICartup^i ir barības iīdzfekais, bez kura, nav iedomājama gaa-drīz neviena pusdienas maltīte. Visbiežāk kartupeli tiek izmantoti iā piedevas, vai nu _sāls ūdenī novārīti, vai arī biezenī. Bet kartupeļus viar izmantot daudzējādos veidos, pieliekot dažādas piedevas un garšvielas, gan sagatavojot   kroketes, I)udiņus, pankūkas, cepumus u. t..t., tā ienesot kartupeļu ēdienos lielu pār. maiņuv"
PĒTERSĪĻU KARTUPEĻI
2 mārc. kartupeļn, 4 ēd. kar. sv'esta, 8 ēū. kar. buljiona, peter-sijn lapiņas, &āl§.
Nomizotus kartupeļus nomazgā, sagriež četrkantīgos gabaliņos lun novārgi sālsūdenī, Ūdeni ņolej. sakarsē sviestu ar buljonu.ieliek'ķar-tuPeJus uii sautē, iamēr Šķidrums iesūcies^ kartupeļos. Pārkaisa ar sasmalcinātām pētersīļu lapiņām.
'      CEPTI KARTUPELI
Novārītus kartupeļus nomizo un sagriež šķēlēs, apcep" siestā līdz ar sasmalcinātu sīpolu un mazos gabaliņos sagrieztu speķi.
CEPTI KARTUPEĻI AR 'S;BLIEM
1 mārc. vāritu kartupeļu, 50 gr. svista, ļ6 mārc āboln. sāls, ķmz-Het maļofāna. Sviestu  izkausS,  ieliek gķēlēs
PILDĪTI KABTPP^^^
10 UeU kartupeļi,! ""^^V tas gaļas, ^ mārc. ^ blaltmaizes, 1 ola iuariļet ta, sāls^pēc garšis, 1-8»P»^' .2 ^• kar. skāba firējnlni2b
Kartupeļus nojmzo, ^h'-Baltmaizi izmērcē un nospiež, P ••-
OKUPeTAJa LATVIJĀ
audzmāšana skolās
ir: '„.]'. Zinātniski materiālistiskā pasaules
un   maz  vērīte veltā iepazīšanai. (PLS kursīvs). Š. g. janvārī Viļānu rajona Tautas izglītības organizētajā 'seminārā
ŗ pusotra desmita sieviešu. Te „sēdēja": pilsētnieces Zariņa un Ozola, no sovcilioza „Zemga-le" Leiraane un, kā viena no pirmajām, atnāca Ņiberga, Jo viņas mājas kolelioza ,jAbaya'^ ir tikai 16 verstis tālu, un tas _ nav nekāds attālums sievieteis. tš kurai tikko pāri 40, ja tā sen * ja,u ■ aiizmirsusi, kad strādājusi iiz lauka. Aizturot elpu klausījās inā°
neviens mācību daļii cītāja runu („pastora"):
liek maltai galal. garsviie- uzskata Veidošana organiski vadītājs nevarēja pat aptuveni] ,,Es iepazīstināju ar kakismiU 1as,  sasmalcinātu sīpolu,   sēnes .«J: .   f     ' '
un olu. .Ieliek krējnim samīca. Pilda kartupsJ^^
u fw^' saistīta ar reliģisko dogmu un patiekt, cik skolēnu apmeklē 120. jaunus draudzes locekļus»
icrējnŗ^uj^^i uzskatu atmaskošanu, baznīcu. Vēl retāk skolotāji,Viiiiem^ visiem jābūt nākamā
peļu izdobušus varinnantot kar- ateistisko audzināšanu. Šajā zi- zina tos iemeslus, kādēļ vieņu/.svētdienā pie -mums uz iesvē^ tupeļu virai, cepešpannu iezīež ar ņā mūsii republikas skolotāji vai otru*skolenu saista reliģija, tīšanu. Domāju, man nav jum& "'   un saliek kartupeļus. OeP nav  guvuši pietiekami lielus Tikai tā var izskaidrot to, ka jāpaskaidroj kas tas ir par riO'r n 40 minūšu.     : i      'panākumus.. ^    Mūsu  skolās .ateistiskajā audzināšanā  tiek tikumu. Bez Mzikas nekādi
