Sestdien, l$57^a4a 28. septembri, 78. n-rs.
Sestdien, 1957. gada Ž8. septembrī, 7S- n-rs.
Brangi grib mūs asimilēt, lenaidnieĶ grib mūs izalciaāit, Bet mēs gribam palikt latviieši
Archibīskaps T.
AIZMIRSTS
Latvijas daba ir latvju tau-,jaga tos tikai pazīt. Vispusīgāk tas kultūras šūpulis, Tāpēē ar 'un pilnīgāk ar Latvijas dabu un to jāiepazīstas ikvienam indivi-ļlīdz ar to. ar tās iedzīvotāju dam, kas grib piesavināties šo'kulturāliem sasniegumiem iepa-kttltūru un līdz ar to ieaugt.zīstina mūsu dzejnieki. Viņu latvju ^tautā. Jaunās paaudzes,daibos ir gan atsevišķu Latvi-
SAlJLLĒKm'DIENA
3000C
Rj.p.t &aule. — Tuvojas 'vakars. Pamazām iestājas nakts, Nevienc. nezkaām. kad ausīs ,rlts. — Dievs, rādot cilvēku, nav devis tam iespēju saredzēt nākotnes notikumus, bet Dievs ir ^gari devis iespēju cilvēkam pašam veidot savu dzīvi, saprast tautas ko-pību un tas no-f zīmi valsts un tautas dzīvē.
ar btutālu varu ir atņemts — ir atkal atgūstāms. Lai zaudē-|to atkal atgīitu, nav vajadzīga-liela valsts, bet ir vajadzīga istipra taiita. Lūk tikai tādai tautai ir izredzes atgūt to, ka> tai pieder ,tikai tādai tautai ii tiesības iegūt brīvību, lai atkal runātu, par savu valsti. Mēs, latvieši ,saras tradīcijas un sa-
JAUNS TAUTSAIMNIECĪBAS ZINĀTNES DOKTORS
ri'/Tv. ' "".ctākhi veidoša-lvu Vēsturi neaizmirstam. To iīd. ^ ^ cīnītāju; bet jau. veselu tautu mit latvieši, tiks rīkoti l&.^no-
reeākie locekļi nepaguva ar Latvijas dabu un tās klēpī veidoto kultūru iepazīties. Viņi gan pazina savas dzimtenes apkārtni un skolā mācījās par pārējo zemi, bet personīgi to nav redzējuši. Jaunās paaudzes'jau-
jas vietu tēlojumi, gan veseli darbi ar dabas un tās, klēpī veidotās kultūras aprakstiem;
ieroču troksnim, parādās rezul- vienkopus lielākos pulciņos, bet ,tāts. Viena puse iet pret gaišu šo dienu akeresies^ari tie, kas saules lēktu bet pār zaudētā- nedrīkstēs Wat^kopa pulcē-, ju nolaižas tumša nakts:.. ;ties un _parVLatyiju runāt. --| . ļ 1918: gada 18. novembris ir Jā, arī tie. Tb m^^ DV Toronto nod. Vanadžu skaistākais saules lelrts — Lat- na arī mūsu. ķrgamzacijas trim-
IZLOZE
pieii^, Jūlija'Sīļa romānā Gau: kopas mantu loterijā, kur sa- vijai. Šī die^i" savā tālākā vei- dā. To zinānr;rī'mēs''ikvi^s p. Par pasii Gauju spilgtu tē- vas gleznas bija ziedojusi 6 dojumā nesa brīvību tautai un kas. lasa mūsu laikrakstus, lojumu.ir devis Kaudzītes Ŗei- mākslinieki, notika izloze, kas deva tiesības veidot latvietim] Toronto latviešu saime 18'
noskaidro.ia laimīgo ložu īoaš-savu vaktrts i^r, ta« «MKāiji_____™u •
ĢENERĀMONSiM
Mr^NoBRYSQN
Toronto, tel, HO 3 . 5861 118 DANfOR!m>TO
Tel. RE 8 - 7798^;Montreal, P.Q. ; 5210 VICTORIA AVE. APT; 16
^,V.BEBRIS
apdrošināšanas
SPECIĀLISTS «.II»'- . ■ ■
41 PrrCAIRN ORESO., TORONTO. PL 9 r 0266.
PATEICIB A
Sirsnīgs zemgaliešu paldies ļvisāni tām tautietēm un DV, Proi. m-. Fr. Murāns: dzimis kas ar savu artavu atbalstīja 1915. Ķ. 17. oktobrī, Rēzeknes apov'mūsu ieceļošaiiu/Kanādā, tāpa^^ Vijānu pag. 1934; g. beidzis komerc- ļ sirsnīgi pateicamies DV
0.-1 . . i 1-1 -1 • , V ' —"^'^ «-^coiucus veiuuu iai,v..cwiii. Toronio latviesu saime
lidl dl idum IdUldS isUpUll un iiiain 17VP kot. laimptmn Tīnmn- tanfu T.,T.1/iniQo -iriAnlrnmic -i __ • i v-, , ___•_____t^^^- ^ l' j *>iiioU oa^^ttiuioa .
na:v nemaz vērojuši. Viņi lāt-,nāt ar latvju tautas šūpuli un nam izvelkot laimētāju numu- šu viesu papildskoļā^ mācās gan līdz ar to sekmēt tēvzemes mī-"l^s, fie izrādījās šādi: : Lai;
kungam par radās sakarā iš sagādi;
Latvijas ģeogrāfiju, bet t'^s|lestības attīstību. Bet tie jāda- j. Tīdemaņa glezna laimēta tomēr zinani, ka neesam zauae- \j. sūtījušas savus pārstāvjus! kurss tikai "daj-eji viņus iepa-ļra viņai pieejami — jāizdod i^ļz numuru 138,2, A. Nulīša — 3uši 18. 'novembri; neesam zau- - - - -zīstina arto zemi, kur veidoju-jizvilkumi no dzejnieka darbiemļi387^ Grebžes — 1900, D. blējuši savu valsti, ne arī tautu sies latvju tautas kultūra, aplū-ļun veseli romāni, vai Latvijas ,i^tie7^'āja-^ 1665, A. Brūvera — Bet mēs zinām arī to, ka ne kbjot. galvenokārt augstākos,dabas tēlojumi, kas .spēj apga-11522 un igauņu māksliniek-a esam vēl ^ kalnus, garākās upes, lielākos,rot illūstrātīvos izdevumos at- pāvloka — 1717. ' .radās baigaj
ezerus, viļņveidīgos līdzenii-|rodamos dabas attēlas; Par to Gleznas saņemamas DV na-,uām gan, ka 10. nuvciuuiis ^ vas vienības nes līdzi domu — re- .«'aitūs zīnātnisKain darbatn'das bija nepieciešamas mūsu miB un vēl dažas īpatnības. Bet līdz šim nav domāts: āizmii-sts mā pēc pīkst.'5 pie L Lībietes.'f^žīvs katrā latvietī, vienalga, ļai ikviens apmeklētājs patie-'j'*^^''"^* taiitetiimniecības doktors'ieceļošanai, ar.tc- nav skarta zemes lielā ļoti svarīgs faktors nacionālu -^^ri^^^f^.^ nAMa atrastos un ko tas da- šām saprastu, ka šb diena irļ'^ododas ari rakstniecīliai. • j J., E. Grinvalda
nadas audzināšanā. Laiks par to,pa- . JoAZJNILAo DAJtlib ,ritu. Mēs,nešaubīgi ticam, ka. mūgu saules lēkts^ ^ latviešu' \ .
dažādība un krāšņumi. JĒanadas audzināšanā. Lailis par to pa-un ASV. apceļotājiem, kas vē-ļ rūpēties kā latviešu organizā-rojuši grandiozos kalnus un ar,cijām, tā arī grāmatu apgādiem tiem saistītās dabas ainavas, var trimdā. Tad ģiņienei un skolai likties, ka Latvijas daba ir ^ būs neapšaubāmi vērtīgs mate-ļ-ienmuļa, 'bez lielām dažādī-'riālsbēnui. audzināšanā latvis-bām. Bet tā var spriest tikai ^ kā. garā. tie, kas nav Latviju apceļojuši
uņ ar tās dabas krāšņumu iepazinušies. Nebija jau arī tas
DZIMTENĒ
Mēnešraksts „Ceļa biedra;' sakopojis ziņas par baznīcas dzīvi Latvijā. Tajā lasāms, ika 27. aprīlī ie-ļ svētīta atjaunotā Jaiun Jelgavas 1 baznīca mainoties varām, vecā nodegusi. Tagad uzcelta feoka baznīca. Draudzi vada 91 gadii vecais