sviestu aptnēram
vai ari sakņu novārījumu, aeneji o--        «■ ^v^^^^z.^^ kartupeļus, pieliek stal«i ^^^^umu Dzoŗdano Bruno, par bazni-vai pienu, pieliek ^^^^ šasmalcl-'.'cas reakcionāro loinu viduslai-riātas sgnes      sautē aizvākota ļj-og^ p^ŗ reliģisko ^ogmu apla-trauka. Pirms gatavības pietume ŗ^-^^       l)et šīs zinas nesais-
ptris'Si 1'^r'^-S P*'^** ta ar šodienu. Ne vienmēr sko-• iSrSKr'^ pildīt ar sfe- ļotāji izpēta audzēkņu^ uzska-ra un šķiņķa maisījumu; tus par reliģiju, iepazīstas ar
Labas pieredzes skolēnu noska-jdienu jaunatne ļoti mīl mūziku^ nojūma pētīšanā mums ir maz. \jjāk, mēs ar mūziku to piesais-Ar novērojuma metodes-pa- tīsim svētajai ticībai.
Mācītāja sūtņi izklīda pa vi^
līdzību var konstatēt gan tā-
viņu dzīves pieredzi šajā Jau- nās skohl reliģisko svētku die-
tājUmā. ..
Atsevišķos gadījumos mūsu
KARTUPEĻU SACEPUMS
2 niārc- novāiStu tm camr sieti izrīvētu kartinpelīj, 60 gr. .sviesta, _ 8 olas, s ēd. kar. imīltn, mazUet skolu absolventi kļūst nevis muskata, aālg pēc garšas.. Sviests par pārliecinātiem un aktīviem formas ieliešanai.     ^ komunisma cīnītājiem, bet par
V ^^.^^'"ētaiām Pl^^^am s^^^^^^^^ 'eilf ēkiem, kam vārdi nesaskan vo icepuitta masiu. lifiK sagatavota,    ,  ,. '    .-v    - .r n j. • formā un oep gaiši brūnu.        ļar darbiem, rīciba neatbilst vija bartupelu masai neliek klāt ņu.teorētiskajiem 'uzskatiem, sagrieztos Wru7i'u3,'Vārtčai'2"'a? i ^^^^^"^■^^r^^^^^^ sieru ^Jāatzīst, ka tieši šādus faktus
sāli un majorānu. Virsū liek škē-' un sasmalcinātas pētersīļu lapi- vienmēr cenšas izmantot reliģi-
'   ņas. Abējādus veidus var Pasmegt      ^aizstāvji mācītāji, baznīC-galda ftr Sēņu ttSrci. ^^^^ Izkropļojot patiesību.
das reliģiozitātes ārējās pazī-; ļsu rajonu. Pirmā atgriezās ve-mes kā krustiņu nēsāšana, baz-ļeenīte no Staļina v; n. kololio-nīcas   apmeklēšana, neieraša-'za: . . "
,,Neveiksme,    svētais; tēv.
nās, gan arī skolēnu izturēsa- priekšsēdētājs ne tikai atteica,, nās, kad tiek pārrunāti dažā-• bet izsmēja. Bet orķestris labi di jautājumi, kas saistīti ar re- gpēlē. Pati esmu dzirdējusi." liģiju. — Ir gadījumi, ka reli-   , Nebēdājies, māsa. Palūgsim
ļēs^'šagrleztus ābolus un oeP tiz lēnas uguns, kamēr kartupeli no apakšas ir brūni, tad pārlej 3 ēd. karotes ūdens. Trauku aīzVako un sautē 5 minūtes.