Lai to izdarītu, nepieciešami
^..^.^..^.v-... ..v,»/aj« ,jc*u «LI taa līdzekļi. Pie tiem allaž apstāja-ļ—----— - —
agrāk viegli izdaVāms, jo ērto'mies, kad veicams kāds svarīgs M. Kārtiņš. AgrāTcais mācv-satiksmes, līdzekļu Latvijā tad uzdevums. Bet mēs tacu gribam tājs prāv. a. Zemnielis miris paš-Yēl bija maz .Tāpēc daudzi pil-J rūpēties par latvju tautas eksi- nāvībā..— Neģēli iegrūdumi 'kapa soņi tos laikos pazina tikai sa-'steuci, Šai nolūkā mēs vācami^^^^^sr^s macitāJu, kad viņš va-vu dzimteni un darba vietas ap-, līdzekļus un atbalstām invali-'^^i^ aPbedīSanu.' Mācītājam lauz-kārtni. Viņi 'bija gan dzirdēju- dus, citus grūtdieņus un depor- i ^^^^^ -~ Prāvests Kār-
si un skolā mācījušies par eze- tētos tautiešus. Ņ« mazāka no-ļ^'s irbe atgriezies no Sibīrijas Rī-ni zemi'Latgali, kalnu ainavām zīme ir jaunajai paaudzei lat-,un darbojas savā. Trīsvienības bagāto Vidzemi ,auglīgajieiu'vju tautas saglabāšanā. Bez tās draiudzē. — Aizvestais Lutriņu līdzenumiem Zemgaiē, daudz-ļvisi pārējie nodomi un plānoju-j draudzes mācītājs Jānis Kangars veičlīgo- Kurzemi, ērtajām peld- mi netiks realizēti vai tiem būs,miris sibirijā 1943. g. — Prāvests vietām jūrmalas, tīrajām pilsē- nozīme tikai īsu laiku,; kamēr tām un dažām citām īpatnībām, i dzīvos tagadējā vecā" un vidējā, bet tieši savām acīniTisu to ne-ipaaudzē. Tāpēc minētai aprūpei bija redzējuši. -Tāpēc viiiiem jāpievieno līdzekļi jaunās pagrūti salīdzināt Latvijas dabas!audzes audzina'šanai par ļatvie-ainavaši ar citu valstu zemes ļ šiem. To nedrīkst trūkt, jo tau-virsmu. Bet ikvienai zemei ir ļ tas eksistence ir svarīgāka par sava dažā^ba un kivāšņimii,va-ļvisu,pārējo.
tas, kas ir pazaudēts eīņāj kas tautas lielā diena.
' Lai piepildītu mūsu domu un vērtētu mūsu darbus, lūdzam ikvienu tautieti, jau šodien iekārtoties, ta, jal varētu
LATVIEŠU RADIO RAIDĪJUMI TORONTO
OĶFH raidītājā, vilnis 1400. katru piektdienu, pl. 10 vak.
piedalīties šajos\_ svētkos. Šajā dienā mēs apliecināsim citu tautu priekšā savu kopības gribu '— dzīvot. Dzīvot nākotnes brī-ļvai Latvijai.,
• J. Treijs, lUcības komit. loceklis.
A. E. KERSONi
BASRISTER, SOUOITOJt^ NOTAĒy PUBLIC
229 lOŅGE ST.; Room 203 EM 4-3141,
Runā vāciski un krieviski.
PALĪDZĪGA ROKA
Viliielms Migla no Slokas draudzes Pāriešot uz Liepāju pn viņa vietā Paredzēts māc. A. SĪķe, 'feas ļ darbošoties kā mācības spēks teo- j
Jānis Lielbārdis, Bruno un Elvīras dēliijā.