SVIESTA. KARTTUPEĻI
. Nevārītus kartupeļus nomizo un sagriež plānās šķēlēs, formu ieziež ar sviestu, kārtām liek kartupeļus. Pārkaisot sāli, papriku un, ja Vēlas, sasmalcinātu sīpolu, pārsla-cina izkausētu sviestu. Tā i)ilda, līidz forma ir pilna. Cep vidējā karstumā. Pēc Pusstundas apmaisa un cep.iīdz virsa top gaiši brōr na.
OĻU (KARTUPEĻI.
-Nevārītus .kartupejļis sagriež šķēlēs tin eep sviestā brūnus,, tad pārlej ar sakultām olām, cep, kamēr olas sarecēīušas. tad pārkaisa ar sakapātiem 5ocīņietii.
5,     SIERA KARTUPEĻI
Kartupeļus sagatavo kā iepriekš, tad pāriaisa Sarīvētu siera, maisot sakarsē un tūdaļ Pasniedz galdā. Var dot klāt lapd salātus.
KARTUPEĻU VIRA AR KRĒJUMU
1 marc kartupeļu, 1 Itr. 9aJt-ņu novājpjuma, 1 ('d. kar. svieaļfe 8 ēd. skāļja, Mjuraa, sāls pēc garšas.
Nomizotus kartupeļiis Sagriež mazākos gabaliņos un vāra 'sakņu novārījumā, tad izrīvē caur sietu, pieliek sālī, sviestu un uzvāra. Pieliek skābu krējumu. Ja Vēlas, kartupeļu virai var Pievienot 2 ēd. kar. tomātu, biezeņa.
viņi sarunās ar ticīgajiem iedzīvotājiem apgalvo, ka šādi
(KARTUPEĻU SACEPUMS II 1% mārc. kartupeSn» S ēčl. fear. miltu, 2 pienā izmērcētas baltmal- , . „„^r,« -pa^i^ fārļsi iro !5e8 šķēles. 50 er. sviesta, 2 ēd. ^^V^eki gadds nevis taaeļ, m kar. fiļasmaldnāli peters^u laļ>i'.viņiem nav vel pikiJgi izvei-ņu, 8 lolas, 1 sīpols.     ' 'dots materiālistiskais pasaules
Kartupeļus novāra un izrīvē caur uzskats, bet gluži otrādi— ka sietu, Pieliek sviestu, sakultas'^i^gļ j^j^teriālistiem — komū-o-ms. baltmaizi un f ^švlejas labi jj^^ morāl€S, ka tikai
izmaisa un liek ietaukota formā; i,. , . w„^ cep gaiši brūnu, pasniedz galdā tie, kas tic dievam, ir ari ,mo-
ģiozi. noskaņoti skolēni rēliģis- dievu, lai viņš to priekšsēdētā-ko svētku dienās gan ierodasļaciroļ+«' -.nSiō r.Qc.ŗnii5" '
skolā, taču pirms tam viņi jau apmeklējuši beznīcu. Tā, piem., ziemassvētkos  Gaigalavas vi-
jam ieskaita viņā pasaulē.'
Vecenes orķesri nedabiija ari citur, stāvoklis kļuva kritisks. Pops visiem solīja, ka bils.or»
dusskolā kavējumu skaits ne-ļķestris. Ja n^bus izjuks sn-bija lielāks kā citās dienās, ta-'nībās.
ču kad mācību daļas vadītājā ļ Pastoram ienāca prātā do-f)a klasēm painteresējās, cik'ma — džess! Tas nekas, ka uz skolēnu nd rīta apmeklējuši bungām.uzvilkta velna āda, ka. baznīcu ,izrādījās, ka to darī-ļuz vijoles velna stīgas. Svarīgi,
ar tomātu mērci.
KARITUPELTJ PUDIŅA' - AR RIEKSTIEM • 1 mārc. kartttl>eļn, 6 k&r. sviesta. 100 gr. cnklnm mazliet aals, 150 gr. sarīvētu liekstu» ^ 5 olas, 2. ēd. kar, rīļtoaizes, % cit-
vāli tīri", godīgi utt. Skorotā-
jiem jāprot šādus apgalvojumus atspēkot..." ^ Uzskatu pētīšanas nozīme sko^ lēnu ateistiskajā, audzināšanā.
jjSkolēnu ateistiskā audzināšana ir jau no padomju skolas ļ5
juši apmēram 50 %.
lai atnāktu jaunatne, bet vēlāk
Freiļii vidusskolas V klasē viņš no kunga izliīgsies grēku stai-pbrīdī audzinātāja kopā ar,piedošanu, skolēniem spēlēja loto. Izrai- Pops nozīmēja par sūtni us: sījās saruna par īkšķa turēša-ļ kultūras namu palu veiklāko nu, kā arī par māņticību un vecenīti: reliģiju. Skolotāja uzziiiāja, ķa j,N'etaupi naudu, māsa Lei-visi skolēni pīisdalās grēlšūdzē mane, soli vairāk. Draudise sa-
un svin reliģiskos 'svētkus.
vāks.
Bauskas    1.   septiņgadīgās ^   Siitni pieņēma ģitārists Ni-skolas V klases   audzinātāja kolajs Ugličigins un solīja pa-Ozoliņa novēroja, ka skolēns ļ runāt ar biedriem. 1i. vairs nenēsā pieonieŗii kakl- • , Komjaunietim baznīckunga Tfprti.npln. novāra r^omizo un pasiuvcsaua» aaiiumči vicim uu ,autu. Nesen . bija/nomiris Z.'a^^^^^ izrīvē caur siet^^^^^^^ Z.; vecmāmiņa iradven-ļkomjaun^^^^^
sviestu. t>las un cukuru, kā arī cit-ļdaļām, bez kā sekmīgi nevar tiste, pēdējā sestdiena Z.nebi-jjau zināja, kad Uglicigins tur rona sulu. Labi sakul. Tad pilda .izaudzināt aktīvus komunisma ja ieradies skolā. Parastajos ieradās.
(dzērienu ražotāji kopš 1857.)
ar sviestu ieziestā formā un cep eēlā gaiši: brūnus. Pasniedz klāt vīna mērci. ,
: KARTUPEĻU. SACEP.liTj/lS
AR MANDELĒM .
1 inarc. vārita nn caur sietu ia-rīētiu kbrtupelui B ed. kar. stics-ta, ^māJnc. cBlmra, 50 «r, nomi. zOtu un sašn^f«nātn mand^U, % citrona sulas, M BM- kar, ka-a ?|a, 5 ipJas, & ēd. kar. mmaJzes.
Sviestu saputo. Pirfiek ar cukuru saputotos olu dzeltenumus, cit-
cēlājus... Latijas skola pēc apstMiļps vecmāmiņa zēnu gan Lielā Tēvijas kara zināmā mē- neietekmēja, bet tagad, kad ģi-fā bija zaudējusi tās ateistis: -^or,e T.3v,q^Tvn.
kās cīņas tradīcijas, kas bija izveidojušās 1905. un 1917. g.
revolūcijai laikā ... .pārliecinājās, ka. Z smagi pār- 'žiēm galvas. Bet svinību viņam
; Viļē}7y rajonā cilvēku ;g!pzi-ļdzīvo   notikušo. - Iepriekšējā.'tomēr nebūs. Daudzi jau at-ņā vēl lielā mērā saglabājušās 'sestdienā viņš, apmeklējis lū^- teicās iet uz iesvētšīanu.'' reliģiskās.paliekas, tomēr dau-šanas namu. Tur viņam paticis, t-^l^.
■. Kōmj.   rajkoma «ekretāre Edīte Lauce teica:. ^ menei  bija  smags pārdzīvo-   ,,Vairāk nekā. nedēļu sešdes^ jums, tas varēja būt iespējanis-^mit aktīvistu seko pa popa pē-Sarunā, ar zēnu, audzinātāja' dām. Stipri viņš sagrozījis da-
dzas skolas gandrīz nekā ne^ dara, lai tās izskaustu .;, Atse-
rona sulu mandeles un kanēli, iz-/^išķās skolās, sevišķi tajos ra maisa om iecilā saputotos olu bal- jonos, kur vairāk iesakņojusies tuinus. Liek ar sviestu ieziestā'katoļticība, ir samērā daudz formā un cep gaiSi brūnu. Galda i-eliģiski   noskaņotu skolēnu.
pasniedz*ar vaniļas' mērci.