© Latviešu jaunatnes pu'iciņa
loģijas kursos. - Māc gViktors'«/^Latviešu demokrātisko partiju Lāpa biedru vakars bija pulcinājis
n7olinā nn T^imvas uārcelts uz '^"'ojs Kanāda savā sēdē Plaši pā-- vairai ka 50 dalībnieku gan^no ^ piāv. A. Skrodelis 22. sei T^ T 3 v,.^ runāja dažu polu aprindu popula Toronto, gan arī tuvākās aPkart- bri kristījis Robertu Kusiņu, Doma bazmcu Rīga. kur aaroojas domu par tā sauc- neitrāL. nes. Vakaru ievadīja dažu pulciņa ļivalža un Si-ivijas, dz. Mecs, raac. J. Liepiņš. - ļvalstu radīšanu Eiropā ,kas 'iātvie- biedru.filmu izrāde un demonstrē- .....^„ TrimAinNī-O;
. ■ :aiRm un vispār Ba'itijaS tautām illmi Onr vnSnrnc /itvnmSiV..^" M. hAJ
. Mācītājam T, Avikam Dieva mierāV aizejot, aiz viņa palika dzīvesDiedre, 5 bērni un 73 g. V. māt^j. Lai; palīdzētu ģimenei tikt pāVi pirmajām grūtībāmj Kanādas latviešu draudzes ir lūgtas sniegt atbalstītāju roku. ; Līdz šim jau ienākušas ziņas no sekcjošāni draudzēm: Vankuvē-ras latviešu draudzē nosūtījusi 250 dol.; Vinipegaš Sv. Ki-usta co latviešu' draudze — 10 dol.; Sv. .—.—.—r r ■ ———'iKatarines draudze ziedojumu • ceļā savākiisi 137 dol. Areh^^
Ŗi., tei. WA 2-4608 vai WA 1.720S; bīskaps T. Grīiibergs personīgi Silvija Užāiis, 52 Linamora Ores., iemaksājis 20 dol. Cerams, ka HO 5-2892rMarta salna. 547 HiHs- arī visas citas draudzes neizpa dala Ave., tel. MO 1864; Bd. :Ul>o-),:i. ^
nieks, .500 College St, tel. LB 4-51?6; L. UpenlekB, 1270 "^eston Rd.. tel m 2.0962 vai CH 4-2081. Dr. K. Zymantlene, 1393 Dundiis St. ■W.. tel.; LB 4^ 6S5ļ-
liks.-
, : Prāv. A. Skrodelia
No
Vācu multimiljonāra im dzelzs magnāts Montreālā
;šiem un vispār Ba'itijas tautām jumi Par vasaras atvaiņājļimu inav pieņemama.. Pēč visī^.usīgām;Meksikā Kalifornijaun citur, kam debatēm, piedaloties visu Partiju ar interesi sekoja vaJtara dalībnie-j Pārstāvjiem, atskaitot soc. dem . ki. Sarīkojuma laikā piļlciņa ' da-1 partiju, birojs pieņēma šādu rezc ļībniekiem izdalīja aptaujas veid-līdzšinējie projekti pa igpas Par vēlamo pulciņa darbību karaspēka iz- nākotnē, nodarbību Puduriem, sa-satelitu. yalstim,_ bet ļ rīkojumiem ai. t. t. Veidlapas, Jā-^ . .valstīm. LīdzīgaIgtsŗita atpakaļ pulciņa valdei. Sa-ledzivmašana ^ l^oz^ia^^'; rīkojumg turpinājās groziņu vaia-nns valstis tiek^atzitas. veidā ar ziediem dekorētās tel-Par nei-,p^g^ ko bez atlīdzības bija atrēlē-jis E-ti.. A'iberings Sherbourne ielā. .Draudzīgā noskaņā ar dziesmām un dejām ievadīja Pulciņu darbu pēc aizvadītās vasaras. Tuvā;kā nākotnē paredzēts atjaunot arī vairāku
pudļiru darbību- Visaktīvākais ir deju puduris, organizējot dejot nepratējiem kursus. Interesenti var; pieteikties pie Pudura vadītāja A, Celma, tālr.vHO 6-1714.
Latviešu klļļba Rīga nama
. Mācītājs., Alfrēds. Gulbis, kas apkalpo latviešu draudzi Karaka-sā, VenečuKā,. savu divu mēnešu dēlu*'atvaļinājuma laikā,apmeklēja lat-; viešu centrus ASV, Jaunzēlandē un 7 Austrālijā. Vispirms viņš aPmek-
© DV nodaļas gada svētki notiks lēja Ņujorku pēc kam devās uz 10. novembrī^ņājīgās Atlanta ķļu.'^^^j^ļjy\j^ .^ļj^^ja ba telpās Ontario ezera krasta. .^t-z^iul/^ Programmā Paredzēts atceresakts.»^ Jaunzēlandi. 10. oktobri Gulbis filmas izrāde — Rīga Šodien .--ļ atstās. Austrābju.^iai caur ASV at-
I grieztos mājās.
un noslēgumā kopīgas pusdienas. Ieeja vīgam vakaram (ieskaitot pusdienas) noteikta $1,00 no/per-sonas kā labprātīgs ziedojums. Bērniem ieeja brīva, sākums pl. 14,00. Sarīkojuma vieta atrodas ezeraNnalā, braucot pa Geneva St.