Dr. ROMAN PNIEWSKY
Ilggadīgu praksi slimnicāfl Vācijā, Polijā un Šveicē Speciālists tekSiSgās, sievIeSu un venēriskās slimlbāa 8687 PABK ATE, MONTEEL, P.Q^ tel HA 7«23, MontreaL Bunā vā^ski un krieviski.        Fi^m no 8*9 vakarā
jo spēlējusi mūzika, cilvēki bijuši sirsnīgi. Viņš'arī tur
To mācītājs necerēja. Ietērpies savā svinīgajā tērpā, viņš jau agrā .svētdienas rītā sāka tur iešot, bet kaklautu nenēsā'- gaidīt draudzes locekļus. Pa-šot, jo sevi Vairs neuzskatot ļgāja noteiktā stunda, otra, tre-par pionieri;.." („Padomju šā, bet baznīcā nebija pat 30 Latvijas Skola-', jūnijs, 1957.) cilvēku!  Nodrebēja mācītāja
i kas apmeklē baznīcu, iesvētās, ' dzied baziiīcas korī. Analizējot ateistiskās audzināšanas darbu ļ   ,,Vairākas  dienas  Tukuma ļ viņš tā savicinājā krucifiksu, 28 .skolās,  konstatējam   te mācītājs nesās uz motocikla pa ka māsa Nibei-ga tikko izvai-daudz trūkumu. Viens no gal- rajonu. Jā, jā,_nebrīnieties, tie- rījās no pļaukas." veņajiem šo trūkumu cēloņiem šām uz motocikla. Laiki pagā-   P.-Ņeliorošov, 1. Rešetņiķov. ir taš, ka skolotāji slikti zinaļjuši sen, kad svētie tēvi gāja!(Rīgas laikrakstā „Sovetskaja sava , skolēnu   noskaņojumu kājām, basi. Tagad baznīcnieki.
iiendlād vaii's mašīnas — „vci- Piezīme: Abiem kriefoļiem -nā . zirgus". Tukuma pops. irļrakstītājiem, protams, baznīcas novato-rs, pirmrindnieks. Moto-ļterminoloģija, sveŠa. Viņi lie-cikla apgūšana: ir jau noiets toja pamīšus vārdus „p'>p-' un etaps. Tagad viņa ilgas.—di-      '   " ' * :
riģēt baznīcā džesu. Izstāstīsim pēc kārtas.,. ;
Karstā jūlija dienā atkal :pie Ņibeŗgas ieradās pops,.apbi^au' cot savu dr(audzi, lai atpūistos. Viesis ienāk, pārmetot krustu. Paēdis kā pienākas, viņš beidzot teica:' .
,jpastor", lai gan rakstīja par, luterāņu mācītāju, tātad par „pa6toru". — .Mazliet saīsināts tulkojot; sīkumi un arī daļa neķītrības nav . pārtulkota, — Nekas nav teikts, kā komjaunatnes slavenā sekretāre-Edīte Dauce iebaidījusi^ rtos 60 aktīvistus. Mācītāja uzvārds ar!
„Māsa Niberga, pasauciet nav nosaukts. Domājams, tas draudzes padomi. Ir darīša- tiešām būtu ārkārtīgs noti nas."
; Noteiktā
kunis, ja 60 komjaunatnes, ak-dienā   sapulcējās tīvistu būtu reizē iesvētīti.