® . St. Šatarīnes un -apkārtnes latviešiem tagad ir radusies iespēja nodot, labošanā pašu tautietim J. APsītim dažādu,firinu radio apar-rātus, auto radio aparātus un te-
•.ezīzijas^ aparātus- ^ J- A^īša ad-^j^^^^ ^^,^1^:^.^ ; rese: 58 Mildred Ave. (šķērsiela
pie Q. E. liaiveja no Lake St). Tē- ' Somu lielais, visā pasaulē pa-lefons MU: 29391. Zvanīt vakaros.' Garantēts darbs un pieņemamas I
SIBELIŪSS
, . .• — ----- . Gobas bū\iizņēmumā un klubā m
-ļlajis Inu Eziti ļļu stud. inž. Juri'_s^——™. ,
ļ Rundānu, Helēnu Rutci uh Arnoldu Kauni no ASV. Kristīts TomS
^. i.atviesu Jiiļļoa. Rīga nama'Garantēts darbs un pieņemamas Iv'?^^^ komponists Sibeliuss pārzināšanu uzņēmies Voldemārs cenas. Tautieši lūgti izmantot Šo i^^'^""^^^^^^ 92 jj. v.) ir miris. Ja Znotiņš, reizē būdams arī kluba reto Izdevību. L L ^^^'''zo Soiniiu pasaule navīsf
tad galvenokārt 3 iemeslu dēļ: pārdrošie 2 kari pret milzi -
vas azeizsruuasiauKi ievēroja-- rV . • Liolā Tlprta''
mi ar: savu seklumu, kas rūdasklfJ^Wa?s^^^^^ : _ ASV auc^stā komisāi
izmantošanā dod loti lielas'^^^emera tērauds, ko izlietoja .Trīsdesmitos gados, gatavoto-Jolm McOlov^ pavēli priekšrocības. vagonu riteņu un vēlāk arī tan- ties 2.^ pasaules karam^. Dr, ;Krupa sods tika atlai
, . „ . . plašu pagata^^psanai. Šajā ff^PS kļuva viens no Ādolfa eu ie.vēroianiai« rfiniii
biedrzinis. V; Znotiņš strādā J.l
ņēmumā un kluba m-ļ . I^ONDONAj.ONT.
"TSn JSmftīvS^' ■ i® -«ens^ sezonas^¥^viju,spoSu':PaL^;^N;r^ MToronto latviešu ^ ' atkhiSana Spit TinfiL-.a oi <inT»*,^i« nn nv, hr^^^^^i^i... .r,., ^•
____I citiem, sabiedriski .
/ .. 'pasākumiem (teātriniekiem, kon»- „„:"V" 'rim^^'T" -^«leva, citi slaveni sporti-komisāra ,Vāe.3ā,«em_„,c,, ia„na.s M.ba pārzini.
priekšrocības. ;
Tikko jeradies Montreālā, A., laikā Krupa už Jrups greznajā Eitž - Carlto^i | pazīstami visā nf viesnīcā nottirēja preses konfe-,kārt ar savu
vēli Alfrēda',apsolījis iespējamo" atbalstu. p^ŗ"""' atlaists un vā-;® . Austrumu ev. - lut.. draudzē jjjnig'^ļ^^j^
bibliotekārei L. caukai. Par.sikmī- aktrise Taina"EĪcr'"krSAh;S , novēlēdams kSti, 2 arclīitekts Saarinens. Ma-
.1,^^^^^.., ^.v...o ^''^v^^Mi ,sas nzeizs un .lerauua iieiuves, Vācijas Rūras apgabala sindikā- ^.j^^iraktuves. rederejas un raktu vadītāji; Par nākotnes izre-,tuves .Spānijā. FridrieliB AI-dzēmKrups piebilda^ ka Unga-ļfi-eds teelmiskai pusei un pro-dzelzs rūdas raktuvju nnļjukeijai piešķīra loti mazu lietuvju paplašināšanai domit-; Vorību; bet ar' savām Organizā-tais kapitāls varētu pat snieg- fora spējām uzcēla vienu no pa-ties pāri 200 miljoniem dolāru, saules spēcīgākiem un labāki
"A^priedeSi laikā Kvebeķasļnoorgamzētiem iizņēmumiem,,^,.^..^^...^ v^.,.. pa-pdi-sj strādnieku federācija un strād-ļizkārtojot plašu savu darbinie- ļsaules kara laikā' izpostīja, pretes nieku padome rīkoja ārpusē ie-|ku apdrošināšanu, uzceļot tūķ-i Tad ļ95r .gada 31, janvārī uz'
tvērojamg ērģeļu virtuozs un triju ļfakultāšu doktors. Draudzes vaka-
pu sodīja par okupēto zemju šanu Krievijā, Indijā, Ēģiptē,
izlaupīšanu un ^spaidu kārtā. Pa^stānā ^^^udzās. citās ja-i3-„i--aiciT;āti,"ī;eja'ir^ strādnieku nodarbināšanu f vas biedrotajiem gan draudzīgas, i ^-^^^ rūpnīcās. Visi Krupa īpašuma gan arī naicVigās zeiiiēs. Var-ļ^j. c. bet bērniem un nestradā-direktori, izņemot vienu, tika būt, ka visai, drīz
gpŗriis sniedza jauttu tautas dzies-mil programmu, ko: londoiiieši līdz
.. ^ _____________ ____ .. i/iusiai"mu, KO lonaoniešī Udz
o-ev"...... o,x,aj5ns i'ūinueciDas "j)ŗ'^^ļ32gg vakarā māc. A. čops re- šim nebija: dzirdējiiši. Tad >kuP*iaas
pārņēma 1942. gadā un tika so-'vadītājiem ne vien Vācijā, bet fgŗgg 1953 gada" Nobela miera ļsaiīkojuma dalībnieku skaits ieņē-dīts'kā kara noziedznieks ar 12 visā Eiropā. Viņš līirst līgumus prēmijas laureātu Albertu Šveice- ms vietas picNdāmu komitejas gau-gadiem cietumā. Alfrēdu Kru-'par milzu dzelzšlietnvju ierīko- ru, kas plaši Pazīstams arī kā ie-, mifei klātiem galdiem/mielojās un nu ^odīia mr oknnōtnv^mn, s.,.,,^»^^--.:^ "^-'--^ " •- -"• - Pa starpa^ dejoja^spēlējottelevizi-
PU soaim iwr ()K jā'pazīstamam Lloīda Wrigbt'a or-
ķestrim. ... inu
ievietoti .cietumā. Ap 70 proe. reses. īsteniisies. arī Kanādā, i\rupa īpašumu Otrā pa- par- spīti fil^dnieku apvienības
etestībai un demonstrācijām.
G.
b'ošiem ieeja brīva.
Latviešu ārsti Toronto
. T. KaroU, 404 D€lava,ra Ave., tel. LE 4>168i; P. Bārdiņā, 33 Dalton
___.1.1. imci.coci, ttii citaoi.
Baltvāei savā laikā E. .Dārziņa Mjelančlloliskd valsi gribēja nepamatoti dēvēt par Sibeliusa Valsē triste-- atdarinājumu, Al;i tie īpatnēji un vērtīgi. Sibeliuss pazīstams arī ar to, ka izteicies, ka kritiķiem pieminekļus neceļ.
J. M., Linkolnā
SediOicija patur tiesitžas iesotitoa mannskriptas Bsifiioāl. Neizlietotos mantiskriptas neuzglabās, bet oz vēlēSanos inūeutsļof k&ū 1» bus pievjenota pastmarfea.
Ar antora Tārdn vai inlēlāļlera pairaksfitalo» rakstos Irteiitžfl i»' mas var ari neat5)il8t redakdjao Tieiokli^
SAIŅI ceļa 4—6 nedēļas Saiņus varat sūtīt ari pa gaisa pastu. Ar šeit samaksātu muitu izsūtām visplašākā izvēlē angļu BRaNAB, veļu, apavus, ĀRSm LiDZEE.
^ārtieu
lielākā saiņu izsūtīšanas I firma anglijā
Rakstiet inums un mēs nekavējoties atbildēsim; ia vēlaties, nosūtām pa gaisa pastu bezmaksas
cenrāži, sarakste un paskaidrojumi
Latviešu ^^^^y^
T'istiļj^insteras lielajā ballē. Šai v^Hrdu miglā. ;§p<iad^v visas pasaules parlamentāriešu, citādi — parlamentāriešu ,k(
yisas pasaules parlamentāriešu, citādi — parlamenti-.apvienībā, kurā pārstāvētas arivgrešš kura uztUvujns, kā ž; zemes, kiir par' parlamentāru teikts, ir nest saprašanos tāi iekārtu nevar bfit ne ruilas,'u'h to pāMāvjUvštarpā, izver iiieiimēr^^; mākslīga. īstā cūjuvietii, kur E
sniera meklēšanas atmosfaira.itūmu pārstāvji pārgāja uzl)
kumā, un komunistu žea
. '..parlamentārieši" .šo iizbrid kinņu ignorēja, rnnādanii til tālāk par mieru un atbrunoļ
S/^AS PUSCS.S Parlan.ientā^ēkas priekšā ļ 1^ ■ ļvoja karogi, M
iiTiri Pii> B^4mf i'i vivT iPJ'iii^^ Filipa un Lielbintani DIVI PAR KARU VI^^IANl ļļ,j,^,jjj^j.^ ^^ŗ^ļ.,^^jj,^^^
Latvijas lielākam valstsvīram^bā . ierpās atklāt parlanum pagāja: rimti atzīmēta SO gadu at-!"ešu
csre.VKāpēc tik rimti, tik l>ailīgi?n""steras ■ hallē bija puloē Vistuvākais cf.vpks Kārlim Ulma- šies50Gļ delegāti, daudzu vi min -pec 15. maiji rīta notikuma|t« .sūtņi, žurnrvli^ti^ un pol bija Altrēd«- Bērziņš, kas bija arī ķj- Afrikāņu, indiēsu uņ '» pirmais, kas} Atdziņišanas svētku ļ tālo zemju pārstilvgi; liija sarīkojumā" Esplanādē- n\ini&truPUŠieš savos nacionālos ko ! prezidentu Kārli Ulmani nosauca, i^os. Brīvo valstu pārslā
Par tautas vadoni, ar ko ■ * ......- i.:^.. ....v ■irv.;.,,:^..^ t>
vadonības laikmets Latviji
frēds Bērziņš tad arī kjuva, a«.vi.- v ■ .