Zobu ārsts Dr.N. NOVOŠICĶIS (Uetavietis). Diplomēts Vācijā un Kanāda
345 Bloor St., W. (tuyii Spadina Ave.) Svanīt WA 3-2003 pēc norunas pp. uņ vakaros katru dienu Euna vācu un slavu valodas
ražojumi: Penmans golfa bikses, Penmans cimdi, Merino "95" apakšveļa, Merino "71" apakšveļa, linU-vUnas apakSvea. ^ op^^
LATVJU    GRaMATA V   .JAraiKĀS  GEĀMATAS , ;
Prof. K. KāTkliņa njonoerafija — SUDOLFS BL'AUMAOTS $3.80 ■   Kopotu rakstu 12. sēj., pērkama arī atsevišķi Rich. ĒrgļaTomātis —   PELĒKO BAROIU SENCI !■ ...... -^2.80
Vēsturaieka R. Ērgļa rom. it viens no retajiem daŗblēm ' par ktnešu dzīvi dzijākajbs^^k^
-B. Birznieka - UpISa — FiSTARIŅA.DIEIfAS GSAMATA $2.60
-- PASTĀTOS SKOLA ^2.40 Visvairāk puMcētā grāmata miisu jaunatnes literatūrā.
Gleznainā valoda saista lielus un mazns, jannns un v©-cns. Vēfr^ dāvana Bkola JaunataeL
K E ĀlUM Ā
: v-B Y .: ;G'R a::MA TNm^ 123 Huron St., Toronto, Ontarip, Canada
"TreSdlen, 1957, g. 4. soPtetņbri, 71. r^-rs.
Apgādā Imantsi krājumā vairs tikai nedaudzi
P. Preimaņa LATVJU mUTAS VĒSTUEES
eksemplāri, tadēj turpmāk izsūtam vienīgi leprieķS sātus.—       noskaidrotu vēl vajadzīgo grāinatu laipni lūdzam nekavējoties paziņot tieši,aPgždam^v^^^ kājai latviešu grāmatnīcai, cik šīs grāmatas eksemplāļ tu vajadzīgs. Norādām; ka vairākās grāmathlcās ir mā daži Šis grāmatas eksemplāri, tādēļ lūdzam^ viļ pārliecināties un tikai tad piepi:ašīt: apgādam vajadzīg
matu daudzumu. ^
Cenai ies.: $3.80
Tāpat apgādā ūn grāmatnīcās vēl ir krājmnā nedaudz eksemplāros
LATVIJAS UZSKATĀMĪBAS KARTI
Arī to lūdzam vispirms pieprasīt grāmatnīcās. ■ -   Cena: ?1.35
Laipni lūdzam visus grāmatniekus pieteikt apģad .     abu šo izdevumu lieko eksemplāru skaitu.
Aggāda korespondences un naudas pārvedumu a|
Imants Reitmanis, Postbqx 292j Cop^aģen D e n m a r k
7.SEPTEMBRI
DEJU VAKAR
Sākums pīkst. 8 vakarā
D E J A bez pārtraukuma pie labas Nelabvēlīgos laika apstākļos deja
IZĪRĒ TELPA
VIESĪBĀM-KlZĀ
u. c. gadījumos ^ -B V N AMĀ, 123HuronSt. Dienā EM 8-0792 Zvanīt vakaros EM 6-0101,jforon<
IZGADADZĒEIENŪ ATĻAUJAS
Galvas sāpes un rieiimatisi
TRADC MARĶflCO.
A PRODUCT OF BA
ĀTRĪ APTUR" SaPES!
Ja jūs mo&ātieB ar gaitas sft-pēnti 8iuiiikstēlaņ,os, nenniģljKĻ renmatismo nn mosktilo sfipēm, Iegaumējiet j
[iis nevarat dabiit nekā I^S-ka, kaat Tai par dabnlUga cenai
100 tabL yg ^ Ifi tabl. 48 tabL      ^ 34 tabL
29 č 19 c
fAsrmuF I
KSAOĀCHtSI COĻDS
JAUNAJĀ zemē. o, Jūsu VECIE draugi
CREAM SODA
GINGI
BEZMAKSAS PIEGĀDĒ
jūsu pikniku, banJcetu un visu citu svinību vajadzībām.
ZVANIET
1-
līdz 7 vakal
NEPIEGĀDĀJAM PRĪVAJAS MAJA^.
31