rā ar savām runas dāvanām, par l»''>iujas pārstāvji. Varbūt vadonības laikmetazelta riiud"; (Piii'^tāvjii klātiene bija ieme Bet tagad; ^^ieminot Prezizlenta kadēl toUene^savā r^^^^ Kārla Ulmaņa 80 gadus^ Alfrēds svēra ;piH^^^ Bērziņš .iLaikā" uzrakstīja raJ^stu, ka demokr
kura vaire ne ar vienu vārdu ne-ļJ^ ^^'^^^^ pieminēja 15: maija notikumus un f^"»': «ekoļa premjera vadonības laikmetu. Lielākais, ko Jena runa ,kura viņs c efiiī.
ķo viņs saprot ar vardu vl lamcntāritjms"
„Parlanu>nta loeek|iem jā
a: Bērziņā atļāvies ,ir citēt .Ķār-ja Ulmaņa runu: „Vieuprātība un . vienība ir tli^ kas vairāk nekā viss cits māca mūsu valsts .Icarogu, tu- savu vēlētāju pālistāvjiem. rēt Svētu . . . 'VVav tiĶvien a^fvē-'nedrīkst iecelt-^^n^^ eitj' dam Bērziņam Palicis atmiņā no ganij^acijar Tiem jābūt ind 15. maij^ laikmeta, vai tā ir dip- .diem, brīviem cilvēkiem,; ik ' Jomātija, kas liek aizmirst? 15."ierēdņiem;Tiem jābūt tip.sīl maija Alfrēdahi Bērziņam liepiestavj brīvi izteikties^^u šada diplomātija, bet Kārļa Ulma.,ldfulamsvēitie5Rks,^^^^M ņa dēļ viņam_ nevajadzēja baidīties lēns teica: „Paŗlaiņentūrajā runāt droši par vēsturi ar tik d\- kārtīi parramentam ir, tic.si žeuu gaismu. . ievēlēt šāvu pre:^idcntu,bi'
Turpretim Zemnieku savlenibasll4«oteikt pašiem savnš 1 „zelta mute" AdolfilCiīve s^vā ru-ļnvus un runāt bez bailēm aā Bostonā ar visu savu pārlieci-;apcietināšanas. Bļ3Z bl : bu mn^a Par Kārli Ulmani kā ļbājņ parlaments kauns,^ paraugu •iatviešiem tagad, un lie- n^v briva šķSps, b&t di' cināja: .^Parlamentārisms Latvijā tpra apmōtnis!" . sāka d©&enerēti«8, Latvijas salm- Oficiillām runām sekoja niecība gāja uz leju. Tādel, cietis ņemšana, kuŗā piedalījās neveiltsmi Izdarīt satversmes ģro- delegāciju pārstāvji. Pēc ssīSanu likumdoSanaš ceļa Saeimā, notika šanākfimes priekš Kārlis Ulmanis, )tampl^ vēlčSatī^*,; HvŠlSJBs .a&m
bija tautas un valsts intereses, iz- komu Štodartti Skotu. Vdarlja 15. maija apvērsamn. Viua sākas debates ar uzbriikum dzīve gāja uz augSu ,uz augSul }un pretuzbrukumiem.
Un tagad ŗvienvaiŗāķ^^ ^P'^Paredzētās apspriežu tin M : klust uzbrukumi Kartim Ulmanim .^^-^ j^^^
15. maija apverc^mu. Jo tas^^j^^^^^^ baznīcas '
bija "vienīgais iespējamais ceiS." ' - - - - •- - •
Arī Ādolfs KUve saņem algu no amerikāņiem,; bet nebaidījās ai/i-
pārvērtās cīņas arēnā.
Grieķijai pārstāvis uzbr angfu politikai Kipra. Krļ
:stāvēt 15. maija notikumu..^.ie^jj^eijas vadītājs,: lietu aut3JuA.:^lvem,^r^ tos vārdus viņš veas redzēt arī. - , *^ ■ iL' presē. Ado»; Klīve atbildēja: .Jf^''^»^. f om.zmeginuj.u ^isu; ko es teicu, var rakstīt arī^« P"^''^'?^^^^^^^'^^"^^»^ ļ -.1 * ,. T.sl •« (S'Jfi «"^«idus un pat smiel
aiVrakstos." Alfrēdam Bērziņarnrsv -ii •• vt^ \
, Senators Struije (Beļģija) {
zils pie padoniju delegāGijai 'aicināja, cik ātri vien io jams ungāru tautai dot ies izdarīt brīvas vēlesanaH, ■ s ! citn; vi.ņs teica „Efi esmu liecināts, lielākā' tiesa un|
laikrakstos." Alfrēdam Bērziņapi :Sīs drosmes nebija, un tāds nevar
būt Vīderis.
LATV.IF.su fROJAS ZIRGS : . NĒRU.PAGALMA
Vācijā sava laikā iiažīatamals,. latvieSu sabiedriskais darbinieks tautas nostā.sies pret taga inženieris Roberts . Nīkurs, kurs'4iktābrisko iekārtu!'^ ' strādā Čikāga un ir viens no re-
tajiem latviešiem,: kas lasa visus ^'Oim VA'O'^VK KRS latviešu ^laikrakstus_Unto^^
trimda, ^edevjs^ izlasi^ kāda,^ In- „otikum!w bija ^
dieSu mženierlm^ Neru ?Pecialam j,^. -^^.^ ministra' Sel draugam -^^LA's feenemlseķretā- iJoida runa, kurā vii)S .g, ra^BunoAlbata^ saņemtos "ifor-l^^^ļ^-^,^ j^^. macijas matenaīus Pf; Latvijas
ofcupŗiju uu ^ļnkorpor^^ Tēc pateica, ka nevis Rietn ni
.^lasīšanas indiešu in^^nlerisjein-;^ teresējies par ļatviju jin Uidzls^,-^ stāTokli pasaules ppl viņam uzda™t ^^fkas^r^u--^^ -^^ ras, kuras viņS nosu^ij.s uz ^ r^^^J^;^^^^ sav^ tēvam, Nēru tuvam radinie-' yiļļ\ f kara Un partijas Politiķim, kas sa-, ' .'
■ vukārt broSūriņas nodos Neru. Vienii no spēcī^'āka'jām^ «^,4 Vi - X- , \. j 71- pret padomju\koloni
: Tadl vienkārša. _bet droSa;^- m,, politiku un brīviķ pm: ļa.mvleSu Trojas zirgs ir ievests.,j^^^;.^^^.-,,,,,, ^^^^ -L^-^
Nēru. ģimenes pagamā. Cik SaJā .^nvis Kosgi-evs. Viripien . -Tro^s zirg^ būs iyulv'era. tas, cit^ - vidiiseiropas nii feal .jautājums. Bet. vai tad latv-eni^^ļ^^j^ ^ ^^^^^ «mok zenļ īcf vairs iiebūtulabrkarotāj.? Jebžu ,1,^,, ļilt^a tikar lādēlļ ka ieroči ir novecojuši, un pulveris j,,^-^ lielval^tu-hdTil
.liets.ar iideni?; ■ : V , • -politikai. '
" Saturns, „ . _ . .-. , . tt -J
. Koraunisliskas Ungai
"" .' ••° ipiirstāVis siidzēj/isv 'ka. «t frāvis Iparliimentāŗif'šu; /"inJļis- k
Mūsu laikraksta pārstāvis P'^^^^^ / ■ _ " • 1 : ■ , irākekrotāi-s savā /iii(;juma
..:' A N .G L rj Ā :!Ungāriju balstījies uz nep,
: London, Ņ. 10. Tel. Tiņ) 0871,;,4,,jjhal; pārstāvjiem nevi pieņem un. sniedz informāciju, .pie-',.krrrnihāliera eleirientif-jn'', 9ffln Jaunus abonentus, kā arī abo-'meklējusi patvērviraū Riet
MAINĀM ATKAL JAUNĀS GEXmATASPEŽT
■:'■■[': v;':: VECAJĀM-:;;;
Par pilnu vērtību mainām agrākos trimdas izdevumi] pret jaiiņām frā.matām. Piesūtiet sarakstus, ņosutīsiļ jums savus. .■.■■.:-■■:•■,■;':■■■■;■■' 143^ GBĀMATA, P.O. B(« 332, Waverlyv K)w^ TJSi